← Latvija

Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu

Īsumā

Šis dokuments ir Konkurences padomes lēmums par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu valsts akciju sabiedrībai "Starptautiskā lidosta "Rīga"". Lēmums pieņemts saistībā ar iespējamiem Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto aizliegumu pārkāpumiem lidostas darbībās, piemērojot atšķirīgus pakalpojumu maksas nosacījumus aviopārvadātājiem.

Ko tas regulē

Kam tas attiecas

Galvenie punkti

📄 Likuma teksts
Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.E02-12 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2012.gada 10.februārī (prot. Nr.9, 4.§) Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Lieta Nr.1521/10/03.02./5 Par Līgumā par Eiropas Savienības darbību 102.panta a) un c) apakšpunktos noteikto aizliegumu pārkāpumiem VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" darbībās Konkurences padome 02.07.2010. saņēma AS "Air Baltic Corporation" (turpmāk - AirBaltic vai Iesniedzējs) 01.07.2010. iesniegumu. Iesniedzējs norāda, ka pēc grozījumu izdarīšanas 05.05.2009. Ministru kabineta 05.12.2006. noteikumos "Kārtība, kādā nosakāma maksa par aeronavigācijas un valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pakalpojumiem, un maksas sadales kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr.991) ar 01.11.2009. tika atceltas atlaides Noteikumos Nr.991 noteiktajām valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" (turpmāk - lidosta) pakalpojumu maksām. Iesniedzējs norāda, ka laikā, kad minētās atlaides vēl bija spēkā, Ryanair un AirBaltic kopumā maksāja līdzīgas maksas par lidostas pakalpojumiem, tomēr pēc 01.11.2009., ņemot vērā lidostas rīcību, tai piemērojot atšķirīgus lidostas sniegto pakalpojumu maksas nosacījumus aviopārvadātājam Ryanair (vienota maksa par pārvadāto pasažieri, kurā iekļauta visu lidostas pakalpojumu maksas) pretēji kā AirBaltic (maksa par katru atsevišķu pakalpojumu par katru apkalpoto lidmašīnu), Ryanair bez objektīva pamatojuma tiek piemērota zemāka pakalpojumu maksa, kādēļ tiek radīti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi Ryanair un AirBaltic. Tāpat Iesniedzējs uzskata, ka Ryanair piemērotā lidostas pakalpojumu maksa nesedz attiecīgo pakalpojumu pašizmaksu, kādēļ lidosta izmaksu segšanai iespējams izmanto no pārējām aviosabiedrībām saņemtos maksājumus, un iespējams tādēļ citiem aviopārvadātājiem lidosta ir paaugstinājusi maksas, līdz ar to nosakot tās nepamatoti augstas. Iesniedzējs uzskata, ka lidostas kā dominējoša uzņēmuma darbības atbilst Līgumā par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 102.panta a) un c) apakšpunktos noteiktajiem aizliegumiem. Tā kā Konkurences padome pie pielīdzināmiem faktiskajiem apstākļiem tās 22.11.2006. lēmuma Nr.1341 (turpmāk - Lēmums Nr.134) 5.punktā atzina, ka lidostas piemēroto atlaižu rezultātā tiek ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm, tā kā Lēmuma Nr.134 5.punktā konstatētie apstākļi šobrīd nav būtiski mainījušies, tā kā LESD 102.pants ir piemērojams gadījumos, kuros ir ietekmēta tirdzniecība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, tā kā Konkurences likuma 7.panta pirmās daļas 5.punkts Konkurences padomei dod tiesības piemērot Eiropas Savienības konkurences tiesības, pamatojoties uz AirBaltic iesniegumu, Konkurences likuma 7.panta pirmās daļas 5.punktu, 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 23.pantu un 28.panta pirmo daļu, Konkurences padome 30.07.2010. ierosināja lietu Nr.1521/10/03.02./5 "Par Līgumā par Eiropas Savienības darbību 102.panta a) un c) apakšpunktos noteikto aizliegumu pārkāpumiem VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" darbībās" (turpmāk - lieta). Konkurences padome 12.08.2011. informēja AirBaltic un lidostu par lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanu un par tiesībām iepazīties ar lietā esošajiem pierādījumiem un izteikt viedokli atbilstoši Konkurences likuma 26.panta sestajai un septītajai daļai. AirBaltic un Lidosta iepazinās ar lietu 22.08.2011. un 23.08.2011., savukārt 25.08.2011. Konkurences padomē saņemts lidostas viedoklis lietā. Ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82.pantā [tagad LESD 101. un 102.pants], par lietā konstatēto Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātam paziņots ar Konkurences padomes 17.10.2011. vēstuli Nr.2376. Konkurences padome lietā ieguva informāciju no AirBaltic, lidostas, VAS "Latvijas Gaisa Satiksme", Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta. Izvērtējot lietā esošo un papildus iegūto informāciju, Konkurences padome konstatēja: 1. Lietas dalībnieki AirBaltic ir komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003245752 reģistrēta akciju sabiedrība, kuras juridiskā adrese ir: Lidosta "Rīga", Mārupes novads. AirBaltic veic aviopārvadājumus uz/no Lidostas "Rīga". Starptautiskā lidosta "Rīga" ir komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003028055 reģistrēta valsts akciju sabiedrība, kuras juridiskā adrese ir: Lidosta "Rīga" 10/1, Mārupes novads. Lidosta nodrošina starptautiskos aviopārvadājumus uz/no Latvijas. Lidosta ir uzskatāma par "uzņēmumu" LESD 102.panta izpratnē2, tādēļ uz lidostu attiecas LESD 102.panta noteikumi. 2. Lidostas pakalpojumi un konkrētie tirgi Konkurences likuma 1.panta 4.punkts nosaka, ka konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam, konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Ņemot vērā normatīvo regulējumu, lidostas pakalpojumu un to maksu noteikšanas praksi, lidostas pakalpojumus var iedalīt: 1. Lidlauka pamata infrastruktūras nodrošināšanas pakalpojumi aviokompānijām; 2. Virszemes pakalpojumi aviokompānijām; 3. Lidlauka centralizētās infrastruktūras nodrošināšanas virszemes pakalpojumu sniegšanai pakalpojumi. 2.1. Lidlauka pamata infrastruktūras nodrošināšanas aviokompānijām pakalpojumu tirgus Lidlauka pamata infrastruktūras nodrošināšanas pakalpojumus (turpmāk - PI pakalpojumi) izmanto aviokompānijas, lai nodrošinātu gaisa kuģu pacelšanos un nosēšanos, stāvvietu lidlaukā un pamata infrastruktūru saviem pasažieriem. Lidostas PI pakalpojumus nosaka Ministru kabineta noteikumi (attiecībā uz laiku pēc 01.11.2009. Noteikumi Nr.991 un Ministru kabineta 28.12.2009. noteikumi Nr.1662 "Aeronavigācijas pakalpojumu un valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukā sniegto pakalpojumu maksas noteikšanas kārtība" (spēkā no 31.12.2009.) (turpmāk - Noteikumi Nr.991 un Nr.1662). Lidostas PI pakalpojumi ir: 1. Gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās pakalpojums (skrejceļa un manevrēšanas ceļu, skrejceļa un manevrēšanas ceļu apgaismojuma, lidlauka vadības dienesta pakalpojumu un citas lidlauka infrastruktūras izmantošana lidostā, ja attiecīgā infrastruktūra nepieciešama gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās nodrošināšanai). 2. Gaisa kuģa operatīvās stāvvietas pakalpojums (gaisa kuģa stāvēšana operatīvajā gaisa kuģu stāvvietā laikā, kad tiek veikta gaisa kuģa apkalpošana pirms vai pēc lidojuma). 3. Pasažieru un publisko uzgaidāmo telpu un gaiteņu, kā arī citas pasažieru apkalpošanai nepieciešamās pasažieru termināļu infrastruktūras nodrošināšanas pasažieriem, kas veic tiešos lidojumus, pakalpojums. 