Zaudējis spēku - Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem"

Ministru kabineta noteikumi Nr. 379 Rīgā 2019. gada 20. augustā (prot. Nr. 35 3. §) Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem"

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11. punktu 1. Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 165. nr.) šādus grozījumus:

1.1. aizstāt 11. punktā vārdus "vakara (maiņu) vai neklātienes (tai skaitā tālmācības)" ar vārdiem "vakara (maiņu), neklātienes vai tālmācības";

1.2. svītrot 34. punktu;

1.3. papildināt noteikumus ar 44. punktu šādā redakcijā: "44. Latviešu valodu mazākumtautību izglītības programmās:

44.1. no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 31. augustam 8. klasē lieto atbilstoši šo noteikumu tiesiskajam regulējumam, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. augustam;

44.2. no 2019. gada 1. septembra līdz 2021. gada 31. augustam 9. klasē lieto atbilstoši šo noteikumu tiesiskajam regulējumam, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. augustam.";

1.4. aizstāt 24. pielikuma 5. punktā vārdus "Vakara (maiņu) vai neklātienes (tai skaitā tālmācības formā)" ar vārdiem "Vakara (maiņu), neklātienes vai tālmācības";

1.5. aizstāt 24. pielikuma 14. punktā vārdus "vakara (maiņu) un neklātienes (tai skaitā tālmācības)" ar vārdiem "vakara (maiņu), neklātienes vai tālmācības";

1.6. aizstāt 24. pielikuma 19.4. apakšpunktā vārdus "vakara (maiņu) un neklātienē (tai skaitā tālmācības formā)" ar vārdiem "vakara (maiņu), neklātienes vai tālmācības formā";

1.7. izteikt 25. pielikumu šādā redakcijā: "25. pielikums Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumiem Nr. 468 Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs (izglītības programmas kodi 11011122, 21011121, 21011122, 21011123, 21012121, 21013121, 21014121, 23011121, 23011122, 23011123) I. Izglītības programmas mērķi un uzdevumi 1. Pamatizglītības mazākumtautību programmas (turpmāk - izglītības programma) galvenie mērķi un uzdevumi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

3.1. nodrošināt valsts valodas apguvi tādā līmenī, lai varētu turpināt izglītību valsts valodā;

3.2. veicināt izglītības satura un valsts valodas integrētu apguvi;

3.3. nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību priekšmetu apguvi;

3.4. sekmēt izglītojamā integrāciju Latvijas sabiedrībā;

3.5. atbalstīt attiecīgās etniskās kultūras apguvi.

4.1. izglītības programma bez virziena specializācijas;

4.2. humanitārā un sociālā virziena pamatizglītības programma, kuras uzdevums ir nodrošināt iespēju paplašināti un padziļināti apgūt izglītības jomas "Valoda", "Cilvēks un sabiedrība" un "Māksla" mācību priekšmetus, pilnveidot prasmi orientēties mūsdienu sabiedrības sociāli ekonomiskajās attiecībās, padziļināti izprast latviešu tautas un citu tautu kultūru Eiropas un pasaules kultūras kontekstā;

4.3. matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena pamatizglītības programma, kuras uzdevums ir nodrošināt iespēju padziļināt zināšanas un izpratni par vispārējām dabas likumsakarībām un to lomu cilvēka un sabiedrības dzīvē, veicināt dabas daudzveidības un vienotības izziņu, pilnveidot prasmes un pieredzi eksperimentālajā darbā, rosināt pētnieciskajai darbībai, padziļinot teorētiskās zināšanas un prasmes izglītības jomas "Tehnoloģiju un zinātņu pamati" mācību priekšmetos;

4.4. profesionālā virziena pamatizglītības programma, kuras uzdevums ir nodrošināt iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas vispārizglītojošajos mācību priekšmetos un padziļināti apgūt izglītības jomas "Cilvēks un sabiedrība" un "Māksla" mācību priekšmetus, kuri rosina izteikt sevi mākslinieciskajā pašdarbībā, attīsta praktiskā darba iemaņas un rada motivāciju turpmākās izglītības un profesijas ieguvei.

II. Izglītības saturs 7. Izglītības programmas obligātais saturs (izglītības jomas, mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs, kā arī mācību priekšmetu standarti) ir noteikts valsts pamatizglītības standartā.

8.1. izglītojamiem, kuri ieguvuši pirmsskolas izglītību latviešu valodā un kuriem ir latviešu valodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze (1. modelis), no 1. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

8.2. izglītojamiem, kuri ieguvuši pirmsskolas izglītību mazākumtautību valodā un kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze (2. modelis):

8.2.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

8.2.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

8.3. izglītojamiem, kuriem ir latviešu valodas prasmes un kuri vēlas padziļināti apgūt etnisko kultūru, apgūstot mācību priekšmetus, kas nav noteikti kā valsts pamatizglītības standarta pamatizglītības programmu saturu veidojošie mācību priekšmeti (3. modelis):

8.3.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

8.3.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

III. Izglītības programmas īstenošanas plāns 9. Izglītības iestāde īsteno šādu izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plānu, nosakot mācību priekšmetus, kas tiek nodrošināti valsts valodā:

Nr. p. k.

Izglītības joma un mācību priekšmets* Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Valoda 2.

Latviešu valoda un literatūra 4 4 4 4 4 5 5 5 5 3.

Mazākumtautības valoda 4 5 5 4 4 4 3 3 3 4.

Svešvaloda 1 1 2 2 2 2 2 2 2 5.

Tehnoloģiju un zinātņu pamati 6.

Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5 7.

Informātika 1 1 1 8.

Dabaszinības 1 1 2 1 1 2 9.

Bioloģija 1 1 2 10.

Fizika 1 2 11.

Ķīmija 1 2 12.

Ģeogrāfija 1 1 2 13.

Cilvēks un sabiedrība 14.

Latvijas vēsture 1 1 1 1 15.

Pasaules vēsture 1 1 1 1 16.

Sociālās zinības 1 1 1 1 1 2 1 1 2 17.

Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1 18.

Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 1 1 1 1 19.

Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2 20.

Māksla 21.

Literatūra 1 2 2 2 2 2 22.

Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1 23.

Vizuālā māksla 1 1 1 2 1 1 1 1 1 24.

Mācību stundas pēc izglītības iestādes izvēles** 1 1 0 2 3 0 3 5 0 25.

Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34 Piezīmes.

11.1. nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto izglītojamā mācību stundu slodzi nedēļā katrā klasē;

11.2. izvērtējot iespēju iekļaut valsts pamatizglītības standartā neminētu mācību priekšmetu.

