📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem"
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 379
Rīgā 2019. gada 20. augustā (prot. Nr. 35 3.
§)
Grozījumi Ministru kabineta
2014. gada 12. augusta noteikumos Nr. 468
"Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu,
pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības
programmu paraugiem"
Izdoti saskaņā ar
Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un
Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11. punktu
1. Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada
12. augusta noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par
valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību
priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu
paraugiem" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 165. nr.) šādus
grozījumus:
1.1. aizstāt 11. punktā vārdus "vakara (maiņu)
vai neklātienes (tai skaitā tālmācības)" ar vārdiem
"vakara (maiņu), neklātienes vai tālmācības";
1.2. svītrot 34. punktu;
1.3. papildināt noteikumus ar 44. punktu šādā
redakcijā:
"44. Latviešu valodu mazākumtautību izglītības
programmās:
44.1. no 2019. gada 1. septembra līdz
2020. gada 31. augustam 8. klasē lieto atbilstoši
šo noteikumu tiesiskajam regulējumam, kas bija spēkā līdz
2019. gada 31. augustam;
44.2. no 2019. gada 1. septembra līdz
2021. gada 31. augustam 9. klasē lieto atbilstoši
šo noteikumu tiesiskajam regulējumam, kas bija spēkā līdz
2019. gada 31. augustam.";
1.4. aizstāt 24. pielikuma 5. punktā vārdus
"Vakara (maiņu) vai neklātienes (tai skaitā tālmācības
formā)" ar vārdiem "Vakara (maiņu), neklātienes vai
tālmācības";
1.5. aizstāt 24. pielikuma 14. punktā vārdus
"vakara (maiņu) un neklātienes (tai skaitā tālmācības)"
ar vārdiem "vakara (maiņu), neklātienes vai
tālmācības";
1.6. aizstāt 24. pielikuma 19.4. apakšpunktā
vārdus "vakara (maiņu) un neklātienē (tai skaitā tālmācības
formā)" ar vārdiem "vakara (maiņu), neklātienes vai
tālmācības formā";
1.7. izteikt 25. pielikumu šādā redakcijā:
"25. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 12. augusta
noteikumiem Nr. 468
Pamatizglītības
mazākumtautību programmas paraugs
(izglītības programmas kodi
11011122, 21011121, 21011122, 21011123, 21012121, 21013121,
21014121, 23011121, 23011122, 23011123)
I. Izglītības programmas mērķi un uzdevumi
1. Pamatizglītības mazākumtautību programmas (turpmāk -
izglītības programma) galvenie mērķi un uzdevumi ir noteikti
valsts pamatizglītības standartā.
2. Īstenojot pamatizglītības programmas galvenos mērķus
un uzdevumus, izglītojamie tiek sagatavoti izglītības
turpināšanai, darbam un dzīvei sabiedrībā.
3. Mazākumtautību izglītības programmas īstenošanas
uzdevumi ir:
3.1. nodrošināt valsts valodas apguvi tādā līmenī, lai
varētu turpināt izglītību valsts valodā;
3.2. veicināt izglītības satura un valsts valodas
integrētu apguvi;
3.3. nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību
priekšmetu apguvi;
3.4. sekmēt izglītojamā integrāciju Latvijas
sabiedrībā;
3.5. atbalstīt attiecīgās etniskās kultūras apguvi.
4. Atbilstoši Izglītības programmu klasifikatoram
izglītības iestādē var tikt īstenota:
4.1. izglītības programma bez virziena
specializācijas;
4.2. humanitārā un sociālā virziena pamatizglītības
programma, kuras uzdevums ir nodrošināt iespēju paplašināti un
padziļināti apgūt izglītības jomas "Valoda",
"Cilvēks un sabiedrība" un "Māksla" mācību
priekšmetus, pilnveidot prasmi orientēties mūsdienu sabiedrības
sociāli ekonomiskajās attiecībās, padziļināti izprast latviešu
tautas un citu tautu kultūru Eiropas un pasaules kultūras
kontekstā;
4.3. matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena
pamatizglītības programma, kuras uzdevums ir nodrošināt iespēju
padziļināt zināšanas un izpratni par vispārējām dabas
likumsakarībām un to lomu cilvēka un sabiedrības dzīvē, veicināt
dabas daudzveidības un vienotības izziņu, pilnveidot prasmes un
pieredzi eksperimentālajā darbā, rosināt pētnieciskajai darbībai,
padziļinot teorētiskās zināšanas un prasmes izglītības jomas
"Tehnoloģiju un zinātņu pamati" mācību priekšmetos;
4.4. profesionālā virziena pamatizglītības programma,
kuras uzdevums ir nodrošināt iespēju apgūt zināšanas, prasmes un
iemaņas vispārizglītojošajos mācību priekšmetos un padziļināti
apgūt izglītības jomas "Cilvēks un sabiedrība" un
"Māksla" mācību priekšmetus, kuri rosina izteikt sevi
mākslinieciskajā pašdarbībā, attīsta praktiskā darba iemaņas un
rada motivāciju turpmākās izglītības un profesijas ieguvei.
5. Pamatizglītības ieguve var tikt organizēta klātienes,
neklātienes vai tālmācības formā.
6. Neklātienes un tālmācības formā izglītības programmas
uzdevums ir sniegt iespēju iegūt pamatizglītību personām, kurām
ģimenes apstākļu, darba, sociālekonomisku, veselības stāvokļa vai
citu apstākļu dēļ nav iespēju apmeklēt izglītības iestādi
klātienes izglītības programmas apguvei un kuras ir gatavas daļu
izglītības satura apgūt patstāvīgi, izmantojot elektroniskos
saziņas līdzekļus.
II. Izglītības
saturs
7. Izglītības programmas obligātais saturs (izglītības
jomas, mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti
un vispārīgais saturs, kā arī mācību priekšmetu standarti) ir
noteikts valsts pamatizglītības standartā.
8. Izglītības iestāde izvēlas vienu no pamatizglītības
programmā īstenojamiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna
modeļiem:
8.1. izglītojamiem, kuri ieguvuši pirmsskolas izglītību
latviešu valodā un kuriem ir latviešu valodas prasmes un latviešu
valodas lietošanas pieredze (1. modelis), no 1. līdz
9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts
valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās
mācību stundu slodzes mācību gadā;
8.2. izglītojamiem, kuri ieguvuši pirmsskolas izglītību
mazākumtautību valodā un kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes
un latviešu valodas lietošanas pieredze (2. modelis):
8.2.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības
programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk
kā 50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes
mācību gadā;
8.2.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības
programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk
kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes
mācību gadā;
8.3. izglītojamiem, kuriem ir latviešu valodas prasmes un
kuri vēlas padziļināti apgūt etnisko kultūru, apgūstot mācību
priekšmetus, kas nav noteikti kā valsts pamatizglītības standarta
pamatizglītības programmu saturu veidojošie mācību priekšmeti
(3. modelis):
8.3.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības
programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk
kā 50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes
mācību gadā;
8.3.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības
programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk
kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes
mācību gadā.
III. Izglītības programmas īstenošanas plāns
9. Izglītības iestāde īsteno šādu izglītības programmas
mācību priekšmetu un mācību stundu plānu, nosakot mācību
priekšmetus, kas tiek nodrošināti valsts valodā:
Nr. p. k.
Izglītības joma un mācību priekšmets*
Klase
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
1.
Valoda
2.
Latviešu valoda un
literatūra
4
4
4
4
4
5
5
5
5
3.
Mazākumtautības valoda
4
5
5
4
4
4
3
3
3
4.
Svešvaloda
1
1
2
2
2
2
2
2
2
5.
Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6.
Matemātika
4
4
4
5
5
5
6
5
5
7.
Informātika
1
1
1
8.
Dabaszinības
1
1
2
1
1
2
9.
Bioloģija
1
1
2
10.
Fizika
1
2
11.
Ķīmija
1
2
12.
Ģeogrāfija
1
1
2
13.
Cilvēks un sabiedrība
14.