4. Pasažieru termināļu infrastruktūras nodrošināšanas tranzīta un transfēra pasažieriem pakalpojums.3 Katrs no iepriekšminētajiem pakalpojumiem nav aizvietojams ar citiem pakalpojumiem un attiecībā uz pasažieru aviopārvadājumiem vai kombinētiem (krava un pasažieri) aviopārvadājumiem pārsvarā tie visi jāizmanto katra lidojuma veikšanai aviokompānijām, kas sniedz aviopārvadājumu pakalpojumus uz/no Lidostas "Rīga". Tādējādi PI infrastruktūras nodrošināšanas pakalpojumi visi kopā lietā izdalāmi kā atsevišķs konkrētās preces tirgus. 2.2. Virszemes pakalpojumu tirgus Virszemes pakalpojumus izmanto aviokompānijas, lai nodrošinātu pasažieru, kravas un gaisa kuģu apkalpošanu lidostā, piemēram, pasažieru reģistrācija, bagāžas un kravu apkalpošana, gaisa kuģu sagatavošana lidojumam, degvielas uzpilde, pārtikas piegāde gaisa kuģiem u.c. Lietā izvērtējami pakalpojumi, kurus lidosta sniedz gan AirBaltic, gan Ryanair. Lidostas virszemes pakalpojumi AirBaltic, gan Ryanair noteikti pakalpojumu līgumos atbilstoši Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA)4 izstrādātajam standarta virszemes apkalpošanas līgumam (SGHA).5 Atbilstoši lēmuma 1.pielikumā veiktajam līgumos noteiktajam pakalpojumu salīdzinājumam gan AirBaltic, gan Ryanair lidosta sniedz sekojošus virszemes pakalpojumus: 1. administratīvie pakalpojumi, 2. pasažieru apkalpošanas pakalpojumi (turpmāk - pasažieru pakalpojumi), 3. apkalpošanas uz perona pakalpojumi (turpmāk - perona pakalpojumi), 4. drošības pakalpojumi (neiekāpušo pasažieru bagāžas izkraušanas pakalpojums). 2.2.1. Administratīvie pakalpojumi Lidostai ir pienākums gan AirBaltic, gan Ryanair nodrošināt administratīvos pakalpojumus (*). Minēto administratīvo pakalpojumu nodrošināšana ir saistīta ar vispārēju lidostas administrācijas darbību, kā arī saistāma ar citu virszemes pakalpojumu nodrošināšanu. Pakalpojumi, kas saistīti ar vispārēju lidostas administrācijas darbību vai saistīti ar citu sniedzamo virszemes pakalpojumu apjomu, ir uztverami kā daļa no citiem pakalpojumiem, jo gan no piedāvājuma, gan no pieprasījuma puses tie ir uzskatāmi par citu pakalpojumu neatņemamu sastāvdaļu, jo, piemēram, lai nodrošinātu perona un/vai pasažieru pakalpojumus, lidostai kā virszemes pakalpojumu sniedzējai ir pienākums darboties saskaņā ar aviokompānijas vai lidostas procedūrām un standartiem. Tādējādi secināms, ka iepriekšminētie administratīvie pakalpojumi neveido atsevišķu konkrētās preces tirgu. 2.2.2. Pasažieru pakalpojumi Pasažieru pakalpojums, kas attiecas uz vienoto maksu, ir pasažieru ar kustību traucējumiem pārvietošanas (turpmāk - PRM)6pakalpojums. Atbilstoši regulai Nr. 1107/20067 lidostai ir pienākums bez maksas Lidostā "Rīga" nodrošināt pasažieriem PRM pakalpojumu un tiesības nediskriminējošā veidā noteikt maksu aviopārvadātājiem. PRM pakalpojums ietver pasažieru ar kustību traucējumiem pārvietošanas nodrošināšanu Lidostā "Rīga", tas nav aizvietojams ar citu pakalpojumu un veido atsevišķu konkrētās preces tirgu. 2.2.3. Perona pakalpojumi Perona pakalpojumi paredzēti, tai skaitā, gaisa kuģu sagatavošanai, bagāžas, kravu un pasažieru nogādāšanai gaisa kuģī pirms izlidošanas. Perona pakalpojumi virszemes apkalpošanas procesā uzskatāmi redzami 1.attēlā. 1.attēls. Lidostas virszemes pakalpojumu sniegšanas shēma Ievērojot piedāvājuma un pieprasījuma apsvērumus, perona un pasažieru pakalpojumus iespējams nodalīt, jo nepastāv šķēršļi pasažieru un perona pakalpojumus sniegt dažādiem virszemes pakalpojumu sniedzējiem, ko apliecina AirBaltic prakse, kopš 2010.gada sākuma pasažieru un perona pakalpojumus pērkot no atšķirīgiem pakalpojumu sniedzējiem. Vienlaicīgi secināms, ka visus perona vai visus pasažieru pakalpojumus aviokompānijas pērk no viena pakalpojumu sniedzēja, jo apkalpošana tiek veikta kompleksi, un vairāku pakalpojumu sniedzēju iesaistīšanās viena gaisa kuģa apkalpošanai ir ierobežota. Atbilstoši lēmuma 1.pielikumā veiktajam pakalpojumu salīdzinājumam un lidostas sniegtajai informācijai par Ryanair izmantotajiem perona pakalpojumiem8 gan AirBaltic, gan Ryanair izmanto tādus lidostas perona pakalpojumus kā bagāžas loģistikas, šķirošanas un nogādes no/uz gaisa kuģi, bagāžas iekraušanas/izkraušanas pakalpojumus, elektroenerģijas piegādes gaisa kuģim pakalpojumu, gaisa kuģa izstumšanas pirms izlidošanas pakalpojumu, pasažieru kāpņu pie gaisa kuģa nodrošināšanas pakalpojumu. Visi iepriekšminētie pakalpojumi un arī citi perona pakalpojumi nav aizvietojami ar citiem pakalpojumiem, tādējādi lietā par atsevišķu konkrētās preces tirgu izdalāms perona pakalpojumu tirgus, kas, tai skaitā, ietver bagāžas apkalpošanu (tai skaitā, neiekāpušo pasažieru bagāžas izkraušana (skatīt 2.2.4.punktu)), elektroenerģijas piegādes gaisa kuģim un gaisa kuģa izstumšanas pirms izlidošanas, pasažieru kāpņu pie gaisa kuģa nodrošināšanas pakalpojumus. 2.2.4. Neiekāpušo pasažieru bagāžas izkraušanas pakalpojums Neiekāpušo pasažieru bagāžas izkraušanas pakalpojums nav aizvietojams ar citiem pakalpojumiem. Minētais pakalpojums ir neizbēgami izmantojams, lai nodrošinātu gaisa kuģu apkalpošanu uz perona, un ir uzskatāms par perona pakalpojumu. 2.3. Lidlauka centralizētās infrastruktūras nodrošināšanas virszemes pakalpojumu sniegšanai pakalpojumi Lai veicinātu konkurenci virszemes pakalpojumu tirgos Kopienas lidostās, Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi direktīvu,9 kuras normas Latvijā ir pārņemtas ar Ministru kabineta 17.06.2008. noteikumiem Nr.447 "Kārtība, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum" (turpmāk - Noteikumi Nr.447). Šie noteikumi attiecas uz lidostām, kurās gada laikā pārvadāto pasažieru skaits sasniedz 2 000 000 pasažieru vai pārvadāto kravu apjoms pārsniedz 50 000 tonnu. Izpildoties iepriekšminētajiem kritērijiem un nepastāvot lidostas platības vai jaudas ierobežojumiem infrastruktūras pārslogotības un intensīvas izmantošanas dēļ, kas neļauj nodrošināt iespēju sniegt virszemes pakalpojumus potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem, lidostai ir pienākums nodrošināt, lai lidostas lietotājam būtu iespēja izvēlēties vismaz starp diviem virszemes pakalpojumu sniedzējiem, tai skaitā, virszemes pakalpojumu kategorijās bagāžas apstrāde, apkalpošana uz perona un ienākošo, izejošo un tranzīta kravu un pasta fiziska pārkraušana posmā starp lidostas termināli un gaisa kuģi. Atbilstoši Noteikumu Nr.447 45.punktam lidostas administrācijai ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu virszemes pakalpojumu sniedzējiem pieeju lidostas infrastruktūrai, kas nepieciešama virszemes pakalpojumu sniegšanai, kā arī lidostas administrācijai ir tiesības, slēdzot līgumus ar virszemes pakalpojumu sniedzējiem, noteikt maksu par pieeju lidostas centralizētajai infrastruktūrai (46.punkts). Centralizētā infrastruktūra (turpmāk - CI) ir tāda lidostas infrastruktūra, kuras sadalīšana vai paplašināšana ir sarežģīta, finansiāli neizdevīga vai negatīvi ietekmē apkārtējo vidi, tādējādi šādas infrastruktūras pārvaldi nodrošina lidostas administrācija vai lidostas administrācijas pilnvarota persona (Noteikumu Nr.447 16.punkts). Konkrētajā gadījumā CI pārvaldi nodrošina lidostas administrācija. Izpildoties Noteikumos Nr.447 noteiktajam kritērijam (2 milj. pasažieri gadā), atbilstoši Noteikumu Nr.447 28.2.apakšpunktam Satiksmes ministrija konkursa kārtībā izvēlējās otru virszemes pakalpojumu sniedzēju SIA "North