Kooperatīvo sabiedrību likums

Kooperatīvo sabiedrību likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Kooperatīvo sabiedrību likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1. pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir radīt labvēlīgus pārvaldes nosacījumus kooperatīvajām sabiedrībām (turpmāk — sabiedrība) — brīvprātīgām personu apvienībām, kuru nolūks ir veicināt biedru kopīgo ekonomisko interešu efektīvu īstenošanu. 2 2. pants. Likuma darbības joma (1) Šis likums regulē sabiedrības darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, dibināšanu, likvidāciju un reorganizāciju. (2) Ja sabiedrība īsteno izšķirošo ietekmi kapitālsabiedrībā, tai piemēro koncernu regulējošos normatīvos aktus. (3) Sabiedrībai piemēro Komerclikuma noteikumus par uzņēmumu un filiāli, prokūru un parasto komercpilnvaru. (4) Sabiedrības darījumiem, izņemot darījumus starp sabiedrību un tās biedru sabiedrības sniegto pakalpojumu ietvaros, piemēro Komerclikuma noteikumus par komercdarījumiem. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2019.) 3. pants. Sabiedrības tiesiskais statuss (1) Sabiedrība ir juridiskā persona. (2) Sabiedrība uzskatāma par nodibinātu un iegūst juridiskās personas statusu ar dienu, kad tā ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā. 4 4. pants. Sabiedrības atbildības norobežošana (1) Sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. (2) Sabiedrība neatbild par tās biedra saistībām. (3) Sabiedrības biedrs neatbild par sabiedrības saistībām. 5 5. pants. Sabiedrības nosaukums (1) Sabiedrības nosaukumā ietver norādi "kooperatīvā sabiedrība". (2) Sabiedrības nosaukumā var norādīt attiecīgās sabiedrības darbības veidu. (3) Sabiedrība, kuras tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot tās nosaukumu vai simboliku, var no aizskārēja prasīt, lai tas izbeidz izmantot šo nosaukumu vai simboliku, kā arī lai atlīdzina sabiedrībai ar tās nosaukuma vai simbolikas prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus. 6 6. pants. Fiziskajai personai noteiktie komercdarbības ierobežojumi (1) Ja fiziskajai personai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, atņemtas tiesības veikt visu veidu vai noteikta veida komercdarbību, attiecīgajā nolēmumā noteiktajā aizlieguma periodā tai ir aizliegts: 1) būt par sabiedrības dibinātāju; 2) kļūt par sabiedrības biedru, izņemot gadījumu, kad sabiedrības pajas tiek mantotas; 3) kļūt par pārstāvi sabiedrības pārstāvju sapulcē; 4) būt par sabiedrības valdes locekli; 5) būt par sabiedrības padomes locekli; 6) būt par sabiedrības revidentu; 7) būt par sabiedrības likvidatoru; 8) sniegt padomus, dot norādījumus šajā daļā minētajām personām vai citādi tās ietekmēt. (2) Ja fiziskajai personai atņemtas tiesības veikt noteikta veida komercdarbību, šā panta pirmajā daļā minētie aizliegumi attiecināmi tikai uz attiecīgajā nolēmumā noteikto komercdarbības veidu. Ja šādai personai tiesiskais statuss ļauj pieņemt lēmumus sabiedrībā vai pārstāvēt sabiedrību, tai nav balsstiesību un ir aizliegts pārstāvēt sabiedrību jautājumos par attiecīgajā nolēmumā noteikto komercdarbības veidu. (3) Ja fiziskajai personai atņemtas tiesības veikt visu veidu vai noteikta veida komercdarbību, tās pienākums ir nekavējoties pēc attiecīgā nolēmuma spēkā stāšanās par to informēt sabiedrību un tās biedrus. 7 7. pants. Fiziskajai personai noteiktie amatu ieņemšanas ierobežojumi (1) Ja fiziskajai personai, pamatojoties uz kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus sabiedrībā vai tās pārvaldes institūcijās, tai ir aizliegts būt par sabiedrības: 1) valdes locekli; 2) padomes locekli; 3) revidentu; 4) likvidatoru. (2) Ja tiesa, pamatojoties uz civilprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ierobežojusi pilngadīgas fiziskās personas rīcībspēju (garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ vai personas izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ), attiecīgā fiziskā persona nav tiesīga ieņemt šā panta pirmajā daļā minētos amatus. (3) Ja fiziskajai personai atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus sabiedrībā vai tās pārvaldes institūcijās vai ja tiesa ir ierobežojusi pilngadīgas fiziskās personas rīcībspēju, tās pienākums ir nekavējoties pēc attiecīgā nolēmuma spēkā stāšanās par to informēt sabiedrību un tās biedrus. Ja fiziskajai personai ir ierobežota rīcībspēja un nodibināta aizgādnība, informēšanas pienākums ir attiecīgās fiziskās personas aizgādnim, kas informāciju sniedz nekavējoties, tiklīdz ir uzzinājis vai viņam vajadzēja uzzināt, ka attiecīgā persona ieņem noteiktu amatu. (4) Šajā pantā noteiktais pārstāvības tiesību ierobežojums nav spēkā attiecībā uz trešām personām. 8 8. pants. Atbalsts atsevišķiem sabiedrību darbības veidiem (1) Sabiedrība var saņemt valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, ja tā ir ieguvusi atbilstības statusu un ja prasība par šo statusu noteikta attiecīgā atbalsta piešķiršanas jomu regulējošā normatīvajā aktā. Atbilstības statusu sabiedrībai piešķir, ja tā atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par sabiedrības pārvaldi, peļņas sadali, biedru skaitu un to statusu, sabiedrības darbības tiesiskumu, nodokļu (nodevu) parāda pieļaujamo apmēru, maksātnespējas vai likvidācijas procesa neesību, sabiedrības darbības veidu un ilgumu, saražotās produkcijas izcelsmi, sabiedrības preču un pakalpojumu apgrozījuma veidu un apjomu, kā arī citiem sabiedrības saimnieciskās darbības kvantitatīvajiem kritērijiem. (2) Ministru kabinets nosaka: 1) sabiedrības atbilstības kritērijus; 2) atbilstības statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību; 3) termiņu, uz kādu piešķir atbilstības statusu; 4) atbilstīgās sabiedrības darbības uzraudzības kārtību; 5) maksas pakalpojumu cenrādi par atbilstības statusa piešķiršanu sabiedrībai. (3) Zemkopības ministrija piešķir un anulē atbilstības statusu, kā arī īsteno atbilstīgās sabiedrības darbības uzraudzību. Zemkopības ministrija attiecīgos valsts pārvaldes uzdevumus var deleģēt privātpersonai saskaņā ar deleģēšanas līgumu. 9 (30.05.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.) II nodaļa Sabiedrības dibināšana 9. pants. Sabiedrības dibināšanas kārtība (1) Sabiedrības dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par trim. (2) Dibinot sabiedrību, dibinātāji veic šādas darbības: 1) izstrādā un paraksta sabiedrības dibināšanas dokumentus saskaņā ar šā likuma 11. un 12. pantu; 2) apmaksā pamatkapitālu noteiktā apmērā, dibināmās sabiedrības vārdā atver kontu kredītiestādē un organizē dibinātāju naudas iemaksāšanu; 3) organizē mantiskā ieguldījuma novērtēšanu (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums); 4) izveido sabiedrības pārvaldes institūcijas un, ja tas ir sabiedrībā paredzēts, ieceļ revidentu; 5) samaksā valsts nodevu par ierakstīšanu Uzņēmumu reģistra žurnālā un maksu par reģistra ieraksta izsludināšanu; 6) iesniedz pieteikumu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (turpmāk — Uzņēmumu reģistrs). (3) Dibinātāji ar sabiedrības dibināšanu saistītās darbības veic kopīgi, ja dibināšanas līgumā nav noteikts citādi. 10 10. pants. Sabiedrības dibināšanas dokumenti (1) Sabiedrības dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums un statūti. (2) Pēc grozījumu izdarīšanas sabiedrības dibināšanas dokumentos Uzņēmumu reģistram iesniedz grozījumu tekstu, kā arī pilnu šo dokumentu tekstu jaunajā redakcijā. 