Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība

Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr.461 Rīgā 2014.gada 12.augustā (prot. Nr.43 14.§) Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta divpadsmito daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka prasības pārtikas kvalitātes shēmām, kā arī to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību. 2 2. Pārtikas kvalitātes shēmas ir: 2.1. bioloģiskās lauksaimniecības shēma atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulai  (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007; 2.2. aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēma un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēma atbilstoši:  2.2.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulai (ES) 2024/1143 par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem, kā arī garantētu tradicionālo īpatnību produktiem un lauksaimniecības produktu fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2019/787 un (ES) 2019/1753 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (turpmāk – regula 2024/1143) – lauksaimniecības produktiem un pārtikai; 2.2.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulas (ES)  2019/787 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008, III nodaļai un regulai 2024/1143 – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem; 2.2.3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr.  1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, II daļas II sadaļas I nodaļas 2. iedaļai un regulai 2024/1143 – vīniem; 2.2.4. (svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 191); 2.3. garantētu tradicionālo īpatnību shēma atbilstoši regulai 2024/1143; 2.4. nacionālā pārtikas kvalitātes shēma atbilstoši Komisijas 2021. gada 7. decembra Deleģētās regulas (ES) 2022/126, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām, 47. panta "a" apakšpunktam. 3 (MK 21.02.2023. noteikumu Nr. 74 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 191) 3. Pārtikas kvalitātes shēmā visi pārtikas aprites posmi ir izsekojami, shēmas produkta ražotājs (turpmāk – operators) ievēro prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas kvalitātes shēmām, un lietošanai pārtikā paredzētais produkts ir laists tirgū. 4 (MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 603 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.10.2016. noteikumiem Nr. 665) 3.1 Pārtikas kvalitātes shēmu produktu marķējumā ir iekļautas norādes saskaņā ar: 3.1 1. šo noteikumu 21. un 23. punktu un 5. pielikumu – nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai; 3.1 2. normatīvajiem aktiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā – bioloģiskās lauksaimniecības shēmai; 3.13. regulas 2024/1143 37. un 70. pantu un Komisijas 2024. gada 30. oktobra Īstenošanas regulas (ES) 2025/26, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)  2024/1143 piemēro attiecībā uz reģistrāciju, grozījumiem, anulēšanu, aizsardzības izpildi, marķēšanu un saziņu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantētu tradicionālo īpatnību produktu jomā, Īstenošanas regulu (ES) 2019/34 groza attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīna nozarē un atceļ Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 un (ES) 2021/1236, 34. pantu – aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmai, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmai un garantēto tradicionālo īpatnību shēmai. 5 (MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 603 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.02.2023. noteikumiem Nr. 74; MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 191) 4. Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas ražots atbilstoši normatīvajiem aktiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā un pēc marķēšanas ar bioloģiskās lauksaimniecības norādi ir laists tirgū. 6 (Grozīts ar MK 11.10.2016. noteikumiem Nr. 665) 5. Operatora atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības shēmai apliecina kontroles institūcijas, kas noteiktas normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību (turpmāk – bioloģiskās kontroles institūcija), ievērojot šādus kritērijus: 5.1. operators ražo šo noteikumu 4. punktā noteikto pārtikas produktu; 5.2. atbilstoši shēmai saražotais galaprodukts ir laists tirgū; 5.3. (svītrots ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 228). 7 (MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 603 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.10.2016. noteikumiem Nr. 665) 5.1 (Svītrots ar MK 05.07.2016. noteikumiem Nr. 441) 8 5.2 Atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības shēmai bioloģiskās kontroles institūcija apliecina arī attiecībā uz: 5.21. operatoru, kas ražo bioloģiskās lauksaimniecības primāros produktus un tos piegādā bioloģiskās lauksaimniecības apstrādes un pārstrādes uzņēmumam vai kooperatīvam; 5.22. operatoru, kas ir sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums. 9 (MK 25.11.2025. noteikumu Nr. 702 redakcijā) 6. Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas reģistrēts Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem lauksaimniecības un pārtikas kvalitātes shēmu jomā. 10 7. Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmā iekļauti pārtikas uzņēmumi (turpmāk – uzņēmumi), kas ražo izejvielas šo noteikumu 6. punktā minētajiem pārtikas produktiem un shēmas produktus. 11 8. Garantēto tradicionālo īpatnību shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas reģistrēts Eiropas Savienības Garantētu tradicionālo īpatnību reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem lauksaimniecības un pārtikas kvalitātes shēmu jomā. 12 9. Operatora atbilstību aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmai, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmai vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmai apliecina dienests. 13 (Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603) 10. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas ražots atbilstoši šiem noteikumiem un ir laists tirgū ar nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi. 14 (Grozīts ar MK 11.10.2016. noteikumiem Nr. 665) 11. Operatora atbilstību nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai apliecina dienests šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. 