Hub Services" pakalpojumu kategorijās bagāžas apstrāde un apkalpošana uz perona. SIA "North Hub Services" no 01.01.2010. ieguva tiesības sniegt lidostā pasažieru pakalpojumus, bet no 01.10.2010. arī perona pakalpojumus.10 Ņemot vērā, ka no 01.01.2010. Lidostā "Rīga" darbību uzsāka otrs virszemes pakalpojumu sniedzējs, lidostai bija pienākums nodrošināt tam piekļuvi lidostas CI. No 01.01.2010. stājās spēkā lidostas apstiprināts CI saraksts, kas ietver CI, kuras sadalīšana vai paplašināšana ir sarežģīta un finansiāli neizdevīga un kura nepieciešama virszemes pakalpojumu sniegšanai: 1. reģistrācijas galdi; 2. iekāpšanas sektors; 3. IT infrastruktūra; 4. Bagāžas apstrādes infrastruktūra; 5. Gaisa kuģu tilti; 6. Fiksēta gaisa kuģa apsildīšanas iekārta; 7. Fiksētas gaisa kuģa atdzesēšanas iekārta; 8. Fiksētas elektroenerģijas piegādes iekārtas gaisa kuģiem; 9. Iekārta attīrītam ūdenim gaisa kuģiem; 10. Kanalizācijas sistēma gaisa kuģu tualetes ūdenim; 11. Bērnu aprūpes istaba; 12. Autobusi pasažieru un ekipāžu pārvadāšanai. Noteikumu Nr.447 izpratnē CI pakalpojumi tiek sniegti virszemes pakalpojumu sniedzējiem, kas Lidostā "Rīga" ir SIA "North Hub Services" un lidosta. Lai arī CI pakalpojumus sniedz un maksu nosaka virszemes pakalpojumu sniedzējiem, lidosta saviem klientiem (aviopārvadātājiem), ja tie vēlas, atsevišķi piemēro maksu par katru izmantoto CI un maksu par virszemes pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka lidosta kopš 01.01.2010. AirBaltic atsevišķi piemēro maksu par konkrētas CI izmantošanu un maksu par virszemes pakalpojumiem un ka lietā izvērtējamas lidostas darbības, sniedzot pakalpojumus aviokompānijām AirBaltic un Ryanair, nevis virszemes pakalpojumu sniedzējiem, šajā lietā CI pakalpojumi saprotami kā pakalpojumi aviokompānijai. Pieprasījums pēc CI no virszemes pakalpojumu sniedzēja un aviopārvadātāju viedokļa ir atkarīgs no aviokompānijas pieprasījuma pēc konkrētiem virszemes pakalpojumiem. CI infrastruktūra ir paredzēta konkrētu virszemes pakalpojumu sniegšanai un nav aizvietojama ar citu infrastruktūru. Tādējādi CI konkrētu virszemes pakalpojumu sniegšanai veido atsevišķu konkrētās preces tirgu. Tomēr, ņemot vērā, ka lidosta ir vienīgā CI pakalpojumu sniedzēja lidostā, lidostas tirgus varas izvērtēšanai lietā nav nepieciešams izdalīt katru CI pakalpojumu kā atsevišķu konkrētās preces tirgu, tādējādi par konkrētās preces tirgu nosakāms CI pakalpojumu tirgus. 2.4. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Pieprasījums pēc lidlauka infrastruktūras un lidostas un trešo pušu pakalpojumiem lidostā ir atkarīgs no pieprasījuma pēc aviopārvadājumu pakalpojumiem, proti, ja no pasažieru viedokļa lidojumi uz/no Lidostas "Rīga" nav aizvietojami ar lidojumiem no citām lidostām, tad arī aviokompānijām lidostas pakalpojumi Lidostā "Rīga" nav aizvietojami ar pakalpojumiem citās lidostās. Tādēļ konkurence starp lidostām ir tieši atkarīga no tā, vai un cik lielā mērā pārklājas teritorijas, kurās tās piesaista pasažierus, un līdz ar to, cik lielā mērā lidostas ir savstarpēji aizvietojamas. Kā Konkurences padome atzinusi Lēmuma Nr.134 4.2.punktā, pasažieru aviopārvadājumu pakalpojumi no citām Lidostai "Rīga" tuvāk esošajām lidostām no pasažieru viedokļa nav aizvietojami. Konkurences padomes ieskatā šobrīd faktiskie apstākļi nav būtiski mainījušies. Tas nozīmē, ka ģeogrāfiskā tirgus robežas ir ierobežotas ar Lidostas "Rīga" teritoriju, jo lidostas pakalpojumi, kas ir pieprasīti Lidostā "Rīga", nav aizvietojami ar pakalpojumiem citās lidostās. Līdz ar to lietā visu konkrēto preču tirgu ģeogrāfiskā robeža ir Lidostas "Rīga" teritorija. 2.5. Konkrētās preces tirgi Ņemot vērā lēmuma 2.punktā sniegto izvērtējumu, lietā izdalāmi sekojoši konkrētie tirgi: 1. Lidlauka pamata infrastruktūras pakalpojumu tirgus Lidostā "Rīga". 2. Pasažieru ar kustību traucējumiem pārvietošanas pakalpojuma tirgus Lidostā "Rīga". 3. Perona pakalpojumu tirgus Lidostā "Rīga". 4. Centralizētās infrastruktūras pakalpojumu tirgus Lidostā "Rīga". 3. Lidostas dominējošais stāvoklis 3.1. Lidlauka pamata infrastruktūras pakalpojumu tirgus Attiecībā uz lidlauka pamata infrastruktūras (PI) pakalpojumiem Lidostā "Rīga" nepastāv piedāvājuma puses aizvietojamība un pieeju PI var nodrošināt vienīgi lidosta, tādēļ tā atrodas dominējošā stāvoklī PI pakalpojumu tirgū Lidostā "Rīga". 3.2. Pasažieru ar kustību traucējumiem pārvietošanas pakalpojuma tirgus Pasažieru ar kustību traucējumiem (PRM) pārvietošanas pakalpojuma nodrošināšanas pienākumu nosaka regula (EK) Nr. 1107/2006.11 Atbilstoši minētās regulas noteikumiem lidostai ir pienākums Lidostā "Rīga" nodrošināt pasažieriem PRM pakalpojumu. Lidosta pati var nodrošināt PRM pakalpojumu vai slēgt līgumu par pakalpojuma sniegšanu ar trešajām personām. Konkrētajā gadījumā Lidostā "Rīga" PRM pakalpojumu sniedz tikai lidosta un aviopārvadātājiem nav izvēles iespējas attiecībā uz pakalpojuma sniedzēju, tādējādi lidosta atrodas dominējošā stāvoklī PRM pakalpojuma tirgū Lidostā "Rīga". 3.3. Perona pakalpojumu tirgus Līdz 01.10.2010. lidosta bija vienīgais tirgus dalībnieks, kuram bija tiesības sniegt perona pakalpojumus Lidostā "Rīga".12 Izpildoties Noteikumos Nr.447 noteiktajam kritērijam (2 milj. apkalpoto pasažieru gadā), atbilstoši Noteikumu Nr.447 28.2.punktam Satiksmes ministrija konkursa kārtībā izvēlējās otru virszemes pakalpojumu sniedzēju SIA "North Hub Services", kas no 01.10.2010. ieguva tiesības sniegt perona pakalpojumus Lidostā "Rīga".13 AirBaltic uzsāka izmantot SIA "North Hub Services" perona pakalpojumus no 01.01.2011., kad zaudēja spēku AirBaltic un lidostas virszemes pakalpojumu līgums. Ņemot vērā iepriekšminēto, secināms, ka līdz 01.01.2011. lidosta atradās dominējošā stāvoklī perona pakalpojumu tirgū Lidostā "Rīga". Lidostas iespējamo dominējošo stāvokli perona pakalpojumu tirgū pēc 01.01.2011. Konkurences padome nevērtē, jo AirBaltic pēc 01.01.2011. vairs neizmanto lidostas perona pakalpojumus, līdz ar to perona pakalpojumu tirgū attiecībā pret AirBaltic lidostas darbībās nav konstatējamas LESD 102.panta a) un c) apakšpunktā noteikto aizliegumu tiesiskā sastāva pazīmes. 3.4. Centralizētās infrastruktūras pakalpojumu tirgus Centralizētā infrastruktūra (CI) ir tāda lidostas infrastruktūra, kuras sadalīšana vai paplašināšana ir sarežģīta, finansiāli neizdevīga vai negatīvi ietekmē apkārtējo vidi, tādējādi šādas infrastruktūras pārvaldi nodrošina lidostas administrācija vai lidostas administrācijas pilnvarota persona (Noteikumu Nr.447 16.punkts). Lidostā "Rīga" CI pārvaldi nodrošina lidosta. Tādējādi attiecībā uz CI pakalpojumiem Lidostā "Rīga" nepastāv piedāvājuma puses aizvietojamība un pieeju CI var nodrošināt vienīgi lidosta, tādēļ tā atrodas dominējošā stāvoklī CI pakalpojumu tirgū Lidostā "Rīga". 