Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums

Īsumā

Šis likums nosaka tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas izplatības laikā, paredzot pasākumus un atbalsta mehānismus krīzes seku pārvarēšanai, lai uzlabotu sabiedrības ekonomisko situāciju un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti.

Ko tas regulē

  • Atbalsta pasākumus un kritērijus nodokļu maksātājiem, kurus skārusi Covid-19 krīze.
  • Nodokļu samaksas termiņu pagarinājumus un atlikšanu.
  • Ierobežojumus valsts atbalsta saņēmējiem, kas reģistrēti ārzonās.
  • Nekustamā īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu kārtību.

Kas tas attiecas

  • Nodokļu maksātāji, kurus skārusi Covid-19 izraisītā krīze.
  • Komersanti, kas atbilst Energoefektivitātes likuma kritērijiem.
  • Pašvaldības.

Galvenie punkti

  • Nodokļu maksātājiem, kas atbilst kritērijiem, ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam līdz 2021. gada 30. jūnijam, vai sadalīt maksājumus termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem.
  • Nokavējuma nauda netiek aprēķināta nodokļu maksājumiem, kuriem piešķirts termiņa pagarinājums.
  • Valsts atbalstu nepiešķir ārzonās reģistrētām juridiskām personām vai personu apvienībām.
  • Pašvaldībām 2020., 2021. un 2022. gadā ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, pārceļot tos uz vēlāku laiku attiecīgā taksācijas gada ietvaros.
Likuma teksts
Likuma teksts

Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums

  1. pants. Likuma mērķis ir noteikt tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas (turpmāk — Covid-19) izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 izplatības seku (turpmāk arī — Covid-19 izraisītā krīze) pārvarēšanai un īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti. 2 (18.12.
  2. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  3. pants. Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju, nosaka kritērijus un kārtību šā likuma
  4. pantā noteikto pasākumu un īpašo atbalsta mehānismu piemērošanai nodokļu maksātājiem, kurus skārusi Covid-19 izraisītā krīze. Ministru kabinets, ja nepieciešams, nosaka nozares, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.
  5. likumu, kas stājas spēkā 23.12.
  6. Grozījums pantā par skaitļa un vārda "
  7. un" izslēgšanu stājas spēkā 01.01.
  8. Sk. pārejas noteikumu
  9. punktu)
  10. pants. No valsts atbalsta un valsts garantēto atbalsta pasākumu saņēmēju loka tiek izslēgti pretendenti, kas Publisko iepirkumu likuma izpratnē ir ārzonā reģistrētas juridiskās personas vai personu apvienības vai kas ir Latvijā reģistrētas juridiskās personas, kurās vairāk nekā 25 procenti kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība. 4
  11. pants.

(1)Nodokļu maksātājam, kurš atbilst Ministru kabineta noteikumos par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos noteiktajam kritērijam par saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu un kuram ir radies nodokļu samaksas termiņa kavējums Covid-19 izplatības dēļ, ir tiesības līdz
  1. gada
  2. jūnijam pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām"
  3. pantu, ja nodokļu maksātājs ir ievērojis nodokļu administrācijas lēmumā noteikto nodokļu maksājumu samaksas kārtību. Nodokļu maksātājs 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās iesniedz nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu. Nodokļu administrācijai ir tiesības nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas.
(2)Nokavētajam nodokļu maksājumam, kuram piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, netiek aprēķināta likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktā nokavējuma nauda.
(21)Lai pieteiktos Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu samaksas sadalei vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem, nodokļu maksātājs šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
(22)Nodokļu administrācija, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, izvērtē nodokļu maksātāju atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta nosacījumiem.
(23)Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļvietnē to nodokļu maksātāju sarakstu, kuru iesniegumi par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem ir atbalstīti.
(3)Ja nodokļu maksātājam šajā pantā noteiktajā kārtībā ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiek iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē.
(4)Nodokļu administrācijai ir tiesības atcelt lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja nodokļu maksātājs: 1) neievēro lēmumā par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu noteiktos termiņus; 2) neveic kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā nodokļu likumos noteiktajos termiņos; 3) noteiktajos termiņos neveic nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš pagarināts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantā noteiktajā kārtībā; 4) neveic nodokļu maksājumus, par kuriem nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.
(5)Ja tiek atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda vispārējā kārtībā un nokavētie nodokļu maksājumi tiek piedzīti likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020. Pirmās daļas jaunā redakcija un 2.1, 2.2 un 2.3 daļa stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu) 4.1 pants.
(1)Komersantiem, kuri atbilst Energoefektivitātes likuma
  1. panta pirmajā daļā vai
  2. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, ir tiesības veikt uzņēmuma energoauditu vai ieviest sertificētu energopārvaldības sistēmu, vai ieviest sertificētu vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu (turpmāk kopā — energodokuments) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz
  3. gada
  4. jūnijam, ja komersanta energodokumenta derīguma termiņš ir no
  5. gada
  6. janvāra līdz
  7. gada
  8. janvārim.
(2)Lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kuriem Būvniecības valsts kontroles birojs ir aprēķinājis energoefektivitātes nodevu par Energoefektivitātes likuma
  1. pantā noteikto pienākumu neizpildi
  2. gadā un kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības Covid-19 izraisītās krīzes ietekmē vienā kalendāra mēnesī laikposmā no
  3. gada
  4. marta līdz
  5. gada
  6. decembrim salīdzinājumā ar attiecīgo
  7. gada kalendāra mēnesi samazinājās vismaz par 30 procentiem, ir tiesības iesniegt pamatotu iesniegumu Būvniecības valsts kontroles birojam un lūgt energoefektivitātes nodevas samaksas termiņa pagarinājumu līdz
  8. gada
  9. decembrim.
(3)Būvniecības valsts kontroles birojs lēmumu par nodevas samaksas termiņa pagarinājumu pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 6 (18.12.
  1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.
  2. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2021.) 4.2 pants.
(1)Nodokļu maksātājam, kurš no
  1. gada
  2. oktobra nevar veikt to saimniecisko darbību, kura ir tā pamatdarbības veids, valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikto aizliegumu dēļ, ir tiesības lūgt Valsts ieņēmumu dienestu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz
  3. gada
  4. jūnijam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš ir iestājies valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā vai mēnesī, kad ārkārtējā situācija beigusies, vai nākamajā mēnesī pēc tās beigām, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām"
  5. pantu.
(2)Lai pieteiktos šā panta pirmajā daļā minētajam atbalstam, nodokļu maksātājs 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai 30 dienu laikā pēc šā panta spēkā stāšanās dienas elektroniski iesniedz pamatotu iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
(3)Šā panta pirmajā daļā minēto atbalstu nepiešķir: 1) kredītiestādēm un finanšu iestādēm; 2) nodokļu maksātājiem, kuru finansiālais stāvoklis neliecina par nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nepieciešamību vai neļaus izpildīt nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nosacījumus; 3) nodokļu maksātājiem, kuri neievēro kārtējo nodokļu maksājumu samaksas termiņus un Valsts ieņēmumu dienesta agrāk pieņemtajos lēmumos noteikto nodokļu maksājumu samaksas kārtību; 4) nodokļu maksātājiem, kuri nav sadarbojušies ar Valsts ieņēmumu dienestu.
(4)Šā panta ietvaros sniegto komercdarbības atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst apvienot ar citu komercdarbības atbalstu, izņemot atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.
(5)Par atbalsta piešķiršanas brīdi tiek uzskatīta diena, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu piešķiršanu. Šā panta ietvaros noteiktā komercdarbības atbalsta piešķiršana pēc 2022. gada 30. jūnija ir aizliegta.
(6)Uz šā panta pamata pagarinātajiem vai atliktajiem nodokļu maksājumiem piemēro šā likuma 4. panta otrajā, 2.3, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos nosacījumus.
(7)Valsts ieņēmumu dienests iesniedz Eiropas Komisijai ikgadējo pārskatu par šā panta ietvaros sniegto atbalstu.
(8)Valsts ieņēmumu dienests nodrošina informācijas uzskaiti par šā panta ietvaros sniegto atbalstu. Minēto informāciju Valsts ieņēmumu dienests glabā 10 gadus no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas un pēc pieprasījuma iesniedz Eiropas Komisijai.
(9)Nodokļu maksātājs nodrošina to dokumentu, kas attiecas uz šā panta ietvaros piešķirto komercdarbības atbalstu, glabāšanu 10 gadus no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu.
(10)Ja tiek pārkāpti komercdarbības atbalsta nosacījumi, nodokļu maksātājam ir pienākums iemaksāt valsts budžetā visu šā panta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Nelikumīgi piešķirtā komercdarbības atbalsta atgūšanu nodrošina Valsts ieņēmumu dienests. 7 (25.11.
  1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2021.)
  2. pants. Pašvaldībām 2020.,
  3. un
  4. gadā ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, kas atšķiras no likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajiem, tos pārceļot uz vēlāku laiku attiecīgā taksācijas gada ietvaros. Par taksācijas gadam aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma kavējumu likuma "Par nodokļiem un nodevām"
  5. panta otrajā daļā noteiktā nokavējuma nauda netiek aprēķināta, ja maksājums ir veikts līdz taksācijas gada
  6. decembrim. Ja taksācijas gadam aprēķinātais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums līdz taksācijas gada
  7. decembrim nav veikts, nodokļa maksājumam, sākot ar nākamā taksācijas gada
  8. janvāri, tiek aprēķināta nokavējuma nauda likumā noteiktajā apmērā. 8 (10.02.
  9. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.02.2022.)
  10. pants.
(1)Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs par 2020.,
  1. un
  2. taksācijas gadu neveic likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
  3. pantā noteiktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot ar
  4. gada
  5. janvāri. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020.,
  6. un
  7. taksācijas gadu var veikt labprātīgi.