11 11. pants. Sabiedrības dibināšanas līgums (1) Dibināšanas līgumā norāda: 1) ziņas par dibinātājiem: a) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, kas dokumentu izdevusi) un adresi, kurā tā sasniedzama, b) juridiskajai personai un personālsabiedrībai — nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tās pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, kas dokumentu izdevusi), amatu un adresi, kurā tas sasniedzams, kā arī personu, kura juridiskās personas vai personālsabiedrības vārdā paraksta dibināšanas līgumu; 2) sabiedrības nosaukumu; 3) sabiedrības mērķi un uzdevumus; 4) pamatkapitāla lielumu, pajas nominālvērtību, paju sadalījumu starp dibinātājiem un to apmaksas termiņus; 5) sabiedrības valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, kas dokumentu izdevusi) un adresi, kurā tie sasniedzami; 6) sabiedrības padomes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, kas dokumentu izdevusi) un adresi, kurā tie sasniedzami, ja sabiedrībai ir padome; 7) revidenta vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, kas dokumentu izdevusi) un adresi, kurā tas sasniedzams, ja sabiedrībai paredzēts revidents; 8) citus noteikumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu. (2) Dibināšanas līgumu paraksta visi dibinātāji. 12 12. pants. Sabiedrības statūti (1) Sabiedrības statūtos norāda: 1) sabiedrības nosaukumu; 2) darbības mērķi un uzdevumus; 3) darbības termiņu (ja sabiedrība dibināta uz noteiktu laiku); 4) valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi; 5) padomes skaitlisko sastāvu (ja sabiedrībai paredzēta padome); 6) pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību (ja sabiedrībai paredzēta pārstāvju sapulce); 7) pamatkapitāla minimālo lielumu un pajas nominālvērtību; 8) iestāšanās maksas un biedra naudas lielumu (ja tādas paredzētas); 9) kritērijus biedra statusa iegūšanai; 10) citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. (2) Dibinot sabiedrību, statūtus paraksta visi dibinātāji. 13 13. pants. Pieteikums ierakstīšanai Uzņēmumu reģistra žurnālā (1) Pieteikumā sabiedrības ierakstīšanai Uzņēmumu reģistra žurnālā sabiedrība norāda likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" minētās ziņas. (2) Pieteikumu paraksta visi dibinātāji. (3) Pieteikumam pievieno: 1) dibināšanas dokumentus; 2) kredītiestādes izziņu vai citu dokumentu par pamatkapitāla apmaksu (ja pamatkapitāls vai tā daļa apmaksāta naudā); 3) dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma vērtību (ja izdarīts mantiskais ieguldījums); 4) katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli; 5) katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu būt par padomes locekli (ja sabiedrībai ir padome); 6) valdes paziņojumu par sabiedrības juridisko adresi. (4) Pieteikumu sabiedrības ierakstīšanai Uzņēmumu reģistra žurnālā sabiedrība iesniedz pēc tam, kad dibinātāji izpildījuši šā likuma 9. panta otrajā daļā minētās darbības. 14 III nodaļa Biedri 14. pants. Sabiedrības biedri (1) Biedrs ir persona, kas ierakstīta biedru reģistrā. (2) Persona iegūst biedra statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta biedru reģistrā, bet zaudē biedra statusu, kad tā izslēgta no biedru reģistra. (3) Par sabiedrības biedru var būt persona, kas izmanto sabiedrības pakalpojumus un atbilst statūtos noteiktajiem biedra statusa kritērijiem. (4) Sabiedrības dibinātāji kļūst par tās biedriem ar brīdi, kad sabiedrība reģistrēta Uzņēmumu reģistra žurnālā. 15 15. pants. Biedra uzņemšana sabiedrībā (1) Persona, kas vēlas kļūt par biedru, iesniedz sabiedrībai rakstveida pieteikumu. Pieteikumā norāda biedra uzņemšanai un biedru reģistra vešanai nepieciešamās ziņas. (2) Personas rakstveida pieteikumu par iestāšanos sabiedrībā izskata nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no tā iesniegšanas dienas. Lēmumu par biedra uzņemšanu pieņem valde, ja statūtos nav noteikta cita pārvaldes institūcija. (3) Personai var atteikt uzņemšanu sabiedrībā šādos gadījumos: 1) persona neatbilst statūtos vai likumā noteiktajiem biedra statusa kritērijiem; 2) persona izslēgta no sabiedrības saskaņā ar šā likuma 18. panta pirmās daļas 2. vai 3. punktu; 3) atbilstoši statūtiem sabiedrība apkalpo tikai savus biedrus un nespēj sekmīgi apkalpot lielāku biedru skaitu. (4) Ja personai atteikta uzņemšana, sabiedrība piecu dienu laikā rakstveidā informē pieteikuma iesniedzēju, norādot atteikuma iemeslu. Pieteikuma iesniedzējs viena mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas var prasīt jautājuma izskatīšanu nākamajā padomes sēdē vai, ja tādas nav, biedru kopsapulcē. Sabiedrības statūtos var noteikt citu iekšējās apstrīdēšanas kārtību, paredzot, ka lēmums apstrīdams vismaz vienā sabiedrības institūcijā. 16 16. pants. Sabiedrības biedru reģistrs (1) Sabiedrības valde ved biedru reģistru. Reģistrā norāda: 1) ziņas par biedriem: a) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, kas dokumentu izdevusi) un adresi, kurā tā sasniedzama, b) juridiskajai personai un personālsabiedrībai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi; 2) datumu, kad biedrs ierakstīts biedru reģistrā; 3) katram biedram piederošo paju skaitu un to nominālvērtību; 4) ziņas par biedra balsstiesību ierobežojumu; 5) izmaiņas, kas notikušas ar pajām; 6) datumu, kad biedrs izslēgts no biedru reģistra un kad notikusi galīgā norēķināšanās ar bijušo biedru; 7) citu informāciju, kuru sabiedrība uzskata par būtisku. (2) Valde izdara ierakstu biedru reģistrā nekavējoties pēc tam, kad tā saņēmusi paziņojumu par izmaiņām biedru reģistrā ierakstāmajās ziņās. Ja valde pieņem lēmumu par biedra uzņemšanu, izmaiņas biedru reģistrā veic vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu. Ja lēmumu par biedra uzņemšanu pieņem cita sabiedrības institūcija, valde veic izmaiņas biedru reģistrā ne vēlāk kā triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. (3) Lai izmantotu savas likumā noteiktās tiesības, biedri, padomes locekļi, revidents, kā arī kompetentas publiskas iestādes ir tiesīgas iepazīties ar biedru reģistru. (4) Biedram ir tiesības saņemt valdes apliecinātu sabiedrības biedru reģistra izrakstu par sevi. 17 17. pants. Izstāšanās no sabiedrības (1) Biedrs var izstāties no sabiedrības, iesniedzot sabiedrībai rakstveida paziņojumu. Biedrs nevar pieteikt izstāšanos pēc tam, kad pieņemts lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu vai lēmums par maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu. (2) Biedru izslēdz no biedru reģistra nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad iesniegts paziņojums par izstāšanos. 