15 12. Visi pārtikas kvalitātes shēmā iesaistītie uzņēmumi ievēro normatīvo aktu prasības pārtikas aprites jomā. 16 13. Šo noteikumu 5., 9. un 11. punktā minētās kontroles institūcijas uztur un ievieto savā tīmekļa vietnē attiecīgās shēmas produktu sarakstu, norādot šādu informāciju: 13.1. par bioloģiskās lauksaimniecības shēmu – shēmas produkta nosaukumu, operatora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, datumu, kad operators uzsācis un pārtraucis darbību shēmā, un bioloģiskās lauksaimniecības primāro produktu ražotāju skaitu, kuri piegādā tos bioloģiskās lauksaimniecības apstrādes vai pārstrādes uzņēmumam vai kooperatīvam, kurš nodrošina produktu nonākšanu pie operatora (turpmāk – izejvielu piegādātājs); 13.2. par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu – shēmas produkta nosaukumu, sertifikāta izsniegšanas, pārtraukšanas vai anulēšanas datumu, operatora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, datumu, kad operators uzsācis un pārtraucis darbību shēmā, un izejvielu piegādātāju skaitu, kā arī marķējumā izmantojamās nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes krāsu; 13.3. par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmu – shēmas produkta nosaukumu, operatora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu un izejvielu piegādātāja nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, ja pieteikumā ir norādīta ģeogrāfiskajā apgabalā iegūtas izejvielas izmantošana, Eiropas Komisijas regulas numuru, datumu un nosaukumu par Latvijā ražotā produkta ierakstīšanu Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu reģistrā; 13.4. par garantētu tradicionālo īpatnību shēmu – shēmas produkta nosaukumu, operatora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, Eiropas Komisijas regulas numuru, datumu un nosaukumu par Latvijā ražotā produkta ierakstīšanu Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā. 17 (Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603; MK 05.07.2016. noteikumiem Nr. 441; MK 25.11.2025. noteikumiem Nr. 702) 14. Dienests uztur šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minēto izejvielu piegādātāju sarakstu. 18 (MK 25.11.2025. noteikumu Nr. 702 redakcijā) 15. Operators katru gadu līdz 1. februārim rakstiski iesniedz pārskatu par iepriekšējā gadā realizētajiem produktiem, ja iepriekšējā gadā viņš atbilstošajā shēmā ir darbojies vismaz trīs mēnešus: 15.1. nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā – dienestam (1. pielikums); 15.2. aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmā, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmā un garantēto tradicionālo īpatnību shēmā – ražotāju grupai (2. pielikums). 19 (Grozīts ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 585) 16. Katru gadu līdz 30. martam ražotāju grupa (3. pielikums) un dienests (4. pielikums) elektroniski iesniedz Zemkopības ministrijā šo noteikumu 15. punktā minēto pārskatu kopsavilkumus. 20 (Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603) II. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vispārējās prasības 17. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas operators ir fiziska vai juridiska persona, kura ražo nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilstošu produktu. 21 18. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu marķē atbilstoši normatīvajiem aktiem par produktu marķēšanu. Marķējumā iekļauj nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi, kas atveidota un izvietota saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu. 22 19. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu ražo, ievērojot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības, kas noteiktas: 19.1. šo noteikumu 6. pielikumā – pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu, aitu un trušu gaļai un tās produktiem; 19.2. šo noteikumu 7. pielikumā – medum un biškopības produktiem; 19.3. šo noteikumu 8. pielikumā – graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem; 19.4. šo noteikumu 9. pielikumā – dārzeņiem, kartupeļiem, sēnēm un to produktiem; 19.5. šo noteikumu 10. pielikumā – augļiem, ogām un to pārstrādes produktiem; 19.6. šo noteikumu 11. pielikumā – olām, putnu gaļai un to produktiem; 19.7. šo noteikumu 12. pielikumā – zivīm un zivju produktiem; 19.8. šo noteikumu 13. pielikumā – saliktiem produktiem un uztura bagātinātājiem; 19.9. šo noteikumu 14. pielikumā – dzeramajam ūdenim, avota ūdenim, minerālūdenim un sulu dzērieniem; 19.10. šo noteikumu 15. pielikumā – konditorejas izstrādājumiem. 23 (Grozīts ar MK 21.02.2023. noteikumiem Nr. 74) 20. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkti, kas nav marķēti, visos pārtikas aprites posmos ir nošķirti laikā vai telpā (produktu apriti veic citā laikā vai telpā) no produktiem, kas nav ražoti saskaņā ar minētās shēmas prasībām. 24 21. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām un to marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma III nodaļā minēto norādi, ja: 21.1. (svītrots ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603); 21.2. tas nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv un nav ražots no tiem; 21.3. produkta ražošanā nav izmantotas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām II pielikumā minētās pārtikas krāsvielas, izņemot C daļas II grupas pārtikas krāsvielas; 21.4. produkta pilns pārstrādes cikls notiek vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas minēts norādē. 25 22. Produkta pilnu pārstrādes ciklu nodrošina pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi, kas veic produktu pārstrādi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu 2. panta "m" punkta izpratnē, minerālūdens, dzeramā ūdens un avota ūdens ražotāji, kā arī kautuves un uzņēmumi, kas veic gaļas sadalīšanu. 26 (Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603) 23. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, un to marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II sadaļā minēto norādi, ja tā ražošanā ir ievērotas šo noteikumu 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētās prasības un vismaz 75 procenti no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām (izņemot ūdeni, sāli un cukuru) ir iegūtas vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas shēmas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions. 27 (MK 05.07.2016. noteikumu Nr. 441 redakcijā) 24. Ja rodas pamatotas aizdomas par to, ka produkts neatbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, vai strīda situācija, dienests ņem paraugus produkta laboratoriskai izmeklēšanai. Laboratorisko izmeklēšanu nodrošina Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā "BIOR", un laboratorisko izmeklējumu izmaksas sedz operators saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi. 28 (MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 603 redakcijā) 25. Medu un biškopības produktus, svaigus dārzeņus, kartupeļus, sēnes, augļus un ogas, svaigas zivis un svaigas olas marķē tikai ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, un tie pilnībā ir iegūti vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions. 29 (MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 603 redakcijā) 26. Ja saldētus dārzeņus, kartupeļus, augļus un ogas marķē ar 5. pielikuma III nodaļā minēto norādi, papildus marķējumā norāda izcelsmes valsti galvenajai sastāvdaļai, kas veido vairāk nekā 50 procentu no minētā pārtikas produkta. 30 III. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas sertifikācija 27. Operators, kas vēlas sākt darbību nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā vai ražot jaunu shēmas produktu, rakstiski iesniedz dienestā: 27.1. iesniegumu (16. pielikums); 27.2. sarakstu, kurā norādīti izejvielu piegādātāji – primāro produktu ražotāji, kas piegādā tos operatoram vai kooperatīvam, kurš nodrošina produktu nonākšanu pie operatora (17. pielikums), ja produktu marķēšanā izmanto šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi. 31 (Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603) 28. Dienests 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un vienojas ar operatoru par pārbaudes laiku. 