(2)Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam, kurš reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs vai ir individuālais komersants vai individuālā uzņēmuma (zemnieka vai zvejnieka saimniecības) īpašnieks un par ienākumiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, par 2020. un 2021. taksācijas gadu nepiemēro ierobežojumus, kas noteikti likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta 3.1 daļā un 11.1 panta 6.1 daļā.
(3)
  1. taksācijas gadā nepiemēro likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
  2. panta 2.9 daļu un pēc nodokļa maksātāja ieskata var nepiemērot likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu"
  3. panta
  4. punkta "m" apakšpunktu un
  5. panta 12.1 daļu.
(4)Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, uz kuru nav attiecināmi deklarēšanas atvieglojumi,
  1. gada ienākumu deklarāciju ar tai pievienotiem dokumentiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam no
  2. gada
  3. marta līdz
  4. jūlijam. Nodokļa maksātājs vienotajā nodokļu kontā aprēķināto nodokļa summu iemaksā līdz
  5. gada
  6. jūlijam. Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 euro, nodokļa maksātājs to var iemaksāt vienotajā nodokļu kontā trijos maksājumos — līdz
  7. gada
  8. jūlijam,
  9. augustam un
  10. septembrim —, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020., 18.03.
  11. un 25.11.
  12. likumu, kas stājas spēkā 02.12.2021.)
  13. pants. Par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, līdz dienai, kurā spēku zaudē šis likums, uzskatāmi preču un pakalpojumu dāvinājumi ārkārtējās situācijas negatīvi ietekmētām sociālajām grupām (nepersonificējot saņēmēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas mērķiem), kā arī personām, kuru pamatdarbība ir medicīnas pakalpojumu sniegšana, izglītības nodrošināšana, labdarība, palīdzība sociāli maznodrošinātajiem, personām ar invaliditāti vai bērniem, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) dāvinājuma saņēmējs nav ar nodokļu maksātāju saistīta persona; 2) informācija par dāvinājumu ir darīta publiski zināma; 3) informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.
  14. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 7.1 pants. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji par veiktajiem procentu maksājumiem pārskata gadā, kas sākas
  15. un
  16. gadā, nepiemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma
  17. panta pirmo daļu. 11 (25.11.
  18. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2021.)
  19. pants. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, kas veicis ziedojumus, lai mazinātu Covid-19 izplatības sekas, laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, līdz dienai, kurā spēku zaudē šis likums, atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma
  20. pantam ir tiesīgs palielināt minētā panta pirmās daļas
  21. punktā noteikto taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neiekļaujamo ziedojumu summu vēl par trim procentpunktiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.
  22. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 8.1 pants. Piemērojot likuma "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"
  23. panta pirmo daļu laikā, kad valstī izsludināta ārkārtējā situācija un noteikts aizliegums organizēt azartspēles azartspēļu organizēšanas vietās (spēļu zālēs un kazino), azartspēļu nodokli par katrā azartspēļu tiešās norises vietā esoša katra azartspēļu automāta katru spēles vietu un spēles galdu aprēķina proporcionāli tām mēneša kalendāra dienām, kurās azartspēļu organizēšana bija atļauta. 13 (18.03.
  24. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.
  25. Sk. pārejas noteikumu
  26. punktu) 8.2 pants.
(1)Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās: 1) darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies viņa vainas dēļ; 2) darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas.
(2)Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņus, kādos darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par šā panta pirmajā daļā minētajiem darba ņēmējiem.
(3)Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālais objekts netiek aprēķināts par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets visā Latvijas teritorijā ir izsludinājis ārkārtējo situāciju. 14 (16.12.
  1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.
  2. Sk. pārejas noteikumu
  3. punktu) 8.3 pants. Laikposmā no
  4. gada
  5. februāra līdz
  6. gada
  7. aprīlim Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra lēmumu par slimības pabalsta piešķiršanu pieņem 30 dienu laikā pēc pabalsta piešķiršanai nepieciešamo dokumentu un citas informācijas saņemšanas. 15 (17.02.
  8. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.
  9. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2022.)
  10. pants.
(1)Līdz
  1. gada
  2. decembrim pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību nosaka šis likums un nav piemērojama Pievienotās vērtības nodokļa likuma
  3. un
  4. pantā noteiktā kārtība.
(2)Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas uzrādīta pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, kura ir iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam pēc
  1. gada
  2. marta, 30 dienu laikā pēc: 1) Pievienotās vērtības nodokļa likuma
  3. pantā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa; 2) pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja tā ir iesniegta pēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma
  4. pantā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa; 3) precizētās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja ir iesniegta precizēta pievienotās vērtības nodokļa deklarācija.
(3)Valsts ieņēmumu dienests pirms apstiprinātās pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas atmaksāšanas sedz nodokļu maksātāja Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.
(4)Valsts ieņēmumu dienests apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas radusies pievienotās vērtības nodokļa grupai, atmaksā galvenajam uzņēmumam.
(5)Valsts ieņēmumu dienests apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas radusies personai, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, atmaksā 30 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par reģistrētā pievienotās vērtības nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
(6)Ja līdz
  1. gada
  2. martam pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas apstiprināšanas termiņš tika pagarināts saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma
  3. pantu, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas pamatotības apstiprināšanas. 16
  4. pants. (Izslēgts ar 18.12.
  5. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 17
  6. pants. (Zaudējis spēku ar 28.12.
  7. Sk. Pārejas noteikumu
  8. punktu) 18
  9. pants. Izvērtējot faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo ceturksni salīdzinājumā ar prognozētajiem ieņēmumiem atbilstoši likumā "Par valsts budžetu
  10. gadam" un likumā "Par valsts budžetu
  11. gadam" noteiktajam procentuālajam sadalījumam, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par kārtību un apmēru, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpilde kompensējama pašvaldībām. 19 (18.12.
  12. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  13. pants. Valsts ieņēmumu dienests 2020., 2021.,
  14. un
  15. gadā ir tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze un tie pierāda objektīvo apstākļu esību. 20
  16. pants.
(1)Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas līdz
  1. gada
  2. jūnijam atbrīvo komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus, kurus ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija, no publiskas personas mantas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu, kā arī nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus, ja samaksa tiek kavēta, izņemot maksu par patērētajiem pakalpojumiem — elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.
(11)Šā panta pirmajā daļā minēto atbalstu piemēro arī no
  1. gada
  2. oktobra līdz saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas beigām.
(2)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ir piemērojami šā panta pirmajā un 1.1 daļā noteiktie pasākumi.
(3)Izmaksas, kas rodas, piešķirot šajā pantā paredzēto atbalstu, iznomātājam netiek tieši kompensētas no valsts budžeta. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020., 25.11.
  1. un 20.01.
  2. likumu, kas stājas spēkā 22.01.
  3. Grozījums 1.1 daļā par skaitļu un vārdu "
  4. gada
  5. decembrim" aizstāšanu ar vārdiem "saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas beigām" piemērojams ar 01.01.
  6. Sk. pārejas noteikumu
  7. punktu) 14.1 pants. Pašvaldību iestādes veic ielu tirdzniecības vietu, piemēram, āra terašu, degustāciju stendu, mobilo ēdināšanas vienību u. c., saskaņošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai prioritārā kārtībā un termiņā. Ja ietverto pakalpojumu sniegšanas termiņš atbilstoši attiecīgās jomas darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem ir garāks par piecām darbdienām, prioritārā kārtībā attiecīgais pakalpojums sniedzams vismaz divas reizes īsākā termiņā un par to netiek piemērota papildu maksa. 22 (18.03.
  8. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.2021.) 14.2 pants. (Izslēgts ar 23.11.
  9. likumu, kas stājas spēkā 01.01.
  10. Sk. pārejas noteikumu
  11. punktu) 23
  12. pants.
(1)Ja darba devējs, kuru skārusi Covid-19 izraisītā krīze, nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.
(2)Dīkstāves pabalstu un Ministru kabineta noteikto dīkstāves palīdzības pabalstu piešķir par laikposmu no
  1. gada
  2. marta līdz
  3. gada
  4. jūnijam, un tie netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs palielina strādājošo skaitu salīdzinājumā ar strādājošo skaitu, kāds bija dīkstāves sākuma brīdī, vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu. Lēmumu par atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstu var apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvā akta adresāts Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(21)Ministru kabineta noteikto atbalstu, kas piešķirts par laiku no
  1. gada
  2. novembra dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu (fizisko personu, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji vai saņem autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēji), individuālo komersantu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai (atbalsts par dīkstāvi), neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Darba devējs, kura darbiniekiem piešķirts atbalsts par dīkstāvi, var nepiemērot Darba likuma
  3. pantu.
(22)Ministru kabineta noteikto atbalstu, kas piešķirts par laiku no
  1. gada
  2. novembra līdz
  3. gada
  4. jūnijam nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai un par laiku no
  5. gada
  6. oktobra darbinieku atlīdzības kompensēšanai (atbalsts algu subsīdijai), Valsts ieņēmumu dienests izmaksā darbiniekam, neieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Darba devējs, kuram piešķirts atbalsts algu subsīdijai, no aprēķinātās bruto darba samaksas veic valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus (darba devēja daļu) un aprēķina un iemaksā budžetā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (darba ņēmēja daļu) un iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņemot vērā, ka atbalsts algu subsīdijai ir darbiniekam izmaksātās neto darba samaksas daļa. Valsts ieņēmumu dienests informē darba devēju par darbiniekam izmaksātā atbalsta algu subsīdijai apmēru.