Latvijas vēsture
1
1
1
1
15.
Pasaules vēsture
1
1
1
1
16.
Sociālās zinības
1
1
1
1
1
2
1
1
2
17.
Ētika/Kristīgā mācība
1
1
1
18.
Mājturība un tehnoloģijas
1
1
1
1
1
1
1
1
1
19.
Sports
2
2
2
2
2
2
2
2
2
20.
Māksla
21.
Literatūra
1
2
2
2
2
2
22.
Mūzika
1
1
1
1
1
1
1
1
1
23.
Vizuālā māksla
1
1
1
2
1
1
1
1
1
24.
Mācību stundas pēc izglītības
iestādes izvēles**
1
1
0
2
3
0
3
5
0
25.
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā
22
23
24
26
28
30
32
34
34
Piezīmes.
1. * Īstenojot vienu no šā pielikuma
8. punktā paredzētajiem mācību priekšmetu un mācību stundu
plāna modeļiem, izglītības iestāde mācību priekšmetu un mācību
stundu plānā, norādot konkrēto mācību stundu skaitu, nosaka
mācību priekšmetus, kuri apgūstami:
1) latviešu valodā (2. rinda);
2) mazākumtautības valodā (3. rinda);
3) latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai latviešu
valodā un mazākumtautības valodā (bilingvāli) (no
4. rindas līdz 24. rindai).
2. ** Mācību stundas ieteicams izmantot mācību
priekšmeta "Sports" apguvei.
10. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā
izvirzītajām prioritātēm, īstenojot izglītības programmas mācību
priekšmetu un mācību stundu plānu, izvēlas vienu no šā pielikuma
8. punktā noteiktajiem mācību priekšmetu un mācību stundu
plāna modeļiem mācību satura apguvei.
11. Izglītības iestādei, īstenojot pamatizglītības pirmā
posma (1.-6. klase) mazākumtautību programmu (izglītības
programmas kods 11011121), pamatizglītības humanitārā un sociālā
virziena mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods
21012121), pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas
virziena mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods
21013121), pamatizglītības profesionāli orientētā virziena
mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21014121) un
pamatizglītības otrā posma (7.-9. klase) mazākumtautību
programmu (izglītības programmas kods 23011121), ir tiesības
patstāvīgi izstrādāt mācību priekšmetu un stundu plānu:
11.1. nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto
izglītojamā mācību stundu slodzi nedēļā katrā klasē;
11.2. izvērtējot iespēju iekļaut valsts pamatizglītības
standartā neminētu mācību priekšmetu.
12. Izglītības programmas īstenošana aptver pilnu
Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi
nedēļā, izmantojot visas izglītības iestādes izvēlei paredzētās
mācību stundas.
13. Īstenojot izglītības programmu bez virziena
specializācijas, izglītības iestāde līdzsvaroti papildina mācību
stundu skaitu tajos mācību priekšmetos, kuri nodrošina izglītības
iestādes nolikumā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu,
nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu
slodzi nedēļā katrā klasē.
14. Mācību priekšmetu un mācību stundu plāns tiek
apstiprināts ar izglītības iestādes direktora rīkojumu katra
mācību gada sākumā.
15. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu
slodzes tiek iekļautas:
15.1. klases stunda - vismaz viena stunda katrai klasei
nedēļā;
15.2. fakultatīvās nodarbības, kas nav obligātas un tiek
organizētas izglītojamo grupai, ievērojot brīvprātības principu
(pamats - vecāku iesniegums). Fakultatīvās nodarbības ir
izglītojamo vispārējo attīstību veicinošas nodarbības, tai skaitā
kori, tautas deju kolektīvi, skolas pūtēju orķestri, teātra,
svešvalodu apguves, uzņēmējspēju kompetenču attīstošās
nodarbības;
15.3. stundas individuālajam darbam ar izglītojamiem,
kuriem nepieciešama palīdzība mācību satura apguvē mācību
priekšmetā, kā arī darbam ar talantīgajiem bērniem atsevišķu
mācību priekšmetu padziļinātai apguvei;
15.4. pagarinātās dienas grupas nodarbības.
16. Organizējot mācību procesu izglītības iestādē, tiek
ievēroti šādi nosacījumi:
16.1 pirmo apgūstamo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas
Savienības oficiāli noteiktajām valodām, izglītības iestāde
nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un
uzdevumiem, kā arī ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes
apsvērumus;
16.2. klases stundās aplūkojamās tēmas ir
vērtībizglītība, uzvedība un saskarsmes kultūra, patriotisms un
pilsoniskā līdzdalība, veselīga dzīvesveida pamati un atkarību
profilakse, darbība ekstremālās situācijās un satiksmes drošība,
karjeras izvēle, personības attīstība, līderība, kritiskā
domāšana, radošā domāšana, finanšu pratība, uzņēmējspējas;
16.3. katru gadu izglītības iestāde 1.-9. klases
izglītojamiem patstāvīgi plāno laiku projektu norisei, par to
laikus informējot izglītojamos un viņu vecākus;
16.4. izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par
mācību gadā izmantojamo laika apjomu mācību ekskursijām, mācību
olimpiādēm, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas
procesu saistītiem pasākumiem;
16.5. vienā dienā vienai klasei netiek ieplānots vairāk
par vienu līdz diviem tēmas nobeiguma pārbaudes darbiem;
16.6. mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu
dinamiskas pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un
nostiprināšanai;
16.7. ja izglītības iestādē ir uzņemts izglītojamais,
kurš atgriezies no mācībām citā valstī, tad izglītības iestāde
viņa iekļaušanai kopējā mācību procesā izstrādā individuālo
plānu, iekļaujot tajā individuālas mācību stundas valsts valodā
mācību priekšmetos "Latviešu valoda un literatūra",
"Latvijas vēsture" un "Sociālās zinības" un
nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu
slodzi nedēļā.
17. Mācību priekšmetu un mācību stundu plāns (mācību
stundu skaitu papildina izglītības iestāde, nepārsniedzot
Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi
nedēļā) izglītības iestādēm, kuras īsteno vakara (maiņu),
neklātienes vai tālmācības mazākumtautību izglītības
programmas:
Nr. p. k.
Izglītības joma un mācību priekšmets*
Klase
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
1.
Valoda
2.
Latviešu valoda un
literatūra
2
2
3
2
2
3
4
4
4
3.
Mazākumtautības valoda
1
1
1
1
1
1
1
1
1
4.
Svešvaloda
1
1
2
1
1
2
1
1
2
5.
Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6.
Matemātika
2
2
2
3
3
4
3
3
5
7.
Informātika
1
1
1
8.
Dabaszinības
1
1
1
1
1
1
9.
Bioloģija
1
1
1
10.
Fizika
1
1
11.
Ķīmija
1
2
12.
Ģeogrāfija
1
1
2
13.
Cilvēks un sabiedrība
14.
Latvijas vēsture
1
1
1
1
15.
Pasaules vēsture
1
1
1
1
16.
Sociālās zinības
1
1
1
1
1
1
1
17.
Ētika/Kristīgā mācība
1
1
1
18.
Mājturība un tehnoloģijas**
1
1
1
1
1
1
1
1
1
19.
Sports**
1
1
1
1
1
1
1
1
1
20.
Māksla
21.
Literatūra
1
1
2
1
1
2
22.
Mūzika
1
1
2
1
1
2
1
1
1
23.
Vizuālā māksla
1
1
1
1
1
1
1
1
1
24.
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā
13
13
17
16
18
23
26
27
31
Piezīmes.
1. * Īstenojot vienu no šā pielikuma
8. punktā paredzētajiem mācību priekšmetu un mācību stundu
plāna modeļiem, izglītības iestāde mācību priekšmetu un mācību
stundu plānā, norādot konkrēto mācību stundu skaitu, nosaka
mācību priekšmetus, kuri apgūstami:
1) latviešu valodā (2. rinda);
2) mazākumtautības valodā (3. rinda);
3) latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai latviešu
valodā un mazākumtautības valodā (bilingvāli) (no
4. rindas līdz 23. rindai).
