Zaudējis spēku - Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu

Zaudējis spēku - Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumus Nr. 737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi". Ministru kabineta noteikumi Nr.217 Rīgā 2012.gada 27.martā (prot. Nr.17 14.§) Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu Izdoti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos" 6.panta trešo daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka: 1.1. kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālā sistēma (turpmāk – inventarizācijas nacionālā sistēma); 1.2. inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības; 1.3. ziņošanas kārtību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – konvencija) un Kioto protokola prasībām, tai skaitā ziņojuma sagatavošanas, izvērtēšanas, apstiprināšanas un nosūtīšanas kārtību. 2 2. Noteikumos lietoti šādi termini: 2.1. darbību dati – dati par darbībām, kas rada emisijas vai oglekļa dioksīda piesaisti noteiktā laikposmā (piemēram, no energoresursu izmantošanas, saražotā tērauda daudzuma, izmantotā bitumena daudzuma, zemes platībām, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmām, kaļķu un minerālmēslu lietošanas, atkritumu radīšanas); 2.2. emisijas faktors – lielums, kas nosaka emisijas vai oglekļa dioksīda piesaistes daudzumu uz vienu darbības vienību; 2.3. inventarizācija – darbību kopums, lai sagatavotu nacionālo inventarizācijas ziņojumu par antropogēnajām tiešajām un netiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī apkopotu siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11; 2.4. nacionālais inventarizācijas ziņojums – informācijas apkopojums par siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķiniem, to neprecizitātēm, izmantotajiem emisiju faktoriem, pamatdatiem un pieņēmumiem, kā arī iesaistītajām institūcijām; 2.5. neprecizitāte (precizitāte) – zināšanu trūkums par mainīgā parametra patieso lielumu, ko var izteikt kā varbūtības īpatsvaru, kas savukārt raksturo parametra vērtības iespējamo diapazonu un varbūtību; 2.6. pamatavoti – inventarizācijas nacionālās sistēmas prioritārā kategorija, būtiskākie oglekļa dioksīda piesaistes un emisiju avoti (piemēram, oglekļa dioksīda piesaiste no meža zemēm, oglekļa dioksīda emisijas no dabasgāzes sadedzināšanas). Pamatavoti tiek izteikti ar emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes absolūtajiem lielumiem, laika rindām vai neprecizitātēm. 3 II. Inventarizācijas nacionālā sistēma 3. Inventarizācijas nacionālo sistēmu veido: 3.1. atbildīgās ministrijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Satiksmes ministrija, Zemkopības ministrija, Veselības ministrija un Ekonomikas ministrija; 3.2. institūcijas, kuras sniedz darbību datus, – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs), Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Zāļu valsts aģentūra, valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" un komersanti, kas atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem rūpnieciskās produkcijas kodiem (turpmāk – PRODCOM kodi); 3.3. institūcijas, kuras aprēķina emisijas, – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 4 4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija: 4.1. pilnveido inventarizācijas nacionālo sistēmu un koordinē šo noteikumu 3.punktā minēto institūciju darbību inventarizācijas sagatavošanā; 4.2. apkopo valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju datus kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11; 4.3. apkopo valsts nacionālo inventarizācijas ziņojumu saskaņā ar ziņošanas vadlīnijām, kuras konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences apstiprinājušas ar lēmumiem 18/CP.8, 14/CP.11, 15CMP/1 un Kioto protokolu. Saskaņā ar šiem konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem nacionālo inventarizācijas ziņojumu sagatavo angļu valodā. Tajā ietver: 4.3.1. informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām un to aprēķiniem no 1990.gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2), kā arī par jebkurām izmaiņām iepriekšējās inventarizācijās; 4.3.2. aprakstus, atsauces un informācijas avotus par specifiskām metodoloģijām, pieņēmumiem, emisijas faktoriem un darbību datiem; 4.3.3. pamatavotu aprakstu; 4.3.4. informāciju par neprecizitāšu aprēķiniem; 4.3.5. informāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūrām; 4.3.6. inventarizācijas nacionālās sistēmas aprakstu un tās izmaiņu aprakstu; 4.3.7. informāciju par Kioto protokola 3.panta 14.punktā, 6., 12. un 17.pantā noteiktajām darbībām; 4.4. apkopo informāciju par prioritārajiem rādītājiem un prioritārajiem papildrādītājiem atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai formai; 4.5. sagatavo un apkopo inventarizācijas uzlabojumu plānu, ievērojot veikto pārbaužu rezultātus un inventarizācijas sagatavošanā iesaistīto institūciju un konvencijas sekretariāta ekspertu grupas ieteikumus un priekšlikumus, kā arī izsūta sagatavoto inventarizācijas uzlabojumu plānu saskaņošanai un apstiprināšanai inventarizācijā iesaistītajām institūcijām; 4.6. izveido centralizētu informācijas novietni dokumentācijai, kā arī kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles darbībām; 4.7. arhivē nacionālā inventarizācijas ziņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus; 4.8. pieaicina ekspertus emisijas faktoru un Latvijas apstākļiem specifisko parametru noteikšanā. 5 5. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs šo noteikumu 4.2. un 4.3.apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei līdz katra gada 1.decembrim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā iesniedz: 5.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām atbilstoši apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11 (vadlīnijas elektroniski pieejamas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļa vietnē): 5.1.1. 1996.gada Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes uzlabotajām vadlīnijām nacionālās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanai (turpmāk – 1996 KPSP); 5.1.2. 