(23)Ja, piemērojot šā panta 2.2 daļu, Valsts ieņēmumu dienesta izmaksātais atbalsts algu subsīdijai pārsniedz darba devēja aprēķinātās darba samaksas neto apmēru, minētais pārsniegums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
(24)Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļvietnē: 1) to darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši šā panta 2.1 vai 2.2 daļā noteikto atbalstu, un katram darba devējam piešķirtā atbalsta kopējo apmēru; 2) to nodokļu maksātāju sarakstu, kuriem piešķirts Ministru kabineta noteiktais atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, un katram nodokļu maksātājam piešķirtā atbalsta apmēru.
(25)Ministru kabineta noteiktā komercdarbības atbalsta ietvaros izmaksātais atbalsts algu subsīdijai, kuru izmaksā nodokļa maksātājam — fiziskajai personai, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, individuālajam komersantam vai patentmaksas maksātājam — ienākumu kompensēšanai, ir ietverams saimnieciskās darbības ieņēmumos (apgrozījumā). Ministru kabineta noteiktā komercdarbības atbalsta ietvaros izmaksātais atbalsts algu subsīdijai, kuru izmaksā nodokļa maksātājam — fiziskajai personai, kas saņem autoratlīdzību, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēja, — ir ietverams taksācijas gada ar nodokli apliekamajā ienākumā (ieņēmumos). Valsts ieņēmumu dienests, izmaksājot atbalstu algu subsīdijai nodokļa maksātājam — fiziskajai personai, kas saņem autoratlīdzību, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēja, — ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot 25 procentu likmi, un vienotajā nodokļu kontā to attiecina un ieskaita likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 171. punktā noteiktajā sadalījumā.
(26)Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, kuram piešķirts Ministru kabineta noteiktais valsts atbalsts, rodas pienākums atmaksāt šo valsts atbalstu, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs par atmaksātā valsts atbalsta apmēru precizēt attiecīgo mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju, kurā uzrādīts minētais valsts atbalsts, neatkarīgi no Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 7. panta piektajā un sestajā daļā minētajiem nosacījumiem.
(3)Ministru kabinets var noteikt citus atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem.
(31)Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par atteikumu piešķirt atbalsta pasākumu, kuru Ministru kabinets noteicis saskaņā ar šā panta trešo daļu, administratīvā akta adresāts var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(4)Ja dīkstāves pabalsts pieprasīts vai saņemts nepamatoti vai krīzes skartais darba devējs dīkstāves pabalsta izmaksas laikā palielina strādājošo skaitu salīdzinājumā ar strādājošo skaitu, kāds bija dīkstāves sākuma brīdī, vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu, krīzes skartais darba devējs labprātīgi atmaksā piešķirto dīkstāves pabalstu vai Valsts ieņēmumu dienests to piedzen, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumus.
(5)Ārstniecības iestāde, kura noslēgusi līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un kurai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai tiek izmaksāts kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai, izmaksā darbiniekam atlīdzību līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētās valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas trīskāršā apmērā, ja ārstniecības iestāde viņu nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Šādā gadījumā ārstniecības iestāde var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.
(6)Ja saskaņā ar šo pantu noteiktais Ministru kabineta atbalsts, kuru administrē Valsts ieņēmumu dienests, ir pieprasīts vai saņemts nepamatoti un nav saistīts ar piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma pārkāpumu, nodokļu maksātājam ir pienākums labprātīgi atmaksāt piešķirto atbalstu. Ja nodokļu maksātājs atsakās labprātīgi atmaksāt piešķirto atbalstu, Valsts ieņēmumu dienests to piedzen, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumus. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020., 18.03.2021. un 25.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 02.12.2021.) 16. pants.
(1)Par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalsta vai cita Ministru kabineta noteiktā atbalsta saņemšanai piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim līdz trīssimt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
(2)Administratīvā pārkāpuma procesu par šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu veic Valsts ieņēmumu dienests. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 17. pants.
(1)Līdz 2021. gada 30. jūnijam darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, var: 1) samazināt darbiniekam Darba likuma 74. pantā noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas, ievērojot šādus nosacījumus:
  1. a)saglabājamās atlīdzības apmērs nevar būt mazāks par minimālo mēneša darba algu,
  2. b)darbiniekam, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu, papildus šā punkta "a" apakšpunktā noteiktajam saglabājami līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā; 2) piešķirt darbiniekam neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus.
(2)Darbiniekam, kurš nepiekrīt šā panta pirmās daļas
  1. punktā minētajam atlīdzības samazinājumam, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma
  2. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma
  3. pantā noteiktajā apmērā. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.
  4. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  5. pants.
(1)Darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, savstarpēji vienojoties un nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, var paredzēt, ka īslaicīga ražošanas apjoma krituma gadījumā darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks. Izmaiņas darba koplīgumā var būt spēkā ne ilgāk kā līdz
  1. gada
  2. jūnijam. Darbiniekam izmaksājamai atlīdzībai piemērojami šādi nosacījumi: 1) saglabājamās atlīdzības apmērs nevar būt mazāks par minimālo mēneša darba algu; 2) darbiniekam, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu, papildus šīs daļas
  3. punktā noteiktajam saglabājami līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.
(2)Darbiniekam, kurš nepiekrīt šā panta pirmajā daļā minētajai nepilna darba laika noteikšanai, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma
  1. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma
  2. pantā noteiktajā apmērā. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.
  3. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  4. pants.
(1)Personai, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtējās situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām, ir tiesības uz jaunā speciālista pabalstu gadījumā, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai vispār nav veiktas.
(2)Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos jaunā speciālista pabalstu izmaksā pirmos divus mēnešus 500 euro apmērā, bet trešajā un ceturtajā mēnesī — 375 euro apmērā. Pabalstu izmaksā līdz brīdim, kad persona zaudē bezdarbnieka statusu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem un ne ilgāk kā līdz
  1. gada
  2. jūnijam. Tiesības uz minēto pabalstu personai ir vienu reizi neatkarīgi no tā, cik reizes ir izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības dēļ. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.
  3. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  4. pants. Lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uz objektīvu informāciju par šajā likumā un uz šā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos paredzēto atbalsta pasākumu atteikšanu, nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju bez nodokļu maksātāja piekrišanas par iemesliem, kuru dēļ nodokļu maksātājam: 1) nav piešķirts šā likuma
  5. panta pirmajā daļā un 4.2 panta pirmajā daļā minētais nodokļu samaksas termiņa pagarinājums vai ir atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu; 2) ir atteikts piešķirt dīkstāves pabalstu vai tas piešķirts, bet ir konstatēts, ka dīkstāves pabalsta pieprasīšana vai saņemšana nav bijusi pamatota; 3) ir atteikts piešķirt uz šā likuma pamata Ministru kabineta noteiktos atbalsta pasākumus vai tie piešķirti, bet ir konstatēts, ka minētā atbalsta pasākuma pieprasīšana vai saņemšana nav bijusi pamatota. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.
  6. un 25.11.
  7. likumu, kas stājas spēkā 02.12.2021.)
  8. pants.
(1)Komercķīlas likuma 42. panta sestajā daļā minēto lēmumu par komercķīlas izlietošanu komercķīlu reģistra turētājs pieņem 60 dienu laikā.
(2)Tiesa, izskatot civillietas un lemjot par sprieduma labprātīgas izpildes termiņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, var to noteikt ne garāku par 60 dienām, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.
(3)Pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var iesniegt tikai tad, ja brīdinājums parādniekam ir izsniegts vismaz 60 dienas pirms pieteikuma iesniegšanas.
(4)Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma izpratnē, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, paziņojumā norādot informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esību, apmēru un samaksas termiņu un nosakot termiņu iebildumu izteikšanai, kas nav īsāks par 60 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas.
(5)Kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei viena gada laikā, bet ne agrāk kā 60 dienas no attiecīgās saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas.
(6)Šā panta normas piemērojamas līdz
  1. gada
  2. septembrim. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.
  3. likumu, kas stājas spēkā 17.04.2021.)
  4. pants.
(1)Līdz
  1. gada
  2. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma
  3. panta pirmās daļas 1., 2.,
  4. vai
  5. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.
(2)Līdz
  1. gada
  2. decembrim parādniekam nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv Maksātnespējas likuma
  3. panta pirmās daļas
  4. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme, izņemot gadījumu, kad parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena. 31 (18.03.
  5. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.2021.)
  6. pants.
(1)Sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par
  1. pārskata gadu,
  2. pārskata gadu un
  3. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma
  4. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu.
(2)Biedrība vai nodibinājums, kas gada pārskatu iesniedz termiņā, kurš pārsniedz Biedrību un nodibinājumu likuma
  1. panta trešajā daļā un
  2. pantā noteikto gada pārskata iesniegšanas termiņu, ir tiesīgi iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu vai tā daļu par 2019.,
  3. un
  4. gadu attiecīgi līdz
  5. gada
  6. jūlijam,
  7. gada
  8. jūnijam un
  9. gada
  10. jūnijam.
(3)Reliģiskā organizācija, kuras gada pārskatu iesniegšanas termiņu nosaka saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību"
  1. panta ceturtās daļas
  2. punktu izdotie Ministru kabineta noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu vai tā daļu par 2019.,
  3. un
  4. gadu attiecīgi līdz
  5. gada
  6. jūlijam,
  7. gada
  8. jūnijam un
  9. gada
  10. jūnijam.
(4)Sociālais uzņēmums Sociālā uzņēmuma likuma
  1. panta pirmajā daļā minēto darbības pārskatu par
  2. gadu ir tiesīgs iesniegt Labklājības ministrijai līdz
  3. gada
  4. jūlijam, bet par
  5. gadu — līdz
  6. gada
  7. jūnijam.