4. Ietekmētais tirgus - aviopārvadājumu tirgus Lai vērtētu lidostas darbības atbilstoši LESD 102.pantam, jānoskaidro, vai AirBaltic un Ryanair ir konkurenti un lidostas darbības var ietekmēt to savstarpējo konkurenci. Gan AirBaltic, gan Ryanair veic starptautiskos pasažieru aviopārvadājumus uz/no Lidostas "Rīga". Lidosta "Rīga" ir AirBaltic bāzes lidosta, turpretī Lidosta "Rīga" nav Ryanair bāzes lidosta.14 AirBaltic uz/no Lidostas "Rīga" veic regulāros tiešo, tranzīta un transfēra pasažieru,15 čartera un kravu aviopārvadājumus (tie ir kompleksi pārvadājumi, kuros vienlaicīgi pārvadā gan pasažierus, gan kravas), turpretī Ryanair nodrošina tikai tiešo pasažieru pārvadājumus, kas ir tipiski zemo cenu aviokompānijām. Gan AirBaltic, gan Ryanair sevi pozicionē kā zemo cenu jeb zemo izmaksu aviokompānijas,16 tomēr AirBaltic un Ryanair biznesa modeļi ir atšķirīgi. Attiecībā uz Lidostu "Rīga" AirBaltic veic tiešo, tranzīta un transfēra, čartera un kravas pārvadājumus, kas nav raksturīgi zemo cenu aviokompānijām, kuras veic tikai tiešo pasažieru pārvadājumus, kā tas ir Ryanair gadījumā. Tāpat AirBaltic sniedz pasažieriem arī augstāka līmeņa un komforta pakalpojumus (piemēram, pasažieri no gaisa kuģa uz termināli var nokļūt arī pa gaisa tiltu vai ar autobusu), turpretī Ryanair saviem pasažieriem nodrošina tikai pasažieru kāpnes izkāpšanai no gaisa kuģa, un pasažieri no gaisa kuģa līdz terminālim iet ar kājām. Tādējādi AirBaltic būtu vērtējama kā aviokompānija ar zemo cenu aviokompānijas iezīmēm, bet Ryanair kā tipiska zemo cenu aviokompānija.17 Neatkarīgi no tā, ka zemo cenu aviokompānijas pieprasa zemāka līmeņa lidostas pakalpojumus, Ryanair ir uzskatāma par AirBaltic konkurentu, ņemot vērā, ka AirBaltic un Ryanair darbojas vienos un tajos pašos aviopārvadājumu tirgos, kā konstatēts turpmāk lēmumā. Patērētāju pieprasījums pēc aviopārvadājumu pakalpojumiem ir balstīts uz konkrēta maršruta nepieciešamību, t.i., nolemjot nokļūt kādā galamērķī patērētāja izvēle ir vērsta uz aviokompāniju piedāvājumiem, kuras nodrošina lidojumu konkrētā maršrutā uz vēlamo galamērķi. Atšķirīgu pieprasījumu veido patērētāji, kuriem nepieciešams iespējami īsā laikā nokļūt galamērķī, un pasažieri, kam laika faktors nav būtisks. Pasažieri, kuriem laika faktors ir būtisks, izvēlēsies tiešos lidojumus, lai iespējami ātri nokļūtu galamērķī, turpretī pasažieri, kuriem laika faktors nav būtisks, var izvēlēties arī tranzīta vai transfēra lidojumus. Šāda pieeja saskan arī ar Eiropas Komisijas pieeju, definējot konkrētos tirgus aviopārvadājumu tirgū.18 Tomēr, ņemot vērā, ka Ryanair veic tikai tiešos lidojumus, AirBaltic un Ryanair izteikta konkurence veidojas pasažieru tiešajos pārvadājumos. Tādējādi katrs tiešais lidojums ir definējams kā konkrētais tirgus. Maršruti, kuros lidojumus 2010.gada 1.pusgadā veica gan AirBaltic, gan Ryanair, redzami 1.tabulā: 1.tabula. Maršruti, kuros lidojumus 2010.gada 1.pusgadā veica gan AirBaltic, gan Ryanair Valsts Maršruts Lidosta Aviokompānija Lielbritānija Londona Stansted Ryanair Gatwick AirBaltic Īrija Dublina Dublin Ryanair, AirBaltic Zviedrija Stokholma Skavsta Ryanair Arlanda AirBaltic Norvēģija Oslo Rygge Ryanair Gardermoen AirBaltic Beļģija Brisele Charleroi Ryanair Brisele AirBaltic Vācija Diseldorfa Niederrhein Ryanair Diseldorfa AirBaltic Itālija Milāna Bergamo Ryanair Malpensa AirBaltic Vācija Frankfurte Hahn Ryanair Frankfurte AirBaltic Somija Tampere Tampere Ryanair, AirBaltic AirBaltic un Ryanair no Lidostas "Rīga" veic lidojumus uz tām pašām valstīm, bet galvenokārt uz atšķirīgām lidostām. Neatkarīgi no tā, AirBaltic un Ryanair ir uzskatāmi par konkurentiem, jo gan no pārvadātāja, gan pasažiera viedokļa lidojumu mērķis attiecīgajos maršrutos galvenokārt ir vienas un tās pašas valsts pilsētas. Līdz ar to tiešajos lidojumos, ko veic gan AirBaltic, gan Ryanair no Lidostas "Rīga", konkurence var tikt ietekmēta iepriekšminēto lidostas darbību rezultātā. 5. LESD 102.panta a) apakšpunkta pārkāpuma pazīmju izvērtējums LESD 102.panta a) apakšpunkts nosaka aizliegumu uzņēmumam, kam ir dominējošs stāvoklis iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā, izmantot šo stāvokli ļaunprātīgi, tai skaitā tieši vai netieši uzspiest netaisnīgas pārdošanas cenas vai citus netaisnīgus tirdzniecības nosacījumus. Iesniedzējs uzskata, ka Ryanair piemērotā lidostas pakalpojumu maksa nesedz attiecīgo pakalpojumu pašizmaksu, kādēļ lidosta izmaksu segšanai iespējams izmanto no pārējām aviosabiedrībām saņemtos maksājumus, un iespējams tādēļ citiem aviopārvadātājiem lidosta ir noteikusi nepamatoti augstas pakalpojumu maksas, tādējādi uzskatot tās par pārmērīgām jeb netaisnīgām LESD 102.panta a) apakšpunkta izpratnē. Konkurences padome pārbaudīja, vai pastāv pārmērīgu jeb netaisnīgu lidostas perona pakalpojumu cenu pazīmes. Konkurences padome salīdzināja AirBaltic noteiktās virszemes pakalpojumu maksas Tallinas lidostā Igaunijā, Viļņas lidostā Lietuvā un Ārlandas lidostā Zviedrijā, kur tās noteiktas pēc līdzīgiem principiem kā Lidostā "Rīga". Izvērtējot virszemes pakalpojumu cenas iepriekšminētajās lidostās, jāsecina, ka Tallinas lidostā Igaunijā, Viļņas lidostā Lietuvā un Ārlandas lidostā Zviedrijā kopumā AirBaltic ir noteiktas ievērojami augstākas pakalpojumu maksas nekā Lidostā "Rīga"19 (skatīt 5.pielikumu), tādēļ Konkurences padome nesaskata pazīmes, ka AirBaltic Lidostā "Rīga" būtu piemērotas pārmērīgas jeb netaisnīgas lidostas pakalpojumu maksas. Norādot uz iespējamību, ka Ryanair piemērotā lidostas pakalpojumu maksa nesedz attiecīgo pakalpojumu pašizmaksu, ka Ryanair bez objektīva pamatojuma tiek piemērota zemāka pakalpojuma maksa, Iesniedzējs faktiski ir norādījis uz tā tiesisko interešu aizskārumu, kas iespējams rodas no lidostas rīcības, nosakot Ryanair nepamatoti zemāku maksu nekā AirBaltic, kas var radīt Ryanair labvēlīgākus konkurences apstākļus aviopārvadājumu tirgū. Konkrētajā gadījumā var tikt radīti nelabvēlīgāki konkurences apstākļi AirBaltic lejupējā aviopārvadājumu tirgū, ja lidosta augšupējā lidostas pakalpojumu tirgū piemēro nevienādus nosacījumus līdzvērtīgos darījumos ar AirBaltic un Ryanair, kas izvērtējams saskaņā ar LESD 102.panta c) apakšpunktu. Lidostas darbības atbilstību 102.panta c) apakšpunktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmēm Konkurences padome izvērtē turpmāk lēmumā. Ņemot vērā iepriekšminēto, Konkurences padome nekonstatē LESD 102.panta a) apakšpunkta tiesiskā sastāva pazīmes lidostas darbībās. 6. LESD 102.panta c) apakšpunkta pārkāpuma pazīmju izvērtējums Iesniedzēja ieskatā pēc 01.11.2009., ņemot vērā lidostas rīcību, tai piemērojot atšķirīgu lidostas sniegto pakalpojumu maksas noteikšanas modeli aviopārvadātājam Ryanair (vienota maksa par pārvadāto pasažieri) pretēji kā AirBaltic (maksa par katru atsevišķu pakalpojumu par katru apkalpoto gaisa kuģi), Ryanair bez objektīva pamatojuma tiek piemērota zemāka lidostas pakalpojumu maksa. Iesniedzējs uzskata, ka iepriekšminētajā situācijā lidosta pārkāpj LESD 102.panta c) apakšpunktā noteikto aizliegumu, jo lidosta kā dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums piemēro nevienādus nosacījumus līdzvērtīgos darījumos, tādējādi radot Ryanair konkurences priekšrocības. LESD 102.panta c) apakšpunkts nosaka aizliegumu uzņēmumam, kam ir dominējošs stāvoklis iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā, izmantot šo stāvokli ļaunprātīgi, tai skaitā piemērot atšķirīgus nosacījumus līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus. Lai konstatētu LESD 102.panta c) apakšpunktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmes Iesniedzēja norādītajās lidostas darbībās, nepieciešams salīdzināt lidostas pakalpojumu maksas AirBaltic un Ryanair līdzvērtīgiem pakalpojumiem. 