Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu

Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.E02-5 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2017.gada 27.februārī (prot Nr.11, 2.§) Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Lieta Nr.p/15/7.4./4 Par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Rīgas satiksme" un PS "Rīgas mikroautobusu satiksme" darbībās Satura rādītājs I LIETAS BŪTĪBA II LIETAS DALĪBNIEKI III ADMINISTRATĪVAIS PROCESS IESTĀDĒ IV LIETAS APRAKSTS 4.1. SĀKOTNĒJĀ INFORMĀCIJA 4.2. SABIEDRISKĀ TRANSPORTA SISTĒMA RĪGĀ 4.2.1. SISTĒMA LĪDZ 2012.GADAM 4.2.2. RD UN RS LĪGUMS PAR SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PAKALPOJUMU SNIEGŠANU RĪGĀ 4.2.3. RS 2012.GADĀ IZSLUDINĀTAIS ATKLĀTAIS KONKURSS 4.2.4. RS UN RMS LĪGUMS PAR PAAUGSTINĀTA SERVISA PAKALPOJUMU 4.3. 21.04.2015. APMEKLĒJUMA LAIKĀ IEGŪTĀ INFORMĀCIJA 4.3.1. NO LICENCĒŠANAS KOMISIJAS 4.3.2. NO RS 4.3.1. NO RMS V TIESISKAIS NOVĒRTĒJUMS 5.1. SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PAKALPOJUMA SNIEGŠANAS UN BRAUKŠANAS TARIFU VEIDOŠANĀS  NORMATĪVAIS REGULĒJUMS 5.1.1. SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PAKALPOJUMA SNIEGŠANAS NORMATĪVAIS REGULĒJUMS 5.1.2. BRAUKŠANAS TARIFU NOTEIKŠANAS KĀRTĪBA RĪGAS SABIEDRISKAJĀ TRANSPORTĀ 5.1.3. KONKURENCES PRINCIPU IZVĒRTĒJUMS REGULAS 1370/2007 KONTEKSTĀ 5.2. KONKRĒTAIS TIRGUS 5.3. AIZLIEGTĀS VIENOŠANĀS IZVĒRTĒJUMS UN SECINĀJUMI LIETĀ 5.3.1. LIETĀ VEIKTĀ IZVĒRTĒJUMA TVĒRUMS 5.3.2. KONKURENCES TIESĪBU NORMATĪVO AKTU PIEMĒROŠANA UN JUDIKATŪRA 5.3.3. IETEKMES UZ KONKURENCI IZVĒRTĒJUMS VI IESNIEGTIE VIEDOKĻI 6.1. RS VIEDOKLIS UN TĀ IZVĒRTĒJUMS 6.2. RMS VIEDOKLIS UN TĀ IZVĒRTĒJUMS 6.3. LPPA, RD SATIKSMES DEPARTAMENTA, IUB UN ATD SNIEGTIE VIEDOKĻI UN TO IZVĒRTĒJUMS RMS 21.10.2016. IESNIEGTAIS IUB VIEDOKLIS VII ATBILDĪBA 7.1. TIESISKAIS PIENĀKUMS 7.2.1. NAUDAS SODA PIEMĒROŠANAS VISPĀRĒJAIS PAMATS 7.2.2. PĀRKĀPUMA SMAGUMS 7.2.3. PĀRKĀPUMA ILGUMS 7.2.4. NAUDAS SODA APMĒRS, IEVĒROJOT PĀRKĀPUMA SMAGUMU UN ILGUMU 7.2.5. ATBILDĪBU PASTIPRINOŠIE / MĪKSTINOŠIE APSTĀKĻI 7.2.6. GALĪGAIS NAUDAS SODA APMĒRS I Lietas būtība 1 Lietas ietvaros Konkurences padome (turpmāk - KP) pārbaudīja, vai SIA Rīgas satiksme (turpmāk - RS) un PS "Rīgas mikroautobusu satiksme" (turpmāk - RMS) darbībās saskatāmas Konkurences likuma (turpmāk - KL) 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes, nosakot sabiedriskā transporta tarifus Rīgas pilsētā. II Lietas dalībnieki 2 SIA "Rīgas satiksme" (reģ.Nr. 40003619950), tās juridiskā adrese ir Kleistu iela 28, Rīga. RS kapitāldaļu turētāja ir Rīgas dome (100%). 3 PS "Rīgas mikroautobusu satiksme" (reģ.Nr. 50103599811), juridiskā adrese ir Viskaļu iela 13, Rīga. Kopš 11.08.2016. vienīgais pilnsabiedrības biedrs, kuram ir pārstāvības tiesības, ir SIA "B-Bus". Līdz 11.08.2016. tiesības kopīgi pārstāvēt pilnsabiedrību bija SIA "B‑Bus" un SIA "FPK". RMS apvienojušies biedri - SIA "Sabiedriskais autobuss" un SIA "B-Bus". Līdz 11.08.2016. SIA "FPK" un SIA "VIDLATAUTO" arī bija RMS biedri. 4 Atbilstoši KL 1.panta 9.punktam RS un RMS ir uzskatāmas par savstarpēji neatkarīgiem tirgus dalībniekiem. III Administratīvais process iestādē 5 Pamatojoties uz KL 8.panta pirmās daļas 1.punktu, KP 26.02.2015. ierosināja lietu Nr.p/15/7.4./4 "Par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu RS un RMS (SIA "B-Bus" un SIA "FPK") darbībās" (turpmāk - Lieta). 6 KP amatpersonas 21.04.2015., pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 16.04.2015. lēmumu Nr.3-12/0095/6, 2015.g., veica KL 9.panta piektās daļas 4. un 5.punktā noteiktās procesuālās darbības pie RS, RMS un Rīgas domes (turpmāk - RD) Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas telpās (turpmāk - apmeklējums), kā arī ieguva informāciju no RS un RMS. 7 Lietas izpētes ietvaros tika iegūta arī papildu informācija no LR Uzņēmumu reģistra, Iepirkuma uzraudzības biroja (turpmāk - IUB), VSIA "Autotransporta direkcijas" (turpmāk - ATD), kā arī iegūta informācija no publiski pieejamiem resursiem. 8 Ievērojot KL 26.panta septītajā daļā noteikto, KP Izpildinstitūcija pēc lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanas 18.08.2016. nosūtīja RS un RMS paziņojumu par KP lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanu un par uzaicinājumu iepazīties ar Lietā esošajiem pierādījumiem un viedokļa izteikšanu (turpmāk - Paziņojums Nr.1). RS 24.08.2016. un RMS 29.08.2016. izmantoja tiesības iepazīties ar Lietas materiāliem. Saistībā ar Paziņojumu Nr.1 RS sniedza viedokli 05.09.2016. un 12.09.2016., kā arī 11.10.2016. pēc RS izteiktā lūguma notika RS pārstāvju mutvārdu uzklausīšana. Savukārt RMS rakstveida viedokli saistībā ar Paziņojumu Nr.1 sniedza 06.09.2016. 9 Ievērojot viedoklī un mutvārdu uzklausīšanā RS sniegtos argumentus, KP Izpildinstitūcija atkārtoti 17.01.2017. nosūtīja paziņojumu par lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanu un par uzaicinājumu iepazīties ar Lietā esošajiem pierādījumiem un viedokļa izteikšanu (turpmāk - Paziņojums Nr.2). Saistībā ar Paziņojumā Nr.2 norādīto, RS un RMS 06.02.2017. sniedza viedokļus. IV Lietas apraksts 4.1. Sākotnējā informācija 10 Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju1 RD 16.01.2015. pieņēma lēmumu no 01.02.2015. paaugstināt Rīgas sabiedriskā transporta izmantošanas maksu līdzšinējo 0,60 EUR vietā uz 1,15 EUR, ņemot vērā, ka paaugstinātā maksa ir atbilstoša reālajai pakalpojuma pašizmaksai. 11 20.01.2015. Licencēšanas komisija atbalstīja RMS pieteikumu, kuru iesniedza RS, ka arī RMS mikroautobusos no 01.02.2015. tiks izmantoti tie paši e-taloni, kurus izmanto RS, līdz ar to faktiski palielinot braukšanas maksu līdzšinējo 0,70 EUR vietā uz 1,15 EUR. Tādējādi RS un RMS viena brauciena maksa Rīgas sabiedriskajā transportā vienlaicīgi tika palielināta līdz 1,15 EUR. 4.2. Sabiedriskā transporta sistēma Rīgā 4.2.1. Sistēma līdz 2012.gadam 12 Līdz 2012.gadam sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgā pamatā nodrošināja RD piederošā RS, bet vienlaikus pasažieri varēja izmantot arī neatkarīgu komersantu pakalpojumus - pārvadājumus mikroautobusos. 13 Saskaņā ar RS iesniegto informāciju2 RS apkalpoja 9 tramvaja, 20 trolejbusa un 53 autobusa maršrutus. Savukārt pasažieru pārvadājumu pakalpojumus ar mikroautobusiem veica vairāki komersanti - paralēli RS kopumā 37 maršrutos pakalpojumus sniedza astoņi komersanti (privātie pārvadātāji)3 - SIA "DMK" (4 maršruti), SIA "Kort" (4 maršruti), SIA "Blands" (10 maršruti), PS "Maršrutu taksometru apvienība LLV" (6 maršruti), SIA "Taksi.LV" (3 maršruti), SIA "Centība" (3 maršruti), AS "Rīgas taksometru parks" (3 maršruti) un SIA "VAS SV" (4 maršruti). Šie komersanti bija neatkarīgi tirgus dalībnieki, kuri savus tarifus noteica patstāvīgi4. Strādājot pēc komerciāliem principiem, mikroautobusi, galvenokārt, veica pārvadājumus ielās un maršrutos, kur bija liels pieprasījums pēc sabiedriskā transporta, ar cenu konkurējot ar RS apkalpotajiem maršrutiem, jo lielākoties tie pārklājās ar mikroautobusu maršrutiem.    