(5)Sabiedriskā labuma organizācija Sabiedriskā labuma organizāciju likuma
  1. panta pirmajā daļā minēto darbības pārskatu par 2019.,
  2. un
  3. gadu ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam attiecīgi līdz
  4. gada
  5. jūlijam,
  6. gada
  7. jūnijam un
  8. gada
  9. jūnijam.
(6)Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība, uz kuru attiecas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, ir tiesīga sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. un 2020. pārskata gadu laikposmā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 54. pantā noteikto termiņu.
(7)Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas dāvinājuma (ziedojuma) līgumos paredzēto pārskatu iesniegšanas termiņš par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu
  1. gadā ir pagarināts līdz
  2. gada
  3. decembrim, bet
  4. gadā — līdz
  5. gada
  6. decembrim. 32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.
  7. un 20.01.
  8. likumu, kas stājas spēkā 22.01.2022.) 23.1 pants. Šā likuma darbības laikā publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas dāvinājuma (ziedojuma) līgumos paredzētais finansējums biedrībām un nodibinājumiem aktivitāšu īstenošanai, ja tās ārkārtējās situācijas dēļ nav bijis iespējams īstenot, ir izmantojams līdz
  9. gada
  10. decembrim, un pārskata par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu
  11. un
  12. gadā iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši pēc visu aktivitāšu pabeigšanas atbilstoši dāvinājuma (ziedojuma) līgumiem. 33 (18.12.
  13. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  14. pants. Pasākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai finansē no budžeta finansētajām institūcijām iedalītajiem valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem. Ministru kabinets pēc pamatota ministriju pieprasījuma var pieņemt lēmumu par valsts apdraudējuma seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, kā arī par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". 34 24.1 pants. Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas un seku novēršanas pasākumu īstenošanai
  15. gadā Ministru kabinets ar rīkojumu piešķir vienreizēju papildu dotāciju tām pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi ir vismaz par 10 procentiem zemāki salīdzinājumā ar vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem valstī un bezdarba līmenis ir augstāks par vidējo valstī. Vienreizējā papildu dotācija kopumā nepārsniedz 5 000 000 euro. 35 (18.12.
  16. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 24.2 pants. Covid-19 infekcijas radīto seku mazināšanai reģionālā līmenī un administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai pašvaldības var izstrādāt augstas gatavības investīciju projektus un pretendēt uz valsts līdzfinansējuma saņemšanu. Pašvaldību augstas gatavības investīciju projektu pieteikšanas nosacījumus valsts līdzfinansējuma saņemšanai, kā arī investīciju projektu izskatīšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Piešķirto valsts līdzfinansējumu pašvaldības izlieto līdz
  17. gada
  18. decembrim. 36 (18.03.
  19. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.
  20. likumu, kas stājas spēkā 06.12.2023.)
  21. pants. Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas izmaiņas, tai skaitā apropriācijas samazināšanu vai pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi, kā arī veikt apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. 37
  22. pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt likumā "Par valsts budžetu
  23. gadam" un likumā "Par valsts budžetu
  24. gadam" noteikto apropriāciju budžeta resora "
  25. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi. 38 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.
  26. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  27. pants. (Izslēgts ar 18.12.
  28. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 39
  29. pants. Lai nodrošinātu finansējumu pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai un ar tiem saistītajiem izdevumiem, kā arī valsts budžeta finansiālā deficīta finansēšanai, valsts parāda saistību izpildei un valsts aizdevumu nodrošināšanai, finanšu ministrs ir tiesīgs valsts vārdā ņemt aizņēmumus nepieciešamajā apmērā, izraudzīties aizņēmumu instrumentus un nosacījumus, kā arī ir tiesīgs palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās un valsts parāda vadības izdevumu un saistību izpildei noteikto apropriāciju, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi. 40
  30. pants.
(1)Finanšu ministrs, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi, izsniedz jaunus valsts aizdevumus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, kurām ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss, kā arī ostu pārvaldēm un speciālajām ekonomiskajām zonām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai, novēršanai un tautsaimniecības atbalstam (tai skaitā kredītiestāžu izsniegto aizdevumu pārkreditācijai un finanšu vadībai). Jautājumu par jauna valsts aizdevuma izsniegšanu un tā nosacījumiem, ja nepieciešams, Ministru kabinetam iesniedz nozares ministrija.
(11)Ministru kabinetam ir tiesības palielināt likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi.
(12)Finanšu ministrs izsniedz jaunus valsts aizdevumus pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai. Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek izvērtēti un izsniegti jauni valsts aizdevumi pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai.
(2)(Zaudējusi spēku ar 01.01.
  1. Sk. Pārejas noteikumu
  2. punktu)
(3)(Zaudējusi spēku ar 01.01.
  1. Sk. Pārejas noteikumu
  2. punktu)
(4)(Zaudējusi spēku ar 01.01.
  1. Sk. Pārejas noteikumu
  2. punktu)
(5)(Zaudējusi spēku ar 01.01.
  1. Sk. Pārejas noteikumu
  2. punktu)
(6)Valsts aizdevuma atmaksas termiņš finanšu vadības aizdevumiem, kas izsniegti, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas nosacījumiem, ir līdz trim gadiem no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.
(7)Finanšu ministrs, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi, izdara grozījumus noslēgtajos valsts aizdevuma līgumos ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, kurām ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss, kā arī ostu pārvaldēm un speciālajām ekonomiskajām zonām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai. Jautājumu par jau izsniegta valsts aizdevuma līguma un ar to saistīta nodrošinājuma līguma nosacījumu maiņu, ja nepieciešams, Ministru kabinetam iesniedz nozares ministrija. 41 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.
  1. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  2. pants. Ja saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ pašvaldības kontrolētas kapitālsabiedrības apgrozījums ir samazinājies vairāk nekā par 50 procentiem salīdzinājumā ar
  3. gada attiecīgo periodu, pašvaldība ir tiesīga saņemt valsts budžeta aizdevumu kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu finanšu resursus kapitālsabiedrības uzturēšanas izdevumiem. Aizdevuma atmaksas termiņš ir līdz 12 mēnešiem no aizdevuma līguma noslēgšanas brīža. Aizdevumam netiek piemērota fiksētā valsts aizdevuma apkalpošanas maksa. Pašvaldības ieguldījums kapitālsabiedrības pamatkapitālā tiek aprēķināts, nepārsniedzot laikposmu, kurā ir spēkā ārkārtējās situācijas laikā noteiktie kapitālsabiedrības pamatdarbības ierobežojumi. Uz minēto aizdevumu netiek attiecināti likuma "Par valsts budžetu
  4. gadam"
  5. un
  6. panta nosacījumi. Minētie aizdevumi
  7. gadā tiek nodrošināti, nepārsniedzot pašvaldībām noteikto kopējo pieļaujamo aizņēmuma palielinājumu. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.
  8. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 30.1 pants. Pašvaldību kapitālsabiedrības, kurās pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, un vairāku pašvaldību veidotās kapitālsabiedrības, kurās pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65 procentus,
  9. gadā ir tiesīgas saņemt valsts budžeta aizdevumu kurināmā iegādei ar pašvaldības vai vairāku pašvaldību galvojumu 100 procentu apmērā no valsts aizdevuma apmēra. Aizdevuma atmaksas termiņš ir līdz diviem gadiem ar atlikto pamatsummas maksājumu līdz vienam gadam no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas. Aizdevumam netiek piemērota fiksētā valsts aizdevuma apkalpošanas maksa. Aizdevumi
  10. gadā tiek nodrošināti valsts budžeta aizdevumu kopējā palielinājuma ietvaros. 43 (20.01.
  11. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.01.2022.)
  12. pants. Finanšu ministrs pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par rezerves kapitāla palielināšanu akciju sabiedrībai "Attīstības finanšu institūcija Altum" krīzes garantiju programmas un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai, palielina apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem ieskaitīšanai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" rezerves kapitālā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā krīzes garantiju programmas finansēšanai un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai. 44
  13. pants. (Izslēgts ar 18.12.
  14. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 45
  15. pants.
(1)
  1. un
  2. gadā netiek piemēroti Fiskālās disciplīnas likuma
  3. panta trešās daļas,
  4. panta un
  5. panta trešās daļas nosacījumi.
(2)Izstrādājot likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022.,
  1. un
  2. gadam" un likumprojektu "Par valsts budžetu
  3. gadam" un izpildot minētos likumus, netiek piemēroti Fiskālās disciplīnas likuma
  4. panta trešās daļas un 9.,
  5. un
  6. panta nosacījumi, bet tiek piemēroti saskaņā ar Padomes
  7. gada
  8. jūlija regulas (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu
  9. panta otro daļu izdotā atzinuma nosacījumi. 46 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.
  10. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2021.)
  11. pants. Īstenojot šajā likumā minētos pasākumus, kuri atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma
  12. pantā noteiktajām pazīmēm, tiek ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības. 47
  13. pants. Laikposmā no
  14. gada
  15. aprīļa līdz
  16. gada
  17. septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildes nokavējumu nevar pārsniegt likumiskos procentus. 48
  18. pants. Laikposmā no
  19. gada
  20. marta līdz
  21. gada
  22. jūlijam tiek apturēts likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējums un šis laikposms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina. 49
  23. pants. 50 (Izslēgts ar 22.02.
  24. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.) 37.1 pants.
(1)Ja pulcēšanās ierobežojumu dēļ nav iespējams klātienē sasaukt politiskās partijas dibināšanas sapulci, to var sasaukt un noturēt attālināti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
(2)Attālinātajā dibinātāju sapulcē pieņem lēmumu par partijas dibināšanu, apstiprina partijas programmu un statūtus, ievēlē valdi un saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūciju un sagatavo dibinātāju sapulces protokolu. Protokolā norāda Politisko partiju likuma 13. panta pirmajā, 1.1 un otrajā daļā minēto informāciju, izņemot prasību uzrādīt personas pasi vai personas apliecību, kā arī norāda, ka dibinātāju sapulce notiek attālināti. Protokolu paraksta dibinātāju sapulces vadītājs un protokolētājs.