6.1. Virszemes pakalpojumi un maksa līgumā ar AirBaltic (*) stājās spēkā virszemes pakalpojumu līgums starp AirBaltic un lidostu (turpmāk - AirBaltic līgums), kurš aizstāja iepriekšējo (*) līgumu. Uz Konkurences padomes lēmuma pieņemšana brīdi AirBaltic līgums ir izbeigts, jo pēc 01.01.2011. AirBaltic izmanto SIA "North Hub Services" virszemes pakalpojumus. AirBaltic (*) līgums ir sastādīts par pamatu ņemot Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) izstrādāto standarta virszemes apkalpošanas līguma (SGHA) 2008.gada versijas B pielikumu un A pielikumā noteikto pakalpojumu apjoma iedalījumu. (*) Atbilstoši lidostas norādītajai informācijai20 un AirBaltic līgumam lidostas regulāri sniedzamie perona pakalpojumi un pakalpojumu komplekta cenas AirBaltic gaisa kuģiem redzamas 2.tabulā. 2.tabula. Lidostas regulāri sniedzamie perona pakalpojumi un pakalpojumu komplekta cenas AirBaltic gaisa kuģiem (*) (*) (skatīt 3.tabulu). 3.tabula. Lidostas neregulāri sniedzamie perona pakalpojumi un pakalpojumu cenas AirBaltic gaisa kuģiem (*) (*) Līdzīgu virszemes pakalpojumu apmaksas kārtību (*) noteica AirBaltic un lidostas (*) virszemes pakalpojumu līgums. Ņemot vērā iepriekšminēto, Konkurences padome konstatē, ka lidostas un AirBaltic (*) līgumi nosaka maksu par virszemes pakalpojumiem par katra gaisa kuģa apkalpošanas reizi. 6.2. Virszemes pakalpojumi un maksa līgumā ar Ryanair Ryanair un lidostas (*) līguma (turpmāk - Ryanair līgums) spēkā esamības termiņš ir noteikts no (*) līdz (*). Līguma izbeigšanas kārtība līgumā nav noteikta. Ryanair līguma 1. un 2.pielikumā ir noteikts plašs sniedzamo virszemes pakalpojumu klāsts atbilstoši Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) izstrādātā standarta virszemes apkalpošanas līguma (SGHA) A pielikumam. Lai arī Ryanair līgums paredz plašu sniedzamo virszemes pakalpojumu klāstu, atbilstoši lidostas sniegtajai informācijai faktiski Ryanair katra gaisa kuģa apkalpošanai lidosta sniedz mazāk pakalpojumus (skatīt 4.tabulu).21 4.tabula. Lidostas faktiski regulāri sniegtie virszemes pakalpojumi Ryanair (*) (*) Papildus laika periodā no 01.01.2010. - 30.06.2010., lidosta janvārī sniedza Ryanair vienu neregulāru perona pakalpojumu - gaisa kuģa sildīšana/dzesēšana par kopējo summu (*) EUR.22 Neatkarīgi no faktiskā sniegto virszemes pakalpojumu apjoma, saskaņā ar Ryanair līguma noteikumiem lidostai ir pienākums pēc pieprasījuma nodrošināt plašu virszemes pakalpojumu klāstu, (*). Ryanair līguma (*) grozījumos lidosta un Ryanair vienojas, ka turpmāk par lidostas pakalpojumiem Ryanair maksās par katru izlidojošo pasažieri vienotu cenu ((*) EUR), no kuras tiks segtas gan PI, gan CI, gan virszemes pakalpojumu maksas. Atbilstoši lidostas sniegtajai informācijai Ryanair līguma (*) grozījumos noteiktā vienotā maksa pilnībā nesedz PRM pakalpojumu maksu, tādēļ papildus Ryanair par katru pasažieri maksā (*) EUR par PRM pakalpojumu, kas ir daļa no tā izmantošanas maksas (*) EUR. Tādējādi faktiski vienotā maksa par katru izlidojošo pasažieri ir (*) EUR (*) (turpmāk - Vienotā maksa).23 Ryanair līguma (*) grozījumos lidosta un Ryanair vienojas, ka (*) Papildus Vienotajai maksai Ryanair līguma 5.punkta (e) un (f) apakšpunktā noteikta maksa par biļešu servisu: (*) Atbilstoši Ryanair līgumam minētās maksas ir noteiktas par pasažieru pakalpojumiem, ko apliecina Ryanair līguma 5.punkta e) apakšpunktā noteiktais: "Kā atlīdzību par lidostas pakalpojumiem, kas norādīti 5.punkta a) līdz d) apakšpunktā [tajos aprakstīti pasažieru pakalpojumi] (..)", tādējādi tās nav attiecināmas uz perona pakalpojumiem. Ņemot vērā iepriekšminēto, Konkurences padome konstatē, ka lidostas un Ryanair līgumā PI, PRM, CI (tai skaitā, par CI, kas izmantota pasažieru pakalpojumu sniegšanai) un perona pakalpojumu maksa ietverta vienotā nemainīgā maksājumā par katru izlidojošo pasažieri, izņemot Ryanair līguma (*) grozījumos noteiktos maksājumus. Ievērojot 6.1. un 6.2.punktā konstatēto, Konkurences padome uzskata, ka, lai noteiktu, vai AirBaltic salīdzinājumā ar Ryanair nav noteiktas diskriminējošas maksas par lidostas sniegtajiem pakalpojumiem, nepieciešams veikt AirBaltic un Ryanair lidostas sniegto salīdzināmo pakalpojumu izvērtējumu. 6.3. AirBaltic un Ryanair salīdzināmie saņemtie lidostas pakalpojumi Neatkarīgi no tā, ka AirBaltic un Ryanair līgumos maksa par lidostas pakalpojumiem ir noteikta pēc atšķirīgiem kritērijiem, Konkurences padome uzskata, ka ir iespējams salīdzināt saņemtos pakalpojumus un maksu par tiem. Lidlauka pamata infrastruktūras (PI) pakalpojumi Atbilstoši lidostas sniegtajai informācijai gan AirBaltic, gan Ryanair izmanto šādus PI pakalpojumus: 1. Gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās pakalpojums; 2. Gaisa kuģa operatīvās stāvvietas pakalpojums; 3. Pasažieru un publisko uzgaidāmo telpu un gaiteņu infrastruktūras pasažieriem, kas veic tiešos lidojumus, nodrošināšanas pakalpojums. Pasažieru ar kustību traucējumiem (PRM) pārvietošanas pakalpojums Atbilstoši lēmuma 3.2.punktā konstatētajam, PRM pakalpojumu lidosta sniedz gan AirBaltic, gan Ryanair. Perona pakalpojumi Atbilstoši lēmuma 6.1.punktā konstatētajam, lidosta sniedz AirBaltic perona pakalpojumus, tādējādi AirBaltic un Ryanair salīdzināmie pakalpojumi ir perona pakalpojumi. Atbilstoši lēmuma 6.1. un 6.2.punktā konstatētajam, AirBaltic un Ryanair salīdzināmie perona pakalpojumi ir šādi:24 1. Bagāžas apkalpošana (perona daļa); 2. Ārējā strāvas avota nodrošināšana gaisa kuģim; 3. Gaisa kuģa izstumšanas pakalpojums; 4. Pasažieru kāpņu pie gaisa kuģa nodrošināšana. Centralizētās infrastruktūras (CI) pakalpojumi CI pakalpojumu sniegšana ir pakārtota konkrētu virszemes pakalpojumu, kuru nodrošināšanai nepieciešams izmantot CI, sniegšanai. Atbilstoši iepriekš konstatētajiem perona pakalpojumiem salīdzināmie CI pakalpojumi ir šādi:25 1. Bagāžas apstrādes infrastruktūra izlidojošajiem reisiem (perona daļa); 2. Bagāžas apstrādes infrastruktūra ielidojošajiem reisiem (perona daļa). 6.4. Lidostas pakalpojumu maksa salīdzināmiem pakalpojumiem Lidlauka pamata infrastruktūras pakalpojumu maksas nosaka Noteikumi Nr.1662 un tās ir: 1. Gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās pakalpojums - 2,05 EUR vai ekvivalenta summa latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam par katriem 1000 gaisa kuģa maksimāli pieļaujamās pacelšanās masas kilogramiem (noapaļojot uz augšu līdz 10 kg) katrā pacelšanās un nosēšanās reizē; 2. Gaisa kuģa operatīvās stāvvietas pakalpojums - pirmā stunda ir bez maksas, bet par otro un katru nākamo stundu par katriem 1000 gaisa kuģa maksimāli pieļaujamās pacelšanās masas kilogramiem 0,14 EUR vai ekvivalenta summa latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam, bet ne mazāk kā 30 EUR (vai ekvivalenta summa latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam); 3. Pasažieru un publisko uzgaidāmo telpu un gaiteņu, kā arī citas pasažieru apkalpošanai nepieciešamās pasažieru termināļu infrastruktūras nodrošināšanas pasažieriem, kas veic tiešos lidojumus, pakalpojums - 2,18 LVL vai ekvivalenta summa Eiropas Savienības vienotajā valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam par katru izlidojošo pasažieri. Pasažieru ar kustību traucējumiem pārvietošanas pakalpojuma maksu nosaka lidosta, kas ir (*) EUR par katru izlidojošo pasažieri.26 Perona pakalpojumu maksa noteikta lidostas virszemes pakalpojumu līgumos ar aviokompānijām. AirBaltic un Ryanair salīdzināmie perona pakalpojumi (bagāžas apkalpošana, ārējā strāvas avota nodrošināšana, gaisa kuģa izstumšana pirms izlidošanas, pasažieru kāpņu pie gaisa kuģa nodrošināšana) AirBaltic veido daļu no katrā gaisa kuģa apkalpošanas reizē sniedzamā pakalpojumu komplekta, par ko noteikta kopēja maksa. Centralizētās infrastruktūras pakalpojumu maksu nosaka lidosta. Atbilstoši lidostas sniegtajai informācijai 2010.gada 1.pusgadā noteikta sekojoša maksa par bagāžas apstrādes centralizētās infrastruktūras pakalpojumiem: 1. Bagāžas apstrādes infrastruktūra izlidojošajiem reisiem - (*) LVL/reiss; 2. Bagāžas apstrādes infrastruktūra ielidojošajiem reisiem - (*) LVL/reiss. 