Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas plānu 2018

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas plānu 2018.–2020. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 672 Rīgā 2018. gada 12. decembrī (prot. Nr. 59 63. §) Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošanas plānu 2018.-2020. gadam 1. Apstiprināt Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošanas plānu 2018.-2020. gadam (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. 3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2019. un 2020. gadā plānā paredzēto pasākumu nodrošināšanai izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2019. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 4. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz 2021. gada 1. aprīlim atbilstoši kompetencei iesniegt Labklājības ministrijā informāciju par plāna uzdevumu izpildi 2018.-2020. gadā. Ministru prezidents Māris Kučinskis Labklājības ministrs,  izglītības un zinātnes ministra  pienākumu izpildītājs Jānis Reirs (Ministru kabineta 2018. gada 12. decembra rīkojums Nr. 672) Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošanas plāns 2018.-2020. gadam Lietotie saīsinājumi ĀM - Ārlietu ministrija CVK - Centrālā vēlēšanu komisija EK - Eiropas Komisija EM - Ekonomikas ministrija ES - Eiropas Savienība ESF - Eiropas Sociālais fonds EP - Eiropas Parlaments ERAF - Eiropas reģionālās attīstības fonds FM - Finanšu ministrija IeM - Iekšlietu ministrija IZM - Izglītības un zinātnes ministrija KF - Kohēzijas fonds KM - Kultūras ministrija LabIS - Labklājības Informācijas sistēma LDDK - Latvijas Darba devēju konfederācija LDz - Latvijas Dzelzceļš LM - Labklājības ministrija LNB - Latvijas Neredzīgo biedrība LNS - Latvijas Nedzirdīgo savienība LPS - Latvijas Pašvaldību savienība LTRK - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera MK - Ministru kabinets NEPLP - Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra NVO - Nevalstiskās organizācijas PMLP - Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde SAM - Specifiskā atbalsta mērķis SIF - Sabiedrības integrācijas fonds SIVA - Sociālās integrācijas valsts aģentūra SM - Satiksmes ministrija VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VB - Valsts budžets VDEĀVK - Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija VM - Veselības ministrija VPVKAC - Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri VRAA - Valsts reģionālās attīstības aģentūra VSAC - Valsts sociālās aprūpes centrs VSAOI - Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas VSIA - Valsts Sabiedrība ar ierobežotu atbildību VUGD - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests VVC - Valsts valodas centrs Ievads 2013. gada 22. novembrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 564 tika apstiprinātas "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam" (turpmāk - Pamatnostādnes). Pamatojoties uz Pamatnostādnēs noteikto - izvirzīto uzdevumu īstenošanai, tiek izstrādāti īstermiņa plānošanas dokumenti - Pamatnostādņu īstenošanas plāni, kas paredz pasākumu izstrādāšanu un īstenošanu trīs posmos: 2014. gadam, 2015.-2017. gadam un 2018.-2020. gadam. Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 21. novembra rīkojuma Nr. 689 "Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 22. novembra rīkojumā Nr. 564 "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam"" LM jāsagatavo, un labklājības ministram Ministru kabinetā noteiktā kārtībā jāiesniedz Pamatnostādņu īstenošanas plāns 2018.-2020. gadam (turpmāk - Plāns). 2015.-2017. gada Pamatnostādņu īstenošanas plāna ietvaros tika turpināts darbs pie Pamatnostādnēs noteikto mērķu īstenošanas. Izglītības jomā noritēja darbs pie iekļaujošas izglītības principa nostiprināšanas, normatīvo aktu pilnveides, lai nodrošinātu pieejamāku izglītību, kā arī izstrādātas rekomendācijas darbā ar vājdzirdīgiem, nedzirdīgiem un neredzīgiem izglītojamiem. Nodarbinātības jomā tika turpināts darbs pie subsidētās nodarbinātības attīstības, sniedzot iespēju bezdarbniekiem ar invaliditāti gūt darba pieredzi un attīstīt savas kompetences. Tika izstrādāts saturs sociālās uzņēmējdarbības koncepta ieviešanai Latvijā, kā arī nodrošinātas mācības darba devējiem par personu ar invaliditāti nodarbinātību. Sociālās aizsardzības jomā uzsākti vairāki projekti, kas attīstījuši sociālo pakalpojumu pieejamību un saturu. Sabiedrības izpratnes veicināšanā uzsvars tika likts uz stereotipu mazināšanu par personām ar invaliditāti un pieejamas vides vadlīniju izstrādes uzsākšanas, lai nodrošinātu, ka būves aizvien vairāk ir pieejamas personām ar dažādiem funkcionēšanas ierobežojumiem, tādejādi neliedzot tām brīvi pārvietoties un sevi realizēt. 2016. gadā tika veikts apjomīgs pētījums invaliditātes jomā "Pētījuma par starptautisko praksi personu ar invaliditāti atbalsta sistēmu jomā veikšanu"1. Pētījuma mērķis bija iegūt starptautiskās prakses izvērtējumā balstītus un esošajā politiskajā, institucionālajā, finansiālajā un tiesiskajā ietvarā reāli īstenojamus priekšlikumus par Latvijas rīcībpolitikas un esošo atbalsta pasākumu lietderības, efektivitātes, ilgtspējas un ietekmes uz personu ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējām, īpaši attiecībā uz iekļaujošas izglītības un iekļaujoša darba tirgus jomām. Pētījuma rezultāti turpmāk tiks pielietoti, pilnveidojot personu ar invaliditāti valsts atbalsta sistēmu. Visi šie pasākumi ir turpināmi arī 2018.-2020. gada Plāna ietvaros, lai maksimāli pilnveidotu valsts sniegto atbalsta pakalpojumu saturu un pieejamību, tādējādi veicinot personu ar invaliditāti cieņpilnu un neatkarīgu dzīvi. LM 2017. gadā tikās ar NVO pārstāvjiem un nozaru ministrijām2, lai apspriestu esošo situāciju invaliditātes jomā, veicamās izmaiņas pabalstu un pakalpojumu jomā un noteiktu īstenojamos pasākumus 2018.-2020. gada Plānā. Plāna projekts sabiedriskajai apspriešanai tika ievietots LM mājaslapā 2018. gada 22. jūnijā3, aicinot sabiedrību izteikt viedokli, komentārus un ieteikumus Plāna projekta uzlabošanai un pilnveidošanai. LM aicināja NVO tikties 2018. gada 2. jūlijā4, lai klātienē apspriestu Plāna projektu un veiktu nepieciešamās korekcijas tālākai Plāna projekta virzībai. Diskusijas laikā NVO pauda viedokli, ka pārmaiņas invaliditātes politikā notiek pārāk lēni un esošās aktivitātes nesasniedz mērķa grupas intereses, līdz ar to ierobežotā valsts atbalsta dēļ personām ar invaliditāti, it īpaši tām personām, kurām ir ļoti smaga vai smaga invaliditāte, un viņu ģimenes locekļiem dzīves apstākļi ir slikti, tie ir vairāku gadu garumā pasliktinājušies un nav novērojama pozitīva tendence. 1. Plāna kopsavilkums Mērķis: Plāna mērķis ir īstenot Pamatnostādnēs noteiktos uzdevumus. Šajā plānošanas periodā Plāna virzība ir vērsta uz to, lai veicinātu personu ar invaliditāti iesaisti dažādos sabiedriskajos procesos, veicinātu pieejamāku un attīstošāku izglītības platformu, attīstītu iekļaujošu nodarbinātību, sniedzot iespēju personām ar invaliditāti gūt ienākumus un veidot finansiāli neatkarīgu dzīvi. Svarīgu vietu Plāna pasākumos ieņem dažādu sociālo pakalpojumu nodrošināšana bērniem, kuri uzlabo ne tikai bērna ar invaliditāti dzīves kvalitāti, bet paralēli sniedz labumu un atbalstu visai ģimenei. Tā kā 2018. gads (Saeimas vēlēšanas) un 2019. gads (EP vēlēšanas) ir vēlēšanu gadi, šajā plānošanas periodā liels uzsvars ir arī likts uz personu ar invaliditāti tiesībām un iespējām būt politiski aktīviem sabiedrības locekļiem, realizējot savas vēlēšanu tiesības. Liela daļa pasākumu, kas bija iekļauti Plānā 2015.