(3)Dibinātājam ir pienākums 10 dienu laikā pēc dibinātāju sapulces norises dienas pie jebkura zvērināta notāra apliecināt parakstu par piekrišanu lēmumam par partijas dibināšanu.
(4)Ar paraksta notariālu apliecināšanu par piekrišanu lēmumam par partijas dibināšanu dibinātājs apstiprina, ka piekrīt partijas dibināšanai un atzīst par pareizu dibinātāju sapulces protokolā norādīto informāciju.
(5)Par datumu, kad pieņemts lēmums par partijas dibināšanu, uzskata dibinātāju sapulces norises dienu.
(6)Partijas dibinātāju pilnvaroti pārstāvji Politisko partiju likumā noteiktajā kārtībā iesniedz partiju reģistra iestādei pieteikumu par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā, pievienojot ne mazāk kā 200 partijas dibinātāju notariāli apliecināto piekrišanu lēmumam par partijas dibināšanu un citus Politisko partiju likuma
  1. panta otrajā daļā minētos dokumentus. 51 (18.12.
  2. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  3. pants. Līdz
  4. gada
  5. jūnijam tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem termiņu pārcelšanu, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu. 52 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.
  6. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  7. pants.
(1)Līdz
  1. gada
  2. jūnijam gadījumos, kad iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanu vai par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu nosaka ne ilgāku par četriem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. Šādā gadījumā konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā nav piemērojama Maksātnespējas likuma
  3. panta otrajā daļā minētā iespēja pagarināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu.
(2)Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir pagarināts atbilstoši Maksātnespējas likuma
  1. panta otrajai daļai vai apstiprināts vai grozīts atbilstoši likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību"
  2. panta pirmajai daļai vai šā panta pirmajai daļai un Covid-19 izraisītās krīzes sekas liedz parādniekam izpildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteikto, tad līdz
  3. gada
  4. jūnijam tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu var pagarināt par vienu gadu, ja tam piekrīt Maksātnespējas likuma
  5. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums. 53 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.
  6. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  7. pants. Ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie reliģisko savienību (baznīcu) ziedojumu tālruņi neatkarīgi no tā, vai reliģiskās savienības (baznīcas) ir reģistrētas sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā, var tikt saglabāti arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas līdz
  8. gada
  9. jūnijam. 54 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.
  10. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  11. pants. Līdz
  12. gada
  13. septembrim pasta komersanti, saņemot samaksu no pēcmaksas pasta sūtījuma adresāta par kurjerpasta pakalpojumu sniegšanu ar maksājumu karti vai izmantojot mobilo lietotni, ir tiesīgi nelietot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas un darījuma apliecināšanai izsniegt elektroniski sagatavotu reģistrētu kvīti, ievērojot elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību regulējošu normatīvo aktu prasības attiecībā uz elektroniski sagatavotām reģistrētām kvītīm par darījumiem pasta sūtījumu saņemšanas iekārtās. 55
  14. pants. Akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum", kas ir reģistrēta Finanšu un kapitāla tirgus komisijā kā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, pārvaldot alternatīvo ieguldījumu fondu, kuru nodibina Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, darbojas saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumu, izņemot tā
  15. panta sesto daļu un
  16. panta trešo un sesto daļu. Uz minēto pārvaldnieku neattiecina Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma
  17. panta
  18. punktā lietotā termina "alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks" skaidrojumu. Par alternatīvo ieguldījumu fonda nodibināšanu paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 56
  19. pants. Šā likuma
  20. pantā minētais reģistrētais alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedz Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteikto informāciju un dokumentus un veic maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības finansēšanai, kā arī pilda citus Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteiktos pienākumus. 57
  21. pants. Šā likuma
  22. pantā minēto fondu likvidē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteiktajā kārtībā. 58
  23. pants. Attiecībā uz šā likuma
  24. pantā minēto alternatīvo ieguldījumu fondu no tā darbības sākuma līdz tā likvidācijai valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma
  25. panta otrās daļas 7.1 punkta otrajā un trešajā teikumā un
  26. punktā noteiktos limitus. 59
  27. pants. Ja Latvijā reģistrēts mazais vai vidējais komersants Finanšu instrumentu tirgus likuma 55.11 panta 1.1 daļas izpratnē saistībā ar Covid-19 izplatības seku pārvarēšanu laikā līdz
  28. gada
  29. decembrim emitē parāda vērtspapīrus ar emisijas apjomu līdz diviem miljoniem euro un šo parāda vērtspapīru dzēšanas termiņš nav ilgāks par trim gadiem, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs attiecībā uz ieguldījumiem šādos vērtspapīros ir tiesīgs neievērot Valsts fondēto pensiju likuma
  30. panta pirmās daļas
  31. punktā noteiktos ierobežojumus un Valsts fondēto pensiju likuma
  32. panta otrās daļas
  33. punkta prasību, ka ieguldījumi viena emitenta parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no viena emitenta emitētajiem parāda vērtspapīriem. 60 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.
  34. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  35. pants. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ir tiesīgs ieguldīt šā likuma
  36. pantā minētajos parāda vērtspapīros līdz 100 procentiem no attiecīgās emisijas līdz
  37. gada
  38. decembrim. 61 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.
  39. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  40. pants. Ieguldījumu plāna ieguldījumu kopsumma šā likuma
  41. pantā minētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt vienu procentu no šā ieguldījumu plāna aktīviem. 62
  42. pants. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma 12.1 panta trešās daļas prasību: 1) ieguldījumiem šā likuma
  43. pantā minētajā fondā laikposmā no fonda darbības sākuma līdz tā likvidācijai; 2) ieguldījumiem šā likuma
  44. pantā minētajos parāda vērtspapīros līdz
  45. gada
  46. decembrim. 63 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.
  47. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  48. pants. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs grozījumus, kas līdz
  49. gada
  50. decembrim izdarīti ieguldījumu plāna prospektā saistībā ar ieguldījumiem šā likuma
  51. pantā minētajā fondā vai šā likuma
  52. pantā minētajos finanšu instrumentos, vienlaikus iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata grozījumus ieguldījumu plāna prospektā piecu darbdienu laikā no to saņemšanas dienas un nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai paziņojumu par šo grozījumu reģistrāciju vai atteikumu tos reģistrēt. Grozījumi ieguldījumu plāna prospektā stājas spēkā nākamajā dienā pēc to reģistrācijas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra triju darbdienu laikā no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojuma saņemšanas dienas izlemj, vai noslēgt ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju vienošanos par grozījumiem līgumā par šo līdzekļu pārvaldīšanu. Attiecībā uz šādiem grozījumiem nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma
  53. panta 4.1 daļu un Ministru kabineta
  54. gada
  55. maija noteikumu Nr. 272 "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību"
  56. punktu. 64
  57. pants. (Izslēgts ar 18.12.
  58. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 65
  59. pants.
(1)Līdz
  1. gada
  2. decembrim transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par
  3. gada taksācijas periodu nodokļa maksātājs par kravas automobiļiem ar pilnu masu virs 3000 kilogramiem un to piekabēm un puspiekabēm var samaksāt 50 procentu apmērā.
(2)Ja transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir samaksāts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, nākamajā kalendāra gadā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā valsts budžetā par kārtējo kalendāra gadu un 50 procentu apmērā par iepriekšējo kalendāra gadu.
(3)Ja transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir samaksāts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, īpašnieka maiņas reģistrāciju, turētāja reģistrāciju, kā arī transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites atsavināšanai Latvijā vai izvešanai no Latvijas Ceļu satiksmes drošības direkcija veic, ja nodoklis par iepriekšējo periodu tiek samaksāts pilnā apmērā. 66
  1. pants. Līdz
  2. gada
  3. jūnijam publiskas personas mantu var nodot epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajai institūcijai Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai bezatlīdzības lietošanā ne ilgāk kā uz šā likuma darbības laiku. Lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā pieņem tā publiskas personas iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgā manta. Publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā nodod ar nodošanas un pieņemšanas aktu. Attiecīgās publiskās personas iestādei ir tiesības kontrolēt, vai bezatlīdzības lietošanā nodotā manta ir izlietota atbilstoši tās nodošanas mērķim. 67 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.
  4. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  5. pants.
(1)Līdz
  1. gada
  2. jūnijam publiskas personas kustamo mantu (individuālās aizsardzības līdzekļus, medicīniskās ierīces un dezinfekcijas līdzekļus) var nodot bez atlīdzības epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītās institūcijas īpašumā Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu dod institūcija, kuru noteicis Ministru kabinets, bet atļauju atsavināt atvasinātas publiskas personas kustamo mantu dod attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija, nenoskaidrojot publiskās personas vai tās iestāžu vajadzību pēc šīs mantas. Kustamo mantu, kas nodota šajā panta daļā noteiktajā kārtībā, bet šā likuma darbības laikā nav izlietota Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai, nodod atpakaļ attiecīgajai publiskajai personai. Minētais risinājums attiecināms arī uz publiskas personas kustamās mantas (individuālās aizsardzības līdzekļu, medicīnisko ierīču un dezinfekcijas līdzekļu) nodošanu bez atlīdzības reliģiskās savienības (baznīcas) īpašumā epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai.
(2)Līdz
  1. gada
  2. jūnijam pašvaldības kustamo mantu (individuālās aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces) var nodot bez atlīdzības īpašumā pašvaldības noteiktām fizisko personu grupām Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai. Atļauju atsavināt pašvaldības kustamo mantu dod attiecīgās pašvaldības lēmējinstitūcija, nenoskaidrojot publiskās personas vai tās iestāžu vajadzību pēc šīs mantas. 68 (18.12.
  3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  4. pants. Publiskas personas manta, kas atbilstoši šā likuma
  5. un
  6. pantam epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajai institūcijai Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai nodota bezatlīdzības lietošanā, vai publiskas personas kustamā manta (individuālās aizsardzības līdzekļi un dezinfekcijas līdzekļi), kas nodota bez atlīdzības, uzskatāma par dāvinājumu (ziedojumu), kas atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli vai iedzīvotāju ienākuma nodokli. 69 55.1 pants. Valsts kustamo mantu — vakcīnas pret Covid-19 infekciju — var pārdot ārvalstu valdībām, nepiemērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Lēmumu par šo vakcīnu pārdošanu katrā konkrētajā gadījumā pieņem Ministru kabinets. Pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos. 70 (14.03.
  7. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.04.2024.)
  8. pants. Valstij un pašvaldībām līdz
  9. gada
  10. jūnijam ir tiesības izmaksāt finansējumu biedrībām un nodibinājumiem, ar kuriem ir noslēgts projektu finansēšanas, līdzdarbības vai deleģējuma līgums par pakalpojumu sniegšanu un citu veidu aktivitāšu īstenošanu, pat ja ārkārtējās situācijas dēļ nav bijis iespējams tos sniegt vai īstenot. Valsts un pašvaldības izvērtē dīkstāves ietekmi uz pakalpojumu sniedzēja vai projekta īstenotāja finanšu plūsmu un nosaka, kādā apjomā tiks veikta samaksa par dīkstāves periodu. 71 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.
  11. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  12. pants. Valsts kultūrkapitāla fonds finansiāli atbalsta fizisko un juridisko personu īstenotos projektus no tam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, lai mazinātu Covid-19 izraisītās krīzes negatīvo ietekmi uz kultūras nozari. 72
  13. pants. (Zaudējis spēku ar 01.07.
  14. Sk. Pārejas noteikumu
  15. punktu) 73 58.1 pants. Pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" publiski pieejamā teritorijā ar ierobežotu piekļuvi pārvadātājs vai pārvadātāju apvienība var saņemt speciālo licences kartīti autotransporta līdzeklim, kura vecums nepārsniedz septiņus gadus, skaitot no autotransporta līdzekļa pirmās reģistrācijas. Autopārvadājumu likuma 35.1 panta trešās daļas
  16. punkta "c" apakšpunktā un trešās daļas
  17. punktā minētās prasības nepiemēro līdz
  18. gada
  19. decembrim. 74 (18.03.
  20. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.
  21. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2021.)
  22. pants. (Izslēgts ar 14.03.
  23. likumu, kas stājas spēkā 02.04.2024.) 75
  24. pants. Ministru kabinets līdz
  25. gada
  26. janvārim izstrādā vienotu Covid-19 atbalsta tālruņa līniju krīzes skarto personu psiholoģiskam un konsultatīvam atbalstam. 76 (18.12.
  27. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  28. pants. Ministru kabinets līdz
  29. gada
  30. janvārim izstrādā priekšlikumus nelegālo azartspēļu apkarošanai interneta vidē. 77 (18.12.
  31. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  32. pants. Lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības radīto negatīvo ietekmi un spriedzi ģimenēs ar bērniem, personām, kuras audzina bērnu, laikposmā no
  33. gada
  34. marta līdz sakarā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām tiek nodrošināts vienreizējs atbalsts (turpmāk — atbalsts) 500 euro apmērā par katru bērnu. 78 (18.02.
  35. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2021.)
  36. pants. Atbalstu izmaksā personai, kurai šā likuma
  37. pantā minētajā periodā ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu vai kurai sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām. 79 (18.02.
  38. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2021.) 63.1 pants.
(1)Ja šā likuma
  1. pantā minētajā laikposmā bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ieslodzījuma vietā un atbalsts par bērnu nav izmaksāts šā likuma
  2. pantā noteiktajā kārtībā, atbalstu piešķir bērna vecākam, aizbildnim, audžuģimenei vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājam.
(2)Ja šā likuma
  1. pantā minētajā laikposmā bērnam ir piešķirts alternatīvais statuss un atbalsts par bērnu nav izmaksāts šā likuma
  2. pantā noteiktajā kārtībā, atbalstu piešķir bērna vecākam, aizbildnim, audžuģimenei vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājam. 80 (07.04.
  3. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.
  4. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2021.)
  5. pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra bez personas iesnieguma līdz
  6. gada
  7. martam izmaksā atbalstu šā likuma
  8. pantā noteiktajā apmērā personai, kurai ir piešķirts bērna kopšanas pabalsts, ģimenes valsts pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti vai kurai ir tiesības saņemt ģimenes valsts pabalstu par bērnu, kuram pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas ir noteikta invaliditāte ar cēloni — slimība no bērnības. 81 (18.02.
  9. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2021.)
  10. pants. Personām, kurām rodas tiesības uz atbalstu no
  11. gada
  12. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, bet tas nav saņemts šā likuma
  13. pantā noteiktajā termiņā, kā arī personām, kuras šā likuma
  14. pantā minētajā periodā saņem maternitātes pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu bez personas iesnieguma izmaksā 30 dienu laikā no dienas, kad piešķirts bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalsts. 82 (18.02.
  15. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2021.) 65.1 pants.
(1)Bērna vecākam, aizbildnim, audžuģimenei, kam līdz ārkārtējās situācijas beigām radušās tiesības uz šā likuma 63.1 pantā minēto atbalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra to izmaksā, pamatojoties uz personas iesniegumu. Iesniegumā norāda: 1) iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu; 2) iesniedzēja tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi; 3) informāciju par bērnu, par kuru pieprasa atbalstu (bērna vārds, uzvārds un personas kods); 4) kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru.
(2)Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu izmaksā, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu. Iesniegumā sniedz šā panta pirmās daļas
  1. un
  2. punktā minētās ziņas un norāda: 1) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas nosaukumu; 2) informāciju par visiem bērniem, par kuriem pieprasa atbalstu (bērna vārds, uzvārds un personas kods); 3) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas kredītiestādes konta numuru. 83 (07.04.
  3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2021.) 65.2 pants. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, Ieslodzījuma vietu pārvalde un sociālās korekcijas izglītības iestāde piecu darbdienu laikā pēc šā panta spēkā stāšanās sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai šādu informāciju par bērniem, kuri atrodas attiecīgajā institūcijā: 1) bērna vārds, uzvārds un personas kods; 2) datums, no kura bērns atrodas attiecīgajā institūcijā; 3) bāriņtiesas lēmuma vai tiesas nolēmuma par bērna ievietošanu institūcijā numurs un datums. 84 (07.04.
  4. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2021.) 65.3 pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šā likuma 65.1 pantā minēto iesniegumu izskata un atbalstu izmaksā 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. 85 (07.04.
  5. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2021.) 65.4 pants. Bāriņtiesa, aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem, lemj par šā likuma 63.1 pantā minētā atbalsta izmaksāšanu pašam bērnam, ja viņš ir sasniedzis 15 gadu vecumu un viņa vecāks nav saņēmis šā likuma 63.1 pantā minēto atbalstu. Bāriņtiesa nekavējoties informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par saņemto iesniegumu un pieņemto lēmumu. 86 (07.04.
  6. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2021.) 65.5 pants. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija noskaidro bērna viedokli un piešķirto atbalstu izlieto atbilstoši bērna vajadzībām. 87 (07.04.
  7. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2021.)
  8. pants.
(1)Atbalsts ir pielīdzināms likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
  1. panta pirmās daļas
  2. punktā minētajai kompensācijai, kas netiek ietverta gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
(2)Atbalsts nav pakļauts ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai.
(3)Pašvaldības sociālais dienests, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai, neņem vērā personai izmaksāto atbalstu. 88 (18.02.
  1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2021.)
  2. pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumu attiecībā uz atbalstu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu nosaka Valsts sociālo pabalstu likums. 89 (18.02.
  3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2021.)
  4. pants. Lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības radīto negatīvo ietekmi, tiek izmaksāts vienreizējs pabalsts 200 euro apmērā (turpmāk — vienreizējais pabalsts) Latvijā dzīvojošai personai, kura laikposmā no
  5. gada
  6. marta līdz sakarā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām ir: 1) vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, izdienas pensijas saņēmēja, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurai vecuma pensija nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēja, kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kurai ir noteikta invaliditāte, atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja, — arī tādā gadījumā, ja pabalsta izmaksa uz laiku ir pārtraukta; 2) bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmēja vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmēja. 90 (11.03.
  7. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.
  8. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2021.) 68.1 pants. Šā likuma
  9. pantā minēto vienreizējo pabalstu personai piešķir, ja šā likuma
  10. pantā minētajā laikposmā pilngadīgai personai ir piešķirts alternatīvais statuss un persona ir sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai tai ir noteikta invaliditāte, vai personai ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. 91 (16.12.
  11. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2021.)
  12. pants.
(1)Ja persona vienlaikus ir vairāku šā likuma
  1. panta
  2. punktā minēto pakalpojumu saņēmēja, tai vienreizējo pabalstu piešķir attiecībā uz vienu no pakalpojumiem.
(2)Ja persona vienlaikus saņem kādu no šā likuma
  1. panta
  2. punktā un kādu no šā panta
  3. punktā minētajiem pakalpojumiem, tai vienreizējo pabalstu piešķir divkāršā apmērā.
(3)Ja personai apgādnieka zaudējuma pensija, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts piešķirts par diviem vai vairākiem darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, tai vienreizējo pabalstu piešķir par katru darba nespējīgo mirušā apgādnieka ģimenes locekli.