32 29. Dienests: 29.1. veic dokumentu un operatora pārbaudi; 29.2. pamatojoties uz riska analīzi, pārbauda izejvielu piegādātājus, izņemot graudu audzētājus, ja operators produktu marķēšanā izmanto šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi; 29.3. pēc operatora pārbaudes sagatavo un izsniedz operatoram novērtēšanas protokolu un, ja nepieciešams, vienojas par termiņu, lai novērstu pārbaudē konstatētās neatbilstības. 33 (Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603) 30. Dienests ir tiesīgs pieprasīt operatoram informāciju un dokumentus, kas pamato produkta atbilstību nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām. Izvērtējot laboratorijas testēšanas pārskatus, kas apliecina produktu kvalitātes rādītāju atbilstību, dienests ievēro testēšanas metodes noteikšanas robežu. Rezultāti, kas ir zemāki par metodes noteikšanas robežu, atbilst rādītājam "nav pieļaujams". 34 (Grozīts ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 585) 31. Ja šo noteikumu 29. punktā minētajā pārbaudē konstatē operatora un shēmas produkta atbilstību nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, dienests 10 darbdienu laikā pēc minētās pārbaudes pieņem lēmumu par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas atbilstības sertifikāta (turpmāk – sertifikāts) izsniegšanu. 35 32. Ja šo noteikumu 29. punktā minētajā pārbaudē ir konstatētas neatbilstības, pēc to novēršanas dienests: 32.1. veic atkārtotu pārbaudi, kā arī sagatavo un izsniedz operatoram novērtēšanas protokolu. Ja tiek veikta tikai atkārtota dokumentu pārbaude, novērtēšanas protokolu neizsniedz; 32.2. 10 darbdienu laikā pēc atkārtotās pārbaudes pieņem lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt sertifikātu un par to rakstiski paziņo operatoram. 36 (Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603) 33. Sertifikātā norāda: 33.1. operatora identifikācijas datus (juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu); 33.2. produkta nosaukumu un pārtikas produkta grupu atbilstoši šo noteikumu 19. punktam; 33.3. piešķirtā sertifikāta numuru; 33.4. produkta marķēšanā izmantojamo nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi; 33.5. sertifikāta izsniegšanas datumu. 37 (Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603) 34. Lai produkta marķējumā varētu izmantot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi, operators pēc sertifikāta saņemšanas rakstiski iesniedz iesniegumu par norādes lietošanas tiesību piešķiršanu zīmes īpašniekam vai saskaņā ar Preču zīmju likuma 29. pantu noteiktajam licenciātam, kas norādīts Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē. 38 (Grozīts ar MK 24.03.2021. noteikumiem Nr. 185) 35. Dienests vismaz reizi gadā veic to operatoru pārbaudi, kuri produktu marķējumā izmanto nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi. Izejvielu piegādātāju plānoto pārbaužu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska analīzi. 39 36. Ja dienests konstatē, ka operators pārkāpj šo noteikumu prasības, tas rakstiski brīdina operatoru par konstatētajām neatbilstībām un nosaka termiņu to novēršanai. Pēc noteiktā termiņa beigām dienests veic atkārtotu pārbaudi. 40 37. Dienests anulē sertifikātu un aizliedz izmantot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi, ja: 37.1. konstatē tīšus produkta ražošanas pārkāpumus kādā no pārtikas aprites posmiem; 37.2. šo noteikumu 36. punktā minētās neatbilstības nav novērstas noteiktajā termiņā; 37.3. operators izmanto nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi produktam, kam nav izsniegts sertifikāts; 37.4. operators kavē, apgrūtina vai liedz dienestam veikt uzraudzību. 41 38. Ja dienests anulē operatora sertifikātu, tas divus gadus operatoram neizsniedz jaunu sertifikātu. 42 39. Operators katru gadu līdz 1. februārim iesniedz dienestā informāciju par izmaiņām šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minētajā sarakstā. 43 (MK 25.11.2025. noteikumu Nr. 702 redakcijā) 40. Operators un izejvielu piegādātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama samaksa par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem, sedz šādus dienesta izdevumus: 40.1. operators – par produktu sertificēšanu nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, ikgadējo pārbaudi un atkārtotu pārbaudi, ja plānveida pārbaudē konstatēta neatbilstība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām; 40.2. izejvielu piegādātājs – par atkārtotu pārbaudi, ja plānveida pārbaudē konstatēta neatbilstība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām. 44 41. Ja operators pārtrauc ražot pārtikas kvalitātes shēmas produktu, tas par to 10 dienu laikā rakstiski informē dienestu un licenciātu. 45 III1. Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas darbības un uzraudzības kārtība(Nodaļa MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 603 redakcijā) 41.1 Lai sāktu darbību bioloģiskās lauksaimniecības shēmā, operators bioloģiskās kontroles institūcijā rakstveidā iesniedz: 41.1 1. iesniegumu, norādot operatora nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā vai vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietas adresi; 41.12. informāciju par bioloģiskās lauksaimniecības shēmas produktu izejvielu piegādātāju skaitu; 41.13. apliecinājumu, norādot realizēto bioloģiskās lauksaimniecības produktu nosaukumus un realizācijas vietas. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kas ir pakļauts bioloģiskās lauksaimniecības kontroles un uzraudzības sistēmai atbilstoši normatīvajiem aktiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā un izmanto noteiktu īpatsvaru (euro) – 30–60 procentu, 61–90 procentu vai 91–100 procentu – bioloģisko produktu, minētajā apliecinājumā norāda arī šo produktu attiecīgo procentuālo daļu. 46 (Grozīts ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 228; MK 25.11.2025. noteikumiem Nr. 702) 41.2 (Svītrots ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 228) 47 41.3 Ja šo noteikumu 41.1 punktā minēto dokumentu pārbaudē tiek konstatēta operatora un shēmas produkta atbilstība bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām, bioloģiskās kontroles institūcija pieņem lēmumu par operatora iekļaušanu bioloģiskās lauksaimniecības shēmā un iekļauj operatoru šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētajā sarakstā. 48 (MK 12.04.2022. noteikumu Nr. 228 redakcijā) 41.4 (Svītrots ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 228) 49 41.5 (Svītrots ar MK 25.11.2025. noteikumiem Nr. 702) 50 41.6 Operators katru gadu ne vēlāk kā līdz 1. februārim iesniedz bioloģiskās kontroles institūcijā apliecinājumu par dalību shēmā, norādot iepriekšējā gadā realizēto bioloģiskās lauksaimniecības produktu nosaukumus un realizācijas vietas. Pārstrādes produktu ražotājs minētajā apliecinājumā norāda arī informāciju par izejvielu piegādātāju skaitu. 51 (MK 25.11.2025. noteikumu Nr. 702 redakcijā) 41.7 Ja operators nav iesniedzis šo noteikumu 41.6 punktā minēto apliecinājumu, bioloģiskās kontroles institūcija pieņem lēmumu par operatora darbības pārtraukšanu bioloģiskās lauksaimniecības shēmā, izdara attiecīgu ierakstu šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētajā sarakstā un par to rakstiski paziņo operatoram. 