2. ** Ja izglītības iestādei ir atbilstošs
materiāltehniskais nodrošinājums.
18. Izglītības iestādes, kuras īsteno neklātienes vai
tālmācības mazākumtautību izglītības programmas, izvēlas vienu no
šā pielikuma 8. punktā noteiktajiem mācību priekšmetu un
mācību stundu plāna modeļiem mācību satura apguvei.
19. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde
izmanto Valsts izglītības satura centra apstiprināto mācību
literatūru.
20. Mācību satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi un
metodes norādītas katra mācību priekšmeta programmā.
21. Izglītības programmas īstenošanas gaitā konstatētās
nepilnības vai radušās neskaidrības risina savstarpējās
izglītojamo, vecāku un izglītības iestādes administrācijas
pārrunās vai rakstiski.
IV. Prasības
attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
22. Izglītojamo uzņemšana 1.-9. klasē notiek
atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā
izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un
atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo
klasi.
V. Iegūtās
izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība vai vērtēšanas
pamatprincipi
23. Izglītojamo sasniegumu vērtēšana ir neatņemama
iepriekš iegūtas izglītības sastāvdaļa:
23.1. izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas
pamatprincipi, kārtība un obligātie valsts pārbaudījumi ir
noteikti valsts pamatizglītības standartā;
23.2. katra mācību priekšmeta pārbaudījumu apjomu,
skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka attiecīgā
mācību priekšmeta skolotājs atbilstoši mācību priekšmeta
programmai;
23.3. vecāki par izglītojamā mācību sasniegumiem tiek
informēti ne retāk kā reizi mēnesī. Ja nepieciešams, vecākus par
izglītojamā mācību sasniegumiem un citiem ar izglītības ieguvi
saistītiem jautājumiem informē individuālā sarunā;
23.4. izglītības programmas apguvei vakara (maiņu),
neklātienes un tālmācības formā obligāto ieskaišu skaitu nosaka
izglītības iestāde proporcionāli paredzētajam mācību stundu
skaitam mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, bet ne mazāku
kā divas ieskaites mācību priekšmetā;
23.5. izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina
liecība. Izglītojamo pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši
normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek
uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un
obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi;
23.6. par izglītības programmas apguvi izglītojamie saņem
apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu
atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un normatīvajiem aktiem,
kas nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās
izglītības dokumenti.
VI. Izglītības
programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un
materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
24. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde
ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu
darbību.
25. Izglītības programmas īstenošanas izmaksas sedz
atbilstoši normatīvajiem aktiem par vispārējās pamatizglītības un
vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu
minimumu:
25.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts
budžeta;
25.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts
un pašvaldības budžeta;
25.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no
valsts un privātā budžeta.
26. Apmaksājamo stundu skaitu nedēļā 1.-9. klasei
aprēķina atbilstoši izglītības programmas mācību plānam,
skolēniem nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem un pedagogu
papildu pienākumiem.
27. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba
samaksas fonda ietvaros ir tiesības:
27.1. dalīt klasi grupās mācību priekšmeta vai mācību
priekšmeta daļas (atsevišķu stundu) apguvei;
27.2. veidot dažādu klašu izglītojamo apvienotās
grupas;
27.3. veidot apvienotās klases.";
1.8. svītrot 26. pielikumu;
1.9. izteikt 27., 28., 29. un 30. pielikumu šādā
redakcijā:
"27. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 12. augusta
noteikumiem Nr. 468
Pamatizglītības
sociālās korekcijas programmas paraugs
(izglītības programmas kods
11011911, 11011921, 11011912, 11011922, 21011911, 21011921,
21011912, 21011922, 21014911, 21014921, 21014912, 21014922,
23011911, 23011921, 23011912, 23011922, 23014911, 23014921)
I. Izglītības
programmas mērķi un uzdevumi
1. Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības
programma (turpmāk - izglītības programma) ir
pamatizglītības programmas īpašais veids, kuru īsteno sociālās
korekcijas izglītības iestādē vai sociālās korekcijas klasē.
2. Izglītības programmas galvenie mērķi un uzdevumi ir
noteikti valsts pamatizglītības standartā.
3. Īstenojot izglītības programmas galvenos mērķus un
uzdevumus, izglītojamie tiek sagatavoti izglītības turpināšanai,
darbam un dzīvei sabiedrībā, kā arī viņiem tiek dota iespēja
apgūt sociālajā pieredzē vispārpieņemtas uzvedības normas un
saskarsmes kultūru.
4. Mazākumtautību izglītības programmas īstenošanas
uzdevumi ir:
4.1. nodrošināt valsts valodas apguvi tādā līmenī, lai
varētu turpināt izglītību valsts valodā;
4.2. veicināt izglītības satura un valsts valodas
integrētu apguvi;
4.3. nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību
priekšmetu apguvi;
4.4. sekmēt izglītojamā integrāciju Latvijas
sabiedrībā;
4.5. atbalstīt attiecīgās etniskās kultūras apguvi.
5. Atbilstoši Izglītības programmu klasifikatoram
izglītības iestādē var tikt īstenota:
5.1. izglītības programma bez virziena
specializācijas;
5.2. profesionālā virziena pamatizglītības programma,
kuras uzdevums ir nodrošināt iespēju apgūt zināšanas, prasmes un
iemaņas vispārizglītojošajos mācību priekšmetos un padziļināti
apgūt izglītības jomu "Cilvēks un sabiedrība" un
"Māksla" un mācību priekšmetus, kuri rosina izteikt
sevi mākslinieciskajā pašdarbībā, attīsta praktiskā darba iemaņas
un rada motivāciju turpmākās izglītības un profesijas ieguvei.
Mācību priekšmetu un mācību stundu plānā minēto izglītības jomu
mācību priekšmetiem mācību stundu skaitu palielina līdz divām
mācību stundām no izglītības iestādes izvēlei noteiktā mācību
stundu skaita.
6. Vakara (maiņu) un neklātienes izglītības programmas
uzdevums ir sniegt iespēju iegūt pamatizglītību personām, kurām
ģimenes apstākļu, darba, sociālekonomisku, veselības stāvokļa vai
citu apstākļu dēļ nav iespēju apmeklēt izglītības iestādi pilna
laika klātienes izglītības programmas apguvei un kuras ir gatavas
daļu izglītības satura apgūt patstāvīgi, izmantojot elektroniskos
saziņas līdzekļus.
II. Izglītības
saturs
7. Izglītības programmas obligātais saturs (izglītības
jomas, mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti
un vispārīgais saturs, kā arī mācību priekšmetu standarti) ir
noteikts valsts pamatizglītības standartā.
8. Sociālās korekcijas darba saturs noteikts izglītības
programmas īstenošanas plānā.
9. Izglītības iestāde izvēlas vienu no pamatizglītības
programmā īstenojamiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna
modeļiem:
9.1. izglītojamiem, kuri ieguvuši pirmsskolas izglītību
latviešu valodā un kuriem ir latviešu valodas prasmes un latviešu
valodas lietošanas pieredze (1. modelis), no 1. līdz
9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts
valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās
mācību stundu slodzes mācību gadā;
9.2. izglītojamiem, kuri ieguvuši pirmsskolas izglītību
mazākumtautību valodā un kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes
un latviešu valodas lietošanas pieredze (2. modelis):
9.2.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā
mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā
50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību
gadā;
9.2.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā
mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā
80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību
gadā;
9.3. izglītojamiem, kuriem ir latviešu valodas prasmes un
kuri vēlas padziļināti apgūt attiecīgo etnisko kultūru, apgūstot
mācību priekšmetus, kas nav noteikti kā valsts pamatizglītības
standarta pamatizglītības programmu saturu veidojošie mācību
priekšmeti (3. modelis):
9.3.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā
mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā
50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību
gadā;
9.3.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā
mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā
80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību
gadā.