18 18. pants. Izslēgšana no sabiedrības (1) Biedru var izslēgt no sabiedrības, ja: 1) tas neatbilst likumā vai statūtos noteiktajiem biedra statusa kritērijiem; 2) tas būtiski pārkāpis šā likuma vai statūtu noteikumus; 3) tā darbība negatīvi ietekmē sabiedrības reputāciju vai nodara būtisku kaitējumu tās interesēm. (2) Lēmumu par izslēgšanu pieņem valde, ja statūtos nav noteikta cita institūcija. (3) Sabiedrība piecu dienu laikā rakstveidā paziņo biedram lēmumu, norādot tā pamatojumu. (4) Biedrs viena mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas var prasīt jautājuma izskatīšanu nākamajā padomes sēdē vai, ja tādas nav, biedru kopsapulcē. Sabiedrības statūtos var noteikt citu iekšējās apstrīdēšanas kārtību, paredzot, ka lēmums apstrīdams vismaz vienā sabiedrības institūcijā. (5) Ja biedrs lēmumu par izslēgšanu nav apstrīdējis, to nekavējoties izslēdz no biedru reģistra pēc šā panta ceturtajā daļā minētā termiņa notecējuma. Ja biedrs lēmumu ir apstrīdējis, to izslēdz no biedru reģistra pēc tam, kad iekšējās apstrīdēšanas kārtībā atbildīgā sabiedrības institūcija pieņēmusi biedram nelabvēlīgu lēmumu. 19 19. pants. Biedra dalības izbeigšanās sekas (1) Ja biedru izslēdz no biedru reģistra, sabiedrība dzēš tam piederošās pajas. (2) Sabiedrība izmaksā pajas personai, kura izslēgta no biedru reģistra, gada laikā no nākamā gada pārskata apstiprināšanas dienas. (3) Šā panta otrajā daļā minētajai izmaksai sabiedrība pieskaita peļņu vai ietur no tās zaudējumus par pēdējo pārskata gadu proporcionāli laikam, kad persona, kura izslēgta no biedru reģistra, bijusi biedra statusā. (4) Sabiedrība var pagarināt šā panta otrajā daļā minēto termiņu, ja izmaksa, kura veicama pārskata gada laikā, vienai vai vairākām personām kopā pārsniedz trīs procentus no sabiedrības pamatkapitāla. Termiņa pagarinājumu piemēro izmaksas daļai, kura pārsniedz trīs procentus no sabiedrības pamatkapitāla. (5) Ja sabiedrība pagarinājusi izmaksas termiņu saskaņā ar šā panta ceturto daļu, izmaksu veic vienmērīgi pa gadiem, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā no šā panta otrajā daļā minētā gada pārskata apstiprināšanas dienas. Sabiedrības statūtos var noteikt citu izmaksas termiņu. (6) Sabiedrība maksā likumiskos procentus par paredzētajā apmērā un termiņā neizdarītajām izmaksām personai, kura izslēgta no biedru reģistra. 20 20. pants. Rīcība ar pajām biedra nāves gadījumā (1) Biedra nāves gadījumā pajas manto mantinieks. (2) Mantinieks var kļūt par biedru šā likuma 15. pantā noteiktajā kārtībā. Ja mantinieks kļūst par sabiedrības biedru, viņš nemaksā iestāšanās maksu. (3) Ja biedra nāves gadījumā mantinieks nekļūst par sabiedrības biedru, sabiedrība veic izmaksas viņam atbilstoši šā likuma 19. panta noteikumiem. 21 21. pants. Biedra tiesības uz informāciju Biedram ir tiesības saņemt no sabiedrības informāciju jebkurā ar tās darbību saistītā jautājumā, ja tai nav noteikts komercnoslēpuma statuss. 22 22. pants. Biedra tiesības uz dokumentu pieejamību (1) Ja šajā likumā paredzētas tiesības biedriem iepazīties ar dokumentiem vai informāciju, sabiedrība likumā noteiktajā termiņā nodrošina visiem biedriem iespējas iepazīties ar tiem sabiedrības juridiskajā adresē. Biedriem ir tiesības saņemt dokumentu kopijas vai izrakstus. (2) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja sabiedrība nodrošina dokumentu vai informācijas nepārtrauktu bezmaksas pieejamību un to lejupielādi elektroniskajā vidē. 23 IV nodaļa Sabiedrības pamatkapitāls un peļņas izlietošana 23. pants. Sabiedrības pamatkapitāls (1) Sabiedrības pamatkapitālu veido paju nominālvērtību kopsumma. Pamatkapitāls ir mainīgs. (2) Pamatkapitāla minimālo lielumu nosaka sabiedrības statūtos. (3) Ja pašu kapitāls kļūst mazāks par sabiedrības statūtos noteikto pamatkapitāla minimālo lielumu, valde triju mēnešu laikā sasauc biedru kopsapulci, kurā lemj par sabiedrības tālāko darbību. 24 24. pants. Paja (1) Paja ir biedra ieguldījuma daļa sabiedrības pamatkapitālā. Visām pajām ir vienāda nominālvērtība. (2) Katrs biedrs veic ieguldījumu pamatkapitālā vismaz vienas pajas apmērā. (3) Visiem biedriem ir vienāds paju skaits, ja statūtos nav noteikts citādi. Ja atbilstoši statūtiem biedriem var būt atšķirīgs paju skaits, statūtos norāda kārtību paju skaita noteikšanai un paju apmaksai. 25 25. pants. Pamatkapitāla palielināšana un apmaksa (1) Biedrs veic papildu ieguldījumu pamatkapitālā statūtos vai biedru kopsapulces lēmumā noteiktajā kārtībā. Papildu ieguldījumus veic proporcionāli katra biedra ieguldījuma apmēram, ja statūtos vai biedru kopsapulces lēmumā, kas pieņemts atbilstoši šā likuma 38. panta piektās daļas noteikumiem, nav noteikts citādi. (2) Pamatkapitālu apmaksā naudā, ja dibināšanas dokumenti neparedz mantisko ieguldījumu. (3) Mantiskajam ieguldījumam piemēro Komerclikuma 153. pantu. (4) Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu sniedz visi biedri (dibinātāji), vai arī mantiskais ieguldījums tiek novērtēts atbilstoši Komerclikuma 154. panta pirmās, trešās un ceturtās daļas noteikumiem. (5) Personas, kas novērtējušas mantisko ieguldījumu, solidāri atbild par zaudējumiem, kuri nodarīti nepareizas mantiskā ieguldījuma novērtēšanas dēļ. (6) Pamatkapitālā ieguldītās lietas kļūst par sabiedrības īpašumu. 26 26. pants. Sabiedrības gada pārskats (1) Pēc pārskata gada beigām valde sastāda un paraksta sabiedrības gada pārskatu un iesniedz to padomei, ja sabiedrībai ir padome, un zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (turpmāk — zvērināts revidents). (2) Sabiedrības gada pārskatu pārbauda (revidē) un atzinumu par to sniedz biedru kopsapulcē ievēlēts zvērināts revidents, ja to paredz likums, statūti vai biedru kopsapulces lēmums. (3) Pēc zvērināta revidenta un padomes, ja sabiedrībai ir padome, atzinumu saņemšanas valde sasauc biedru kopsapulci, kas apstiprina sabiedrības gada pārskatu. (4) Ja biedru kopsapulce sasaukta šā likuma 32. panta ceturtajā vai piektajā daļā minētajā kārtībā, biedru kopsapulce var apstiprināt sabiedrības gada pārskatu bez padomes atzinuma saņemšanas. 27 27. pants. Sabiedrības peļņas izlietošana (1) Valde sagatavo un iesniedz biedru kopsapulcei priekšlikumu par peļņas izlietošanu. Priekšlikumā norāda: 1) sabiedrības pārskata gada peļņas apmēru; 2) biedriem izmaksājamās peļņas daļu; 3) peļņas izlietošanu citiem mērķiem. (2) Biedram izmaksājamās peļņas daļu nosaka proporcionāli tā izmantoto sabiedrības pakalpojumu apjomam. (3) Sabiedrības statūtos var noteikt, ka visu biedram izmaksājamo peļņu vai daļu no tās nosaka proporcionāli biedra apmaksāto paju skaitam. (4) Ja biedrs līdz peļņas sadalei nav apmaksājis savas pajas, neapmaksāto summu ietur no tam pienākošās peļņas daļas. 28 28. pants. Sabiedrības zaudējumi Ja sabiedrība noslēdz saimnieciskās darbības gadu ar zaudējumiem, biedru kopsapulce lemj par zaudējumu segšanas kārtību. 29 V nodaļa Sabiedrības pārvalde 29. pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir biedru kopsapulce un valde, kā arī pārstāvju sapulce un padome (ja sabiedrībai ir padome). 30 30. pants. Biedru kopsapulce Biedru kopsapulce ir augstākā sabiedrības pārvaldes institūcija. 