-2017. gadam, tiek turpināti arī šī Plāna ietvaros, jo to rezultativitāte ir novērtējama ilgtermiņa darbībā. 2017. gada 31. martā Latvija no ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas (turpmāk - Komiteja) saņēma uzaicinājumu piedalīties Latvijas Republikas pirmā nacionālā ziņojuma par 2006. gada 13. decembra ANO Konvencijas Par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk - ANO Konvencija) ieviešanu laika posmā no 2010. gada 31. marta līdz 2013. gada 31. decembrim izskatīšanā, kas notika no 2017. gada 21. augusta līdz 22. augustam. Komiteja lūdza pirms nacionālā ziņojuma izskatīšanas klātienē arī sniegt atbildes uz 47 precizējošiem jautājumiem, lai identificētu Latvijas panākto progresu attiecībā uz ANO Konvencijas ieviešanu pēc nacionālā ziņojuma iesniegšanas 2014. gadā. LM kā ANO Konvencijas ieviešanu koordinējošā institūcija sadarbībā ar nozaru ministrijām5 sagatavoja un iesniedza atbildes uz precizējošiem jautājumiem, vienlaikus nodrošinot dalību Komitejas 18.sesijā Ženēvā. Atbilstoši atbildēm un sniegtajai informācijai, Komiteja sniedza komentārus un rekomendācijas6 ar mērķi uzlabot personu ar invaliditāti stāvokli Latvijā, kā arī virzību, lai pilnveidotu invaliditātes sistēmu kopumā. Daļa no sniegtajām rekomendācijām ir pilnībā vai daļēji realizējama šī Plāna ietvaros. Līdz ar to, atbilstoši Plāna struktūrai, katrs rīcības virziens tiek papildināts ar Komitejas sniegtajām rekomendācijām, kuras attiecināmas uz izpildi laika posmā no 2018.-2020. gadam7. Veidojot Plānu, uzsvars tiek likts uz Pamatnostādņu četriem rīcības virzieniem mērķa sasniegšanai ar konkrētiem darbības uzdevumiem un rezultātiem: 1) izglītība - tiks veikti pasākumi, lai nodrošinātu ar nepieciešamām zināšanām apmācītu personālu darbam ar bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Plānā paredzētie pasākumi ir vērsti uz to, lai personām ar invaliditāti aizvien pieejamāka būtu augstākā izglītība, kas veicinātu šo cilvēku personisko izaugsmi un palielinātu viņu konkurētspēju darba tirgū (ANO Konvencijas 7. pants, 24. pants); 2) darbs un nodarbinātība - tiks attīstīti pasākumi, lai veicinātu personu ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū, kā arī informētu darba devējus par personu ar invaliditāti nodarbināšanu, laužot stereotipus par personām ar invaliditāti kā neizmantojamu darba spēku (ANO Konvencijas 27. pants); 3) sociālā aizsardzība - tiks īstenoti pasākumi, kas veicinās efektīvāku pakalpojumu saņemšanu, maksimāli izvērtējot katras personas individuālās vajadzības un tādējādi uzlabojot personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti. Liels uzsvars tiek likts uz personu ar invaliditāti spēju piedalīties dažādos sabiedriskajos procesos (ANO Konvencijas 7. pants, 19. pants, 26. pants, 28. pants); 4) sabiedrības izpratne - pasākumu pamatā ir stereotipu mazināšana, iespēju nodrošināšana būt aktīviem sabiedrības locekļiem, saņemot nepieciešamo informāciju par vēlēšanām, tajās piedalīties, kā arī virzīties aizvien tuvāk pieejamas vides nodrošināšanā, akcentējot personas ar invaliditāti tiesības brīvi piekļūt gan informācijai, gan videi (ANO Konvencijas 9. pants, 11. pants, 12. pants, 29. pants). Plānā iekļauto pasākumu mērķa teritorija ir visa Latvija, nodrošinot personu ar invaliditāti vienlīdzīgu vajadzību un interešu pārstāvēšanu. Atbildīgā institūcija par Plāna ieviešanas rezultātu pārraudzību ir LM. ANO Konvencijā noteiktās tiesības un pamatprincipi ir īstenojami horizontāli, t.i., nozaru (t.sk., veselība, izglītība, nodarbinātība u.c.) atbildīgās ministrijas un citas iesaistītās institūcijas katra ir atbildīga par ANO Konvencijā noteikto saistību pakāpenisku ieviešanu attiecīgajā jomā. Izstrādājot politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktu projektus, nozares ministrijas ir atbildīgas par to, lai tajos tiktu integrēts personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju princips, tādejādi nodrošinot personu ar invaliditāti tiesību īstenošanu. Invaliditātes aspektu konsekventa ievērošana, plānojot sabiedrībai paredzētos pakalpojumus, nodrošina to pieejamību arī cilvēkiem ar invaliditāti. Informāciju par Plāna īstenošanu tiks iekļauta Pamatnostādņu īstenošanas gala novērtējumā, ko Ministru kabinetā plānots iesniegt līdz 2021. gada 1. novembrim. 2. Esošās situācijas raksturojums 2.1. Personu ar invaliditāti skaita dinamika Balstoties uz VDEĀVK un VSAA sniegtajiem datiem par personu ar invaliditāti skaitu, redzams, ka, salīdzinot trīs gadu dinamiku, personu ar invaliditāti skaitam ir tendence pieaugt visās vecuma grupās (skatīt 1. tabulu). Vērtējot dzimuma ietvaros, tendences visos gados ir līdzīgas, proti, 52% no kopējā personu ar invaliditāti skaita ir sievietes un 48% vīrieši8. 1. tabula Personu ar invaliditāti skaits gada beigās9 Gads Kopā Vecums, gadi Bērnu ar invaliditāti/pilngadīgo personu līdz pensijas vecumam/ pensijas vecuma personu ar invaliditāti īpatsvars (% veselos skaitļos) Dzimums 0-17 18-64 >65 Sievietes Vīrieši 2014 169 860 8 310 107 819 53 731 5%/63%/32% 87 404 82 456 2015 176 189 8 365 109 811 58 013 5%/62%/33% 91 165 85 024 2016 182 792 8 362 111 953 62 477 5%/61%/34% 95 082 87 710 2017 187 830 8 292 112 894 66 644 4%/60%/36% 98 284 89 546 Avots: VDEĀVK, 2018.gada jūnijs Lielākajai daļai personu invaliditātes pamatā ir vispārēja saslimšana. No specifiskajiem funkcionālajiem traucējumiem (redze, dzirde, kustību, garīga rakstura) pilngadīgām personām vislielākais īpatsvars ir kustību traucējumi un garīga rakstura traucējumi, savukārt bērniem ar invaliditāti - garīga rakstura traucējumi. Sadalījumā pa invaliditātes grupām var redzēt, ka no specifiskajiem traucējuma veidiem personām ar I un II invaliditātes grupu pārsvarā ir garīga rakstura traucējumi, savukārt III invaliditātes grupas ietvaros - kustību traucējumi. Savukārt bērniem invaliditāte pārsvarā ir vispārējas saslimšanas un garīga rakstura traucējumu dēļ (skatīt 1. attēlu). 1. attēls Avots: VDEĀVK, 2018. gada jūlijs Nodarbinātības jomā pēdējos gados ir audzis strādājošo personu ar invaliditāti skaits, attiecīgi 2015. gadā tās bija 41 832 personas ar invaliditāti, 2016. gadā - 44 186 personas ar invaliditāti, 2017. gadā - 46 697 personas ar invaliditāti (skatīt 2. tabulu). Jāatzīmē, ka nodarbinātības rādītājs pieaug līdz ar personu ar invaliditāti skaita pieaugumu. Visaugstākais nodarbinātības rādītājs starp nodarbināto personu ar invaliditāti vidū bija personām ar III invaliditātes grupu. 2015. gadā tie bija 60% no kopējā strādājošo personu ar invaliditāti skaita, 2016. gadā - 61%, 2017. gadā - 62%. Tas var tikt skaidrots gan ar to, ka personām ar III invaliditātes grupu ir mēreni izteikta invaliditāte un mēreni ierobežotas darbspējas (proti 25-59% apmērā), kā arī visbiežāk invaliditāte nav vizuāli pamanāma, tā netraucē ikdienas komunikācijā un darbā, un tas attiecīgi nav šķērslis darba iegūšanai. No nodarbinātām personām ar invaliditāti laika periodā no 2015.