III. Izglītības programmas īstenošanas plāns
10. Izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību
stundu plāns (mācību stundu skaitu papildina izglītības iestāde,
nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu
slodzi nedēļā atbilstoši pamatizglītības programmas
virzienam):
Nr. p. k.
Izglītības joma un mācību priekšmets
Klase
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
1.
Valoda
2.
Latviešu valoda
4
4
4
4
4
4
4
4
4
3.
Pirmā svešvaloda
1
1
1
1
1
1
1
2
2
4.
Otrā svešvaloda
1
1
1
2
5.
Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6.
Matemātika
3
3
3
3
3
3
3
3
3
7.
Informātika
1
1
1
8.
Dabaszinības
1
1
1
1
1
1
9.
Bioloģija
1
1
1
10.
Fizika
1
1
11.
Ķīmija
1
1
12.
Ģeogrāfija
1
1
1
13.
Cilvēks un sabiedrība
14.
Latvijas vēsture
1
1
1
1
15.
Pasaules vēsture
1
1
1
1
16.
Sociālās zinības
1
1
1
1
1
1
1
1
1
17.
Ētika/Kristīgā mācība
1
1
1
18.
Mājturība un tehnoloģijas
2
2
2
2
2
2
2
2
2
19.
Sports
2
2
2
2
2
2
2
2
2
20.
Māksla
21.
Literatūra
1
1
1
1
1
22.
Mūzika
1
1
1
1
1
1
1
1
1
23.
Vizuālā māksla
1
1
1
1
1
1
1
1
1
24.
Mācību stundas pēc izglītības
iestādes izvēles*
5
6
7
10
10
9
10
10
9
25.
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā
22
23
24
26
28
30
32
34
34
Piezīme. * Mācību stundas ieteicams izmantot mācību
priekšmeta "Sports" apguvei.
11. Mazākumtautības izglītības programmas mācību
priekšmetu un mācību stundu plāns (mācību stundu skaitu papildina
izglītības iestāde, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā
noteikto mācību stundu slodzi nedēļā):
Nr. p. k.
Izglītības joma un mācību priekšmets
Klase
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
1.
Valoda
2.
Latviešu valoda un
literatūra
4
4
4
4
4
5
5
5
5
3.
Mazākumtautības valoda
4
5
5
4
4
4
3
3
3
4.
Svešvaloda
1
1
2
2
2
2
2
2
2
5.
Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6.
Matemātika
4
4
4
5
5
5
6
5
5
7.
Informātika
1
1
1
8.
Dabaszinības
1
1
2
1
1
2
9.
Bioloģija
1
1
2
10.
Fizika
1
2
11.
Ķīmija
1
2
12.
Ģeogrāfija
1
1
2
13.
Cilvēks un sabiedrība
14.
Latvijas vēsture
1
1
1
1
15.
Pasaules vēsture
1
1
1
1
16.
Sociālās zinības
1
1
1
1
1
2
1
1
2
17.
Ētika/Kristīgā mācība
1
1
1
18.
Mājturība un tehnoloģijas
1
1
1
1
1
1
1
1
1
19.
Sports
2
2
2
2
2
2
2
2
2
20.
Māksla
21.
Literatūra
1
2
2
2
2
2
22.
Mūzika
1
1
1
1
1
1
1
1
1
23.
Vizuālā māksla
1
1
1
2
1
1
1
1
1
24.
Mācību stundas pēc izglītības
iestādes izvēles**
1
1
0
2
3
0
3
5
0
25.
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā
22
23
24
26
28
30
32
34
34
Piezīmes.
1. * Īstenojot vienu no šā pielikuma
9. punktā paredzētajiem mācību priekšmetu un mācību stundu
plāna modeļiem, izglītības iestāde mācību priekšmetu un mācību
stundu plānā, norādot konkrēto mācību stundu skaitu, nosaka
mācību priekšmetus, kuri apgūstami:
1) latviešu valodā (2. rinda);
2) mazākumtautības valodā (3. rinda);
3) latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai latviešu
valodā un mazākumtautības valodā (bilingvāli) (no
4. rindas līdz 24. rindai).
2. ** Mācību stundas ieteicams izmantot mācību
priekšmeta "Sports" apguvei.
12. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā
izvirzītajām prioritātēm, īstenojot mazākumtautību izglītības
programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plānu, izvēlas
vienu no šā pielikuma 9. punktā noteiktajiem mācību
priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem mācību satura
apguvei.
13. Izglītības programmas īstenošana aptver pilnu
Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi
nedēļā, izmantojot visas izglītības iestādes izvēlei paredzētās
mācību stundas.
14. Īstenojot izglītības programmu bez virziena
specializācijas, izglītības iestāde līdzsvaroti papildina mācību
stundu skaitu tajos mācību priekšmetos, kuri nodrošina izglītības
iestādes nolikumā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu,
nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu
slodzi nedēļā.
15. Mācību priekšmetu un mācību stundu plāns tiek
apstiprināts ar izglītības iestādes direktora rīkojumu katra
mācību gada sākumā.
16. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu
slodzes tiek iekļautas:
16.1. sociālās korekcijas nodarbības un interešu
izglītības nodarbības;
16.2. stundas individuālajam darbam ar izglītojamiem,
kuriem ir grūtības vielas apguvē un kuriem ir nepieciešama
palīdzība mācību satura apguvē mācību priekšmetā, kā arī darbam
ar talantīgajiem izglītojamiem atsevišķu mācību priekšmetu
padziļinātai apguvei;
16.3. pagarinātās dienas grupas nodarbības.
17. Organizējot mācību procesu izglītības iestādē, tiek
ievēroti šādi nosacījumi:
17.1. pirmo apgūstamo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas
Savienības oficiāli noteiktajām valodām, izglītības iestāde
nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un
uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes
apsvērumus;
17.2. katru gadu izglītības iestāde patstāvīgi plāno
laiku projektu norisei, par to laikus informējot izglītojamos un
atbilstoši iespējām - viņu vecākus;
17.3. izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par
mācību gadā izmantojamo laika apjomu mācību ekskursijām, mācību
olimpiādēm, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas
procesu saistītiem pasākumiem;
17.4. vienā dienā vienai klasei netiek ieplānots vairāk
par vienu līdz diviem tēmas nobeiguma pārbaudes darbiem;
17.5. mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu
dinamiskas pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un
nostiprināšanai.
18. Mācību priekšmetu un mācību stundu plāns (mācību
stundu skaitu papildina izglītības iestāde, nepārsniedzot mācību
stundu slodzi nedēļā) izglītības iestādēm, kuras īsteno vakara
(maiņu) un neklātienes izglītības programmas:
Nr. p. k.
Izglītības joma un mācību priekšmets
Klase
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
1.
Valoda
2.
Latviešu valoda
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3.
Pirmā svešvaloda
1
1
1
1
1
1
1
1
1
4.
Otrā svešvaloda
1
1
1
1
5.
Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6.
Matemātika
2
2
3
3
3
3
3
3
3
7.
Informātika
1
1
1
8.
Dabaszinības
1
1
1
1
1
1
9.
Bioloģija
1
1
1
10.
Fizika
1
1
11.
Ķīmija
1
1
12.
Ģeogrāfija
1
1
1
13.
Cilvēks un sabiedrība
14.
Latvijas vēsture
1
1
1
1
15.
Pasaules vēsture
1
1
1
1
16.
Sociālās zinības
1
1
1
1
1
1
1
17.
Ētika/Kristīgā mācība
1
1
1
18.
Mājturība un tehnoloģijas*
1
1
1
1
1
1
1
1
1
19.
Sports*
1
1
1
1
1
1
1
1
1
20.
Māksla
21.
Literatūra
1
1
1
1
1
1
22.
Mūzika
1
1
1
1
1
1
1
1
1
23.
Vizuālā māksla
1
1
1
1
1
1
1
1
1
24.
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā
13
13
17
16
18
23
26
27
31
Piezīme. * Ja izglītības iestādei ir atbilstošs
materiāltehniskais nodrošinājums.