2000.gada Labas prakses un neprecizitāšu aprēķinu vadlīnijām nacionālās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanai (turpmāk – 2000 LPV); 5.2. siltumnīcefekta gāzu emisiju datus saistībā ar enerģētikas, rūpniecisko procesu, šķīdinātāju un citu produktu lietošanas un atkritumu apsaimniekošanas sektoriem, apkopotus kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11; 5.3. nacionālo inventarizācijas ziņojumu angļu valodā saistībā ar enerģētikas, rūpniecisko procesu, šķīdinātāju un citu produktu lietošanas un atkritumu apsaimniekošanas sektoriem saskaņā ar ziņošanas vadlīnijām, kuras konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences apstiprinājušas ar lēmumiem 18/CP.8, 14/CP.11 un Kioto protokolu, tajā ietverot: 5.3.1. informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām un to aprēķiniem no 1990.gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2), kā arī par jebkurām izmaiņām iepriekšējās inventarizācijās; 5.3.2. aprakstus, atsauces un informācijas avotus par specifiskām metodoloģijām, pieņēmumiem, emisijas faktoriem un darbību datiem, aprēķinot siltumnīcefekta gāzu emisijas; 5.3.3. pamatavotu aprakstu; 5.3.4. informāciju par neprecizitāšu aprēķiniem darbību datiem un izmantotajiem emisiju faktoriem; 5.3.5. informāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūrām; 5.3.6. informāciju no siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistra par izmaiņām tā infrastruktūrā, par nesakritībām ar Starptautiskās emisiju tirdzniecības centrālo serveri, par darbībām ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienībām, par konvencijas sekretariāta paziņojumiem un brīdinājumiem, par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību aizstāšanu un saistību perioda rezerves aprēķiniem; 5.4. informāciju par prioritārajiem rādītājiem un prioritārajiem papildrādītājiem atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai formai. 6 6. Katru gadu šo noteikumu 5.2. un 5.3.apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā iesniedz šādu informāciju: 6.1. līdz kārtējā gada 1.oktobrim Centrālā statistikas pārvalde iesniedz: 6.1.1. šo noteikumu 2.pielikuma 1. un 2.tabulā noteikto informāciju par darbību datiem un to aprakstus; 6.1.2. energobilanci, kura sagatavota atbilstoši Eiropas Kopienu Statistikas biroja izstrādātajai ziņošanas anketas formai; 6.2. līdz kārtējā gada 1.oktobrim komersanti, kas nodarbojas ar cementa ražošanu (PRODCOM 2007 kods 26.51), čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanu (PRODCOM 2007 kods 27.10), dabasgāzes importēšanu, transportēšanu, uzglabāšanu un realizāciju, biogāzes ražošanu un izmantošanu un elektroenerģijas apgādi, iesniedz šo noteikumu 1.pielikumā minēto informāciju par: 6.2.1. darbību datiem; 6.2.2. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķiniem un to aprakstus; 6.3. līdz kārtējā gada 1.decembrim komersanti, kuri importē, transportē, uzglabā un realizē dabasgāzi, saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 3. un 4.tabulu iesniedz kārtējā gada 11 mēnešu vidējos datus; 6.4. līdz kārtējā gada 1.oktobrim Veselības ministrija sadarbībā ar Zāļu valsts aģentūru iesniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteikto informāciju par darbību datiem. 7 7. Katru gadu līdz 1.decembrim šo noteikumu 4.2. un 4.3.apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā iesniedz šādu informāciju: 7.1. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", elektroniski saskaņojot ar Zemkopības ministriju, iesniedz: 7.1.1. oglekļa dioksīda piesaistes un tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumā minēto informāciju un 2003.gada Labas prakses vadlīnijas nacionālās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanai zemes izmantošanas, zemes izmantošanas izmaiņu un mežsaimniecības sektorā (turpmāk – LPV ZIZIMM 2003) atbilstoši apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11. Aprēķinus elektroniski apkopo kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11 (kopējā standartizētā ziņošanas formāta 5.sektors); 7.1.2. oglekļa dioksīda piesaistes un tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu aprakstus par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumā minēto informāciju, ziņošanas vadlīnijas, kuras konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences apstiprinājušas ar lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11 un Kioto protokolu (kopējā standartizētā ziņošanas formāta 5.sektors); 7.1.3. informāciju par Kioto protokola 3.panta 3. un 4.punktā noteiktajām darbībām, ņemot vērā LPV ZIZIMM 2003 un Kioto protokola atsauces vadlīnijas par emisiju un noteiktā daudzuma uzskaiti un apkopojot informāciju kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas un Kioto protokola līgumslēdzēju pušu konferenču apstiprinātajiem lēmumiem 15/CP.10, 16/CMP.1, 17/CMP.1, 15/CMP.1, 6/CMP.3; 7.2. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, elektroniski saskaņojot ar Zemkopības ministriju, iesniedz: 7.2.1. aprēķinus par lauksaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumā norādīto informāciju un 1996 KPSP, 2000 LPV, LPV ZIZIMM 2003 vadlīnijas. Aprēķinus elektroniski apkopo kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences lēmumam 18/CP.8 (kopējā standartizētā ziņošanas formāta 4.sektors); 7.2.2. emisiju aprēķinu aprakstus, ņemot vērā ziņošanas vadlīnijas, kuras konvencijas līgumslēdzēju pušu konference apstiprinājusi ar lēmumu 18/CP.8; 7.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesniedz šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulas 5(V) sadaļā minēto informāciju par darbību datiem; 7.4. šo noteikumu 3.2. un 3.3.apakšpunktā minētās institūcijas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei iesniedz informāciju par darbību datu un siltumnīcefekta gāzu emisiju iespējamām neprecizitātēm (procentos). 8 III. Inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības 8. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programma (4.pielikums) nodrošina inventarizācijas atbilstību konvencijas kvalitātes standartiem un ir saistoša visām šo noteikumu 3.2. un 3.3.apakšpunktā minētajām institūcijām. 9 9. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programma ietver informāciju par: 9.1. inventarizācijai noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem; 9.2. konkrētu darbu veikšanu; 9.3. kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas plānu, kurā iekļauj: 9.3.1. kvalitātes kontroles procedūras; 9.3.2. kvalitātes nodrošināšanas procedūras; 9.3.3. dokumentēšanas un arhivēšanas procedūras; 9.3.4. atbildības un laika grafiku kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru ieviešanai; 9.3.5. inventarizācijas uzlabošanas plānu, kurā iekļauj: 9.3.5.1. specifisku kvalitātes mērķu sasniegšanas novērtējumu; 9.3.5.2. iekšējo uzlabojumu plānu ieviešanas novērtējumu; 9.3.5.3. informāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru rezultātiem; 9.3.5.4. informāciju par konvencijas sekretariāta veikto pārbaužu rezultātiem. 10 10. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programmu aktualizē ne retāk kā reizi piecos gados. 11 11. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzrauga un koordinē inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli, inventarizācijas nacionālās sistēmas darbību un tās efektivitāti. 12 12. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām katru gadu līdz 30.jūnijam rīko sanāksmi par inventarizācijas norisi, kurā analizē problēmas, aprēķinos izmantotās metodes, kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plānu, nepieciešamos uzlabojumus un citus jautājumus. 