📄 Likuma teksts
Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Konkurences
padomes lēmums Nr.E02-12
Lēmuma publiskojamā versija
Rīgā 2012.gada 10.februārī (prot.
Nr.9, 4.§)
Par pārkāpuma
konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda
uzlikšanu
Lieta Nr.1521/10/03.02./5
Par Līgumā par Eiropas Savienības
darbību 102.panta a) un c) apakšpunktos noteikto aizliegumu
pārkāpumiem VAS "Starptautiskā lidosta
"Rīga"" darbībās
Konkurences padome 02.07.2010. saņēma AS "Air Baltic
Corporation" (turpmāk - AirBaltic vai Iesniedzējs)
01.07.2010. iesniegumu. Iesniedzējs
norāda, ka pēc grozījumu izdarīšanas 05.05.2009. Ministru
kabineta 05.12.2006. noteikumos "Kārtība, kādā
nosakāma maksa par aeronavigācijas un valsts akciju sabiedrības
"Starptautiskā lidosta "Rīga"" pakalpojumiem,
un maksas sadales kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr.991)
ar 01.11.2009. tika atceltas
atlaides Noteikumos Nr.991 noteiktajām valsts akciju
sabiedrības "Starptautiskā lidosta
"Rīga"" (turpmāk - lidosta) pakalpojumu maksām.
Iesniedzējs norāda, ka laikā, kad minētās atlaides vēl bija
spēkā, Ryanair un AirBaltic kopumā maksāja līdzīgas maksas par
lidostas pakalpojumiem, tomēr pēc 01.11.2009., ņemot vērā
lidostas rīcību, tai piemērojot atšķirīgus lidostas sniegto
pakalpojumu maksas nosacījumus aviopārvadātājam Ryanair (vienota
maksa par pārvadāto pasažieri, kurā iekļauta visu lidostas
pakalpojumu maksas) pretēji kā AirBaltic (maksa par katru
atsevišķu pakalpojumu par katru apkalpoto lidmašīnu), Ryanair bez
objektīva pamatojuma tiek piemērota zemāka pakalpojumu maksa,
kādēļ tiek radīti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi Ryanair un
AirBaltic. Tāpat Iesniedzējs uzskata, ka Ryanair piemērotā
lidostas pakalpojumu maksa nesedz attiecīgo pakalpojumu
pašizmaksu, kādēļ lidosta izmaksu segšanai iespējams izmanto no
pārējām aviosabiedrībām saņemtos maksājumus, un iespējams tādēļ
citiem aviopārvadātājiem lidosta ir paaugstinājusi maksas, līdz
ar to nosakot tās nepamatoti augstas.
Iesniedzējs uzskata, ka lidostas kā dominējoša uzņēmuma
darbības atbilst Līgumā par Eiropas
Savienības darbību (turpmāk - LESD) 102.panta a) un c)
apakšpunktos noteiktajiem aizliegumiem.
Tā kā Konkurences padome pie pielīdzināmiem faktiskajiem
apstākļiem tās 22.11.2006. lēmuma Nr.1341
(turpmāk - Lēmums Nr.134) 5.punktā atzina, ka lidostas piemēroto
atlaižu rezultātā tiek ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm,
tā kā Lēmuma Nr.134 5.punktā konstatētie apstākļi šobrīd nav
būtiski mainījušies, tā kā LESD 102.pants ir piemērojams
gadījumos, kuros ir ietekmēta tirdzniecība starp Eiropas
Savienības dalībvalstīm, tā kā Konkurences likuma 7.panta pirmās
daļas 5.punkts Konkurences padomei dod tiesības piemērot Eiropas
Savienības konkurences tiesības, pamatojoties uz AirBaltic
iesniegumu, Konkurences likuma 7.panta pirmās daļas 5.punktu,
8.panta pirmās daļas 1.punktu, 23.pantu un 28.panta pirmo daļu,
Konkurences padome 30.07.2010. ierosināja lietu
Nr.1521/10/03.02./5 "Par Līgumā
par Eiropas Savienības darbību 102.panta a) un c) apakšpunktos
noteikto aizliegumu pārkāpumiem VAS "Starptautiskā lidosta
"Rīga"" darbībās" (turpmāk -
lieta).
Konkurences padome 12.08.2011. informēja AirBaltic un lidostu
par lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanu un par
tiesībām iepazīties ar lietā esošajiem pierādījumiem un izteikt
viedokli atbilstoši Konkurences likuma 26.panta sestajai un
septītajai daļai. AirBaltic un Lidosta iepazinās ar lietu
22.08.2011. un 23.08.2011., savukārt 25.08.2011. Konkurences
padomē saņemts lidostas viedoklis lietā.
Ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences
noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82.pantā [tagad
LESD 101. un 102.pants], par lietā konstatēto Eiropas Komisijas
Konkurences ģenerāldirektorātam paziņots ar Konkurences padomes
17.10.2011. vēstuli Nr.2376.
Konkurences padome lietā ieguva informāciju no AirBaltic,
lidostas, VAS "Latvijas Gaisa Satiksme", Uzņēmumu
reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta.
Izvērtējot lietā esošo un papildus iegūto informāciju,
Konkurences padome
konstatēja:
1. Lietas dalībnieki
AirBaltic ir komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas
Nr.40003245752 reģistrēta akciju sabiedrība, kuras juridiskā
adrese ir: Lidosta "Rīga", Mārupes novads. AirBaltic
veic aviopārvadājumus uz/no Lidostas "Rīga".
Starptautiskā lidosta "Rīga" ir komercreģistrā ar
vienoto reģistrācijas Nr.40003028055 reģistrēta valsts akciju
sabiedrība, kuras juridiskā adrese ir: Lidosta "Rīga"
10/1, Mārupes novads. Lidosta nodrošina starptautiskos
aviopārvadājumus uz/no Latvijas. Lidosta ir uzskatāma par
"uzņēmumu" LESD 102.panta izpratnē2,
tādēļ uz lidostu attiecas LESD 102.panta noteikumi.
2. Lidostas pakalpojumi un konkrētie
tirgi
Konkurences likuma 1.panta 4.punkts nosaka, ka konkrētais
tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar
konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta
5.punktam, konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus,
kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto
preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un
piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas
īpašības. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu Konkurences likuma
1.panta 3.punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiskā teritorija, kurā
konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi
visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt
no citām teritorijām.
Ņemot vērā normatīvo regulējumu, lidostas pakalpojumu un to
maksu noteikšanas praksi, lidostas pakalpojumus var iedalīt:
1. Lidlauka pamata infrastruktūras nodrošināšanas pakalpojumi
aviokompānijām;
2. Virszemes pakalpojumi aviokompānijām;
3. Lidlauka centralizētās infrastruktūras nodrošināšanas
virszemes pakalpojumu sniegšanai pakalpojumi.
2.1. Lidlauka pamata infrastruktūras
nodrošināšanas aviokompānijām pakalpojumu tirgus
Lidlauka pamata infrastruktūras nodrošināšanas
pakalpojumus (turpmāk - PI pakalpojumi) izmanto
aviokompānijas, lai nodrošinātu gaisa kuģu pacelšanos un
nosēšanos, stāvvietu lidlaukā un pamata infrastruktūru saviem
pasažieriem. Lidostas PI pakalpojumus nosaka Ministru kabineta
noteikumi (attiecībā uz laiku pēc 01.11.2009. Noteikumi Nr.991 un
Ministru kabineta 28.12.2009. noteikumi Nr.1662
"Aeronavigācijas pakalpojumu un valsts nozīmes civilās
aviācijas lidlaukā sniegto pakalpojumu maksas noteikšanas
kārtība" (spēkā no 31.12.2009.) (turpmāk - Noteikumi Nr.991
un Nr.1662). Lidostas PI pakalpojumi ir:
1. Gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās pakalpojums (skrejceļa
un manevrēšanas ceļu, skrejceļa un manevrēšanas ceļu
apgaismojuma, lidlauka vadības dienesta pakalpojumu un citas
lidlauka infrastruktūras izmantošana lidostā, ja attiecīgā
infrastruktūra nepieciešama gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās
nodrošināšanai).
2. Gaisa kuģa operatīvās stāvvietas pakalpojums (gaisa kuģa
stāvēšana operatīvajā gaisa kuģu stāvvietā laikā, kad tiek veikta
gaisa kuģa apkalpošana pirms vai pēc lidojuma).
3. Pasažieru un publisko uzgaidāmo telpu un gaiteņu, kā arī
citas pasažieru apkalpošanai nepieciešamās pasažieru termināļu
infrastruktūras nodrošināšanas pasažieriem, kas veic tiešos
lidojumus, pakalpojums.
4. Pasažieru termināļu infrastruktūras nodrošināšanas tranzīta
un transfēra pasažieriem pakalpojums.3
Katrs no iepriekšminētajiem pakalpojumiem nav aizvietojams ar
citiem pakalpojumiem un attiecībā uz pasažieru aviopārvadājumiem
vai kombinētiem (krava un pasažieri) aviopārvadājumiem pārsvarā
tie visi jāizmanto katra lidojuma veikšanai aviokompānijām, kas
sniedz aviopārvadājumu pakalpojumus uz/no Lidostas
"Rīga". Tādējādi PI infrastruktūras nodrošināšanas
pakalpojumi visi kopā lietā izdalāmi kā atsevišķs konkrētās
preces tirgus.
2.2. Virszemes pakalpojumu
tirgus
Virszemes pakalpojumus izmanto aviokompānijas, lai nodrošinātu
pasažieru, kravas un gaisa kuģu apkalpošanu lidostā, piemēram,
pasažieru reģistrācija, bagāžas un kravu apkalpošana, gaisa kuģu
sagatavošana lidojumam, degvielas uzpilde, pārtikas piegāde gaisa
kuģiem u.c.