19. Mācību priekšmetu un mācību stundu plāns (mācību
stundu skaitu papildina izglītības iestāde, nepārsniedzot mācību
stundu slodzi nedēļā) izglītības iestādēm, kuras īsteno vakara
(maiņu) un neklātienes mazākumtautības izglītības programmas:
Nr.
p. k.
Izglītības joma
un mācību priekšmets*
Klase
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
1.
Valoda
2.
Latviešu valoda un
literatūra
2
2
3
2
2
3
4
4
6
3.
Mazākumtautības valoda
1
1
2
1
1
2
1
1
2
4.
Svešvaloda
1
1
2
1
1
2
1
1
3
5.
Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6.
Matemātika
1
1
2
1
3
4
3
3
5
7.
Informātika
1
1
1
8.
Dabaszinības
1
1
1
1
1
1
9.
Bioloģija
1
1
1
10.
Fizika
1
1
11.
Ķīmija
1
2
12.
Ģeogrāfija
1
1
2
13.
Cilvēks un sabiedrība
14.
Latvijas vēsture
1
1
1
1
15.
Pasaules vēsture
1
1
1
1
16.
Sociālās zinības
1
1
1
1
1
1
1
17.
Ētika/Kristīgā mācība
1
1
1
18.
Mājturība un tehnoloģijas**
1
1
1
1
1
1
1
1
1
19.
Sports**
1
1
1
1
1
1
1
1
1
20.
Māksla
21.
Literatūra
1
1
2
1
1
2
22.
Mūzika
1
1
2
1
1
2
1
1
1
23.
Vizuālā māksla
1
1
1
1
1
1
1
1
1
24.
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā
13
13
17
16
18
23
26
27
31
Piezīmes.
1. * Īstenojot vienu no šā pielikuma
9. punktā paredzētajiem mācību priekšmetu un mācību stundu
plāna modeļiem, izglītības iestāde mācību priekšmetu un mācību
stundu plānā, norādot konkrēto mācību stundu skaitu, nosaka
mācību priekšmetus, kuri apgūstami:
1) latviešu valodā (2. rinda);
2) mazākumtautības valodā (3. rinda);
3) latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai latviešu
valodā un mazākumtautības valodā (bilingvāli) (no
4. rindas līdz 23. rindai).
2. ** Ja izglītības iestādei ir atbilstošs
materiāltehniskais nodrošinājums.
20. Izglītības iestāde atbilstoši savā attīstības plānā
izvirzītajām prioritātēm, īstenojot neklātienes mazākumtautību
izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plānu,
izvēlas vienu no šā pielikuma 9. punktā noteiktajiem mācību
priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem mācību satura
apguvei.
21. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde
izmanto Valsts izglītības satura centra apstiprināto mācību
literatūru.
22. Mācību satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi un
metodes norādītas katra mācību priekšmeta programmā.
23. Izglītojamo sociālā korekcija notiek nepārtraukti
visu uzturēšanās laiku sociālās korekcijas izglītības iestādē
grupā un individuāli. Sociālās korekcijas grupu un individuālās
nodarbības, pārrunas ar izglītības iestādes pedagogiem un
speciālistiem nodrošina izglītojamo sociālo korekciju un sekmē
reintegrāciju.
24. Sociālās korekcijas darbu individuāli katram
izglītojamam veic pa posmiem:
24.1. problēmas identificēšana (sociālās korekcijas
izglītības iestādē) - izglītojamā uzņemšana sociālās korekcijas
izglītības iestādē, izglītojamā personības izpēte,
iepazīstināšana ar sociālās korekcijas izglītības iestādes darbu,
iekšējās kārtības un drošības noteikumiem;
24.2. adaptācija (līdz sešām kalendāra nedēļām) -
individuālā sociālās korekcijas plāna izstrāde, izglītojamā
pastiprināta novērošana, tikšanās un nodarbības ar sociālo
pedagogu un psihologu;
24.3. sociālā korekcija (grupā un individuāli):
24.3.1. darba prasmju, informācijas tehnoloģiju apguve un
karjeras izglītība;
24.3.2. vērtībizglītība un sagatavošana dzīvei
sabiedrībā;
24.3.3. individuālās/grupu nodarbības;
24.4. reintegrācijas veicināšana (sociālās korekcijas
izglītības iestādē) - izglītojamais sociālās korekcijas
izglītības iestādes darbinieka vadībā izzina savas iespējas pēc
sociālās korekcijas izglītības iestādes atstāšanas saņemt
atbalstu izglītojamā dzīvesvietā. Izglītojamā reintegrācijas
veicināšana tiek īstenota, balstoties uz trīspusējo vienošanos
starp izglītojamā dzīvesvietas pašvaldības pārstāvi, personu, kas
īsteno aizgādību (turpmāk - vecāki), un sociālās korekcijas
izglītības iestādes deleģētu darbinieku.
25. Katram izglītojamam iekārto personības izaugsmes
dinamikas novērtēšanas lietu un izstrādā individuālo sociālās
korekcijas plānu. Pēc katra mācību semestra izvērtē izglītojamā
izaugsmes dinamiku un veic nepieciešamās izmaiņas individuālajā
sociālās korekcijas plānā.
26. Sociālās korekcijas grupu darba organizācijas
pamatforma ir sociālās korekcijas nodarbība, kas tiek
reglamentēta sociālās korekcijas nodarbību sarakstā. Sociālās
korekcijas izglītības iestādē sociālās korekcijas nodarbības
notiek visa kalendāra gada laikā un minēto nodarbību sarakstus
apstiprina atsevišķi mācību gada laikam un atsevišķi
brīvdienām.
27. Sociālās korekcijas nodarbību tēmas un to apguves
ilgumu paredz sociālās korekcijas nodarbību plānā. Minētās
nodarbības organizē attiecīgās nodarbes veikšanai nepieciešamajā
materiālajā bāzē atbilstoša speciālista vadībā.
28. Sociālās korekcijas nodarbību tēmas izvēlas
atbilstoši izglītojamo interesēm un nepieciešamībai, ievērojot
tematiskajā jomu sadalījumā noteikto nodarbību sadalījumu.
Minētajās nodarbībās izglītojamos var dalīt grupās, ievērojot
viņu intereses un dzimumus, kā arī nodarbībās apvienojot vairāku
klašu izglītojamos.
29. Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās
korekcijas procesa organizācijai izglītības iestādē mācību gada
laikā:
Nr.
p. k.
Nodarbība
Nodarbību skaits nedēļā pa klasēm
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
1.
Darba prasmju, informācijas
tehnoloģiju apguve un karjeras izglītība
2-6
2-6
2-6
2-6
4-8
4-8
4-8
4-8
4-8
2.
Vērtībizglītība un sagatavošana
dzīvei sabiedrībā
2-6
2-6
2-6
2-6
2-6
2-6
2-6
2-6
2-6
3
Individuālās/grupu
nodarbības
0-6
0-6
0-6
0-6
0-8
0-8
0-8
0-8
0-8
4.