15.1. klases stunda - vismaz viena stunda katrai klasei nedēļā;

15.2. fakultatīvās nodarbības, kas nav obligātas un tiek organizētas izglītojamo grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats - vecāku iesniegums). Fakultatīvās nodarbības ir izglītojamo vispārējo attīstību veicinošas nodarbības, tai skaitā kori, tautas deju kolektīvi, skolas pūtēju orķestri, teātra, svešvalodu apguves, uzņēmējspēju kompetenču attīstošās nodarbības;

15.3. stundas individuālajam darbam ar izglītojamiem, kuriem nepieciešama palīdzība mācību satura apguvē mācību priekšmetā, kā arī darbam ar talantīgajiem bērniem atsevišķu mācību priekšmetu padziļinātai apguvei;

15.4. pagarinātās dienas grupas nodarbības.

16.1 pirmo apgūstamo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, kā arī ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus;

16.2. klases stundās aplūkojamās tēmas ir vērtībizglītība, uzvedība un saskarsmes kultūra, patriotisms un pilsoniskā līdzdalība, veselīga dzīvesveida pamati un atkarību profilakse, darbība ekstremālās situācijās un satiksmes drošība, karjeras izvēle, personības attīstība, līderība, kritiskā domāšana, radošā domāšana, finanšu pratība, uzņēmējspējas;

16.3. katru gadu izglītības iestāde 1.-9. klases izglītojamiem patstāvīgi plāno laiku projektu norisei, par to laikus informējot izglītojamos un viņu vecākus;

16.4. izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par mācību gadā izmantojamo laika apjomu mācību ekskursijām, mācību olimpiādēm, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem;

16.5. vienā dienā vienai klasei netiek ieplānots vairāk par vienu līdz diviem tēmas nobeiguma pārbaudes darbiem;

16.6. mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskas pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai;

16.7. ja izglītības iestādē ir uzņemts izglītojamais, kurš atgriezies no mācībām citā valstī, tad izglītības iestāde viņa iekļaušanai kopējā mācību procesā izstrādā individuālo plānu, iekļaujot tajā individuālas mācību stundas valsts valodā mācību priekšmetos "Latviešu valoda un literatūra", "Latvijas vēsture" un "Sociālās zinības" un nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā.

Nr. p. k.

Izglītības joma un mācību priekšmets* Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Valoda 2.

Latviešu valoda un literatūra 2 2 3 2 2 3 4 4 4 3.

Mazākumtautības valoda 1 1 1 1 1 1 1 1 1 4.

Svešvaloda 1 1 2 1 1 2 1 1 2 5.

Tehnoloģiju un zinātņu pamati 6.

Matemātika 2 2 2 3 3 4 3 3 5 7.

Informātika 1 1 1 8.

Dabaszinības 1 1 1 1 1 1 9.

Bioloģija 1 1 1 10.

Fizika 1 1 11.

Ķīmija 1 2 12.

Ģeogrāfija 1 1 2 13.

Cilvēks un sabiedrība 14.

Latvijas vēsture 1 1 1 1 15.

Pasaules vēsture 1 1 1 1 16.

Sociālās zinības 1 1 1 1 1 1 1 17.

Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1 18.

Mājturība un tehnoloģijas** 1 1 1 1 1 1 1 1 1 19.

Sports** 1 1 1 1 1 1 1 1 1 20.

Māksla 21.

Literatūra 1 1 2 1 1 2 22.

Mūzika 1 1 2 1 1 2 1 1 1 23.

Vizuālā māksla 1 1 1 1 1 1 1 1 1 24.

Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 13 13 17 16 18 23 26 27 31 Piezīmes.

IV. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību 22. Izglītojamo uzņemšana 1.-9. klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.

V. Iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība vai vērtēšanas pamatprincipi 23. Izglītojamo sasniegumu vērtēšana ir neatņemama iepriekš iegūtas izglītības sastāvdaļa:

23.1. izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi, kārtība un obligātie valsts pārbaudījumi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā;

23.2. katra mācību priekšmeta pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs atbilstoši mācību priekšmeta programmai;

23.3. vecāki par izglītojamā mācību sasniegumiem tiek informēti ne retāk kā reizi mēnesī. Ja nepieciešams, vecākus par izglītojamā mācību sasniegumiem un citiem ar izglītības ieguvi saistītiem jautājumiem informē individuālā sarunā;

23.4. izglītības programmas apguvei vakara (maiņu), neklātienes un tālmācības formā obligāto ieskaišu skaitu nosaka izglītības iestāde proporcionāli paredzētajam mācību stundu skaitam mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, bet ne mazāku kā divas ieskaites mācību priekšmetā;

23.5. izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība. Izglītojamo pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi;

23.6. par izglītības programmas apguvi izglītojamie saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti.

VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums 24. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

25.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;

25.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;

25.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts un privātā budžeta.

27.1. dalīt klasi grupās mācību priekšmeta vai mācību priekšmeta daļas (atsevišķu stundu) apguvei;

27.2. veidot dažādu klašu izglītojamo apvienotās grupas;

27.3. veidot apvienotās klases.";

1.8. svītrot 26. pielikumu;

1.9. izteikt 27., 28., 29. un 30. pielikumu šādā redakcijā: "27. pielikums Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumiem Nr. 468 Pamatizglītības sociālās korekcijas programmas paraugs (izglītības programmas kods 11011911, 11011921, 11011912, 11011922, 21011911, 21011921, 21011912, 21011922, 21014911, 21014921, 21014912, 21014922, 23011911, 23011921, 23011912, 23011922, 23014911, 23014921) I. Izglītības programmas mērķi un uzdevumi 1. Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programma (turpmāk - izglītības programma) ir pamatizglītības programmas īpašais veids, kuru īsteno sociālās korekcijas izglītības iestādē vai sociālās korekcijas klasē.

4.1. nodrošināt valsts valodas apguvi tādā līmenī, lai varētu turpināt izglītību valsts valodā;

4.2. veicināt izglītības satura un valsts valodas integrētu apguvi;

4.3. nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību priekšmetu apguvi;

4.4. sekmēt izglītojamā integrāciju Latvijas sabiedrībā;

4.5. atbalstīt attiecīgās etniskās kultūras apguvi.

5.1. izglītības programma bez virziena specializācijas;

5.2. profesionālā virziena pamatizglītības programma, kuras uzdevums ir nodrošināt iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas vispārizglītojošajos mācību priekšmetos un padziļināti apgūt izglītības jomu "Cilvēks un sabiedrība" un "Māksla" un mācību priekšmetus, kuri rosina izteikt sevi mākslinieciskajā pašdarbībā, attīsta praktiskā darba iemaņas un rada motivāciju turpmākās izglītības un profesijas ieguvei.

Mācību priekšmetu un mācību stundu plānā minēto izglītības jomu mācību priekšmetiem mācību stundu skaitu palielina līdz divām mācību stundām no izglītības iestādes izvēlei noteiktā mācību stundu skaita.

II. Izglītības saturs 7. Izglītības programmas obligātais saturs (izglītības jomas, mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs, kā arī mācību priekšmetu standarti) ir noteikts valsts pamatizglītības standartā.