4.2.2. RD un RS līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgā 14 14.11.2011. RD un RS noslēdza pasūtījuma līgumu Nr.RD-11-1490-lī par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā (turpmāk - Pasūtījuma līgums). Saskaņā ar šo līgumu RD noteica Rīgas pilsētas nozīmes maršrutu tīklu un piešķīra RS ekskluzīvas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar sabiedriskajiem transportlīdzekļiem šā tīkla maršrutos. RS apņēmās to izpildīt normatīvajos aktos, kā arī Pasūtījuma līgumā noteiktajā kārtībā un apjomā. RD un RS Pasūtījuma līguma darbības termiņš ir līdz 31.12.2026., ar iespēju to automātiski pagarināt līdz 30.06.2033. 15 Saskaņā ar Pasūtījuma līguma 10.2.punktu RS tarifs tiek noteikts atbilstoši sabiedriskā transporta nozari reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā šī punkta regulējumu, pirms tarifa noteikšanas vai maiņas RS, atbilstoši Pasūtījuma līgumā noteiktajai kārtībai, tarifu saskaņo ar RD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisiju. Līdz ar to gala lēmumu par braukšanas tarifu pieņem RD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija (turpmāk - Licencēšanas komisija)5. 16 Pasūtījuma līguma 6.nodaļā arī paredzēta iespēja sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma daļu nodot apakšuzņēmējam. Pasūtījuma līguma 6.1.punkts: RS var nodot apakšuzņēmējam/iem, kam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izsniegta pasažieru pārvadājumu veicēja speciālā atļauja (licence), sabiedriskā transporta pakalpojumu (tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā) pasūtījuma daļu (tai skaitā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā saistītos pakalpojumus) - ne vairāk kā 35% no kopējā maršrutu tīkla garuma kilometros, noslēdzot apakšuzņēmuma līgumu uz laiku līdz astoņiem gadiem, bet ne ilgāk par pasūtījuma līguma termiņu. 17 Tātad, Pasūtījuma līgums neuzliek par pienākumu, bet gan piešķir tiesības RS piesaistīt apakšuzņēmēju līdz 35% no kopējā maršruta tīkla garuma kilometros. Pasūtījuma līgumā nav precīzi noteikts, kādā veidā RS var piesaistīt apakšuzņēmēju pakalpojumu sniegšanā. Tādējādi līguma veida, formas un satura izvēle atstāta RS kompetencē. 4.2.3. RS 2012.gadā izsludinātais atklātais konkurss 18 Saskaņā ar Rīgas maršruta tīkla vienotas apkalpošanas izveides koncepciju par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu Rīgā6, kā arī normatīvajos aktos ietverto regulējumu Rīgā tiek sniegti, tostarp, paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumi. Tā kā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana Rīgā saskaņā ar Pasūtījuma līgumu ir nodota ekskluzīvi RS, tad RS ir atbildīga par minēto pakalpojumu nodrošināšanu. Vienlaikus RS pieņēma lēmumu pasažieru pārvadājumus ar paaugstinātu komfortu nodot apakšuzņēmējam.7 19 Tā rezultātā RS 2012.gadā izsludināja atklāto konkursu "Par paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas maršrutu tīkla daļas maršrutos" ID Nr. RS/2012/3, kura iepirkuma priekšmets bija regulārie pasažieru pārvadājumi maršrutā, kurā pārvadātājs nodrošina braukšanas apstākļu uzlabojumus. Saskaņā ar šī konkursa nolikumu, paredzēts, ka paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai netiks piesaistīti pasūtītāja vai Rīgas budžeta līdzekļi, investīcijas, citi pasūtītāja rīcībā esošie finanšu resursi. Atlīdzību par pakalpojuma sniegšanu pretendents saņem, iekasējot līgumā paredzētajā kārtībā noteikto braukšanas maksu no personām, kuras izmanto pakalpojumus. 20 Viens no pretendentu piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem bija pasažieriem ekonomiski izdevīgākais un lietošanā ērtākais biļešu sistēmas piedāvājums. Finanšu piedāvājums sastāvēja no pretendenta piedāvātās biļešu cenas mikroautobusos, cenu aprēķinot šādā veidā: Pasūtījuma līguma spēkā stāšanās dienā RD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija bija apstiprinājusi RS braukšanas tarifu 0,50 Ls apmērā. Līdz ar to konkursa izsludināšanas dienā pēdējais apstiprinātais tarifs Rīgā, kas tika iekļauts arī konkursa nolikumā, bija 0,50 Ls. 21 RS ieskatā saskaņā ar pasūtījuma līgumā un normatīvajos aktos noteikto RS nevar patvaļīgi noteikt tarifu un to iekļaut konkrētajā iepirkumā. RS sniedz pakalpojumus visā maršrutu tīklā par RD noteikto maksu (tarifu), kas ir saistoša arī apakšuzņēmējiem. Turklāt paaugstināta servisa pakalpojums nevar būt lētāks par pamatpakalpojumu, ņemot vērā pasažieru skaitu, kādu var pārvadāt paaugstināta servisa pakalpojumu sniedzējs (ar mikroautobusiem). Mikroautobusi kopējā sistēmā netiek izdalīti kā atsevišķi pārvadātāji, jo sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs Rīgā ir RS8. Tādējādi RS konkursā par apakšuzņēmēja piesaisti noteikusi minimālo tarifu pasažieru pārvadājumiem paaugstināta servisa maršrutos, kas atbilda RD noteiktajam pamattarifam pasažieru pārvadājumiem, lai nodrošinātu vienotu un saskaņotu maršrutu tīkla apsaimniekošanu atbilstoši sabiedriskās satiksmes organizācijas mērķiem un normatīvajiem aktiem9. 22 Atklātajā konkursā pieteikumus iesniedza divi pretendenti. RMS piedāvātā maksa par pasažieru pārvadājumiem paaugstināta servisa apstākļos Rīgā bija 0,00 Ls. Tātad pretendents piedāvājis pārvadāt pasažierus par tādu pašu maksu kā RS sabiedriskajā transportā. Savukārt otra pretendenta - personu apvienības SIA "DMK", SIA "Centība N" un SIA "Blands" - piedāvājums bija par 0,50 Ls dārgāks - piemaksa 0,50 Ls pārvadājumiem gan dienas laikā, gan nakts laikā. Par atklātā konkursa uzvarētāju tika atzīta RMS. 4.2.4. RS un RMS līgums par paaugstināta servisa pakalpojumu 23 04.01.2013. starp RS un RMS tika noslēgts līgums Nr. LIG-IEP/2013/1 Par paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla daļas maršrutos (turpmāk - Apakšuzņēmuma līgums). Citētie līguma punkti šādā pašā redakcijā bija ietverti arī atklātā konkursa "Par paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas maršrutu tīkla daļas maršrutos" ID Nr. RS/2012/3 pielikumā pievienotajā līguma projektā. 24 Apakšuzņēmuma līguma 7.1.punkts paredz nosacījumu, ka pārvadātājam (RMS) jāveic regulārie pasažieru pārvadājumi maršrutu tīklā par sabiedriskā transporta pakalpojuma braukšanas maksu (tarifu), kas noteikta kā vienreizēja braukšanas maksa vienam braucienam maršrutā (bez braukšanas attāluma ierobežojuma) un kas sastāv no pasūtītāja (RS) sabiedriskā transporta nozari reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās sabiedriskā transporta pakalpojuma braukšanas maksas (pamattarifa), kas saskaņota Licencēšanas komisijā, un papildu maksas par paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, kas noteikta atklāta konkursa rezultātā. 25 Savukārt Apakšuzņēmuma līguma 7.4.punkts nosaka: ja RS normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā groza sabiedriskā transporta pakalpojuma braukšanas maksu (pamattarifu), RS par to savlaicīgi pirms tā spēkā stāšanās informē pārvadātāju, kam ir tiesības attiecīgi palielināt sabiedriskā transporta pakalpojuma braukšanas maksu (tarifu), nepalielinot 7.1.2.apakšpunktā noteikto papildu maksu. Minētais nozīmē, ka saskaņā ar Apakšuzņēmuma līgumu paaugstināta servisa pārvadājumu pakalpojumu sniedzējam tika paredzētas tiesības (nenosakot pienākumu) paaugstināt pamattarifu par tādu pašu summu, par kādu pamattarifs tiek paaugstināts RS pārvadājumiem, vienlaicīgi nepalielinot pretendenta konkursā piedāvāto papildu maksu. 