13 13. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina trešās puses iesaistīšanu inventarizācijas, tai skaitā nacionālā inventarizācijas ziņojuma un tiešā un netiešā siltumnīcefekta gāzu emisiju datu (kas apkopoti kopējā standartizētā ziņošanas formātā), kvalitātes izvērtēšanā saskaņā ar šo noteikumu 4. un 5.pielikumā minētajām procedūrām. 14 IV. Ziņošanas kārtība saskaņā ar konvencijas un Kioto protokola prasībām 14. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 15.janvārim elektroniski ievieto Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē (un par to informē Eiropas Komisiju): 14.1. sākotnējos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus, kas apkopoti kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11; 14.2. sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kurā ietverta informācija no 1990.gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2). 15 15. Divu darbdienu laikā pēc Eiropas Komisijas izvērtējuma par siltumnīcefekta gāzu emisiju datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu saņemšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija to elektroniski nosūta šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām. Šo noteikumu 3.punktā minētās institūcijas piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas elektroniski iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā priekšlikumus siltumnīcefekta gāzu emisiju datu un sākotnējā nacionālā inventarizācijas ziņojuma uzlabošanai. 16 16. Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas (nacionālā inventarizācijas ziņojuma un emisiju datu) saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izveido uzraudzības komiteju, iekļaujot tajā pārstāvjus no šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām. 17 17. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 30.janvārim nosūta šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām un siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas uzraudzības komitejai nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem. Šo noteikumu 3.punktā minētās institūcijas un siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas uzraudzības komiteja 20 dienu laikā pēc nacionālā inventarizācijas ziņojuma projekta saņemšanas iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā atzinumu par nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu. 18 18. Ņemot vērā Eiropas Komisijas izvērtējumu par tiešajiem un netiešajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kā arī šo noteikumu 15. un 17.punktā minētos priekšlikumus un atzinumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija precizē nacionālo inventarizācijas ziņojumu un tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus. 19 19. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 15.martam iesniedz Eiropas Komisijā nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus, kā arī elektroniski paziņo Eiropas Vides aģentūrai par informācijas un datu ievietošanu Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē. 20 20. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 15.aprīlim elektroniski ievieto siltumnīcefekta gāzu emisiju datus Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedz nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus konvencijas sekretariātam un paziņo Eiropas Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai par informācijas un datu ievietošanu Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē. 21 21. Ja, izvērtējot nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus, konvencijas sekretariātam rodas iebildumi vai priekšlikumi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 14 dienu laikā pēc minētā izvērtējuma saņemšanas izdara nepieciešamos precizējumus un iesniedz tos konvencijas sekretariātā. 22 22. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija publicē nacionālā inventarizācijas ziņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju datu gala versiju ministrijas tīmekļa vietnē. 23 V. Noslēguma jautājums 23. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumus Nr.157 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 30.nr.). 24 Ministru prezidents V.Dombrovskis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs 1.pielikums Ministru kabineta 2012.gada 27.marta noteikumiem Nr.217 Komersantu iesniedzamie dati Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs 2.pielikums Ministru kabineta 2012.gada 27.marta noteikumiem Nr.217 1.tabulaIkgadējai siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai nepieciešamie dati par x – 2 gadu un vēsturiskajiem gadiem saistībā ar izmaiņām datos un institūcijas, kas atbildīgas par datu sagatavošanu un sniegšanuSiltumnīcefektu izraisošo gāzu avots un piesaistes kategorijas saskaņā ar konvencijas līgumslēdzēju pušu lēmumiem (kopējā ziņošanas formāta kategorijas)Darbības dati/parametrsAtbildīgās institūcijas/datu avotiTabula 1.A(a) – Enerģētikas nozares pamatdati, kurināmā (degvielas) dati 1.A.1. Enerģētika:a. elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanab. naftas pārstrādec. cietā kurināmā apstrāde un citas enerģētikas nozares -) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu;-) Datu neprecizitāteCentrālā statistikas pārvalde (CSP) AprēķiniLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (Centrs) 1.A.2. Apstrādes rūpniecība:a. dzelzs un tērauda ražošanab. krāsaino metālu ražošanac. ķīmiskā rūpniecībad. papīra masas, papīra izstrādājumu ražošanae. pārtikas rūpniecībaf. citas nozares un būvniecība -) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu; -) Datu neprecizitāteCSP AprēķiniCentrs1.A.3. Transports: a. vietējā aviācija-) Degvielas patēriņš;-) Lidmašīnu kustība Latvijas lidostās:• pacēlušās lidmašīnas (atsevišķi norāda datus iekšzemes un starptautiskajā satiksmē);• nolaidušās lidmašīnas(atsevišķi norāda datus iekšzemes un starptautiskajā satiksmē);-) Datu neprecizitāteCSP b. ceļu transports -) Degvielas patēriņš;-) Datu neprecizitāteCSP -) Minimālās un maksimālās vidējās mēneša temperatūrasCentrs-) Transportlīdzekļu statistika:vieglo automašīnu sadalījums –pēc izlaides gada, izmantotās degvielas veida, dzinēja tilpuma (mazāki par 1,4 l; 1,4–2,0 l un lielāki par 2,0 l);kravas automašīnu sadalījums – pēc izlaides gada, izmantotās degvielas veida, pilnās masas;motociklu sadalījums – pēc izlaides gada un motora tilpuma.Pārskats reizi trijos gados par vidējiem gada nobraukumiem (km/gadā), vieglajām automašīnām,  kravas automašīnām, autobusiem;-) Datu neprecizitāteSatiksmes ministrija, valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija"Aprēķiniem izmanto Eiropas Vides aģentūras izstrādāto COPERT vai tam līdzvērtīgu