31 31. pants. Biedru kopsapulces kompetence (1) Tikai biedru kopsapulces kompetencē ietilpst: 1) padomes locekļu un revidenta ievēlēšana un atsaukšana; 2) atlīdzības noteikšana padomes locekļiem un revidentam; 3) gada pārskata apstiprināšana, iepriekšējā saimnieciskās darbības gada peļņas sadale vai zaudējumu segšanas kārtības noteikšana; 4) lēmuma par sabiedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju pieņemšana; 5) grozījumu izdarīšana statūtos; 6) lēmuma par prasības celšanu pret valdes vai padomes locekli vai par atteikšanos no prasības pret viņiem pieņemšana; 7) lēmuma par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai pret valdes vai padomes locekli, kā arī valdes celtajās prasībās pret sabiedrību pieņemšana; 8) valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana, izņemot gadījumu, kad sabiedrības statūtos ir paredzēts, ka šie lēmumi ir padomes kompetencē; 9) atlīdzības noteikšana valdes locekļiem, izņemot gadījumu, kad sabiedrības statūtos ir paredzēts, ka šis lēmums ir padomes kompetencē; 10) valdes locekļiem paredzētās atlīdzības noteikšanas vispārējie principi, veidi un kritēriji, ja sabiedrības statūtos ir paredzēts, ka valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana, kā arī atlīdzības noteikšana valdes locekļiem ir padomes kompetencē. (2) Sabiedrības statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšana ir vienīgi biedru kopsapulces kompetencē. 32 32. pants. Biedru kopsapulces sasaukšana (1) Biedru kopsapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa padome, revidents vai vismaz viena desmitdaļa biedru. (2) Ja valde saņēmusi pieprasījumu biedru kopsapulces sasaukšanai, tā sasauc biedru kopsapulci ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. (3) Ja valde mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas neizsludina biedru kopsapulci, to sasauc padome vai revidents. (4) Ja biedru kopsapulce nav notikusi triju mēnešu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas, to var sasaukt vismaz viena desmitdaļa biedru. (5) Ja pienākums sasaukt biedru kopsapulci izriet no likuma vai statūtiem un biedru kopsapulce nav notikusi paredzētajā termiņā, to nekavējoties sasauc padome vai revidents. Šīs tiesības var izmantot arī vismaz viena desmitdaļa biedru. 33 33. pants. Biedru kopsapulces sasaukšanas kārtība (1) Paziņojumu par biedru kopsapulces sasaukšanu valde rakstveidā dara zināmu visiem biedriem vismaz 30 dienas pirms biedru kopsapulces. Sabiedrība statūtos var paredzēt citu paziņošanas veidu, kas nodrošina visiem biedriem paziņojuma saņemšanu. (2) Paziņojumā norāda: 1) sabiedrības nosaukumu un reģistrācijas numuru; 2) institūciju, kura sasauc biedru kopsapulci; 3) kopsapulces norises vietu un laiku; 4) darba kārtību; 41) kārtību un termiņus, kādos biedri var izmantot tiesības balsot pirms biedru kopsapulces vai piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus; 5) vietu un laiku, kur un kad biedri var iepazīties ar lēmuma projektiem un dokumentiem, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā. (3) Ja biedru kopsapulci sasauc šā likuma 32. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētā institūcija (persona), paziņojumā norāda kontaktinformāciju, kur pieteikt papildu jautājumus biedru kopsapulces darba kārtībai. (4) Ja biedru kopsapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, lēmuma projektam par statūtu grozījumiem pievieno dokumentu, kurā norāda, kurus statūtu punktus ierosināts atzīt par spēku zaudējušiem vai grozīt, un šo punktu jauno redakciju. (5) Biedriem ir tiesības iepazīties ar šā panta otrās daļas 5. punktā minēto informāciju vismaz 10 dienas pirms biedru kopsapulces. (6) Ja sabiedrības statūtos noteikts, ka sabiedrība sasauc biedru kopsapulci, izmantojot elektroniskos līdzekļus, šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu valde dara zināmu visiem biedriem vismaz 20 dienas pirms biedru kopsapulces. 34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024. Otrās daļas 4.1 punkts stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu) 34. pants. Lēmuma pieņemšana bez biedru kopsapulces sasaukšanas (1) Biedri var pieņemt lēmumu bez biedru kopsapulces sasaukšanas, izņemot šā likuma 31. panta pirmās daļas 1., 3., 4., 5. un 8. punktā noteiktos jautājumus. Sabiedrības statūtos var noteikt citus jautājumus, par kuriem var lemt tikai biedru kopsapulce. (2) Valde visiem biedriem nosūta rakstveida lēmuma projektu un dokumentus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā, norādot termiņu, kurā biedrs rakstveidā var balsot par lēmuma pieņemšanu. Šāds termiņš nedrīkst būt īsāks par 10 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas. Ja valde nosūta lēmuma projektu un dokumentus, izmantojot elektroniskos līdzekļus, šo termiņu var samazināt līdz piecām dienām. (3) Par balsošanas rezultātiem valde sastāda protokolu un piecu dienu laikā no šā panta otrajā daļā minētā termiņa beigām nosūta to visiem biedriem. Protokolā norāda: 1) lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un balsošanai noteikto termiņu; 2) šā likuma 40. panta pirmās daļas 1., 7., 8., 9. un 10. punktā minēto informāciju. (4) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojuši vairāk par pusi no visiem balsstiesīgajiem biedriem, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. (5) Ja biedrs šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā nav devis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka tas balsojis pret lēmuma pieņemšanu. (6) Biedru lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu piemēro šā likuma 41. panta noteikumus. 35 35. pants. Biedru kopsapulces darba kārtība (1) Biedru kopsapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka institūcija (persona), kas ierosina sasaukt sapulci. (2) Biedrs 10 dienu laikā no šā likuma 33. panta otrajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas dienas var prasīt papildu jautājumu iekļaušanu biedru kopsapulces darba kārtībā, ja statūtos vai paziņojumā nav noteikts garāks termiņš. Ja statūtos noteikts, ka biedrs var prasīt papildu jautājumu iekļaušanu biedru kopsapulces darba kārtībā, izmantojot tikai elektroniskos līdzekļus, šo termiņu var samazināt līdz piecām dienām. (3) Papildu jautājumus iekļauj biedru kopsapulces darba kārtībā un paziņo par izmaiņām darba kārtībā šā likuma 33. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā 10 dienas pirms biedru kopsapulces. (4) Biedru kopsapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kuri iekļauti šā likuma 33. panta otrajā daļā un šā panta trešajā daļā minētajā paziņojumā. 36 36. pants. Piedalīšanās biedru kopsapulcē (1) Biedrs var piedalīties biedru kopsapulcē personiski vai ar pilnvarnieka starpniecību. Pilnvara piedalīties un balsot biedru kopsapulcē izdodama rakstveidā. Pilnvaru pievieno sapulces protokolam. (2) Viena persona uz pilnvaras pamata var pārstāvēt ne vairāk kā trīs sabiedrības biedrus, izņemot gadījumu, kad pilnvarā ietverts balsošanas uzdevums par katru attiecīgās biedru kopsapulces darba kārtības jautājumu. (3) Sevišķa pilnvara nav vajadzīga personām, kuras biedru pārstāv uz likuma pamata. Šīs personas uzrāda dokumentu, kas apliecina to pārstāvības tiesības. (4) (Izslēgta no 01.07.2024. ar 25.04.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu) (5) (Izslēgta no 01.07.2024. ar 25.04.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu) (6) (Izslēgta no 01.07.2024. ar 25.04.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu) (7) (Izslēgta no 01.07.2024. ar 25.04.