📄 Likuma teksts
Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem"
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Ministru kabineta noteikumi Nr. 177
Rīgā 2025. gada 18. martā (prot. Nr. 11 37.
§)
Grozījumi Ministru kabineta 2023.
gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas
kārtība lauksaimniekiem"
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku
attīstības likuma 5. panta ceturto, piecpadsmito un sešpadsmito
daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr.
198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem"
(Latvijas Vēstnesis, 2023, 77., 136., 153., 183., 213., 237. nr.;
2024, 72., 213., 248. nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt ar 2.6.1 apakšpunktu šādā
redakcijā:
"2.6.1 ekoshēmas atbalstu par ainavas elementu izveidi
un saglabāšanu;".
2. Izteikt 13. punktu šādā redakcijā:
"13. Atbalsttiesīgas aramzemes platība ietver aramzemes ieskautus
ainavas elementus, tostarp agromežsaimniecības sistēmu elementus,
ja to kopējā platība nepārsniedz 20 procentu no lauka bloka
platības. Šie ainavas elementi ir:
13.1. pastāvīgas biodaudzveidības salas - nelieli, ražošanā
neizmantoti nogabali ar dabisko veģetāciju, kuros var būt koku un
krūmu dzinumi, bet kuros nav invazīvo latvāņu ģints augu, kam
izveidojušās ziedkopas;
13.2. dīķi un to piekrastes veģetācija, kurā var būt koku un
krūmu dzinumi, bet nav invazīvo latvāņu ģints augu, kam
izveidojušās ziedkopas;
13.3. koki, koku vai krūmu puduri, koku rindas ar ražošanā
neizmantotām aizsargjoslām vai bez tām, ja attiecīgais nogabals
nav reģistrēts kā meža platība nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmā;
13.4. akmeņu kaudzes."
3. Papildināt ar 13.1 punktu šādā
redakcijā:
"13.1 Aramzemes ieskauts ainavas elements atbilst
šādām prasībām:
13.11. starp ainavas elementu un lauka bloka malu ir
vismaz 10 metru plata aramzemes josla, kurā notiek
lauksaimnieciskā darbība;
13.12. tas ir identificējams tālizpētes
materiālos."
4. Izteikt 25.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"25.4. tajā aug vilkvālītes vai tā ir mitrzeme, kas laikposmā no
15. maija līdz 15. septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras
nedēļas pēc kārtas, ja vien šāda platība neaizņem daļu no lauka
un nav deklarēta kā biodaudzveidības sala saskaņā ar šo noteikumu
13.1. apakšpunktu;".
5. Izteikt 52. punktu šādā redakcijā:
"52. Saskaņā ar regulas 2022/126 48. panta 1. punktu ilggadīgo
zālāju īpatsvara atsauces rādītājs ir 23,58 procenti, 2018. gada
kopējo ilggadīgo zālāju platību - 406 816 hektārus - dalot ar
kopējo lauksaimniecības zemes platību - 1 725 395 hektāriem."
6. Izteikt 61.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"61.1. aramzemi dziļāk par 20 centimetriem uzar ne biežāk kā
vienu reizi piecos gados;".
7. Papildināt ar 61.1.1 apakšpunktu šādā
redakcijā:
"61.1.1 ilggadīgo zālāju platībā zemi uzar ne biežāk
kā vienu reizi piecos gados, ja to neaizliedz citi normatīvie
akti, tostarp ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju jomā;".
8. Izteikt 61.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"61.2. nav atļauta jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība,
izņemot:
61.2.1. ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ja tiek
izmantoti risinājumi, kas nepalielina siltumnīcefekta gāzu
emisiju no augsnes, un meliorācijas objekti ir sedimentācijas
baseini, divpakāpju meliorācijas grāvji, akmeņu krāvumi,
meandrēšana, kontrolētā drenāža, mākslīgie mitrāji, koka šķeldas
bioreaktori, piesātinātās buferjoslas vai šo elementu
kombinācijas un hidroloģisko režīmu atjaunošana, un ir izsniegti
tehniskie noteikumi, lai īstenotu videi saudzīgu meliorācijas
sistēmu elementu izbūvi;
61.2.2. Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (turpmāk
- Natura 2000 teritorija) un īpaši aizsargājamās dabas
teritorijās, ja to paredz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
dabas aizsardzības plāns."
9. Izteikt 63. punktu šādā redakcijā:
"63. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 4.
LLVS standartam lauksaimnieks aizsargjoslās (buferjoslās) nelieto
mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus, izņemot bioloģiskās
saimniekošanas praksē atļautos augu aizsardzības līdzekļus, ja
vien to marķējumā nav noteikti attiecīgi lietošanas ierobežojumi,
ja aizsargjoslas (buferjoslas) atrodas:
63.1. 10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kurš noteikts
saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu
klasifikatoru un ūdenstilpju klasifikatoru;
63.2. trīs metrus platā joslā gar ūdensnotekām (novadgrāvjiem),
kuras iekļautas meliorācijas kadastrā, bet, ja ūdensnotekas
(novadgrāvja) sateces baseina laukums nepārsniedz 10
km2 vai blakus esošā lauka slīpums nav lielāks par
10,5 procentiem, - vienu metru platā joslā."
10. Papildināt ar 72.1 punktu šādā
redakcijā:
"72.1 Kukurūzu var audzēt ilgāk nekā trīs gadus pēc
kārtas, ja, sākot ar 2025. gadu, katru gadu kukurūzas laukā iesēj
zālāju pasēju vai pēc kukurūzas novākšanas audzē starpkultūru.
Zālāju pasēju iesēj ne vēlāk kā jūlijā un saglabā vismaz līdz
nākamā gada 1. martam."
11. Svītrot 6.7. apakšnodaļu.
12. Izteikt 107.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"107.1. valstspilsētas un novadi, kuri nerobežojas ar valstīm,
kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kuros veģetācijas
perioda ilgums ir vismaz 195 dienas vai lauksaimniecības zemes
kvalitatīvais vērtējums ir vismaz 38 balles, - Aizkraukles
novads, Ādažu novads, Bauskas novads, Dienvidkurzemes novads,
Dobeles novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Kuldīgas
novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Mārupes
novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Ropažu
novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads,
Siguldas novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valmieras novads un
Ventspils novads;".
13. Izteikt 131. punktu šādā redakcijā:
"131. Atbalstu brīvprātīgajās ekoshēmās saskaņā ar regulas
2021/2115 31. panta 2. punktu piešķir lauksaimniekam, kas
nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību, par platību, kura ir
atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta
saņemšanai, izņemot šo noteikumu 13. punktā minēto ainavu
elementu platību, un kurā tiek ievēroti šo noteikumu 12. nodaļas
nosacījumi."
14. Izteikt 141.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"141.4. starpkultūras, kas ir maisījumā sēti vismaz divi tādi
starpkultūru augi kā vasaras rapsis, vasaras ripsis, ziemas
rapsis, ziemas ripsis, vasaras kvieši, mieži, daudzziedu
viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija,
griķi, vīķi, rudzi, lauku pupas, zirņi vai lopbarības redīsi.
Starpkultūras sēj pēc galvenā kultūrauga novākšanas, bet ne vēlāk
kā līdz kārtējā gada 15. septembrim, un to sējumu saglabā un
neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai
vismaz divus mēnešus. Ģeotelpiskajā iesniegumā par kārtējo gadu
un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs
ir atšķirīgas sugas augs. Ja divu mēnešu termiņš beidzas līdz
kārtējā gada 31. oktobrim un starpkultūra netiek saglabāta,
lauksaimnieks, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo
lietotni, uzņem un automātiski nosūta Lauku atbalsta dienestam
ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, kuros redzams
lauks ar starpkultūru pirms tālākas zemes apstrādes. Ja
lauksaimnieks ģeomarķētus fotoattēlus uzņem, izmantojot citu
lietotni vai ierīci, un tie nav iesniegti Lauku atbalsta
dienestā, fotoattēli uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā
uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus;".
15. Izteikt 144.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"144.5. augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijai izmantots
augsnes optimizācijas materiāls, kas tā iegādes brīdī ir iekļauts
Valsts augu aizsardzības dienesta Mēslošanas līdzekļu un
substrātu sarakstā vai tiek tirgots citā Eiropas Savienības vai
Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī."