26 Apakšuzņēmuma līguma 7.5.punktā noteikts, ka ja tam ir ekonomisks pamatojums, pārvadātājam (RMS) ir tiesības pasūtījuma līguma darbības laikā ne biežāk kā vienu reizi kalendārajā gadā ierosināt grozīt 7.1.2.apakšpunktā noteikto papildu maksu. Normatīvajos aktos noteikto braukšanas maksas izmaiņu saskaņošanu nodrošina pasūtītājs, pamatojoties uz pārvadātāja iesniegtajiem pamatojuma dokumentiem. 27 Apakšuzņēmuma līguma 8.1.punkts paredz: pasūtījuma līguma izpildes laikā pārvadātājs (RMS) nosaka sabiedriskā transporta biļešu sistēmu, kas sastāv no vienreizējām papīra biļetēm ar valsts noteiktiem braukšanas maksas atvieglojumiem. 8.2.punkts: Vienreizējā papīra biļete ir nepersonalizēta pasažiera braukšanas, bagāžas (dzīvnieku) pārvadāšanas vai pārsēšanās tiesības apliecinošs dokuments, kas satur informāciju par biļetes veidu, ko pasažieris iegādājas vai saņem sabiedriskajā transportlīdzeklī. Biļetē attēlojamā informācija un tās dizains saskaņojams ar pasūtītāju (RS). Secināms, ka minētie punkti Apakšuzņēmuma līgumā iekļauti ar mērķi, lai arī RMS pastāvētu atbilstošs sabiedriskā transporta biļešu sistēmas standarts un vienoti visā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas sistēmā tiktu piemēroti valsts noteiktie braukšanas maksas atvieglojumi. 28 Saskaņā ar Apakšuzņēmuma līguma 7.3.punktu RMS netiek kompensētas ar paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītās saimnieciskās darbības izmaksas. Saskaņā ar RS pārstāvja 27.11.2015. vēstulē norādīto RMS saņem maksu par pārvadājumiem šādos veidos: - paaugstināta servisa sabiedriskā transporta braukšanas maksu10 maksā tā klienti mikroautobusos (skaidrā naudā); - RS vienu reizi ceturksnī pārskaita RMS valsts piešķirto kompensāciju par sniegtajiem pakalpojumiem pasažieriem ar valsts noteiktiem braukšanas maksas atvieglojumiem; - RS trīs reizes mēnesī pārskaita ar elektroniskās norēķinu sistēmas starpniecību iekasēto naudu par paaugstināta servisa sabiedriskā transporta transportlīdzekļos reģistrētajiem braucieniem ar e-talonu. 29 29.04.2013. un 16.06.2013. RS un RMS noslēgušas papildu vienošanos pie Apakšuzņēmuma līguma. Atbilstoši vienošanos nosacījumiem maksa par braucienu, norēķinoties ar e-talonu, paaugstināta servisa pakalpojumam pielīdzināma maksai par braucienu RS veiktajos pārvadājumos. Vienošanās ietverta arī atruna, ka, mainoties maksai par braucienu RS veiktajos pārvadājumos, RMS šīm izmaiņām piekrīt. Tādējādi vienošanās paredz pienākumu RMS mainīt tās braukšanas maksu, ja tās tarifa komponente, kuru sastāda RS tarifs, tiek mainīta.11  30 Šajā nodaļā atspoguļotais Apakšuzņēmuma līguma saturs apstiprina, ka jau sākotnēji, līguma slēgšanas brīdī, tika paredzēts, ka tarifs, par kādu RMS iegūst tiesības sniegt paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumus, ir piesaistīts tarifam, par kādu sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedz RS. Tas izriet no Apakšuzņēmuma līguma 7.1.punkta. Vienlaikus Apakšuzņēmuma līgums neuzliek par pienākumu pielāgoties RS tarifam Apakšuzņēmuma līguma darbības laikā, ja tas tiek mainīts. Atbilstoši Apakšuzņēmuma līguma 7.4.punktam RMS ir tiesības, ne pienākums palielināt tarifu, nepalielinot papildu maksu. 4.3.  21.04.2015. apmeklējuma laikā iegūtā informācija 4.3.1. No Licencēšanas komisijas 31 Licencēšanas komisijas sekretāre A.I.12 norādīja, ka pieteikumus par tarifu paaugstināšanu komisijai iesniedz tikai RS. RD nav saņemts RMS iesniegums, jo tā ir RS apakšuzņēmēja, līdz ar to komisijā vēršas tikai RS. 4.3.2. No RS 32 RS Maršrutu tīkla un pasažieru ieņēmumu attīstības daļas vadītājs E.U. paskaidroja13, ka viņa komunikācija ar RMS pamatā notiek, ja ir nepieciešami grozījumi mikroautobusu maršrutos. Tad RMS iesniedz savu redzējumu, kas un kāpēc jāmaina, lai RS varētu Licencēšanas komisijā pierādīt, ka grozījumi ir nepieciešami pakalpojumu optimizēšanai, sabalansēšanai. RMS tas ir bizness, kamēr RS - sociālā funkcija.  33 E.U. ieskatā RMS veiktā tarifa maiņa neietekmē RS darbību. Taču RMS darbību ietekmē RS piemērotais tarifs, jo cilvēki ir cenas jutīgi un dod priekšroku gaidīt RS transportu, nevis braukt ar dārgāko. Nav pareizs uzskats, ka RMS nav motivēts turēt zemākas cenas kā RS, jo tad (turot zemākas cenas) RMS varētu piesaistīt vairāk klientu. Attiecīgi lietderības koeficients varētu būt lielāks darbībai. Pēc RMS darbībām un aktivitātēm var netieši redzēt, ka RMS pašlaik jūtas komfortabli - kopš 2014.gada novembra nebija iesniegti nekādi optimizācijas priekšlikumi. Mikroautobusu pārvadājumi ir paaugstināta komforta pakalpojumi: lielāks ātrums (RS zaudē 12 sek. uz katru pieturvietu, RMS mikroautobusiem nav pienākuma apstāties katrā pieturvietā) un visiem pasažieriem ir sēdvietas (19 sēdvietas + 2 atļautas stāvvietas). Saistībā ar RMS tarifa paaugstināšanu E.U. norādīja: "līgumā starp RMS un RS ir punkts, ka RMS tarifam zemākais atskaites punkts ir RS tarifs + papildmaksa par papildus komfortu." 4.3.3. No RMS 34 RMS pārstāvji apmeklējuma laikā14 paskaidroja, ka sadarbojas ar RS uz 2013.gadā noslēgtā līguma pamata, papildus pārvadājot RS darbiniekus pa nakti. RMS pēc līguma noslēgšanas secināja, ka biļešu cena mikroautobusos nepieciešama augstāka, jo cenu veidojošie faktori, t.i., pašizmaksa un ienākumi ir mainījušies. Ar 2014.gadu RMS uzsāka darbu pie biļešu cenu paaugstināšanas. Sabiedriskā transporta biļešu cena veidojas no divām komponentēm: RD apstiprinātā tarifa (pirmā komponente) un maksas par paaugstināto servisu (otrā komponente), t.i., kompleksiem pakalpojumiem, ko nodrošina RMS mikroautobusi. Otrā komponente ir RMS maksas daļa par paaugstināto servisu, kas nav tikusi palielināta. 35 Lēmumus attiecībā uz 01.02.2015. biļešu cenu paaugstinājumu pieņēmis SIA "Sabiedriskais autobuss" valdes priekšsēdētājs A.O. vienpersoniski un ar RMS grāmatvežiem nav konsultējies. Apmeklējuma laikā RMS telpās esošie darbinieki, t.sk. SIA "B-Bus" galvenā grāmatvede, paskaidroja, ka RMS grāmatvežu pienākumos neietilpst nekādi jautājumi, kas varētu attiekties uz tarifu noteikšanu, pašizmaksas aprēķināšanu attiecībā uz tarifiem un jebkādi citi jautājumi, kas attiecas uz tarifiem, un nekādus tarifa aprēķinus nevarēja uzrādīt. Tika iesniegtas kopijas no RMS vēstulēm RS par braukšanas maksas nepieciešamajām izmaiņām. 36 Arī uz KP 22.09.2015. informācijas pieprasījumu par viena pasažiera brauciena mikroautobusā pašizmaksu RMS nav iesniegusi KP objektīvus un pārbaudāmus aprēķinus, vispārīgi norādot vien to, ka: "viena pasažiera brauciena pašizmaksa nav konstanti nosakāma, jo ir mainīga katru mēnesi katrā maršrutā un to ietekmē dažādi faktori. RMS pārvadā pasažierus par Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas saskaņotu tarifu, kas noteikts sabiedriskā transporta pakalpojumus reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā." V Tiesiskais novērtējums 5.1. Sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanas un braukšanas tarifu veidošanās  normatīvais regulējums 5.1.1. Sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanas normatīvais regulējums 37 Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana notiek saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību, tostarp, Ministru kabineta 28.07.2015.gada noteikumiem Nr.435 "Kārtība kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu" (turpmāk - Noteikumi nr.435)15. Papildus Rīgā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas kārtība noteikta RD 28.02.2012. saistošajos noteikumos Nr.165 "Par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr.165), kā arī aprakstīta Rīgas sabiedriskā transporta attīstības koncepcijā 2015-201816. 