52 (MK 12.04.2022. noteikumu Nr. 228 redakcijā) 41.8 Pārtraucot darbību bioloģiskās lauksaimniecības shēmā, operators par to rakstiski paziņo bioloģiskās kontroles institūcijai. 53 IV. Noslēguma jautājumi 42. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008. gada 18. augusta noteikumus Nr. 663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 129. nr.; 2009, 113., 200. nr.; 2010, 67. nr.; 2011, 102. nr.; 2012, 203. nr.). 54 43. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai iesaiņoto produktu krājumus, kas marķēti ar etiķetēm, uz kurām saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 18. augusta noteikumu Nr. 663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 6. pielikuma 7.2. apakšpunktu ir norāde bordo krāsā, drīkst turpināt laist tirgū, kā arī izmantot izgatavotās etiķetes, līdz krājumi ir beigušies, bet ne ilgāk kā līdz 2016. gada 1. jūnijam. 55 Ministru prezidente Laimdota Straujuma Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs 1.pielikums Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461(Pielikums MK 09.07.2019. noteikumu Nr. 326 redakcijā) Pārskats par nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā realizētiem produktiem Pārskata periods – 20__. gada 1. janvāris–31. decembrisJuridiskās personas nosaukums   Fiziskās personas (pilnvarotās personas) vārds, uzvārds   Numurs Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzības objektu reģistrā   Faktiskā adrese   Nr.p. k.Produkta veidsShēmā realizētais produkcijas apjoms (t)1.Svaigpiens, piens un piena produkti 2.Liellopu, cūku, kazu un aitu gaļa un tās produkti 3.Putnu gaļa un tās produkti 4.Olas 5.Medus un biškopības produkti 6.Graudaugi un to produkti 7.Eļļas augi un to produkti 8.Maizes un miltu izstrādājumi un kaņepju pavalgs 9.Alus, kvass un iesala dzēriens 10.Dārzeņi, kartupeļi un to produkti 11.Augļi, ogas un to produkti 12.Saliktie produkti un uztura bagātinātāji 13.Zivis un to produkti 14.Dzeramais ūdens, avota ūdens, minerālūdens, sulu dzērieni 15.Konditorejas izstrādājumi  Kopā       (datums*) (vārds, uzvārds, paraksts*)Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. 2.pielikums Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461(Pielikums MK 09.07.2019. noteikumu Nr. 326 redakcijā) Pārskats par shēmā realizētiem produktiem(shēmas nosaukums) Pārskata periods – 20__. gada 1. janvāris–31. decembrisJuridiskās personas nosaukums   Fiziskās personas (pilnvarotās personas) vārds, uzvārds   Numurs Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzības objektu reģistrā   Faktiskā adrese EK regulas numurs un datums, ar ko produkta nosaukumu ieraksta aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantēto tradicionālo produktu reģistrā _________________________Nr.p. k.Produkta nosaukumsRealizētās produkcijas apjoms (t)Eksports (t)Valstis,uz kurām eksportē           Kopā xx        (datums*) (vārds, uzvārds, paraksts*)Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. 3.pielikums Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461 Kopsavilkums par shēmā realizētiem produktiem shēmas nosaukums Nr.p.k.Produkta nosaukumsRealizētās produkcijas apjoms (t)Eksports (t)Valstis, uz kurām eksportē          Kopāx xx Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs 4.pielikums Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461(Pielikums MK 05.07.2016. noteikumu Nr. 441 redakcijā) Kopsavilkums par nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā realizētiem produktiem Nr.p. k.Operatora vārds, uzvārds vai nosaukumsNacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā saražotās produkcijas apjoms (t)piens, svaigpiens un piena produktiliellopu, cūku, kazu, aitu gaļa un tās produktiputnu gaļa un tās produktiolasmedus un biškopības produktigraudaugi un to produktieļļas augi un to produktimaizes, miltu izstrādājumi un kaņepju pavalgsalus, kvass un iesala dzēriensdārzeņi, kartupeļi un to produktiaugļi, ogas un to produktizivis un zivju produktisaliktie produkti un uztura bagātinātājidzeramais ūdens, avota ūdens, minerālūdens, sulu dzērienikonditorejas izstrādājumi                                                                    Kopā                Datums  Paraksts   5.pielikums Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461 Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes atveidošana un izvietošana(Pielikums grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603; MK 05.07.2016. noteikumiem Nr. 441) I. Vispārīgās prasības1. Shēmas norāde ir izvietota tā, lai patērētājs varētu to redzēt un atpazīt:1.1. uz primārā un (vai) sekundārā iepakojuma;1.2. sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma ēdienkartē ar atsauci uz konkrēto nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu.2. Norādes lielums ir proporcionāls iepakojumam. Norādes minimālais lielums ir 17 x 12 mm, izņemot īpaši mazu iepakojumu, uz kura drīkst attēlot norādi, kuras minimālais lielums ir 11 x 8 mm.II. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norāde zaļā krāsā3. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes paraugs zaļā krāsā (turpmāk – zaļā norāde) norādīts 1. attēlā.1.att.4. Zaļā norāde ir ovālas formas. Tās centrā uz zaļa fona ir balta karote ar zaļu ēnu un bļodas fragments. Ārējā augšmalā izvietots melns uzraksts uz balta fona "KVALITATĪVS PRODUKTS", bet apakšmalā – zaļš uzraksts uz balta fona, kas norāda produkta izcelsmes valsti vai reģionu (piemēram, "LATVIJA") un apliecina, ka vismaz 75 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir iegūtas attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā. Burtu lielums attiecībā pret uzraksta "KVALITATĪVS PRODUKTS" burtu lielumu ir 0,5 : 1. Atstarpi starp uzrakstiem aizpilda divas zaļas dažāda platuma svītras. Zaļo norādi ietver melna nepārtraukta līnija.5. Zaļajai norādei ir izmantotas šādas pamatkrāsas uz balta fona:6. Zaļo norādi var attēlot arī melnbaltu vai izvēlēties citas kontrastējošas krāsas, kas iederas iepakojuma dizainā, izņemot bordo.2.att.III. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norāde bordo krāsā7. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes paraugs bordo krāsā (turpmāk – bordo norāde) norādīts 3. attēlā.3.att.8. Bordo norāde ir ovālas formas. Tās centrā uz bordo fona ir balta karote ar bordo ēnu un Latvijas kartes siluets. Ārējā augšmalā izvietots melns uzraksts uz balta fona "KVALITATĪVS PRODUKTS", bet apakšmalā – melns uzraksts uz balta fona, kas norāda ražošanas vietu – valsti vai reģionu (piemēram, "RAŽOTS LATVIJĀ") – un apliecina, ka pilns produkta pārstrādes cikls notiek attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā. Burtu lielums attiecībā pret uzraksta "KVALITATĪVS PRODUKTS" burtu lielumu ir 0,5 : 1. Atstarpi starp uzrakstiem aizpilda divas bordo krāsas dažāda platuma svītras. Bordo norādi ietver melna nepārtraukta līnija.9. Bordo norādei ir izmantotas šādas pamatkrāsas uz balta fona:10. Bordo norādi nedrīkst attēlot melnbaltu vai izvēlēties citas krāsas. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs 6. pielikums Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr. 461(Pielikums MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 191 redakcijā) Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības svaigpienam, pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu, aitu un trušu gaļai un tās produktiem I. Prasības dzīvnieku turēšanai1. Dzīvniekus nodrošina ar pilnvērtīgu, vecumam, sugai un produktivitātes virzienam atbilstošu barību. Kontroli veic dienests saskaņā ar šo noteikumu 22. punkta prasībām, ja produktu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto shēmas norādi.II. Prasības svaigpienam, pienam un piena produktiem2. Svaigpiena kvalitātes kontroli veic operators vismaz reizi mēnesī. Svaigpiens atbilst šādām prasībām:2.1. govs svaigpiena sasalšanas temperatūra nepārsniedz –0,520 °C;2.2. kazas svaigpiena sasalšanas temperatūra nepārsniedz –0,540 °C;2.3. govs svaigpiena skābums ir 15 līdz 18 °T;2.4. kazas svaigpiena skābums ir 14 līdz 18 °T.3. Piena pārstrādes procesā ražotu produktu (turpmāk – piena produkti) sastāvā aizliegts izmantot augu izcelsmes eļļas un taukus, daļēji vai pilnīgi aizstājot piena taukus piena produktos. Operators produkta ražošanas procesu un tajā izmantotās izejvielas norāda tehniskajā specifikācijā.4. Siera ražošanā aizliegts izmantot nitrātus (NaNO3 vai KNO3), lai nomāktu gāzes radošo mikroorganismu attīstību.5. Pienu un piena produktus novērtē sensori atbilstoši standartam LVS ISO 22935-3:2024 "Piens un piena produkti. Sensorā analīze. 3.daļa: Produkta sensoro īpašību atbilstības specifikācijai novērtēšana ar punktu metodi". Vērtē šādus rādītājus:5.1. ārējo izskatu (tajā skaitā ūdens dispersijas pakāpi sviestam pēc LVS 356:2002);5.2. konsistenci;5.3. garšu un smaržu;5.4. izskatu griezumā – sieram.6. Piena un piena produktu laboratoriskos izmeklējumus, lai noteiktu atbilstību nekaitīguma kritērijiem atbilstoši Komisijas 2005. gada 15. novembra Regulas (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (turpmāk – regula Nr. 2073/2005) I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, katram sertificētajam produkcijas veidam veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā.III. Prasības liellopu, cūku, kazu, aitu un trušu liemeņiem, sadalītajai gaļai un subproduktiem7. Liellopu, kazu, aitu, cūku un trušu pārvadāšanas ilgums līdz kautuvei nepārsniedz sešas stundas.8. Liemeņus un attiecīgo dzīvnieku subproduktus marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja dzīvnieki kaušanas brīdī nav vecāki par:8.1. 30 mēnešiem – liellopi;8.2. trim mēnešiem – truši.9. Liellopu liemeni un sadalīto gaļu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja liemenis saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju atbilst:9.1. pēc uzbūves jeb muskuļaudu novērtējuma – E, U, R vai O klasei;9.2. pēc taukaudu slāņa pakāpes – 1.–3. klasei.10. Cūkas liemeni un sadalītu gaļu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju cūka pēc muskuļaudu daudzuma atbilst S vai E klasei vai operators ir norādījis tās atbilstību šādiem rādītājiem:10.1. nobarojamā cūka (kaušanas vecums pieci līdz septiņi mēneši) un dzīvnieka kārta. Kautuves īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona (turpmāk – kautuves pārstāvis) to norāda pavaddokumentā dzīvnieku pārvietošanai uz kautuvi, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu;10.2. dzīvnieka kautsvars ir 70–92 kg. Kautuves pārstāvis to norāda informācijā par kautuvē nokauto lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu;10.3. vīriešu kārtas dzīvniekiem nav veikta kastrācija, izmantojot imunovakcināciju – kastrāciju ar veterinārajām zālēm, kas satur vielas ar hormonālu iedarbību. Kautuves pārstāvis to norāda pavaddokumentā dzīvnieku pārvietošanai uz kautuvi, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu.11. Liemeni un sadalītu gaļu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma III nodaļā minēto norādi, ja dzīvnieks audzēts vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, bet kauts un sadalīts citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā un dzīvnieka liemenis atbilst:11.1. šā pielikuma 9.1. un 9.2. apakšpunktā minētajām prasībām – liellops;11.2. S vai E klasei pēc muskuļaudu daudzuma saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju – cūka.12. Liemeņu marķēšanā izmanto zīmogu ar šo noteikumu 5. pielikumā minēto norādi.13. Pirms realizācijas no kautuves liemeņu dziļajā muskulatūrā pH līmenis ir 5,4–5,8.14. Liellopu liemeņus nav atļauts apstrādāt ar pienskābi.15. Subprodukti iegūti no dzīvniekiem, kas atbilst šā pielikuma III nodaļā minētajām prasībām.IV. Prasības liellopu, cūku, kazu, aitu un trušu maltajai gaļai, gaļas izstrādājumiem un produktiem16. Liellopu, kazu, aitu, cūku un trušu gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošanā aizliegts izmantot:16.1. saldētu un atkausētu gaļu (izņemot gadījumu, ja desu ražošanas tehnoloģiskais process paredz gaļu sasaldēt ražošanas vietā līdz –18 °C);16.2. mehāniski atdalītu gaļu;16.3. augu izcelsmes un hidrolizētas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas;16.4. tauku, ādu un cīpslu emulsiju;16.5. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, ārējā izskata uzlabošanai, garšas un smaržas pastiprināšanai (E620 līdz E640) un vēlamo struktūras īpašību nodrošināšanai.17. Maltās gaļas un tādu gaļas izstrādājumu ražošanā, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā bez termiskās apstrādes, nedrīkst izmantot gaļas atgriezumus.18. Gaļas sastāvā esošo tauku un saistaudu saturs nepārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1169/2011) VII pielikuma B daļas 17. punktā noteikto daudzumu, ko operators reizi gadā nosaka akreditētā laboratorijā, un gaļas produkcijā – desās, konservos, gaļas izstrādājumos – ir vismaz 70 procentu gaļas bez ādas.19. Pievienotais sāls saturs 100 g gaļas produktu un to izstrādājumu nepārsniedz 1,25 g.20. Operators organizē darbu (piemēram, izveidojot degustācijas komisiju) tā, lai katrā partijā tiktu novērtētas gaļas produktu organoleptiskās īpašības un to rādītāji atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajām prasībām.1. tabulaGaļas produktu organoleptiskie rādītājiNr.p. k.ProduktsRādītājsRaksturojums1.Gaļas kūpinājumiārējais izskatsvirsma tīra, sausa, bez gaļas un speķa izrāvumiem, produkta masai nepiegulošiem audiem, vienmērīgi nokūpināta no gaiši brūnas līdz brūnai krāsaikonsistenceelastīgaizskats griezumāmuskuļaudi vienmērīga krāsojuma, bez pelēkiem plankumiem, taukaudi baltā krāsā vai ar sārtu nokrāsusmarža un garšapatīkama, mēreni sāļa, raksturīga izmantotajām izejvielām, ar garšvielu un dūmu aromātu, bez neraksturīgas garšas un smakas2.Vārītās desas, tostarp cīsiņi un sardelesārējais izskatsdesu virsma tīra, apvalks nebojātskonsistenceelastīgasmarža un garšavāji sāļa ar izteiktu garšvielu aromātu un garšu3.Pusžāvētās, auksti kūpinātās desasārējais izskatsdesu virsma tīra un sausa, apvalks nebojāts, bez salipumiemkonsistenceblīva, elastīga, bez redzamiem saistaudiem, speķis vienmērīgi izkliedētspildījuma masas izskats griezumāpildījuma masa vienmērīgi sajaukta un satur attiecīga lieluma sasmalcinātus speķa gabaliņussmarža un garšatauki balti vai ar sārtu nokrāsu, aromātiskā kūpinājuma un garšvielu smarža, garša mēreni sāļa21. Mitruma saturs gatavajā produktā nepārsniedz:21.1. vārītajās desās, tostarp cīsiņos un sardelēs, – 70 %;21.2. pusžāvētajās desās – 65 %;21.3. auksti kūpinātajās desās – 30 %;21.4. liellopu un cūkgaļas produktos – 75 %.22. Šā pielikuma 21.1., 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētie produkti ir tikai dabīgā vai ēdamā kolagēna apvalkā vai bez apvalka. Ēdamais kolagēna apvalks nedrīkst saturēt pārtikas piedevas.23. Gaļas produktu kūpināšanas procesā izmanto tikai lapu koku koksni, neizmantojot kūpināšanas aromatizētājus.24. Kūpināto gaļu un kūpinātās gaļas produktus operators vismaz reizi gadā nodod pārbaudei akreditētā testēšanas laboratorijā. Pārbaudāmie rādītāji un to norma ir šāda:24.1. kūpinātajā gaļā un kūpinātās gaļas produktos benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 2 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benz(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums (PAO4) nepārsniedz 12 μg/kg;24.2. tradicionāli kūpinātajā gaļā un kūpinātās gaļas produktos, kas ir kūpināti un paredzēti patēriņam Latvijā, benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 5,0 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benzo(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums nepārsniedz 30,0 μg/kg.25. Gaļas produkcijas laboratoriskos izmeklējumus, lai noteiktu atbilstību nekaitīguma kritērijiem atbilstoši regulas Nr. 2073/2005 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, katram sertificētajam produkcijas veidam veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā.26. Gaļas konservus ražo atbilstoši starptautiskajam standartam CAC/RCP 23-1979 "Starptautiskais higiēnas prakses kodekss zema skābes satura un paskābinātiem pārtikas konserviem".27. Gaļas konservu kvalitātes pārbaudi veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajiem rādītājiem.2. tabulaSterilizēto gaļas konservu kvalitātes rādītājiNr.p. k.Pārbaudes posmsRādītājsRādītāja lielums1.Sterilizēti konservisporas neveidojošie mikroorganismi, KVV/gnav pieļaujamisporas veidojošie termofilie anaerobie, aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi, KVV/gnav pieļaujami2.Sterilizēto konservu organoleptiskie rādītājiizskatsskaidri saskatāmi gaļas gabaliņi, bez nevēlamiem piemaisījumiem, raksturīgs attiecīgajam produkta veidamkrāsaraksturīga termiski apstrādātai gaļaismaržapatīkama, raksturīga attiecīgajam produkta veidamkonsistenceraksturīga attiecīgajam produkta veidamgaršapatīkama, raksturīga attiecīgajam produkta veidam 7.pielikums Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461 Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības medum un biškopības produktiem I. Bišu saimju turēšana, medus un biškopības produktu ievākšana1. Patstāvīgo vai pagaidu bišu turēšanas novietni novieto ne tuvāk kā trīs kilometrus no atkritumu noglabāšanas poligoniem.2. Bišu saimes apskates laikā izmanto dūmus, kas iegūti no koku gabaliņiem, koku prauliem vai citiem dabiskiem materiāliem.3. Vaska kodes apkarošanai izmanto organiskās skābes un ēteriskās eļļas, bet ir aizliegta insekticīdu lietošana.4. Ziedputekšņu uztvērēja kastītes iztukšo katru vakaru pirms rasas punkta iestāšanās.5. Aizliegts no medus atdalīt ziedputekšņus.6. Propolisu pirmapstrādes laikā aizliegts karsēt un (vai) apstrādāt ar karstu ūdeni.7. Bišu māšu peru pieniņu iegūst no 84–96 stundu veciem bišu māšu cirmeņiem.II. Medus un biškopības produktu kvalitātes prasības8. Operators katrai medus partijai noņem paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas un nodod to akreditētā laboratorijā medus kvalitātes rādītāju noteikšanai. Ziedputekšņu saturu monoflorajam medum nosaka operators, nosūtot paraugu uz laboratoriju ziedputekšņu analīzes veikšanai.9. Medus un biškopības produkti atbilst šā pielikuma tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.TabulaMedus un biškopības produktu kvalitātes rādītājiNr.p.k.ProduktsRādītājsRādītāja lielums1.MedusMitrums, %viršu, āboliņa medū – ne vairāk kā 21,5citu veidu medū – ne vairāk kā 18,5Saharoze, %ne vairāk kā 3,00Brīvās skābes, mmolekv/kgne vairāk kā 30Diastāze (amilāze) (pēc Schade skalas)ne mazāk kā 12Hidroksimetilfurfurols (HMF), mg/kgne vairāk kā 25Ziedputekšņu saturs, %viršu medū – vismaz 40 % viršu ziedputekšņugriķu medū – vismaz 25 % griķu ziedputekšņuliepziedu medū – vismaz 17 % liepu ziedputekšņurapšu medū – vismaz 70 % rapšu ziedputekšņuCitu veidu monoflorajā medū – ne mazāk kā 45 % vienas floras ziedputekšņu2.Svaigi un saldēti ziedputekšņiMitrums, %aveņu, krūkļu ziedputekšņos – ne vairāk kā 40,0pārējos ziedputekšņos – ne vairāk kā 35,0Kopējās skābes, %ne vairāk kā 0,15pHaveņu, krūkļu ziedputekšņiem 3,2pārējiem ziedputekšņiem ne mazāk kā:5,5 – maijā;5,0 – jūnijā;4,5 – jūlijā un augustā3.Žāvēti ziedputekšņiMitrums, %7,0–8,0pH7,0–4,3Kopējās skābes, %ne vairāk kā 0,15Pelējumi un raugi, kvv/gne vairāk kā 2004.Bišu maizeMitrums, %10,0–14,0pHne zemāk par 3,8Pelējumi, kvv/gne vairāk kā 200Raugi, kvv/gne vairāk kā 2005.PropolissVaska piemaisījums,%ne vairāk 30,0Flavonoīdu un citu fenolsavienojumu masas daļa, %ne mazāk kā 25,06.Bišu māšu peru pieniņšpH3,7–4,2Sausnas daļa, %30,0–35,0Bioloģiskā aktivitāte pēc māšu cirmeņa svara, audzējot bišu saimē, mgne mazāk kā 180 Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs 8.pielikums Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461 Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem(Pielikums MK 05.07.2016. noteikumu Nr. 441 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 585) 1. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu kvalitātes prasības1. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu kvalitātes kontroli veic operators, pieņemot katru partiju.2. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.1. tabulaGraudu, eļļas augu, zirņu un pupu kvalitātes rādītājiNr. p. k.ProduktsRādītājsRādītāja lielumsPiezīmes1.Kviešimitrums, %ne vairāk kā 14nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudiHagberga krišanas skaitlis, sne mazāk kā 220nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudiproteīna saturs (sausā masā), %ne mazāk kā 12,5nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudiZeleny indekss, mlne mazāk kā 30nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudiatkritumu piemaisījumi, %ne vairāk kā 1,0nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudicitu kultūraugu graudu piemaisījumi, %ne vairāk kā 4,0nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudisīko graudu (kas iziet caur 2,0 x 20 mm sietu) piemaisījumi, %ne vairāk kā 2,0nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudikaitēkļu invāzijanav pieļaujama ar melnplauku inficēti graudinav pieļaujami ar fuzariozi inficēti graudinav pieļaujami melno graudu (Claviceps purpurea) klātbūtne, %ne vairāk kā 0,05 2.Rudzimitrums, %ne vairāk kā 14nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – rudzu graudiHagberga krišanas skaitlis, sne mazāk kā 120nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – rudzu graudiatkritumu piemaisījumi, %ne vairāk kā 1,0nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – rudzu graudicitu kultūraugu graudu piemaisījumi, %ne vairāk kā 4,0nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – rudzu graudisīko graudu (kas iziet caur 1,4 x 20 mm sietu) piemaisījumi, %ne vairāk kā 2,0nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – rudzu graudikaitēkļu invāzijanav pieļaujama ar melnplauku inficēti graudinav pieļaujami ar fuzariozi inficēti graudinav pieļaujami melno graudu (Claviceps purpurea) klātbūtne, %ne vairāk kā 0,05 3.Mieži, rudzi un