-2017. gadam vidēji 51% ir sieviešu un 49% vīriešu. 2. tabula Nodarbināto personu ar invaliditāti skaits 2015.gads 2016.gads 2017.gads I invaliditātes grupa 1027 1111 1107 II invaliditātes grupa 15 531 16 070 16 818 III invaliditātes grupa 25 270 26 999 28 772 Kopā 41 832 44 186 46 697 Sievietes (%) 51% 51% 52% Vīrieši (%) 49% 48% 48% Avots: LabIS,2018. gada jūlijs Attiecībā uz personu ar invaliditāti bezdarba rādītājiem jānorāda, ka saskaņā ar NVA statistikas datiem 2015. gada beigās bija reģistrēti 8343 bezdarbnieki ar invaliditāti (10,2% no kopējā bezdarbnieku skaita, 49,9% sieviešu un 50,1% vīriešu), 2016. gada beigās - 9441 (12,3% no kopējā bezdarbniekus kaita, 50% sieviešu un 50% vīriešu), 2017. gada beigās - 8234 (13% no kopējā bezdarbnieku skaita, 51,4% sieviešu un 48,6% vīriešu). Lai arī kopējais bezdarba līmenis Latvijā samazinās, tomēr personu ar invaliditāti īpatsvars starp bezdarbā esošām personām pieaug. Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka NVA veic skaidrojošu darbu un palielina atbalsta pasākumus personām ar invaliditāti. Tas cita starpā mudina arī līdz šim neaktīvās nereģistrētās personas ar invaliditāti reģistrēties kā bezdarbniekiem, tādējādi uzlabojot savas iespējas iekļauties darba tirgū. Tomēr nevar arī izslēgt, ka daļēji augstākam personu ar invaliditāti bezdarbam par iemeslu var būt praktisko prasmju trūkums, lai uzsāktu darba attiecības, darba pieredzes trūkums, kā arī darba devēju un sabiedrības aizspriedumi attiecībā pret personu ar invaliditāti nodarbināšanu. Tas nozīmē, ka vēl joprojām ir aktīvi jāstrādā pie tā, lai personas ar invaliditāti varētu sevi brīvi realizēt darba tirgū atbilstoši savām iespējām un vajadzībām, neatkarīgi no funkcionālā traucējuma veida, iegūstot darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas un veicinot savu finansiālo neatkarību un kapacitāti. Lai veiksmīgi nodrošinātu iekļaušanos darba tirgū, primāri ir jānodrošina iekļaujoša izglītība, kur bērns līdz ar saviem vienaudžiem apgūst nepieciešamās prasmes un zināšanas, kā arī saņem tik ļoti nepieciešamās socializēšanās iespējas savas personības veidošanās procesā. Kopumā vērojamas pozitīvas tendences bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšanā vispārējās izglītības iestādēs - pēc IZM sniegtajiem datiem 2015./2016. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs tika integrēti 4587 izglītojamie ar speciālām vajadzībām, kas mācījās pēc vispārējās izglītības programmas vai speciālās izglītības programmas, 2016./2017. mācību gadā - 5090 izglītojamie ar speciālām vajadzībām un 2017./2018. mācību gadā - 5264. Ir turpināms darbs pie pedagogu profesionālās pilnveides stiprināšanas, lai, uzņemot vispārizglītojošā iestādē bērnus ar speciālām vajadzībām, pretī ir zinoši, atvērti un pielāgoties spējīgi profesionāļi. Plānā iekļautie pasākumi ir vērsti uz to, lai caur iekļaujošu izglītību un nodarbinātību, veicinātu arī iekļaujošu sabiedrību, lai zustu robežas un aizspriedumi par personām ar invaliditāti kā nespēcīgu un neproduktīvu sabiedrības daļu. Cilvēktiesībās balstītā pieeja paredz, ka neviens cilvēks nevar tikt izslēgts no sabiedrības, sabiedriskajiem un sociālajiem procesiem dēļ tai piemītošas atšķirības, t.sk., invaliditātes dēļ. Tādēļ Plāna uzdevums ir nodrošināt personām ar invaliditāti daudzpusīgu un attīstošu platformu savu vēlmju un vajadzību īstenošanai. 2.2. Plāna sasaiste ar citiem dokumentiem Invaliditātes politikas īstenošana ir komplekss pasākumu kopums, kas prasa nozaru ministriju koordinētu sadarbību, lai maksimāli uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, pakalpojumu pieejamību un atbalstu visās dzīves jomās. Plāns ir saistīts ar politikas plānošanas dokumentiem gan Eiropas līmenī, gan nacionālajā līmenī, kurus ir izstrādājusi IZM, KM, LM, VARAM, SM, VM. Lai veiksmīgāk pildītu Latvijas saistības, ieviešot ANO Konvencijā noteiktos principus, Plāns risina starpsektorālus jautājumus, kā, piemēram, bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējās izglītības iestādēs un atbalsta pakalpojumu paplašināšanu izglītības jomā, personu ar invaliditāti iespēju brīvi un viņiem saprotamā veidā iegūt informāciju u.c. Plānā iekļauti pasākumi saistībā ar vides pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti, veicinot šo cilvēku aktīvāku sociālo līdzdalību un integrēšanos sabiedrībā. Plāns ir saistīts ar šādiem galvenajiem politikas plānošanas dokumentiem un politikas plānošanas dokumentu projektiem: • EK stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei Eiropa 2020, kur uzsvars tiek likts uz attīstītu un nodarbinātu Eiropu, kur katrai dalībvalstij ir jāstrādā pie integrētas sabiedrības, lai veicinātu Eiropas attīstību kopumā; • Eiropas Stratēģija invaliditātes jomā (2010-2020) - ar šo stratēģiju ES dalībvalstis apņemas veidot no šķēršļiem brīvu Eiropu, kuras galvenie uzdevumi ir uzlabot personu ar invaliditāti iespējas brīvi piekļūt videi (gan ēkām, gan transporta un sakaru jomā) un pakalpojumiem, tādejādi realizējot sevi jebkurā dzīves jomā neatkarīgi no funkcionālā traucējuma veida. Tāpat šajā stratēģijā EK ir noteikusi astoņas svarīgākās rīcības jomas: pieejamība, līdzdalība, līdztiesība, nodarbinātība, izglītība un mācības, sociālā aizsardzība, veselība un pasākumi ārējās darbības jomās; • Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam - invaliditātes jomā uzsvars tiek likts uz vides pieejamību, cilvēkkapitāla maksimālu izmantošanu nodarbinātības jautājumu uzlabošanā un sabiedrības izpratnes veidošanā par personām ar invaliditāti kā pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem; • Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam10, paredzot atbalstu sociālajiem darbiniekiem, piemēram, darbam ar ģimenēm ar bērniem, jauniešiem, kuriem noteikta invaliditāte, kā arī personām ar garīga rakstura traucējumiem; • Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020. gadam11. Šo pamatnostādņu mērķis ir veidot personas individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu sniegšanu, kas sekmētu personas neatkarīgu un cieņpilnu dzīvi. Invaliditātes jomā virzība ir fokusēta uz vairākām inovatīvām aktivitātēm, kā, piemēram, funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas fonda izglītības iestādēm, kurās mācās izglītojamie ar speciālām vajadzībām, sistēmas izveide, prasmju sertificēšanas sistēmas izveide, jaunu 5 profesionālās tālākizglītības programmu, kas piemērota personām ar smagu invaliditāti un 35 prasmju apmācību programmu, kas piemērotas personām ar garīga rakstura traucējumiem, izstrāde un īstenošana. Šo pamatnostādņu izvirzītajos uzdevumos ir iekļauta jauna sociālo pakalpojumu finansēšanas modeļa izstrāde, kas nodrošinās individuālu pieeju sociālās aprūpes un atbalsta pakalpojumu sniegšanas un finansēšanas mehānismam personām ar funkcionāliem traucējumiem - "nauda seko klientam"; • Rīcības plāns deinstitucionalizācijas īstenošanai 2015.