38 Savukārt Eiropas Savienības (turpmāk - ES) līmenī sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu regulē Eiropas Parlamenta un padomes regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (turpmāk - Regula 1370/2004). Saistībā ar minēto regulu ir izdots arī Eiropas Komisijas paziņojums par interpretējošām vadlīnijām attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus (2014/C 92/01) (turpmāk - Komisijas paziņojums). 39 Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8.panta trešajā daļā noteikts, ka pasūtītājs var piešķirt tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus tieši, neievērojot šā panta otrajā daļā minēto sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma procedūru, Regulā 1370/2007 paredzētajos gadījumos un kārtībā. RD ir piešķīrusi tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus RS. Regulā 1370/2007 noteikta kārtība, kādā ES dalībvalstīs tiek organizēti sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumi, t.sk. regulas 4.panta 7.punkts paredz iespēju pakalpojumu sniedzējam, kuram pasūtītājs ir tieši nodevis tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus, slēgt līgumu ar apakšuzņēmēju par daļu pakalpojumu sniegšanu. Vienlaikus saskaņā ar šo regulējumu RS pašai jāsniedz būtiska daļa no pasažieru pārvadājumiem Rīgā17. 40 Paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pārvadājumu pakalpojumu, kuru sniegšanu RD ir paredzējusi Rīgas maršruta tīkla vienotas apkalpošanas izveides koncepcijā, definīcija ietverta Saistošo noteikumu Nr.165 2.2.apakšpunktā, saskaņā ar kuru paaugstināta servisa pārvadājums ir pasažieru pārvadājums maršrutā, kurā pārvadātājs nodrošina kādu no minētajiem braukšanas apstākļu uzlabojumiem: ceļā pavadītā laika būtiska samazināšana salīdzinājumā ar pārvadājuma laiku maršrutos bez paaugstināta servisa; pasažierim garantēta sēdvieta; pārvadājumi nakts maršrutos vai pasažierim nodrošinātas citas papildu ērtības. 41 Vienlaikus atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8.panta devītajai daļai sabiedriskā transporta pakalpojumus var sniegt pārvadātājs, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmis pasažieru pārvadājumu veicēja speciālo atļauju (licenci). Šāda licence ir izsniegta gan RS, gan RMS. Savukārt atbilstoši Regulas 1370/2007 2.pantam "sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs" ir jebkurš publisks vai privāts uzņēmums vai uzņēmumu grupa, kas veic sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus, vai jebkura valsts struktūra, kas sniedz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus. Tas nozīmē, ka gan RS, gan RMS ir uzskatāma par pārvadātāju (sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju). Šo statusu neietekmē veids, kādā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir ieguvis tiesības sniegt pakalpojumus. 42 Regulā 1370/2007 ir paredzēta iespēja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nodot daļu no pārvadājumiem apakšuzņēmējam, to paredz arī RD koncepcija un pieļauj Pasūtījuma līguma noteikumi. Taču ne Regulā 1370/2007, ne Komisijas paziņojumā nav dots apakšuzņēmēja jēdziena skaidrojums, nav norādīts, kādi nosacījumi drīkst vai nedrīkst būt ietverti ģenerāluzņēmēja un apakšuzņēmēja nolīgumā. 43 ATD savā 20.09.2016. vēstulē RMS skaidrojusi, ka sabiedriskā transporta nozari reglamentējošos normatīvajos aktos vienīgā juridiskā forma, kādā var nodot tiesības sniegt daļu no maršrutiem citam pārvadātājam, ir apakšuzņēmuma līguma slēgšana18. Vienlaikus KP konstatē, ka nozares normatīvais regulējums neparedz konkrētus nosacījumus, kas iekļaujami apakšuzņēmuma līgumā, tostarp nozares normatīvais regulējums neparedz konkrētu cenu veidošanās mehānismu starp ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju (skat. 5.1.2.apakšnodaļu). 44 No Lietas ietvaros analizētajiem normatīvajiem aktiem neizriet pienākums RS un RMS vienoties par minimālu vai fiksētu pamattarifu RMS sniegtajiem paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumiem Rīgā, tāpat kā normatīvie akti neierobežo RMS patstāvīgi noteikt savu tarifu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Noteikumu Nr.435 91.punkts vienīgi pieļauj noteikt pakalpojumu sniedzējam piemaksu par paaugstinātu servisu, bet neparedz pienākumu tirgus dalībniekiem savstarpēji vienoties par patērētājam piedāvātās cenu apmēru. 45 Turklāt ģenerāluzņēmēja un apakšuzņēmēja attiecības pašas par sevi neatbrīvo tirgus dalībniekus no aizlieguma vienoties par pakalpojuma tālākpārdošanas cenu, jo sevišķi, ņemot vērā to, ka faktiski RS tikai nodeva tiesības RMS pārvadāt pasažierus Rīgā noteiktā maršrutu tīkla daļā, nevis iepirka no tās pakalpojumus. 5.1.2. Braukšanas tarifu noteikšanas kārtība Rīgas sabiedriskajā transportā 46 Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 16.panta pirmo un otro daļu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs ir administratīvi un ekonomiski neatkarīgs, nosakot pakalpojuma tarifu. Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma tarifu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto tarifa aprēķināšanas metodiku sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Vienlaikus saskaņā ar minētā panta trešo daļu, piešķirot tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus, pasūtītājs ir tiesīgs noteikt pakalpojumu tarifu, pilnībā uzņemoties zaudējumu segšanas finansiālās saistības. 47 Saskaņā ar Noteikumu Nr.435 96.punktu sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifs pilsētas nozīmes maršrutos nosakāms, ievērojot viena pasažiera pārvadāšanas pašizmaksu. Arī RS norādījusi19, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu tirgus ir regulētais tirgus, kur normatīvie akti paredz, ka pakalpojumu maksa tiek rēķināta kā pašizmaksa atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām. Pasūtītājam ir tiesības apstiprināt braukšanas maksu, kas atšķiras no pašizmaksas. Atbilstoši RS 06.02.2017. sniegtajam viedoklim RD apstiprina sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu Rīgā. 48 Atbilstoši Noteikumu Nr.1226 2.punktam, neatkarīgi no tā, vai tarifu ir noteicis pārvadātājs vai pasūtītājs (RD), pārvadātājam kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma izpildi saistītās nepieciešamās izmaksas, kas pārsniedz gūtos ieņēmumus, izmaksas, kas radušās, ievērojot pasūtītāja noteiktos tarifus un izmaksas, kas radušās, ja pasūtītājs noteicis braukšanas maksas atvieglojumus atsevišķām pasažieru kategorijām. 49 RS 12.01.2015. vērsās Licencēšanas komisijā ar lūgumu saskaņot braukšanas maksu (tarifu) Rīgas sabiedriskā transporta pamata maršrutu tīkla maršrutos 1,17 EUR, iesniedzot pamatojumu - prognozēto izmaksu un tarifa (braukšanas maksas) aprēķinu 2015.gadam. RD priekšsēdētājs 16.01.2015. nolēma noteikt no 01.02.2015. sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā, nosakot viena brauciena maksu -1,15 EUR. 20.01.2015. Licencēšanas komisijas sēdē tika saskaņoti RS sabiedriskā transporta maršrutu tīkla abonementa biļešu veidi un cenas (1,15 EUR par vienu braucienu no 01.02.2015.). 50 Attiecībā uz paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pārvadājumiem, kuri nodoti RMS, Noteikumu Nr.435 91.punktā20 paredzēts, ka par salīdzinoši lielāku ātrumu un papildu ērtībām pārvadātājs vai pasūtītājs ir tiesīgs noteikt papildu maksu un iekļaut to tarifā (braukšanas maksā). Vienlaikus Noteikumi Nr.34121 un Noteikumi Nr.122622 tiesības noteikt papildu maksu paredzēja tikai pārvadātājam, bet ne pasūtītājam. Ja RMS tiek plānota tarifu maiņa, tā informāciju, t.sk. informāciju par paredzēto pārvadājumu pašizmaksu, vispirms iesniedz RS kā pasūtītājam saskaņā ar Apakšuzņēmuma līgumu, savukārt RS tālāk vēršas Licencēšanas komisijā[23]. Šādā veidā notiek tarifa, par kādu RMS sniegs paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumus, apstiprināšana. 51 20.01.2015. Licencēšanas komisijas sēdē pēc RMS lūguma tika saskaņots, ka RS abonementu biļetes (e-taloni) tiek izmantotas arī paaugstināta servisa pārvadājumu maršrutos, kā arī tika saskaņota vienreizējās biļetes cena EUR 2,00 apmērā, to iegādājoties pie transportlīdzekļa vadītāja. RMS nepieciešamo piemaksu pie vadītāja iegādājamām biļetēm pamatojusi ar to, ka, samazinoties skaidrās naudas apritei transportlīdzeklī, uzlabosies satiksmes drošība un samazināsies risks, ka netiek izsniegta biļete. Palielinoties e-talonu skaitam, ar lielāku precizitāti tikšot veikta reisu izpilde, kā arī tiks segtas pieaugošās izmaksas (minimālās algas pieaugums, inkasācijas izmaksas, transportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksas u.c.). Vienlaicīgi vienreizējās biļetes cena EUR 2,00 apmērā, iegādājoties biļeti pie transportlīdzekļa vadītāja, tika noteikta arī RS sniegtajos pārvadājumos. 52 Saskaņā ar RS 29.04.2016. iesniegto informāciju kopš RS un RMS līguma noslēgšanas Rīgā ir bijušas šādas sabiedriskā transporta maksas (tarifa) izmaiņas: Tabula Nr.1 RS un RMS sabiedriskā transporta maksas (tarifa) izmaiņas Periods Braukšanas maksa tramvaju, trolejbusu un autobusu maršrutos RS Braukšanas maksa paaugstināta servisa autobusa maršrutos RMS 1 brauciena maksa, pērkot biļeti ar e-talonu 1 brauciena maksa, pērkot biļeti pie vadītāja 1 brauciena maksa, pērkot biļeti ar e-talonu 1 brauciena maksa, pērkot biļeti pie vadītāja no 01.05.2013. Ls 0,50 Ls 0,70 Ls 0,50 Ls 0,50 no 01.01.2014. EUR 0,60 EUR 1,20 EUR 0,70 EUR 1,00 no 01.02.2015. EUR 1,15 EUR 2,00 EUR 1,15 EUR 2,00 Nakts satiksme* līdz 31.03.2014. ** EUR 1,50 no 01.04.2014. ** EUR 1,50 no 01.02.2015. ** EUR 2,00 no 01.04.2016. EUR 1,15 EUR 2,00 * līdz 31.03.2014. nakts satiksmes pārvadājumus veica RS, bet no 01.04.2014. - RMS ** ar integrēto e-talonu nevarēja norēķināties Avots: RS 29.04.2016. iesniegtā informācija 53 Lai gan KP vērsās pie RMS, lūdzot skaidrot viena brauciena pašizmaksu, Lietas izmeklēšanas gaitā RMS nav iesniegusi objektīvi pārbaudāmus aprēķinus, kas pamatotu RMS apstiprināšanai iesniegtā un apstiprinātā tarifa lielumu. RMS norādījusi, ka viena pasažiera brauciena pašizmaksa nav konstanti nosakāma, jo ir mainīga katru mēnesi katrā maršrutā un to ietekmē dažādi faktori. 54 Ņemot vērā Tabulā Nr.1 ietverto informāciju, secināms, ka RMS līdz 01.01.2014. pārvadāja pasažierus par tarifu, ar kādu uzvarēja RS izsludinātajā konkursā (0,50 Ls + 0 Ls piemaksa par paaugstināto servisu). Pārejot uz euro 01.01.2014., cena mainījusies uz 0,70 EUR. Nākamā braukšanas maksas maiņa bija 01.02.2015., kad tā paaugstinājusies līdz 1,15 EUR. Vienlaicīgi ar tarifa paaugstinājumu, RMS arī saskaņojusi braukšanas maksu, pērkot biļeti pie vadītāja, 2,00 EUR apmērā. Šāda cena noteikta arī, iegādājoties biļeti pie vadītāja RS sabiedriskā transportā. Tādējādi mazāk nekā pēc diviem gadiem RMS konkursā finanšu piedāvājumā norādītā cena ir būtiski paaugstināta un maksa par braucienu pilnībā izlīdzinājās. Izlīdzinājās ne tikai tarifs, bet arī maksājums, kas attiecas uz biļetes iegādi pie transportlīdzekļa vadītāja. 55 Attiecībā uz RMS piemēroto tarifu RS norādījusi24, ka no RS un RD līguma izriet, ka noteikums par to, ka pasūtītājam ir tiesības apstiprināt braukšanas maksu, kas atšķiras no pašizmaksas, attiecināms arī uz apakšuzņēmēju. RS nevar noteikt atšķirīgu maksu no RD noteiktās un apstiprinātās maksas, bet attiecībā uz paaugstinātā servisa pakalpojumu pārvadātājs var pievienot papildu maksu par paaugstināto servisu. 56 No Lietā iegūtās informācijas izriet, ka Licencēšanas komisija apstiprina atsevišķi gan RS, gan RMS tarifu. Tas KP ieskatā norāda, ka RS un RMS ir divi dažādi sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji, kuriem katram atsevišķi savi braukšanas tarifi jāsaskaņo Licencēšanas komisijā. Pretējā gadījumā, pieņemot, ka pakalpojumus Rīgā sniedz tikai viens pakalpojumu sniedzējs un ka RS tarifs ir saistošs arī RMS, nav loģiska pamatojuma RMS tarifu saskaņošanai atsevišķi. 57 Ja RMS tarifam ir jābūt ne zemākam kā RS tarifam, kas balstīts uz RS pašizmaksu uz vienu pasažieri un izriet no RS saimnieciskās darbības rādītājiem, tad RMS tarifa daļa, kuru veido RS tarifs, ir pretēja Noteikumu Nr.435 96.punktam, kas paredz, ka tarifs pilsētas nozīmes maršrutos nosakāms, ievērojot (konkrētā pārvadātāja, kurš sniedz pārvadājuma pakalpojumus) viena pasažiera pārvadāšanas pašizmaksu. RMS ir izdevīga RS noteiktā braukšanas maksa, pat tiktāl, ka saskaņā ar RS darbinieka sniegto informāciju, RMS vairs nav jāsniedz nekādi optimizācijas priekšlikumi25. KP secina, ka RMS šādos apstākļos, tāpat kā RS, nav jāpievērš sevišķa uzmanība savas darbības efektivizēšanai, jo cenu konkurences spiediena nav un tai ir garantēti noteikta līmeņa ienākumi no pakalpojuma sniegšanas. 5.1.3. Konkurences principu izvērtējums Regulas 1370/2007 kontekstā 58 Atbilstoši Regulas 1370/2007 2.apsvērumam, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk - EK Līgums) 86.panta 2.punktā26 ir paredzēts, ka uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, attiecas EK Līgumā ietvertie noteikumi, un jo īpaši noteikumi par konkurenci. Lai gan Regula 1370/2007 var paredzēt izņēmumus no konkurences noteikumiem, ciktāl tie ir objektīvi pamatoti un attiecināmi, tas nenozīmē, ka Regula 1370/2007 izslēdz konkurenci regulējošo normatīvo aktu piemērošanu. 59 Turklāt saskaņā ar Regulas 1370/2007 7.apsvērumu "pētījumi, kas veikti dalībvalstīs, kuru sabiedriskā transporta nozarē jau vairākus gadus ir bijusi konkurence, un tajās gūtā pieredze rāda, ka, ieviešot regulētu pakalpojumu sniedzēju konkurenci - ar attiecīgiem drošības noteikumiem -, pakalpojumus var padarīt pievilcīgākus, novatoriskākus un lētākus, netraucējot sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem turpināt uzticēto uzdevumu veikšanu. Tādu pieeju ir atbalstījusi Eiropadome saskaņā ar 2000.gada 28.marta tā dēvēto Lisabonas procesu, kurā Komisija, Padome un dalībvalstis, ciktāl ļauj to attiecīgās pilnvaras, tika aicinātas "paātrināt liberalizāciju tādās nozarēs kā … transports". Minētais KP skatījumā sniedz papildu apstiprinājumu tam, ka tiek atzīta konkurences attīstības un veicināšanas nepieciešamība sabiedriskā transporta tirgos, un līdz ar to ir piemērojami konkurenci regulējošie normatīvie akti. 60 Regulā 1370/2007 arī noteikts, ka EK Līguma 73.pants, kas regulē kompensācijas jautājumus, ir lex specialis27 attiecībā pret 86.panta 2.punktu. Tā, piemēram, Regulas 1370/2007 34.apsvērums un Komisijas paziņojuma 2.4.3. un 2.4.5.punkts norāda, ka kompensācijas par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu var būt nepieciešamas un ir pieļaujamas attiecībā uz sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju, ja sniegtie pakalpojumi nav rentabli un pārvadātāja izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Tādējādi Regulas 1370/2007 2.apsvērums kopsakarā ar pārējo Regulas un Komisijas paziņojuma regulējumu skaidro izņēmumu no konkurences principu piemērošanas sabiedriskā transporta pakalpojumu jomā. 61 Vienlaikus KP norāda, ka konkrētajā gadījumā Lietas ietvaros tiek vērtēti RS pakalpojumu nodošanas RMS tiesiskie aspekti, kas ir pakļauti konkurences tiesību regulējumam, nevis jautājumi, kas ietver valsts un pašvaldību noteikto kompensāciju segšanu. Turklāt minētais regulējums arī nenorāda uz izņēmumu, kas būtu attiecināms uz minimālās cenas noteikšanu. Tādējādi vienošanās ar apakšuzņēmēju par minimālās cenas noteikšanu nesaskan ar Regulas 1370/2007 principiem, kā arī nav uzskatāma par izņēmuma rīcību, kas būtu pieļaujama sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas jomā. Arī vērtējot no Regulā 1370/2007 apskatīto efektivitātes apsvērumu skatu punkta, secināms, ka, nosakot minimālo cenu, tiek ierobežota iespēja pakalpojumu sniegt iespējami lētāk un tikpat efektīvi. 62 Papildus izvērtējot Regulas 1370/200728 un Komisijas paziņojuma29 regulējumu, secināms, ka ir pieļaujamas prasības (saistības), kas saistās ar pakalpojuma drošumu, kvalitāti u.c. objektīviem parametriem. Vienlaikus no Regulas 1370/2007 nav secināms, ka būtu pieļaujamas tiesības vienoties un noteikt minimālās cenas vai fiksētās cenas. KP skatījumā Regula 1370/2007 nekādā mērā nebūtu interpretējama paplašināti, ka tā atļauj minimālās cenas ierobežošanu vai tās fiksēšanu no pakalpojuma sniedzēja puses apakšuzņēmējam. Attiecībā uz apakšuzņēmēja darbības ierobežošanu līdzvērtīgi attiecināmas objektīvi nepieciešamas prasības (drošības, kvalitātes u.c.). 63 Tāpat Komisijas paziņojuma 2.2.8.punkta iii) apakšpunktā skaidroti sociālie standarti, kas ievērojami attiecībā uz personālu, piemēram, kvalitātes standarti attiecībā uz minimālajiem darba apstākļiem un darbinieku drošību. Minētie standarti varētu attiekties uz koplīgumu uzņēmuma līmenī vai uz koplīgumu, kas noslēgts attiecīgajā tirgus segmentā. Šādā veidā arī paredzēts novērst iespējamu sociālo dempingu sabiedriskā transporta pakalpojumu nozarē. Tādējādi nav pamats uzskatīt, ka RS norādītā sociāla dempinga novēršana, kas nepieciešama, lai ierobežotu RS apakšuzņēmējam ar tā pašizmaksu pamatotu tarifa noteikšanu, būtu risināma saskaņā ar Regulu 1370/2007, nosakot minimālo vai fiksēto pārvadājuma cenu. 64 Visbeidzot KP konstatē, ka kā izņēmums, kas ietverts Regulas 1370/2007 3.panta 1. un 2.punktā, tiek aplūkota situācija, kad ir noteikts maksimālais pakalpojumu tarifs. Tādējādi KP nav pamata secināt, ka minimālā tarifa fiksēšana apakšuzņēmējam atbilst Regulas 1370/2007 mērķim. Turklāt viens no minētās Regulas mērķiem ir panākt, lai tiktu veikta pakalpojuma sniedzēja izmaksu objektīva novērtēšana, gan vērtējot kompensācijas nepieciešamību zaudējumu gadījumā, gan nodrošinot, ka netiek gūta pārmērīga peļņa. KP skatījumā to nevar panākt, ja RS cena kā minimālā cena tiek automātiski attiecināta uz RMS darbību. Turklāt KP konstatē, ka netiek veikts RMS izmaksu detalizēts un objektīvs izvērtējums arī no kompetento iestāžu puses. 5.2. Konkrētais tirgus 65 Par konkrēto tirgu KL 1.panta 4.punkta izpratnē uzskatāms konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Par konkrētās preces tirgu KL 1.panta 5.punkta izpratnē uzskatāms noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. 66 Par konkrētās preces tirgu KL 1.panta 5.punkta izpratnē uzskatāms noteiktas preces/ pakalpojuma tirgus, kurā ietverts arī to preču/ pakalpojumu kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci/ pakalpojumu konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču/ pakalpojumu pazīmes un lietošanas īpašības. 67 Izvērtējot preces aizstājamību, ņem vērā pieprasījuma aizstājamību no patērētāju viedokļa un piedāvājuma aizstājamību no tirgus dalībnieku viedokļa. Pārsvarā konkrētās preces tirgus tiek noteikts, pamatojoties uz preču pieprasījuma aizstājamību,30 jo tas ir būtiskākais ekonomisko rīcību ierobežojošais faktors, kas ātri un efektīvi disciplinē uzņēmumus, īpaši attiecībā uz to piemēroto cenu politiku. 68 Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 1.panta 5. un 10.apakšpunktiem, sabiedriskā transporta pakalpojumi ir iedzīvotājiem pieejami regulāri pasažieru pārvadājami ar sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, kurus pasažieri var izmantot normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, ko organizē valsts vai pašvaldība. Atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 6.pantam sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek organizēti saskaņā ar izstrādātajiem maršrutu tīkliem. Maršrutu tīkli tiek izstrādāti, nodrošinot pilsētas nozīmes, reģionālās vietējās nozīmes un reģionālās starppilsētu nozīmes pārvadājumus. Konkrētajā gadījumā Lietas ietvaros sabiedriskā transporta pārvadājumi tiek sniegti pasažieriem Rīgā. 69 No pieprasījuma puses, lai pārvietotos pilsētas ietvaros, Rīgas iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties kādu no RS piedāvātajiem autobusu, trolejbusu, tramvaju maršrutiem, kā arī RMS piedāvātajiem mikroautobusu maršrutiem. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5.panta otrās daļas 2.punkts nosaka, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos organizācija ir pašvaldības kompetencē, tātad konkrētajā gadījumā - RD kompetencē. RD ir nodevusi ekskluzīvas tiesības sniegt pakalpojumus RS, kura savukārt ir izmantojusi iespēju daļu pārvadājumu nodot citam komersantam, izsludinot atklātu konkursu, kurā uzvarēja RMS. 70 KP ieskatā RS un RMS ir uzskatāmas par konkurentiem, un ne vien atsevišķos gadījumos - kad pārklājas maršruti, sakrīt vai ir līdzīgi atiešanas laiki no galapunktiem vai attiecībā uz pasažieru uzņemšanu, bet gan kopumā ar brīdi, kad RMS ieguva tiesības sniegt paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgā. 71 Pirmkārt, RS un RMS abas sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus Rīgā, turklāt to maršruti pārklājas, izņemot atsevišķus maršrutu posmus31, tādējādi veidojot vienotu sabiedriskā transporta pakalpojumu plūsmu. Lietas ietvaros iegūtā informācija liecina, ka RMS pārvadā pasažierus 21 maršrutā32, tas ir apmēram 20 % no visiem sabiedriskā transporta maršrutiem Rīgā. Daudzviet mikroautobusi un sabiedriskais transports arī atiet no galapunktiem ar nelielu intervālu vai bez intervāla33. Pat ja mikroautobusi un sabiedriskais transports no galapunkta atiet dažādos laikos, kādā maršruta posmā mikroautobuss apsteidz autobusu, jo pārvietojas ātrāk, un tādējādi iekļaujas kopējā sabiedriskā transporta plūsmā noteiktā maršrutā. 72 Otrkārt, 22.07.2016. RS vēstulē Nr.KOR-IZEJ-JP/2016/1263 ietverta norāde, ka konkurence starp RS un RMS pastāv, ja mikroautobusa salona piepildījums to pieļauj, jo īpaši - maršruta sākumposmā. No RS Maršrutu tīkla un pasažieru ieņēmumu attīstības daļas vadītāja E.U. paskaidrojumiem izriet, ka RS un RMS starpā pastāv konkurence (skat. 33rindkopu). Arī RS 06.02.2017. viedoklī uz Paziņojumu Nr.2 atzinusi, ka paaugstināta servisa pakalpojums pēc būtības ir tas pats pakalpojums - iespēja nonākt no punkta A līdz punktam B, tikai ar paaugstinātu komfortu vai ātrumu.34 Tādējādi RS atzīst, ka RS un RMS sniegtie sabiedriskā transporta pakalpojumi ir savstarpēji aizvietojami. 73 KP skatījumā apstākļi kā komforts un ātrums neievieš tik būtiskas atšķirības pakalpojuma sniegšanā, lai tos noteiktu kā neaizstājamus pakalpojumus. Ņemot vērā minēto, konkrētās preces tirgus Lietas ietvaros definējams kā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana. 74 Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu KL 1.panta 3.punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Tirgu nosaka pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamība konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā. 75 Attiecīgi, kā norādīts 68.-69.rindkopās, tad pieprasījumu veido pasažieri Rīgā, savukārt piedāvājums veidojas no sabiedrisko transporta pakalpojumu sniedzējiem Rīgas pilsētā izstrādātajos sabiedriskā transporta maršrutos. 76 Arī AS "Pasažieru vilciens" un starppilsētu autobusu pārvadātāji sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgā, ciktāl to maršruti sniedzas Rīgas robežās. Tomēr pārsvarā Rīgas robežās šiem pārvadātājiem ir vien atsevišķas pieturas. Pasažieri Rīgā šos pakalpojumu sniedzējus neuzskatīs par līdzvērtīgiem konkurentiem, ņemot vērā RS un RMS plašo maršrutu tīklu Rīgā, kas vien atsevišķos posmos ir ierobežoti aizstājams ar AS "Pasažieru vilciens" un starppilsētu autobusu pārvadātāju sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Tādējādi, no piedāvājuma puses Rīgā ir divi sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji - RS un RMS. 77 Līdz ar to Lietā ģeogrāfiskais tirgus definējams kā Rīga jeb Licencēšanas komisijas apstiprinātais maršrutu tīkls, kuru apkalpo RS un RMS. 78 Ņemot vērā iepriekšminēto, konkrētais tirgus Lietā nosakāms kā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tirgus Rīgā. 5.3. Aizliegtās vienošanās izvērtējums un secinājumi Lietā 5.3.1. Lietā veiktā izvērtējuma tvērums 79 KP veiktais izvērtējums attiecas uz RS un RMS vertikālo vienošanos par minimālās cenas noteikšanu paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai Rīgā, kā rezultātā tika ierobežota konkurence horizontālā līmenī starp RS un RMS kā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. 80 Sākotnējie ierobežojumi, kas attiecās uz cenu veidošanu paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumam un kas bija iekļauti RS organizētajā atklātajā konkursā "Par paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas maršrutu tīkla daļas maršrutos" ID Nr. RS/2012/3, nemainītā veidā iekļauti arī vēlāk noslēgtajā Apakšuzņēmuma līgumā starp RS un RMS. Lietas ietvaros kā KL 11.panta pirmās daļas pārkāpumu KP vērtē konkurences ierobežojumus, kas izriet no Apakšuzņēmuma līguma nosacījumiem, kas bija arī iepirkuma nosacījumu sastāvdaļa. Vienlaikus papildus tiek vērtētas jau RS un RMS sadarbības izmaiņas pēc iepirkuma (t.sk., cenas izmaiņas pret sākotnēji iepirkumā RMS piedāvāto). 81 Ir būtiski, ka konkurējoši tirgus dalībnieki darbojas un nosaka savu komercdarbības politiku neatkarīgi. Vien izņēmuma gadījumos ir pieļaujamas atkāpes no šī pamatprincipa, ja ierobežojumi ir objektīvi nepieciešami, tie sniedz efektivitātes ieguvumus vai labumu patērētājiem un šie ierobežojumi nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā, neskatoties uz to, ka ierobežo konkurenci. 5.3.2. Konkurences tiesību normatīvo aktu piemērošana un judikatūra 82 KL 11.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura atteicas uz cenām vai realizācijas noteikumiem. 83 Saskaņā ar Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr.797 "Noteikumi par atsevišķu vertikālo vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam" (turpmāk - Noteikumi Nr.797) 2.1.apakšpunktu vertikālā vienošanās ir vienošanās, kuru noslēguši divi vai vairāki tirgus dalībnieki, no kuriem katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgā ražošanas vai izplatīšanas līmenī, un kura attiecas uz vienošanās preču pirkšanas vai pārdošanas noteikumiem. 84 Lietā konstatēts, ka RS ir saņēmusi ekskluzīvas tiesības no RD sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgā (tostarp, paaugstināta servisa). Daļu no šīm ekskluzīvajām tiesībām RS ir nodevusi tālāk RMS, kas pēc šo tiesību saņemšanas ir uzsākusi paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgā. Tādējādi, starp RS un RMS pastāv vienošanās par tiesību tālāknodošanu. Arī RS 06.02.2017. viedoklī norādījusi, ka RS, slēdzot Apakšuzņēmuma līgumu, daļēji nodevusi trešajai personai savas tiesības sniegt RS uzticēto publisko pakalpojumu. Ņemot vērā, ka Lietas ietvaros tiek vērtētas tiesības, kuras sākotnēji RS ir ekskluzīvi saņēmusi no RD, secināms, ka šādas tiesības RMS tiešā veidā iegūt nevarēja, taču, nesaņemot šīs tiesības, RMS nevarēja uzsākt paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgā. Līdz ar to vienošanās par tiesību nodošanu vērtējama kā vertikāla vienošanās starp RS un RMS. 85 KL 11.panta pirmās daļas piemērošanā ir svarīgi noteikt vienošanās mērķi vai sekas. Vienošanās ir aizliegta, ja tās mērķis ir vērsts uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu vai tās sekas izpaužas kā konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana35. Ja vienošanās mērķis ir vērsts uz konkurences ierobežošanu, tad nav būtiski, vai un kādas bija šā pārkāpuma sekas36. 86 Lai gan konkurences tiesībās ir izteikts vispārējs pieņēmums, ka vertikālās vienošanās parasti tiek analizētas no seku viedokļa, tas neizslēdz iespēju konstatēt, ka atsevišķos gadījumos vertikālā vienošanās ir konkurenci ierobežojoša, ņemot vērā tās mērķi37. Noteikums, ar kuru uzlikts pienākums tālāk pārdot preci vai pakalpojumu par noteiktu cenu, ir acīmredzams konkurences ierobežojums. Tā paužot nostāju, ka tas ir ierobežojums ar mērķi kavēt, ierobežot, vai deformēt konkurenci pats par sevi38. 87 To apstiprina arī Noteikumu Nr.797. 8.1.apakšpunkts, kas paredz, ka vertikālā vienošanās tiek pakļauta vienošanās aizliegumam, ja vienošanās mērķis tieši vai netieši, atsevišķi vai kopā ar citiem apstākļiem, ko var ietekmēt vienošanās dalībnieki, ir ierobežot pircēja iespēju noteikt pārdošanas cenu, kā arī Regulas 330/201039 4.panta a) apakšpunkts un Eiropas Komisijas paziņojums par pamatnostādnēm vertikālo ierobežojumu jomā (2010/C130/01)40, kas skaidro šo regulu. Proti, vienošanās, kuras tiešs vai netiešs mērķis ir noteikt fiksētu vai minimālu tālākpārdošanas cenu vai fiksētu vai minimālu cenu līmeni, kas jāievēro pircējam, ierobežojums ir skaidri redzams. 