6.5. AirBaltic un Ryanair samaksātās lidostas pamata infrastruktūras, centralizētās infrastruktūras, pasažieru ar kustību traucējumiem pārvietošanas un perona pakalpojumu maksas 2010.gada 1.pusgadā Kā konstatēts lēmuma 6.3.punktā, gan AirBaltic, gan Ryanair izmanto lidlauka pamata infrastruktūras (PI), centralizētās infrastruktūras (CI), pasažieru ar kustību traucējumiem (PRM) pārvietošanas un perona pakalpojumus. AirBaltic maksa par PI, CI, PRM un perona pakalpojumiem 2010.gada 1.pusgadā aprēķināta atbilstoši lidostas izrakstītajiem rēķiniem. Atbilstoši lēmuma 2.pielikumā veiktajiem aprēķiniem, konstatējams, ka AirBaltic PI pakalpojumu maksa aprēķināta atbilstoši Noteikumos Nr.1662 noteiktajām pakalpojumu maksām, CI un PRM pakalpojumu maksa aprēķināta atbilstoši lidostas apstiprinātajām maksām un perona pakalpojumu maksa atbilstoši AirBaltic līgumā noteiktajiem principiem. Kā konstatēts lēmuma 6.2.punktā, Ryanair maksa par biļešu servisu ir maksa par pasažieru pakalpojumiem (izņemot PRM pakalpojumu), tādēļ tā nav attiecināma uz perona pakalpojumiem. Ryanair maksa par PI, CI, PRM un perona pakalpojumiem veidojas no Vienotās maksas par katru izlidojošo pasažieri. Tādējādi Ryanair maksa par PI, CI, PRM un perona pakalpojumiem ir atkarīga no izlidojošo pasažieru skaita un šāds maksas aprēķināšanas princips Ryanair tiek piemērots arī tādiem pakalpojumiem, kuriem maksa AirBaltic netiek noteikta pēc apkalpoto pasažieru skaita. Kā redzams lēmuma 2.pielikumā, AirBaltic vienīgi PI pakalpojumu maksa par pasažieru apkalpošanu un PRM pakalpojuma maksa ir atkarīga no pārvadāto pasažieru skaita. Lai varētu salīdzināt AirBaltic un Ryanair maksātās pakalpojumu maksas lidostai, vispirms (1) nepieciešams aprēķināt Ryanair PI, CI un PRM pakalpojumu maksas atbilstoši metodikai, kāda piemērota AirBaltic, un (2) Ryanair Vienotās maksas summu sadalīt pa attiecīgajiem pakalpojumiem. Lidosta ir apliecinājusi, ka "ienākumu no Ryanair sniegtajiem pakalpojumiem pārdale notiek vienu reizi mēnesī, attiecinot ienākumus pa pakalpojumu veidiem."27 (*) Sekojot Ryanair līguma (*) grozījumos noteiktajam principam, vispirms lidostas ienākumi no Ryanair Vienotās maksas novirzāmi PI pakalpojumu maksu segšanai. Attiecībā uz CI, PRM un perona pakalpojumu maksu Ryanair līguma (*) grozījumi neparedz kārtību, kādā secībā Vienotās maksas summa tiek novirzīta minēto pakalpojumu apmaksai. Attiecinot Vienoto maksu uz CI, PRM un perona pakalpojumu maksu, Konkurences padome piemēro kārtību, kādu lidosta norādījusi 28.07.2010. vēstules Nr.27IP 4.pielikumā,28 kas pēc PI pakalpojumu maksu segšanas paredz secīgi segt PRM pakalpojuma maksu, CI pakalpojumu maksas (tai skaitā maksa par CI, kas izmantota pasažieru pakalpojumu sniegšanai) un perona pakalpojumu maksu. Tādējādi iespējams noskaidrot, vai Ryanair Vienotās maksas summa sedz pēc vienādas metodikas kā AirBaltic aprēķinātas lidostas pakalpojumu maksas. Konkurences padomes ieskatā ir pamatoti salīdzināt Ryanair un AirBaltic pakalpojumu maksas, kas aprēķinātas saskaņā ar normatīvajiem aktiem (PI pakalpojumu maksas) un mērvienībām, kas atspoguļo pakalpojuma izmaksu rašanos, jo attiecīgo pakalpojumu maksas iekasēšanas pienākumu lidostai uzliek normatīvais akts vai to izmaksas veidojas par faktiski sniegto pakalpojumu apjomu un no pienākuma sniegt pakalpojumu neatkarīgi no tā, cik pasažieru Ryanair konkrētajā reisā pārvadā. Ryanair maksājamās lidostas pakalpojumu maksas atbilstoši AirBaltic piemērotajai maksu noteikšanas metodikai Ryanair maksājamā PI, CI, PRM pakalpojumu maksa un samaksātā perona pakalpojumu maksa 2010.gada 1.pusgadā redzama 3.pielikumā. Ryanair maksājamā PI pakalpojumu maksa 2010.gadā aprēķināta atbilstoši Noteikumos Nr.1662 noteiktajām pakalpojumu maksām, CI un PRM pakalpojumu maksa aprēķināta atbilstoši lidostas apstiprinātajām maksām. Ryanair samaksātā perona pakalpojumu maksa 2010.gada 1.pusgadā aprēķināta kā pārpalikums no Vienotās maksas. Ryanair maksātās Vienotās maksas sadalījums pa pakalpojumiem Atbilstoši lidostas izrakstītajiem rēķiniem Ryanair 2010.gada 1.pusgadā lidostai samaksātā Vienotā maksa ir redzama 5.tabulā, savukārt Vienotās maksas sadalījums pa pakalpojumu grupām redzams 6.tabulā. 5.tabula. Ryanair Vienotā maksa 2010.gada 1.pusgadā Mēn. PAX*** skaits Vienotā maksa (EUR (*)) PRM pakalpojuma maksa (EUR (*)) Kopā Rēķ.Nr. Summa (EUR) Summa (LVL) LVL/ PAX Rēķ.Nr. Summa (EUR) Summa (LVL) LVL/ PAX Mēn. LVL/ PAX Jan. 2010 (*) 80440 (*) (*) (*) 80444 (*) (*) (*) (*) (*) Feb. 2010 (*) 81455 (*) (*) (*) 81456 (*) (*) (*) (*) (*) Mar. 2010 (*) 82094 (*) (*) (*) 82095 (*) (*) (*) (*) (*) Apr. 2010 (*) 83344 (*) (*) (*) 83345 (*) (*) (*) (*) (*) Mai. 2010 (*) 84560 (*) (*) (*) 84532 (*) (*) (*) (*) (*) Jūn. 2010 (*) 85543 (*) (*) (*) 85814 (*) (*) (*) (*) (*) Kopā: (*) * izņemot pasažierus, kas jaunāki par 2 gadiem, jo Vienotā maksa tiem netiek piemērota ** saskaņā ar Latvijas Bankas valūtas kursu 1 EUR = 0.702804 LVL *** PAX - saīsinājums vārdam "pasažieris" 6.tabula. Ryanair Vienotās maksas sadalījums pa pakalpojumu grupām 2010.gada 1.pusgadā Jan. 2010 Feb. 2010 Mar. 2010 Apr. 2010 Mai. 2010 Jūn. 2010 Kopā PI (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) PRM (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) CI (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Perona u.c. (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Kopā (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) 6.6. AirBaltic un Ryanair pakalpojumu maksu salīdzinājums Atbilstoši lēmuma 3.pielikumā aprēķinātajām Ryanair maksājamām PI, PRM un CI pakalpojumu maksām un 6.tabulā veiktajam Ryanair Vienotās maksas sadalījumam pa pakalpojumu veidiem, konstatējams, ka Vienotā maksa sedz Ryanair maksājamās PI, PRM un CI pakalpojumu maksas 2010.gada 1.pusgadā. Tā kā iepriekšminētās lidostas pakalpojumu maksas ir atkarīgas no gaisa kuģa svara (gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās, gaisa kuģu operatīvās stāvvietas maksa), pasažieru skaita (tiešo pasažieru apkalpošanas PI pakalpojumu maksa, PRM pakalpojuma maksa), apkalpoto gaisa kuģu skaita (bagāžas apstrādes CI pakalpojumu maksa, perona pakalpojumu maksa), tad lidostas piemērotās pakalpojumu maksas AirBaltic un Ryanair salīdzināmas par vienu vienību (skatīt 7.tabulu). 