-2020. gadam12, kas paredz pasākumus deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai, kā mērķa grupas nosaka arī bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, palielinot atbalsta pasākumu skaitu, pieejamību un kvalitāti. Kopumā deinstitucionalizācijas pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju visiem bērniem augt ģimeniskā vidē, kā arī nodrošinātu iespēju pieaugušajām personām brīvi izvēlēties, kur, ar ko un kā dzīvot, sniegtu iespēju pašiem pieņemt lēmumus un līdzdarboties sabiedriskajos procesos; • Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam13. Šo pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas darba tirgū, sekmējot iekļaujoša darba tirgus veidošanos, pilnvērtīgi izmantojot Latvijas iedzīvotāju cilvēkresursu potenciālu, tajā skaitā mazinot bezdarba sociālās sekas, atbalstot bez darba palikušo cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pārstāvju pēc iespējas ilgu noturēšanos darba tirgū, kā arī uzlabojot darbavietu kvalitāti; • Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas noslēguma apsvērumos Latvijai izteikto rekomendāciju izpildes plāns 2018. gadam14. Plāns paredz arī pasākumus, kas attiecināmi uz bērniem ar invaliditāti un bērniem, kuri ilgstoši slimo, pieejamu izglītību; • Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2018.-2021. gadam - šobrīd izstrādes stadijā. LM izstrādātais Plāns pieejamas vides veidošanai paredz ciešu sasaisti ar Pamatnostādnēm, un līdz ar to arī šo Plānu. Plāna pieejamas vides veidošanai mērķis ir palielināt publisko ēku un teritoriju skaitu, kas ir veidotas atbilstoši universālā dizaina principiem un ir pieejamas visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti; • Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2018.-2020. gadam. Plāna mērķis ir nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, kas nodrošina sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību īstenošanu dzīvē; • Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam15. Šo pamatnostādņu virsmērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Atbalstošie pasākumi ir iekļauti 1.4. "Iekļaujošās izglītības principa īstenošana un sociālās atstumtības riska mazināšana" un rīcības virzienā 3.2. "Efektīvu izglītības finanšu resursu pārvaldība"; • Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2016.-2020. gadam16 - plānā iekļauti pasākumi, kas paredz veicināt arī jauniešu ar invaliditāti iesaisti dažādos sabiedriskajos pasākumos, brīvā laika pavadīšanas pasākumos, veselīga dzīvesveida popularizēšanu u.c.; • Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam17 paredz palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz 1-2 reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm. Tas savukārt varētu būt kā viens no potenciālajiem risinājumiem preventīvo aktivitāšu sarakstā, lai mazinātu invaliditātes izraisītos cēloņus. Iedzīvotāju pietiekamas fiziskās aktivitātes un izpratnes par fizisko aktivitāšu nepieciešamību veselības saglabāšanā un nostiprināšanā plānotie pasākumi paredzēti ikvienam iedzīvotājam, īpaši bērnu un jauniešu mērķgrupai - vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu un augstākās izglītības iestāžu izglītojamiem, tai skaitā bērniem un jauniešiem ar invaliditāti, arī pedagogiem un ģimenes ārstiem; • Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam18, kuru virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību. Pamatnostādnēs ir izvirzīts apakšmērķis, kas paredz novērst nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas veselības veicināšanā un veselības aprūpē, īstenojot principu "veselība visās politikās". Tāpat pamatnostādņu apakšmērķi paredz samazināt priekšlaicīgu mirstību no neinfekciju slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību, kā arī veicināt veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, samazināt traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem. Pamatnostādņu uzdevumos iekļauti tādi pasākumi kā veselību veicinošo skolu tīkla attīstība, kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanas uzsākšana prioritārajās veselības aprūpes jomās - sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda aprūpes, kā arī garīgās veselības aprūpes jomās, turklāt to nepieciešams vērst gan uz resursiem, kas tiek izmantoti ārstniecībā, gan ārstniecības procesu un tā rezultātiem. Tādējādi tiktu sekmēta pieejamība agrīnai diagnostikai un ārstniecībai, samazinot saslimstības pieauguma tempu, invaliditāti, priekšlaicīgu mirstību, kā arī uzlabojot pacientu dzīves kvalitāti, ātrāku izārstēšanos, ātrāku atgriešanos darba tirgū. Pamatojoties uz pamatnostādnēm, Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros plānots realizēt nacionālā un vietēja līmeņa pasākumus ar mērķi uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, tai skaitā personām ar invaliditāti. Īstenojamie pasākumi vērsti uz četrām prioritārajām veselības jomām (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda aprūpes un psihiskās (garīgās) veselības jomām) ar mērķi palielināt veselīgu paradumu (pietiekama fiziskā aktivitāte un veselīgi uztura paradumi, atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu izplatības profilakse un citi) izplatību sabiedrībā; • Plāns reto slimību jomā 2017.-2020. gadam19, plānā iekļauts uzstādījums un uzdevums veidot vienotu pieeju reto slimību diagnostiskai, ārstēšanai un dinamiskai novērošanai, kas mazinātu invaliditātes iestāšanās risku kā bērniem, tā arī pieaugušajiem; • Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.-2020. gadam20, kas paredz personām ar onkoloģisku saslimšanu, t.sk., personām ar invaliditāti psihosociālu pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī veicināt sabiedrības izglītošanu kopumā par onkoloģiskām slimībām, ārstēšanas procesu un iespējām saņemt atbilstošus pakalpojumus; • Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2018.-2020. gadam21, paredz pasākumus, kas vērsti uz agrīnu diagnostiku, t.sk., agrīnu funkcionēšanas traucējumu atpazīšanu, savlaicīgu novērtēšanas un medicīniskās rehabilitācijas uzsākšanu, iespējamās invaliditātes mazināšanai vai novēršanai; • Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam22, liekot uzsvaru invaliditātes jomā uz e-pakalpojumu pieejamību tādā līmenī, lai personas ar funkcionāliem traucējumiem spētu tās lietot bez citu cilvēku palīdzības; • Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam23, caur kurām risināms ir jautājums par transporta pakalpojumu pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem; • Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu pamatnostādnes 2013.-2019. gadam24, kas paredz pasākumus, kas nodrošina bērnu, t.sk., bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, tiesību un vajadzību nodrošināšanu nopratināšanas telpās, radot bērniem drošu un draudzīgu vidi, tādējādi mazinot bērnu psihisko un emocionālo traumēšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā; • LDZ Vidēja termiņa investīciju plānā 2018.