88 Jāņem vērā arī, ka vienlaicīgi ar tiesību nodošanu RMS, RS paralēli arī sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgā. Turklāt veids un nosacījumi, saskaņā ar kuriem RS nodeva tiesības sniegt paaugstināta servisa pakalpojumus RMS, izveidoja autonomu pakalpojumu sniedzēju tirgū. Vienlaicīgi nododot tiesības un nosakot minimālo cenu pakalpojumam, kas tiešā veidā konkurē ar RS sniegto pakalpojumu, tiek ierobežota konkurence sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tirgū Rīgā. 89 Norādāms arī, ka Apakšuzņēmuma līguma nosacījumi, kas paredz sasaistīt RMS tarifu ar RS tarifu, kopsakarā ar veidu, kādā saskaņojams RMS tarifs un RMS skaidrotos iemeslus tarifa pieauguma gadījumā, faktiski ierobežo RMS autonomu darbību tirgū. KP skatījumā nav pieļaujams ierobežot individuālu autonomiju uz cenas noteikšanu, ja pēc būtības ir pazīmes, ka tirgus dalībnieks patstāvīgi veic darbību tirgū. Izņēmumi var pastāvēt tikai gadījumos, kad pastāv pilnvarojuma attiecības (tādējādi otra līgumslēdzējpuse nedarbojas autonomi tirgū) un pilnvarnieks darbojas pilnvaras devēja interesēs, piedāvājot preces un pakalpojumus. 90 RS un RMS vienošanās mērķis, nosakot Apakšuzņēmuma līgumā tiesības, kā arī vēlāk noslēgtajā vienošanās pie šī līguma pienākumu RMS sekot un ievērot RS tarifu, bija izveidot tādu sabiedriskā transporta sistēmu Rīgā, kur RS un RMS kā pasažieru pārvadātāji savā starpā nekonkurētu ar braukšanas maksu un vienošanās dalībnieki nebūtu pakļauti konkurences spiedienam. Līdz ar to šāda vienošanās atbilst vienošanās, kas pēc mērķa ierobežo konkurenci KL 11.panta pirmās daļas izpratnē. 91 Pamatojoties uz KL 11.panta pirmo daļu, kā arī ievērojot KP iepriekš pieņemtajos lēmumos un judikatūrā iedibinātos principus41, katram tirgus dalībniekam jānosaka sava rīcība tirgū patstāvīgi. KL 11.panta pirmā daļa arī nepieļauj vertikālos nolīgumos ietvert nosacījumus attiecībā uz minimālās cenas (tarifa) noteikšanu42. 5.3.3. Ietekmes uz konkurenci izvērtējums 92 Pie faktiskajiem apstākļiem, kādos tiek sniegti paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumi Rīgā, Apakšuzņēmuma līgumā starp RS un RMS ietverto konkurenci ierobežojošo nosacījumu dēļ braukšanas maksa sabiedriskajā transportā Rīgā netiek noteikta, ievērojot konkurences apstākļus, kā tas varētu būt, ja RMS noteiktu braukšanas maksu mikroautobusos, vadoties no pašizmaksas nevis RS pamattarifa. RS šādos apstākļos pasargā sevi no konkurējošas (zemākas) maksas spiediena, ko varētu radīt mikroautobusu transporta piedāvātā maksa, ja tā būtu veidojusies konkurences apstākļos. Līdz ar to RS pasargā sevi no nepieciešamības efektivizēt savu darbību un samazināt savas izmaksas, jo tā var būt droša, ka otra piesaistītā pakalpojumu sniedzēja piedāvājums būs vienlīdz dārgs pasažieriem, nevis lētāks. Savukārt apstākļos, kad RMS nav jāsniedz nekādi optimizācijas priekšlikumi un tās tarifs ir pielīdzināms RS tarifam, RMS nav jāpievērš sevišķa uzmanība savas darbības efektivizēšanai, jo cenu konkurences spiediena nav, un tai ir garantēti noteikta līmeņa ienākumi no paaugstināta servisa sabiedrisko pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas Rīgā. 93 RS norādījusi, ka RS neatrodas ar RMS salīdzināmos apstākļos, jo to izmaksas ir atšķirīgas. KP ieskatā minētais apstiprina to, ka RMS tarifu pielīdzināšana RS tarifiem nav pamatota. Pretējā gadījumā tiek pieļauta iespēja RMS gūt ieņēmumus, kas nav pamatoti ar izmaksām vienīgi tādēļ, lai RS nejustu konkurences spiedienu no citiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem Rīgā. 94 Atsevišķas RMS pasažieru kategorijas - personas ar 1. un 2.grupas invaliditāti, kā arī personas, kuras pavada 1.grupas invalīdus, var RMS transportā braukt bez maksas, par šiem braucieniem tiek saņemta valsts kompensācija. Pašlaik valsts kompensē braukšanas tarifu, kas nav balstīts uz ekonomiski pamatotu RMS braucienu tarifu, bet gan tādu tarifu, par kādu ir aizliegti vienojušies tirgus dalībnieki, pārkāpjot KL regulējumu.   95 Tādējādi RS un RMS darbības, noslēdzot vienošanos par minimālā pamattarifa ievērošanu, RMS sniedzot paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumus, novedušas pie tā, ka patērētājiem - Rīgas sabiedriskā transporta lietotājiem - ir liegta iespēja izvēlēties cenas ziņā izdevīgāko sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju. Pretēji tam patērētāji tikai pēc 2 gadiem kopš RMS darbības uzsākšanas 2013.gadā par paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu maksā aptuveni pusotru reizi vairāk (skat. Tabulā Nr.1). Turklāt tika pielīdzināts ne tikai pamattarifs, bet arī maksājums, kas attiecas uz biļetes iegādi pie transportlīdzekļa vadītāja un tika noteikts  EUR 2,00 apmērā.   96 Kopš atklātā konkursa noslēgšanās un RMS uzvaras ir ne tikai paaugstinājusies braukšanas maksa pasažieriem (turklāt nepastāv objektīva izmaksu kontrole), bet arī RMS faktiski nav izpildījusi to, kas tika prasīts konkursa nolikumā. Konkursa nolikumā prasītais darbu apjoms pretendentiem bija 34 paaugstināta servisa transporta maršruti (salīdzinājumam, 2011.gadā bija 37 mikroautobusu maršruti, kurus apkalpoja astoņi neatkarīgie komersanti). RMS pārvadā pasažierus 21 maršrutā43, turklāt par būtiski lielāku maksu, kā paredzēts konkursa rezultātā. Pastāv iespēja, ka uz šādiem noteikumiem (mazāks pakalpojumu apjoms un lielāka maksa) izdevīgākus piedāvājumus iepirkumā būtu varējuši iesniegt citi tirgus dalībnieki, kas arī varētu sniegt pakalpojumu. Jāsecina, ka vienošanās faktiska īstenošana ir pretrunā sākotnējiem iepirkuma mērķiem - nodrošināt godīgu konkurenci starp pretendentiem (arī potenciāliem) par iekļūšanu tirgū. Tādējādi iepirkuma mērķis - visizdevīgākais piedāvājums iespējami netika sasniegts, jo konkurenci ierobežojošas vienošanās rezultātā šis RMS piedāvājums paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai atbilstoši nolikuma prasībām netiek pildīts tādā apjomā, kā sākotnēji paredzēts. Tā rezultātā 8 mikroautobusu pakalpojumu sniedzēju vietā, pārejot uz vienu pakalpojumu sniedzēju - RMS, RS to izmantoja netraucētai tādas komercdarbības politikas veidošanai, kur nepastāv konkurences spiediens, kas liek efektivizēt, inovēt, veidot pasažieriem kopumā maksimāli pievilcīgu pakalpojumu. 97 Ņemot vērā šajā nodaļā minēto, RS un RMS vienošanās ierobežo konkurenci KL 11.panta pirmās daļas izpratnē. Līdz ar to, ņemot vērā Lietas ietvaros konstatētos faktus un pierādījumus kopsakarā, secināms, ka RS un RMS darbības, fiksējot minimālo braukšanas maksu paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumam, kā rezultātā tika radīts konkurences ierobežojums horizontālā līmenī starp RS un RMS kā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, satur KL 11.panta pirmajā daļā noteiktā pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes. VI Iesniegtie viedokļi 6.1.  RS viedoklis un tā izvērtējums 98 RS ieskatā ir jāņem vērā sabiedriskā transporta pakalpojumu tirgus regulējums un specifika, tostarp, kopsakarā ar Regulā Nr. 1370/2007 noteikto. Līdz ar to RS piešķirtā ekskluzivitāte sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jomā Rīgā, lai gan ierobežo konkurenci, ir tiesiska, pamatota un nepieciešama. Vienlaikus RD piešķirto tiesību sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgā saturs un ietvars, kā arī tiesiskais regulējums sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas jomā izslēdz jebkādu RS rīcības …