9.1. izglītojamiem, kuri ieguvuši pirmsskolas izglītību latviešu valodā un kuriem ir latviešu valodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze (1. modelis), no 1. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

9.2. izglītojamiem, kuri ieguvuši pirmsskolas izglītību mazākumtautību valodā un kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze (2. modelis):

9.2.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

9.2.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

9.3. izglītojamiem, kuriem ir latviešu valodas prasmes un kuri vēlas padziļināti apgūt attiecīgo etnisko kultūru, apgūstot mācību priekšmetus, kas nav noteikti kā valsts pamatizglītības standarta pamatizglītības programmu saturu veidojošie mācību priekšmeti (3. modelis):

9.3.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

9.3.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

III. Izglītības programmas īstenošanas plāns 10. Izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plāns (mācību stundu skaitu papildina izglītības iestāde, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā atbilstoši pamatizglītības programmas virzienam):

Nr. p. k.

Izglītības joma un mācību priekšmets Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Valoda 2.

Latviešu valoda 4 4 4 4 4 4 4 4 4 3.

Pirmā svešvaloda 1 1 1 1 1 1 1 2 2 4.

Otrā svešvaloda 1 1 1 2 5.

Tehnoloģiju un zinātņu pamati 6.

Matemātika 3 3 3 3 3 3 3 3 3 7.

Informātika 1 1 1 8.

Dabaszinības 1 1 1 1 1 1 9.

Bioloģija 1 1 1 10.

Fizika 1 1 11.

Ķīmija 1 1 12.

Ģeogrāfija 1 1 1 13.

Cilvēks un sabiedrība 14.

Latvijas vēsture 1 1 1 1 15.

Pasaules vēsture 1 1 1 1 16.

Sociālās zinības 1 1 1 1 1 1 1 1 1 17.

Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1 18.

Mājturība un tehnoloģijas 2 2 2 2 2 2 2 2 2 19.

Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2 20.

Māksla 21.

Literatūra 1 1 1 1 1 22.

Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1 23.

Vizuālā māksla 1 1 1 1 1 1 1 1 1 24.

Mācību stundas pēc izglītības iestādes izvēles* 5 6 7 10 10 9 10 10 9 25.

Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34 Piezīme. * Mācību stundas ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports" apguvei.

Nr. p. k.

Izglītības joma un mācību priekšmets Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Valoda 2.

Latviešu valoda un literatūra 4 4 4 4 4 5 5 5 5 3.

Mazākumtautības valoda 4 5 5 4 4 4 3 3 3 4.

Svešvaloda 1 1 2 2 2 2 2 2 2 5.

Tehnoloģiju un zinātņu pamati 6.

Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5 7.

Informātika 1 1 1 8.

Dabaszinības 1 1 2 1 1 2 9.

Bioloģija 1 1 2 10.

Fizika 1 2 11.

Ķīmija 1 2 12.

Ģeogrāfija 1 1 2 13.

Cilvēks un sabiedrība 14.

Latvijas vēsture 1 1 1 1 15.

Pasaules vēsture 1 1 1 1 16.

Sociālās zinības 1 1 1 1 1 2 1 1 2 17.

Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1 18.

Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 1 1 1 1 19.

Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2 20.

Māksla 21.

Literatūra 1 2 2 2 2 2 22.

Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1 23.

Vizuālā māksla 1 1 1 2 1 1 1 1 1 24.

Mācību stundas pēc izglītības iestādes izvēles** 1 1 0 2 3 0 3 5 0 25.

Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34 Piezīmes.

16.1. sociālās korekcijas nodarbības un interešu izglītības nodarbības;

16.2. stundas individuālajam darbam ar izglītojamiem, kuriem ir grūtības vielas apguvē un kuriem ir nepieciešama palīdzība mācību satura apguvē mācību priekšmetā, kā arī darbam ar talantīgajiem izglītojamiem atsevišķu mācību priekšmetu padziļinātai apguvei;

16.3. pagarinātās dienas grupas nodarbības.

17.1. pirmo apgūstamo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus;

17.2. katru gadu izglītības iestāde patstāvīgi plāno laiku projektu norisei, par to laikus informējot izglītojamos un atbilstoši iespējām - viņu vecākus;

17.3. izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par mācību gadā izmantojamo laika apjomu mācību ekskursijām, mācību olimpiādēm, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem;

17.4. vienā dienā vienai klasei netiek ieplānots vairāk par vienu līdz diviem tēmas nobeiguma pārbaudes darbiem;

17.5. mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskas pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.

Nr. p. k.

Izglītības joma un mācību priekšmets Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Valoda 2.

Latviešu valoda 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3.

Pirmā svešvaloda 1 1 1 1 1 1 1 1 1 4.

Otrā svešvaloda 1 1 1 1 5.

Tehnoloģiju un zinātņu pamati 6.

Matemātika 2 2 3 3 3 3 3 3 3 7.

Informātika 1 1 1 8.

Dabaszinības 1 1 1 1 1 1 9.

Bioloģija 1 1 1 10.

Fizika 1 1 11.

Ķīmija 1 1 12.

Ģeogrāfija 1 1 1 13.

Cilvēks un sabiedrība 14.

Latvijas vēsture 1 1 1 1 15.

Pasaules vēsture 1 1 1 1 16.

Sociālās zinības 1 1 1 1 1 1 1 17.

Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1 18.

Mājturība un tehnoloģijas* 1 1 1 1 1 1 1 1 1 19.

Sports* 1 1 1 1 1 1 1 1 1 20.

Māksla 21.

Literatūra 1 1 1 1 1 1 22.

Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1 23.

Vizuālā māksla 1 1 1 1 1 1 1 1 1 24.

Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 13 13 17 16 18 23 26 27 31 Piezīme. * Ja izglītības iestādei ir atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums.

Nr. p. k.

Izglītības joma un mācību priekšmets* Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Valoda 2.

Latviešu valoda un literatūra 2 2 3 2 2 3 4 4 6 3.

Mazākumtautības valoda 1 1 2 1 1 2 1 1 2 4.

Svešvaloda 1 1 2 1 1 2 1 1 3 5.

Tehnoloģiju un zinātņu pamati 6.

Matemātika 1 1 2 1 3 4 3 3 5 7.

Informātika 1 1 1 8.

Dabaszinības 1 1 1 1 1 1 9.

Bioloģija 1 1 1 10.

Fizika 1 1 11.

Ķīmija 1 2 12.

Ģeogrāfija 1 1 2 13.

Cilvēks un sabiedrība 14.

Latvijas vēsture 1 1 1 1 15.

Pasaules vēsture 1 1 1 1 16.

Sociālās zinības 1 1 1 1 1 1 1 17.

Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1 18.

Mājturība un tehnoloģijas** 1 1 1 1 1 1 1 1 1 19.

Sports** 1 1 1 1 1 1 1 1 1 20.

Māksla 21.

Literatūra 1 1 2 1 1 2 22.

Mūzika 1 1 2 1 1 2 1 1 1 23.

Vizuālā māksla 1 1 1 1 1 1 1 1 1 24.

Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 13 13 17 16 18 23 26 27 31 Piezīmes.

24.1. problēmas identificēšana (sociālās korekcijas izglītības iestādē) - izglītojamā uzņemšana sociālās korekcijas izglītības iestādē, izglītojamā personības izpēte, iepazīstināšana ar sociālās korekcijas izglītības iestādes darbu, iekšējās kārtības un drošības noteikumiem;

24.2. adaptācija (līdz sešām kalendāra nedēļām) - individuālā sociālās korekcijas plāna izstrāde, izglītojamā pastiprināta novērošana, tikšanās un nodarbības ar sociālo pedagogu un psihologu;

24.3. sociālā korekcija (grupā un individuāli):

24.3.1. darba prasmju, informācijas tehnoloģiju apguve un karjeras izglītība;

24.3.2. vērtībizglītība un sagatavošana dzīvei sabiedrībā;

24.3.3. individuālās/grupu nodarbības;

24.4. reintegrācijas veicināšana (sociālās korekcijas izglītības iestādē) - izglītojamais sociālās korekcijas izglītības iestādes darbinieka vadībā izzina savas iespējas pēc sociālās korekcijas izglītības iestādes atstāšanas saņemt atbalstu izglītojamā dzīvesvietā. Izglītojamā reintegrācijas veicināšana tiek īstenota, balstoties uz trīspusējo vienošanos starp izglītojamā dzīvesvietas pašvaldības pārstāvi, personu, kas īsteno aizgādību (turpmāk - vecāki), un sociālās korekcijas izglītības iestādes deleģētu darbinieku.

Minētajās nodarbībās izglītojamos var dalīt grupās, ievērojot viņu intereses un dzimumus, kā arī nodarbībās apvienojot vairāku klašu izglītojamos.

Nr. p. k.

Nodarbība Nodarbību skaits nedēļā pa klasēm 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Darba prasmju, informācijas tehnoloģiju apguve un karjeras izglītība 2-6 2-6 2-6 2-6 4-8 4-8 4-8 4-8 4-8 2.

Vērtībizglītība un sagatavošana dzīvei sabiedrībā 2-6 2-6 2-6 2-6 2-6 2-6 2-6 2-6 2-6 3 Individuālās/grupu nodarbības 0-6 0-6 0-6 0-6 0-8 0-8 0-8 0-8 0-8 4.

Izglītojamā maksimālā nodarbību stundu slodze nedēļā 12 12 12 12 14 14 14 14 14 30. Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās korekcijas procesa organizācijai sociālās korekcijas izglītības iestādē izglītojamo brīvdienās:

Nodarbība Nodarbību skaits nedēļā pa klasēm 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

Individuālās/grupu nodarbības 6 6 6 6 8 8 8 8 8 31. Papildnosacījumi un paskaidrojumi sociālās korekcijas nodarbību saraksta izveidei:

31.1. nodarbības darba prasmju, informācijas tehnoloģiju apguvei un karjeras izglītībai paredzētas, lai motivētu darbam vai mācībām, kā arī apgūtu dažādu arodu iemaņas: šūšana, kulinārija, kokapstrāde, dārzkopība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, karjeras izglītība, tai skaitā iepazīšanās ar iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem;

31.2. nodarbības vērtībizglītībā un sagatavošanā dzīvei sabiedrībā paredzētas, lai veidotu izglītojamo vērtību sistēmu, sagatavotu viņus dzīvei sabiedrībā pēc izglītības iestādes atstāšanas un motivētu ievērot veselīgu dzīvesveidu. Nodarbību saturā iekļauj tēmas par dzīves mērķa izpratni, atbildību, uzvedību un saskarsmes kultūru, prasmi risināt problēmas, pieņemt lēmumus, izpratnes veidošanu par veselīgi funkcionējošu ģimeni, veselīgu dzīvesveidu, tiesību pamatu apguvi (arī bērna tiesības), patriotismu un pilsonisko līdzdalību, rīcību ekstremālās situācijās, satiksmes noteikumiem, ugunsdrošību, dažādu vielu lietošanu, atkarībām no tām, karjeras izvēli, personības attīstību, līderību, kritisko un radošo domāšanu, finanšu pratību, uzņēmējspējām, kā arī nodarbības izglītojamā emocionālā, garīgā un fiziskā stresa mazināšanai vai novēršanai. Šajās nodarbībās nodarbojas ar dažādiem mākslas veidiem, aerobiku, sportu;

31.3. individuālās vai grupu nodarbības izglītības iestāde organizē pēc izglītības iestādes psihologa, ārstniecības personas vai pedagoģisko darbinieku ieteikuma atbilstoši izglītojamo interesēm un vajadzībām. Nodarbības var paredzēt arī izglītojamiem, kuri pirms tam ilgstoši nav apmeklējuši izglītības iestādi un nepietiekamā līmenī apguvuši izglītības programmu, tādējādi ir nepieciešamas papildu konsultācijas mācību vielas apguvei.

IV. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību 33. Sociālās korekcijas izglītības iestādē izglītojamie tiek ievietoti tikai ar tiesas (tiesneša) lēmumu vai spriedumu.

V. Iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība vai vērtēšanas pamatprincipi 35. Izglītojamo sasniegumu vērtēšana ir neatņemama iepriekš iegūtas izglītības sastāvdaļa:

35.1. izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi, kārtība un obligātie valsts pārbaudījumi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā;

35.2. katra mācību priekšmeta pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs atbilstoši mācību priekšmeta programmai;

35.3. vecāki par izglītojamā mācību sasniegumiem tiek informēti ne retāk kā reizi mēnesī. Ja nepieciešams, vecāki par izglītojamā mācību sasniegumiem un citiem ar izglītības ieguvi saistītiem jautājumiem tiek informēti individuālā sarunā;

35.4. izglītības programmas apguvei obligāto ieskaišu skaitu nosaka izglītības iestāde proporcionāli paredzētajam mācību stundu skaitam mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, bet ne mazāk kā divas ieskaites mācību priekšmetā;

35.5. izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība. Izglītojamo pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi;

35.6. par izglītības programmas apguvi izglītojamie saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti.

VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums 36. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

37.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;

37.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;

37.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts un privātā budžeta.

Minimālais izglītojamo skaits vienā klasē - 6 izglītojamie. Ja izglītojamo skaits klasē ir mazāks, klases apvieno, bet ne vairāk kā divas klases.

Nr. p. k.

Amats Pedagogu amatu vienību skaits atbilstoši izglītojamo skaitam līdz 20 izglītojamiem 21-35 izglītojamie 36 izglītojamie un vairāk 1.

Direktors 1 2.

Direktora vietnieki izglītības jomā 1 1,5 2 3.

Izglītības psihologs 0,5 1 4.

Sporta organizators 0,25 0,5 5.

Bibliotekārs 0,25 0,5 6.

Sociālais pedagogs

7.