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu) 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu) 36.1 pants. Attālināta piedalīšanās un balsošana biedru kopsapulcē (1) Valde pēc savas iniciatīvas vai gadījumā, kad to pieprasa vismaz 10 procenti no biedru kopskaita, vai gadījumā, kad tas paredzēts statūtos, nodrošina biedram tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Biedra tiesības piedalīties un balsot kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, neierobežo tā tiesības piedalīties un balsot kopsapulcē klātienē. (2) Valdei ir tiesības noteikt, ka biedru kopsapulce notiek tikai elektroniskā formā (biedri piedalās un balso, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus). Ja sabiedrībā ir izveidota padome, valdei ir nepieciešama padomes piekrišana kopsapulces organizēšanai tikai elektroniskā formā. Biedru kopsapulce tikai elektroniskā formā nenotiek, ja pret to iebilst vismaz 10 procenti no biedru kopskaita. Ja biedrs objektīvu iemeslu dēļ nevar piedalīties kopsapulcē, kas notiek tikai elektroniskā formā, valde nodrošina šim biedram iespēju kopsapulcē piedalīties klātienē. (3) Valde pēc savas iniciatīvas vai gadījumā, kad tas paredzēts statūtos, nodrošina biedram tiesības balsot pirms kopsapulces rakstveidā, tostarp izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, savu balsojumu nododot sabiedrībai ne vēlāk kā iepriekšējā dienā pirms kopsapulces. Ja sabiedrībā ir izveidota padome, valdei ir nepieciešama padomes piekrišana rakstveida balsojuma organizēšanai pirms kopsapulces. Sabiedrība nekavējoties nosūta biedram apstiprinājumu par rakstveida balsojuma saņemšanu, ja biedrs ir lūdzis šādu apstiprinājumu. Biedrs, kas balsojis pirms kopsapulces, drīkst balsot kopsapulcē klātienē vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Šādā gadījumā pirms kopsapulces nodotā balss ir anulējama. (4) Prasības attiecībā uz biedru identifikāciju un kārtību, kādā biedri piedalās un balso biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, vai balso pirms kopsapulces, nosaka statūtos vai deleģē to noteikt valdei. (5) Valde nodrošina, ka kopsapulces norise un biedru balsojums, tostarp izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, tiek ierakstīti un saglabāti datu nesējos. Tiesības iepazīties ar sapulces materiāliem ir biedriem, valdes un padomes locekļiem, revidentam un kompetentajām institūcijām. (6) Biedrs, kurš balsojis pirms kopsapulces vai piedalās un balso kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ir uzskatāms par kopsapulcē klātesošu. Valde pirms balsojuma informē kopsapulces dalībniekus, kuri biedri ir balsojuši pirms kopsapulces, bet pēc balsošanas beigām publisko visu biedru balsojumus. 38 (25.04.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2024. Pants stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu) 37. pants. Biedra balsstiesības (1) Kopsapulcē katram sabiedrības biedram neatkarīgi no tam piederošo paju skaita ir viena balss. (2) Biedram nav balsstiesību biedru kopsapulcē, ja: 1) tas līdz biedru kopsapulcei nav nokārtojis statūtos un biedru kopsapulces lēmumos noteiktās saistības; 2) tam, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību. (3) Biedram nav balsstiesību, ja: 1) tas ir padomes vai valdes loceklis, likvidators, revidents, — pieņemot lēmumu par prasības celšanu pret to; 2) tiek pieņemts lēmums par tiesībām, kuras sabiedrība var izmantot pret to; 3) tiek pieņemts lēmums par darījuma slēgšanu ar to vai saistīto personu; 4) pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, tam ir atņemtas tiesības veikt noteikta veida komercdarbību, — jautājumos par attiecīgajā nolēmumā noteikto komercdarbības veidu. 39 38. pants. Biedru kopsapulces norise (1) Biedru kopsapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā klātesošo biedru skaita, ja statūtos nav noteikta pārstāvības norma. (2) Ja biedru kopsapulce nav tiesīga pārstāvības normas neizpildes dēļ, viena mēneša laikā tiek sasaukta atkārtota biedru kopsapulce ar tādu pašu darba kārtību, un tā ir tiesīga neatkarīgi no klātesošo biedru skaita. Paziņojumu par atkārtotās biedru kopsapulces sasaukšanu dara zināmu visiem biedriem vismaz 10 dienas pirms sapulces. (3) Biedru kopsapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumu, kad aizklātu balsošanu pieprasa ne mazāk kā viena desmitdaļa klātesošo balsstiesīgo biedru. Sabiedrības statūtos var paredzēt jautājumus, par kuriem notiek aizklāta balsošana. (4) Biedru kopsapulce pieņem lēmumus ar klātesošo biedru balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. (5) Lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos, sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu un sabiedrības reorganizāciju pieņem, ja par to balso ne mazāk par trim ceturtdaļām kopsapulcē klātesošo biedru, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. (6) Biedru kopsapulces lēmums attiecībā uz sabiedrību, tās padomes un valdes locekļiem, revidentu un biedriem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš. 40 39. pants. Biedru kopsapulcē klātesošo biedru saraksts (1) Pirms biedru kopsapulces atklāšanas valde sastāda klātesošo biedru sarakstu. (2) Ja biedrs piedalās ar pilnvarnieka starpniecību, biedru sarakstā norāda pilnvarnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajām personām — nosaukumu, reģistrācijas numuru un tās pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, kas dokumentu izdevusi). (3) Biedrs ar parakstu apliecina savu klātbūtni biedru kopsapulcē, izņemot gadījumu, kad tas piedalās biedru kopsapulcē vai balso, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus vai balso pirms biedru kopsapulces. (4) Biedru sarakstu pievieno biedru kopsapulces protokolam. 41 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024. Grozījums trešajā daļā par vārdu un skaitļa "šā likuma 36. panta ceturtajā un sestajā daļā minētajā kārtībā" aizstāšanu ar vārdiem "izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus vai balso pirms biedru kopsapulces" stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu) 40. pants. Biedru kopsapulces protokols (1) Biedru kopsapulces gaita tiek protokolēta. Protokolā norāda: 1) sabiedrības nosaukumu; 2) institūciju (personu), kura sasauc kopsapulci; 3) kopsapulces norises vietu un laiku; 4) laiku, kad paziņots par kopsapulces sasaukšanu, un paziņošanas veidu; 5) sabiedrības kopējo balsstiesīgo biedru skaitu; 6) pārstāvju skaitu, kāds nepieciešams, lai būtu pārstāvēti visi biedri (ja sasaukta pārstāvju sapulce); 7) kopsapulcē klātesošo biedru skaitu; 8) darba kārtības jautājumus; 9) balsošanas rezultātus, norādot attiecībā uz katru lēmumu nodoto "par" balsu skaitu; 10) pieņemtos lēmumus; 11) kopsapulces vadītāju un protokolētāju. (2) Protokolu paraksta sapulces vadītājs un protokolētājs. Ja, pieņemot biedru kopsapulces lēmumu, nepieciešams pieteikt izmaiņas Uzņēmumu reģistra žurnāla ierakstos vai pieteikt dokumentu reģistrāciju, Uzņēmumu reģistram iesniedz biedru kopsapulces protokolu vai tā atvasinājumu. (3) Biedrs ir tiesīgs iepazīties ar protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem. 42 41. pants. Biedru kopsapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu (1) Pamatojoties uz biedra, valdes vai padomes locekļa prasību, tiesa var atzīt biedru kopsapulces lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai pieļauti būtiski pārkāpumi kopsapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā. (2) Prasību par biedru kopsapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad biedrs uzzināja vai kad tam vajadzēja uzzināt par kopsapulces lēmumu, bet ne ilgāk par gadu no biedru kopsapulces dienas. (3) Ja lēmums pieņemts, pārkāpjot lēmuma pieņemšanas procedūru vai nav ievērota kopsapulces sasaukšanas kārtība, lēmums nav apstrīdams, ja par tā pieņemšanu nobalsojuši visi sabiedrības biedri. 