Izglītojamā maksimālā nodarbību stundu slodze nedēļā
12
12
12
12
14
14
14
14
14
30. Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās
korekcijas procesa organizācijai sociālās korekcijas izglītības
iestādē izglītojamo brīvdienās:
Nodarbība
Nodarbību skaits nedēļā pa
klasēm
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
Individuālās/grupu nodarbības
6
6
6
6
8
8
8
8
8
31. Papildnosacījumi un paskaidrojumi sociālās korekcijas
nodarbību saraksta izveidei:
31.1. nodarbības darba prasmju, informācijas tehnoloģiju
apguvei un karjeras izglītībai paredzētas, lai motivētu darbam
vai mācībām, kā arī apgūtu dažādu arodu iemaņas: šūšana,
kulinārija, kokapstrāde, dārzkopība, informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas, karjeras izglītība, tai skaitā
iepazīšanās ar iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem;
31.2. nodarbības vērtībizglītībā un sagatavošanā dzīvei
sabiedrībā paredzētas, lai veidotu izglītojamo vērtību sistēmu,
sagatavotu viņus dzīvei sabiedrībā pēc izglītības iestādes
atstāšanas un motivētu ievērot veselīgu dzīvesveidu. Nodarbību
saturā iekļauj tēmas par dzīves mērķa izpratni, atbildību,
uzvedību un saskarsmes kultūru, prasmi risināt problēmas, pieņemt
lēmumus, izpratnes veidošanu par veselīgi funkcionējošu ģimeni,
veselīgu dzīvesveidu, tiesību pamatu apguvi (arī bērna tiesības),
patriotismu un pilsonisko līdzdalību, rīcību ekstremālās
situācijās, satiksmes noteikumiem, ugunsdrošību, dažādu vielu
lietošanu, atkarībām no tām, karjeras izvēli, personības
attīstību, līderību, kritisko un radošo domāšanu, finanšu
pratību, uzņēmējspējām, kā arī nodarbības izglītojamā emocionālā,
garīgā un fiziskā stresa mazināšanai vai novēršanai. Šajās
nodarbībās nodarbojas ar dažādiem mākslas veidiem, aerobiku,
sportu;
31.3. individuālās vai grupu nodarbības izglītības
iestāde organizē pēc izglītības iestādes psihologa, ārstniecības
personas vai pedagoģisko darbinieku ieteikuma atbilstoši
izglītojamo interesēm un vajadzībām. Nodarbības var paredzēt arī
izglītojamiem, kuri pirms tam ilgstoši nav apmeklējuši izglītības
iestādi un nepietiekamā līmenī apguvuši izglītības programmu,
tādējādi ir nepieciešamas papildu konsultācijas mācību vielas
apguvei.
32. Izglītības programmas īstenošanas gaitā konstatētās
nepilnības vai radušās neskaidrības risina savstarpējās
izglītojamo, vecāku un izglītības iestādes administrācijas
pārrunās vai rakstiski.
IV. Prasības
attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
33. Sociālās korekcijas izglītības iestādē izglītojamie
tiek ievietoti tikai ar tiesas (tiesneša) lēmumu vai
spriedumu.
34. Izglītojamo uzņemšana sociālās korekcijas izglītības
iestādē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka
kārtību, kādā bērnu ievieto sociālās korekcijas izglītības
iestādē.
V. Iegūtās
izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība vai vērtēšanas
pamatprincipi
35. Izglītojamo sasniegumu vērtēšana ir neatņemama
iepriekš iegūtas izglītības sastāvdaļa:
35.1. izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas
pamatprincipi, kārtība un obligātie valsts pārbaudījumi ir
noteikti valsts pamatizglītības standartā;
35.2. katra mācību priekšmeta pārbaudījumu apjomu,
skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka attiecīgā
mācību priekšmeta skolotājs atbilstoši mācību priekšmeta
programmai;
35.3. vecāki par izglītojamā mācību sasniegumiem tiek
informēti ne retāk kā reizi mēnesī. Ja nepieciešams, vecāki par
izglītojamā mācību sasniegumiem un citiem ar izglītības ieguvi
saistītiem jautājumiem tiek informēti individuālā sarunā;
35.4. izglītības programmas apguvei obligāto ieskaišu
skaitu nosaka izglītības iestāde proporcionāli paredzētajam
mācību stundu skaitam mācību priekšmetu un mācību stundu plānā,
bet ne mazāk kā divas ieskaites mācību priekšmetā;
35.5. izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina
liecība. Izglītojamo pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši
normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek
uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un
obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi;
35.6. par izglītības programmas apguvi izglītojamie saņem
apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu
atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un normatīvajiem aktiem,
kas nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās
izglītības dokumenti.
VI. Izglītības
programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un
materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
36. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde
ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu
darbību.
37. Izglītības programmas īstenošanas izmaksas sedz
atbilstoši normatīvajiem aktiem par vispārējās pamatizglītības un
vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu
minimumu:
37.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts
budžeta;
37.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts
un pašvaldības budžeta;
37.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no
valsts un privātā budžeta.
38. Apmaksājamo stundu skaitu nedēļā 1.-9. klasei
aprēķina atbilstoši izglītības programmas mācību plānam,
skolēniem nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem un pedagogu
papildu pienākumiem. Sociālās korekcijas nodarbības apmaksā
saskaņā ar sociālās korekcijas nodarbību plānu.
39. Maksimālais izglītojamo skaits sociālās korekcijas
izglītības iestādes vienā klasē - 10 izglītojamie.
Minimālais izglītojamo skaits vienā klasē -
6 izglītojamie. Ja izglītojamo skaits klasē ir mazāks,
klases apvieno, bet ne vairāk kā divas klases.
40. Ja ir apvienotas divas klases, apmaksājamās stundas
aprēķina pēc tās klases normatīva, kurā ir lielāks apmaksājamo
stundu skaits.
41. Sociālās korekcijas izglītības iestādes ieteicamais
pedagogu amatu vienību saraksts saskaņā ar sociālās korekcijas
izglītības iestādes finansiālajām iespējām:
Nr.
p. k.
Amats
Pedagogu amatu vienību skaits atbilstoši izglītojamo
skaitam
līdz 20
izglītojamiem
21-35
izglītojamie
36
izglītojamie
un vairāk
1.
Direktors
1
2.
Direktora vietnieki izglītības
jomā
1
1,5
2
3.
Izglītības psihologs
0,5
1
4.
Sporta organizators
0,25
0,5
5.
Bibliotekārs
0,25
0,5
6.
Sociālais pedagogs
1) Viena sociālā pedagoga vieta ir uz katriem
16-20 izglītojamiem.
2) Izzina izglītojamo problēmu loku.
3) Izvirza mērķus un uzdevumus problēmu mazināšanai
vai novēršanai.
4) Izstrādā individuālo izglītojamā sociālās korekcijas
plānu, saistībā ar to uzdevumus/darāmos darbus.
5) Izvērtē un dokumentē sociālās korekcijas darba
norisi.
6) Reizi divās nedēļās 30-40 minūtes tiekas individuālā
sarunā ar katru izglītojamo.
7.
Internāta skolotājs
1) Izglītojamo skaits internāta grupā no 6 līdz 10.
2) Noteikta stundu samaksa atbilstoši darba laika
grafikam, nodrošinot līdzsvarotu izglītojamo mācību un
sociālās korekcijas procesa organizāciju, darba un atpūtas
režīmu.
3) Uz katru pilnu internāta grupu atļauts apmaksāt ne
vairāk kā četras stundas nedēļā par piedalīšanos metodiskās
apvienības sanāksmēs, mācību un audzināšanas dokumentācijas
kārtošanu.
4) Atbild par izglītojamā ikdienas dzīves organizēšanu -
pašapkalpošanās, dežūras, nodarbību apmeklēšana, mājas
darbu izpilde.
42. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba
samaksas fonda ietvaros ir tiesības:
42.1. dalīt klasi grupās mācību priekšmeta vai mācību
priekšmeta daļas (atsevišķu stundu) apguvei;
42.2. veidot dažādu klašu izglītojamo apvienotās
grupas;
42.3. veidot apvienotās klases.
28. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 12. augusta
noteikumiem Nr. 468
Speciālās
pamatizglītības programmas paraugs
izglītojamiem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem,
fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas
traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības
traucējumiem
(izglītības programmas kodi
21015111, 21015121, 21015211, 21015221, 21015311, 21015321,
21015411, 21015421, 21015511, 21015521, 21015611, 21015621,
21015711, 21015721)
I. Izglītības programmas mērķi un uzdevumi
1. Speciālās pamatizglītības (mazākumtautību) programmas
izglītojamiem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem,
fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas
traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības
traucējumiem (turpmāk - izglītības programma) galvenie mērķi un
uzdevumi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.
2. Īstenojot izglītības programmas galvenos mērķus un
uzdevumus, izglītojamiem nodrošina iespēju atbilstoši veselības
stāvoklim, spējām un attīstības līmenim apgūt pamatprasmes, kas
nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai
aktivitātei, sociālai iekļaušanai un nodarbinātībai.