modeliVARAM c. dzelzceļš -) Degvielas patēriņš;-) Datu neprecizitāteCSP AprēķiniVARAM d. vietējā kuģniecība -) Degvielas patēriņš;-) Datu neprecizitāteCSP/Saskaņā ar ekspertu pētījumu* AprēķiniVARAM e. cita (norādīt kāda) -) Degvielas patēriņš;-) Datu neprecizitāteCSP AprēķiniVARAM 1.A.4. Citas nozares:a. pārējie patērētājib. mājsaimniecībac. lauksaimniecība/mežsaimniecība/zivsaimniecība Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu;-) Datu neprecizitāteCSP AprēķiniCentrs 1.A.5. Cita (norādīt, kāda, piemēram, militārā aviācija) -) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu;-) Datu neprecizitāteCSP AprēķiniCentrs 1.A(b) Kurināmā (degvielas) patēriņa aktivitātes – vispārējā pieeja -) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu; -) Datu neprecizitāteCSP AprēķiniCentrs 1.A(d) Rūpnieciskās izejvielas un kurināmā izmantošana nolūkiem, kas nav saistīti ar enerģētiku -) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu; -) Datu neprecizitāteCSP AprēķiniCentrs 1.B.2. Kurināmā gaistošās emisijas -) Valstī gadā izmantotais benzīna daudzums (TJ);-) Datu neprecizitāteCSP AprēķiniCentrs 1.C Starptautiskā aviācija un kuģniecība un daudzpusēji darījumi -) Degvielas patēriņš;-) Datu neprecizitāteCSP AprēķiniVARAM2. Rūpnieciskie procesi/ražošana: A.  Minerālie produktiB.  Ķīmiskā rūpniecībaC.  Metālu ražošanaD.  Citu produktu ražošanaE.   Halogēnu saturošo ogļūdeņražu un SF6  ražošanaF.   Halogēnu saturošo ogļūdeņražu un  SF6  patēriņšG.  Citi-) Saražotā produkcija, t: cementa klinkers, krāsns putekļi, kaļķi, tērauds;-) Izmantotās izejvielas, t: kaļķakmens, dolomīts, māls, fluoršpats, soda, potašs, kokss un čugunsCentrs/Komersanti -) Izmantotais F-gāzu apjoms, kgCentrs/Zāļu valsts aģentūra/komersanti-) Izmantotā bitumena daudzums-) Saražotais pārtikas produktu un dzērienu daudzums-) Datu neprecizitāteCSP, Centrs AprēķiniCentrs3. Šķīdinātāju un citu ķīmisko produktu lietošana:A. Krāsu pielietošanaB. Attaukošana un sausā tīrīšanaC. Ķīmiskie produkti, rūpniecībaD. Cita  -) NMGOS saturošo ķīmisko vielu saražotais un importētais apjoms;-) Datu neprecizitāteCentrs AprēķiniCentrs4. Lauksaimniecība:A. Lauksaimniecības dzīvnieku iekšējie (zarnu) fermentācijas procesi  B. Kūtsmēslu apsaimniekošana  C. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme -) Lauksaimniecības dzīvnieku un putnu skaits kopā, vecuma grupās un pa novadiem, tūkstošos;-) Lopu un putnu produktivitāte (vidējais piena izslaukums no govs, kg; vidējā olu ieguve no vienas dējējvistas, skaits)CSP-) Slāpekļa (N) daudzums kūtsmēslos pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kg/gadāLLU-) Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu veidi (%), reizi trīs gados-) Zemes kopplatība un tās sadalījums pēc zemes lietošanas mērķiem (tai skaitā kultivētās pļavas un ganības), tūkst. ha-) Sējumu platības, tūkst. ha;-) Lauksaimniecības kultūru kopraža, tūkst. t;-) Izmantotie slāpekļa minerālmēsli (pārrēķinot 100 % augu barības elementos, tūkst. t)CSP-) Organiski bagātās augsnes, ha (histosols)LLU/Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"-) Datu neprecizitāteCSP, LLU, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"AprēķiniLLU5. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (ZIZIMM):A. Mežu zemeA.1. Mežu zeme, atlikusī mežu zemeA.2. Zeme, kas pārveidota par mežu zemiB. AramzemeB.1. Aramzeme, atlikusī aramzemeB.2. Zeme, kas pārveidota par aramzemiC. GanībasC.1. Ganības, atlikušās ganībasC.2. Zeme, kas pārveidota par ganībāmD. MitrainesD.1. Mitraines, atlikušās mitrainesD.2. Zeme, kas pārveidota par mitrainiE. ApmetnesE.1. Apmetnes, atlikušās apmetnesE.2. Zeme, kas pārveidota par apmetnēmF. Cita zemeF.1. Cita zeme, atlikusī cita zemeF.2. Zeme, kas pārveidota par citu zemiG. CitiIevāktie meža produkti -) Informācija par izmantoto pieeju, lai attēlotu zemju platības, un par zemes lietojuma datubāzi (bāzēm), kuras izmantotas inventarizācijas sagatavošanai;-) Zemes lietojuma definīcijas un pielietotās klasifikācijas sistēmas un to atbilstība/sakritība ar ZIZIMM kategorijāmLatvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"pēc saskaņošanas ar ZM5A–5G (saskaņā ar kopējā ziņošanas formāta kategorijām):1. Zemes kopplatība un tās sadalījums pēc zemes lietošanas mērķiem, tūkst. haCSP/ Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" 2. Oglekļa krājas izmaiņa dzīvajā biomasā:· pieaugums, tūkst. t;· zudumi, tūkst. t 3. Neto oglekļa krājas izmaiņa atmirušajās organiskajās vielās, tūkst. t 4. Neto oglekļa krājas izmaiņa augsnē:·  minerālās augsnes, tūkst. t;·  organiskās augsnes, tūkst. tLatvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" pēc saskaņošanas ar ZM5. Organiski bagātās augsnes, (5.B.1; 5.C.1), tūkst. haLLU/ Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" -) Datu neprecizitāte  CO2 piesaistes un emisiju aprēķiniLLU/ Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" 5 (IV) Oglekļa dioksīda emisijas no kaļķošanas materiāla pielietošanas lauksaimniecībā  -) Iestrādātie kaļķi:·  pavisam, tūkst.t;·  uz 1 ha kaļķotās platības, t;-) Datu neprecizitāteCSP AprēķiniLatvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"5 (V) Biomasas dedzināšana pa 5.sadaļas kategorijām-) Izdedzinātās mežu platības, haCSP-) Izdedzinātās kūlas platības, haValsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests-) Zaru atlieku dedzināšana mežā uz vietasLatvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" pēc saskaņošanas ar ZM-) Datu neprecizitāteCSP, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" AprēķiniLatvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"6. Atkritumu apsaimniekošana: A. Cieto atkritumu izgāztuvesB. Notekūdeņu apstrādeC. Atkritumu sadedzināšanaD. Citi (kompostēšana)-) Izgāztuvēs noglabāto atkritumu daudzums un veids (no datubāzes "3 – Atkritumi")Centrs -) Dati par atgūto CH4 (metānu) no atkritumu izgāztuvēmCentrs/komersanti-) Pastāvīgo iedzīvotāju skaits, tūkstoši; -) Saražotās pārtikas rūpniecības produkcijas apjoms, tonnas/gadāCSP-) Notekūdeņu attīrīšana, novadīto notekūdeņu daudzums un piesārņojošo vielu emisija (no datubāzes "2 – Ūdens"); -) Sadedzinātais atkritumu daudzums un veids, bez enerģijas atguves (no datubāzes "3 – Atkritumi"); -) Kompostētais atkritumu daudzums (no datubāzes "3 – Atkritumi")Centrs-) Datu neprecizitāteCSP, Centrs AprēķiniCentrs 7. Pamatavotu noteikšanaVARAM 8. Pārrēķini (skaidrojošā informācija)Iesaistītās institūcijas/VARAM Emisiju neprecizitātesIesaistītās institūcijas/VARAM*Pētījums – ja nav publicētu datu.2.tabulaIkgadējo rādītāju saraksts Lēmuma 280/2004/EK ietvaros Latvijas Republikas Centrālajai statistikas pārvaldei ziņošanai par x – 2 gadu un vēsturiskajiem gadiem saistībā ar izmaiņām datosNr.p.k.Enerģētikas efektivitātes rādītāji saskaņā ar Eurostat