Lietā izvērtējami pakalpojumi, kurus lidosta sniedz gan
AirBaltic, gan Ryanair. Lidostas virszemes pakalpojumi AirBaltic,
gan Ryanair noteikti pakalpojumu līgumos atbilstoši
Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA)4
izstrādātajam standarta virszemes apkalpošanas līgumam
(SGHA).5
Atbilstoši lēmuma 1.pielikumā veiktajam līgumos noteiktajam
pakalpojumu salīdzinājumam gan AirBaltic, gan Ryanair lidosta
sniedz sekojošus virszemes pakalpojumus:
1. administratīvie pakalpojumi,
2. pasažieru apkalpošanas pakalpojumi (turpmāk - pasažieru
pakalpojumi),
3. apkalpošanas uz perona pakalpojumi (turpmāk - perona
pakalpojumi),
4. drošības pakalpojumi (neiekāpušo pasažieru bagāžas
izkraušanas pakalpojums).
2.2.1. Administratīvie pakalpojumi
Lidostai ir pienākums gan AirBaltic, gan Ryanair nodrošināt
administratīvos pakalpojumus (*). Minēto administratīvo
pakalpojumu nodrošināšana ir saistīta ar vispārēju lidostas
administrācijas darbību, kā arī saistāma ar citu virszemes
pakalpojumu nodrošināšanu. Pakalpojumi, kas saistīti ar vispārēju
lidostas administrācijas darbību vai saistīti ar citu sniedzamo
virszemes pakalpojumu apjomu, ir uztverami kā daļa no citiem
pakalpojumiem, jo gan no piedāvājuma, gan no pieprasījuma puses
tie ir uzskatāmi par citu pakalpojumu neatņemamu sastāvdaļu, jo,
piemēram, lai nodrošinātu perona un/vai pasažieru pakalpojumus,
lidostai kā virszemes pakalpojumu sniedzējai ir pienākums
darboties saskaņā ar aviokompānijas vai lidostas procedūrām un
standartiem. Tādējādi secināms, ka iepriekšminētie
administratīvie pakalpojumi neveido atsevišķu konkrētās preces
tirgu.
2.2.2. Pasažieru pakalpojumi
Pasažieru pakalpojums, kas attiecas uz vienoto maksu, ir
pasažieru ar kustību traucējumiem pārvietošanas (turpmāk -
PRM)6pakalpojums.
Atbilstoši regulai Nr. 1107/20067
lidostai ir pienākums bez maksas Lidostā "Rīga"
nodrošināt pasažieriem PRM pakalpojumu un tiesības
nediskriminējošā veidā noteikt maksu aviopārvadātājiem. PRM
pakalpojums ietver pasažieru ar kustību traucējumiem
pārvietošanas nodrošināšanu Lidostā "Rīga", tas nav
aizvietojams ar citu pakalpojumu un veido atsevišķu konkrētās
preces tirgu.
2.2.3. Perona pakalpojumi
Perona pakalpojumi paredzēti, tai skaitā, gaisa kuģu
sagatavošanai, bagāžas, kravu un pasažieru nogādāšanai gaisa kuģī
pirms izlidošanas. Perona pakalpojumi virszemes apkalpošanas
procesā uzskatāmi redzami 1.attēlā.
1.attēls. Lidostas virszemes
pakalpojumu sniegšanas shēma
Ievērojot piedāvājuma un pieprasījuma apsvērumus, perona un
pasažieru pakalpojumus iespējams nodalīt, jo nepastāv šķēršļi
pasažieru un perona pakalpojumus sniegt dažādiem virszemes
pakalpojumu sniedzējiem, ko apliecina AirBaltic prakse, kopš
2010.gada sākuma pasažieru un perona pakalpojumus pērkot no
atšķirīgiem pakalpojumu sniedzējiem. Vienlaicīgi secināms, ka
visus perona vai visus pasažieru pakalpojumus aviokompānijas pērk
no viena pakalpojumu sniedzēja, jo apkalpošana tiek veikta
kompleksi, un vairāku pakalpojumu sniedzēju iesaistīšanās viena
gaisa kuģa apkalpošanai ir ierobežota.
Atbilstoši lēmuma 1.pielikumā veiktajam pakalpojumu
salīdzinājumam un lidostas sniegtajai informācijai par Ryanair
izmantotajiem perona pakalpojumiem8
gan AirBaltic, gan Ryanair izmanto tādus lidostas perona
pakalpojumus kā bagāžas loģistikas, šķirošanas un nogādes no/uz
gaisa kuģi, bagāžas iekraušanas/izkraušanas pakalpojumus,
elektroenerģijas piegādes gaisa kuģim pakalpojumu, gaisa kuģa
izstumšanas pirms izlidošanas pakalpojumu, pasažieru kāpņu pie
gaisa kuģa nodrošināšanas pakalpojumu. Visi iepriekšminētie
pakalpojumi un arī citi perona pakalpojumi nav aizvietojami ar
citiem pakalpojumiem, tādējādi lietā par atsevišķu konkrētās
preces tirgu izdalāms perona pakalpojumu tirgus, kas, tai skaitā,
ietver bagāžas apkalpošanu (tai skaitā, neiekāpušo pasažieru
bagāžas izkraušana (skatīt 2.2.4.punktu)), elektroenerģijas
piegādes gaisa kuģim un gaisa kuģa izstumšanas pirms izlidošanas,
pasažieru kāpņu pie gaisa kuģa nodrošināšanas pakalpojumus.
2.2.4. Neiekāpušo pasažieru bagāžas
izkraušanas pakalpojums
Neiekāpušo pasažieru bagāžas izkraušanas pakalpojums nav
aizvietojams ar citiem pakalpojumiem. Minētais pakalpojums ir
neizbēgami izmantojams, lai nodrošinātu gaisa kuģu apkalpošanu uz
perona, un ir uzskatāms par perona pakalpojumu.
2.3. Lidlauka centralizētās
infrastruktūras nodrošināšanas virszemes pakalpojumu sniegšanai
pakalpojumi
Lai veicinātu konkurenci virszemes pakalpojumu tirgos Kopienas
lidostās, Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi
direktīvu,9
kuras normas Latvijā ir pārņemtas ar Ministru kabineta
17.06.2008. noteikumiem Nr.447 "Kārtība, kādā piešķir pieeju
lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum" (turpmāk - Noteikumi
Nr.447). Šie noteikumi attiecas uz lidostām, kurās gada laikā
pārvadāto pasažieru skaits sasniedz 2 000 000 pasažieru vai
pārvadāto kravu apjoms pārsniedz 50 000 tonnu. Izpildoties
iepriekšminētajiem kritērijiem un nepastāvot lidostas platības
vai jaudas ierobežojumiem infrastruktūras pārslogotības un
intensīvas izmantošanas dēļ, kas neļauj nodrošināt iespēju sniegt
virszemes pakalpojumus potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem,
lidostai ir pienākums nodrošināt, lai lidostas lietotājam būtu
iespēja izvēlēties vismaz starp diviem virszemes pakalpojumu
sniedzējiem, tai skaitā, virszemes pakalpojumu kategorijās
bagāžas apstrāde, apkalpošana uz perona un ienākošo, izejošo un
tranzīta kravu un pasta fiziska pārkraušana posmā starp lidostas
termināli un gaisa kuģi.
Atbilstoši Noteikumu Nr.447 45.punktam lidostas
administrācijai ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, lai
nodrošinātu virszemes pakalpojumu sniedzējiem pieeju lidostas
infrastruktūrai, kas nepieciešama virszemes pakalpojumu
sniegšanai, kā arī lidostas administrācijai ir tiesības, slēdzot
līgumus ar virszemes pakalpojumu sniedzējiem, noteikt maksu par
pieeju lidostas centralizētajai infrastruktūrai (46.punkts).
Centralizētā infrastruktūra (turpmāk - CI) ir tāda
lidostas infrastruktūra, kuras sadalīšana vai paplašināšana ir
sarežģīta, finansiāli neizdevīga vai negatīvi ietekmē apkārtējo
vidi, tādējādi šādas infrastruktūras pārvaldi nodrošina lidostas
administrācija vai lidostas administrācijas pilnvarota persona
(Noteikumu Nr.447 16.punkts). Konkrētajā gadījumā CI pārvaldi
nodrošina lidostas administrācija.
Izpildoties Noteikumos Nr.447 noteiktajam kritērijam (2 milj.
pasažieri gadā), atbilstoši Noteikumu Nr.447 28.2.apakšpunktam
Satiksmes ministrija konkursa kārtībā izvēlējās otru virszemes
pakalpojumu sniedzēju SIA "North Hub Services"
pakalpojumu kategorijās bagāžas apstrāde un apkalpošana uz
perona. SIA "North Hub Services" no 01.01.2010. ieguva
tiesības sniegt lidostā pasažieru pakalpojumus, bet no
01.10.2010. arī perona pakalpojumus.10
Ņemot vērā, ka no 01.01.2010. Lidostā "Rīga" darbību
uzsāka otrs virszemes pakalpojumu sniedzējs, lidostai bija
pienākums nodrošināt tam piekļuvi lidostas CI. No 01.01.2010.
stājās spēkā lidostas apstiprināts CI saraksts, kas ietver CI,
kuras sadalīšana vai paplašināšana ir sarežģīta un finansiāli
neizdevīga un kura nepieciešama virszemes pakalpojumu
sniegšanai:
1. reģistrācijas galdi;
2. iekāpšanas sektors;
3. IT infrastruktūra;
4. Bagāžas apstrādes infrastruktūra;
5. Gaisa kuģu tilti;
6. Fiksēta gaisa kuģa apsildīšanas iekārta;
7. Fiksētas gaisa kuģa atdzesēšanas iekārta;
8. Fiksētas elektroenerģijas piegādes iekārtas gaisa
kuģiem;
9. Iekārta attīrītam ūdenim gaisa kuģiem;
10. Kanalizācijas sistēma gaisa kuģu tualetes ūdenim;
11. Bērnu aprūpes istaba;
12. Autobusi pasažieru un ekipāžu pārvadāšanai.
Noteikumu Nr.447 izpratnē CI pakalpojumi tiek sniegti
virszemes pakalpojumu sniedzējiem, kas Lidostā "Rīga"
ir SIA "North Hub Services" un lidosta. Lai arī CI
pakalpojumus sniedz un maksu nosaka virszemes pakalpojumu
sniedzējiem, lidosta saviem klientiem (aviopārvadātājiem), ja tie
vēlas, atsevišķi piemēro maksu par katru izmantoto CI un maksu
par virszemes pakalpojumiem.