Internāta skolotājs

42.1. dalīt klasi grupās mācību priekšmeta vai mācību priekšmeta daļas (atsevišķu stundu) apguvei;

42.2. veidot dažādu klašu izglītojamo apvienotās grupas;

42.3. veidot apvienotās klases.

3.1. izglītoties emocionālās labvēlības un savstarpējās sapratnes atmosfērā;

3.2. veidot pozitīvas sadarbības vidi pedagogu, izglītojamā un vecāku savstarpējās attiecībās;

3.3. organizēt izglītojamā brīvā laika nodarbības kā alternatīvu sociāli nevēlamiem laika kavēkļiem;

3.4. attīstīt daudzveidīgus mācību stimulus, kas atbilst psihiskajām īpatnībām un nodrošina izglītošanās motivāciju;

3.5. novērtēt vajadzības, ievirzes, spējas un rosināt jaunas vērtību sistēmas apguvi;

3.6. nodrošināt iespēju saņemt korekciju un rehabilitāciju atbilstoši izglītojamā traucējuma veidam.

4.1. nodrošināt valsts valodas apguvi tādā līmenī, lai varētu turpināt izglītību valsts valodā;

4.2. veicināt izglītības satura un valsts valodas integrētu apguvi;

4.3. nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību priekšmetu apguvi;

4.4. sekmēt izglītojamā integrāciju Latvijas sabiedrībā;

4.5. atbalstīt attiecīgās etniskās kultūras apguvi.

II. Izglītības saturs 5. Izglītības programmas obligātais saturs (izglītības jomas, mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs, kā arī priekšmetu standarti) ir noteikts valsts pamatizglītības standartā.

III. Izglītības programmas īstenošanas plāns 7. Izglītības iestāde izglītības programmā noteiktās prasības īsteno atbilstoši izglītojamā spējām, attīstības līmenim, veselības stāvoklim.

8.1. izglītojamiem ar redzes traucējumiem - 10 gadus;

8.2. izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem - 10 gadus, bet smagas un izteikti smagas pakāpes nedzirdīgajiem - 11 gadus;

8.3. izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem - deviņus gadus;

8.4. izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām - deviņus gadus;

8.5. izglītojamiem ar valodas traucējumiem - 10 gadus;

8.6. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem - 10 gadus;

8.7. izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem - deviņus gadus.

Izglītības joma un mācību priekšmets Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Valoda 2.

Latviešu valoda 6 6 6 5 5 4 3 3 3 3.

Pirmā svešvaloda* 1 1 3 3 3 3 3 3 3 4.

Otrā svešvaloda** 2 3 3 3 5.

Tehnoloģiju un zinātņu pamati 6.

Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5 7.

Informātika 1 1 1 8.

Dabaszinības 1 1 2 1 1 2 9.

Bioloģija 1 1 2 10.

Fizika 1 2 11.

Ķīmija 1 2 12.

Ģeogrāfija 1 1 2 13.

Cilvēks un sabiedrība 14.

Latvijas vēsture 1 1 1 1 15.

Pasaules vēsture 1 1 1 1 16.

Sociālās zinības 1 1 1 1 1 2 1 1 2 17.

Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1 18.

Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 2 1 1 2 19.

Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2 20.

Māksla 21.

Literatūra 1 1 2 1 1 2 22.

Mūzika*** 2 2 2 2 2 2 1 1 1 23.

Vizuālā māksla 2 2 2 1 1 1 1 1 1 24.

Mācību stundas pēc izglītības iestādes izvēles**** 1 2 0 4 4 0 4 6 0 25.

Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34 Piezīmes.

Izglītības joma un mācību priekšmets Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Valoda 2.

Latviešu valoda* 6 6 6 6 5 4 3 3 4 3.

Pirmā svešvaloda** 1 1 3 3 3 3 3 3 3 4.

Otrā svešvaloda*** 2 3 3 3 5.

Tehnoloģiju un zinātņu pamati 6.

Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5 7.

Informātika 1 1 1 8.

Dabaszinības 2 2 2 2 2 2 9.

Bioloģija 2 2 2 10.

Fizika 2 2 11.

Ķīmija 2 2 12.

Ģeogrāfija 2 2 2 13.

Cilvēks un sabiedrība 14.

Latvijas vēsture 1 1 1 1 15.

Pasaules vēsture 1 1 1 1 16.

Sociālās zinības 1 1 1 2 2 2 1 1 1 17.

Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1 18.

Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 2 2 2 2 2 19.

Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2 20.

Māksla 21.

Literatūra 2 2 2 2 2 22.

Mūzika**** 2 2 2 2 2 2 1 1 1 23.

Vizuālā māksla 2 2 2 2 1 1 1 1 1 24.

Mācību stundas pēc izglītības iestādes izvēles***** 0 1 0 1 1 0 1 1 0 25.

Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34 Piezīmes.

13.1. izglītojamiem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību latviešu valodā un kuriem ir latviešu valodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze (1. modelis), no 1. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

13.2. izglītojamiem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību mazākumtautību valodā un kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze (2. modelis):

13.2.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

13.2.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

13.3. izglītojamiem, kuriem ir latviešu valodas prasmes un kuri vēlas padziļināti apgūt etnisko kultūru, apgūstot mācību priekšmetus, kas nav noteikti kā valsts pamatizglītības standarta pamatizglītības programmu saturu veidojošie mācību priekšmeti (3. modelis):

13.3.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

13.3.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Nr. p. k.

Izglītības joma un mācību priekšmets* Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Valoda 2.

Latviešu valoda un literatūra 4 4 4 4 4 5 5 5 5 3.

Mazākumtautības valoda 4 5 5 4 4 4 3 3 3 4.

Svešvaloda** 1 1 2 2 2 2 2 2 2 5.

Tehnoloģiju un zinātņu pamati 6.

Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5 7.

Informātika 1 1 1 8.

Dabaszinības 1 1 2 1 1 2 9.

Bioloģija 1 1 2 10.

Fizika 1 2 11.

Ķīmija 1 2 12.

Ģeogrāfija 1 1 2 13.

Cilvēks un sabiedrība 14.

Latvijas vēsture 1 1 1 1 15.

Pasaules vēsture 1 1 1 1 16.

Sociālās zinības 1 1 1 1 1 2 1 1 2 17.

Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1 18.

Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 1 1 1 1 19.

Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2 20.

Māksla 21.

Literatūra 1 2 2 2 2 2 22.

Mūzika*** 1 1 1 1 1 1 1 1 1 23.

Vizuālā māksla 1 1 1 2 1 1 1 1 1 24.

Mācību stundas pēc izglītības iestādes izvēles**** 1 1 0 2 3 0 3 5 0 25.

Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34 Piezīmes.