nomenklatūruRādītājsNumerators/denominators Vadlīnijas/definīcijas (2) (3)1. MAKRO Kopējā CO2 intensitāte attiecībā uz IKP, t/milj. EUR Iekšzemes kopprodukts (IKP), mljrd. EUR (EK2000)Iekšzemes kopprodukts salīdzināmās 2000.gada cenās (avots: nacionālie konti)2. MAKRO B0 Enerģija saistībā ar CO2 intensitāti attiecībā uz IKP, t/milj. EUR IKP, mljrd. EUR (EK2000)Iekšzemes kopprodukts salīdzināmās 2000.gada cenās (avots: nacionālie konti)3. RŪPNIECĪBA A1 Enerģija saistībā ar CO2 rūpniecības intensitāti, t/milj. EUR Pievienotā bruto vērtība kopējai rūpniecībai, mljrd. EUR (EK2000)Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās ražošanas rūpniecības nozarēs (NACE 15–22, 24–37), būvniecībā (NACE 45), šahtās un raktuvēs (izņemot akmeņogļu šahtas un naftas un gāzes ieguvi) (NACE 13–14) (avots: nacionālie konti)4. MĀJSAIMNIECĪBAS A.1 Specifiskas CO2 mājsaimniecību emisijas, t/mājokli Kopējais mājokļu skaits, 1000Kopējais mājokļu skaits (EUROSTAT Būvju klasifikācija CC (turpmāk – CC) 11)5. PAKALPOJUMI A0 CO2 komercsektora un institūciju sektora intensitāte, t/milj. EUR Pievienotā bruto vērtība – pakalpojumi, mljrd. EUR (EK2000)Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās pakalpojumos(NACE 41, 50, 51, 52, 55, 63, 64, 65, 66, 67, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 80, 85, 90, 91, 92, 93, 99) (avots: nacionālie konti)6. PĀRVEIDOŠANA Specifiskas CO2 emisijas no valsts un pašražotāju elektrostacijām, t/TJ Visi produkti – izlaide valsts un pašražotāju termoelektrostacijās, PJSaražotā bruto elektroenerģija un siltumenerģija (kas pārdota trešajām pusēm), ko rada valsts un pašražotāju termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles. Nav ietverta izlaide tikai no spēkstacijām (avots: enerģijas bilance)7. RŪPNIECĪBA A1.11 Kopējā CO2 intensitāte – dzelzs un tērauda rūpniecība, t/milj. EUR Pievienotā bruto vērtība – dzelzs un tērauda rūpniecība, mljrd. EUR (EK2000)Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās dzelzs un tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanā (NACE 27.1), cauruļu ražošanā (NACE 27.2), cita veida dzelzs un tērauda pirmajā pārstrādes procesā (NACE 27.3), dzelzs liešanā (NACE 27.51) un tērauda liešanā (NACE 27.52) (avots: nacionālie konti)8. RŪPNIECĪBA A1.2 Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte – ķīmijas rūpniecība, t/milj. EUR Pievienotā bruto vērtība – ķīmijas rūpniecība, mljrd.  EUR (EK2000)Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās ķīmisko produktu ražošanā (NACE 24) (avots: nacionālie konti)9. RŪPNIECĪBA A1.3 Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte – stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecība, t/milj. EUR Pievienotā bruto vērtība – stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecība, mljrd. EUR (EK2000)Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās metālu nesaturošu minerālproduktu ražošanā (NACE 26) (avots: nacionālie konti)10. RŪPNIECĪBA A1.4 Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte – pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecībā, t/milj. EUR Pievienotā bruto vērtība – pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecība, milj. EUR (EK2000)Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās pārtikas produktu un dzērienu (NACE 15) un tabakas produktu (NACE 16) ražošanā (avots: nacionālie konti)11. RŪPNIECĪBA A1.5 Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte – papīra un drukas rūpniecībā, t/milj. EUR Pievienotā bruto vērtība – papīra un drukas rūpniecība, milj. EUR (EK2000)Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās celulozes, papīra un papīra produktu ražošanā (NACE 21) un rakstīto mediju publicēšanā, drukāšanā un pavairošanā (NACE 22) (avots: nacionālie konti)12. MĀJSAIMNIECĪBAS A0 Specifiskas CO2 emisijas no mājsaimniecībām telpu apkurināšanai, t/m2 Dzīvojamā fonda kopējā platība milj. m2Dzīvojamā fonda kopējā platība (CC 11)13. PAKALPOJUMI B0 Specifiskas CO2 emisijas no komercsektora un institucionālā sektora telpu apkurināšanai, kg/m2 Nedzīvojamo ēku kopējā platība, milj. m2Nedzīvojamo ēku kopējā platība (CC 12)14. PĀRVEIDOŠANA d0 Specifiskas CO2 emisijas no valsts elektrostacijām, t/TJ Visu produktu izlaide valsts termoelektrostacijās, PJBruto saražotā elektroenerģija un siltumenerģija (kas pārdota trešajām pusēm), ko rada valsts termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles. Nav iekļauta izlaide tikai no spēkstacijām (avots: enerģētikas bilance)15. PĀRVEIDOŠANA e0 Specifiskas CO2 emisijas no pašražotāju iekārtām, t/TJ Visu produktu izlaide pašražotāju termoelektrostacijās, PJBruto saražotā elektroenerģija un siltumenerģija (kas pārdota trešajām pusēm), ko rada pašražotāju termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles (avots: enerģētikas bilance)16. PĀRVEIDOŠANAOglekļa intensitāte kopējā enerģijas ražošanā, t/TJ Visu produktu izlaide valsts un pašražotāju elektrostacijās, PJKopējā saražotā elektroenerģija un trešajām pusēm pārdotā siltumenerģija, ko rada valsts un pašražotāju spēkstacijas un termoelektrocentrāles. Ietver elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem un kodolenerģiju (avots: enerģētikas bilance)17. RŪPNIECĪBAKopējais enerģijas patēriņš no rūpniecības, PJ  Ietver galīgo enerģijas patēriņu no rūpniecības nozarēm visos enerģijas avotos (ieskaitot biomasu un elektroenerģijas patēriņu) (avots: enerģētikas bilance)18 MĀJSAIMNIECĪBASKopējais enerģijas patēriņš no mājsaimniecībām, PJ  Ietver mājsaimniecību galīgo enerģijas patēriņu no visiem enerģijas avotiem (ieskaitot biomasu un elektroenerģijas patēriņu) (avots: enerģētikas bilance)19. TRANSPORTS Oglekļa intensitāte transporta jomā, t/TJ Kopējais galīgais enerģijas patēriņš transporta jomā, PJIetver galīgo enerģijas patēriņu no visiem enerģijas avotiem (ieskaitot biomasu un elektroenerģijas patēriņu) (avots: enerģētikas bilance)20. TRANSPORTS E1   Vietējā gaisa transporta pasažieri, milj.Personu skaits, neieskaitot lidojuma dežurējošos darbiniekus un kabīnes komandu, veicot ceļojumu gaisā (tikai vietējā aviācija) (avots: transporta statistika).Piezīme. Darbības datiem jāsaskan ar emisiju datiem (ja iespējams)21. TRANSPORTS D0Autotransporta kravu apgrozība uz ceļa, milj. tkm  Transportēto kravu tonnu un kilometru skaits vieglajos un smagajos transportlīdzekļos; viena tonna un kilometrs atbilst vienas tonnas transportēšanai pa ceļu viena kilometra attālumā (avots: transporta statistika).Piezīme. Darbības datiem ir jāsaskan ar emisiju datiem (ja iespējams)22. TRANSPORTS C0   Pasažieru apgrozība ar automašīnām, milj. pasažierkilometruTransportlīdzekļa nobraukto km skaits attiecībā uz vieglajiem automobiļiem; viens pasažierkilometrs ir viena pasažiera transportēšana viena kilometra attālumā (avots: transporta statistika).Piezīme. Darbības datiem jāsaskan ar emisiju datiem (ja iespējams)23. TRANSPORTS C0 Vieglo automobiļu nobraukto kilometru skaits, milj. km  Transportlīdzekļa kilometru skaits vieglajiem automobiļiem (avots: transporta statistika).Piezīme: Darbības datiem jābūt konsekventiem ar emisiju datiem (ja iespējams)24. TRANSPORTS B0   Ar dīzeļdegvielu darbināmo vieglo transportlīdzekļu skaits, milj. kmTransportlīdzekļa nobraukto km skaits attiecībā uz vieglajiem automobiļiem, ko darbina ar dīzeļdegvielu un kam piešķirtas atļaujas izmantot ceļus, kas atvērti sabiedriskajam transportam (avots: transporta statistika)25. TRANSPORTS B0   Ar benzīnu darbināmo vieglo transportlīdzekļu skaits, milj. kmAr benzīnu darbināmo transportlīdzekļu nobraukto km skaits attiecībā uz pasažieru mašīnām, kam ir atļaujas izmantot ceļus, kas pieejami sabiedriskajam transportam (avots: transporta statistika)(1)  Dalībvalsts ziņo par numeratoru un denominatoru, ja tas nav ietverts KZF.(2)  Dalībvalstij ir jāievēro šīs vadlīnijas. Ja tā nevar ievērot tieši šīs vadlīnijas vai ja numerators un denominators nav pilnībā konsekventi, dalībvalstij tas ir skaidri jānorāda.(3)  Atsauces uz IPCC avota kategorijām attiecas uz IPCC (1996.gads) Izskatītās 1996.gada IPCC vadlīnijas attiecībā uz nacionālajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu inventarizācijām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs 3.pielikums Ministru kabineta 2012.gada 27.marta noteikumiem Nr.217 Veselības ministrijas iesniedzamie dati I. Dati par anestēzijas vajadzībām paredzētā slāpekļa (I) oksīda (N2O) apriti1.tabulaKomersanta nosaukums Ievestā N2O daudzums (t/g) Realizētā N2O daudzums (t/g)            II. Fluorēto siltumnīcefekta gāzu (HFC-134a) emisijas no medicīnisko preparātu importētāju medicīniskajiem inhalatoriem2.tabulaMedikamenta (aerosola) nosaukums un reģistrācijas apliecības īpašnieka nosaukums HFC-134a daudzums vienā vienībā (aerosola flakons) (g) Vidējais gada laikā izlietotais aerosolu skaits vienam slimniekam (gab.) Importēto medikamentu (aerosolu) skaits gadā (gab.) gads Bioparox (Les Laboratories Servier, Francija)       Berotec (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija)       Flixotide inhalators (Glaxo Wellcome Manufacturing Pte Ltd, Singapūra)       Ecobec Easi – Breathe (IVAX CR.a.s., Čehija)       Ecobec (IVAX CR.a.s., Čehija)       Ecosal (IVAX CR.a.s., Čehija)       Ventolin Inhaler (Glaxo Wellcome Operations, Lielbritānija)       Berodual (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija)       Serotide (Glaxo Wellcome Operations, Lielbritānija)       Berotec N (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija)       Berodual N (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija)       Cits (norādīt tipu)       Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs 4.pielikums Ministru kabineta 2012.gada 27.marta noteikumiem Nr.217 Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programma 1. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programmas mērķi1. Mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, caurskatāmu un ticamu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un piesaistes inventarizāciju, ieviešot kvalitātes nodrošināšanas (pārbaudes procedūru plānota sistēma, kuru veic persona, kas nav tieši iesaistīta inventarizācijas sagatavošanas procesā (trešā persona)) un kvalitātes kontroles (pēc vienota parauga noteiktu procedūru un darbību sistēma, kuras veic inventarizācijas sagatavotājs, lai novērtētu un kontrolētu inventarizācijas kvalitāti un tās attīstību) procedūras emisiju inventarizācijas sagatavošanas un attīstības procesā, tai skaitā novērtējot emisiju neprecizitātes. Kvalitātes kontroles procedūras un darbības ietver datu ieguves un aprēķinu precizitātes pārbaudes, emisiju aprēķinu un mērījumu precizitātes pārbaudes, neprecizitāšu noteikšanu, informācijas arhivēšanu un ziņošanu. Kvalitātes kontroles darbības ietver arī pamatavotu, darbības datu, emisiju faktoru un metožu tehniskās pārbaudes.2. Kvalitātes mērķi atbilst inventarizācijas principiem par pārskatāmību, pilnību, saskaņotību, salīdzināmību, precizitāti un savlaicīgumu. Kvalitātes mērķi ir konkrēti un izmērāmi. Šos mērķus var mainīt katru gadu. Konkrēti mērķi tiek noteikti ikgadējā nozaru ekspertu sanāksmē.1.1. Mērķi saistībā ar pārskatāmību3. Lai nodrošinātu pārskatāmību:3.1. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā iekļauj pārskatāmu informāciju;3.2. informāciju iekļauj kopējā standartizētā ziņošanas formātā ar datu tabulām (tabulās ietverot informāciju par lietoto metodoloģiju, aktīvajiem datiem un emisijām);3.3. atslēgvārdus, indikatorus vai apzīmējumus lieto saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām;3.4. iespēju robežās ņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – konvencija) sekretariāta inventarizācijas pārbaužu ieteikumus par pārskatāmību;3.5. norāda dokumentāciju par kvalitātes pārbaudes procedūrām un to ievērošanu kvalitātes kontroles laikā;3.6. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz kopsavilkumu par izmaiņām kopš pēdējās inventarizācijas saistībā ar pārskatāmību.1.2. Mērķi saistībā ar pabeigtību4. Lai nodrošinātu pabeigtību:4.1. aprēķina emisijas no visiem iespējamiem avotiem par oglekļa dioksīda (CO2) piesaisti un visām gāzēm, kas iekļautas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajās vadlīnijās;4.2. iespēju robežās ņem vērā konvencijas inventarizācijas pārbaudītāju – starptautisko ekspertu – ieteikumus par uzlabojumiem;4.3. norāda visas kopējā standartizētā ziņošanas formāta datu tabulas (gan kopsavilkuma, gan nozaru datu tabulas), trūkstošo datu vietās lietojot vadlīnijās noteiktos apzīmējumus;4.4. ievēro un pārbauda laikrindu secīgumu un pēctecību;4.5. nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz informāciju par šo kvalitātes kritēriju;4.6. norāda visus pārrēķinu iemeslus un iemeslus, kāpēc datu vietā lietots apzīmējums NE (nav novērtēts) un IE (ietverts citur);4.7. nosaka un analizē to emisiju avotus, kuru dati nav aprēķināti (lietots apzīmējums NE), un norāda neaprēķināšanas iemeslus, kā arī norāda turpmākās darbības pabeigtības uzlabošanai.1.3. Mērķi saistībā ar saskaņotību5. Lai nodrošinātu saskaņotību:5.1. izveido saskaņotas emisiju un piesaistes laikrindas;5.2. pēc izvērtēšanas iespēju robežās ņem vērā konvencijas sekretariāta inventarizācijas pārbaudēs saņemtos ieteikumus par saskaņotību;5.3. nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz informāciju par saskaņotību un pārrēķiniem;5.4. analizē saskaņotību, ja bijušas izmaiņas laikrindās;5.5. sniedz skaidrojumu laikrindu emisiju kritumiem vai pieaugumiem.1.4. Mērķi saistībā ar salīdzināmību6. Lai nodrošinātu salīdzināmību:6.1. emisiju aprēķināšanai lieto metodoloģijas un formātus saskaņā ar konvenciju un Kioto protokolu;6.2. emisiju un CO2 piesaisti lokalizē un sadala saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām.1.5. Mērķi saistībā ar precizitāti7. Lai nodrošinātu precizitāti:7.1. kvantitatīvi aprēķina emisiju neprecizitātes;7.2. iespēju robežās galvenajiem avotiem izmanto Tier 2 vai augstāku metodi;7.3. aprēķina neprecizitātes un sniedz par tām informāciju nacionālajā inventarizācijas ziņojumā;7.4. nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz kopsavilkumu par izmaiņām neprecizitātēs un uzlabojumiem salīdzinājumā ar iepriekšējo inventarizāciju.1.6. Mērķis saistībā ar savlaicīgumu8. Eiropas Komisijā katru gadu iesniedz:8.1. līdz 15.janvārim – emisiju datus (kopējā standartizētā ziņošanas formāta datu Excel tabulās), datus par X – 2 gadu un vēsturisko gadu datu pārrēķinus (XML formātā), īsu ziņojumu par izmaiņām saistībā ar iepriekšējo inventarizāciju;8.2. līdz 15.martam – nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus.9. Konvencijas sekretariātā katru gadu līdz 15.aprīlim iesniedz inventarizāciju, kas ietver datus (kopējā standartizētā ziņošanas formātā un XML formātā) un ziņojumu.2. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāns10. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāns (turpmāk – KN/KK plāns) nosaka kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles darbības (turpmāk – KN/KK darbības). KN/KK plāns ir iekšējs inventarizācijas dokuments, ar kuru plāno, organizē un ievieš visas KN/KK darbības. KN/KK plāns ir pieejams starptautiskajiem ekspertiem un trešajām personām.11. Kvalitātes kontroles darbības veic atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīniju (LPV 2000) vispārējai metodei (Tier 1) un atbilstoši avotu (nozaru) kategorijām (Tier 2). Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā kvalitātes kontroles darbības veic atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram (LPV ZIZIMM 2003).12. Kvalitātes kontroli veic divos posmos:12.1. inventarizācijas sagatavotāji ievēro Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijās (LPV 2000) un LPV ZIZIMM 2003 noteiktās kvalitātes kontroles darbības un procedūras (3.tabula), dokumentējot tās saskaņā ar 4.tabulu (kuru nosūta inventarizācijas apkopotājam arhivēšanai), kā arī aprakstot nacionālajā inventarizācijas ziņojumā;12.2. inventarizācijas sagatavošanā neiesaistītās trešās puses eksperti pilnīgi vai daļēji pārbauda inventarizāciju saskaņā ar minētajām vadlīnijām, aizpildot un nosūtot šo noteikumu 5.pielikumā noteikto veidlapu inventarizācijas apkopotājam arhivēšanai.13. Trešās puses eksperti veic pārbaudi pabeigtai inventarizācijai, novērtējot kvalitātes kontroles procedūru ieviešanu. Pārbaude apstiprina, ka datu kvalitātes mērķis ir sasniegts, un garantē, ka inventarizācija attēlo labākos iespējamos emisiju un piesaistes aprēķinus, ņemot vērā zināšanu un datu pieejamību un atbalsta kvalitātes kontroles programmas efektivitāti. Trešās puses eksperti veic pārbaudi un tās rezultātus (5.pielikums) iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, gala inventarizācijas apkopotājam un attiecīgās nozares ekspertam, lai izdarītu lēmumu pieņemšanai nepieciešamās izmaiņas.14. Šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minētās institūcijas nodrošina iekšējās (institūciju ietvaros) kvalitātes kontroles funkcijas saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijām (LPV 2000), lai atvieglotu darbu aprēķinu pārbaudītājiem, kā arī nodrošinātu informācijas saglabāšanu un pēctecību un aprēķinu pārskatāmību. Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes inventarizācijas (aprēķinu un apraksta) sagatavošanā iekļauj šādu informāciju:14.1. datu ieguves mehānisms;14.2. datu atrašanās vietas apraksts;14.3.  emisiju aprēķiniem lietotās metodes;14.4.  emisiju aprēķiniem lietotie pieņēmumi;14.5. izmantotie emisiju faktori;14.6. emisiju aprēķinu datubāzes apraksts;14.7. datubāzes atrašanās vietas apraksts;14.8. KN/KK darbību pārbaudes procedūras.15. Ja, aprēķinot emisijas, ir mainīta metode, emisiju faktori vai cita informācija, šā pielikuma 14.punktā minēto aprakstu aktualizē. Aktualizēto aprakstu nosūta gala inventarizācijas apkopotājam arhivēšanai. 2.1. Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes inventarizācija (aprēķini un ziņojums)1.tabula Nr.p.k.Veicamais darbsInstitūcija 1. Inventarizācijas apstiprināšana un nosūtīšana konvencijas un Eiropas Komisijas noteiktajos termiņosVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – inventarizācijas apkopotāja 2. Dalība kvalitātes un kvalitātes kontroles nodrošināšanas procesos un procesu koordinācija 3. Inventarizācijas sagatavošanā iesaistīto institūciju informēšana par jaunumiem 4. Ikgadējās inventarizācijas sanāksmes organizēšana 5. Ekspertu darba koordinēšana, tai skaitā sanāksmju rīkošana, jaunākās informācijas izsūtīšana par Eiropas Komisijas ikgadējās inventarizācijas darba grupu 6. Inventarizācijā iesaistīto institūciju iesūtītās informācijas apkopošana par nepieciešamajām izmaiņām inventarizācijā, ņemot vērā arī konvencijas sekretariāta sagatavotās rekomendācijas un saskaņošanu 7. Prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju apkopošana saskaņā ar Eiropas Komisijas noteikto formu 8. Nacionālā inventarizācijas ziņojuma struktūras nosūtīšana inventarizācijas sagatavošanā iesaistītajām institūcijām 9. Inventarizācijas apkopošana kopējā standartizētā ziņošanas formātā, ņemot vērā konvencijas sekretariāta noteiktās prasības saistībā ar programmatūras lietošanu un nacionālā inventarizācijas ziņojuma sagatavošanu 10. Nosūtīto inventarizāciju un tajās izmantoto materiālu dokumentēšana un arhivēšana ENERĢĒTIKA 11. Aktīvo datu apkopošanaLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs  12. Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām 13. Emisiju faktoru izvēle un pamatojums 14. Lietoto pieņēmumu pamatojums 15. Emisiju aprēķināšana 16. Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes 17. Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2000 LPV Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula) 18. Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par enerģētikas nozari (katru gadu līdz 1.decembrim) 19. Enerģētikas nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.decembrim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu 20. Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.decembrim) 21. Nacionālā inventarizācijas ziņojuma enerģētikas nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.decembrim) 22. Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par enerģētikas nozari saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam 23. Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventarizāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstina visus klātesošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtē situāciju un dokumentē turpmāko rīcību 24. Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā) 25. Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes 26. Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmei TRANSPORTS 27. Aktīvo datu apkopošanaVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 28. Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām 29. Emisiju faktoru izvēle un pamatojums 30. Lietoto pieņēmumu pamatojums 31. Emisiju aprēķināšana 32. Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes 33. Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2000 LPV Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula) 34. Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par transporta nozari (katru gadu līdz 1.decembrim) 35. Transporta nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.decembrim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu 36. Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.decembrim) 37. Nacionālā inventarizācijas ziņojuma transporta nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.decembrim) 38. Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par transporta nozari saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam 39. Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventarizāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstina visus klātesošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtē situāciju un dokumentē turpmāko rīcību 40. Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā) 41. Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes 42. Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmei RŪPNIECISKIE PROCESI 43. Aktīvo datu apkopošanaLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs 44. Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām 45. Emisiju faktoru izvēle un pamatojums 46. Lietoto pieņēmumu pamatojums 47. Emisiju aprēķināšana 48. Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes 49. Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2000 LPV Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula) 50. Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par rūpniecības nozari (katru gadu līdz 1.decembrim) 51. Rūpniecības nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.decembrim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu 52. Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.decembrim) 53. Nacionālā inventarizācijas ziņojuma rūpniecības nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.decembrim) 54. Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par rūpniecības nozari saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam 55. Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventarizāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstina visus klātesošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtē situāciju un dokumentē turpmāko rīcību 56. Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā) 57. Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes 58. Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmei ŠĶĪDINĀTĀJU UN CITU PRODUKTU LIETOŠANA 59. Aktīvo datu apkopošanaLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs   60. Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām 61. Emisiju faktoru izvēle un pamatojums 62. Lietoto pieņēmumu pamatojums 63. Emisiju aprēķināšana 64. Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes 65. Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2000 LPV Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula) 66. Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par šķīdinātāju un citu produktu lietošanu (katru gadu līdz 1.decembrim) 67. Prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.decembrim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu, attiecībā uz šķīdinātāju un citu produktu lietošanu 68. Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (saskaņā ar KN/KK plānu) 69. Nacionālā inventarizācijas ziņojuma sadaļas sagatavošana par šķīdinātāju un citu produktu lietošanu saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.decembrim) 70. Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par šķīdinātāju un citu produktu lietošanu saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam 71. Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventarizāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstina visus klātesošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtē situāciju un dokumentē turpmāko rīcību 72. Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā) 73. Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes 74. Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmei LAUKSAIMNIECĪBA 75. Aktīvo datu apkopošanaLatvijas Lauksaimniecības universitāte pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju 76. Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām 77. Emisiju faktoru izvēle un pamatojums 78. Lietoto pieņēmumu pamatojums 79. Emisiju aprēķināšana 80. Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes 81. Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2000 LPV Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula) 82. Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par lauksaimniecības nozari (katru gadu līdz 1.decembrim) 83. Lauksaimniecības nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.decembrim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu 84. Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.decembrim) 85. Nacionālā inventarizācijas ziņojuma lauksaimniecības nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.decembrim) 86. Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par lauksaimniecības nozari saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam 87. Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventarizāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstina visus klātesošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtē situāciju un dokumentē turpmāko rīcību 88. Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā) 89. Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes 90. Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmei 91. Lietoto pieņēmumu pamatošana Latvijas Lauksaimniecības universitāte pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministrijuZEMES IZMANTOŠANA, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅA UN MEŽSAIMNIECĪBA 92. Aktīvo datu vākšana un apkopošanaValsts aģentūra "Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"" pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju 93. Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām94. Emisiju faktoru izvēle un pamatojums 95. Lietoto pieņēmumu pamatojums 96. Oglekļa dioksīda piesaistes un emisiju aprēķināšana 97. Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pā …