Ņemot vērā, ka lidosta kopš 01.01.2010. AirBaltic atsevišķi
piemēro maksu par konkrētas CI izmantošanu un maksu par virszemes
pakalpojumiem un ka lietā izvērtējamas lidostas darbības,
sniedzot pakalpojumus aviokompānijām AirBaltic un Ryanair, nevis
virszemes pakalpojumu sniedzējiem, šajā lietā CI pakalpojumi
saprotami kā pakalpojumi aviokompānijai.
Pieprasījums pēc CI no virszemes pakalpojumu sniedzēja un
aviopārvadātāju viedokļa ir atkarīgs no aviokompānijas
pieprasījuma pēc konkrētiem virszemes pakalpojumiem. CI
infrastruktūra ir paredzēta konkrētu virszemes pakalpojumu
sniegšanai un nav aizvietojama ar citu infrastruktūru. Tādējādi
CI konkrētu virszemes pakalpojumu sniegšanai veido atsevišķu
konkrētās preces tirgu. Tomēr, ņemot vērā, ka lidosta ir vienīgā
CI pakalpojumu sniedzēja lidostā, lidostas tirgus varas
izvērtēšanai lietā nav nepieciešams izdalīt katru CI pakalpojumu
kā atsevišķu konkrētās preces tirgu, tādējādi par konkrētās
preces tirgu nosakāms CI pakalpojumu tirgus.
2.4. Konkrētais ģeogrāfiskais
tirgus
Pieprasījums pēc lidlauka infrastruktūras un lidostas un trešo
pušu pakalpojumiem lidostā ir atkarīgs no pieprasījuma pēc
aviopārvadājumu pakalpojumiem, proti, ja no pasažieru viedokļa
lidojumi uz/no Lidostas "Rīga" nav aizvietojami ar
lidojumiem no citām lidostām, tad arī aviokompānijām lidostas
pakalpojumi Lidostā "Rīga" nav aizvietojami ar
pakalpojumiem citās lidostās. Tādēļ konkurence starp lidostām ir
tieši atkarīga no tā, vai un cik lielā mērā pārklājas
teritorijas, kurās tās piesaista pasažierus, un līdz ar to, cik
lielā mērā lidostas ir savstarpēji aizvietojamas. Kā Konkurences
padome atzinusi Lēmuma Nr.134 4.2.punktā, pasažieru
aviopārvadājumu pakalpojumi no citām Lidostai "Rīga"
tuvāk esošajām lidostām no pasažieru viedokļa nav aizvietojami.
Konkurences padomes ieskatā šobrīd faktiskie apstākļi nav būtiski
mainījušies. Tas nozīmē, ka ģeogrāfiskā tirgus robežas ir
ierobežotas ar Lidostas "Rīga" teritoriju, jo lidostas
pakalpojumi, kas ir pieprasīti Lidostā "Rīga", nav
aizvietojami ar pakalpojumiem citās lidostās. Līdz ar to lietā
visu konkrēto preču tirgu ģeogrāfiskā robeža ir Lidostas
"Rīga" teritorija.
2.5. Konkrētās preces tirgi
Ņemot vērā lēmuma 2.punktā sniegto izvērtējumu, lietā izdalāmi
sekojoši konkrētie tirgi:
1. Lidlauka pamata infrastruktūras pakalpojumu tirgus Lidostā
"Rīga".
2. Pasažieru ar kustību traucējumiem pārvietošanas pakalpojuma
tirgus Lidostā "Rīga".
3. Perona pakalpojumu tirgus Lidostā "Rīga".
4. Centralizētās infrastruktūras pakalpojumu tirgus Lidostā
"Rīga".
3. Lidostas dominējošais
stāvoklis
3.1. Lidlauka pamata infrastruktūras
pakalpojumu tirgus
Attiecībā uz lidlauka pamata infrastruktūras (PI)
pakalpojumiem Lidostā "Rīga" nepastāv piedāvājuma puses
aizvietojamība un pieeju PI var nodrošināt vienīgi lidosta, tādēļ
tā atrodas dominējošā stāvoklī PI pakalpojumu tirgū Lidostā
"Rīga".
3.2. Pasažieru ar kustību
traucējumiem pārvietošanas pakalpojuma tirgus
Pasažieru ar kustību traucējumiem (PRM) pārvietošanas
pakalpojuma nodrošināšanas pienākumu nosaka regula (EK)
Nr. 1107/2006.11
Atbilstoši minētās regulas noteikumiem lidostai ir pienākums
Lidostā "Rīga" nodrošināt pasažieriem PRM pakalpojumu.
Lidosta pati var nodrošināt PRM pakalpojumu vai slēgt līgumu par
pakalpojuma sniegšanu ar trešajām personām. Konkrētajā gadījumā
Lidostā "Rīga" PRM pakalpojumu sniedz tikai lidosta un
aviopārvadātājiem nav izvēles iespējas attiecībā uz pakalpojuma
sniedzēju, tādējādi lidosta atrodas dominējošā stāvoklī PRM
pakalpojuma tirgū Lidostā "Rīga".
3.3. Perona pakalpojumu tirgus
Līdz 01.10.2010. lidosta bija vienīgais tirgus dalībnieks,
kuram bija tiesības sniegt perona pakalpojumus Lidostā
"Rīga".12
Izpildoties Noteikumos Nr.447 noteiktajam kritērijam (2 milj.
apkalpoto pasažieru gadā), atbilstoši Noteikumu Nr.447
28.2.punktam Satiksmes ministrija konkursa kārtībā izvēlējās otru
virszemes pakalpojumu sniedzēju SIA "North Hub
Services", kas no 01.10.2010. ieguva tiesības sniegt perona
pakalpojumus Lidostā "Rīga".13
AirBaltic uzsāka izmantot SIA "North Hub Services"
perona pakalpojumus no 01.01.2011., kad zaudēja spēku AirBaltic
un lidostas virszemes pakalpojumu līgums.
Ņemot vērā iepriekšminēto, secināms, ka līdz 01.01.2011.
lidosta atradās dominējošā stāvoklī perona pakalpojumu tirgū
Lidostā "Rīga". Lidostas iespējamo dominējošo stāvokli
perona pakalpojumu tirgū pēc 01.01.2011. Konkurences padome
nevērtē, jo AirBaltic pēc 01.01.2011. vairs neizmanto lidostas
perona pakalpojumus, līdz ar to perona pakalpojumu tirgū
attiecībā pret AirBaltic lidostas darbībās nav konstatējamas LESD
102.panta a) un c) apakšpunktā noteikto aizliegumu tiesiskā
sastāva pazīmes.
3.4. Centralizētās infrastruktūras
pakalpojumu tirgus
Centralizētā infrastruktūra (CI) ir tāda lidostas
infrastruktūra, kuras sadalīšana vai paplašināšana ir sarežģīta,
finansiāli neizdevīga vai negatīvi ietekmē apkārtējo vidi,
tādējādi šādas infrastruktūras pārvaldi nodrošina lidostas
administrācija vai lidostas administrācijas pilnvarota persona
(Noteikumu Nr.447 16.punkts). Lidostā "Rīga" CI
pārvaldi nodrošina lidosta. Tādējādi attiecībā uz CI
pakalpojumiem Lidostā "Rīga" nepastāv piedāvājuma puses
aizvietojamība un pieeju CI var nodrošināt vienīgi lidosta, tādēļ
tā atrodas dominējošā stāvoklī CI pakalpojumu tirgū Lidostā
"Rīga".
4. Ietekmētais tirgus -
aviopārvadājumu tirgus
Lai vērtētu lidostas darbības atbilstoši LESD 102.pantam,
jānoskaidro, vai AirBaltic un Ryanair ir konkurenti un lidostas
darbības var ietekmēt to savstarpējo konkurenci.
Gan AirBaltic, gan Ryanair veic starptautiskos pasažieru
aviopārvadājumus uz/no Lidostas "Rīga". Lidosta
"Rīga" ir AirBaltic bāzes lidosta, turpretī Lidosta
"Rīga" nav Ryanair bāzes lidosta.14
AirBaltic uz/no Lidostas "Rīga" veic regulāros tiešo,
tranzīta un transfēra pasažieru,15
čartera un kravu aviopārvadājumus (tie ir kompleksi pārvadājumi,
kuros vienlaicīgi pārvadā gan pasažierus, gan kravas), turpretī
Ryanair nodrošina tikai tiešo pasažieru pārvadājumus, kas ir
tipiski zemo cenu aviokompānijām.