(4)Vienreizējo pabalstu šā likuma
  1. panta
  2. punktā minētajiem pakalpojumu saņēmējiem nepiešķir, ja par personu, kurai piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā, ir izmaksāts šā likuma
  3. pantā noteiktais atbalsts.
(5)Ja personai ir tiesības vienlaikus saņemt šā likuma
  1. pantā minēto atbalstu un vienreizējo pabalstu kā šā likuma
  2. panta
  3. punktā minētajai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējai, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmējai vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā saņēmējai, tai piešķir un izmaksā šā likuma
  4. pantā noteikto atbalstu.
(6)Ja šā likuma 68.1 pantā minētajai personai, kura ir sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai kurai ir noteikta invaliditāte, vienlaikus ir izsniegts arī Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, tai vienreizējo pabalstu piešķir divkāršā apmērā. 92 (11.03.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2021.) 70. pants.
(1)Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vienreizējo pabalstu šā likuma
  1. panta
  2. punktā minētajiem pakalpojumu saņēmējiem (izņemot izdienas pensijas saņēmēju, kurš nav sasniedzis vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuram ir noteikta invaliditāte) un šā likuma
  3. panta
  4. punktā minētajiem pakalpojumu saņēmējiem izmaksā
  5. gada aprīlī un piegādā vienreizējā pabalsta saņēmēja norādītajā dzīvesvietā bez maksas vai pārskaita uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, kurā vienreizējā pabalsta saņēmējam tiek ieskaitīta šā likuma
  6. pantā minētā pensija vai pabalsts.
(2)Vienreizējo pabalstu finansē no valsts pamatbudžeta. 93 (11.03.
  1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.
  2. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2021.) 70.1 pants. Izdienas pensijas saņēmējam, kurš nav sasniedzis vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuram ir noteikta invaliditāte, vienreizējo pabalstu izmaksā: 1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ja tā administrē personai izmaksājamo izdienas pensiju. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra bez personas iesnieguma
  3. gada jūlijā izmaksā vienreizējo pabalstu, piegādājot to saņēmēja norādītajā dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitot uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, kurā pabalsta saņēmējam tiek ieskaitīta izdienas pensija; 2) Aizsardzības ministrija, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests, ja tie administrē personai izmaksājamo izdienas pensiju. Minētās institūcijas, pamatojoties uz personas iesniegumu par vienreizējā pabalsta piešķiršanu,
  4. gada jūlijā izmaksā vienreizējo pabalstu, piegādājot to saņēmēja norādītajā dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitot uz kredītiestādes kontu, kurā pabalsta saņēmējam tiek ieskaitīta izdienas pensija. 94 (17.06.
  5. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2021.) 70.2 pants.
(1)Personai, kurai līdz ārkārtējās situācijas beigām radušās tiesības uz šā likuma 68.1 pantā minēto vienreizējo pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra to izmaksā, pamatojoties uz personas iesniegumu. Iesniegumā persona norāda: 1) vārdu, uzvārdu un personas kodu; 2) tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi; 3) Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru, uz kuru pārskaitāms pabalsts.
(2)Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu izskata un pabalstu izmaksā 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. 95 (16.12.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2021.) 71. pants.
(1)Šā likuma
  1. pantā minētajiem pakalpojumu saņēmējiem, kuriem tiesības uz vienreizējo pabalstu rodas no
  2. gada
  3. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, bet kuri to nav saņēmuši šā likuma
  4. pantā noteiktajā termiņā (izņemot šā likuma
  5. panta
  6. punktā minētos izdienas pensijas saņēmējus, kuri nav sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem ir noteikta invaliditāte), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vienreizējo pabalstu bez personas iesnieguma piešķir un izmaksā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pensijas, atlīdzības vai pabalsta piešķiršanu.
(2)Šā likuma
  1. panta
  2. punktā minētajiem izdienas pensijas saņēmējiem, kuri nav sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem ir noteikta invaliditāte, un kuriem tiesības uz vienreizējo pabalstu rodas no
  3. gada
  4. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, bet kuri to nav saņēmuši atbilstoši šā likuma 70.1 pantā noteiktajam, attiecīgi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra bez personas iesnieguma vai šā likuma 70.1 panta
  5. punktā minētās institūcijas, pamatojoties uz personas iesniegumu, vienreizējo pabalstu piešķir un izmaksā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par izdienas pensijas piešķiršanu. 96 (17.06.
  6. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2021.)
  7. pants.
(1)Uz vienreizējo pabalstu attiecas šā likuma 66. un 67. panta noteikumi.
(2)Ja persona uzturas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, tai piešķirto vienreizējo pabalstu neņem vērā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu apmaksā.
(3)Ja personai līdz nāves dienai nav izmaksāts vienreizējais pabalsts, to neuzskata par nesaņemto pakalpojumu, uz kuru var pretendēt personas laulātais, pirmās un otrās pakāpes radinieki vai cita persona uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata. 97 (11.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.03.2021.) 73. pants.
(1)Ja kultūras, izklaides vai sporta pakalpojuma sniedzēja rīkotais pasākums ir izziņots un izlikts pārdošanā līdz
  1. gada
  2. jūnijam un pakalpojuma sniedzējs pēc pasākuma izziņošanas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām attiecībā uz pasākumu norisi ir mainījis pasākuma norises nosacījumus un noteicis tādas epidemioloģiskās drošības prasības, kas liedz apmeklēt pasākumu personām, kurām nav sadarbspējīga vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāta (Covid-19 sertifikāts), pakalpojuma sniedzējs pēc patērētāja pieprasījuma atmaksā patērētājam nesaņemtā pakalpojuma biļetes cenu līdz
  3. gada
  4. oktobrim.
(2)Ja pasākums izziņots un izlikts pārdošanā pēc
  1. gada
  2. jūnija un paredzēts personām ar sadarbspējīgu testēšanas sertifikātu, bet tiek konstatēts, ka personai 48 stundas pirms pasākuma vai pasākuma norises dienā veikta Covid-19 testa rezultāts ir pozitīvs, pakalpojuma sniedzējs pēc patērētāja pieprasījuma atmaksā patērētājam nesaņemtā pakalpojuma biļetes cenu 30 dienu laikā pēc pasākuma norises.
(3)Ja pakalpojuma sniedzējs atceļ vai pārceļ pasākumu uz citu tā norisei piemērotu laiku vai nevar nodrošināt iepriekš plānotā pasākuma pārcelšanu vai patērētājs pamatotu iemeslu dēļ nevar apmeklēt pasākumu pārceltajā datumā, piemērojams Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7. pantā noteiktais tiesiskais regulējums. 98 (23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.09.2021.) 74. pants.
(1)Lai Covid-19 izplatības laikā valstī veicinātu personu vakcinēšanos pret Covid-19, laikposmā no
  1. gada
  2. novembra līdz
  3. gada
  4. martam tiek izmaksāts pabalsts — 20 euro mēnesī (turpmāk arī — 20 euro pabalsts) Latvijā dzīvojošai personai, kura līdz
  5. gada
  6. decembrim ir sasniegusi 60 gadu vecumu un kurai atbilstoši Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīga regulatora reģistrētas vai Pasaules Veselības organizācijas atzītas vakcīnas lietošanas instrukcijai ir ievadīts pilnam vakcinācijas kursam ar konkrēto vakcīnu atbilstošs vakcīnas devu skaits vai kurai ar RNS testu ir apstiprināta inficēšanās ar SARS CoV-2 un ir ievadīta Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīga regulatora reģistrētas vai Pasaules Veselības organizācijas atzītas vakcīnas viena deva, vai kurai ievadītas šajā daļā minēto vakcīnu jauktas devas atbilstoši Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajai Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatai (turpmāk — pilns vakcinācijas kurss), vai kura ir saņēmusi klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai speciālistu konsilija atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19 līdz
  7. gada
  8. martam (turpmāk — atzinums par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19).
(2)Šā panta pirmajā daļā minētā pabalsta izmaksu sāk ar tā mēneša pirmo datumu, kurā persona ir pabeigusi pilnu vakcinācijas kursu. Pabalstu finansē no valsts pamatbudžeta. 99 (21.10.
  1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2021.)
  2. pants. Nacionālais veselības dienests par šā likuma
  3. panta pirmajā daļā minētajām personām reizi nedēļā nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pēc saņemšanas apstrādā šādu informāciju: 1) vārds, uzvārds, dzimšanas datums un personas kods; 2) datums, kurā pabeigts pilns vakcinācijas kurss. 100 (21.10.
  4. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2021.)
  5. pants.
(1)Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 20 euro pabalstu šā likuma
  1. panta pirmajā daļā minētajai personai izmaksā: 1) bez personas iesnieguma, ja persona ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administrētās izdienas pensijas saņēmēja, atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja, valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta vai valsts sociālā pabalsta saņēmēja. Pabalstu izmaksā reizi mēnesī, piegādājot to saņēmēja norādītajā dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitot uz Latvijas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, kurā pabalsta saņēmējam tiek ieskaitīta pensija, atlīdzība vai pabalsts; 2) pamatojoties uz personas iesniegumu par 20 euro pabalsta piešķiršanu, ja persona nesaņem nevienu no šīs daļas
  2. punktā minētajiem pakalpojumiem, ja persona ir saņēmusi atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19 vai sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
  3. gada
  4. jūnija regulu (ES) 2021/953 par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (turpmāk — ES digitālais Covid sertifikāts). Iesniegumā norāda: a) iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu, b) iesniedzēja tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, c) Latvijas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) konta numuru d) un tam pievieno ES digitālo Covid sertifikātu vai tā kopiju, vai arī atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19.