kvieši (iesala ražošanai)dīgtspēja, %ne mazāk kā 95 proteīna saturs sausā masā, %:  miežiem (alus iesala ražošanai)līdz 12 rudziem (alus iesala ražošanai)līdz 18 kviešiem (alus iesala ražošanai)līdz 15 mitrums, %ne vairāk kā 14 homogenitāte (vienas šķirnes sēkla), %ne mazāk kā 95 citu kultūraugu piemaisījumi, %ne vairāk kā 2 atkritumu piemaisījumi, %ne vairāk kā 1 kaitēkļu invāzijanav pieļaujama 4.Rapšu sēklaserukskābes saturs, %ne vairāk kā 2 bāzes mitrums, %ne vairāk kā 8 atkritumu piemaisījumi, %ne vairāk kā 2 5.Auzasmitrums, %ne vairāk kā 14 tilpummasa, g/l500–600 citu augu piemaisījumi, %ne vairāk kā 2,0 kaitēkļu invāzijanav pieļaujama 6.Linsēklasbāzes mitrums, %ne vairāk kā 8 atkritumu piemaisījumi, %ne vairāk kā 2,0 7.Pupas, zirņimitrums, %ne vairāk kā 14 kaitēkļu invāzijanav pieļaujama citu augu piemaisījumi, %ne vairāk kā 2 3. Auksti spiestu nerafinētu augu eļļu iegūst ar mehāniskas spiešanas metodi.4. Nerafinētai augu eļļai mehāniski nodala fosfatīdus un gļotvielas.5. Operators vismaz reizi gadā augu eļļai akreditētā laboratorijā nosaka benzo(a)pirēna saturu, un tas nepārsniedz 2,0 µg/kg mitra svara.6. Operators vismaz reizi gadā produktiem, izņemot augu eļļu, nosaka aflatoksīnu summu (B1 + B2 + G1 + G2), un tā nepārsniedz 4,0 µg/kg produkta.7. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu pārstrādes produktu kvalitātes kontroli veic operators katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators.8. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu pārstrādes produktu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajām prasībām.2. tabulaGraudu, eļļas augu, zirņu un pupu pārstrādes produktu kvalitātes prasībasNr. p. k.ProduktsRādītājsRādītāja lielums1.Kviešu miltikrāsabalta ar dzeltenīgu vai zilganu tonismaržaraksturīga svaigiem miltiem, bez citas smaržasmitrums, %ne vairāk kā 15pelnvielu saturs, %ne vairāk kā 1,26Hagberga krišanas skaitlis, sne mazāk kā 220lipekļa saturs, %ne mazāk kā 25kaitēkļu invāzijanav pieļaujamametālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg3,02.Rudzu miltikrāsapelēcīgi zilgana vai baltasmaržaraksturīga svaigiem miltiem, bez citas smaržasmitrums, %ne vairāk kā 14,5pelnvielu saturs, %ne vairāk kā 1,7Hagberga krišanas skaitlis, sne mazāk kā 120kaitēkļu invāzijanav pieļaujamametālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kgne vairāk kā 3,03.Putraimikrāsaraksturīga attiecīgās krāsas graudu putraimiemsmaržaraksturīga svaigiem graudu produktiem, bez citas smaržasmitrums, %ne vairāk kā 14,0veselo kodoliņu saturs (neattiecas uz grūbām), %ne vairāk kā 0,5kaitēkļu invāzijanav pieļaujamaatkritumu piemaisījumu saturs, %ne vairāk kā 3metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kgne vairāk kā 3,0nenolobīti graudi, %ne vairāk kā 1,5lauztie kodoli (grūbās), %ne vairāk kā 4,0miltiņi, %ne vairāk kā 0,54.Pārslaskrāsaraksturīga attiecīgās krāsas graudu pārslāmsmaržaraksturīga svaigiem graudu produktiem, bez citas smaržasmitrums, %10,0–14,0atkritumu piemaisījumu saturs, %ne vairāk kā 0,35peroksidāzes aktivitāteneaktīvakaitēkļu invāzijanav pieļaujamametālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kgne vairāk kā 3,05.Gaišais miežu, kviešu, rudzu iesalskrāsa (EBC)raksturīga attiecīgās krāsas iesalammitrums alus iesalam, %ne vairāk kā 6mitrums samaltam maizes iesalam, %ne vairāk kā 10iejavas skābums (alus iesalam), pH5–7pārcukurošanās (min.)5–20ekstraktvielas sausā vielā, %ne mazāk kā:75 – miežiem70 – kviešiem70 – rudziemkaitēkļu invāzijanav pieļaujama6.Speciālie iesalikrāsa (EBC)raksturīga attiecīgajam iesalammitrums, %ne vairāk kā 8ekstraktvielas sausā vielā, %ne mazāk kā 60kaitēkļu invāzijanav pieļaujama7.Auksti spiesta nerafinēta augu eļļaārējais izskatsraksturīga eļļas veidamkrāsaraksturīga eļļas veidamsmarža, garšaraksturīga eļļas veidam, bez nevēlamas piegaršasperoksīdu skaitlis, mekv. aktīvā O2/kgne vairāk kā 15skābes skaitlis, mg KOH/gne vairāk kā 4,0mitruma un gaistošo vielu masas daļa, %ne vairāk kā 0,2nešķīstošie piemaisījumi, %ne vairāk kā 0,058.Mannakrāsaraksturīga produktamsmaržaraksturīga produktam, bez citas nevēlamas smaržasmitrums, %ne vairāk kā 15,5kaitēkļu invāzijanav pieļaujamapelnvielu saturs, %ne vairāk kā 0,69.Lobīti zirņi, veseliekrāsaraksturīga zirņiem, gaiši dzeltena, dzeltenasmaržaraksturīga zirņiem, bez blakus smaržām, pelējuma, sasmakumamitrums, %ne vairāk kā 14atkritumu piemaisījumi, %ne vairāk kā 0,5graudu piemaisījumi (dīgušas sēklas, bojātas sēklas, saēstas sēklas), %ne vairāk kā 3,0kaitēkļu invāzijanav pieļaujamašķelto zirņu klātbūtne, %ne vairāk kā 510.Lobīti zirņi, šķeltiekrāsaraksturīga zirņiem, gaiši dzeltena, dzeltenasmaržaraksturīga zirņiem, bez blakus smaržām, pelējuma, sasmakumamitrums, %ne vairāk kā 14atkritumu piemaisījumi, %ne vairāk kā 0,5lobīti zirņi veselie, %ne vairāk kā 5graudu piemaisījumi (dīgušas sēklas, bojātas sēklas, saēstas sēklas), %ne vairāk kā 3,0metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kgne vairāk kā 311.Pupu miltikrāsaraksturīga pupāmsmaržaraksturīga pupām, bez blakus smaržām, pelējuma, sasmakumamitrums, %ne vairāk kā 14metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kgne vairāk kā 39. Pārvadājot miltus beztaras veidā specializētā transportā, operators katrai partijai veic kvalitāti apliecinošu dokumentu kontroli. Ja rodas strīdi, veic miltu fizikāli ķīmiskās analīzes.2. Maizes, miltu izstrādājumu un kaņepju pavalga ražošana2.1. Maizes un miltu izstrādājumu ražošana10. Maizes un miltu izstrādājumu ražošanā izmanto miltus, kuru kvalitātes prasības atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām.10.1 Maizes ražošanā neizmanto pārtikas piedevas, izņemot askorbīnskābi un askorbātus (E 300, E 301, E 302), un tās nenonāk produktā, pārnestas no kompleksajām sastāvdaļām.11. Rudzu maizes mīklu gatavo ar dabīgo ieraugu.12. Sāls saturs 100 g maizes nepārsniedz 1,25 g.13. Šķiedrvielu daudzums 100 g rudzu rupjmaizes nav mazāks par 6 g.14. Transtaukskābju saturs nepārsniedz 1 % no kopējā tauku daudzuma.15. Ekstrūzijas procesa sausmaizītes ražo no miltu un kliju maisījuma bez ierauga un raudzēšanas.16. Miltu izstrādājumu (izņemot šo noteikumu 15. pielikumā minētos produktus) ražošanā neizmanto aromatizētājus.17. Rīvmaizes ražošanā izmanto maizes un miltu izstrādājumus, kas atbilst šo noteikumu prasībām. Rīvmaize atbilst šādiem rādītājiem:17.1. mitrums gala produktā nepārsniedz 4 %;17.2. E. coli nepārsniedz 10 kvv/1 g;17.3. pelējums – ne vairāk kā 5 x 100 kvv/1 g. 2.2. Kaņepju pavalga ražošana18. Kaņepju pavalgu ražo no sasmalcinātas kaņepju sēklu masas un nerafinētas auksti spiestas augu eļļas šādās proporcijās:18.1. sasmalcināta kaņepju sēklu masa – 70–90 %;18.2. nerafinēta auksti spiesta augu eļļa – 10–30 %.3. Alus, kvasa un iesala dzēriena ražošana3.1. Alus ražošana19. Alus izejvielas ir ūdens, iesals un apiņi. Rūgšanas procesa nodrošināšanai lieto alus raugu.20. Vienai alus šķirnei var izmantot vairākus iesala veidus, arī no dažādiem piegādātājiem.21. Alus ražošanā iesala pirmmisas blīvuma palielināšanai neizmanto cukuru, cukura sīrupu vai to aizvietotāju.22. Alus raudzēšanas un pēcraudzēšanas laiks nav mazāks par 15 dienām atbilstoši alus šķirnes tehnoloģiskajai shēmai un produkta gatavībai.3.2. Bezalkoholisko iesala izcelsmes dzērienu ražošana23. Iesala dzēriena un