3. Izglītības programmas īstenošanas uzdevumi ir:
3.1. izglītoties emocionālās labvēlības un savstarpējās
sapratnes atmosfērā;
3.2. veidot pozitīvas sadarbības vidi pedagogu,
izglītojamā un vecāku savstarpējās attiecībās;
3.3. organizēt izglītojamā brīvā laika nodarbības kā
alternatīvu sociāli nevēlamiem laika kavēkļiem;
3.4. attīstīt daudzveidīgus mācību stimulus, kas atbilst
psihiskajām īpatnībām un nodrošina izglītošanās motivāciju;
3.5. novērtēt vajadzības, ievirzes, spējas un rosināt
jaunas vērtību sistēmas apguvi;
3.6. nodrošināt iespēju saņemt korekciju un
rehabilitāciju atbilstoši izglītojamā traucējuma veidam.
4. Mazākumtautību izglītības programmas īstenošanas
uzdevumi ir:
4.1. nodrošināt valsts valodas apguvi tādā līmenī, lai
varētu turpināt izglītību valsts valodā;
4.2. veicināt izglītības satura un valsts valodas
integrētu apguvi;
4.3. nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību
priekšmetu apguvi;
4.4. sekmēt izglītojamā integrāciju Latvijas
sabiedrībā;
4.5. atbalstīt attiecīgās etniskās kultūras apguvi.
II. Izglītības saturs
5. Izglītības programmas obligātais saturs (izglītības
jomas, mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti
un vispārīgais saturs, kā arī priekšmetu standarti) ir noteikts
valsts pamatizglītības standartā.
6. Izglītības programmas saturu veido mācību priekšmetu
programmas un individuālo un grupu nodarbību korekcijas un
rehabilitācijas plāns.
III. Izglītības programmas īstenošanas plāns
7. Izglītības iestāde izglītības programmā noteiktās
prasības īsteno atbilstoši izglītojamā spējām, attīstības
līmenim, veselības stāvoklim.
8. Izglītības programmas īstenošana var ilgt:
8.1. izglītojamiem ar redzes traucējumiem -
10 gadus;
8.2. izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem -
10 gadus, bet smagas un izteikti smagas pakāpes
nedzirdīgajiem - 11 gadus;
8.3. izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem -
deviņus gadus;
8.4. izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām - deviņus
gadus;
8.5. izglītojamiem ar valodas traucējumiem -
10 gadus;
8.6. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem -
10 gadus;
8.7. izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem -
deviņus gadus.
9. Izglītības iestādes direktors pieņem lēmumu par
izglītības programmas īstenošanas ilgumu, izvērtējot izglītojamā
spējas un attīstības līmeni.
10. Vispārējās izglītības iestādes klasē var integrēt
(iekļaut) ne vairāk par trim izglītojamiem ar redzes
traucējumiem, ar dzirdes traucējumiem, ar fiziskās attīstības
traucējumiem, ne vairāk par četriem izglītojamiem ar valodas
traucējumiem, ar mācīšanās traucējumiem, ar garīgās veselības
traucējumiem. Iekļautajiem izglītojamiem izstrādā individuālo
izglītības plānu.
11. Izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību
stundu plānā mācību stundu skaitu katrā klasē, izņemot 3., 6. un
9. klasi, nosaka izglītības iestāde.
12. Izglītības iestāde, īstenojot savā attīstības plānā
izvirzītās prioritātes, izvēlas vienu no piedāvātajiem mācību
priekšmetu un mācību stundu plāna variantiem.
1. variants
Nr. p. k.
Izglītības joma un mācību priekšmets
Klase
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
1.
Valoda
2.
Latviešu valoda
6
6
6
5
5
4
3
3
3
3.
Pirmā svešvaloda*
1
1
3
3
3
3
3
3
3
4.
Otrā svešvaloda**
2
3
3
3
5.
Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6.
Matemātika
4
4
4
5
5
5
6
5
5
7.
Informātika
1
1
1
8.
Dabaszinības
1
1
2
1
1
2
9.
Bioloģija
1
1
2
10.
Fizika
1
2
11.
Ķīmija
1
2
12.
Ģeogrāfija
1
1
2
13.
Cilvēks un sabiedrība
14.
Latvijas vēsture
1
1
1
1
15.
Pasaules vēsture
1
1
1
1
16.
Sociālās zinības
1
1
1
1
1
2
1
1
2
17.
Ētika/Kristīgā mācība
1
1
1
18.
Mājturība un tehnoloģijas
1
1
1
1
1
2
1
1
2
19.
Sports
2
2
2
2
2
2
2
2
2
20.
Māksla
21.
Literatūra
1
1
2
1
1
2
22.
Mūzika***
2
2
2
2
2
2
1
1
1
23.
Vizuālā māksla
2
2
2
1
1
1
1
1
1
24.
Mācību stundas pēc izglītības
iestādes izvēles****
1
2
0
4
4
0
4
6
0
25.
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā
22
23
24
26
28
30
32
34
34
Piezīmes.
1. * Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem -
atbilstoši izglītojamā spējām vai izvēlas citu mācību
priekšmetu (ieteicams latviešu valodu vai zīmju valodu).
2. ** Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem -
atbilstoši izglītojamā spējām vai izvēlas citu mācību
priekšmetu (ieteicams latviešu valodu vai zīmju valodu).
3. *** Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem
izvēlas citu mācību priekšmetu.
4. **** Mācību stundas ieteicams izmantot mācību
priekšmeta "Sports" apguvei.
2. variants
Nr. p. k.
Izglītības joma un mācību priekšmets
Klase
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
1.
Valoda
2.
Latviešu valoda*
6
6
6
6
5
4
3
3
4
3.
Pirmā svešvaloda**
1
1
3
3
3
3
3
3
3
4.
Otrā svešvaloda***
2
3
3
3
5.
Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6.
Matemātika
4
4
4
5
5
5
6
5
5
7.
Informātika
1
1
1
8.
Dabaszinības
2
2
2
2
2
2
9.
Bioloģija
2
2
2
10.
Fizika
2
2
11.
Ķīmija
2
2
12.
Ģeogrāfija
2
2
2
13.
Cilvēks un sabiedrība
14.
Latvijas vēsture
1
1
1
1
15.
Pasaules vēsture
1
1
1
1
16.
Sociālās zinības
1
1
1
2
2
2
1
1
1
17.
Ētika/Kristīgā mācība
1
1
1
18.
Mājturība un tehnoloģijas
1
1
1
1
2
2
2
2
2
19.
Sports
2
2
2
2
2
2
2
2
2
20.
Māksla
21.
Literatūra
2
2
2
2
2
22.
Mūzika****
2
2
2
2
2
2
1
1
1
23.
Vizuālā māksla
2
2
2
2
1
1
1
1
1
24.
Mācību stundas pēc izglītības
iestādes izvēles*****
0
1
0
1
1
0
1
1
0
25.
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā
22
23
24
26
28
30
32
34
34
Piezīmes.
1. * Vienu latviešu valodas stundu nedēļā
4. klasē ieteicams veltīt literatūras apguvei.
2. ** Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem -
atbilstoši izglītojamā spējām vai izvēlas citu mācību
priekšmetu (ieteicams latviešu valodu vai zīmju valodu).
3. *** Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem -
atbilstoši izglītojamā spējām vai izvēlas citu mācību
priekšmetu (ieteicams latviešu valodu vai zīmju valodu).
4. **** Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem
izvēlas citu mācību priekšmetu.
5. ***** Mācību stundas ieteicams izmantot mācību
priekšmeta "Sports" apguvei.