-2022. gadam tiek meklētas iespējas paaugstināt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti, nodrošinot ērtus un drošus dzelzceļa pakalpojumus pasažieriem, tostarp nodrošinot pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 2.3. Plānotais finansējums Kopumā Plānā iekļauto pasākumu īstenošana ir paredzēta no piešķirtā valsts budžeta līdzekļiem vai no ES struktūrfondu līdzekļiem. Plāna apakšsadaļā 2.5. ir norādīti pasākumi, kuri parāda virzību uz invaliditātes politikas pilnveidošanu, bet kuriem šobrīd nevar izdalīt konkrētu finansējumu, jo darbs pie to detalizētas izstrādes tiks uzsākts secīgi Plāna īstenošanas periodā, vai arī finansējums nav atsevišķi izdalāms no darbinieka algas un amata pienākumiem. Tādi pasākumi 2.5. sadaļā atzīmēti ar vienu zvaigznītes atsauci *. Pasākumi, kuriem nepieciešamais finansējums un ietekme uz valsts budžetu tiks aprēķināta, izstrādājot konceptuālo ziņojumu vai sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotācija), 2.5. sadaļā atzīmēti ar divu zvaigznīšu atsauci **. Attiecīgi jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna pasākumu nodrošināšanai izskatīs atsevišķi Ministru kabinetā, lemjot par pasākuma iekļaušanu likumprojekta "Par valsts budžetu 2019. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Plānā ietverti arī tādi pasākumi, kuru īstenošana ir finansējama ar ESF, ERAF vai KF līdzfinansējumu, daļa no tiem paredzēti plašāku pasākumu īstenošanas ietvaros (īstenošanas termiņš ir līdz pat 2024. gadam). Tie 2.5. sadaļā atzīmēti ar trīs zvaigznīšu atsauci ***. Daļai no šiem pasākumiem ir norādīts indikatīvais finansējums, jo Plāna izstrādes laikā nav iespējams veikt precīzu finansējuma sadalījumu pa gadiem, ņemot vērā, ka pasākuma īstenošanai nepieciešamais finansējums gada ietvarā var tikt koriģēts, ņemot vērā faktisko situāciju. 2.4. Plānā paredzētie pasākumi 2018.-2020. gadam Plāna mērķis Plāna mērķis ir Pamatnostādņu īstenošana 2018.-2020. gadam, īstenojot pasākumus, kas veicinātu personu ar invaliditāti pamattiesību un pamatbrīvību nodrošināšanu Politikas rezultāts/i un rezultatīvais rādītājs/i Rezultatīvie rādītāji25 plānoti Pamatnostādnēs noteiktajiem politikas rezultātiem (uz 2020. gadu): 1. Īstenots iekļaujošas izglītības koncepts: personu ar invaliditāti skaits vispārizglītojošās mācību iestādēs -2020. gadā palielinās; 2. Mērķtiecīgāka subsidēto darba vietu izveide personām ar invaliditāti: subsidētajās darba vietās nodarbināto skaits - 2020. gadā palielinās (nodarbināto personu skaits ar smagu invaliditāti); 3. Veikti pasākumi atbalstītā darba ieviešanai personām ar garīga rakstura traucējumiem: nodarbinātu personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits - 2020. gadā palielinās; 4. Sagatavots izvērtējums un priekšlikumi optimālai un uz iekļaujošu izaugsmi vērstai sociālās uzņēmējdarbības funkcionēšanai Latvijā: nodarbināto personu ar invaliditāti īpatsvars (%) - 2020. gadā palielinās; 5. Pieejamāki aktīvās darba tirgus politikas pasākumi atkarībā no invaliditātes grupām un veida: pakalpojumu skaits, kuros iesaistītas personas ar invaliditāti - 2020. gadā palielinās; 6. Efektivizēts valsts atbalsts personām ar invaliditāti: personu ar invaliditāti īpatsvars (%), kuru ienākumi nepārsniedz nabadzības riska sliekšņa līmeni - 2020. gadā samazinās; 7. Attīstīti jauni pakalpojumi un pilnveidoti esošie pakalpojumi, un valsts atbalsts personām ar invaliditāti: personas ar I grupas redzes invaliditāti, kas saņem asistenta pakalpojumu /atbalstu - 2020. gadā palielinās; personu ar invaliditāti skaits, kas saņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā - 2020. gadā palielinās; personu ar invaliditāti skaits, kuras saņem asistenta pakalpojumus augstākās izglītības apguvei - 2020. gadā palielinās; personu skaits, kuras saņem psihologa pakalpojums personai līdz 18 gadiem, kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim - 2020. gadā palielinās; 8. Pilnveidots atbalsts mājokļa pielāgošanai: personu ar invaliditāti skaits, kuras saņem atbalstu mājokļa pielāgošanai -2020. gadā palielinās; 9. Palielināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma apmērs personām ar invaliditāti: personu ar invaliditāti skaits, kuras saņem ienākumu nodokļa atvieglojumus26; 10. Samazinās to personu skaits, kurām pirmreizēji noteikta invaliditāte: personu skaits, kurām pirmreizēji noteikta invaliditāte (uz 1000 iedzīvotājiem) -2020. gadā - samazinās; 11. Kvalitatīvāks un saprotamāks invaliditātes ekspertīzes process: apstrīdēto administratīvo aktu skaits - 2020. gadā samazinās; invaliditātes ekspertīzes procesa ilgums - 2020. gadā palielinās; 12. Īstenots vienlīdzības princips, nosakot medicīniskās indikācijas par īpašas kopšanas nepieciešamību personām ar invaliditāti: personu ar invaliditāti skaits, kurām, sasniedzot 18 gadu vecumu, īpašas kopšanas nepieciešamība turpinās -2020. gadā - palielinās; 13. Ieviests atbalsts bērniem ar invaliditāti līdz piecu gadu vecumam: palielinās; izveidotas rehabilitācijas nodaļas pašvaldībās (sociālajos dienestos)27 - 2020. gadā palielinās; 14. Nodrošinātas iespējas dzīvot patstāvīgu dzīvi: personu skaits, kuras atrodas aprūpes institūcijās (uz 10 000 iedzīvotāju) -2020. gadā - 35; 15. Izstrādāts un īstenots atbalsta personas pakalpojums: personu skaits, kuras saņem atbalsta personu pakalpojumu - 2020. gadā - palielinās; 16. Paaugstinājies sabiedrības informētības un izpratnes līmenis par personu ar invaliditāti tiesību jautājumiem: tiesībsarga saņemto iesniegumu skaits par iespējamo diskrimināciju (iesniegumu skaits) - 2020. gadā - samazinās; 17. Nodrošināta pieejamība personām ar invaliditāti, atbilstoši funkcionālo traucējumu veidam: subtitrēto un surdotulkoto raidījumu apjoms (%) - 2020. gadā - palielinās; pieejamas ēkas un būves (%) - 2020. gadā - palielinās; pieejams sabiedriskais transports (%) - 2020. gadā - palielinās. 1. Rīcības virziens Izglītība - nodrošināt bērniem ar invaliditāti kvalitatīvu un konkurētspējīgu pamatizglītību un vidējo izglītību, veicinot bērnu ar invaliditāti iekļaušanos visās izglītības pakāpēs un veidos, atbilstoši viņu spējām28. Komitejas rekomendācija: • Pastiprināt atbalsta pakalpojumus bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm vietējā kopienā, veicināt deinstitucionalizāciju, novērst jebkuru jaunu institucionalizāciju un sekmēt sociālo iekļaušanu un pieeju integrētai, iekļaujošai un kvalitatīvai izglītībai. • Nodrošināt, ka nevienam bērnam netiek atteikta iespēja mācīties vispārizglītojošās skolās invaliditātes dēļ un valsts turpmāk piešķir līdzekļus, kas nepieciešami, lai garantētu saprātīgu pielāgojumu, lai veicinātu visu audzēkņu ar invaliditāti pieejamību kvalitatīvai, iekļaujošai izglītībai, tostarp, pirmsskolas izglītībai, terciārai izglītībai un mūžizglītībai. N.p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pus gadam) Paredzētais finansējums un tā avoti29 1.1. Nodrošināt efektīvu bērnu ar invaliditāti iekļaušanu vispārizglītojošās skolās.30 1.1.1. Īstenot izglītojošus pasākumus pedagogiem visos izglītības līmeņos par iekļaujošu izglītību. Organizēti profesionālās kompetences pilnveides kursi pedagogiem, kuri īsteno iekļaujošu izglītību, t.sk., par: 1) dažādību veicināšanu 2) iespēju apgūt zīmju valodu komunikācijas stiprināšanai ar nedzirdīgiem/vājdzirdīgiem izglītojamiem 3) nepieciešamo nepedagoģisko atbalsta pasākumu pilnveidošanu mācību procesā, lai uzlabotu izglītojamo ar speciālām vajadzībām iespēju apgūt mācību vielu atbilstoši savām individuālajām vajadzībām Kursi - 8 stundu apjomā Apliecību ieguvušo pedagogu skaits - 1320 ik gadu IZM Speciālās izglītības iestādes - attīstības centri Ik gadu Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.1.2. Nodrošināt izglītojamiem ar speciālām vajadzībām adaptētus mācību un informatīvos materiālus atbilstoši traucējuma veidam, ņemot vērā izglītojamā komunikācijas un uztveres spējas. Izglītojamiem ar speciālām vajadzībām tiek pielāgoti mācību un informatīvie materiāli Adaptēto mācību un informatīvo materiālu skaits - 15 IZM Speciālās izglītības attīstības centri 2020. gada 2. pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.2. Izvērtēt, cik efektīvi speciālās izglītības iestāžu tīkls pilda izglītojošo funkciju un nodrošina bērnu ar speciālām vajadzībām tiesības uz kvalitatīvu izglītību.31 1.2.1. Pārskatīt speciālās izglītības programmu finansēšanas kārtību vispārējās izglītības iestādēs integrētajiem izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. Izvērtēta speciālās izglītības programmu finansēšanas kārtība vispārējās izglītības iestādēs integrētajiem izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām un noteiktas koeficientu izmaiņas Paaugstināts papildu koeficients skolēnu skaitam, kas apgūst speciālās izglītības programmas speciālajās klasēs (grupās) vai ir integrēti vispārējās izglītības iestādēs IZM Izglītības iestādes 2020. gada 2. pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros (koeficientu palielināšanai būtu nepieciešams papildu finansējums. Detalizēts finansējuma aprēķins tiks aprēķināts, ja tiks izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos) 1.3. Nodrošināt atbalsta personāla speciālistu pieejamību izglītības iestādēs.32 33 1.3.1. Izvērtēt iespēju diferencēt surdotulka stundas tarifa likmi izglītības iestādēs un saskarsmes nodrošināšanai. Sagatavots izvērtējums par sniegtā pakalpojuma apjomu, sarežģītību atkarībā no pakalpojuma veida (izglītības iestāde, ikdienas komunikācija, pasākumi, u.tml). Noteiktas provizoriskās izmaksas valsts budžetam. Darba grupas ziņojums -1 LM IZM, Latvijas Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība, augstskolas, NVO 2020. gada 2. pusgads Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu pasākuma īstenošanai tiks norādīta izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā, savukārt ziņojuma izstrāde tiks nodrošināta esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.3.2. Sniegt informāciju personām ar invaliditāti par augstskolu piedāvātajām studiju programmām un atbalsta pakalpojumiem, izmantojot individuālu pieeju personu ar invaliditāti vajadzībām. Sagatavots metodoloģiskais materiāls augstākās izglītības apguves procesā personām ar invaliditāti. Informatīvi metodoloģisks materiāls par augstākās izglītības apguves procesu, atbalsta pakalpojumu un vides pieejamību augstskolās un koledžās - 1 LM IZM, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība, augstskolas 2019. gada 2. pusgads Esošā valsts budžeta ietvarā 1.3.3. Paaugstināt augstskolu motivāciju nodrošināt ne tikai vides pieejamību, bet arī studiju formāta pieejamību un individuālu studiju plānu (pēc vajadzības) izstrādi atbilstoši personu ar invaliditāti individuālajām vajadzībām. Ieviests jauns augstākās izglītības finansēšanas II pīlāra (snieguma) rādītājs, piešķirot augstskolām snieguma finansējumu par studiju procesa pielāgošanu personām ar I un II invaliditātes grupu. Atbalsta gadījumā grozījumi normatīvajos aktos - 3 (MK 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994, MK 2010. gada 17. augusta MK 788 un MK 2007. gada 23. janvāra noteikumi Nr. 70 "Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi") IZM Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas Rektoru padome 2020. gada 2. pusgads II pīlāra papildu mērķa finansējums, indikatīvi 10% no vidējās dotācijas budžeta vietai (5 828,4334 euro * 10%)*50(studējošo skaits) studējošie ar I un II invaliditātes grupu = 29 142 euro gadā35 2. Rīcības virziens Darbs un nodarbinātība - veikt pasākumus personu ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū, sniedzot attiecīgu atbalstu, ņemot vērā personas ar invaliditāti funkcionālo traucējumu veidu. Komitejas rekomendācija: • Sniegt atbalstu visu personu ar invaliditāti nodarbinātībai atvērtajā darba tirgū iekļaujošā nodarbinātības vidē līdzvērtīgi pārējiem. 2.1. Pārskatīt personu ar invaliditāti subsidētās nodarbinātības kārtību un turpināt pilnveidotus subsidētās nodarbinātības pasākumus personām ar invaliditāti. 2.1.1. Nodrošināt darba vietas personām ar invaliditāti, sniedzot iespēju iegūt, atjaunot vai pilnveidot darba prasmes un iekļauties darba tirgū. Īstenoti subsidētās nodarbinātības pasākumi. Darbavietu skaits - 576 LM NVA 2020. gada 2. pusgads (projekta gala termiņš 2022. gada 4. cet.) ESF projekta finansējuma ietvaros ESF=85%36 VB=15% Indikatīvais finansējums plāna pasākuma īstenošanai 2018.-2020. gadam 6 956 680 euro, tajā skaitā ESF - 5 913 178 euro, VB - 715 396 euro Privātais līdzfinansējums (darba devēju algas daļa) - 328 106 euro 2.2. Uzsākt sociālās uzņēmējdarbības ieviešanu Latvijā un piedāvāt optimālus risinājumus. 2.2.1. Nodrošināt iespēju nelabvēlīgā situācijā esošiem bezdarbniekiem (t.sk., personām ar invaliditāti) integrēties darba tirgū. Uzsākta sociālās uzņēmējdarbības projekta īstenošana. Projektā iesaistīti 120 bezdarbnieku LM NVO, komersanti 2020. gada 2. pusgads (projekta gala termiņš 2022. gada 4. cet.) ESF projekta finansējuma ietvaros ESF37=85% VB=15% Indikatīvais finansējums plāna pasākuma īstenošanai 2018. gadam 2 032 000 euro ESF=1 727 200 euro VB=304 800 euro 2019. gadam 3 561 000 euro ESF=3 026 850 euro VB=534 150 euro 2020. gadam 3 582 000 euro ESF=3 044 700 euro VB=537 300 euro 2.2.2. Pārskatīt normatīvajos aktos noteiktos atbalsta instrumentus par sociālajos uzņēmumos nodarbinātām personām ar invaliditāti. Veicināts atbalsts sociālajiem uzņēmumiem ilgtspējīgu darba vietu radīšanai personām ar invaliditāti. Atbalsta gadījumā grozījumi normatīvajos aktos - 1 LM 2019. gada 2. pusgads Esošā valsts budžeta ietvarā 2.3. Palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojuma apmēru personām ar invaliditāti.38 2.4. Uzlabot priekšnosacījumus, lai veiksmīgāk integrētu personas ar invaliditāti darba tirgū.39 2.4.1. Sniegt konsultācijas darba devēji par personu ar invaliditāti nodarbināšanu, darba vides pielāgošanu un darba apstākļu nodrošināšanu atbilstoši personas funkcionālajam traucējumam. Organizēti semināri, lai sniegtu konsultācijas darba devējiem par personu ar invaliditāti nodarbināšanu. Semināri - 84 NVA LM 2019. gada 2. pusgads ESF projekta finansējuma ietvaros ESF40=85% VB=15% Indikatīvais finansējums plāna pasākuma īstenošanai 2018. gads 10 899 euro ESF=9264 euro VB-1635 euro 2019. gads 10 899 euro ESF=9264 euro VB=1635 euro 2.4.2. Veicināt personu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos piemērotā pastāvīgā darbā vai iesaistīšanos pašnodarbinātībā. Īstenota motivācijas programma darba meklēšanai un sniegti sociālā mentora pakalpojumi ilgstošiem bezdarbniekiem ar invaliditāti, mazinot sociālās atstumtības riskus. Iesaistīto personu skaits - 1700 ilgstošie bezdarbnieki ar invaliditāti NVA LM 2020. gada 2. pusgads (projekta gala termiņš 2021. gada 4. cet.) ESF projekta finansējuma ietvaros ESF=8541% VB = 15% Indikatīvās izmaksas plāna pasākuma īstenošanai: 2018. gads - 707 858 euro ESF=601679euro VB=106179 euro 2019. gads - 1 431 124 euro ESF=1 216 455 euro VB=214 669 euro 2020. gads - 1 259 602 euro ESF=1 070 662 euro VB=188 940 euro 2.4.3. Paaugstināt izpratni darba devējiem un to darbiniekiem par sociālās iekļaušanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiem, kā arī atbalsta pasākumus iekļaujošas darba vides veicināšanai un dažādības vadībai. Informēti darba devēji par visiem diskriminācijas riskiem pakļauto mērķa grupas personu aspektiem, gan atsevišķi par diskriminācijas riskam pakļautām mērķa grupām (piemēram, personas ar invaliditāti, personas pēc 50 gadu vecuma, personas ar citu etnisko piederību, personas pēc bērna kopšanas perioda u.c.), kā arī kopumā par sociālās iekļaušanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiem. Mācībās iesaistījušos skaits - vidēji 50 darba devēji gadā, kas iesaistījušies mācību programmā SIF LM 2020. gada 2. pusgads (gala termiņš 2022. gada 4. cet.) ESF projekta finansējuma ietvaros ESF=8542% VB=15% Indikatīvais finansējums pasākuma īstenošanai 2018. gadam 184 228 euro ESF=156 594 euro VB =27 634 euro 2019. gadam 184 228 euro: ESF=156 594 euro VB =27 634 euro 2020. gadam 184 228 euro: ESF=156 594 euro VB =27 634 euro 2.4.4. Sekmēt publisko un privāto jomu darbinieku zināšanas un izpratni par personu ar invaliditāti nediskrimināciju un pienākumiem attiecībā uz saprātīga pielāgojuma nodrošināšanu. Izglītoti publisko un privāto jomu darbinieki un darba devēji par personu ar invaliditāti nediskrimināciju un pienākumiem attiecībā uz saprātīga pielāgojuma nodrošināšanu. Nodrošināto mācību skaits - 10 semināri LM 2020. gada 2. pusgads Kohēzijas fonda un valsts līdzfinansējums, projekts "Horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" politikas koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā"43 3. Rīcības virziens Sociālā aizsardzība - veikt pasākumus personu ar invaliditāti labklājības līmeņa paaugstināšanai, samazinot nabadzības riskam pakļauto personu skaitu, un nodrošināt, ka ikviena persona ar invaliditāti saņem mērķtiecīgu un efektīvu valsts atbalstu, atbilstoši personas funkcionālā traucējuma veidam. Komitejas rekomendācijas: • nodrošināt, ka invaliditātes noteikšana balstās uz invaliditātes cilvēktiesību modeli un ietver attiecīgā indivīda vajadzību, gribas un vēlmju novērtējumu, īpašu uzmanību pievēršot bērniem ar intelektuālo un dzirdes invaliditāti, un kas koncentrējas uz šķēršļu novēršanu, kā arī pilnvērtīgu un efektīvu personas ar invaliditāti līdzdalības sabiedrībā veicināšanu; • izveidot sistemātisku datu vākšanas un ziņošanas kārtību caur VDEĀVK Invaliditātes informatīvo sistēmu un organizācijām, kuras pārstāv personas ar invaliditāti, kas ir saskaņā ar Konvenciju un Vašingtonas grupas īso jautājumu sarakstu par invaliditāti, un vākt, analizēt un izplatīt detalizētus datus par tās iedzīvotājiem ar invaliditāti, sadalot tos pēc dzimuma, vecuma, etniskās piederības, traucējumu veida, sociālekonomiskā statusa, nodarbinātības un dzīvesvietas, kā arī datus par šķēršļiem, ar kuriem sabiedrībā saskaras personas ar invaliditāti; • Pastiprināt atbalsta pakalpojumus bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm vietējā kopienā, veicināt deinstitucionalizāciju, novērst jebkuru jaunu institucionalizāciju un sekmēt sociālo iekļaušanu un pieeju integrētai, iekļaujošai un kvalitatīvai izglītībai; • Nodrošināt pienācīgu dzīves standartu personām ar invaliditāti un viņu ģimenēm, tai skaitā garantējot, ka sociālās aizsardzības un nabadzības samazināšanas programmās tiek ņemtas vērā ar invaliditāti saistītās papildu izmaksas; • atcelt visus attiecīgos tiesību aktus, lai novērstu personu ar intelektuālu vai psihosociālu invaliditāti institucionalizāciju, un palielināt kopienā balstīto garīgās veselības pakalpojumu pieejamību. 3.1. Ieviest jaunu invaliditātes noteikšanas sistēmu, atbilstošu SFK kritērijiem. 3.1.1. Veicināt invaliditātes ekspertīzes efektīvāku nodrošināšanu bērniem. Izstrādāts jauns kritēriju kopums invaliditātes noteikšanai personām līdz 18 gadu vecumam. Izstrādātas metodikas - 1 VDEĀVK LM 2019. gada 2. pusgads ESF projekta finansējuma ietvaros ESF=85%44 VB=15% Indikatīvais finansējums plāna pasākuma īstenošanai 2018. gadam 132 796 euro: ESF=112 877 euro VB=19 919 euro 2019 gadam 106 039 euro: ESF=90 134 euro VB=15 905 euro 3.2. Atbilstoši jaunajai invaliditātes noteikšanas sistēmai, kas balstīta uz darbspēju, funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu, izvērtēt valsts atbalstu personām ar invaliditāti. 3.2.1. Izvērtēt iespējas ieviest profesionālās darbspējas zaudējuma kritērijus invaliditātes noteikšanā. Izstrādāti priekšlikumi invaliditātes sistēmas pilnveidošanai. Darba grupa - 1 Ziņojums -1 LM VM, VDEĀVK, NVA, NVO 2020. gada 1. pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 3.3. Pilnveidot Invaliditātes likumā noteiktos pakalpojumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai 3.3.1. Pilnveidot atbalsta pasākumus personām ar invaliditāti, apgūstot augstāko izglītību. Ieviests asistenta pakalpojums augstākās izglītības iestādēs personām ar I un II invaliditātes grupu. Atbalstīti grozījumi normatīvajos aktos - 1 (Veikti grozījumi Invaliditātes likumā - 12. panta 1. daļas 4. apakšpunkts). LM Latvijas Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība, augstskolas 2019. gada 2. pusgads Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu pasākuma īstenošanai tiks norādīta izstrādātajā anotācijā (papildu nepieciešami 96046 euro gadā45), savukārt normatīvā akta un anotācijas izstrāde tiks nodrošināta esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros Atbalstīti grozījumi normatīvajos aktos - 1 (MK 2012. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 695). Asistenta pakalpojums piešķirts 15 personām. IZM 3.4. Pilnveidot prognozējamās invaliditātes noteikšanas sistēmu.46 3.5. Pilnveidot normatīvo regulējumu, nodrošinot efektīvāku invaliditātes noteikšanas procesa organizēšanu. 