Gan AirBaltic, gan Ryanair sevi pozicionē kā zemo cenu jeb
zemo izmaksu aviokompānijas,16
tomēr AirBaltic un Ryanair biznesa modeļi ir atšķirīgi. Attiecībā
uz Lidostu "Rīga" AirBaltic veic tiešo, tranzīta un
transfēra, čartera un kravas pārvadājumus, kas nav raksturīgi
zemo cenu aviokompānijām, kuras veic tikai tiešo pasažieru
pārvadājumus, kā tas ir Ryanair gadījumā. Tāpat AirBaltic sniedz
pasažieriem arī augstāka līmeņa un komforta pakalpojumus
(piemēram, pasažieri no gaisa kuģa uz termināli var nokļūt arī pa
gaisa tiltu vai ar autobusu), turpretī Ryanair saviem pasažieriem
nodrošina tikai pasažieru kāpnes izkāpšanai no gaisa kuģa, un
pasažieri no gaisa kuģa līdz terminālim iet ar kājām. Tādējādi
AirBaltic būtu vērtējama kā aviokompānija ar zemo cenu
aviokompānijas iezīmēm, bet Ryanair kā tipiska zemo cenu
aviokompānija.17
Neatkarīgi no tā, ka zemo cenu aviokompānijas pieprasa zemāka
līmeņa lidostas pakalpojumus, Ryanair ir uzskatāma par AirBaltic
konkurentu, ņemot vērā, ka AirBaltic un Ryanair darbojas vienos
un tajos pašos aviopārvadājumu tirgos, kā konstatēts turpmāk
lēmumā.
Patērētāju pieprasījums pēc aviopārvadājumu pakalpojumiem ir
balstīts uz konkrēta maršruta nepieciešamību, t.i., nolemjot
nokļūt kādā galamērķī patērētāja izvēle ir vērsta uz
aviokompāniju piedāvājumiem, kuras nodrošina lidojumu konkrētā
maršrutā uz vēlamo galamērķi. Atšķirīgu pieprasījumu veido
patērētāji, kuriem nepieciešams iespējami īsā laikā nokļūt
galamērķī, un pasažieri, kam laika faktors nav būtisks.
Pasažieri, kuriem laika faktors ir būtisks, izvēlēsies tiešos
lidojumus, lai iespējami ātri nokļūtu galamērķī, turpretī
pasažieri, kuriem laika faktors nav būtisks, var izvēlēties arī
tranzīta vai transfēra lidojumus. Šāda pieeja saskan arī ar
Eiropas Komisijas pieeju, definējot konkrētos tirgus
aviopārvadājumu tirgū.18
Tomēr, ņemot vērā, ka Ryanair veic tikai tiešos lidojumus,
AirBaltic un Ryanair izteikta konkurence veidojas pasažieru
tiešajos pārvadājumos. Tādējādi katrs tiešais lidojums ir
definējams kā konkrētais tirgus. Maršruti, kuros lidojumus
2010.gada 1.pusgadā veica gan AirBaltic, gan Ryanair, redzami
1.tabulā:
1.tabula. Maršruti, kuros lidojumus 2010.gada 1.pusgadā veica
gan AirBaltic, gan Ryanair
Valsts
Maršruts
Lidosta
Aviokompānija
Lielbritānija
Londona
Stansted
Ryanair
Gatwick
AirBaltic
Īrija
Dublina
Dublin
Ryanair, AirBaltic
Zviedrija
Stokholma
Skavsta
Ryanair
Arlanda
AirBaltic
Norvēģija
Oslo
Rygge
Ryanair
Gardermoen
AirBaltic
Beļģija
Brisele
Charleroi
Ryanair
Brisele
AirBaltic
Vācija
Diseldorfa
Niederrhein
Ryanair
Diseldorfa
AirBaltic
Itālija
Milāna
Bergamo
Ryanair
Malpensa
AirBaltic
Vācija
Frankfurte
Hahn
Ryanair
Frankfurte
AirBaltic
Somija
Tampere
Tampere
Ryanair, AirBaltic
AirBaltic un Ryanair no Lidostas "Rīga" veic
lidojumus uz tām pašām valstīm, bet galvenokārt uz atšķirīgām
lidostām. Neatkarīgi no tā, AirBaltic un Ryanair ir uzskatāmi par
konkurentiem, jo gan no pārvadātāja, gan pasažiera viedokļa
lidojumu mērķis attiecīgajos maršrutos galvenokārt ir vienas un
tās pašas valsts pilsētas. Līdz ar to tiešajos lidojumos, ko veic
gan AirBaltic, gan Ryanair no Lidostas "Rīga",
konkurence var tikt ietekmēta iepriekšminēto lidostas darbību
rezultātā.
5. LESD 102.panta a) apakšpunkta pārkāpuma pazīmju
izvērtējums
LESD 102.panta a) apakšpunkts nosaka
aizliegumu uzņēmumam, kam ir dominējošs stāvoklis iekšējā
tirgū vai būtiskā tā daļā, izmantot šo stāvokli ļaunprātīgi, tai
skaitā tieši vai netieši uzspiest netaisnīgas pārdošanas cenas
vai citus netaisnīgus tirdzniecības nosacījumus. Iesniedzējs uzskata, ka Ryanair piemērotā lidostas
pakalpojumu maksa nesedz attiecīgo pakalpojumu pašizmaksu, kādēļ
lidosta izmaksu segšanai iespējams izmanto no pārējām
aviosabiedrībām saņemtos maksājumus, un iespējams tādēļ citiem
aviopārvadātājiem lidosta ir noteikusi nepamatoti augstas
pakalpojumu maksas, tādējādi uzskatot tās par pārmērīgām jeb
netaisnīgām LESD 102.panta a)
apakšpunkta izpratnē.
Konkurences padome pārbaudīja, vai pastāv pārmērīgu jeb
netaisnīgu lidostas perona pakalpojumu cenu pazīmes. Konkurences
padome salīdzināja AirBaltic noteiktās virszemes pakalpojumu
maksas Tallinas lidostā Igaunijā, Viļņas lidostā Lietuvā un
Ārlandas lidostā Zviedrijā, kur tās noteiktas pēc līdzīgiem
principiem kā Lidostā "Rīga". Izvērtējot virszemes
pakalpojumu cenas iepriekšminētajās lidostās, jāsecina, ka
Tallinas lidostā Igaunijā, Viļņas lidostā Lietuvā un Ārlandas
lidostā Zviedrijā kopumā AirBaltic ir noteiktas ievērojami
augstākas pakalpojumu maksas nekā Lidostā
"Rīga"19
(skatīt 5.pielikumu), tādēļ Konkurences padome nesaskata pazīmes,
ka AirBaltic Lidostā "Rīga" būtu piemērotas pārmērīgas
jeb netaisnīgas lidostas pakalpojumu maksas.
Norādot uz iespējamību, ka Ryanair piemērotā lidostas pakalpojumu maksa nesedz
attiecīgo pakalpojumu pašizmaksu, ka Ryanair bez objektīva
pamatojuma tiek piemērota zemāka pakalpojuma maksa, Iesniedzējs
faktiski ir norādījis uz tā tiesisko interešu aizskārumu, kas
iespējams rodas no lidostas rīcības, nosakot Ryanair nepamatoti
zemāku maksu nekā AirBaltic, kas var radīt Ryanair labvēlīgākus
konkurences apstākļus aviopārvadājumu tirgū. Konkrētajā gadījumā
var tikt radīti nelabvēlīgāki konkurences apstākļi AirBaltic
lejupējā aviopārvadājumu tirgū, ja lidosta augšupējā lidostas
pakalpojumu tirgū piemēro nevienādus nosacījumus līdzvērtīgos
darījumos ar AirBaltic un Ryanair, kas izvērtējams saskaņā
ar LESD 102.panta c)
apakšpunktu. Lidostas darbības atbilstību 102.panta c)
apakšpunktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmēm Konkurences
padome izvērtē turpmāk lēmumā.
Ņemot vērā iepriekšminēto,
Konkurences padome nekonstatē LESD 102.panta a) apakšpunkta tiesiskā sastāva pazīmes
lidostas darbībās.
6. LESD 102.panta c) apakšpunkta pārkāpuma pazīmju
izvērtējums
Iesniedzēja ieskatā pēc 01.11.2009.,
ņemot vērā lidostas rīcību, tai piemērojot atšķirīgu lidostas
sniegto pakalpojumu maksas noteikšanas modeli aviopārvadātājam
Ryanair (vienota maksa par pārvadāto pasažieri) pretēji kā
AirBaltic (maksa par katru atsevišķu pakalpojumu par katru
apkalpoto gaisa kuģi), Ryanair bez objektīva pamatojuma tiek
piemērota zemāka lidostas pakalpojumu maksa. Iesniedzējs uzskata,
ka iepriekšminētajā situācijā lidosta pārkāpj LESD
102.panta c) apakšpunktā noteikto
aizliegumu, jo lidosta kā dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums
piemēro nevienādus nosacījumus līdzvērtīgos darījumos, tādējādi
radot Ryanair konkurences priekšrocības.
LESD 102.panta c) apakšpunkts nosaka
aizliegumu uzņēmumam, kam ir dominējošs stāvoklis iekšējā
tirgū vai būtiskā tā daļā, izmantot šo stāvokli ļaunprātīgi, tai
skaitā piemērot atšķirīgus nosacījumus līdzvērtīgos darījumos ar
dažādiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem
neizdevīgus konkurences apstākļus.
Lai konstatētu LESD 102.panta c) apakšpunktā noteiktā
aizlieguma pārkāpuma pazīmes Iesniedzēja norādītajās lidostas
darbībās, nepieciešams salīdzināt lidostas pakalpojumu maksas
AirBaltic un Ryanair līdzvērtīgiem pakalpojumiem.
6.1. Virszemes pakalpojumi un maksa
līgumā ar AirBaltic
(*) stājās spēkā virszemes pakalpojumu līgums starp AirBaltic
un lidostu (turpmāk - AirBaltic līgums), kurš aizstāja
iepriekšējo (*) līgumu. Uz Konkurences padomes lēmuma pieņemšana
brīdi AirBaltic līgums ir izbeigts, jo pēc 01.01.2011. AirBaltic
izmanto SIA "North Hub Services" virszemes
pakalpojumus. AirBaltic (*) līgums ir sastādīts par pamatu ņemot
Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) izstrādāto
standarta virszemes apkalpošanas līguma (SGHA) 2008.gada versijas
B pielikumu un A pielikumā noteikto pakalpojumu apjoma
iedalījumu. (*)
Atbilstoši lidostas norādītajai informācijai20
un AirBaltic līgumam lidostas regulāri sniedzamie perona
pakalpojumi un pakalpojumu komplekta cenas AirBaltic gaisa kuģiem
redzamas 2.tabulā.
2.tabula. Lidostas regulāri sniedzamie perona pakalpojumi un
pakalpojumu komplekta cenas AirBaltic gaisa kuģiem
(*)
(*) (skatīt 3.tabulu).
3.tabula. Lidostas neregulāri sniedzamie perona pakalpojumi un
pakalpojumu cenas AirBaltic gaisa kuģiem
(*)
(*)
Līdzīgu virszemes pakalpojumu apmaksas kārtību (*) noteica
AirBaltic un lidostas (*) virszemes pakalpojumu līgums.
Ņemot vērā iepriekšminēto,
Konkurences padome konstatē, ka lidostas un AirBaltic (*) līgumi
nosaka maksu par virszemes pakalpojumiem par katra gaisa kuģa
apkalpošanas reizi.
6.2. Virszemes pakalpojumi un maksa
līgumā ar Ryanair
Ryanair un lidostas (*) līguma (turpmāk - Ryanair līgums)
spēkā esamības termiņš ir noteikts no (*) līdz (*). Līguma
izbeigšanas kārtība līgumā nav noteikta. Ryanair līguma 1. un
2.pielikumā ir noteikts plašs sniedzamo virszemes pakalpojumu
klāsts atbilstoši Starptautiskās gaisa transporta asociācijas
(IATA) izstrādātā standarta virszemes apkalpošanas līguma (SGHA)
A pielikumam. Lai arī Ryanair līgums paredz plašu sniedzamo
virszemes pakalpojumu klāstu, atbilstoši lidostas sniegtajai
informācijai faktiski Ryanair katra gaisa kuģa apkalpošanai
lidosta sniedz mazāk pakalpojumus (skatīt 4.tabulu).21
4.tabula. Lidostas faktiski regulāri sniegtie virszemes
pakalpojumi Ryanair
(*)
(*)
Papildus laika periodā no 01.01.2010. - 30.06.2010., lidosta
janvārī sniedza Ryanair vienu neregulāru perona pakalpojumu -
gaisa kuģa sildīšana/dzesēšana par kopējo summu (*)
EUR.22
Neatkarīgi no faktiskā sniegto virszemes pakalpojumu apjoma,
saskaņā ar Ryanair līguma noteikumiem lidostai ir pienākums pēc
pieprasījuma nodrošināt plašu virszemes pakalpojumu klāstu,
(*).
Ryanair līguma (*) grozījumos lidosta un Ryanair vienojas, ka
turpmāk par lidostas pakalpojumiem Ryanair maksās par katru
izlidojošo pasažieri vienotu cenu ((*) EUR), no kuras tiks segtas
gan PI, gan CI, gan virszemes pakalpojumu maksas. Atbilstoši
lidostas sniegtajai informācijai Ryanair līguma (*) grozījumos
noteiktā vienotā maksa pilnībā nesedz PRM pakalpojumu maksu,
tādēļ papildus Ryanair par katru pasažieri maksā (*) EUR par PRM
pakalpojumu, kas ir daļa no tā izmantošanas maksas (*) EUR.
Tādējādi faktiski vienotā maksa par katru izlidojošo pasažieri ir
(*) EUR (*) (turpmāk - Vienotā maksa).23
Ryanair līguma (*) grozījumos lidosta un Ryanair vienojas, ka
(*)
Papildus Vienotajai maksai Ryanair līguma 5.punkta (e) un (f)
apakšpunktā noteikta maksa par biļešu servisu:
(*)
Atbilstoši Ryanair līgumam minētās maksas ir noteiktas par
pasažieru pakalpojumiem, ko apliecina Ryanair līguma 5.punkta e)
apakšpunktā noteiktais: "Kā atlīdzību par lidostas
pakalpojumiem, kas norādīti 5.punkta a) līdz d) apakšpunktā
[tajos aprakstīti pasažieru pakalpojumi] (..)",
tādējādi tās nav attiecināmas uz perona pakalpojumiem.
Ņemot vērā iepriekšminēto,
Konkurences padome konstatē, ka lidostas un Ryanair līgumā PI,
PRM, CI (tai skaitā, par CI, kas izmantota pasažieru pakalpojumu
sniegšanai) un perona pakalpojumu maksa ietverta vienotā
nemainīgā maksājumā par katru izlidojošo pasažieri, izņemot
Ryanair līguma (*) grozījumos noteiktos maksājumus.
Ievērojot 6.1. un 6.2.punktā konstatēto, Konkurences padome
uzskata, ka, lai noteiktu, vai AirBaltic salīdzinājumā ar Ryanair
nav noteiktas diskriminējošas maksas par lidostas sniegtajiem
pakalpojumiem, nepieciešams veikt AirBaltic un Ryanair lidostas
sniegto salīdzināmo pakalpojumu izvērtējumu.
6.3. AirBaltic un Ryanair
salīdzināmie saņemtie lidostas pakalpojumi
Neatkarīgi no tā, ka AirBaltic un Ryanair līgumos maksa par
lidostas pakalpojumiem ir noteikta pēc atšķirīgiem kritērijiem,
Konkurences padome uzskata, ka ir iespējams salīdzināt saņemtos
pakalpojumus un maksu par tiem.
Lidlauka pamata infrastruktūras (PI) pakalpojumi
Atbilstoši lidostas sniegtajai informācijai gan AirBaltic, gan
Ryanair izmanto šādus PI pakalpojumus:
1. Gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās pakalpojums;
2. Gaisa kuģa operatīvās stāvvietas pakalpojums;
3. Pasažieru un publisko uzgaidāmo telpu un gaiteņu
infrastruktūras pasažieriem, kas veic tiešos lidojumus,
nodrošināšanas pakalpojums.
Pasažieru ar kustību traucējumiem (PRM) pārvietošanas
pakalpojums
Atbilstoši lēmuma 3.2.punktā konstatētajam, PRM pakalpojumu
lidosta sniedz gan AirBaltic, gan Ryanair.
Perona
pakalpojumi
Atbilstoši lēmuma 6.1.punktā konstatētajam, lidosta sniedz
AirBaltic perona pakalpojumus, tādējādi AirBaltic un Ryanair
salīdzināmie pakalpojumi ir perona pakalpojumi. Atbilstoši lēmuma
6.1. un 6.2.punktā konstatētajam, AirBaltic un Ryanair
salīdzināmie perona pakalpojumi ir šādi:24
1. Bagāžas apkalpošana (perona daļa);
2. Ārējā strāvas avota nodrošināšana gaisa kuģim;
3. Gaisa kuģa izstumšanas pakalpojums;
4. Pasažieru kāpņu pie gaisa kuģa nodrošināšana.
Centralizētās infrastruktūras (CI) pakalpojumi
CI pakalpojumu sniegšana ir pakārtota konkrētu virszemes
pakalpojumu, kuru nodrošināšanai nepieciešams izmantot CI,
sniegšanai. Atbilstoši iepriekš konstatētajiem perona
pakalpojumiem salīdzināmie CI pakalpojumi ir šādi:25
1. Bagāžas apstrādes infrastruktūra izlidojošajiem reisiem
(perona daļa);
2. Bagāžas apstrādes infrastruktūra ielidojošajiem reisiem
(perona daļa).
6.4. Lidostas pakalpojumu maksa
salīdzināmiem pakalpojumiem
Lidlauka pamata infrastruktūras pakalpojumu maksas
nosaka Noteikumi Nr.1662 un tās ir:
1. Gaisa kuģu
pacelšanās un nosēšanās pakalpojums - 2,05 EUR vai
ekvivalenta summa latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam
valūtas kursam par katriem 1000 gaisa kuģa maksimāli pieļaujamās
pacelšanās masas kilogramiem (noapaļojot uz augšu līdz 10 kg)
katrā pacelšanās un nosēšanās reizē;
2. Gaisa kuģa
operatīvās stāvvietas pakalpojums - pirmā stunda ir bez
maksas, bet par otro un katru nākamo stundu par katriem 1000
gaisa kuģa maksimāli pieļaujamās pacelšanās masas kilogramiem
0,14 EUR vai ekvivalenta summa latos atbilstoši Latvijas Bankas
noteiktajam valūtas kursam, bet ne mazāk kā 30 EUR (vai
ekvivalenta summa latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam
valūtas kursam);
3. Pasažieru un
publisko uzgaidāmo telpu un gaiteņu, kā arī citas pasažieru
apkalpošanai nepieciešamās pasažieru termināļu infrastruktūras
nodrošināšanas pasažieriem, kas veic tiešos lidojumus,
pakalpojums - 2,18 LVL vai ekvivalenta summa Eiropas
Savienības vienotajā valūtā atbilstoši Latvijas Bankas
noteiktajam valūtas kursam par katru izlidojošo pasažieri.
Pasažieru ar kustību traucējumiem pārvietošanas pakalpojuma
maksu nosaka lidosta, kas ir (*) EUR par katru izlidojošo
pasažieri.26
Perona pakalpojumu maksa noteikta lidostas virszemes
pakalpojumu līgumos ar aviokompānijām. AirBaltic un Ryanair
salīdzināmie perona pakalpojumi (bagāžas apkalpošana, ārējā
strāvas avota nodrošināšana, gaisa kuģa izstumšana pirms
izlidošanas, pasažieru kāpņu pie gaisa kuģa nodrošināšana)
AirBaltic veido daļu no katrā gaisa kuģa apkalpošanas reizē
sniedzamā pakalpojumu komplekta, par ko noteikta kopēja
maksa.
Centralizētās infrastruktūras pakalpojumu maksu nosaka
lidosta. Atbilstoši lidostas sniegtajai informācijai 2010.gada
1.pusgadā noteikta sekojoša maksa par bagāžas apstrādes
centralizētās infrastruktūras pakalpojumiem:
1. Bagāžas apstrādes infrastruktūra izlidojošajiem reisiem -
(*) LVL/reiss;
2. Bagāžas apstrādes infrastruktūra ielidojošajiem reisiem -
(*) LVL/reiss.
6.5. AirBaltic un Ryanair samaksātās
lidostas pamata infrastruktūras, centralizētās infrastruktūras,
pasažieru ar kustību traucējumiem pārvietošanas un perona
pakalpojumu maksas 2010.gada 1.pusgadā
Kā konstatēts lēmuma 6.3.punktā, gan AirBaltic, gan Ryanair
izmanto lidlauka pamata infrastruktūras (PI), centralizētās
infrastruktūras (CI), pasažieru ar kustību traucējumiem (PRM)
pārvietošanas un perona pakalpojumus. AirBaltic maksa par PI, CI,
PRM un perona pakalpojumiem 2010.gada 1.pusgadā aprēķināta
atbilstoši lidostas izrakstītajiem rēķiniem. Atbilstoši lēmuma
2.pielikumā veiktajiem aprēķiniem, konstatējams, ka AirBaltic PI
pakalpojumu maksa aprēķināta atbilstoši Noteikumos Nr.1662
noteiktajām pakalpojumu maksām, CI un PRM pakalpojumu maksa
aprēķināta atbilstoši lidostas apstiprinātajām maksām un perona
pakalpojumu maksa atbilstoši AirBaltic līgumā noteiktajiem
principiem.
Kā konstatēts lēmuma 6.2.punktā, Ryanair maksa par biļešu
servisu ir maksa par pasažieru pakalpojumiem (izņemot PRM
pakalpojumu), tādēļ tā nav attiecināma uz perona pakalpojumiem.
Ryanair maksa par PI, CI, PRM un perona pakalpojumiem veidojas no
Vienotās maksas par katru izlidojošo pasažieri. Tādējādi Ryanair
maksa par PI, CI, PRM un perona pakalpojumiem ir atkarīga no
izlidojošo pasažieru skaita un šāds maksas aprēķināšanas princips
Ryanair tiek piemērots arī tādiem pakalpojumiem, kuriem maksa
AirBaltic netiek noteikta pēc apkalpoto pasažieru skaita. Kā
redzams lēmuma 2.pielikumā, AirBaltic vienīgi PI pakalpojumu
maksa par pasažieru apkalpošanu un PRM pakalpojuma maksa ir
atkarīga no pārvadāto pasažieru skaita. Lai varētu salīdzināt
AirBaltic un Ryanair maksātās pakalpojumu maksas lidostai,
vispirms (1) nepieciešams aprēķināt Ryanair PI, CI un PRM
pakalpojumu maksas atbilstoši metodikai, kāda piemērota
AirBaltic, un (2) Ryanair Vienotās maksas summu sadalīt pa
attiecīgajiem pakalpojumiem. Lidosta ir apliecinājusi, ka
"ienākumu no Ryanair sniegtajiem pakalpojumiem pārdale
notiek vienu reizi mēnesī, attiecinot ienākumus pa pakalpojumu
veidiem."27
(*) Sekojot Ryanair līguma (*) grozījumos noteiktajam principam,
vispirms lidostas ienākumi no Ryanair Vienotās maksas novirzāmi
PI pakalpojumu maksu segšanai. Attiecībā uz CI, PRM un perona
pakalpojumu maksu Ryanair līguma (*) grozījumi neparedz kārtību,
kādā secībā Vienotās maksas summa tiek novirzīta minēto
pakalpojumu apmaksai. Attiecinot Vienoto maksu uz CI, PRM un
perona pakalpojumu maksu, Konkurences padome piemēro kārtību,
kādu lidosta norādījusi 28.07.2010. vēstules Nr.27IP
4.pielikumā,28
kas pēc PI pakalpojumu maksu segšanas paredz secīgi segt PRM
pakalpojuma maksu, CI pakalpojumu maksas (tai skaitā maksa par
CI, kas izmantota pasažieru pakalpojumu sniegšanai) un perona
pakalpojumu maksu. Tādējādi iespējams noskaidrot, vai Ryanair
Vienotās maksas summa sedz pēc vienādas metodikas kā AirBaltic
aprēķinātas lidostas pakalpojumu maksas.
Konkurences padomes ieskatā ir pamatoti salīdzināt Ryanair un
AirBaltic pakalpojumu maksas, kas aprēķinātas saskaņā ar
normatīvajiem aktiem (PI pakalpojumu maksas) un mērvienībām, kas
atspoguļo pakalpojuma izmaksu rašanos, jo attiecīgo pakalpojumu
maksas iekasēšanas pienākumu lidostai uzliek normatīvais akts vai
to izmaksas veidojas par faktiski sniegto pakalpojumu apjomu un
no pienākuma sniegt pakalpojumu neatkarīgi no tā, cik pasažieru
Ryanair konkrētajā reisā pārvadā.
Ryanair
maksājamās lidostas pakalpojumu maksas atbilstoši AirBaltic
piemērotajai maksu noteikšanas metodikai
Ryanair maksājamā PI, CI, PRM pakalpojumu maksa un samaksātā
perona pakalpojumu maksa 2010.gada 1.pusgadā redzama 3.pielikumā.
Ryanair maksājamā PI pakalpojumu maksa 2010.gadā aprēķināta
atbilstoši Noteikumos Nr.1662 noteiktajām pakalpojumu maksām, CI
un PRM pakalpojumu maksa aprēķināta atbilstoši lidostas
apstiprinātajām maksām. Ryanair samaksātā perona pakalpojumu
maksa 2010.gada 1.pusgadā aprēķināta kā pārpalikums no Vienotās
maksas.
Ryanair
maksātās Vienotās maksas sadalījums pa pakalpojumiem
Atbilstoši lidostas izrakstītajiem rēķiniem Ryanair 2010.gada
1.pusgadā lidostai samaksātā Vienotā maksa ir redzama 5.tabulā,
savukārt Vienotās maksas sadalījums pa pakalpojumu grupām redzams
6.tabulā.
5.tabula. Ryanair Vienotā maksa 2010.gada 1.pusgadā
Mēn.
PAX*** skaits
Vienotā maksa (EUR (*))
PRM pakalpojuma maksa (EUR
(*))
Kopā
Rēķ.Nr.
Summa (EUR)
Summa (LVL)
LVL/ PAX
Rēķ.Nr.
Summa (EUR)
Summa (LVL)
LVL/ PAX
Mēn.
LVL/ PAX
Jan. 2010
(*)
80440
(*)
(*)
(*)
80444
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Feb. 2010
(*)
81455
(*)
(*)
(*)
81456
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Mar. 2010
(*)
82094
(*)
(*)
(*)
82095
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Apr. 2010
(*)
83344
(*)
(*)
(*)
83345
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Mai. 2010
(*)
84560
(*)
(*)
(*)
84532
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Jūn. 2010
(*)
85543
(*)
(*)
(*)
85814
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Kopā:
(*)
* izņemot pasažierus, kas jaunāki par 2 gadiem, jo Vienotā
maksa tiem netiek piemērota
** saskaņā ar Latvijas Bankas valūtas kursu 1 EUR = 0.702804
LVL
*** PAX - saīsinājums vārdam "pasažieris"
6.tabula. Ryanair Vienotās maksas sadalījums pa pakalpojumu
grupām 2010.gada 1.pusgadā
Jan. 2010
Feb. 2010
Mar. 2010
Apr. 2010
Mai. 2010
Jūn. 2010
Kopā
PI
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
PRM
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
CI
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Perona u.c.
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Kopā
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
6.6. AirBaltic un Ryanair
pakalpojumu maksu salīdzinājums
Atbilstoši lēmuma 3.pielikumā aprēķinātajām Ryanair maksājamām
PI, PRM un CI pakalpojumu maksām un 6.tabulā veiktajam Ryanair
Vienotās maksas sadalījumam pa pakalpojumu veidiem, konstatējams,
ka Vienotā maksa sedz Ryanair maksājamās PI, PRM un CI
pakalpojumu maksas 2010.gada 1.pusgadā. Tā kā iepriekšminētās
lidostas pakalpojumu maksas ir atkarīgas no gaisa kuģa svara
(gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās, gaisa kuģu operatīvās
stāvvietas maksa), pasažieru skaita (tiešo pasažieru apkalpošanas
PI pakalpojumu maksa, PRM pakalpojuma maksa), apkalpoto gaisa
kuģu skaita (bagāžas apstrādes CI pakalpojumu maksa, perona
pakalpojumu maksa), tad lidostas piemērotās pakalpojumu maksas
AirBaltic un Ryanair salīdzināmas par vienu vienību (skatīt
7.tabulu).
7.tabula. PI, PRM un CI pakalpojumu, kurus izmanto gan
AirBaltic, gan Ryanair, maksas par vienu vienību 2010.gada
1.pusgadā salīdzinājums
Pakalpojums
Ryanair
AirBaltic
Vienība
Maksa (LVL)
Skaits
Summa (LVL)
Par vienību
Skaits
Summa (LVL)
Par vienību
PI pakalpojumu maksa
gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās
1000 kg
1,44
(*)
(*)
1,44
(*)
(*)
1,44
gaisa kuģa operatīvā stāvvieta
*
*
*
(*)
*
(*)
(*)
(*)
tiešo pasažieru apkalpošana
PAX
2,18
(*)
(*)
2,18
(*)
(*)
2,18
CI pakalpojumu maksa
Bagāžas apstrādes infrastruktūra ielidojošiem
reisiem
Reiss
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Bagāžas apstrādes infrastruktūra izlidojošiem reisiem
(perona daļa)
Reiss
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
PRM pakalpojuma maksa
PRM
PAX
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Perona pakalpojumu maksa
Perona pakalpojumi
G/K
-
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
* pirmā stunda bez maksas, par otro un katru nākamo
stundu par katriem 1000 gaisa kuģa maksimāli pieļaujamās
pacelšanās masas kilogramiem nosaka maksu - EUR 0,14 vai
ekvivalentu summu latos atbilstoši Latvijas Bankas
noteiktajam valūtas kursam, bet ne mazāk kā EUR 30 (vai
ekvivalentu summu latos atbilstoši Latvijas Bankas
noteiktajam valūtas kursam).
Atbilstoši 7.tabulā norādītajai informācijai konstatējams, ka
2010.gada 1.pusgadā lidosta piemēroja vienādu pakalpojumu maksu
par vienādiem PI, CI un PRM pakalpojumiem, bet atšķirīgas
pakalpojumu maksas par gaisa kuģu operatīvās stāvvietas
pakalpojumu un perona pakalpojumiem.
Gaisa
kuģu operatīvās stāvvietas pakalpojuma maksa
Atbilstoši Noteikumiem Nr.1662 gaisa kuģu operatīvās
stāvvietas izmantošana pirmo stundu ir bez maksas. (*) Izvērtējot
gaisa kuģu operatīvās stāvvietas pakalpojumu maksu atšķirības,
secināms, ka gaisa kuģu operatīvās stāvvietas pakalpojuma maksa
pamatoti AirBaltic un Ryanair piemērojama atšķirīga.
Perona
pakalpojumu maksa
AirBaltic un Ryanair salīdzināmie perona pakalpojumi (bagāžas
apkalpošana, ārējā strāvas avota nodrošināšana, gaisa kuģa
izstumšana pirms izlidošanas, pasažieru kāpņu pie gaisa kuģa
nodrošināšana) AirBaltic veido daļu no katrā gaisa kuģa
apkalpošanas reizē sniedzamā pakalpojumu komplekta, par ko
noteikta kopēja maksa. Kā redzams 7.tabulā, AirBaltic perona
pakalpojumu komplekta maksa vidēji par viena gaisa kuģa
apkalpošanu 2010.gada 1.pusgadā bija (*) LVL, bet Ryanair maksa
par perona apkalpošanu veidoja (*) LVL.
AirBaltic perona pakalpojumu komplektā ietilpst vairāki
pakalpojumi, kas tiek sniegti kompleksi, piemēram, vieni un tie
paši darbinieki veic gan bagāžas, gan kravu un pasta apkalpošanu,
tādējādi salīdzināmo pakalpojumu maksas izdalīšana no kopējās
pakalpojumu komplekta maksas nav lietderīga. Lai izvērtētu
salīdzināmo perona pakalpojumu maksu atšķirības AirBaltic un
Ryanair, Konkurences padome salīdzināja perona pakalpojumu
skaitu, apjomu, pakalpojumu komplekta pašizmaksu AirBaltic un
Ryanair salīdzināmiem gaisa kuģiem29
par viena gaisa kuģa apkalpošanu un noteikto peļņas normu.
AirBaltic gaisa kuģa B 757-200 pašizmaksas aprēķins un pēc
tādas pašas metodikas aprēķināta Ryanair gaisa kuģa perona
pakalpojumu pašizmaksa atbilstoši lidostas izmaksām 2010.gada
1.pusgadā redzama 4.pielikumā. Bagāžas apkalpošanas, ārējā
strāvas avota nodrošināšanas, gaisa kuģa izstumšanas, pasažieru
kāpņu pie gaisa kuģa nodrošināšanas pakalpojumus izmanto gan
AirBaltic, gan Ryanair, tomēr perona pakalpojumu saturs un apjoms
ir atšķirīgs, kā arī atšķiras pakalpojumu skaits (AirBaltic
izmanto vairāk pakalpojumus), tādējādi arī kopējā pašizmaksa
atšķiras un tā pamatoti Ryanair veidojas zemāka gan kopā par
perona apkalpošanu, gan vienādiem pakalpojumiem (skatīt
4.pielikumu):
(*)
Lidosta norāda, ka Ryanair pašizmaksas aprēķinā nav
iekļaujamas lidostas Virszemes apkalpošanas departamenta
administrācijas izmaksas un pārējās administratīvās izmaksas,
pretēji kā AirBaltic. Lidosta norāda, ka Virszemes apkalpošanas
departamenta administrāciju veido departamenta direktors,
departamenta direktora vietnieks, pasažieru un gaisa kuģu
apkalpošanas nodaļu vadītāji, personāla resursu plānotājs un
administrators. Minētie darbinieki nodrošina pilna servisa
aviokompāniju apkalpošanas kvalitātes kontroli, komunikāciju ar
vietējiem pārstāvjiem un apkalpošanā iesaistīto resursu
plānošanu. Ryanair pašizmaksas aprēķinā nav iekļaujamas lidostas
Virszemes apkalpošanas departamenta administrācijas izmaksas, jo
Ryanair kā zemo cenu aviosabiedrības apkalpošanas kvalitātes
kontroli veic koordinatori, kuru izmaksas iekļautas perona
pakalpojumu pašizmaksā, un komunikāciju ar Ryanair pārstāvjiem
veic maiņas priekšnieks vai koordinators.30
Atbilstoši lidostas sniegtajai informācijai pārējās
administratīvās izmaksas nav attiecināmas uz Ryanair virszemes
pakalpojumu pašizmaksu, jo Ryanair apkalpošanas prasības ir
standartizētas (vienkāršotas), tāpēc nav nepieciešami papildu
administratīvie resursi. AirBaltic pašizmaksā pārējās
administratīvās izmaksas ir iekļaujamas, jo Lidosta
"Rīga" ir AirBaltic bāzes lidosta, caur kuru AirBaltic
pārvadā arvien vairāk tranzīta pasažierus, kurā palielina gaisa
kuģu skaitu un kravas apjomus, līdz ar to izvirzot lidostai
arvien jaunus uzdevumus AirBaltic attīstības tempu
nodrošināšanai, kam nepieciešami papildu administratīvie resursi.
AirBaltic pašizmaksā ietvertas administratīvās izmaksas, kas
attiecināmas uz lidostas īstermiņa un ilgtermiņa attīstības
īstenošanas personālu.31
Izvērtējot lidostas
argumentus, jāsecina, ka tie ir tikai daļēji pamatoti. Tā kā
vairākas virszemes apkalpošanas funkcijas Ryanair nodrošina cits
personāls, tad iespējams Ryanair nebūtu piemērojamas Virszemes
apkalpošanas departamenta administrācijas izmaksas tādā apmērā kā
citām aviokompānijām, tomēr, piemēram, Ryanair apkalpošanā
iesaistīto resursu plānošanu, kas būtu racionāli realizējama
centralizēti, nav iespējams veikt bez Virszemes apkalpošanas
departamenta administrācijas starpniecības, tādēļ Virszemes
apkalpošanas departamenta administrācijas izmaksu nepiemērošana
Ryanair apkalpošanas pašizmaksas aprēķinā nekādā apmērā nav
pamatota. Nevar apšaubīt, ka lidostas attīstības plānošana
ir zināmā mērā pakārtota AirBaltic kā lielākās aviokompānijas
darbībai Lidostā "Rīga", tomēr lidostas administrācijas
izmaksu saistīšana tikai ar AirBaltic darbību un attīstības
plāniem nav pamatota. Lidostai kā uzņēmumam ir svarīgi attīstīt
Lidostu "Rīga" kopumā, lai apkalpotu arvien vairāk
pasažierus, ko nodrošinās visas aviokompānijas, kuras darbojas
Lidostā "Rīga", ne tikai AirBaltic.
Ievērojot iepriekšminēto un no lēmuma 4.pielikumā apkopotās
informācijas konstatēto, lidostas sniegto perona pakalpojumu
Ryanair pašizmaksa (bez administratīvajām izmaksām) 2010.gada
1.pusgadā ir (*) LVL, bet cena (*) LVL par vienu gaisa kuģa
apkalpošanas reizi.
Lidostas pašizmaksa un peļņas norma par katra AirBaltic gaisa
kuģa tipa perona apkalpošanu ir atšķirīga (skatīt 8.tabulu).
8.tabula. Lidostas noteiktā peļņas norma, piemērojot perona
pakalpojumu komplekta cenas AirBaltic 2010.gada 1.pusgadā
(*)
Lidostas pašizmaksa vidēji par viena AirBaltic gaisa kuģa
apkalpošanu 2010.gada 1.pusgadā ir (*) LVL, peļņas norma (*) LVL
jeb (*) % un cena (*) LVL.32
Lidostas perona pakalpojumu pašizmaksa, peļņas norma un cena
vidēji par viena AirBaltic un Ryanair gaisa kuģa apkalpošanu
2010.gada 1.pusgadā redzama 9.tabulā.
9.tabula. Lidostas perona pakalpojumu pašizmaksa, peļņas norma
un cena vidēji par viena AirBaltic un Ryanair gaisa kuģa
apkalpošanu 2010.gada 1.pusgadā
AirBaltic
Ryanair
Perona pakalpojumu pašizmaksa
(*) LVL
(*) LVL (bez administratīvajām izmaksām)
Peļņas norma
(*) %
(*) %
Perona pakalpojumu komplekta cena
(*) LVL
(*) LVL
Perona pakalpojumu komplekta cenas un pašizmaksas
starpība
(*) LVL
(*) LVL
Informācija 9.tabulā
atklāj, ka, nosakot AirBaltic perona pakalpojumu komplekta cenu,
lidosta ir paredzējusi vidēji (*) % peļņu, bet Ryanair ne tikai
nav paredzējusi peļņu, bet noteikusi perona pakalpojumu cenu par
57 % zemāku nekā salīdzināmo pakalpojumu pašizmaksa.