13. Izglītības iestāde izvēlas vienu no pamatizglītības
programmā īstenojamiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna
modeļiem:
13.1. izglītojamiem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas
izglītību latviešu valodā un kuriem ir latviešu valodas prasmes
un latviešu valodas lietošanas pieredze (1. modelis), no 1.
līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi
valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no
kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;
13.2. izglītojamiem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas
izglītību mazākumtautību valodā un kuriem ir latviešu
sarunvalodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze
(2. modelis):
13.2.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā
mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā
50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību
gadā;
13.2.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā
mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā
80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību
gadā;
13.3. izglītojamiem, kuriem ir latviešu valodas prasmes
un kuri vēlas padziļināti apgūt etnisko kultūru, apgūstot mācību
priekšmetus, kas nav noteikti kā valsts pamatizglītības standarta
pamatizglītības programmu saturu veidojošie mācību priekšmeti
(3. modelis):
13.3.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā
mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā
50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību
gadā;
13.3.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā
mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā
80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību
gadā.
14. Mazākumtautību izglītības programmas mācību
priekšmetu un mācību stundu plāns:
Nr. p. k.
Izglītības joma un mācību priekšmets*
Klase
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
1.
Valoda
2.
Latviešu valoda un
literatūra
4
4
4
4
4
5
5
5
5
3.
Mazākumtautības valoda
4
5
5
4
4
4
3
3
3
4.
Svešvaloda**
1
1
2
2
2
2
2
2
2
5.
Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6.
Matemātika
4
4
4
5
5
5
6
5
5
7.
Informātika
1
1
1
8.
Dabaszinības
1
1
2
1
1
2
9.
Bioloģija
1
1
2
10.
Fizika
1
2
11.
Ķīmija
1
2
12.
Ģeogrāfija
1
1
2
13.
Cilvēks un sabiedrība
14.
Latvijas vēsture
1
1
1
1
15.
Pasaules vēsture
1
1
1
1
16.
Sociālās zinības
1
1
1
1
1
2
1
1
2
17.
Ētika/Kristīgā mācība
1
1
1
18.
Mājturība un tehnoloģijas
1
1
1
1
1
1
1
1
1
19.
Sports
2
2
2
2
2
2
2
2
2
20.
Māksla
21.
Literatūra
1
2
2
2
2
2
22.
Mūzika***
1
1
1
1
1
1
1
1
1
23.
Vizuālā māksla
1
1
1
2
1
1
1
1
1
24.
Mācību stundas pēc izglītības
iestādes izvēles****
1
1
0
2
3
0
3
5
0
25.
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā
22
23
24
26
28
30
32
34
34
Piezīmes.
1. * Īstenojot vienu no šā pielikuma
13. punktā paredzētajiem mācību priekšmetu un mācību
stundu plāna modeļiem, izglītības iestāde mācību priekšmetu un
mācību stundu plānā, norādot konkrēto mācību stundu skaitu,
nosaka mācību priekšmetus, kuri apgūstami:
1) latviešu valodā (2. rinda);
2) mazākumtautības valodā (3. rinda);
3) latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai latviešu
valodā un mazākumtautības valodā (bilingvāli) (no
4. rindas līdz 24. rindai).
2. ** Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem -
atbilstoši izglītojamā spējām izvēlas citu mācību priekšmetu
(ieteicams latviešu valodu vai zīmju valodu).
3. *** Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem
izvēlas citu mācību priekšmetu.
4. **** Mācību stundas ieteicams izmantot mācību
priekšmeta "Sports" apguvei.
15. Izglītības iestāde atbilstoši savā attīstības plānā
izvirzītajām prioritātēm, īstenojot mazākumtautību izglītības
programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plānu, izvēlas
vienu no šā pielikuma 13. punktā noteiktajiem mācību
priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem mācību satura
apguvei.
16. Izglītības programmas īstenošana aptver pilnu
Vispārējās izglītības likumā maksimāli noteikto mācību stundu
slodzi nedēļā, izmantojot izglītības iestādes izvēlei paredzētās
mācību stundas.
17. Īstenojot izglītības programmu, izglītības iestāde
līdzsvaroti papildina mācību stundu skaitu (izņemot 3., 6. un 9.
klasi) tajos mācību priekšmetos, kuri nodrošina izglītības
iestādes nolikumā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu,
nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu
slodzi nedēļā katrā klasē.
18. Mācību priekšmetu un mācību stundu plāns tiek
apstiprināts ar izglītības iestādes direktora rīkojumu katra
mācību gada sākumā.
19. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu
slodzes tiek iekļautas:
19.1. klases stunda - vismaz viena stunda katrai klasei
nedēļā;
19.2. fakultatīvās nodarbības, kas nav obligātas un tiek
organizētas izglītojamo grupai, ievērojot brīvprātības principu
(pamats - vecāku iesniegums). Fakultatīvās nodarbības ir
izglītojamo vispārējo attīstību veicinošas nodarbības, tai skaitā
kori, tautas deju kolektīvi, skolas pūtēju orķestri, teātra,
svešvalodu apguves, uzņēmējspēju kompetences attīstošās
nodarbības;
19.3. stundas individuālajam darbam ar izglītojamiem,
kuriem nepieciešama palīdzība mācību satura apguvē mācību
priekšmetā, kā arī darbam ar talantīgajiem bērniem atsevišķu
mācību priekšmetu padziļinātai apguvei;
19.4. pagarinātās darba dienas grupas;
19.5. individuālās un grupu korekcijas un rehabilitācijas
nodarbības.
20. Organizējot mācību procesu izglītības iestādē, tiek
ievēroti šādi nosacījumi:
20.1. pirmo apgūstamo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas
Savienības oficiāli noteiktajām valodām, izglītības iestāde
nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un
uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes
apsvērumus;
20.2. klases stundās aplūkojamās tēmas ir
vērtībizglītība, uzvedība un saskarsmes kultūra, patriotisms un
pilsoniskā līdzdalība, veselīga dzīvesveida pamati un atkarību
profilakse, darbība ekstremālās situācijās un satiksmes drošība,
karjeras izvēle, personības attīstība, līderība, kritiskā
domāšana, radošā domāšana, finanšu pratība, uzņēmējspējas;
20.3. katru gadu izglītības iestāde patstāvīgi plāno
laiku projektu norisei, par to laikus informējot izglītojamos un
viņu vecākus;
20.4. izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par
mācību gadā izmantojamo laika apjomu mācību ekskursijām, mācību
olimpiādēm, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas
procesu saistītiem pasākumiem;
20.5. vienā dienā vienai klasei netiek ieplānots vairāk
par vienu līdz diviem tēmas nobeiguma pārbaudes darbiem;
20.6. mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskas
pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai;
20.7. individuālās un grupu korekcijas un rehabilitācijas
nodarbības;
20.8. ja izglītības iestādē ir uzņemts izglītojamais,
kurš atgriezies no mācībām citā valstī, tad izglītības iestāde
viņa iekļaušanai kopējā mācību procesā izstrādā individuālo plānu
izglītojamam, iekļaujot tajā individuālas mācību stundas valsts
valodā mācību priekšmetos "Latviešu valoda" vai
"Literatūra", "Latvijas vēsture" un
"Sociālās zinības" vai, ja izglītības iestāde īsteno
mazākumtautību izglītības programmu, tad mācību priekšmetos
"Latviešu valoda un literatūra", "Latvijas
vēsture" un "Sociālās zinības", nepārsniedzot
Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi
nedēļā.
21. Izglītības iestāde izstrādā individuālo un grupu
korekcijas un rehabilitācijas nodarbību plānu atbilstoši
traucējuma veidam. Individuālo un grupu korekcijas un
rehabilitācijas nodarbību plānu mācību gada sākumā apstiprina ar
izglītības iestādes direktora rīkojumu.
22. Individuālās un grupu korekcijas un rehabilitācijas
nodarbības (izņemot vispārējās izglītības iestādes, kurās
integrēti izglītojamie ar speciālajām vajadzībām):
22.1. izglītojamiem ar redzes traucējumiem:
Nr. p. k.
Nodarbība
Klase
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
1.
Individuālās/grupu korekcijas un
rehabilitācijas nodarbības
6
5
5
5
6
6
5
4
4
2.
Nodarbības orientēšanās prasmju,
mo …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.