7.tabula. PI, PRM un CI pakalpojumu, kurus izmanto gan AirBaltic, gan Ryanair, maksas par vienu vienību 2010.gada 1.pusgadā salīdzinājums Pakalpojums Ryanair AirBaltic Vienība Maksa (LVL) Skaits Summa (LVL) Par vienību Skaits Summa (LVL) Par vienību PI pakalpojumu maksa gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās 1000 kg 1,44 (*) (*) 1,44 (*) (*) 1,44 gaisa kuģa operatīvā stāvvieta * * * (*) * (*) (*) (*) tiešo pasažieru apkalpošana PAX 2,18 (*) (*) 2,18 (*) (*) 2,18 CI pakalpojumu maksa Bagāžas apstrādes infrastruktūra ielidojošiem reisiem Reiss (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Bagāžas apstrādes infrastruktūra izlidojošiem reisiem (perona daļa) Reiss (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) PRM pakalpojuma maksa PRM PAX (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Perona pakalpojumu maksa Perona pakalpojumi G/K - (*) (*) (*) (*) (*) (*) * pirmā stunda bez maksas, par otro un katru nākamo stundu par katriem 1000 gaisa kuģa maksimāli pieļaujamās pacelšanās masas kilogramiem nosaka maksu - EUR 0,14 vai ekvivalentu summu latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam, bet ne mazāk kā EUR 30 (vai ekvivalentu summu latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam). Atbilstoši 7.tabulā norādītajai informācijai konstatējams, ka 2010.gada 1.pusgadā lidosta piemēroja vienādu pakalpojumu maksu par vienādiem PI, CI un PRM pakalpojumiem, bet atšķirīgas pakalpojumu maksas par gaisa kuģu operatīvās stāvvietas pakalpojumu un perona pakalpojumiem. Gaisa kuģu operatīvās stāvvietas pakalpojuma maksa Atbilstoši Noteikumiem Nr.1662 gaisa kuģu operatīvās stāvvietas izmantošana pirmo stundu ir bez maksas. (*) Izvērtējot gaisa kuģu operatīvās stāvvietas pakalpojumu maksu atšķirības, secināms, ka gaisa kuģu operatīvās stāvvietas pakalpojuma maksa pamatoti AirBaltic un Ryanair piemērojama atšķirīga. Perona pakalpojumu maksa AirBaltic un Ryanair salīdzināmie perona pakalpojumi (bagāžas apkalpošana, ārējā strāvas avota nodrošināšana, gaisa kuģa izstumšana pirms izlidošanas, pasažieru kāpņu pie gaisa kuģa nodrošināšana) AirBaltic veido daļu no katrā gaisa kuģa apkalpošanas reizē sniedzamā pakalpojumu komplekta, par ko noteikta kopēja maksa. Kā redzams 7.tabulā, AirBaltic perona pakalpojumu komplekta maksa vidēji par viena gaisa kuģa apkalpošanu 2010.gada 1.pusgadā bija (*) LVL, bet Ryanair maksa par perona apkalpošanu veidoja (*) LVL. AirBaltic perona pakalpojumu komplektā ietilpst vairāki pakalpojumi, kas tiek sniegti kompleksi, piemēram, vieni un tie paši darbinieki veic gan bagāžas, gan kravu un pasta apkalpošanu, tādējādi salīdzināmo pakalpojumu maksas izdalīšana no kopējās pakalpojumu komplekta maksas nav lietderīga. Lai izvērtētu salīdzināmo perona pakalpojumu maksu atšķirības AirBaltic un Ryanair, Konkurences padome salīdzināja perona pakalpojumu skaitu, apjomu, pakalpojumu komplekta pašizmaksu AirBaltic un Ryanair salīdzināmiem gaisa kuģiem29 par viena gaisa kuģa apkalpošanu un noteikto peļņas normu. AirBaltic gaisa kuģa B 757-200 pašizmaksas aprēķins un pēc tādas pašas metodikas aprēķināta Ryanair gaisa kuģa perona pakalpojumu pašizmaksa atbilstoši lidostas izmaksām 2010.gada 1.pusgadā redzama 4.pielikumā. Bagāžas apkalpošanas, ārējā strāvas avota nodrošināšanas, gaisa kuģa izstumšanas, pasažieru kāpņu pie gaisa kuģa nodrošināšanas pakalpojumus izmanto gan AirBaltic, gan Ryanair, tomēr perona pakalpojumu saturs un apjoms ir atšķirīgs, kā arī atšķiras pakalpojumu skaits (AirBaltic izmanto vairāk pakalpojumus), tādējādi arī kopējā pašizmaksa atšķiras un tā pamatoti Ryanair veidojas zemāka gan kopā par perona apkalpošanu, gan vienādiem pakalpojumiem (skatīt 4.pielikumu): (*) Lidosta norāda, ka Ryanair pašizmaksas aprēķinā nav iekļaujamas lidostas Virszemes apkalpošanas departamenta administrācijas izmaksas un pārējās administratīvās izmaksas, pretēji kā AirBaltic. Lidosta norāda, ka Virszemes apkalpošanas departamenta administrāciju veido departamenta direktors, departamenta direktora vietnieks, pasažieru un gaisa kuģu apkalpošanas nodaļu vadītāji, personāla resursu plānotājs un administrators. Minētie darbinieki nodrošina pilna servisa aviokompāniju apkalpošanas kvalitātes kontroli, komunikāciju ar vietējiem pārstāvjiem un apkalpošanā iesaistīto resursu plānošanu. Ryanair pašizmaksas aprēķinā nav iekļaujamas lidostas Virszemes apkalpošanas departamenta administrācijas izmaksas, jo Ryanair kā zemo cenu aviosabiedrības apkalpošanas kvalitātes kontroli veic koordinatori, kuru izmaksas iekļautas perona pakalpojumu pašizmaksā, un komunikāciju ar Ryanair pārstāvjiem veic maiņas priekšnieks vai koordinators.30 Atbilstoši lidostas sniegtajai informācijai pārējās administratīvās izmaksas nav attiecināmas uz Ryanair virszemes pakalpojumu pašizmaksu, jo Ryanair apkalpošanas prasības ir standartizētas (vienkāršotas), tāpēc nav nepieciešami papildu administratīvie resursi. AirBaltic pašizmaksā pārējās administratīvās izmaksas ir iekļaujamas, jo Lidosta "Rīga" ir AirBaltic bāzes lidosta, caur kuru AirBaltic pārvadā arvien vairāk tranzīta pasažierus, kurā palielina gaisa kuģu skaitu un kravas apjomus, līdz ar to izvirzot lidostai arvien jaunus uzdevumus AirBaltic attīstības tempu nodrošināšanai, kam nepieciešami papildu administratīvie resursi. AirBaltic pašizmaksā ietvertas administratīvās izmaksas, kas attiecināmas uz lidostas īstermiņa un ilgtermiņa attīstības īstenošanas personālu.31 Izvērtējot lidostas argumentus, jāsecina, ka tie ir tikai daļēji pamatoti. Tā kā vairākas virszemes apkalpošanas funkcijas Ryanair nodrošina cits personāls, tad iespējams Ryanair nebūtu piemērojamas Virszemes apkalpošanas departamenta administrācijas izmaksas tādā apmērā kā citām aviokompānijām, tomēr, piemēram, Ryanair apkalpošanā iesaistīto resursu plānošanu, kas būtu racionāli realizējama centralizēti, nav iespējams veikt bez Virszemes apkalpošanas departamenta administrācijas starpniecības, tādēļ Virszemes apkalpošanas departamenta administrācijas izmaksu nepiemērošana Ryanair apkalpošanas pašizmaksas aprēķinā nekādā apmērā nav pamatota. Nevar apšaubīt, ka lidostas attīstības plānošana ir zināmā mērā pakārtota AirBaltic kā lielākās aviokompānijas darbībai Lidostā "Rīga", tomēr lidostas administrācijas izmaksu saistīšana tikai ar AirBaltic darbību un attīstības plāniem nav pamatota. Lidostai kā uzņēmumam ir svarīgi attīstīt Lidostu "Rīga" kopumā, lai apkalpotu arvien vairāk pasažierus, ko nodrošinās visas aviokompānijas, kuras darbojas Lidostā "Rīga", ne tikai AirBaltic. Ievērojot iepriekšminēto un no lēmuma 4.pielikumā apkopotās informācijas konstatēto, lidostas sniegto perona pakalpojumu Ryanair pašizmaksa (bez administratīvajām izmaksām) 2010.gada 1.pusgadā ir (*) LVL, bet cena (*) LVL par vienu gaisa kuģa apkalpošanas reizi. Lidostas pašizmaksa un peļņas norma par katra AirBaltic gaisa kuģa tipa perona apkalpošanu ir atšķirīga (skatīt 8.tabulu). 8.tabula. Lidostas noteiktā peļņas norma, piemērojot perona pakalpojumu komplekta cenas AirBaltic 2010.gada 1.pusgadā (*) Lidostas pašizmaksa vidēji par viena AirBaltic gaisa kuģa apkalpošanu 2010.gada 1.pusgadā ir (*) LVL, peļņas norma (*) LVL jeb (*) % un cena (*) LVL.32 Lidostas perona pakalpojumu pašizmaksa, peļņas norma un cena vidēji par viena AirBaltic un Ryanair gaisa kuģa apkalpošanu 2010.gada 1.pusgadā redzama 9.tabulā. 