19.1. klases stunda - vismaz viena stunda katrai klasei nedēļā;

19.2. fakultatīvās nodarbības, kas nav obligātas un tiek organizētas izglītojamo grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats - vecāku iesniegums). Fakultatīvās nodarbības ir izglītojamo vispārējo attīstību veicinošas nodarbības, tai skaitā kori, tautas deju kolektīvi, skolas pūtēju orķestri, teātra, svešvalodu apguves, uzņēmējspēju kompetences attīstošās nodarbības;

19.3. stundas individuālajam darbam ar izglītojamiem, kuriem nepieciešama palīdzība mācību satura apguvē mācību priekšmetā, kā arī darbam ar talantīgajiem bērniem atsevišķu mācību priekšmetu padziļinātai apguvei;

19.4. pagarinātās darba dienas grupas;

19.5. individuālās un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības.

20.1. pirmo apgūstamo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus;

20.2. klases stundās aplūkojamās tēmas ir vērtībizglītība, uzvedība un saskarsmes kultūra, patriotisms un pilsoniskā līdzdalība, veselīga dzīvesveida pamati un atkarību profilakse, darbība ekstremālās situācijās un satiksmes drošība, karjeras izvēle, personības attīstība, līderība, kritiskā domāšana, radošā domāšana, finanšu pratība, uzņēmējspējas;

20.3. katru gadu izglītības iestāde patstāvīgi plāno laiku projektu norisei, par to laikus informējot izglītojamos un viņu vecākus;

20.4. izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par mācību gadā izmantojamo laika apjomu mācību ekskursijām, mācību olimpiādēm, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem;

20.5. vienā dienā vienai klasei netiek ieplānots vairāk par vienu līdz diviem tēmas nobeiguma pārbaudes darbiem;

20.6. mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskas pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai;

20.7. individuālās un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības;

20.8. ja izglītības iestādē ir uzņemts izglītojamais, kurš atgriezies no mācībām citā valstī, tad izglītības iestāde viņa iekļaušanai kopējā mācību procesā izstrādā individuālo plānu izglītojamam, iekļaujot tajā individuālas mācību stundas valsts valodā mācību priekšmetos "Latviešu valoda" vai "Literatūra", "Latvijas vēsture" un "Sociālās zinības" vai, ja izglītības iestāde īsteno mazākumtautību izglītības programmu, tad mācību priekšmetos "Latviešu valoda un literatūra", "Latvijas vēsture" un "Sociālās zinības", nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā.

22.1. izglītojamiem ar redzes traucējumiem:

Nr. p. k.

Nodarbība Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības 6 5 5 5 6 6 5 4 4 2.

Nodarbības orientēšanās prasmju, mobilitātes un redzes attīstīšanā 6 5 5 5 4 4 4 3 3 3.

Kopā 12 10 10 10 10 10 9 7 7 22.2. izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem:

Nr. p. k.

Nodarbība Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības (dzirdes attīstīšanai un izrunas veidošanai) 18 18 18 18 8 6 6 6 6 2.

Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības 4 5 5 3 3 3 3 3 3 3.

Kopā 22 23 23 21 11 9 9 9 9 22.3. izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem:

Nr. p. k.

Nodarbība Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības 12 12 14 14 15 15 15 14 14 2.

Kopā 12 12 14 14 15 15 15 14 14 22.4. izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām:

Nr. p. k.

Nodarbība Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības 5 5 5 5 4 4 3 3 4 2.

Kopā 5 5 5 5 4 4 3 3 4 22.5. izglītojamiem ar valodas traucējumiem:

Nr. p. k.

Nodarbība Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības 12 12 12 12 10 8 8 8 8 2.

Kopā 12 12 12 12 10 8 8 8 8 22.6. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem:

Nr. p. k.

Nodarbība Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības 8 8 8 8 5 5 3 3 2 2.

Kopā 8 8 8 8 5 5 3 3 2 22.7. izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem:

Nr. p. k.

Nodarbība Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības 5 6 6 6 6 6 2 2 2 2.

Kopā 5 6 6 6 6 6 2 2 2 23. Individuālo un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbību plānu atbilstoši traucējumu veidam veido:

23.1. izglītojamiem ar redzes traucējumiem - nodarbības orientēšanās prasmju, mobilitātes un redzes attīstīšanā, ārstnieciskās vingrošanas, peldēšanas, ritmikas un logoritmikas nodarbības, grupu un individuālās logopēdiskās nodarbības vai citas korekcijas un rehabilitācijas nodarbības;

23.2. izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem - priekšmetdarbības mācību grupu nodarbības, grupu un individuālās nodarbības dzirdes attīstīšanā un izrunas veidošanā, ārstnieciskās vingrošanas, peldēšanas, ritmikas un logoritmikas nodarbības, grupu un individuālās logopēdiskās nodarbības vai citas korekcijas un rehabilitācijas nodarbības;

23.3. izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem - ārstnieciskās vingrošanas, peldēšanas, ritmikas un logoritmikas nodarbības, grupu un individuālās logopēdiskās nodarbības vai citas korekcijas un rehabilitācijas nodarbības. Individuālajās un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbībās var apvienot vairāku klašu izglītojamos.

IV. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību 28. Izglītojamo uzņemšana 1.-9. klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.

V. Iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība vai vērtēšanas pamatprincipi 29. Izglītojamo sasniegumu vērtēšana ir neatņemama iepriekš iegūtas izglītības sastāvdaļa:

29.1. izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi, kārtība un obligātie valsts pārbaudījumi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā;

29.2. katra mācību priekšmeta pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs atbilstoši mācību priekšmeta programmai;

29.3. vecāki par izglītojamā mācību sasniegumiem tiek informēti ne retāk kā reizi mēnesī. Ja nepieciešams, vecāki par izglītojamā mācību sasniegumiem un citiem ar izglītības ieguvi saistītiem jautājumiem tiek informēti individuālā sarunā;

29.4. izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība. Izglītojamo pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi;

29.5. par izglītības programmas apguvi izglītojamie saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti.

VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums 30. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

31.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;

31.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;

31.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts un privātā budžeta.

33.1. dalīt klasi grupās mācību priekšmeta vai mācību priekšmeta daļas (atsevišķu stundu) apguvei;

33.2. veidot dažādu klašu izglītojamo apvienotās grupas;

33.3. veidot apvienotās klases.

4.1 nodrošināt attīstības traucējuma iespējami maksimālu psiholoģisku korekciju un kompensēšanu;

4.2. sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, apkārtējo vidi, valsti, veicināt izglītojamā integrāciju sabiedrībā;

4.3. veicināt katra izglītojamā personības harmonisku veidošanos un attīstību;

4.4. atbilstoši iespējām nodrošināt sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguvi, ievērojot attīstības traucējumu korekcijas un kompensēšanas iespējas, kā arī sagatavot izglītības turpināšanai.

5.1. nodrošināt valsts valodas apguvi tādā līmenī, lai varētu turpināt izglītību valsts valodā;

5.2. veicināt izglītības satura un valsts valodas integrētu apguvi;

5.3. nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību priekšmetu apguvi;

5.4. sekmēt izglītojamā integrāciju Latvijas sabiedrībā;

5.5. atbalstīt attiecīgās etniskās kultūras apguvi.