43 42. pants. Atbildība par biedru kopsapulces lēmuma nepamatotu apstrīdēšanu Prasītājs atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies biedru kopsapulces lēmuma nepamatotas apstrīdēšanas dēļ, ja viņš prasību cēlis ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības. 44 43. pants. Pārstāvju sapulce (1) Biedru kopsapulci aizstāj pārstāvju sapulce, ja to paredz statūti un sabiedrībā ir vairāk nekā 100 balsstiesīgo biedru. Statūtos var paredzēt lielāku minimālo biedru skaitu, kāds nepieciešams, lai sasauktu pārstāvju sapulci. (2) Par pārstāvi var būt tikai sabiedrības biedrs. (3) Pārstāvjus ievēlē un atsauc sabiedrības biedri atbilstoši statūtos noteiktajai pārstāvju ievēlēšanas kārtībai, pilnvaru termiņam un pārstāvības normai. (4) Minimālais pārstāvju skaits ir 20. (5) Pārstāvju sapulces darbībai un kompetencei piemēro šā likuma normas par biedru kopsapulces darbību un kompetenci. Pārstāvju tiesībām piemēro šā likuma 31., 32., 33., 34., 35., 36., 36.1, 37., 38., 39., 40., 41. un 42. pantu, izņemot 36. panta pirmo un otro daļu un 39. panta otro daļu. (6) Pārstāvju sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās vairāk par pusi no statūtos paredzētā pārstāvju skaita, ja statūti neparedz lielāku pārstāvības normu. (7) Ja biedru kopsapulces pienākumus pilda pārstāvju sapulce, biedriem saglabājas šā likuma 33. panta piektajā daļā, 40. panta trešajā daļā, 41. un 42. pantā, 81. panta trešajā un ceturtajā daļā, 95. panta trešajā daļā un 98. pantā minētās tiesības un pienākumi. 45 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024. Piektās daļas otrā teikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu) 44. pants. Pārstāvju saraksts (1) Ja atbilstoši statūtiem biedru kopsapulces pienākumus pilda pārstāvju sapulce, valde ved pārstāvju sarakstu, kurā norāda pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, kas dokumentu izdevusi), pārstāvības termiņu, kontaktinformāciju, kā arī pārstāvamos biedrus vai pārstāvamo biedru kopumu. (2) Katram biedram ir tiesības iepazīties ar pārstāvju sarakstu un tā pārstāvja kontaktinformāciju, kas pārstāv attiecīgo biedru. 46 45. pants. Padome (1) Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv biedru intereses biedru kopsapulču starplaikā un uzrauga valdes darbību. (2) Ja sabiedrība padomi neizveido, tās funkcijas pilda biedru kopsapulce. 47 46. pants. Padomes uzdevumi (1) Padomei ir šādi uzdevumi: 1) pastāvīgi uzraudzīt valdes darbību un raudzīties, lai sabiedrība darbotos saskaņā ar likumiem, sabiedrības statūtiem un biedru kopsapulces lēmumiem; 2) sniegt atzinumu par biedru kopsapulces darba kārtības jautājumiem; 3) pēc vienas trešdaļas biedru motivēta pieprasījuma pārbaudīt valdes darbu. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas neizdara, biedriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai biedru kopsapulcei; 4) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību un pārstāvēt sabiedrību citās tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem; 5) sagatavot ziņojumu par valdes iesniegto gada pārskatu, ziņojumā iekļaujot sabiedrības darbības un finansiālā stāvokļa izvērtējumu, valdes izvērtējumu un pārskatu par padomes darbību pārskata periodā. (2) Sabiedrības statūtos var paredzēt, ka padome ievēlē un atsauc valdes locekļus, kā arī nosaka atlīdzību valdes locekļiem. 48 47. pants. Padomes tiesības (1) Padomei ir šādas tiesības: 1) jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par sabiedrības stāvokli un iepazīties ar visām valdes darbībām; 2) pārbaudīt sabiedrības reģistrus, dokumentus un sabiedrības mantu; 3) iesniegt biedru kopsapulcei ziņojumu, kurā novērtēta sabiedrības darbība un valdes ziņojums, kā arī izteikt priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu; 4) uz sabiedrības rēķina pieaicināt ekspertus sabiedrības darbības pārbaudei. (2) Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē. 49 48. pants. Padomes sastāvs (1) Par padomes locekli var būt tikai fiziskā persona. (2) Par padomes locekli nevar būt sabiedrības valdes loceklis, revidents un prokūrists. Statūtos var noteikt stingrākus ierobežojumus padomes loceklim. (3) Minimālais padomes locekļu skaits ir trīs. (4) Padomes locekli ievēlē uz pieciem gadiem, ja statūtos nav noteikts īsāks termiņš. (5) Padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju. Statūtos var noteikt, ka padomes priekšsēdētāju ievēlē biedru kopsapulce. 50 49. pants. Padomes sēdes sasaukšana (1) Padomes sēdi sasauc padomes priekšsēdētājs ne retāk kā reizi trijos mēnešos. (2) Katrs padomes loceklis, kā arī valde var pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu, motivējot sēdes sasaukšanas nepieciešamību. (3) Ja divu nedēļu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas padomes sēde nav notikusi, sēdes sasaukšanas ierosinātājs var sasaukt padomes sēdi, paskaidrojot lietas apstākļus. 51 50. pants. Padomes lēmumu pieņemšana (1) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no statūtos noteiktā padomes locekļu skaita. (2) Padome pieņem lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. Sabiedrības statūtos var noteikt, ka, balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. (3) Padomes sēdes tiek protokolētas. Protokola pareizību apliecina visi klātesošie padomes locekļi. (4) Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, šā padomes locekļa atšķirīgo viedokli pēc viņa pieprasījuma ieraksta padomes sēdes protokolā. 52 51. pants. Valde (1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv sabiedrību. (2) Valde pārzina un vada sabiedrības lietas. Tā atbild par sabiedrības saimniecisko darbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību. (3) Valde pārvalda sabiedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem un biedru kopsapulces lēmumiem. (4) Par valdes locekli var būt tikai fiziskā persona. 53 52. pants. Valdes tiesības vadīt sabiedrību Valdes locekļi sabiedrību vada tikai kopīgi. 54 53. pants. Valdes tiesības pārstāvēt sabiedrību (1) Visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi. (2) Kopīgas pārstāvības gadījumā valdes locekļi var pilnvarot no sava vidus vienu vai vairākus valdes locekļus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. (3) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešām personām nevar ierobežot. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē. 55 54. pants. Valdes locekļu ievēlēšana (1) Valdes locekli ievēlē amatā uz pieciem gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. (2) Valdes locekļi no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju. Statūtos var noteikt, ka valdes priekšsēdētāju ievēlē biedru kopsapulce. 56 55. pants. Valdes lēmumu pieņemšana (1) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no statūtos noteiktā valdes locekļu skaita. (2) Valde pieņem lēmumu ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu. Ja valde sastāv no vismaz trim valdes locekļiem, statūtos var noteikt, ka, balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss. (3) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, šā valdes locekļa atšķirīgo viedokli pēc viņa pieprasījuma ieraksta valdes sēdes protokolā. (4) Valdes sēdes protokola pareizību apliecina visi klātesošie valdes locekļi. 