9.tabula. Lidostas perona pakalpojumu pašizmaksa, peļņas norma un cena vidēji par viena AirBaltic un Ryanair gaisa kuģa apkalpošanu 2010.gada 1.pusgadā AirBaltic Ryanair Perona pakalpojumu pašizmaksa (*) LVL (*) LVL (bez administratīvajām izmaksām) Peļņas norma (*) % (*) % Perona pakalpojumu komplekta cena (*) LVL (*) LVL Perona pakalpojumu komplekta cenas un pašizmaksas starpība (*) LVL (*) LVL Informācija 9.tabulā atklāj, ka, nosakot AirBaltic perona pakalpojumu komplekta cenu, lidosta ir paredzējusi vidēji (*) % peļņu, bet Ryanair ne tikai nav paredzējusi peļņu, bet noteikusi perona pakalpojumu cenu par 57 % zemāku nekā salīdzināmo pakalpojumu pašizmaksa. Tā kā Ryanair lidostas perona pakalpojumu pašizmaksa ir (*) LVL par viena gaisa kuģa apkalpošanu, tad, piemērojot tādu pašu peļņas normu kā AirBaltic gadījumā - (*) %, Ryanair perona pakalpojumu komplekta cena viena gaisa kuģa apkalpošanai būtu (*) LVL. Tādējādi Ryanair samaksātā perona pakalpojumu maksa par salīdzināmiem pakalpojumiem vidēji 2010.gada 1.pusgadā bija par 82 % zemāka, nekā maksa, kas Ryanair būtu noteikta, lai segtu izmaksas un veidotu tādu pašu peļņas normu kā vidēji piemērota AirBaltic - (*) %. Papildus jāņem vērā, ka Ryanair perona pakalpojumu pašizmaksas aprēķinā nav iekļautas administratīvās izmaksas, pretēji kā AirBaltic, tādējādi procentuālā atšķirība ir vēl lielāka. Ievērojot iepriekšminēto, konstatējams, ka par līdzvērtīgiem pakalpojumiem (bagāžas apstrāde, ārējā strāvas avota nodrošināšana, gaisa kuģa izstumšana pirms izlidošanas, pasažieru kāpņu pie gaisa kuģa nodrošināšana), ievērojot pakalpojumu apjoma atšķirības, lidosta ir piemērojusi būtiski atšķirīgas maksas AirBaltic un Ryanair, vienai aviokompānijai nosakot maksu, kas sedz izmaksas, un piemērojot peļņas normu, bet otrai piemērojot maksu, kas nesedz izmaksas. Tāpat, ņemot vērā, ka Vienotā maksa nav pietiekama, lai segtu Ryanair regulāri izmantoto perona pakalpojumu pašizmaksu, konstatējams, ka par pakalpojumiem, kuri sniedzami pēc Ryanair pieprasījuma, lidosta faktiski vispār nav paredzējusi maksu Ryanair, pretēji kā AirBaltic nosakot maksu par katru pakalpojumu (skatīt lēmuma 6.2.punktu). Ņemot vērā iepriekšminēto, neatkarīgi no tā, ka AirBaltic un Ryanair pastāv izmaksu un pakalpojumu apjoma atšķirības un ka lidosta ir piemērojusi atšķirīgus pakalpojumu maksas noteikšanas kritērijus, līdzvērtīgos darījumos ar AirBaltic un Ryanair diskriminācijas fakts ir konstatējams. Vienlaicīgi Konkurences padome secina, ka lidostai nav vienota un skaidri saprotama un pamatota metodika, pēc kuras lidosta vadās, nosakot maksu aviopārvadātājiem par virszemes pakalpojumiem. Rezultātā, kā sekas šādai pieejai, nosakot pakalpojumu cenas, ir aviopārvadātāju diskriminācija, radot nevienādus konkurences apstākļus aviopārvadātājiem. Ņemot vērā iepriekš norādīto, jākonstatē, ka: 1. nosakot virszemes pakalpojumu pašizmaksu, Ryanair virszemes pakalpojumu pašizmaksas aprēķinā netiek iekļautas lidostas administratīvās izmaksas, pretēji kā AirBaltic, 2. AirBaltic regulāri sniedzamā perona pakalpojumu komplekta pašizmaksas aprēķinā ietvertas lidostas (*) izmaksas, kuras nav tieši atkarīgas no apkalpoto gaisa kuģu skaita, 3. nosakot perona pakalpojumu cenu, lidosta ir paredzējusi būtiski atšķirīgu peļņas normu par perona pakalpojumu sniegšanu dažādiem gaisa kuģu tipiem AirBaltic, 4. lidosta ne tikai nav paredzējusi peļņu no perona pakalpojumu sniegšanas Ryanair, bet arī Ryanair noteiktā maksa nesedz lidostas perona pakalpojumu pašizmaksu, 5. AirBaltic un Ryanair virszemes pakalpojumu (un arī citu pakalpojumu) maksa tiek piemērota pēc dažādām metodēm - AirBaltic noteikta virszemes pakalpojumu maksa par katra gaisa kuģa apkalpošanu, bet Ryanair nemainīga maksa par katru pārvadāto pasažieri, turklāt no Ryanair maksas par pasažieri paredzēts apmaksāt arī lidostas pamata infrastruktūras, centralizētās infrastruktūras, pasažieru ar kustību traucējumiem pārvietošanas pakalpojumu maksas, kuru aprēķinā, tai skaitā, izmantojamas citas pakalpojuma apjoma mērvienības (lēmuma 6.4.punkts). Lidostai kā dominējošam uzņēmumam ir īpaša atbildība par to, lai tā ar savām darbībām neierobežotu, nekavētu un nedeformētu gan aviopārvadātāju konkurenci, gan virszemes pakalpojumu sniedzēju konkurenci. Lai to nodrošinātu, jo īpaši, nosakot un piemērojot pakalpojumu cenas, lidostas kā dominējošā uzņēmuma darbības pamatā ir jābūt skaidrām, saprotamām un pamatotām metodēm, uz kuru pamata lidosta nosaka pakalpojumu noteikumus un cenas aviopārvadātājiem. 7. Lidostas darbību ietekme uz AirBaltic un Ryanair konkurenci Kā konstatēts lēmuma 4.punktā, Ryanair ir tipiska zemo cenu aviokompānija, bet AirBaltic ir pilna servisa aviokompānija ar zemo cenu aviokompānijas iezīmēm. AirBaltic darbojas tiešo, tranzīta un transfēra pasažierus pārvadājumu tirgos, veic kravas un pasta pārvadājumus, kā arī čartera lidojumus. Lidosta "Rīga" ir AirBaltic bāzes lidosta, no kuras AirBaltic veic lidojumus uz vairāk nekā 50 galamērķiem. Lidojumos no Lidostas "Rīga" Ryanair ar AirBaltic 2010.gada 1.pusgadā konkurēja 9 no tiem, lai gan potenciāla konkurence saglabājas arī citos maršrutos. AirBaltic darbībai vairākos tirgos nepieciešams izmantot vairāk lidostas pakalpojumu, kā arī lielākā to apjomā, nekā Ryanair, kas darbojas tikai tiešo pasažieru aviopārvadājumu tirgū. Vienlaicīgi aviokompānijas var samazināt lidostas pakalpojumu īpatsvaru uz vienu gaisa kuģi un pasažieri, piemēram, izmantojot vieglākus gaisa kuģus, tādējādi maksājot mazāku PI pakalpojuma par gaisa kuģa pacelšanos un nosēšanos maksu, un pārvadājot vairāk pasažierus vienā gaisa kuģī, tādējādi samazinot izmaksas uz vienu pārvadāto pasažieri. Kopumā AirBaltic maksa par gaisa kuģu un pasažieru apkalpošanu lidostās 2009.gadā veidoja 16 % no AirBaltic kopējām izmaksām.33 Regulārie starptautiskie aviopārvadājumu reisi, kuros konkurē AirBaltic un Ryanair, AirBaltic 2010.gada 1.pusgadā veidoja (*) no visiem veiktajiem reisiem no Lidostas "Rīga", savukārt AirBaltic izmaksas Lidostā "Rīga" par lidostas pakalpojumiem šajos reisos veidoja (*) LVL.34 Pēc Konkurences padomes aprēķiniem par visiem lidostas sniegtajiem pakalpojumiem 2010.gada 1.pusgadā Ryanair bija jāmaksā (*) LVL, bet faktiski Ryanair samaksāja (*) LVL, kas ir par (*) LVL jeb 11 % mazāk nekā Ryanair kopējā maksājamā lidostas pakalpojumu maksa. Turklāt, ievērojot to, ka lidosta Ryanair perona pakalpojumu komplekta pašizmaksā neiekļauj administratīvās izmaksas, kas to iekļaušanas gadījumā palielinātu maksājamo perona pakalpojumu komplekta cenu un kopējo maksājamo lidostas pakalpojumu maksu, lidostas perona pakalpojumu komplekta cenas samazinājums Ryanair ir vēl lielāks. Ņemot vērā visu iepriekšminēto, lidostas darbības ietekme uz Ryanair un AirBaltic konkurenci vērtējama kā būtiska no aviokompāniju izmaksu viedokļa, kas Ryanair radīja labāku pozīciju pret AirBaltic aviopārvadājumu tirgū. 8. Lidostas argumentu izvērtējums Lidosta norāda, ka Ryanair ir lielāks gaisa kuģu pasažieru aizpildījums (2010.gada jūnijā Ryanair (*) %, bet AirBaltic (*) %)35 un lielāka gaisa kuģu aizpildījuma gadījumā lidostas izmaksas uz pasažieri samazinās, tādējādi attaisnojot Vienotās maksas piemērošanu Ryanair. Ryanair ir lielāks gaisa kuģu pasažieru aizpildījums (skatīt 10.tabulu), tomēr, kā konstatēts lēmuma 6.6.punktā, Vienotā maksa nav pietiekama, lai segtu lidostas perona pakalpojumu izmaksas un pēc vienādiem noteikumiem kā AirBaltic līdzvērtīgu perona pakalpojumu maksu, līdz ar to Ryanair gaisa kuģu aizpildījums nav pietiekams. 10.t …

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.