II. Izglītības saturs 6. Izglītības programmas obligātais saturs (izglītības jomas, mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs, kā arī mācību priekšmetu standarti) ir noteikts valsts pamatizglītības standartā. Izglītības iestāde valsts pamatizglītības standartā noteiktās prasības īsteno atbilstoši izglītojamā veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim.

III. Izglītības programmas īstenošanas plāns 8. Izglītības iestāde izglītības programmā noteiktās prasības īsteno atbilstoši izglītojamā veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim.

Iekļautajiem izglītojamiem izstrādā individuālo izglītības plānu.

Nr. p. k.

Izglītības joma un mācību priekšmets Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Valoda 2.

Latviešu valoda 4 4 4 4 3 3 3 3 3 3.

Svešvaloda 1 1 1 1 1 1 1 1 1 4.

Tehnoloģiju un zinātņu pamati 5.

Matemātika 2 2 2 2 2 2 2 2 2 6.

Informātika 1 1 1 7.

Dabaszinības 1 1 1 1 1 1 1 1 1 8.

Ģeogrāfija 1 1 1 1 1 9.

Cilvēks un sabiedrība 10.

Latvijas vēsture 1 1 1 1 11.

Pasaules vēsture 1 1 1 1 12.

Sociālās zinības 1 1 1 1 1 1 1 1 1 13.

Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1 14.

Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 3 3 3 3 3 15.

Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2 16.

Mākslas 17.

Literatūra 1 1 1 1 1 1 18.

Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1 19.

Vizuālā māksla 1 1 1 1 1 1 1 1 1 20.

Mācību stundas pēc izglītības iestādes izvēles 8 8 9 10 10 10 12 13 13 21.

Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34 12. Izglītības iestāde izvēlas vienu no pamatizglītības programmā īstenojamiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem:

12.1. izglītojamiem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību latviešu valodā un kuriem ir latviešu valodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze (1. modelis), no 1. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

12.2. izglītojamiem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību mazākumtautību valodā un kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze (2. modelis):

12.2.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

12.2.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

12.3. izglītojamiem, kuriem ir latviešu valodas prasmes un kuri vēlas padziļināti apgūt etnisko kultūru, apgūstot mācību priekšmetus, kas nav noteikti kā valsts pamatizglītības standarta pamatizglītības programmu saturu veidojošie mācību priekšmeti (3. modelis):

12.3.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

12.3.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Nr. p. k.

Izglītības joma un mācību priekšmets* Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Valoda 2.

Latviešu valoda un literatūra 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3.

Mazākumtautības valoda 2 2 2 2 2 2 2 2 2 4.

Svešvaloda 1 1 1 1 1 1 1 1 1 5.

Tehnoloģiju un zinātņu pamati 6.

Matemātika 2 2 2 2 2 2 2 2 2 7.

Informātika 1 1 1 8.

Dabaszinības 1 1 1 1 1 1 1 1 1 9.

Ģeogrāfija 1 1 1 1 1 10.

Cilvēks un sabiedrība 11.

Latvijas vēsture 1 1 1 1 12.

Pasaules vēsture 1 1 1 1 13.

Sociālās zinības 1 1 1 1 1 1 1 1 1 14.

Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1 15.

Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 3 3 3 3 3 16.

Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2 17.

Māksla 18.

Literatūra 1 1 1 1 1 1 19.

Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1 20.

Vizuālā māksla 1 1 1 1 1 1 1 1 1 21.

Mācību stundas pēc izglītības iestādes izvēles 7 7 8 9 8 8 10 13 13 22.

Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34 Piezīme. * Īstenojot vienu no šā pielikuma 12. punktā paredzētajiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem, izglītības iestāde mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, norādot konkrēto mācību stundu skaitu, nosaka mācību priekšmetus, kuri apgūstami:

17.1. klases stunda - vismaz viena stunda katrai klasei nedēļā;

17.2. fakultatīvās nodarbības, kas nav obligātas un tiek organizētas izglītojamo grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats - vecāku iesniegums). Fakultatīvās nodarbības ir izglītojamo vispārējo attīstību veicinošas nodarbības, tai skaitā kori, tautas deju kolektīvi, skolas pūtēju orķestri, teātra, svešvalodu apguves, uzņēmējspēju kompetences attīstošās nodarbības;

17.3. stundas individuālajam darbam ar izglītojamiem, kuriem nepieciešama palīdzība mācību satura apguvē mācību priekšmetā, kā arī darbam ar talantīgajiem bērniem atsevišķu mācību priekšmetu padziļinātai apguvei;

17.4. pagarinātās dienas grupas nodarbības.

18.1. pirmo apgūstamo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus;

18.2. klases stundās aplūkojamās tēmas ir vērtībizglītība, uzvedība un saskarsmes kultūra, patriotisms un pilsoniskā līdzdalība, veselīga dzīvesveida pamati un atkarību profilakse, darbība ekstremālās situācijās un satiksmes drošība, karjeras izvēle, personības attīstība, līderība, kritiskā domāšana, radošā domāšana, finanšu pratība, uzņēmējspējas;

18.3. katru gadu izglītības iestāde patstāvīgi plāno laiku projektu norisei, par to laikus informējot izglītojamos un viņu vecākus;

18.4. izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par mācību gadā izmantojamo laika apjomu mācību ekskursijām, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem;

18.5. vienā dienā vienai klasei netiek ieplānots vairāk par vienu tēmas nobeiguma pārbaudes darbu;

18.6. mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskas pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai;

18.7. mācību procesā izmanto atbalsta pasākumus atbilstoši izglītojamo individuālajām vajadzībām.

Individuālo un grupu korekcijas un rehabilitācijas plānu mācību gada sākumā apstiprina ar izglītības iestādes direktora rīkojumu.

Nr. p. k.

Nodarbība Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības 6 6 6 6 5 5 2 2 2 2.

Kopā 6 6 6 6 5 5 2 2 2 21. Individuālo un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbību plānu veido ārstnieciskās vingrošanas, peldēšanas, ritmikas un logoritmikas nodarbības, grupu un individuālās logopēdiskās nodarbības vai citas korekcijas un rehabilitācijas nodarbības. Individuālajās un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbībās var apvienot vairāku klašu izglītojamos.

IV. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību 26. Izglītojamo uzņemšana 1.-9. klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.

V. Iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība vai vērtēšanas pamatprincipi 27. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi, kārtība, kritēriji ir noteikti Ministru kabineta noteikumos par mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības programmās.

VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums 32. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

33.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;

33.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;

33.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts un privātā budžeta.

35.1. dalīt klasi grupās mācību priekšmeta vai mācību priekšmeta daļas (atsevišķu stundu) apguvei;

35.2. veidot dažādu klašu apvienotās grupas;

35.3. veidot apvienotās klases.