Tā kā Ryanair lidostas
perona pakalpojumu pašizmaksa ir (*) LVL par viena gaisa kuģa
apkalpošanu, tad, piemērojot tādu pašu peļņas normu kā AirBaltic
gadījumā - (*) %, Ryanair perona pakalpojumu komplekta cena viena
gaisa kuģa apkalpošanai būtu (*) LVL. Tādējādi Ryanair samaksātā
perona pakalpojumu maksa par salīdzināmiem pakalpojumiem vidēji
2010.gada 1.pusgadā bija par 82 % zemāka, nekā maksa, kas Ryanair
būtu noteikta, lai segtu izmaksas un veidotu tādu pašu peļņas
normu kā vidēji piemērota AirBaltic - (*) %.
Papildus jāņem vērā, ka
Ryanair perona pakalpojumu pašizmaksas aprēķinā nav iekļautas
administratīvās izmaksas, pretēji kā AirBaltic, tādējādi
procentuālā atšķirība ir vēl lielāka.
Ievērojot
iepriekšminēto, konstatējams, ka par līdzvērtīgiem pakalpojumiem
(bagāžas
apstrāde, ārējā strāvas avota nodrošināšana, gaisa kuģa
izstumšana pirms izlidošanas, pasažieru kāpņu pie gaisa kuģa
nodrošināšana), ievērojot pakalpojumu apjoma atšķirības, lidosta
ir piemērojusi būtiski atšķirīgas maksas AirBaltic un Ryanair,
vienai aviokompānijai nosakot maksu, kas sedz izmaksas, un
piemērojot peļņas normu, bet otrai piemērojot maksu, kas nesedz
izmaksas.
Tāpat, ņemot vērā, ka
Vienotā maksa nav pietiekama, lai segtu Ryanair regulāri
izmantoto perona pakalpojumu pašizmaksu, konstatējams, ka par
pakalpojumiem, kuri sniedzami pēc Ryanair pieprasījuma, lidosta
faktiski vispār nav paredzējusi maksu Ryanair, pretēji kā
AirBaltic nosakot maksu par katru pakalpojumu (skatīt lēmuma
6.2.punktu).
Ņemot vērā iepriekšminēto,
neatkarīgi no tā, ka AirBaltic un Ryanair pastāv izmaksu un
pakalpojumu apjoma atšķirības un ka lidosta ir piemērojusi
atšķirīgus pakalpojumu maksas noteikšanas kritērijus,
līdzvērtīgos darījumos ar AirBaltic un Ryanair diskriminācijas
fakts ir konstatējams.
Vienlaicīgi Konkurences padome secina, ka lidostai nav vienota un skaidri saprotama un
pamatota metodika, pēc kuras lidosta vadās, nosakot maksu
aviopārvadātājiem par virszemes pakalpojumiem. Rezultātā, kā
sekas šādai pieejai, nosakot pakalpojumu cenas, ir
aviopārvadātāju diskriminācija, radot nevienādus konkurences
apstākļus aviopārvadātājiem. Ņemot vērā iepriekš norādīto,
jākonstatē, ka:
1. nosakot virszemes pakalpojumu pašizmaksu, Ryanair virszemes
pakalpojumu pašizmaksas aprēķinā netiek iekļautas lidostas
administratīvās izmaksas, pretēji kā AirBaltic,
2. AirBaltic regulāri sniedzamā perona pakalpojumu komplekta
pašizmaksas aprēķinā ietvertas lidostas (*) izmaksas, kuras nav
tieši atkarīgas no apkalpoto gaisa kuģu skaita,
3. nosakot perona pakalpojumu cenu, lidosta ir paredzējusi
būtiski atšķirīgu peļņas normu par perona pakalpojumu sniegšanu
dažādiem gaisa kuģu tipiem AirBaltic,
4. lidosta ne tikai nav paredzējusi peļņu no perona
pakalpojumu sniegšanas Ryanair, bet arī Ryanair noteiktā maksa
nesedz lidostas perona pakalpojumu pašizmaksu,
5. AirBaltic un Ryanair virszemes pakalpojumu (un arī citu
pakalpojumu) maksa tiek piemērota pēc dažādām metodēm - AirBaltic
noteikta virszemes pakalpojumu maksa par katra gaisa kuģa
apkalpošanu, bet Ryanair nemainīga maksa par katru pārvadāto
pasažieri, turklāt no Ryanair maksas par pasažieri paredzēts
apmaksāt arī lidostas pamata infrastruktūras, centralizētās
infrastruktūras, pasažieru ar kustību traucējumiem pārvietošanas
pakalpojumu maksas, kuru aprēķinā, tai skaitā, izmantojamas citas
pakalpojuma apjoma mērvienības (lēmuma 6.4.punkts).
Lidostai kā dominējošam uzņēmumam ir
īpaša atbildība par to, lai tā ar savām darbībām neierobežotu,
nekavētu un nedeformētu gan aviopārvadātāju konkurenci, gan
virszemes pakalpojumu sniedzēju konkurenci. Lai to nodrošinātu,
jo īpaši, nosakot un piemērojot pakalpojumu cenas, lidostas kā
dominējošā uzņēmuma darbības pamatā ir jābūt skaidrām, saprotamām
un pamatotām metodēm, uz kuru pamata lidosta nosaka pakalpojumu
noteikumus un cenas aviopārvadātājiem.
7. Lidostas darbību ietekme uz
AirBaltic un Ryanair konkurenci
Kā konstatēts lēmuma 4.punktā, Ryanair ir tipiska zemo cenu
aviokompānija, bet AirBaltic ir pilna servisa aviokompānija ar
zemo cenu aviokompānijas iezīmēm. AirBaltic darbojas tiešo,
tranzīta un transfēra pasažierus pārvadājumu tirgos, veic kravas
un pasta pārvadājumus, kā arī čartera lidojumus. Lidosta
"Rīga" ir AirBaltic bāzes lidosta, no kuras AirBaltic
veic lidojumus uz vairāk nekā 50 galamērķiem. Lidojumos no
Lidostas "Rīga" Ryanair ar AirBaltic 2010.gada
1.pusgadā konkurēja 9 no tiem, lai gan potenciāla konkurence
saglabājas arī citos maršrutos.
AirBaltic darbībai vairākos tirgos nepieciešams izmantot
vairāk lidostas pakalpojumu, kā arī lielākā to apjomā, nekā
Ryanair, kas darbojas tikai tiešo pasažieru aviopārvadājumu
tirgū. Vienlaicīgi aviokompānijas var samazināt lidostas
pakalpojumu īpatsvaru uz vienu gaisa kuģi un pasažieri, piemēram,
izmantojot vieglākus gaisa kuģus, tādējādi maksājot mazāku PI
pakalpojuma par gaisa kuģa pacelšanos un nosēšanos maksu, un
pārvadājot vairāk pasažierus vienā gaisa kuģī, tādējādi samazinot
izmaksas uz vienu pārvadāto pasažieri.
Kopumā AirBaltic maksa par
gaisa kuģu un pasažieru apkalpošanu lidostās 2009.gadā veidoja 16
% no AirBaltic kopējām izmaksām.33
Regulārie starptautiskie
aviopārvadājumu reisi, kuros konkurē AirBaltic un Ryanair,
AirBaltic 2010.gada 1.pusgadā veidoja (*) no visiem veiktajiem
reisiem no Lidostas "Rīga", savukārt AirBaltic izmaksas
Lidostā "Rīga" par lidostas pakalpojumiem šajos reisos
veidoja (*) LVL.34
Pēc Konkurences
padomes aprēķiniem par visiem lidostas sniegtajiem pakalpojumiem
2010.gada 1.pusgadā Ryanair bija jāmaksā (*) LVL, bet faktiski Ryanair
samaksāja (*)
LVL, kas ir par (*) LVL jeb 11 % mazāk nekā Ryanair
kopējā maksājamā lidostas pakalpojumu maksa. Turklāt, ievērojot
to, ka lidosta Ryanair perona pakalpojumu komplekta pašizmaksā
neiekļauj administratīvās izmaksas, kas to iekļaušanas gadījumā
palielinātu maksājamo perona pakalpojumu komplekta cenu un kopējo
maksājamo lidostas pakalpojumu maksu, lidostas perona pakalpojumu
komplekta cenas samazinājums Ryanair ir vēl lielāks.
Ņemot vērā visu
iepriekšminēto, lidostas darbības ietekme uz Ryanair un AirBaltic
konkurenci vērtējama kā būtiska no aviokompāniju izmaksu
viedokļa, kas Ryanair radīja labāku pozīciju pret AirBaltic
aviopārvadājumu tirgū.
8. Lidostas argumentu
izvērtējums
Lidosta norāda, ka Ryanair ir
lielāks gaisa kuģu pasažieru aizpildījums (2010.gada jūnijā
Ryanair (*) %, bet AirBaltic (*) %)35
un lielāka gaisa kuģu aizpildījuma gadījumā lidostas izmaksas uz
pasažieri samazinās, tādējādi attaisnojot Vienotās maksas
piemērošanu Ryanair.
Ryanair ir lielāks gaisa kuģu pasažieru aizpildījums (skatīt
10.tabulu), tomēr, kā konstatēts lēmuma 6.6.punktā, Vienotā maksa
nav pietiekama, lai segtu lidostas perona pakalpojumu izmaksas un
pēc vienādiem noteikumiem kā AirBaltic līdzvērtīgu perona
pakalpojumu maksu, līdz ar to Ryanair gaisa kuģu aizpildījums nav
pietiekams.
10.t …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.