(2)Iesniegums par 20 euro pabalsta piešķiršanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniedzams sešu mēnešu laikā no: 1) šā likuma
  1. panta pirmās daļas spēkā stāšanās dienas, ja līdz tai ir pabeigts pilns vakcinācijas kurss vai saņemts atzinums par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19 vai ES digitālais Covid sertifikāts; 2) dienas, kad ir pabeigts pilns vakcinācijas kurss vai saņemts atzinums par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19 vai ES digitālais Covid sertifikāts, ja pilns vakcinācijas kurss ir pabeigts, atzinums par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19 vai ES digitālais Covid sertifikāts ir saņemts laikposmā no šā likuma
  2. panta pirmās daļas spēkā stāšanās dienas līdz
  3. gada
  4. decembrim.
(3)Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šā panta pirmās daļas
  1. punktā minēto iesniegumu izskata un lēmumu par 20 euro pabalsta izmaksu pieņem 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas vai šā likuma
  2. pantā minētās informācijas saņemšanas no Nacionālā veselības dienesta. Pabalstu personai sāk izmaksāt 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tā piešķiršanu.
(4)Šā panta pirmās daļas
  1. punktā minētajām personām, kurām tiesības uz 20 euro pabalstu radušās līdz
  2. gada
  3. decembrim, bet kurām tā izmaksa nav uzsākta šā panta pirmās daļas
  4. punktā noteiktajā termiņā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pabalstu sāk izmaksāt 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tā piešķiršanu.
(5)Ja persona vienlaikus ir vairāku šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto pakalpojumu saņēmēja, 20 euro pabalstu tai piešķir attiecībā uz vienu no minētajiem pakalpojumiem.
(6)Ja persona saņem vairākus šā panta pirmās daļas 1. punktā minētos pakalpojumus, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 20 euro pabalstu izmaksā: 1) vienā no kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontiem, ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra personai pensiju, atlīdzību vai pabalstu izmaksā, pārskaitot uz dažādiem kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontiem; 2) kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra personai pensiju, atlīdzību vai pabalstu izmaksā, gan piegādājot saņēmēja norādītajā dzīvesvietā, gan pārskaitot uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu; 3) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas kontā, ja persona uzturas minētajā institūcijā un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra tai pensiju, atlīdzību vai pabalstu izmaksā, pārskaitot gan uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas kontu, gan uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu.
(7)Uz 20 euro pabalstu attiecas šā likuma
  1. un
  2. panta, kā arī
  3. panta otrās un trešās daļas noteikumi. 101 (21.10.
  4. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2021.)
  5. pants.
(1)Laikposmā no
  1. gada
  2. janvāra līdz
  3. gada
  4. maijam pašvaldības, aprēķinot šādiem mājsaimniecību veidiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
  5. panta pirmās daļas
  6. punktā noteiktā mājokļa pabalsta apmēru, garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai piemēro šādu koeficientu: 1) atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti — koeficientu 2,5 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto; 2) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, — koeficientu 2 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto.
(2)Lai daļēji kompensētu izdevumus mājokļa pabalstam, valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām 50 procentu apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai, kas radušies laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. maijam.
(3)Pašvaldība, lai saņemtu šā panta otrajā daļā paredzēto mērķdotāciju, līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam iesniedz Labklājības ministrijai pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam.
(4)Labklājības ministrija: 1) 10 darbdienu laikā pēc pārskata par mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam izvērtēšanas un atzīšanas par atbilstošu veic mērķdotācijas maksājumu pašvaldībai; 2) ir tiesīga izlases kārtībā kontrolēt mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam, pieprasot no pašvaldības papildu informāciju; 3) konstatējot kļūdas pārskatā par mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam vai pārkāpumus mājokļa pabalsta piešķiršanā un izmaksā, pārtrauc mērķdotācijas izmaksu līdz pārskata par mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam precizēšanai vai pārkāpumu novēršanai; 4) pēc pārskata par mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam precizēšanas vai pārkāpumu novēršanas izdara pārrēķinu un veic maksājumu par iepriekšējo periodu vai ietur nepamatoti izmaksātos līdzekļus no nākamajā mēnesī pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem. 102 (22.12.
  1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2021.) Pārejas noteikumi
  2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 57.B, 67.B, 80.A, 88.B, 96.B, 103.C nr.). 103
  3. Ministru kabinets līdz
  4. gada
  5. decembrim izdod šā likuma 2., 14.,
  6. un
  7. pantā paredzētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu, ir spēkā: 1) Ministru kabineta
  8. gada
  9. marta noteikumi Nr. 151 "Noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija"; 2) Ministru kabineta
  10. gada
  11. marta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem"; 3) Ministru kabineta
  12. gada
  13. marta noteikumi Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība"; 4) Ministru kabineta
  14. gada
  15. aprīļa noteikumi Nr. 180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību"; 5) Ministru kabineta
  16. gada
  17. aprīļa noteikumi Nr. 236 "Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība"; 6) Ministru kabineta
  18. gada
  19. maija noteikumi Nr. 278 "Noteikumi par nosacījumiem un kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību". 104
  20. Šā likuma
  21. pantā noteiktais ierobežojums valsts atbalsta un valsts garantēto atbalsta pasākumu saņemšanai netiek attiecināts uz tiesībām saņemt dīkstāves pabalstu un Ministru kabineta noteikto dīkstāves palīdzības pabalstu par šā likuma
  22. panta otrajā daļā minēto laikposmu. 105
  23. Šā likuma
  24. pants ir spēkā līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, saskaņā ar kuriem atļauta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība, izmantojot distances līgumu. 106 (
  25. pants zaudē spēku 28.12.
  26. Sk. grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā)
  27. Šā likuma
  28. pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. 107
  29. Šā likuma
  30. panta otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa ir spēkā līdz
  31. gada
  32. decembrim. 108 (18.12.
  33. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  34. Šā likuma
  35. pants ir spēkā līdz
  36. gada
  37. jūnijam. 109 (18.12.
  38. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  39. Ministru kabinets līdz
  40. gada
  41. aprīlim izdod šā likuma
  42. panta 1.2 daļā paredzētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz
  43. gada
  44. aprīlim ir piemērojami Ministru kabineta
  45. gada
  46. jūlija noteikumi Nr. 456 "Noteikumi par nosacījumiem un kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. 110 (18.12.
  47. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  48. Grozījums šā likuma
  49. pantā (par skaitļa un vārda "
  50. un" izslēgšanu) un grozījumi šajā likumā par
  51. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un panta papildināšanu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu stājas spēkā
  52. gada
  53. janvārī. 111 (18.12.
  54. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  55. Šā likuma
  56. pants stājas spēkā
  57. gada
  58. februārī. 112 (18.12.
  59. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  60. Ministru kabinets līdz
  61. gada
  62. janvārim izdod šā likuma
  63. panta otrajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus. 113 (18.12.
  64. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  65. Investīciju projektiem, kuru īstenošana uzsākta līdz
  66. gada
  67. janvārim, bet nav pabeigta, tiek piemērota šā likuma
  68. pantā noteiktā kārtība. 114 (18.12.
  69. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  70. Šā likuma
  71. panta trešā daļa piemērojama ar
  72. gada
  73. janvāri. 115 (18.03.
  74. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.2021.)
  75. Šā likuma 8.1 pants piemērojams, aprēķinot azartspēļu nodokļa maksājumus par
  76. un
  77. gadu. 116 (18.03.
  78. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.2021.)
  79. Ja dalībnieku (akcionāru) sapulce ir izsludināta līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma
  80. panta vienpadsmitā daļa, valdei pēc savas iniciatīvas vai pēc to dalībnieku (akcionāru) pieprasījuma, kuri kopā pārstāv vismaz 20 procentus no kapitālsabiedrības pamatkapitāla, ir tiesības noteikt, ka dalībnieku (akcionāru) sapulce notiek šā likuma
  81. panta vienpadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā. Šādā gadījumā valde vēlākais trīs darbdienas pirms izsludinātās dalībnieku (akcionāru) sapulces paziņo dalībniekiem (akcionāriem), ka dalībnieku (akcionāru) sapulce notiek tikai elektroniski, un paziņojumā norāda kārtību, kādā dalībnieki (akcionāri) var izmantot tiesības piedalīties vai balsot dalībnieku (akcionāru) sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Ja akciju sabiedrības akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, šajā punktā minēto paziņojumu akcionāriem publicē akciju sabiedrības tīmekļvietnē. 117 (17.06.
  82. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2021.)
  83. Šā likuma
  84. panta pirmajā daļā minēto 20 euro pabalstu par
  85. gada novembri Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā
  86. gada decembrī vienlaikus ar 20 euro pabalstu par decembri. 118 (21.10.
  87. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2021.)
  88. Saskaņā ar šā likuma 4.2 panta pirmo daļu Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par minētajā pantā paredzētā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. 119 (25.11.
  89. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2021.)
  90. Par laikposmu no
  91. gada
  92. jūlija līdz šā likuma 8.2 panta spēkā stāšanās dienai darba devējam 30 kalendāra dienu laikā ir tiesības iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par kalendāra dienām, kurās darbinieks atradās dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai kurās darba ņēmējs bija atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas. 120 (16.12.
  93. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2021.)
  94. Grozījums šā likuma
  95. panta 1.1 daļā par skaitļu un vārdu "
  96. gada
  97. decembrim" aizstāšanu ar vārdiem "saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas beigām" piemērojams, sākot ar
  98. gada
  99. janvāri. 121 (20.01.
  100. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.01.2022.)
  101. Šā likuma 14.2 panta izslēgums stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu". 122 (23.11.
  102. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.12.2023.) Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Likums Saeimā pieņemts
  103. gada
  104. jūnijā. Valsts prezidents E. Levits Rīgā
  105. gada
  106. jūnijā

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.