57 56. pants. Piekrišana valdes rīcībai (1) Statūtos var noteikt, ka svarīgu jautājumu izlemšanā valdei vajadzīga biedru kopsapulces vai padomes piekrišana. Par svarīgiem uzskatāmi šādi jautājumi: 1) līdzdalības iegūšana citā sabiedrībā vai komercsabiedrībā, līdzdalības palielināšana, samazināšana vai izbeigšana; 2) citas sabiedrības vai komercsabiedrības dibināšana, darbības izbeigšana, turpināšana vai reorganizācija; 3) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana; 4) nekustamo īpašumu pirkšana, pārdošana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām; 5) filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana; 6) tādu aizdevumu izsniegšana, kuri nav saistīti ar sabiedrības parasti veicamo saimniecisko darbību; 7) jaunu darbības veidu uzsākšana, kā arī esošo darbības veidu izbeigšana. (2) Ja padome noraida valdes iesniegto priekšlikumu, valde var ierosināt šā jautājuma izskatīšanu biedru kopsapulcē. (3) Fakts, ka valde nav saņēmusi biedru kopsapulces vai padomes piekrišanu, nav saistošs trešai personai, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja, ka nepieciešama biedru kopsapulces vai padomes piekrišana un ka tā nav dota. 58 57. pants. Finansiālās un saimnieciskās darbības iekšējā revīzija (1) Biedru kopsapulce sabiedrības finansiālās un saimnieciskās darbības iekšējās revīzijas veikšanai var iecelt vienu vai vairākus revidentus (turpmāk šajā pantā — iekšējais revidents). Ja sabiedrība finansiālās un saimnieciskās darbības kontrolei ir piesaistījusi iekšējo revidentu, tā nav atbrīvota no pienākuma likumā noteiktajā gadījumā piesaistīt zvērinātu revidentu sabiedrības gada pārskata pārbaudei (revīzijai). (2) Iekšējais revidents nevar būt sabiedrības valdes loceklis. (3) Iekšējais revidents: 1) veic sabiedrības mantas un finanšu līdzekļu revīziju, pārbauda saimniecisko darbību; 2) dod atzinumu par sabiedrības budžetu; 3) izvērtē sabiedrības grāmatvedības un lietvedības darbu; 4) sniedz ieteikumus par sabiedrības finansiālās un saimnieciskās darbības uzlabošanu. (4) Valdei ir pienākums sniegt iekšējam revidentam visas revīzijas veikšanai nepieciešamās ziņas un dokumentus. (5) Par gada laikā atklātām nepilnībām iekšējais revidents ziņo sabiedrības pārvaldes institūcijām, iesniedzot atzinumu par revīzijas rezultātiem. 59 VI nodaļa Atbildība 58. pants. Dibinātāju atbildība par sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms sabiedrības ierakstīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā (1) Dibinātāji, kuri dibināmās sabiedrības vārdā rīkojušies pirms sabiedrības ierakstīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā, solidāri atbild par saistībām, kas izriet no šīs rīcības. (2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešām personām. (3) Šā panta pirmajā daļā minētās saistības pāriet sabiedrībai, ja tās valde vai vismaz viena desmitdaļa no balsstiesīgajiem biedriem triju mēnešu laikā pēc sabiedrības ierakstīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā neceļ iebildumus pret šo saistību pāreju sabiedrībai. Ja šādi iebildumi ir celti, jautājumu par saistību pāreju izlemj biedru kopsapulce. Saistību pāreja neierobežo sabiedrības tiesības prasīt no dibinātājiem saistību izpildi. (4) Ja sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai sabiedrības mantas nepietiek, dibinātāji solidāri atbild kreditoriem par sabiedrības saistībām tā sabiedrības mantas samazinājuma apjomā, kāds radies no saistībām, kuras uzņēmusies dibināmā sabiedrība. Šādi prasījumi noilgst triju gadu laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā. 60 59. pants. Dibinātāju atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu Sabiedrības dibinātāji solidāri atbild sabiedrībai par tādu nepatiesu ziņu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kuras sniegtas līdz sabiedrības ierakstīšanai Uzņēmumu reģistra žurnālā. 61 60. pants. Dibinātāju atbildība par sabiedrībai un trešām personām nodarītajiem zaudējumiem (1) Dibinātāji solidāri atbild sabiedrībai un trešām personām par zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrības dibināšanas laikā pašu dibinātāju ļaunprātīgas vai nolaidīgas rīcības dēļ. (2) Rīcība, kura ir pretrunā ar likumu vai dibināšanas līgumu, jebkurā gadījumā uzskatāma par ļaunprātīgu. (3) Šajā pantā minētie prasījumi noilgst piecu gadu laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā. 62 61. pants. Valdes un padomes locekļu atbildība (1) Valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. (2) Valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. (3) Valdes un padomes loceklis neatbild saskaņā ar šā panta otro daļu, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. (4) Valdes un padomes locekļi neatbild par nodarīto zaudējumu, ja rīkojušies labā ticībā saskaņā ar biedru kopsapulces likumīgu lēmumu. Tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā. (5) Prasījumi pret valdes un padomes locekli noilgst piecu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas. 63 62. pants. Atbrīvošana no atbildības (1) Biedru kopsapulce var atbrīvot valdes vai padomes locekļus no atbildības vai pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu tikai par viņu faktiski veiktu konkrētu biedru kopsapulcē atklātu rīcību, kuras rezultātā nodarīts zaudējums sabiedrībai. (2) Biedru kopsapulces lēmums par valdes vai padomes locekļu atbrīvošanu no atbildības vai par izlīguma slēgšanu neierobežo biedru mazākuma tiesības celt prasību saskaņā ar šā likuma 66. panta noteikumiem. 64 63. pants. Atbildība par sabiedrības valdes, padomes locekļu, prokūristu un komercpilnvarnieku ietekmēšanu (1) Persona, kura ar ļaunu nolūku panāk to, ka sabiedrības valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks rīkojas pretēji šīs sabiedrības vai tās biedru interesēm, atbild sabiedrībai par šādas rīcības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. (2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā ir pamats sabiedrības valdes vai padomes locekļa saukšanai pie atbildības saskaņā ar šā likuma 61. pantu, viņš atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi savu ietekmi. Ja ir pamats saukt pie atbildības prokūristu vai komercpilnvarnieku, viņš atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi savu ietekmi. (3) Sabiedrības valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks neatbild saskaņā ar šā panta otro daļu, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. (4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie prasījumi noilgst piecu gadu laikā no prasījuma tiesību rašanās dienas. 65 64. pants. Sabiedrības revidenta atbildība Revidents ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies sabiedrībai, tās biedriem vai trešām personām, ja viņš apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījis uzticētos pienākumus. 66 65. pants. Sabiedrības likvidatora atbildība Likvidatora atbildībai piemēro šā likuma 61. panta noteikumus. 