4.1. nodrošināt attīstības traucējuma iespējami maksimālu psiholoģisku korekciju un kompensēšanu;

4.2. sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, apkārtējo vidi, valsti, veicināt izglītojamā integrāciju sabiedrībā;

4.3. veicināt katra izglītojamā personības harmonisku veidošanos un attīstību;

4.4. atbilstoši iespējām nodrošināt sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguvi, ievērojot attīstības traucējumu korekcijas un kompensēšanas iespējas, kā arī sagatavot izglītības turpināšanai;

4.5. nodrošināt individuālo izglītības programmu īstenošanu darba praktisko iemaņu veidošanai.

5.1. nodrošināt valsts valodas apguvi tādā līmenī, lai varētu turpināt izglītību valsts valodā;

5.2. veicināt izglītības satura un valsts valodas integrētu apguvi;

5.3. nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību priekšmetu apguvi;

5.4. sekmēt izglītojamā integrāciju Latvijas sabiedrībā;

5.5. atbalstīt attiecīgās etniskās kultūras apguvi.

II. Izglītības saturs 6. Izglītības programmas saturu veido mācību priekšmetu programmas, individuālo un grupu nodarbību korekcijas un rehabilitācijas plāns.

III. Izglītības programmas īstenošanas plāns 9. Izglītības iestāde izglītības programmā noteiktās prasības īsteno atbilstoši izglītojamā spējām, attīstības līmenim, veselības stāvoklim.

Izglītības joma un mācību priekšmets Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Valoda 2.

Latviešu valoda x x x x x x x x x 3.

Tehnoloģiju un zinātņu pamati 4.

Matemātika x x x x x x x x x 5.

Informātika x x x 6.

Dabaszinības x x x x x x 7.

Cilvēks un sabiedrība 8.

Sociālās zinības x x x x x x x x x 9.

Mājturība un tehnoloģijas x x x x x x x x x 10.

Sports x x x x x x x x x 11.

Mākslas 12.

Literatūra x x x x x x 13.

Mūzika x x x x x x x x x 14.

Vizuālā māksla x x x x x x x x x 15.

Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34 2. variants Nr. p. k.

Izglītības joma un mācību priekšmets Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Saskarsme (komunikācija, valodas uztvere, izpratne, lietošana) x x x x x x x x x 2.

Sports (kustību attīstīšana) x x x x x x x x x 3.

Sociālās zinības (sociālās iemaņas) x x x x x x x x x 4.

Vizuālā māksla (pasaules izzināšana) x x x x x x x x x 5.

Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34 13. Izvērtējot izglītojamā spējas, attīstības līmeni un veselības stāvokli, izglītojamam tiek veidots individuālais izglītības plāns, par pamatu ņemot vienu no mazākumtautību izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānu variantiem:

Izglītības joma un mācību priekšmets* Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Valoda 2.

Latviešu valoda un literatūra x x x x x x x x x 3.

Mazākumtautības valoda x x x x x x x x x 4.

Tehnoloģiju un zinātņu pamati 5.

Matemātika x x x x x x x x x 6.

Informātika x x x 7.

Dabaszinības x x x x x x 8.

Cilvēks un sabiedrība 9.

Sociālās zinības x x x x x x x x x 10.

Mājturība un tehnoloģijas x x x x x x x x x 11.

Sports x x x x x x x x x 12.

Māksla 13.

Literatūra x x x x x x 14.

Mūzika x x x x x x x x x 15.

Vizuālā māksla x x x x x x x x x 16.

Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34 Piezīme. * Izglītības iestāde, veidojot individuālu izglītības plānu, norāda mācību priekšmetus, kuri apgūstami:

Izglītības joma un mācību priekšmets* Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Saskarsme (komunikācija, valodas uztvere, izpratne, lietošana) x x x x x x x x x 2.

Sports (kustību attīstīšana) x x x x x x x x x 3.

Sociālās zinības (sociālās iemaņas) x x x x x x x x x 4.

Vizuālā māksla (pasaules izzināšana) x x x x x x x x x 5.

Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34 Piezīme. * Izglītības iestāde, veidojot individuālo izglītības plānu, norāda mācību priekšmetus, kuri apgūstami:

15.1. klases stunda - vismaz viena stunda katrai klasei nedēļā;

15.2. fakultatīvās nodarbības, kas nav obligātas un tiek organizētas izglītojamo grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats - vecāku iesniegums). Fakultatīvās nodarbības ir izglītojamo vispārējo attīstību veicinošas nodarbības, tai skaitā deju kolektīvi, teātra, mūzikas, keramikas un citas nodarbības;

15.3. stundas individuālajam darbam ar izglītojamiem, kuriem nepieciešama papildu palīdzība mācību satura apguvē mācību priekšmetā;

15.4. pagarinātās darba dienas grupas;

15.5. individuālās un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības.

Nr. p. k.

Nodarbība Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības 8 8 8 8 8 8 7 7 7 2.

Kopā 8 8 8 8 8 8 7 7 7 17. Individuālo un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbību plānu veido ārstnieciskās vingrošanas, peldēšanas, ritmikas un logoritmikas nodarbības, grupu un individuālās logopēdiskās nodarbības, Montesori nodarbības, mūzikas terapijas vai citas korekcijas un rehabilitācijas nodarbības.

Individuālajās un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbībās var apvienot vairāku klašu izglītojamos.

19.1. ar izglītības iestādes direktora rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu un stundu plānu, kurā stundas pēc izglītības iestādes izvēles iedalītas kādam mācību priekšmetam atbilstoši izglītojamo vajadzībām;

19.2. klases stundās aplūkojamās tēmas ir vērtībizglītība, uzvedība un saskarsmes kultūra, patriotisms un pilsoniskā līdzdalība, veselīga dzīvesveida pamati un atkarību profilakse, darbība ekstremālās situācijās un satiksmes drošība, karjeras izvēle, personības attīstības līderība, kritiskā domāšana, radošā domāšana, finanšu pratība, uzņēmējspējas;

19.3. katru gadu izglītības iestāde patstāvīgi plāno laiku projektu norisei, par to laikus informējot izglītojamos un viņu vecākus;

19.4. izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par mācību gadā izmantojamo laika apjomu mācību ekskursijām, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem;

19.5. mācību stundas garums ir 30 minūtes;

19.6. mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskas pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai;

19.7. mācību procesā izmanto atbalsta pasākumus atbilstoši izglītojamo individuālām vajadzībām.

IV. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību 23. Izglītojamo uzņemšana 1.-9. klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.

V. Iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība vai vērtēšanas pamatprincipi 24. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi, kārtība un kritēriji ir noteikti Ministru kabineta noteikumos par mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības programmās.

VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums 29. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

30.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;

30.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;

30.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts un privātā budžeta.

32.1. dalīt klasi grupās mācību priekšmeta vai mācību priekšmeta daļas (atsevišķu stundu) apguvei;

32.2. veidot dažādu klašu apvienotās grupas;

32.3. veidot apvienotās klases.

Ministru prezidents A. K. Kariņš Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska