Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināša

Īsumā

Šis tiesību akts ir grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas regulē valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību investīciju veicināšanai lauksaimniecībā. Tas nosaka atbalsta finansējumu 2023. gadam un precizē noteikumus par atbalsta saņemšanu un uzskaiti.

Ko tas regulē

  • Kopējo finansējumu un tā sadalījumu dažādiem atbalsta veidiem 2023. gadam.
  • Informācijas glabāšanas termiņus par izmaksāto de minimis atbalstu.
  • Atbalsta atmaksas kārtību, ja tiek pārkāptas regulu prasības.
  • Prasības pretendentiem, lai saņemtu atbalstu.

Kas tas attiecas

  • Primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem.
  • Kooperatīvajām sabiedrībām lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.
  • Pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, zvejniecību, akvakultūru vai šo produktu apstrādi.
  • Atbalsta saņēmējiem, kas saņem de minimis atbalstu vai atbalstu saskaņā ar regulu 2022/2472.

Galvenie punkti

  • Kopējais atbalsta finansējums 2023. gadam ir 26 500 000 euro.
  • Informācija par izmaksāto de minimis atbalstu jāglabā 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas.
  • Ja tiek pārkāptas regulu prasības, saņemtais atbalsts jāatmaksā kopā ar procentiem.
  • Atbalsts netiek piešķirts, ja pretendentam ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, pasludināts maksātnespējas process vai ja uz pretendentu attiecas Eiropas Komisijas līdzekļu atgūšanas rīkojums.
Likuma teksts
Likuma teksts

Ministru kabineta noteikumi Nr. 232 Rīgā

  1. gada
  2. maijā (prot. Nr. 25
  3. §) Grozījumi Ministru kabineta
  4. gada
  5. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
  6. panta 3.1 un ceturto daļu Izdarīt Ministru kabineta
  7. gada
  8. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 29., 157.,
  9. nr.; 2016, 62.,
  10. nr.; 2017, 87., 189.,
  11. nr.; 2018, 68.,
  12. nr.; 2019, 114.,
  13. nr.; 2020, 74A.,
  14. nr.; 2021,
  15. nr.; 2022, 34.,
  16. nr.) šādus grozījumus:
  17. Izteikt
  18. punktu šādā redakcijā: "
  19. Šajos noteikumos paredzētā atbalsta kopējais finansējums
  20. gadam ir 26 500 000 euro, un no tiem piešķir: 3.
  21. 11 608 520 euro - daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem; 3.
  22. 560 000 euro - daļējai kredītprocentu dzēšanai kooperatīvajām sabiedrībām, kurām piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē; 3.
  23. 800 000 euro - daļējai kredītprocentu dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī zvejniecību, akvakultūru vai šo produktu apstrādi; 3.
  24. 276 000 euro - digitālās platformas izmantošanas iespēju attīstībai un paplašināšanai visā pārtikas ķēdē; 3.
  25. 7 724 000 euro - ar pētījumu un laboratorisko analīžu veikšanu saistītās materiālās bāzes pilnveidošanai; 3.
  26. 2 000 000 euro - selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu; 3.
  27. 3 531 480 euro -
  28. gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansējumam kredītprocentu daļējai dzēšanai."
  29. Izteikt 7.1 punktu šādā redakcijā: "7.1 Informāciju par izmaksāto de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas
  30. gada
  31. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību
  32. un
  33. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis,
  34. gada
  35. decembris, Nr. L 352) (turpmāk - Komisijas regula Nr. 1407/2013), Komisijas
  36. gada
  37. decembra Regulu (EK) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību
  38. un
  39. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis,
  40. gada
  41. decembris, Nr. L 352) (turpmāk - Komisijas regula Nr. 1408/2013) vai Komisijas
  42. gada
  43. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību
  44. un
  45. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis,
  46. gada
  47. jūnijs, Nr. L 190) (turpmāk - Komisijas regula Nr. 717/2014) atbalsta saņēmējs glabā 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas. Pieejamību dokumentiem, kas saistīti ar piešķirto atbalstu saskaņā ar Komisijas
  48. gada
  49. decembra Regulu (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību
  50. un
  51. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis,
  52. gada
  53. decembris, Nr. L 327) (turpmāk - regula 2022/2472), atbalsta saņēmējs nodrošina vismaz 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas."
  54. Izteikt 7.2 punktu šādā redakcijā: "7.2 Ja pārkāptas regulas 2022/2472 prasības, Lauku atbalsta dienests uzliek par pienākumu atbalsta saņēmējam atmaksāt Lauku atbalsta dienestam saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu. Ja pārkāptas Komisijas regulas Nr. 1407/2013, Komisijas regulas Nr. 1408/2013 vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 prasības, Lauku atbalsta dienests atbalsta saņēmējam uzliek par pienākumu atmaksāt Lauku atbalsta dienestam visu atbalsta pasākumā saņemto komercdarbības atbalstu. Atbalsta summu atmaksā kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu."
  55. Izteikt
  56. punktu šādā redakcijā: "
  57. Ja atbalstu piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472, Lauku atbalsta dienests vērtē pretendenta atbilstību regulas 2022/2472
  58. panta
  59. punkta un
  60. panta
  61. punkta nosacījumiem."
  62. Svītrot
  63. punktu.
  64. Svītrot 9.1 punktu.
  65. Izteikt 10.
  66. apakšpunktu šādā redakcijā: "10.
  67. ja atbalsta pretendentam ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai pasludināts maksātnespējas process vai ja atbalsta pretendents atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru. Nosacījumu, ka saimnieciskās darbības veicējam pēc kreditora pieprasījuma nav piemērota maksātnespējas procedūra, pārbauda, pamatojoties uz atbalsta pretendenta iesniegtu apliecinājumu;".
  68. Izteikt 10.
  69. apakšpunktu šādā redakcijā: "10.
  70. ja uz pretendentu attiecas regulas 2022/2472
  71. panta
  72. punkta "a" apakšpunktā noteiktais Eiropas Komisijas līdzekļu atgūšanas rīkojums, - šo noteikumu IV2 nodaļā, 43.
  73. apakšpunktā un V1 nodaļā paredzēto atbalstu."
  74. Izteikt 11.
  75. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.
  76. šo noteikumu 13.1.2., 13.1.
  77. un 13.
  78. apakšpunktā, kā arī
  79. punktā minēto atbalstu izmaksā, nepārsniedzot Komisijas regulas Nr. 1408/2013
  80. panta 3.a punktā noteikto atbalsta apmēru vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1408/2013
  81. panta
  82. punktu;".
  83. Izteikt 11.
  84. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.
  85. datus par izmaksāto atbalstu glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts šajos noteikumos minētajiem atbalsta pasākumiem, ievērojot regulas 2022/2472
  86. panta, Komisijas regulas Nr. 1407/2013
  87. panta
  88. punkta, Komisijas regulas Nr. 1408/2013
  89. panta
  90. punkta un Komisijas regulas Nr. 717/2014
  91. panta
  92. punkta nosacījumus;".
  93. Izteikt 11.
  94. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.
  95. lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu vai nepiešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, Komisijas regulu Nr. 717/2014 un Komisijas regulu Nr. 1408/2013 pieņem attiecīgi līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013
  96. panta
  97. punktā un
  98. pantā, Komisijas regulas Nr. 717/2014
  99. panta
  100. punktā un
  101. pantā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013
  102. panta
  103. punktā un
  104. pantā noteiktā piemērošanas termiņa beigām;".
  105. Izteikt 11.
  106. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.
  107. informāciju par piešķirto atbalstu, ko piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472, publicē saskaņā ar minētās regulas
  108. panta
  109. punkta "c" apakšpunktu un
  110. punktu."
  111. Izteikt 13.1.
  112. apakšpunktu šādā redakcijā: "13.1.
  113. ganāmpulka ģenētiskās kvalitātes uzlabošanu - vaislas lauksaimniecības dzīvnieku iegādi;".
  114. Svītrot 13.1.
  115. apakšpunktu.
  116. Svītrot 14.1 punktu.
  117. Izteikt 15.
  118. apakšpunktu šādā redakcijā: "15.
  119. aizdevumiem, kas pārņemti no aizdevēja, kurš nav saņēmis Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauju (licenci) kreditēšanai, vai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti līdz
  120. gada
  121. aprīlim."
  122. Izteikt 15.11.
  123. apakšpunktu šādā redakcijā: "15.11.
  124. tam ir Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauja (licence) kreditēšanas vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai;".
  125. Izteikt 15.11.
  126. apakšpunktu šādā redakcijā: "15.11.
  127. tas ir iekļauts Latvijas Bankas tīmekļvietnē publicētajā tirgus dalībnieku kredītiestāžu sarakstā;".
  128. Papildināt ar 15.11.
  129. apakšpunktu šādā redakcijā: "15.11.
  130. Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē tas ir emitents, kura galvenā darbības joma ir kreditēšana;".
  131. Izteikt 15.
  132. apakšpunktu šādā redakcijā: "15.
  133. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti pēc
  134. gada
  135. aprīļa, īstenojot: 15.12.
  136. aizdevumu programmu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē; 15.12.
  137. lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu; 15.12.
  138. lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu."
  139. Svītrot 16.1 punktu.
  140. Izteikt
  141. punktu šādā redakcijā: "
  142. Lai saņemtu šo noteikumu 13.
  143. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada
  144. septembra līdz kārtējā gada
  145. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada
  146. jūlija līdz
  147. jūlijam iesniedz: 18.
  148. iesniegumu (
  149. pielikums); 18.
  150. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju; 18.
  151. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi; 18.
  152. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro un kopējo šajā līgumā piešķirto aizdevumu summu. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto kredītprocentu vidējo likmi; 18.
  153. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošus dokumentus - pirkuma vai komersanta līgumu vai būvniecības līgumu un ar tiem saistītos maksājumu dokumentus - vai to kopijas, vai, ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstiska līguma, maksājumu apliecinošu dokumentu kopijas; 18.
  154. īpašumtiesības apliecinošu dokumentu kopijas par traktortehniku, piekabēm, lauksaimniecībā izmantojamiem tehnoloģiskiem agregātiem un būvēm, ja tās nodotas ekspluatācijā 24 mēnešu laikā no būvniecības uzsākšanas, kā arī par zemi, uz kuras atrodas būve, un lauksaimniecībā izmantojamo zemi; 18.
  155. (svītrots ar MK 14.04.
  156. noteikumiem Nr. 209); 18.
  157. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (ja būvniecība nav pabeigta - būvatļauju) vai, ja ir vienkāršota būves pārbūve, - apliecinājuma karti un darbu nodošanas un pieņemšanas aktu; 18.
  158. vaislas dzīvnieka izcelšanās sertifikāta kopiju, kā arī darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu kopijas; 18.
  159. par šo noteikumu 13.1.
  160. un 13.1.
  161. apakšpunktā minēto atbalstu - veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru."
  162. Izteikt
  163. punktu šādā redakcijā: "
  164. Lai saņemtu šo noteikumu 13.
  165. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada
  166. septembra līdz kārtējā gada
  167. jūnijam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā gada
  168. jūlija līdz
  169. jūlijam iesniedz: 19.
  170. iesniegumu (
  171. pielikums); 19.
  172. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju; 19.
  173. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi; 19.
  174. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šo noteikumu
  175. punktā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai faktoringa līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda faktiski samaksāto kredītprocentu vidējo likmi; 19.
  176. veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru."
  177. Izteikt 25.
  178. apakšpunktu šādā redakcijā: "25.
  179. aizdevumiem, kas pārņemti no aizdevēja, kurš nav saņēmis Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauju (licenci) kreditēšanai, vai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti līdz
  180. gada
  181. aprīlim;".
  182. Izteikt 25.11.
  183. apakšpunktu šādā redakcijā: "25.11.
  184. tam ir Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauja (licence) kreditēšanas vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai;".
  185. Izteikt 25.11.
  186. apakšpunktu šādā redakcijā: "25.11.
  187. tas ir iekļauts Latvijas Bankas tīmekļvietnē publicētajā tirgus dalībnieku kredītiestāžu sarakstā;".
  188. Papildināt ar 25.11.
  189. apakšpunktu šādā redakcijā: "25.11.
  190. Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē tas ir emitents, kura galvenā darbības joma ir kreditēšana;".
  191. Izteikt 25.
  192. apakšpunktu šādā redakcijā: "25.
  193. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti pēc
  194. gada
  195. aprīļa, īstenojot: 25.12.
  196. aizdevumu programmu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē; 25.12.
  197. Lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu."
  198. Izteikt
  199. punktu šādā redakcijā: "
  200. Lai saņemtu šo noteikumu 23.
  201. apakšpunktā minēto atbalstu, kooperatīvā sabiedrība par laikposmu no iepriekšējā gada
  202. septembra līdz kārtējā gada
  203. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada
  204. jūlija līdz
  205. jūlijam iesniedz: 28.
  206. iesniegumu (
  207. pielikums); 28.
  208. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju; 28.
  209. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi; 28.
  210. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi; 28.
  211. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu dokumentu (
  212. pielikuma
  213. daļa) - pirkuma vai komersanta līgumu (būvniecības līgumu) un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu kopsavilkumu (ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstiska līguma, iesniedz maksājumus apliecinošu dokumentu kopsavilkumu); 28.
  214. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas par kravas autotransportu un būvēm, ja tās nodotas ekspluatācijā 24 mēnešu laikā pēc būvniecības uzsākšanas, kā arī par zemi, uz kuras atrodas būve; 28.
  215. pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta īpašums, un tāda ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu līzinga līguma kopiju, kurā paredzēts, ka pēc finanšu līzinga samaksas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums paliek pretendenta īpašumā; 28.
  216. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (ja būvniecība nav pabeigta - būvatļauju) vai, ja ir vienkāršota pārbūve, - apliecinājuma karti un darbu nodošanas un pieņemšanas aktu; 28.
  217. (svītrots ar MK 15.02.
  218. noteikumiem Nr. 124)."
  219. Izteikt
  220. punktu šādā redakcijā: "
  221. Lai saņemtu šo noteikumu 23.
  222. apakšpunktā minēto atbalstu, kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, par laikposmu no iepriekšējā gada
  223. septembra līdz kārtējā gada
  224. jūnijam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā gada
  225. jūlija līdz
  226. jūlijam iesniedz: 29.
  227. iesniegumu (
  228. pielikums); 29.
  229. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju; 29.
  230. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi; 29.
  231. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja ir mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi; 29.
  232. kooperatīvās sabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, valdes izziņu par īstermiņa aizdevuma izmantošanas mērķi; 29.
  233. veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru."
  234. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "IV. Atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī zvejniecību, akvakultūru vai šo produktu apstrādi".
  235. Izteikt
  236. punktu šādā redakcijā: "
  237. Atbalstu var saņemt pretendents, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, zvejniecību, akvakultūru vai šo produktu apstrādi un kam piešķirts: 33.
  238. ilgtermiņa (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) aizdevums vai finanšu līzings jauna kravas autotransporta, tā piekabju un puspiekabju iegādei, ja ar to neveic komercpārvadājumus, jaunu lauksaimniecības produktu pārstrādes, zvejas vai akvakultūras produktu apstrādes būvju būvniecībai un esošu būvju pārbūvei, kā arī saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma, tostarp programmatūras, iegādei; 33.
  239. īstermiņa aizdevums un faktorings kredītprocentu daļējai dzēšanai apgrozāmajiem līdzekļiem."
  240. Izteikt 34.1 punktu šādā redakcijā: "34.1 Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 piešķir pretendentam, kas atbilst mikrouzņēmuma, mazā un vidējā uzņēmuma kategorijai saskaņā ar regulas 2022/2472 I pielikumā noteikto klasifikāciju un kas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE
  241. red.) kodiem - grupa 10.7, grupa 10.52 un grupa 11.07 (tikai dabīgi raudzēts kvass ar alkohola saturu līdz 0,5 tilpumprocentiem), grupa 10.3, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 20041091 un 20052010, grupa 10.41, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodam 1518, un grupa 10.51, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 04031051-04039099, 04052010-04052030, 3501 un
  242. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas Nr. 1407/2013
  243. panta
  244. punktā minēto prasību izpildi."
  245. Izteikt 34.2 punktu šādā redakcijā: "34.2 Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 piešķir pretendentam, kas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos un neatbilst regulas 2022/2472 I pielikumā noteiktajai mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma kategorijai atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE
  246. red.) kodiem - grupa 10.52 un grupa 10.51 -, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 04031051-04039099, 04052010-04052030, 3501 un 3502 un tiek nodrošināta regulas Nr. 1407/2013
  247. panta
  248. punktā minēto prasību izpilde."
  249. Izteikt 34.4 punktu šādā redakcijā: "34.4 Atbalstu īstermiņa un ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai piešķir pretendentam, ja tas nodarbojas ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE
  250. red.) kodiem - grupa 03 vai grupa 10.2, vai grupa 10.41 - saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/
  251. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas Nr. 717/2014
  252. panta
  253. un
  254. punktā minēto prasību izpildi."
  255. Izteikt 35.
  256. apakšpunktu šādā redakcijā: "35.
  257. aizdevumiem, kas pārņemti no aizdevēja, kurš nav saņēmis Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauju (licenci) kreditēšanai, vai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti līdz
  258. gada
  259. aprīlim."
  260. Izteikt 35.11.
  261. apakšpunktu šādā redakcijā: "35.11.
  262. tam ir Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauja (licence) kreditēšanas vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai;".
  263. Izteikt 35.11.
  264. apakšpunktu šādā redakcijā: "35.11.
  265. tas ir iekļauts Latvijas Bankas tīmekļvietnē publicētajā tirgus dalībnieku kredītiestāžu sarakstā;".
  266. Papildināt ar 35.11.
  267. apakšpunktu šādā redakcijā: "35.11.
  268. Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē tas ir emitents, kura galvenā darbības joma ir kreditēšana;".
  269. Izteikt 35.
  270. apakšpunktu šādā redakcijā: "35.
  271. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtajiem aizdevumiem, kas izsniegti pēc
  272. gada
  273. aprīļa, īstenojot: 35.12.
  274. aizdevumu programmu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē; 35.12.
  275. Lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu."
  276. Izteikt 36.2 punktu šādā redakcijā: "36.2 Pretendentam, kas nodarbojas ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi, ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām atbalstu kredītprocentu dzēšanai piešķir, nepārsniedzot maksimālo atbalsta intensitāti, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes
  277. gada
  278. jūlija Regulas (ES) 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004,
  279. pantā. Ja pretendentam, kas nodarbojas ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi, atbalstu piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
  280. gada
  281. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (turpmāk - Padomes regula Nr. 508/2014), ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām atbalstu kredītprocentu dzēšanai piešķir, nepārsniedzot maksimālo atbalsta intensitāti, kas noteikta Padomes regulas Nr. 508/2014
  282. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas
  283. panta
  284. punktu."
  285. Izteikt
  286. punktu šādā redakcijā: "
  287. Lai saņemtu šo noteikumu 33.
  288. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada
  289. septembra līdz kārtējā gada
  290. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada
  291. jūlija līdz
  292. jūlijam iesniedz: 38.
  293. iesniegumu (
  294. pielikums); 38.
  295. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju; 38.
  296. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi; 38.
  297. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi; 38.
  298. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu dokumentu (
  299. pielikuma
  300. daļa) - pirkuma vai komersanta līgumu (būvniecības līgumu) un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu kopsavilkumu (ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstiska līguma, iesniedz maksājumus apliecinošu dokumentu kopsavilkumu); 38.
  301. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas par kravas autotransportu un būvēm, ja tās nodotas ekspluatācijā 24 mēnešu laikā pēc būvniecības uzsākšanas, kā arī par zemi, uz kuras atrodas būve; 38.
  302. pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta īpašums, un tāda ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu līzinga līguma kopiju, kurā paredzēts, ka pēc finanšu līzinga samaksas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums paliek pretendenta īpašumā; 38.
  303. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (ja būvniecība nav pabeigta - būvatļauju) vai, ja ir vienkāršota pārbūve, - apliecinājuma karti un darbu nodošanas un pieņemšanas aktu; 38.
  304. veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru."
  305. Izteikt
  306. punktu šādā redakcijā: "
  307. Lai saņemtu šo noteikumu 33.
  308. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada
  309. septembra līdz kārtējā gada
  310. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada
  311. jūlija līdz
  312. jūlijam iesniedz: 39.
  313. iesniegumu (
  314. pielikums); 39.
  315. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju; 39.
  316. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi; 39.
  317. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šo noteikumu
  318. punktā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai faktoringa līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi; 39.
  319. veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru."
  320. Papildināt ar IV2 nodaļu šādā redakcijā: "IV
  321. Atbalsts digitālās platformas izmantošanas iespēju attīstībai un paplašināšanai visā pārtikas ķēdē 41.8 Atbalsta mērķis ir pilnveidot digitālo platformu, lai lauksaimniecības produktu un pārtikas ražotājiem paplašinātu tās izmantošanas iespējas konkurētspējas stiprināšanai visā pārtikas ķēdē (turpmāk - digitālā platforma). 41.9 Atbalstu digitālās platformas pilnveidei piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472, ievērojot tās
  322. panta
  323. punkta un
  324. punkta "a" apakšpunkta nosacījumus. 41.10 Atbalstu 276 000 euro apmērā piešķir atbilstoši regulas 2022/2472
  325. panta
  326. punkta "b" apakšpunktā un
  327. punkta "a" apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām 100 procentu apmērā pretendentam, kas atbilst šo noteikumu 45.
  328. apakšpunktā minētajām prasībām. 41.11 Lai saņemtu atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada
  329. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (6.1 pielikums) un detalizētu izdevumu tāmi par plānotajām izmaksām. 41.12 Lauku atbalsta dienests pēc šo noteikumu 41.11 punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt atbalstu. Lēmumā par atbalsta piešķiršanu paredz priekšapmaksu 90 procentu apmērā no izdevumu tāmē norādītās kopējās summas un termiņu, līdz kuram atbalsta saņēmējs iesniedz Lauku atbalsta dienestā starppārskatu, lai saņemtu atlikušo papildu maksājumu 10 procentu apmērā pasākumu turpināšanai. Starppārskats satur informāciju par jau īstenotajiem pasākumiem un informāciju par tiem pasākumiem, kurus plānots īstenot līdz nākamā gada
  330. oktobrim. 41.13 Par šo noteikumu 41.10 punktā minētajām attiecināmajām izmaksām pretendents līdz nākamā gada
  331. oktobrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkumu atbilstoši šo noteikumu 41.11 punktā minētajai izdevumu tāmei, kā arī pievieno informāciju par digitālās platformas lietotāju skaitu atbilstoši regulas 2022/2472 III pielikumā norādītajai informācijai. 41.14 Lauku atbalsta dienests pēc šo noteikumu 41.13 punktā minēto dokumentu saņemšanas veic galīgo norēķinu."
  332. Izteikt 42.1 punktu šādā redakcijā: "42.1 Atbalstu lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472."
  333. Izteikt 43.
  334. apakšpunktu šādā redakcijā: "43.
  335. datubāzes un digitālās sistēmas izstrādei, biroja un laboratorijas tehnikas un aprīkojuma iegādei;".
  336. Izteikt 43.4.
  337. apakšpunktu šādā redakcijā: "43.4.
  338. saskaņā ar regulas 2022/2472
  339. panta
  340. punktu;".
  341. Izteikt 43.4.
  342. apakšpunktu šādā redakcijā: "43.4.
  343. šo noteikumu
  344. pielikuma
  345. punktā minētajam pētījumam, arī datortehnikas un programmatūras iegādei un darba samaksai, tai skaitā nodokļu samaksai, - līdz 85 procentiem no tāmē paredzētās kopējās summas."
  346. Izteikt 43.1 punktu šādā redakcijā: "43.1 Atbilstoši regulas 2022/2472
  347. panta
  348. punktam atbalsts nepārsniedz 100 procentu no šo noteikumu 43.
  349. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām, kas saistītas ar sadarbību un pētniecības pasākumiem."
  350. Izteikt
  351. punktu šādā redakcijā: "
  352. Šo noteikumu 43.
  353. apakšpunktā minēto atbalstu piešķir atbilstoši regulas 2022/2472
  354. panta nosacījumiem, un tas ir paredzēts: 44.
  355. lai turpinātu šo noteikumu
  356. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15.,
  357. un
  358. punktā minētos pārejošos pētījumus; 44.
  359. lai uzsāktu šo noteikumu
  360. pielikuma 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38.,
  361. un
  362. punktā minētos pētījumus."
  363. Papildināt ar 45.
  364. apakšpunktu šādā redakcijā: "45.
  365. nodrošina valsts pārvaldes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju par lauksaimniecības un zivsaimniecības nozari, dzīvniekiem, ciltsdarbu un dzīvnieku veselību (veterināriju) atbilstoši attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, īsteno valsts, Eiropas Savienības un starptautisko politiku lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares, kā arī dzīvnieku audzēšanas, ciltsdarba un dzīvnieku veselības (veterinārijas) jomā un īsteno valsts politiku attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanu un šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijām."
  366. Izteikt 45.
  367. apakšpunktu šādā redakcijā: "45.
  368. atbilst pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas definīcijai saskaņā ar regulas 2022/2472
  369. panta
  370. punktu;".
  371. Papildināt ar 45.
  372. apakšpunktu šādā redakcijā: "45.
  373. nodrošina regulas 2022/2472
  374. panta
  375. un
  376. punkta nosacījumu ievērošanu."
  377. Izteikt 48.1 punktu šādā redakcijā: "48.1 Šo noteikumu 43.
  378. apakšpunktā minētā atbalsta izmaksas ir attiecināmas, ja tās bijušas pēc iesnieguma iesniegšanas vai pēc regulas 2022/2472
  379. panta
  380. punktā minētās informācijas publicēšanas par attiecīgo zinātnes projektu."
  381. Izteikt
  382. punktu šādā redakcijā: "
  383. Lai saņemtu šo noteikumu
  384. punktā minēto atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada
  385. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz iesniegumu (
  386. vai
  387. pielikums) un šo noteikumu
  388. pielikumam pievieno izdevumu tāmi."
  389. Izteikt 50.1 punktu šādā redakcijā: "50.1 Atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienestam paziņo par izmaiņām izdevumu tāmē pirms plānoto darbību uzsākšanas. Ja kādā no tāmes izmaksu pozīcijām grozījumu apmērs pārsniedz 10 procentu no kopējās tāmes summas, nepieciešams Zemkopības ministrijas atbildīgā departamenta saskaņojums."
  390. Izteikt
  391. punktu šādā redakcijā: "
  392. Ja uz šo noteikumu 44.
  393. apakšpunktā minētajiem pētījumiem piesakās vairāki izpildītāji, Lauku atbalsta dienests izvērtē iesniegto dokumentu atbilstību zinātnes projektu vērtēšanas kritērijiem (
  394. pielikums) un mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt atbalstu. Ja uz vienu pētījumu pretendē vairāki izpildītāji, atbalstu piešķir izpildītājam, kas saņēmis lielāko punktu skaitu. Ja vairāki izpildītāji saņēmuši vienādu punktu skaitu, atbalstu piešķir izpildītājam, kas pirmais iesniedzis iesniegumu."
  395. Izteikt 52.
  396. apakšpunktu šādā redakcijā: "52.
  397. pienākumu šo noteikumu
  398. pielikumā minēto pētījumu izpildītājam pēc pētījuma pārskata apstiprināšanas Zemkopības ministrijā attiecīgā pētījuma pārskatu ievietot Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pētījumu datubāzē."
  399. Papildināt ar V1 nodaļu šādā redakcijā: "V
  400. Atbalsts selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu 52.3 Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju kolekciju uzturēšanu, priekšselekciju, hibridizāciju, sākotnējo selekciju un selekcijas materiāla novērtēšanu (turpmāk - selekcijas programma), lai veidotu jaunas šķirnes un ieviestu integrētās un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģijas. 52.4 Atbalstu sniedz saskaņā ar regulu 2022/
  401. 52.5 Atbalstu par attiecināmajām izmaksām, kas saistītas ar pētniecības pasākumiem, piešķir atbilstoši regulas 2022/2472
  402. panta
  403. punktam, nepārsniedzot 100 procentu no attiecināmajām izmaksām. 52.6 Atbalsts paredzēts: 52.
  404. selekcijas programmas kolekciju uzturēšanai; 52.
  405. priekšselekcijai; 52.
  406. hibridizācijai un sākotnējai selekcijai; 52.
  407. selekcijas materiāla - līniju, klonu, hibrīdu un citu selekcijas materiālu veidu (turpmāk - līnijas) - novērtēšanai, lai veidotu jaunas šķirnes un ieviestu integrēto lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju; 52.
  408. līniju novērtēšanai, lai veidotu jaunas šķirnes un ieviestu bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas; 52.
  409. perspektīvo līniju sagatavošanai reģistrācijai. 52.7 Atbalstu piešķir pretendentam, kas: 52.
  410. atbilst pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas definīcijai saskaņā ar regulas 2022/2472
  411. panta
  412. punktu un nodrošina regulas 2022/2472
  413. panta
  414. un
  415. punkta nosacījumu ievērošanu; 52.
  416. ir reģistrēts Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā; 52.
  417. saskaņā ar savas institūcijas nolikumu vai statūtiem nodarbojas ar šo noteikumu
  418. pielikumā minēto lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju sugu selekciju, veidojot jaunas šķirnes, lai ieviestu integrētās un bioloģiskās audzēšanas tehnoloģijas. 52.8 Šo noteikumu 52.6 punktā minētā atbalsta pasākumu izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir radušās pēc iesnieguma iesniegšanas vai pēc regulas 2022/2472
  419. panta
  420. punktā minētās informācijas publicēšanas par attiecīgo atbalsta pasākumu. 52.9 Lai saņemtu atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada
  421. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz: 52.
  422. iesniegumu (
  423. pielikums); 52.
  424. selekcijas programmu jaunu šķirņu izveidei un integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai, kurā ietverti šo noteikumu
  425. pielikumā minētie izcenojumi. 52.10 Par šo noteikumu 52.6 punktā minēto atbalstu: 52.
  426. Lauku atbalsta dienests mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārbauda pretendenta atbilstību šo noteikumu 52.7 punktā minētajām prasībām un pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt atbalstu. Lēmumā par atbalsta piešķiršanu paredz šādus nosacījumus: 52.101.
  427. priekšapmaksu 80 procentu apmērā; 52.101.
  428. 20 procenti no atbalsta summas tiek samaksāti pēc starppārskata iesniegšanas (starppārskatu Lauku atbalsta dienestā iesniedz līdz kārtējā gada
  429. septembrim); 52.101.
  430. noslēguma pārskats tiek iesniegts līdz kārtējā gada
  431. decembrim; 52.101.
  432. pretendentam, kas nav pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, izmaksātajā atbalsta summā kā attaisnotos izdevumus ietver pievienotās vērtības nodokli; 52.
  433. pretendents: 52.102.
  434. savā tīmekļvietnē kārtējā gadā publicē regulas 2022/2472
  435. panta
  436. punktā minēto informāciju; 52.102.
  437. sagatavo pārskatu par selekcijas programmu jaunu šķirņu izveidei un integrētās un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai un līdz nākamā gada
  438. februārim iesniedz to Zemkopības ministrijā; 52.102.
  439. vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 52.102.
  440. apakšpunktā minētā pārskata iesniegšanas atbalsta pasākuma rezultātus publicē savā tīmekļvietnē un nodrošina atbalsta pasākuma rezultātu pieejamību piecu gadu laikā no to publicēšanas dienas. 52.11 Par selekcijas materiāla postījumiem, kā arī par šo noteikumu 52.
  441. apakšpunktā minētās programmas iespējamo neizpildi pretendents triju darbdienu laikā pēc attiecīgā notikuma konstatēšanas rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu."
  442. Izteikt
  443. pielikumu jaunā redakcijā (
  444. pielikums).
  445. Izteikt
  446. pielikumu jaunā redakcijā (
  447. pielikums).
  448. Izteikt 6.1 pielikumu jaunā redakcijā (
  449. pielikums).
  450. Izteikt
  451. pielikumu jaunā redakcijā (
  452. pielikums).
  453. Izteikt
  454. pielikumu jaunā redakcijā (
  455. pielikums).
  456. Papildināt ar
  457. pielikumu (
  458. pielikums).
  459. Papildināt ar
  460. pielikumu (
  461. pielikums). Ministru prezidents A. K. Kariņš Zemkopības ministrs D. Šmits
  462. pielikums Ministru kabineta
  463. gada
  464. maija noteikumiem Nr. 232 "
  465. pielikums Ministru kabineta
  466. gada
  467. februāra noteikumiem Nr. 59 Iesniegums atbalsta saņemšanai ilgtermiņa kredītprocentu daļējai dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju: 1) par klientu - vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru; 2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru; 3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem; 4) īpašumtiesību apliecinājumu; 5) informāciju par citu investīciju atbalstu, kas saņemts par attiecināmajām izmaksām; 6) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un to, ka nākamajā gadā būs nepieciešams atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai (provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa)."
  468. pielikums Ministru kabineta
  469. gada
  470. maija noteikumiem Nr. 232 "
  471. pielikums Ministru kabineta
  472. gada
  473. februāra noteikumiem Nr. 59 Iesniegums atbalsta saņemšanai īstermiņa kredītprocentu dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī arī ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju: 1) par klientu - vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru; 2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru; 3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem; 4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu."
  474. pielikums Ministru kabineta
  475. gada
  476. maija noteikumiem Nr. 232 "6.1 pielikums Ministru kabineta
  477. gada
  478. februāra noteikumiem Nr. 59 Iesniegums atbalsta saņemšanai digitālās platformas izmantošanas iespēju attīstībai un paplašināšanai visā pārtikas ķēdē Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju: 1) klienta vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru; 2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru; 3) pasākuma mērķi, uzdevumus, aktualitāti un nozīmīgumu; 4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu."
  479. pielikums Ministru kabineta
  480. gada
  481. maija noteikumiem Nr. 232 "
  482. pielikums Ministru kabineta
  483. gada
  484. februāra noteikumiem Nr. 59 Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes pētījumi Nr. p. k. Nosaukums Darba uzdevumi Finansējums (euro)* Izpildītājs Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments
  485. Graudaugu šķirņu izturības izvērtējums pret slimībām Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības 1.
  486. novērtēt lapu slimību attīstību ziemāju (kviešu un rudzu) šķirnēm, audzējot integrēti un bioloģiski. Novērtēšana paredzēta stiebrošanas sākumā, vārpošanas sākumā un piengatavības laikā; 1.
  487. novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju (kviešu, miežu un auzu) šķirnēm, audzējot integrēti un bioloģiski. Novērtēšana paredzēta cerošanas, vārpošanas un piengatavības laikā; 1.
  488. novērtēt vārpu slimību attīstību ziemāju un vasarāju graudaugu šķirnēm, audzējot integrēti un bioloģiski. Citu slimību uzskaite, ja tās tiek konstatētas; 1.
  489. izvērtēt ražas un tās kvalitātes rādītāju izmaiņas fungicīdu lietošanas rezultātā graudaugu šķirnēm, audzējot integrēti un bioloģiski 17 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
  490. Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz
  491. gadam 2.
  492. Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļa (LASAM modeļa) uzturēšana - aktualizācija un uzlabojumu veikšana; 2.
  493. modelī aktualizēt visus lauksaimniecību raksturojošus rādītājus; 2.
  494. pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novērtējumu bloku atbilstoši kārtējām metodoloģijas izmaiņām; 2.
  495. aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes atbilstoši jaunākajiem datiem, informācijai un pieņēmumiem
  496. gadā; 2.
  497. aktualizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas prognozēšanas bloku; 2.
  498. aktualizēt valsts atbalsta maksājumu un ar to saistīto regresiju vienādojumu sistēmu modelī; 2.
  499. pārrakstīt modeļa skriptu sakarā ar jaunākās RStudio versijas (2022.07+) iznākšanu; 2.
  500. pārskatīt R Shiny kodu sakarā ar R un Shiny jaunākās versijas izmantošanu; 2.
  501. paplašināt to rādītāju sarakstu, ko būtu iespējams eksportēt no modeļa tīmekļvietnes; 2.
  502. SEG emisiju aprēķinu rokasgrāmatas sagatavošana; 2.
  503. ES RefScen 2050 modeļa prognozēto lauksaimniecības un ZIZIMM sektora (aramzemes un zālāju) SEG emisiju datu analīze. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanai par RefScen 2050 datiem un sadarbība ar Eiropas Komisiju un tās zinātniskajām iestādēm saistībā ar šīm prognozēm; 2.
  504. tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par Klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz
  505. gadam, ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa virzību uz klimatneitralitāti
  506. gadā 80 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
  507. Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmā 3.
  508. iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā: 3.1.
  509. monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī; 3.1.
  510. monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu - gruntsūdeņu - sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotajās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas izpildes biežums - ne retāk kā reizi ceturksnī; 3.1.
  511. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu izskalošanos (N un P savienojumi) no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (lopkopības saimniecību apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs) - ne retāk kā reizi mēnesī; 3.
  512. uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas platībā. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā praksē lietotajiem FyrisNP (Zviedrija), HYPE (Zviedrija) vai SWAT (ASV) ūdens kvalitātes modeļiem; 3.
  513. uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju - augu barības elementu (N un P savienojumu) - transformācijas procesus hidrogrāfiskajā sistēmā, lai novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem; 3.
  514. veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī; 3.
  515. veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē; 3.
  516. uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām; 3.
  517. pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem 56 100 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
  518. Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana 4.
  519. raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG emisijām (LBTU): 4.1.
  520. turpināt CO2, CH4 un N2O emisiju vērtēšanu lauksaimniecībā izmantotajās zemēs, izmantojot sarkano āboliņu kā pasējas augu; vismaz trīs kultūraugi ar pasējas auga izmantošanu un bez tā; 4.1.
  521. turpināt pasējas auga izmantošanas un izvēlēto kultūraugu ietekmes uz SEG emisijām raksturošanu izpētes teritorijā, kuru apsaimnieko LLU APP "Agroresursu un ekonomikas institūts" Stendes pētniecības centrs, tostarp novērtēt augsnes īpašību, augsnes mitruma, gaisa temperatūras, nokrišņu, mēslojuma izkliedēšanas un saimniekošanas veida ietekmi uz SEG emisijām; 4.1.
  522. sagatavot ziņojumu un zinātnisku publikāciju par pētījuma rezultātiem; 4.
  523. izvērtēt Eiropas Komisijas priekšlikumus oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas ieviešanai (Silava): 4.2.
  524. sagaidāmo ES likumdošanas priekšlikumu izvērtēšana saistībā ar ZIZIMM sektora inventarizācijas un prognožu ziņojumiem, to darbību datiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem, ziņojot klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ietekmi; 4.2.
  525. izvērtēt klimata pārmaiņu mazināšanas darbības, kas īstenojamas kā oglekļsaistīgas lauksaimniecības pasākumi, un sagatavot to pamatojumu atbilstoši esošajam zināšanu līmenim; 4.
  526. iegūt empīriskus datus par augsnes heterotrofās elpošanas radītajām CO2 emisijām, SEG emisijām no augsnes un oglekļa ienesi ar augu atliekām palieņu augsnēs (Silava un AREI): 4.3.
  527. turpināt
  528. gadā uzsākto empīrisko datu ieguvi augsnes heterotrofās elpošanas, CH4 un N2O emisiju no augsnes un oglekļa ieneses ar augu atliekām raksturošanai trijos zālājos un uzsākt empīrisko datu ieguvi trijās sējplatībās, tai skaitā, balstoties uz literatūras datiem, novērtēt oglekļa ienesi ar kūtsmēsliem ganībās un no kūtsmēslu krātuvēm; 4.3.
  529. sagatavot zinātnisku publikāciju par pētījuma rezultātiem, tai skaitā CO2 emisiju un oglekļa ieneses faktorus organiskām vielām bagātās augsnēs; 4.
  530. iegūt empīriskus datus par iepriekš aprobēto audzēšanas tehnoloģiju ietekmi uz CO2, CH4 un N2O emisijām no augsnes, augu sekā lietojot trīs atšķirīgus augsnes apstrādes paņēmienus. Pētījumā nosakāmi augsnes heterotrofās elpošanas, CH4 un N2O emisiju no augsnes, augsnes temperatūras un augsnes virskārtas mitruma rādītāji (Silava un AREI) 70 261 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Lauksaimniecības departaments
  531. Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā 5.
  532. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs (LLU): 5.1.
  533. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisiju mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs; 5.1.
  534. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisiju cēloņsakarības pētāmajās teritorijās; 5.
  535. meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmas pilnveidošana un funkcionalitātes paplašināšana Latvijas teritorijā (LLU un LVMI "Silava"): 5.2.
  536. izmantojot 2020.-
  537. gadā izstrādāto metodiku meliorācijas grāvju automātiskai identificēšanai un tehniskā stāvokļa novērtēšanai, veikt grāvju klasifikāciju un tehniskā stāvokļa novērtējumu lauksaimniecības un mežu zemēs. Veikt grāvju klasifikāciju pēc to dziļuma un platuma; 5.2.
  538. veikt drenu kolektoru līnijveida objektu topoloģisko savienošanu, izmantojot meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmā esošos līnijveida objektus un
  539. un
  540. gadā aprobēto valsts nozīmes ūdensnoteku un grāvju tīkla līnijveida objektu topoloģiskās savienošanas metodiku; 51 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
  541. Pākšaugu aktuālo kaitēkļu efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru identificēšana 6.
  542. Pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanas un monitoringa metodes pētījums Zemgales un Latgales reģionos (kopā 7-8 lauka pupas sējumos); 6.
  543. dabiskajos zālājos sastopamo bišu sugu sastāva pētniecība dažādos Latvijas reģionos; 6.
  544. bišu sugu sabiedrību un daudzveidības sezonālais monitorings Latvijas ābeļdārzos; 6.
  545. informācijas tehnoloģiju izmantošana medusbišu saimju pētījumos; 6.
  546. medusbišu ziedputekšņu paraugu ievākšana un AAL atliekvielu noteikšana, ņemot vērā to botānisko sastāvu 80 998 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
  547. Lēmuma atbalsta sistēmas izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai integrētajā augļkopībā 7.
  548. nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļu koku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem tīmekļvietnē; 7.
  549. veikt ābeļu kraupja, augļu koku vēža, ābolu tinēja un ābolu zāģlapsenes attīstības un izplatības novērojumus saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti; 7.
  550. turpināt izstrādāt un pārbaudīt lauka izmēģinājumā dažādas augu aizsardzības stratēģijas atbilstoši lēmuma atbalsta sistēmas prognozēm, iekļaujot preparātus, kas atļauti bioloģiskajā audzēšanā 20 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
  551. Latvijā in situ audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana, ievākšana un izpēte 8.
  552. izveidot Latvijas lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo ģenētisko resursu savvaļas radinieku sarakstu un atlasīt prioritārās sugas in situ saglabāšanai; 8.
  553. pabeigt izstrādāt ieteikumus Latvijas lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo ģenētisko resursu saglabāšanai in situ; 8.
  554. pabeigt sugu deskriptoru sarakstu saskaņošanu ar citiem GeNBIS datubāzes partneriem (NordGen, Igaunija un ziemeļvalstis), lai varētu izveidot vienotu deskriptora sarakstu GeNBIS datubāzē; 8.
  555. turpināt Latvijas ģenētisko resursu deskriptora datu apkopošanu un ievadīšanu GeNBIS datubāzē. Saīsinājumi: NordGen (Nordic Genetic Resource Center) GeNBIS (Nordic Baltic Genebanks Information System) 10 000 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Lauksaimniecības departaments
  556. Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte 9.
  557. ievākt bioloģisko materiālu no Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes dzīvniekiem, lai uzsāktu slaucamo govju un buļļu genoma analīzi pēc kvantitatīvajām (piena produktivitātes, auglības, eksterjera pazīmēm) un kvalitatīvajām (iedzimtās ģenētiskās slimības, kazeīna, tauku satura un apmatojuma krāsas) pazīmēm; 9.
  558. apkopot iegūto informāciju datubāzē, analizēt iegūtos rezultātus un sagatavot ieteikumus vietējo apdraudēto šķirņu liellopu pāru atlasei, lai populācijās palielinātu ģenētisko daudzveidību, samazinātu inbrīdingu un iespēju robežās paaugstinātu produktivitāti; 9.
  559. sadarbībā ar Cūku ciltsdarba centra speciālistiem apzināt ražojošo (vēl dzīvo) vietējās apdraudētās Latvijas baltās šķirnes cūku izcelšanās informāciju un izstrādāt šķirnes atjaunošanas vadlīnijas; 9.
  560. bioloģiskā materiāla iegūšana un nodošana gēnu bankai no vietējo apdraudēto sugu un šķirņu jaunajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, sadarbojoties ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām, kā arī informācijas ievade Eiropas Dzīvnieku ģenētisko resursu gēnu banku tīklā EUGENA 28 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
  561. Latvijas izcelsmes medus autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums 10.
  562. medus autentiskuma noteikšana, veicot medus sastāvā esošo savienojumu analīzi ar gāzu hromatogrāfijas (gaistošie savienojumi) un induktīvi saistītās plazmas masspektrometrijas (mikro un makroelementi) metodēm. Pētījuma rezultātā izveidotās datubāzes sastādīšana, izmantojot testēšanas algoritmu vismaz 20 ārzemju izcelsmes medus paraugu atšķiršanai no Latvijas medus paraugiem; 10.
  563. medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas, ūdens satura u. c.) noteikšana Latvijas izcelsmes paraugos; 10.
  564. pesticīdu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm (AEŠH-MS/MS un GH-MS/MS katram paraugam) vismaz 30 paraugos. 15 paraugiem veikt glifosāta noteikšanu ar AEŠH-MS/MS metodi 30 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
  565. Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu 11.
  566. ievākt augu produktu, augsnes un ūdens paraugus un noteikt tajos esošo AAL atliekvielu sastāvu un daudzumu, analizēt iegūtos rezultātus saistībā ar smidzinājumiem paraugu ievākšanas vietās; 11.
  567. ievākt ziedputekšņu paraugus, noteikt tajos AAL atliekvielas un analizēt tās saistībā ar botānisko sastāvu 60 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
  568. Kāpostu cekulkodes Plutella xylostella un citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu fenoloģijas pētījumi 12.
  569. kāpostu cekulkodes imago monitorings; 12.
  570. kāpostu cekulkodes olu uzskaite uz augiem; 12.
  571. kāpuru un to bojājumu novērtējums krustziežu dārzeņu stādījumos; 12.
  572. citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu monitorings 33 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
  573. Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju nodrošināšanai 13.
  574. noskaidrot esošo augu barības elementu nodrošinājumu (NPK) vismaz 10 modeļsaimniecībās Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm), veicot augsnes analīzes un rēķinot NPK bilances vismaz četru gadu periodā (2021.-2024.), šajās saimniecībās pārbaudīt izstrādāto mēslošanas normatīvu efektivitāti (2022.-2025.); 13.
  575. analizēt iegūtos NPK uzskaites datus kontekstā ar augu maiņu, mēslojuma lietojumu, saimniekošanas sistēmu un dārzeņu ražību, kas tiks izmantota mēslošanas normatīvu izstrādei (2021.-2025.); 13.
  576. izvērtēt augsnes bioloģisko aktivitāti dažādās saimniecībās ar dažādu barības vielu nodrošinājuma pārvaldību, kā arī lauka izmēģinājumos ar dažādu augu maiņas un zaļmēslojuma starpkultūru izmantošanu (2021.-2025.); 13.
  577. noskaidrot augu barības elementu (NPK) iznesi ar ražu Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm) (2021.-2022.); 13.
  578. ierīkot lauka izmēģinājumus DI, kur tiks pārbaudīta dažādu zaļmēslojumu un starpkultūru augu ietekme uz NPK bilanci augsnē, dārzeņu ražību un ekonomisko efektivitāti (2021.-2024.); 13.
  579. izstrādāt optimālas mēslošanas normas plašāk audzētajiem dārzeņiem atbilstoši plānotajai ražai un augsnes nodrošinājumam ar fosforu un kāliju (2025.); 13.
  580. sagatavot zinātniskas un populāras publikācijas zināšanu pārnesei (2023.-2025.) 50 000 Dārzkopības institūts Lauksaimniecības departaments
  581. Ilgtspējīga augu aizsardzības sistēma - pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi un nākotnes risinājumi 14.
  582. apkopot pieejamo informāciju par ierasto praksi AAL lietojumā dažādos reģionos, dažāda lieluma saimniecībās, dažādiem kultūraugiem, lai noskaidrotu bāzes līniju AAL lietojumā pa kultūraugu grupām, un izstrādāt rekomendācijas turpmākajam AAL lietojuma samazinājumam; 14.
  583. veikt efektivitātes izmēģinājumus kviešu sējumos, lai salīdzinātu dažādas AAL lietojuma smidzinājuma shēmas un dažādas devas regulatoriem, fungicīdiem, herbicīdiem; 14.
  584. sabiedrības un AAL lietotāju informēšana par optimālajiem smidzināšanas nosacījumiem kultūraugos, lietojot dažādu veidu smidzinājuma nonesi mazinošas sprauslas un labo lauksaimniecības praksi 98 343 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
  585. ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz lauksaimniecības nozari 15.
  586. ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvs novērtējums Taksonomijas regulējuma (Regula Nr. 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemtie deleģētie akti) kontekstā; 15.
  587. finanšu tirgus iespējamās ietekmes kvalitatīvs novērtējums (Taksonomijas regulējuma kontekstā) uz lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm; 15.
  588. rekomendāciju izstrāde Latvijas lauksaimniecības nozarē Taksonomijas regulējuma kontekstā 26 000 Agroresursu un ekonomikas institūts Lauksaimniecības departaments
  589. Augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu 16.
  590. uzturēt izmēģinājuma lauciņos noteiktu augu seku, kur visos izmēģinājuma lauciņos vienas sezonas ietvaros tiek sēts viens kultūraugs (2021./
  591. g. - ziemas rapsis, 2022./
  592. g. - ziemas kvieši,
  593. g. - starpkultūra,
  594. g. - pupas,
  595. g. - vasaras mieži,
  596. g. - daudzgadīgo zālaugu mistrs,
  597. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu,
  598. g. - daudzgadīgo zālaugu mistrs,
  599. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu); 16.
  600. izmantojot augsnes kaļķošanu, nodrošināt izmēģinājuma lauciņos dažādus augsnes reakcijas (pH) apstākļus, ietverot nekaļķotus, puses no nepieciešamās kaļķošanas devas (2,60 t/ha-1), nepieciešamās kaļķošanas devas (5,60 t/ha-1) un uzturošās kaļķošanas devas atkārtojumus lauciņos, kuros augsnes reakcija ir tuva optimālai (2,50 t/ha-1).
  601. gadā veikta izmēģinājuma lauciņu kaļķošana atbilstoši augsnes agroķīmisko rādītāju novērtēšanas rezultātiem. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras dažādas kaļķošanas devas četros atkārtojumos; 16.
  602. izmēģinājuma lauciņos lietot četras dažādas minerālā mēslojuma izkliedes devas, ietverot nemēslotus, pusi no ražas izneses nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 45:30:45 kg/ha-1), ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 90:60:90 kg/ha-1) un pārpalikumu nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 135:90:135 kg/ha-1). Minerālā mēslojuma izkliedes laiks un devas tiks pielāgotas attiecīgā kultūrauga prasībām. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras minerālā mēslojuma izkliedes devas četros atkārtojumos; 16.
  603. veikt hidroloģiskos mērījumus un ievākt ūdens paraugus izmēģinājuma lauciņos ierīkotajās drenu sistēmās, noteikt ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas, t. sk. pH, kopējā slāpekļa, amonija-slāpekļa, nitrātu-slāpekļa, kopējā fosfora un ortofosfātu-fosfora koncentrācijas (mg l-1) un noplūdes (kg ha-1) atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām; 16.
  604. novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, pH, organisko vielu saturs, NH4-N, NO3-N, P2O5, K2O, Ca, Mg); 16.
  605. noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, sausna, kopproteīns, slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs); 16.
  606. apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos 13 200 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
  607. Lauksaimniecības dzīvnieku radīto siltumnīcefektu gāzu (SEG) un amonjaka emisiju novērtēšana un uzskaite konvencionālās un bioloģiskās saimniekošanas apstākļos 17.
  608. atlasīt saimniecības datu ievākšanai saskaņā ar pētījuma metodiku: 17.1.
  609. slaucamo govju saimniecības; 17.1.
  610. gaļas liellopu saimniecības; 17.1.
  611. aitu saimniecības; 17.
  612. apmeklēt saimniecības, iepazīstināt tās ar pētījuma metodiku un ievākt sākotnējos datus un paraugus, veikt dzīvmasas mērījumus saskaņā ar pētījuma metodiku; 17.
  613. veikt ievākto paraugu testēšanu laboratorijā saskaņā ar pētījuma metodiku; 17.
  614. apkopot iegūtos datus un sniegt tos SEG un amonjaka emisiju aprēķinu veicējiem 45 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments
  615. Dabisko un antropogēno faktoru ietekmes uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no lauksaimniecības zemēm novērtējums 18.
  616. slāpekļa un fosfora savienojumu zuduma novērtējums eksperimentālo lauciņu, drenu lauku, mazo sateces baseinu, mazo un vidējo upju izpētes līmeņos atkarībā no meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, zemes lietojuma veidu īpatsvara, nozīmīgākajiem kultūraugiem, mēslojuma līdzekļu izkliedes, meliorācijas sistēmu klātbūtnes, mājdzīvnieku novietnēm. Slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrāciju un noplūžu ilgtermiņa mainības tendences, izmantojot Mann-Kendall testu; 18.
  617. pasākumu ieviešanas ietekmes uz ūdeņu kvalitātes rādītājiem novērtējums, t. sk. slāpekli saturoša minerālā mēslojuma devu izmantošanas ietekme uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī, slāpekli, fosforu un kāliju saturoša minerālā mēslojuma devu izmantošanas un kaļķošanas ietekme uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī, organiskā mēslojuma izkliedes un mājdzīvnieku novietņu ietekme uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem; 18.
  618. HYPE modeļa pielietojums pasākumu ieviešanas ietekmes uz ūdeņu kvalitātes rādītājiem modelēšanai, ietverot dažāda platuma buferjoslu ieviešanas gar valsts nozīmes ūdensnotekām un grāvjiem ietekmes novērtēšanu uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu samazināšanu, samazinātu minerālo un organisko mēslošanas līdzekļu izkliedes devu izmantošanas ietekme uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu samazināšanu; 18.
  619. secinājumu sagatavošana par nozīmīgākajiem slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu ietekmējošajiem dabiskajiem un antropogēnajiem faktoriem. Ieteikumu izstrāde par pasākumiem, kuri ieviešami, lai samazinātu slāpekļa un fosfora savienojumu zudumus no lauksaimniecības zemēm un mājdzīvnieku novietnēm 55 000 ** Lauksaimniecības departaments
  620. Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) aktualizēšana lauksaimniecības virzībai uz dekarbonizāciju 19.
  621. izstrādāt metodiku KLP 2023.-
  622. gada ieguldījumu 4.1.
  623. "Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem" ietekmes novērtēšanai uz klimata pārmaiņu samazināšanu: 19.1.
  624. nepieciešamo indikatoru un noklusējuma (default) vērtību definēšana investīciju pasākumu ietekmes uz SEG un amonjaka emisiju samazināšanu novērtēšanai; 19.1.
  625. indikatoru ieguves vietu (LAD, VAAD datubāzes) identificēšana un sasaistes veidošana ar investīciju pasākumu ietekmes uz klimata pārmaiņu samazināšanu novērtēšanu; 19.
  626. informācijas un aprēķinu atjaunošana par SEG emisijas mazinošiem pasākumiem, kas iekļauti esošajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā: 19.2.
  627. esošo pasākumu pārskatīšana, aprēķinu aktualizēšana; 19.2.
  628. jaunu pasākumu izvērtēšana, to ietekmes novērtēšana uz SEG un amonjaka emisiju samazinājumu; 19.
  629. izveidot un aprakstīt aktualizētu un ar jauniem pasākumiem papildinātu Latvijas lauksaimniecības MACC
  630. gadam - aprēķini un MACC konstruēšana 24 452 ** Lauksaimniecības departaments
  631. Alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas iespējas auzu un rudzu sējumos 20.
  632. laboratorijas un lauka pētījumi auzu un rudzu sējumos, pamatojoties uz noteikto sēņu daudzveidību, lai noskaidrotu efektīvākos kaitīgo organismu alternatīvos ierobežošanas līdzekļus un veiktu pasākumu ekonomisko izvērtēšanu; 20.
  633. balstoties uz izmēģinājumos iegūtajiem rezultātiem un literatūras izpēti, veikt alternatīvo ierobežošanas metožu ekonomisko un saimniecisko pamatojumu; 20.
  634. patogēno sēņu daudzveidības izpēte auzu un rudzu sējumos, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskajām audzēšanas sistēmām 75 000 ** Lauksaimniecības departaments
  635. Herbicīda aizvietošanas iespējas cīņā ar nezālēm dažādās kultūraugu grupās 21.
  636. analizēt nezāļu ierobežošanas alternatīvās metodes, veicot vides ietekmes un sociāli ekonomiskos aprēķinus; 21.
  637. veikt CO2 izmešu mērījumus, izmantojot mehāniskās ierobežošanas metodes, lai noteiktu praktiski CO2 un NOx izmešus; 21.
  638. veikt ilggadīgo analīzi par nezāļu sēklu bankas izmaiņām, lietojot tikai mehānisko ierobežošanu un augu maiņu 80 000 ** Lauksaimniecības departaments
  639. Increase - Intelektuālas pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu kolekcijas Eiropas lauksaimniecības pārtikas sistēmām (INCREASE - Intelligent Collections of Food Legumes Genetic Resources for European Agrofood Systems https://www.pulsesincrease.eu/) 22.
  640. pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu datu pārvaldības un koplietošanas uzlabošana, izmantojot optimizētas datubāzes un viegli pieejamus rīkus; 22.
  641. liela apjoma augstas kvalitātes genotipisko un fenotipisko datu iegūšana; 22.
  642. inteliģentu kolekciju izstrāde ģenētisko resursu daudzveidības izpētei un inovatīvu saglabāšanas pārvaldības pieeju izstrāde, veicot līdzdalības sabiedrības zinātnes eksperimentu; 22.
  643. jaunu zināšanu attīstīšana, piemēram, gēnu atklāšana vai genoma prognozēšana, kas ir viegli pieejamas, izmantojot tīmekļa meklēšanas un vizualizācijas rīku; 22.
  644. labākās prakses izstrāde, pārbaude un izplatīšana ģenētisko resursu dinamiskai pārvaldībai Eiropas un ārpus Eiropas institūcijās un iniciatīvās; 22.
  645. decentralizētu informācijas tehnoloģiju pieeju izstrāde datu apmaiņai 10 000 ** Lauksaimniecības departaments
  646. Dioksīnu un polihlordifenilu piesārņojuma līmeņa noteikšana Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktos 23.
  647. veikt dioksīnu un polihlordifenilu daudzuma noteikšanu Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktos (svaigpienā, cūkgaļā, olās, Baltijas jūras zivīs un to produktos) (kopā vismaz 45 paraugi); 23.
  648. apkopot un izvērtēt iegūtos rezultātus, ņemot vērā Eiropas Komisijas plānotās izmaiņas dioksīnu un polihlordifenilu toksiskuma ekvivalences koeficientiem; 23.
  649. nosūtīt datus EFSA un sniegt priekšlikumus Latvijas nacionālajai pozīcijai par plānotajām izmaiņām ES normatīvajos aktos par dioksīniem un polihlordifeniliem 26 660 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
  650. Bioloģiskās sēklas pielietošanas nodrošināšanai un izmantošanas paaugstināšanai nepieciešamo pasākumu izstrāde 24.
  651. situācijas izpēte par ES valstīs pastāvošo laukaugu šķirņu izpētes datubāzu un līdzvērtīgu šķirņu sarakstu darbību un nozīmi, ierobežojot bioloģiskajā lauksaimniecībā atļauju izsniegšanu nebioloģiskas sēklas izmantošanai; 24.
  652. informācijas apkopošana par valstī veiktajiem laukaugu šķirņu izmēģinājumiem bioloģiskajā lauksaimniecībā, tīmeklī pieejamā informācija, sarunas ar uzņēmumiem, lauku dienu organizētājiem utt. Pētāmās sugas: ziemas un vasaras kvieši, auzas, zirņi; 24.
  653. bioloģisko lauksaimnieku nebioloģiskās sēklas atļauju pieprasījumos iekļauto laukaugu šķirņu un izvēles pamatojuma izvērtējums un priekšlikumu sagatavošana izsniegto atļauju samazināšanai; 24.
  654. informācijas izvērtēšana par bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotajām populārākajām šķirnēm valstīs ar līdzīgiem augšanas apstākļiem un atsevišķu laukaugu sugu šķirņu izvēle pētījumam Latvijā; 24.
  655. šķirņu salīdzinājuma pētījumu iekārtošana un veikšana izvēlēto laukaugu šķirnēm, nosakot vienu vai vairākus atbilstošākos izmēģinājumu reģionus (Vidzeme, Kurzeme, Latgale). Pētāmās sugas: ziemas un vasaras kvieši, auzas, zirņi; 24.
  656. izvērtēt iespējas un izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu bioloģiskajā saimniekošanā datubāzes modeli; 24.
  657. izstrādāt ieteikumus kritēriju izvēlei, kas laukaugu šķirnes grupētu pēc līdzvērtīgām pazīmēm, ņemot vērā izmantošanu un/vai audzēšanas prasības, viedokļa saskaņošanai iesaistot ieinteresētās institūcijas, organizācijas un interesentus organizētos semināros 60 000 ** Veterinārais un pārtikas departaments
  658. Latvijas iedzīvotāju pārtikas patēriņa datu iegūšana riska izvērtējumu veikšanai un kopējās diētas (Total diet study) pētījumu pieejas izmēģinājumpētījums (pilotēšana) 25.
  659. pārtikas patēriņa datu iegūšanas metodoloģijas atjaunošana, pārtikas pagatavošanas datu iegūšanas metodoloģijas sagatavošana, adaptēšana kopējās diētas pētījumu pieejai un pilotēšana; 25.
  660. pārtikas patēriņa un pārtikas pagatavošanas pētījuma datu iegūšana ar sezonālo reprezentāciju. Patēriņa datus paredzēts iegūt vecuma grupās no 3-75 gadiem; 25.
  661. kopējās diētas pētījuma paraugu iegūšana, sagatavošana, analīzes; 25.
  662. pētījuma datu analīze, gala ziņojuma un publikācijas sagatavošana, pārtikas piesārņotāju riska izvērtējums, balstoties uz kopējās diētas pētījuma paraugu analītiskajiem datiem, salīdzinājums ar regulārajā monitoringā iegūto datu rezultātiem, rekomendāciju izstrāde turpmākai kopējās diētas pieejas izmantošanai riska izvērtējumu veikšanā 46 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
  663. Metodikas un formulas izstrāde zaudējumu kompensācijas aprēķināšanai lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību gadījumā 26.
  664. zaudējumu kompensācijas pozīcijas valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām; 26.
  665. katras zaudējumu kompensācijas pozīcijas apmēra aprēķināšanas metodika un formula; 26.
  666. dzīvnieku tirgus vērtības aprēķināšanas formula un metodika, kas saskaņota ar lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku audzētāju nevalstiskajām organizācijām (NVO); 26.
  667. sabiedrības informēšana par zinātniskā projekta rezultātiem un to pielietojumu 50 000 ** Veterinārais un pārtikas departaments
  668. Par veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību 27.
  669. valstī īstenotās zāļu cenu politikas ietekme uz veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību; 27.
  670. PVN atšķirīgo likmju finansiālās ietekmes salīdzinājums uz veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību; 27.
  671. analīze par iespējamu atšķirīgu PVN likmju ietekmi uz valsts budžetu (veterinārajām zālēm un veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem); 27.
  672. PVN likmes izmaiņu (veterinārajām zālēm un veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem) ietekme uz pārtikas cenām 25 000 ** Veterinārais un pārtikas departaments
  673. Ģenētiski modificētu augu neapzinātas izplatīšanas vidē monitorings un Latvijā pieejamo vides monitoringa programmu izvērtējums saistībā ar ĢMO vispārīgo uzraudzību 28.
  674. izvēlēties metodes Latvijas vides monitoringam atbilstoši zinātniskās literatūras analīzei; 28.
  675. izvērtēt Latvijā esošo vides monitoringa programmu un datubāzu piemērotību ĢMO vispārīgās uzraudzības veikšanai saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes līniju noteikšanu; 28.
  676. veikt monitoringu un ievākt ruderālo krustziežu dzimtas augu, kukurūzas augu u. c. augu paraugus potenciāli ar ģenētiski modificētiem augiem piesārņotās teritorijās (ostu apkārtne, dzelzceļa kravu pārkraušanas vietas, rapša pārstrādes rūpnīcu apkārtne u. c.); 28.
  677. sadarbībā ar VAAD, kurš veic lauku apsekojumus vietās, kur
  678. gadā tika iznīcināti rapša sējumi ar sēklām, kas bija piesārņotas ar GT73, ievākt rapša augu paraugus; 28.
  679. noteikt ievāktajiem paraugiem ĢMO skrīninga gēnu klātbūtni apvienotajos paraugos un nepieciešamības gadījumā identificēt konstatētos ĢMO notikumus individuālajos paraugos; 28.
  680. ievākto paraugu molekulārajam raksturojumam nepieciešamības gadījumā izmantot sekvencēšanas metodes; 28.
  681. noteikt nejaušus ĢMO piemaisījumus sēklās un augu pavairojamajā materiālā mazumtirdzniecībā tirdzniecības vietās klātienē, kā arī online vietnēs Latvijā, izmantojot mērķtiecīgu paraugu atlases stratēģiju, pārbaudot sēklas, kas paredzētas mazdārziņiem un citiem nelieliem audzētājiem 65 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
  682. Vadlīniju izstrāde par dzīvniekveselības apmeklējumu organizēšanu un pilotprojekta īstenošana izstrādāto vadlīniju efektivitātes novērtēšanai 29.
  683. sagatavot vienotas dzīvniekveselības apmeklējumu vadlīnijas praktizējošu veterinārārstu apmeklējumiem sauszemes dzīvnieku un akvakultūras turēšanas objektos; 29.
  684. apkopot un izvērtēt dažādus riska faktorus, kurus nepieciešams ņemt vērā, lai definētu optimālo dzīvniekveselības apmeklējumu skaitu dažādos dzīvnieku turēšanas objektos; 29.
  685. sagatavot sarakstu ar dzīvnieku turēšanas objektiem, kurus būtu nepieciešams iekļaut to objektu sarakstā, kuros atkarībā no radītajiem riska faktoriem ir obligāti jānodrošina dzīvniekveselības apmeklējumi; 29.
  686. izstrādāt dzīvniekveselības apmeklējumu veidlapu; 29.
  687. ieviest pilotprojektu, lai izvērtētu sagatavoto vadlīniju efektivitāti 8 000 ** Veterinārais un pārtikas departaments
  688. Lauksaimniecības statistikas modernizācija 30.
  689. cenu un indeksu statistikas sagatavošanas modernizācija - izstrādāt metodes un modernizēt datu vākšanu, apstrādi un analīzi; 30.
  690. lauksaimniecības ekonomisko pārskatu avotu un aprēķināšanas metožu kvalitātes novērtējums, datu kvalitātes modernizēšana un uzlabošana, projekta ietekmes novērtējums 9 820 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments
  691. Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā izraisītās ietekmes uz lauksaimniecības un pārtikas nozari novērtējums un metodikas izstrāde tirgus krīžu ietekmes uz lauksaimniecības un pārtikas nozaru ražošanas izmaksām un ieņēmumiem novērtēšanai 31.
  692. novērtēt Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā radīto ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm no resursu pieejamības, ražošanas izmaksu, tirgus konjunktūras u. c. aspektiem; 31.
  693. izstrādāt metodiku tirgus krīžu ietekmes operatīvam novērtējumam par lauksaimniecības un pārtikas ražošanas izmaksu un ieņēmumu izmaiņām 95 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments
  694. Lauku saimniecību un komerciālo saimniecību struktūras analīze 32.
  695. saimniecību ieņēmumu un izmaksu struktūras analīze; 32.
  696. saimniecību ienākumu veidošanās komponentes un ietekmes faktori, tostarp atbalsta pasākumu un tirgus ieņēmumu nozīme kopējo ieņēmumu veidošanā; 32.
  697. saimniecību finanšu rādītāju, tostarp rentabilitātes, analīze. Saimniecību ieguldījumu un pieejamo finansēšanas resursu analīze; 32.
  698. lauksaimniecības nozaru starppatēriņa sadalīšanas metodoloģijas pilnveidošana un starppatēriņa vērtības aprēķins pa lauksaimniecības nozarēm - graudaugi, rapši, lopbarības kultūras, dārzeņi, kartupeļi, pākšaugi, augļi un ogas, citi augu produkti, piens, liellopi, cūkas, mājputni, olas, citi dzīvnieku produkti 60 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments
  699. Pārtikas lielveikalu darba laika diversifikācijas ieviešanas ietekme uz pārtikas piegādes ķēdi Novērtēt pārtikas lielveikalu darba laika ierobežojumu ietekmi uz: 33.
  700. mazumtirdzniecības nozari, īpašu uzmanību pievēršot mazumtirgotāju tirgus daļu potenciālajām izmaiņām; 33.
  701. maziem un vidējiem lauksaimniecības un pārtikas ražotājiem, tai skaitā to produkcijas realizācijas iespējām mazumtirdzniecības sistēmā noteiktos laika periodos, kā arī izvērtējot, vai šādas izmaiņas veicinātu īso pārtikas piegādes ķēžu attīstību; 33.
  702. patērētāju iepirkšanās paradumiem un to ietekmi uz priekšrocību radīšanu mazajiem un vidējiem lauksaimniecības un pārtikas ražotājiem produkcijas realizācijā 30 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments
  703. Zemes funkcionālās izmantošanas modeļa pilnveide 34.
  704. izveidot zemes funkcionālās izmantošanas telpisko modeli ar vienotu struktūru dažādiem sektoriem, par bāzi izmantojot LandUp modeli; 34.
  705. aktualizēt aprēķinos izmantojamus vienādojumus; 34.
  706. paātrināt modeļa darbību dinamisko aprēķinu veikšanai nākotnē; 34.
  707. iekļaut zemes funkcionālās izmantošanas modelī ar zemi saistīto enerģijas ražošanu (vēja enerģijas ražošanu, iespēju robežās - saules enerģijas ražošanu); 34.
  708. iekļaut zemes funkcionālās izmantošanas modelī ieguves rūpniecības nozares nozīmīgākus sektorus 80 000 ** Meža departaments
  709. Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem 35.
  710. sagatavot informāciju un nodot lēmumu pieņēmējiem Latvijā un ieinteresētajām pusēm; 35.
  711. starptautiskā sadarbībā ar meža nozares pārstāvjiem un pētnieciskajiem institūtiem nosūtīt informāciju Eiropas Komisijai (DG CLIMA vai DG ENVI, vai DG AGRI); 35.
  712. ierīkot parauglaukumus; 35.
  713. analizēt attālās izpētes datus 50 000 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Meža departaments
  714. Latvijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā sociāli ekonomiskais vērtējums 36.
  715. integrēt augsnes oglekļa aprites vienādojumus klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu meža apsaimniekošanā ietekmes uz SEG emisijām un CO2 piesaisti prognožu aprēķinos un izstrādāt darbību datus oglekļa ieneses ar augu atliekām raksturošanai, izmantojot literatūrā pieejamos datus un kaimiņvalstīs izmantotos augsnes oglekļa aprites pieņēmumus; 36.
  716. novērtēt dabas atjaunošanas regulas iespējamās ietekmes uz ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību SEG emisiju mazināšanai un CO2 piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā efektivitāti un sagatavot priekšlikumus kompensējošu pasākumu īstenošanai; 36.
  717. sagatavot ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību SEG emisiju mazināšanai un CO2 piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā un dabas atjaunošanas regulas iespējamo ietekmi kompensējošo pasākumu sociāli ekonomisko vērtējumu, tai skaitā ietekmi uz nodarbinātību, tehniskā nodrošinājuma un izmaksu analīzi; 36.
  718. raksturot aizstāšanas efektu ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamām darbībām SEG emisiju mazināšanai un CO2 piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā; 36.
  719. attīstīt modelēšanas instrumentu un programmnodrošinājumu darbību (scenāriju) ietekmes novērtēšanai un prognozēšanai, tai skaitā mežaudžu līmenī: 36.5.
  720. attīstīt uz attālās izpētes (LIDAr) datiem un meža resursu monitoringa parauglaukumu informāciju balstītu mikroaudžu interpretācijas un modelēšanas sistēmu; 36.5.
  721. veikt zinātniskās kompetences atbalstam nepieciešamos aprēķinus; 36.
  722. aktualizēt informatīvā ziņojuma projektam par ZIZIMM sektora virzību uz klimatneitralitāti pamatinformāciju (SEG emisiju un CO2 piesaistes faktisko situāciju un iespējamos scenārijus) 115 000 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Meža departaments
  723. ZIZIMM mērķu sasniegšanai nepieciešamo lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde, optimālā pasākumu kopuma noteikšana un nepieciešamā finansējuma prognoze 37.
  724. sagatavot informāciju par pasākumiem zemes apsaimniekošanai Latvijā klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai; 37.
  725. sagatavot pasākumu izvērtējumu, ietverot pasākuma darbības aprakstu, izmaksas, ietekmi uz nodarbinātību, ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un SEG ieguvumu; 37.
  726. noteikt pasākumu limitus un iespējamos riskus; 37.
  727. veikt pasākumu salīdzinājumu 100 000 ** Meža departaments
  728. Ilgtspējīgas pārtikas ražošanas sistēmas un to radītās iespējas konkurētspējīgas pārtikas ražošanai Latvijas uzņēmumos 38.
  729. raksturot aktuālās pasaules pārtikas tirgus tendences ilgtspējīgas pārtikas ražošanas jomā; 38.
  730. analizēt pircēju pārtikas produktu izvēles kritērijus, t. sk. ilgtspējas kritēriju nozīmīgumu produktu izvēlē; 38.
  731. izpētīt prognozes ilgtspējīgas pārtikas tirgus attīstībai; 38.
  732. izvērtēt pārtikas, tostarp ilgtspējīgas pārtikas, ražošanas iespējas Latvijas pārtikas nozares uzņēmumos 50 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments
  733. Mazumtirgotāju līdzdalības analīze piena produktu ilgtspējīga patēriņa un ražošanas attīstībā 39.
  734. veikt tirdzniecības plauktu auditu vadošajos tirdzniecības tīklos ar lielāko apgrozījumu un plašāko produktu sortimentu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā; 39.
  735. veikt segmentāciju pēc ražotāja un zīmola, noteikt galvenos spēlētājus (ražotāji, zīmoli) pēc izvietošanas plauktā, to procentuālo plaukta sadalījumu, Latvijas ražotāju īpatsvaru un produkcijas cenu segmentāciju; 39.
  736. analizēt un novērtēt Latvijas piena produktu ražotāju pozīcijas Baltijas valstu mazumtirdzniecības ķēdēs 24 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments
  737. Latvijā audzētu saulespuķu attīstības perspektīvas 40.
  738. izpētīt saulespuķu eļļas tirgus attīstības tendences; 40.
  739. organizēt Eiropā, Ukrainā un citur pasaulē radītu agrīno hibrīdo saulespuķu šķirņu demonstrējumu vismaz par 12 šķirnēm, kuras piemērotas uzlabotas kvalitātes saulespuķu eļļas ieguvei; 40.
  740. novērtēt šo šķirņu ražību un sēklu kvalitāti, kā arī to uzņēmību vai izturību pret slimībām, šķirņu piemērotību integrētajā un bioloģiskajā audzēšanas sistēmā, izmantojot dažādas audzēšanas tehnoloģijas; 40.
  741. izstrādāt ieteikumus saulespuķu audzēšanas tehnoloģijai, kā arī sniegt tehnoloģijas agroekonomisko izvērtējumu; 40.
  742. veikt analītisku izvērtējumu laboratorijās, nosakot eļļas daudzumu un kvalitāti, tai skaitā vērtīgo taukskābju īpatsvaru; 40.
  743. īstenot publicitātes un informatīvos pasākumus par pētījuma rezultātiem 50 000 ** Lauksaimniecības departaments "
  744. pielikums Ministru kabineta
  745. gada
  746. maija noteikumiem Nr. 232 "
  747. pielikums Ministru kabineta
  748. gada
  749. februāra noteikumiem Nr. 59 Iesniegums atbalsta saņemšanai lauksaimniecībā izmantojamam zinātnes pētījumam _________. gadā Lauku atbalsta dienestam Zinātniskā institūcija (nosaukums, reģistrācijas numurs) Adrese Tālruņa numurs, e-pasta adrese Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numurs Projekta nosaukums Pētījuma vadītājs Zinātniskais grāds Pētījuma izpildē iesaistītās zinātniskās institūcijas nosaukums un adrese
  750. Pētījuma anotācija (ne vairāk kā 5000 rakstu zīmes): 1.
  751. pētījuma mērķis un sasniedzamā rezultāta praktiskais lietojums nozares attīstībā 1.
  752. darba uzdevumu veikšanas detalizēts izklāsts un laika grafiks
  753. Kopējais finansējuma apmērs (euro): 2.
  754. kārtējā gadā nepieciešamais finansējuma apmērs 2.
  755. finansējuma apmērs pa gadiem (ja izpilde paredzēta vairākus gadus)
  756. Pētījuma izpildītāji: 3.
  757. pētījuma izpildītāju skaits (kopā) zinātniskais personāls ar zinātnisko grādu zinātniskais personāls bez zinātniskā grāda doktoranti, maģistranti, studenti tehniskais personāls 3.
  758. pētījuma izpildītāju saraksts vārds, uzvārds amats, zinātniskais grāds zinātniskā institūcija darba slodze (procentos) un konkrētie pienākumi plānotā darba samaksa (euro) Darba samaksa izpildītājiem (kopā)
  759. Pētījuma izpildītāja nozīmīgākie iepriekšējo triju gadu rezultāti ar projektu saistītajā zinātnes nozarē: 4.
  760. monogrāfijas*, grāmatas 4.