67 66. pants. Sabiedrības prasības celšana (1) Prasību pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu sabiedrība ceļ, pamatojoties uz biedru kopsapulces lēmumu. (2) Sabiedrībai ir pienākums celt prasību pret šā panta pirmajā daļā minētajām personām arī tad, ja to pieprasa biedru mazākums — vismaz viena desmitdaļa sabiedrības biedru. (3) Lietas kārtošanai biedru kopsapulce ievēlē savus pārstāvjus. Ja prasības celšanu pieprasa biedru mazākums saskaņā ar šā panta otro daļu, tā izraudzītās personas tiek pilnvarotas par pārstāvjiem lietas kārtošanā. (4) Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies nepamatotas prasības dēļ, solidāri atbild tie par prasības celšanu balsojušie biedri vai biedru mazākums, kuru rīcībā konstatēts ļauns nolūks vai rupja neuzmanība. 68 VII nodaļa Sabiedrības darbības izbeigšana un likvidācija 67. pants. Sabiedrības darbības izbeigšanas pamats Sabiedrības darbība tiek izbeigta: 1) ar biedru kopsapulces lēmumu; 2) ar valdes lēmumu; 3) ar tiesas nolēmumu; 4) ar Uzņēmumu reģistra lēmumu; 5) ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu; 6) saskaņā ar maksātnespējas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem; 7) citos likumā noteiktajos gadījumos. 69 68. pants. Pienākums lemt par sabiedrības darbības izbeigšanu (1) Biedru kopsapulce pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu: 1) ja sabiedrības biedru skaits vismaz trīs mēnešus pēc kārtas ir bijis mazāks par likumā vai statūtos noteikto; 2) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam, ja sabiedrība dibināta uz noteiktu termiņu; 3) sasniedzot statūtos noteiktos mērķus, ja sabiedrība dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai; 4) ja iestājas cits statūtos noteikts gadījums. (2) Ja biedru kopsapulce triju mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanās brīža nav pieņēmusi šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu vai nav novērsusi minētos apstākļus, lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu pieņem valde. 70 69. pants. Sabiedrības darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu (1) Sabiedrības biedrs, valdes loceklis vai padomes loceklis var celt prasību tiesā par sabiedrības darbības izbeigšanu: 1) ja sabiedrības dibināšanas dokumenti ir pretrunā ar likumu; 2) ja sabiedrība neiesniedz Uzņēmumu reģistram likumā paredzētās ziņas vai dokumentus; 3) citos likumā noteiktajos gadījumos. (2) Uzņēmumu reģistrs var celt prasību tiesā šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajos gadījumos, ja sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos trūkumus. (3) Trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, var celt prasību tiesā šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajā gadījumā. (4) Līdz brīdim, kad pieņemts nolēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu, tiesa var noteikt termiņu, kurā sabiedrībai jānovērš trūkumi, kas ir pamatā tās darbības izbeigšanai. Trūkumu novēršanai noteiktais termiņš nevar būt ilgāks par trim mēnešiem. (5) Ja tiesā ir celta prasība par sabiedrības darbības izbeigšanu, likvidatoru ieceļ tiesa, pamatojoties uz jebkuras sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas ieteikumu. Likvidācijā ieinteresētā persona norāda šā likuma 76. panta pirmās daļas 2. punktā minētās ziņas par likvidatoru, kā arī kreditoru prasījumu pieteikšanas vietu un pievieno šā likuma 76. panta otrajā daļā minēto dokumentu. 71 70. pants. Sabiedrības darbības izbeigšana ar Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu (1) Sabiedrības darbību var izbeigt ar Uzņēmumu reģistra lēmumu, ja: 1) sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu; 2) sabiedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un viena mēneša laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu. (2) Sabiedrības darbību var izbeigt ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ja: 1) sabiedrība viena mēneša laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nav iesniegusi gada pārskatu un kopš pārkāpuma izdarīšanas ir pagājuši vismaz seši mēneši; 2) sabiedrība viena mēneša laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nav iesniegusi nodokļu likumos paredzētās deklarācijas par sešu mēnešu periodu; 3) sabiedrības darbība ir apturēta, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, un triju mēnešu laikā pēc darbības apturēšanas sabiedrība nav novērsusi norādīto trūkumu. (3) Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu stājas spēkā brīdī, kad tas paziņots adresātam. Uzņēmumu reģistrs izdara ierakstu Uzņēmumu reģistra žurnālā par sabiedrības darbības izbeigšanu pēc tam, kad Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu ir kļuvis neapstrīdams. (4) Ja sabiedrības darbība izbeigta, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona ir tiesīga pieteikt likvidatoru Uzņēmumu reģistram šā likuma 74. pantā noteiktajā kārtībā. 72 71. pants. Likvidācija (1) Ja sabiedrības darbība ir izbeigta, notiek tās likvidācija. (2) Sabiedrības likvidācija nenotiek un Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra žurnāla, ja neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedz tiesai (šā likuma 69. panta piektā daļa) vai Uzņēmumu reģistram (šā likuma 74. pants) pieteikumu par likvidatora iecelšanu un sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process. (3) Manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra žurnāla šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, pielīdzināma bezmantinieku mantai atbilstoši Civillikuma 416. panta noteikumiem. (4) Likvidācijas laikā sabiedrības nosaukumam pievieno vārdu "likvidējamā". 73 72. pants. Likvidatora tiesības un pienākumi (1) Likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi. (2) Par likvidatoru var būt tikai fiziskā persona. (3) Likvidatoram ir pienākums paziņot biedriem par iespējamiem šķēršļiem šā amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 6. un 7. pantu vai apliecināt, ka viņam šādu šķēršļu nav. (4) Likvidators piedzen parādus, apmierina kreditoru prasījumus un sadala atlikušo sabiedrības mantu starp personām, kurām ir tiesības uz šo mantu. (5) Likvidators drīkst slēgt tikai tos darījumus, kuri nepieciešami sabiedrības likvidācijai. (6) Ja sabiedrības likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi. Likvidatori var pilnvarot vienu vai vairākas personas no sava vidus atsevišķu darbību vai atsevišķu darbības veidu veikšanai. (7) Likvidatora pārstāvības ierobežojumi nav saistoši trešām personām. 74 73. pants. Likvidatora iecelšana Likvidāciju veic valdes locekļi, ja likumā, statūtos vai biedru kopsapulces lēmumā nav noteikts citādi. 75 74. pants. Likvidatora iecelšana, pamatojoties uz sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumu (1) Šā likuma 70. pantā minētajā gadījumā Uzņēmumu reģistrs pēc tam, kad Uzņēmumu reģistra žurnālā izdarīts ieraksts par sabiedrības darbības izbeigšanu, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" izsludina paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Paziņojumā uzaicina sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt Uzņēmumu reģistram pieteikumu par likvidatora iecelšanu. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajā pieteikumā sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona norāda šā likuma 76. panta pirmās daļas 2. punktā minētās ziņas par likvidatoru, kā arī kreditoru prasījumu pieteikšanas vietu. Pieteikumam pievieno šā likuma 76. panta otrajā daļā minēto dokumentu. (3) Uzņēmumu reģistrs izdara ierakstu par likvidatora iecelšanu, pamatojoties uz pirmo sa …