kvasa sausnas pamatizejviela ir iesals.24. Kvasa ražošanā izmanto raugu tīrkultūru.25. Alus, kvasa un iesala dzēriena kvalitātes kontroli veic operators, un tā kvalitāte atbilst šā pielikuma 3. tabulā minētajiem rādītājiem.3. tabulaAlus, kvasa un iesala dzēriena kvalitātes rādītājiNr. p. k.ProduktsRādītājsRādītāja lielumsKontrole1.Alussausnas masas daļa pirmmisā, %10–20 ± 0,5kontroli veic operators katrai partijaispirta tilpuma daļa, %3,8–5,5 ± 0,55,5–6,5 ± 1,0kontroli veic operators ne retāk kā 2 reizes gadā katrai alus šķirneiCO2 masas daļa, %ne mazāk kā 0,32.Nepasterizēts alusZNGB3,0 g nav pieļaujamakontroli veic operators ne retāk kā 2 reizes gadā katrai alus šķirnei3.Pasterizēts/sterili filtrēts alusMAFAM KVV/1gne vairāk kā 20kontroli veic operators ne retāk kā 2 reizes gadā katrai alus šķirnei4.Iesala dzērienssausnas masa, %6,5–14kontroli veic operators ne retāk kā 2 reizes gadāskābums, ml1n NaOH/100 ml vai pH2,5–3,5 ± 0,5CO2 masas daļa, %ne mazāk kā 0,3ZNGB 100 gnav pieļaujamaraugi, pelējumi 1 gnav pieļaujami5.Kvasssausnas masa, %6,5–14 ± 0,5kontroli veic operators ne retāk kā 2 reizes gadāskābums, ml1n NaOH/100 ml vai pH2,5–3,5 ± 0,5CO2 masas daļa, %ne mazāk kā 0,3ZNGB 100 gnav pieļaujama26. Alus, kvasa un iesala dzēriena organoleptisko novērtēšanu veic vismaz reizi gadā atbilstoši uzņēmumā izstrādātiem kvalitātes standartiem.27. Alus organoleptiskajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu, apiņus un putas/ogļskābo gāzi (CO2).28. Kvasa un iesala dzēriena organoleptiskajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu un ogļskābo gāzi (CO2). 9. pielikums Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr. 461(Pielikums MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 191 redakcijā) Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības dārzeņiem, kartupeļiem, sēnēm un to pārstrādes produktiem 1. Ja produkts tiks marķēts ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, izejvielu audzētājs un operators, kas ir primāro produktu ražotājs, nodrošina, ka produkts ir audzēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību un to apliecina ieraksts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā.2. Kartupeļi cietes ražošanai, ja ciete tiks marķēta ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ir audzēti saskaņā ar šā pielikuma 1. punktā minētajām prasībām vai normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību kā pārejas periodā ražoti produkti, un to apliecina normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktās kontroles institūcijas izsniegts dokumentārs pierādījums (izziņa par pārejas perioda uz bioloģisko lauksaimniecību uzsākšanu vai sertifikāts).3. Svaigie dārzeņi, kas paredzēti pārstrādei, ir svaigi, bez lieka virsmas mitruma, tīri, neplaisājuši.4. Pārstrādei paredzēto dārzeņu kontroli katrai partijai veic operators.5. Gurķi, zaļie zirnīši, mārrutki, galviņkāposti, dilles, sīpoli, burkāni, kartupeļi, pupiņas, baklažāni, ķirbji, skābenes un paprika atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.1. tabulaKvalitātes rādītāji svaigiem dārzeņiem, kartupeļiem un sēnēmNr.p. k.ProduktsRādītāji1.GurķiGurķu vidus ir blīvs, ar negatavām, mīkstām sēklām2.Zaļie zirnīšiVeseli un svaigi zirņi, ar plānu un maigu apvalku. Bez svešķermeņu un zemes piemaisījumiem. Gatavības pakāpe (pēc finometra) – ne vairāk kā 56 grādi3.MārrutkiMārrutku saknes ir bez bārkšsaknēm, bez zaļās lapu daļas, nesavītušas. Zemes piemaisījumi – ne vairāk kā 2,5 % no kopējās masas. No ziemas glabāšanas vītušas saknes – ne vairāk kā 15 % no kopējās masas. Sakņu diametrs – ne mazāks par 1,5 cm. Sakņu garums ne mazāks par 6 cm. Mehāniski bojātas (plaisas, nobrāzumi) – ne vairāk kā 5 %4.GalviņkāpostiKāpostu galviņas – noteiktam pārstrādes veidam piemērotas šķirnes, stingras, lapas cieši piekļautas, svars nav mazāks par 0,5 kg5.DillesBez saknēm. Pieļaujamas viegli apvītušas, ar apdzeltējušām lapām līdz 5 % no masas. Dilles bez pelējuma, nav puvušas, nav apkaltušas, bez zemes piemaisījumiem6.SīpoliSīpola galviņa stingra, nogatavojusies, sausa, ar labi apžāvētām, sausām ārējām zvīņlapām, izžāvēts sīpola kakls, bez zemes piemaisījumiem7.BurkāniNesažuvuši, sulīgi, ar mazu serdes daļu. Zemes piemaisījumi ne vairāk kā 2 %8.KartupeļiKartupeļi bez asniem, bez zaļiem plankumiem, bez tukša vidus un nav apsaluši. Zemes piemaisījumi ne vairāk kā 1 %9.Kartupeļi cietes ražošanaiCietes saturs nav mazāks par 15 %10.Kartupeļi čipsu ražošanaiBumbuļu izmērs ne mazāks par 38 mmPuve – ne vairāk par 2,4 %, kaitēkļu bojājumi – ne vairāk par 10 %, dziļš kraupis – ne vairāk par 15 %, augšanas plaisas – ne vairāk par 15 %. Kopējo bojājumu summa nepārsniedz 17 % (procenti noteikti pēc masas)11.PupiņasVeselas, bez svešķermeņu piemaisījumiem. Vienmērīgu gatavības pakāpi12.SkābenesSvaigas, sausas, stingras jaunās lapiņas, zaļā krāsā, garša un smarža raksturīga svaigām skābenēm. Lapiņas nogrieztas aktīvās veģetācijas periodā, bez citu augu piemaisījumiem. Lapas sulīgas, ar botāniskai šķirnei raksturīgu lapu formu. Pieļaujamas viegli apvītušas – līdz 2 %, tikko veidoties sākuši ziedneši – līdz 1 %13.PaprikaIzmērs:šķirnes ar iegarenu formu – garumā ne mazāk par 6 cm;šķirnes ar apaļu formu – diametrā ne vairāk par 6 cm;augļa sieniņas biezums – ne mazāks par 4 mm;Pieļaujamās novirzes: neatbilstoši izmēram – ne vairāk par 5 %, viegli apvītuši – ne vairāk par 5 %, ar sauso puvi – ne vairāk par 10 %14.ŠampinjoniSēnes svaigas, baltas, cepurīte pie kātiņa neatvērusies, tīras, ar minimālām augsnes paliekām. Smarža un garša raksturīga šampinjoniem. Sēņu lapiņas gaišas, mīkstums vienmērīgi blīvs, balts.Pieļaujamās novirzes: sēnes ar nostieptu mantiju pie kātiņa, bet neveras vaļā – ne vairāk par 2 %; sēnes ar nelieliem bojājumiem (tumšas krāsas punktiem) – ne vairāk par 3 %; sēnes ar viegli pelēcīgu nokrāsu – ne vairāk par 1 %15.BaklažāniMīkstums stingrs, porains, sēklas neattīstītas. Izmērs: diametrs – līdz 10 cm, garums bez ierobežojumiem, augļkātiņa garums – līdz 2 cm.Pieļaujamās novirzes: nepareizas formas (līki) – ne vairāk par 20 %, viegli ieskrāpēta miziņa, nelieli noberzumi un iespiedumi – ne vairāk par 10 %, diametrs līdz 12 cm – ne vairāk par 10 %6. Pārstrādātu produktu ražošanā neizmanto pārtikas piedevas – konservantus. Dārzeņu marinādes ražošanā atļauts izmantot etiķskābi un etiķi.7. Produktam pievienotā sāls daudzums:7.1. svaigiem, mizotiem, vārītiem un tvaicētiem kartupeļiem un dārzeņiem (vakuumā) sāls nav pievienots;7.2. marinētiem, skābētiem, sālītiem dārzeņiem un sēnēm – ne vairāk kā 2,5 g uz 100 g produkta;7.3. zaļajiem zirnīšiem – ne vairāk kā 0,7 g uz 100 g produkta;7.4. dārzeņu salātiem un dārzeņu konserviem – ne vairāk kā 1,2 g uz 100 g produkta.8. Dārzeņus skābē, izmantojot dabīgas fermentēšanas metodes.9. Šā pielikuma 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. tabulā minētos produktu mikrobioloģiskos un fizikāli ķīmiskos rādītājus operators kontrolē ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst attiecīgajās tabulās minētajiem kvalitātes rādītājiem.2. tabulaKvalitātes rādītāji konservētiem dārzeņiemNr.p. k.ProduktsRādītājsRādītāja lielums1.Zaļie zirnīšiZirņu masas daļa, %zirņi, ne mazāk kā 55 % no svaraHlorīdu masas daļa, %0,8–1,5pHne mazāks kā 5,3Mezofilie aerobie un fakultatīvi ana …