3.5.1. Sagatavot priekšlikumus par izmaiņām invaliditātes noteikšanas kārtībā un personām ar invaliditāti paredzēto atbalsta pasākumu sistēmu. Izstrādāti priekšlikumi invaliditātes atbalsta sistēmas maiņai, paredzot jaunu kārtību pie invaliditātes noteikšanas un atbalsta un pakalpojuma grozu atbilstoši personu ar invaliditāti atlikušajām darbspējām. Konceptuālais ziņojums - 1 LM VDEĀVK, NVO 2020. gada 2. pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 3.5.2. Pilnveidot Invaliditātes Informācijas sistēmu un valsts iestāžu sadarbību un datu apmaiņu, samazinot administratīvo slogu iestādēm un iedzīvotājiem. Pilnveidota Invaliditātes informācijas sistēma. Atbalstīts projekta apraksts par Invaliditātes informatīvās sistēmas (IIS) pakalpojuma attīstību - 1 Izstrādāti normatīvie akti -1 Pilnveidoti darbības procesi - 6 (datu apmaiņa starp institūcijām un iekšienē) Uzlaboti e-pakalpojumi - 4 Ieviesta informācijas sistēma - 1 LM VARAM, VDEĀVK 2020. gada 2. pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros ______________ ERAF=85% 47 VB=15% Indikatīvais finansējums pasākuma īstenošanai 2018. gadā - 133 490 euro ERAF= 113 467 euro VB=20 023 euro 2019. gadā - 592 260 euro ESF-503 421 euro VB-88 839 euro 2020. gadā - 467 660 euro ESF-397 511 euro VB-70 149 euro 3.5.3. Izslēgt iespēju vienai personai noteikt vienlaicīgi vairākas invaliditātes ar atšķirīgiem cēloņiem Pārskatīta invaliditātes cēloņu noteikšanas kārtība Izstrādāts izvērtējuma ziņojums - 1 VDEĀVK 2019. gada 2. pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 3.6. Izvērtēt un nepieciešamības gadījumā pārskatīt kritērijus atzinuma izsniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai un personām pēc 18 gadu vecuma.48 3.7. Ieviest atbalstu bērniem ar invaliditāti līdz piecu gadu vecumam un viņu ģimenēm. 3.7.1. Veicināt bērniem ar dzirdes traucējumiem agrīnu zīmju valodas apguvi. Izstrādāta metodika, pēc kuras bērni līdz 5 gadu vecumam ar dzirdes traucējumiem tiks apmācīti latviešu zīmju valodas lietošanai. Nodrošināta iespēja vecākiem, kuru bērniem ir dzirdes traucējumi, apgūt latviešu zīmju valodas pamatprasmes. Izstrādāta mācību metodoloģija - 1 Īstenotas mācības -1 LM IZM, SIVA, LNS, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija 2020. gada 2. pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 3.7.2. Nodrošināt bērniem ar invaliditāti līdz 5 gadu vecumam sociālās aprūpes pakalpojuma ieviešanu. Nodrošināts sociālās aprūpes pakalpojums bērniem, kuriem noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, sniedzot iespēju bērna ar invaliditāti vecākiem integrēties vai reintegrēties darba tirgū. Pakalpojumu saņēmušo skaits - 152 bērni ar invaliditāti LM VARAM Plānošanas reģioni, pašvaldības 2020. gada 2. pusgads (projekta gala termiņš 2023. gada 4. cet.) ESF projektu finansējuma ietvaros ESF = 85%49 VB =15% Indikatīvais finansējums plāna pasākuma īstenošanai 2018. gadam 235 370 euro: ESF=200065 euro VB=35 305 euro 2019. gadam 235 370 euro: ESF=200065 euro VB=35 305 euro 2020. gadam 235 370 euro: ESF=200 065 euro VB=35 305 euro 3.7.3. Nodrošināt bērniem ar invaliditāti dienas aprūpes centru pakalpojumus. Nodrošināts pieejams dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem pēc skolas vai skolas brīvlaikos. Pakalpojumu saņēmušo skaits - 592 bērni ar invaliditāti LM, VARAM Plānošanas reģioni, pašvaldības 2020. gada 1. pusgads (projekta gala termiņš 2023. gada 4. cet.) ESF projektu finansējuma ietvaros ESF=85%50 VB =15% Indikatīvās izmaksas plāna pasākuma īstenošanai 2018. gadam 97 401 euro: ESF=82 791 euro VB=14 610 euro 2019. gadam 97 401 euro: ESF=82 791 euro VB=14 610 euro 2020. gadam 97 401 euro: ESF=82 791 euro VB=14 610 euro 4. Rīcības virziens Sabiedrības izpratne - veicināt personu ar invaliditāti iespējas īstenot cilvēktiesības un brīvības un dzīvot pilnvērtīgu, cieņpilnu dzīvi, nodrošinot kvalitatīvu informatīvo un demokrātisko telpu, tādējādi stiprinot sabiedrības savstarpējo komunikāciju un izpratni. Komitejas rekomendācijas: • Uzlabot rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību un laicīgu to sniegšanu visā valsts teritorijā visām personām ar invaliditāti; • Pastiprināt pašvaldību iesaisti deinstitucionalizācijas stratēģijas ieviešanā, izmantojot informētības paaugstināšanu par personu ar invaliditāti neatkarīgu dzīvi kopienā un nodrošinot pakalpojumu ilgtspējīgu nodrošināšanu, lai veicinātu neatkarīgu dzīvi pēc Eiropas struktūrfondu termiņa beigām; • Nodrošināt kvalitatīvu individuālās palīdzības sniegšanu, kur ņemtas vērā personu ar invaliditāti individuālās vajadzības, nodrošinot personu ar invaliditāti sociālo iekļaušanu un līdzdalību; • nekavējoties izmeklēt visus nāves gadījumus, kas notikuši institūcijās, kurās dzīvo personas ar intelektuālu vai psihosociālu invaliditāti, ieskaitot gadījumus, kad ir liecības par vardarbību vai ļaunprātīgu izmantošanu, nodrošinot, ka pret noziedzīgo darbību veicējiem tiek ierosinātas krimināllietas un viņi tiek sodīti; • Īstenot regulāras un obligātas institūciju darbinieku apmācības par vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu pret personām ar invaliditāti; • Nodrošināt adekvātu finansējumu aktivitātēm, projektiem un programmām, ko izstrādājušas un īstenojušas organizācijas, kuras pārstāv personas ar invaliditāti, lai uzlabotu viņu tiesības; • ciešā sadarbībā ar organizācijām, kuras pārstāv personas ar invaliditāti un ietver personas ar intelektuālo vai psihosociālo invaliditāti, pieņemt visaptverošu sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņu par ANO Konvenciju, lai veidotu dažādības, visu personu ar invaliditāti, tai skaitā ar intelektuālo un psihosociālo invaliditāti, līdzdalības un iesaistes kopienas dzīvē kultūru; • Pieņemt katastrofu risku mazināšanas un pārvaldības plānu, nodrošinot pieejamību un visu personu ar invaliditāti iekļaušanu, kā arī nozīmējot vienu kontaktpunktu ārkārtas un katastrofu gadījumā saskaņā ar Sendai katastrofas risku mazināšanas ietvaru 2015.-2030. gadam (Sendai Framework for Disaster Risk Reduction 2015-2030); • Garantēt tiesības vēlēt neatkarīgi, nodrošinot, ka vēlēšanu kārtība, telpas un materiāli ir atbilstoši, pieejami un viegli izmantojami visām personām ar invaliditāti; • Ciešā sadarbībā ar organizācijām, kuras pārstāv personas ar invaliditāti, pieņemt visaptverošu pieejamības rīcības plānu, kur iekļauts laiks grafiks, indikatori, pārraudzības un novērtēšanas kritēriji, lai efektīvi ieviestu universālā dizaina standartus fiziskās vides, transporta, informācijas un komunikācijas līdzekļu pieejamībai, ietverot sankcijas neatbilstību gadījumā. 4.1. Veidot efektīvu, kvalitatīvu un ilgtspēju sociālo pakalpojumu sistēmu ar sabiedrībā balstītiem iekļaujošiem pakalpojumiem, atbilstoši personas ar invaliditāti vajadzībām.51 4.1.1. Pilnveidot VSAC darbinieku darba kvalitāti darbā ar personām ar invaliditāti un sniegt skaidrojumus par vardarbības novēršanu. Nodrošinātas mācības VSAC darbiniekiem par vardarbības atpazīšanu un rīcību vardarbības novēršanai VSAC. Mācību skaits - 1 LM VSAC 2018. gada 2. pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 4.1.2. Veicināt VSAC klientu cieņpilnu dzīvi. Izstrādātas vadlīnijas par: 1) VSAC klientu privātās dzīves neaizskaramību 2) VSAC klientu brīvu pārvietošanās nodrošināšanu 3) sadarbību ar ģimenes ārstiem un ārstiem speciālistiem par VSAC klientu nāves gadījumu fiksēšanā. Vadlīnijas - 3 Mācību skaits - 1 LM VSAC, VM, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija 2020. gada 1. pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 4.1.3. Nodrošināt īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu bērniem ar invaliditāti. Nodrošināta iespēja bērniem, kuriem noteiktas medicīniskās indikācijas bērna invalīda īpašas kopšanas nepieciešamība, viņu vecākajiem vai likumiskajiem pārs …