  761. publikācijas*, tai skaitā: 4.2.
  762. starptautiski citējamos zinātniskajos žurnālos 4.2.
  763. nacionālas nozīmes zinātniskajos žurnālos 4.2.
  764. zinātniskajos un citos izdevumos 4.
  765. starptautisku zinātnisko projektu vadība vai dalība tajos (norādīt sadarbības valsti) 4.
  766. nacionālo zinātnisko projektu īstenošana (trīs sadarbības partneri un vairāk) (nosaukums, laikposms) 4.
  767. pētījumu rezultāti tiks apkopoti un būs publiski pieejami (norādīt veidu, piemēram, brošūras, bukleti, publikācijas) Piezīme. * Nozīmīgāko publikāciju saraksts, norādot publikācijas nosaukumu, autoru(-us), gadu, žurnāla nosaukumu, numuru un lappuses un starptautisko projektu sarakstu pievienojot uz atsevišķām lapām 4.
  768. iesniedzēja zinātnes pētījumā iesaistīto dalībnieku aizstāvētie promocijas darbi konkrētajā zinātnes nozarē doktorants promocijas darba nosaukums iegūtais grāds gads 4.
  769. saņemtie patenti vai apstiprinātie patentu pieteikumi, apstiprinātās tehnoloģijas, saņemtās licences (iesniedzēja zinātnes pētījumā iesaistītie dalībnieki ir piedalījušies to izstrādē vai ieguvē) pilns nosaukums autori gads, numurs, valsts
  770. Informācija par projekta vadītāja un izpildītāju darba slodzi (procentos) citos valsts finansētajos projektos vārds, uzvārds pētījuma nosaukums slodze (procentos) finansējuma avots
  771. Komandējumi komandējuma mērķis komandējumā nosūtīto personu skaits komandējuma vieta izmaksas (euro) Kopā Pētījuma izmaksu tāme
  772. Pētījuma izmaksu (kārtējā gadā) pozīcijas: euro 7.
  773. darba samaksa izpildītājiem, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas izmaksas un darbaspēka nodokļi (kopā) 7.
  774. komandējumu izdevumi 7.
  775. zinātniskās institūcijas administratīvās izmaksas (infrastruktūras uzturēšanai) (telekomunikāciju pakalpojumi, degvielas iegādes izmaksas, izdevumi par apkuri, elektrību, ūdensapgādi, apsaimniekošanu, kancelejas precēm, interneta pieslēgumu, telpu īri/nomu, izdevumi projekta administrācijas darbības nodrošināšanai, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa segšanai) - līdz 15 % no kopējām projekta izmaksām 7.
  776. izdevumi materiālu un mēraparātu iegādei/īrei, analīžu un mērījumu veikšanai (norādīt pozīcijas (piemēram, daudzums/skaits) un atbilstošās izmaksas) un citas ar zinātnes projekta īstenošanu saistītās izmaksas (norādīt pozīcijas un atbilstošās izmaksas) Pētījuma izmaksas kopā Apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa. (pētījuma zinātniskā vadītāja vārds, uzvārds, paraksts, datums) (zinātniskās institūcijas nosaukums un paraksttiesīgās personas vārds, uzvārds, paraksts*, datums*) (Zemkopības ministrijas atbildīgā departamenta pārstāvja amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums, laiks)** (Lauku atbalsta dienesta pārstāvja amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums, laiks)** Piezīmes.
  777. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
  778. ** Neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu."
  779. pielikums Ministru kabineta
  780. gada
  781. maija noteikumiem Nr. 232 "
  782. pielikums Ministru kabineta
  783. gada
  784. februāra noteikumiem Nr. 59 Iesniegums atbalsta saņemšanai selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju: 1) par klientu - vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru; 2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru; 3) atbalsta veidu, uz kuru var pieteikties."
  785. pielikums Ministru kabineta
  786. gada
  787. maija noteikumiem Nr. 232 "
  788. pielikums Ministru kabineta
  789. gada
  790. februāra noteikumiem Nr. 59 Izcenojumi selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu Nr. p. k. Kultūraugi Selekcijas darbības Izcenojums par vienu vienību (euro) I. Jaunu šķirņu izveidei un integrēto lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai
  791. Ziemas kvieši, vasaras kvieši, ziemas mieži, vasaras mieži, vasaras auzas, ziemas rudzi, ziemas tritikāle, lauka pupas, sējas zirņi Darba kolekcijas uzturēšana un krustojumu iegūšana, hibrīdo populāciju pavairošana un līniju analīze 157,58 Selekcijas līniju sākotnējā izvērtēšana un perspektīvo līniju izlase - biotisko un abiotisko stresu tolerance, fenoloģija, morfoloģija 71,94 Perspektīvo līniju produktivitātes un kvalitātes izvērtēšana 176,22 Dubultoto haploīdu izveidošana un novērtēšana 20,000 - 100 vienību 95,72 Perspektīvo līniju sagatavošana reģistrācijai, t. sk. AVS un SIN testi 2853,00
  792. Daudzgadīgās stiebrzāles - starpsugu hibrīdi, ganību airene, niedru auzene, sarkanā auzene, raupjā auzene Tauriņzieži - sarkanais āboliņš, lucerna, austrumu galega, sējas esparsete Stiebrzāļu izejmateriāla izpētes, hibridizācijas un pēcnācēju novērtēšana audzētavās, 1-5 m2 138,32 Tauriņziežu izejmateriāla izpētes, hibridizācijas un pēcnācēju novērtēšana audzētavās, 1-5 m2 162,55 Stiebrzāļu perspektīvo hibrīdo līniju salīdzināšana, 10-20 m2 161,03 Tauriņziežu perspektīvo hibrīdo līniju salīdzināšana, 10-20 m2 182,39 Perspektīvo līniju sagatavošana reģistrācijai, t. sk. AVS un SIN testi 2548,00
  793. Kartupeļi Darba kolekcijas uzturēšana un krustošana, sēklaudžu iegūšana 158,00 Sākotnējā selekcijas materiāla izvērtēšana un klonu atlase 165,48 Perspektīvo klonu produktivitātes un kvalitātes novērtēšana 362,86 Perspektīvo klonu pārbaude, nematodes un vēža patotipu izturības novērtēšanai un/vai sagatavošana - in vitro un testēšana SIN un AVS 3411,56
  794. Lini, kaņepes Linu darba kolekcijas uzturēšana un krustojumu iegūšana, hibrīdo populāciju pavairošana un līniju analīze 154,68 Linu selekcijas līniju sākotnējā izvērtēšana un perspektīvo līniju izlase - biotisko un abiotisko stresu tolerance, fenoloģija, morfoloģija 260,34 Perspektīvo linu līniju produktivitātes un kvalitātes izvērtēšana, līniju sagatavošana reģistrācijai, t. sk. AVS un SĪN testi 1856,75 Kaņepju līniju novērtēšana un sagatavošana reģistrācijai, t. sk. AVS un SIN testi 2380,80
  795. Ābeles, avenes, upenes, krūmcidonijas, plūmes, bumbieres, ķirši, aprikozes Ābeles - priekšselekcija: uz lauka 222,30 laboratorijā 663,10 Ābeles - hibridizācija 77,05 Ābeles - sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas, par vienu hibrīdu: uz lauka 36,22 laboratorijā, siltumnīcā 9,32 Ābeles - atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu, par vienu hibrīdu 871,82 Ābeles - tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma 441,32 Avenes - priekšselekcija - laboratorija 408,70 Avenes - hibridizācija 68,01 Avenes - sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas, par vienu hibrīdu: uz lauka 38,48 laboratorijā 103,10 Avenes - atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu, par vienu hibrīdu: uz lauka 489,38 laboratorijā 465,6 Avenes - tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma 359,28 Upenes - priešselekcija: uz lauka 21,30 laboratorijā 567,30 Upenes - hibridizācija 255,86 Upenes - sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas, par vienu hibrīdu: uz lauka, siltumnīcā 41,05 laboratorijā 75,10 Upenes - atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu, par vienu hibrīdu: uz lauka 224,56 laboratorijā 84,60 Upenes - tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma 154,02 Krūmcidonijas - priekšselekcija - laboratorijā 316,73 Krūmcidonijas - hibridizācija 64,07 Krūmcidonijas - sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas, par vienu hibrīdu: uz lauka, siltumnīcā 40,50 laboratorijā 316,73 Krūmcidonijas - atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu, par vienu hibrīdu: uz lauka 41,277 laboratorijā 403,63 Plūmes - sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas 35,71 Plūmes - atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: uz lauka 323,82 laboratorijā 189,67 Plūmes - tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma 440,82 Bumbieres - priekšselekcija: uz lauka 7,10 laboratorijā 464,43 Bumbieres - hibridizācija 68,53 Bumbieres - sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas: uz lauka 29,12 laboratorijā 2,50 Bumbieres - atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: uz lauka 568,64 laboratorijā 85,4 Bumbieres - tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma 577,73 Ķirši - hibridizācija 69,61 Ķirši - sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas 32,28 Ķirši - atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: uz lauka 564,42 laboratorijā 150,49 laboratorijā - bioķīmiskie un ģenētikas pētījumi 701,80 Ķirši - tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma 440,82 Aprikozes - sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas 35,72 Aprikozes - atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: uz lauka 329,88 laboratorijā 189,67 Šķirņu reģistrācija - ar AVS testa veikšanu - ābeles, avenes, upenes, krūmcidonijas, plūmes, bumbieres, ķirši, aprikozes 411,18
  796. Melones, sīpoli, ķiploki Melones - atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: uz lauka 1710,00 laboratorijā 294,50 Sīpoli - hibridizācija 85,92 Sīpoli - sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas 62,97 Sīpoli - atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: uz lauka 62,97 laboratorijā 2001,75 Ķiploki - sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas 62,97 Ķiploki - atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: uz lauka 62,97 laboratorijā 3145,82 Šķirņu reģistrācija - ar AVS testa veikšanu - melones, sīpoli, ķiploki 411,18 II. Jaunu šķirņu izveidei un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai
  797. Ziemas kvieši, vasaras kvieši, ziemas tritikāle, vasaras mieži, vasaras auzas, lauka pupas, sējas zirņi Darba kolekcijas uzturēšana un krustojumu iegūšana, hibrīdo populāciju pavairošana un līniju analīze 173,44 Selekcijas līniju sākotnējā izvērtēšana un perspektīvo līniju izlase - biotisko un abiotisko stresu tolerance, fenoloģija, morfoloģija 99,45 Perspektīvo līniju produktivitātes un kvalitātes izvērtēšana 159,29 Perspektīvo līniju sagatavošana reģistrācijai, t. sk. AVS un SIN testi 2853,00 8 Kartupeļi Darba kolekcijas novērtēšana, vecākaugu atlase 158,00 Sākotnējā selekcijas materiāla izvērtēšana un klonu atlase 172,55 Perspektīvo klonu produktivitātes un kvalitātes novērtēšana 368,34 Materiāla sagatavošana AVS un SĪN - in vitro atveseļošana un pārbaude 470,34
  798. Pašapputes graudaugu heterogēno populāciju izveide un pavairošana - vasaras miežu, vasaras un ziemas kviešu hibrīdās populācijas Darba kolekcijas sagatavošana un krustojumu veikšana 6096,54 Populācijas sēklas materiāla pavairošana, apraksta izstrāde reģistrācijai 2612,80 "

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.