16. Papildināt ar 146.1.1 apakšpunktu šādā
redakcijā:
"146.1.1 iegādātā materiāla neitralizācijas spēja, ja
materiāls nav iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta
Mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā;".
17. Papildināt ar 12.3.1 apakšnodaļu šādā
redakcijā:
"12.3.1
Ekoshēmas atbalsts par ainavas elementu izveidi un
saglabāšanu
148.1 Ekoshēmas atbalstu par ainavas elementu izveidi
un saglabāšanu piešķir par visiem saimniecības aramzemes
hektāriem, ja saimniecības aramzemes ieskautu ainavas elementu
kopējā platība ir vismaz viens procents no kopējās aramzemes
platības, bet nav mazāka par 0,1 hektāru. Ainavas elementi
atbilst šo noteikumu 13. punktā minētajām prasībām. Tie var būt
arī aizsargājamie koki, dižakmeņi un alejas, kas aizsargājamas
saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju aizsardzību un izmantošanu. Aizsargājamās teritorijas
robežas ir noteiktas dabas datu pārvaldības sistēmā
"Ozols".
148.2 Šo noteikumu 148.1 punktā minētie
ainavas elementi ir deklarēti saskaņā ar šo noteikumu 252.
punktu.
148.3 Ainavas elementus saglabā visu kalendāra gadu,
par kuru pieteikts atbalsts.
148.4 Ja ainavas elements ir identificēts kā
punktveida elements, ar ražošanu nesaistītu aizsargājamu koku un
dižakmeņu platību aprēķina, piemērojot koeficientu 628
m2, bet atsevišķi augošu ar ražošanu nesaistītu koku
platību -, piemērojot koeficientu 300 m2.
148.5 Ja ainavas elementu platība atrodas vairāku
lauksaimnieku valdījumā, katram lauksaimniekam piekritīgo ainavas
elementu platību nosaka atbilstoši tā valdījumā esošajai ainavas
elementa platībai.
148.6 Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta
pieprasījuma iesniedz pierādījumu, ka platība, ko aizņem šo
noteikumu 148.1 punktā minētie ainavas elementi,
atrodas viņa īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) kārtējā
gada 15. jūnijā.
148.7 Ja pārbaudē saimniecībā Lauku atbalsta dienests
konstatē deklarētā ainavas elementa neatbilstību šo noteikumu
prasībām, trūkstošo ainavas elementa platības lielumu var aizstāt
ar citu platību, kas atbilst ainavas elementa nosacījumiem, lai
nodrošinātu šo noteikumu 148.1 punkta nosacījumu
izpildi. Koku vai krūmu puduri, akmeņu kaudzes, dīķi, kā arī zeme
zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem pārbaudes laikā ir
identificējama, un lauksaimnieks pierāda, ka attiecīgais ainavas
elements atrodas tā īpašumā vai lietošanā."
18. Papildināt ar 155.1 punktu šādā
redakcijā:
"155.1 Lauksaimnieks, kas saimniecībā īsteno
bioloģisko ražošanu, nesniedz šo noteikumu 155. punktā minēto
informāciju par platību, kas pieteikta ekoshēmas atbalstam par
saudzējošu lauksaimniecības praksi."
19. Izteikt 157. punktu šādā redakcijā:
"157. Ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un
piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi piešķir par
lauksaimniecības zemes platību, par kuru ir augsnes agroķīmiskās
izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes
paraugu analīžu rezultāti un kurā laikposmā no priekšauga ražas
novākšanas vai iestrādes augsnē līdz atbalstam pieteiktā
kultūrauga ražas novākšanai vismaz vienu reizi izmanto kādu no
šādām metodēm:
157.1. tieša šķidrā organiskā mēslojuma - šķidrmēslu, vircas,
digestāta - izkliedi un iestrādi ar lentveida izkliedētāju vai
inžekcijas metodi, vienā hektārā iestrādājot vismaz 10 tonnu
organiskā mēslojuma;
157.2. minerālmēslu precīzo izkliedi;
157.3. augu aizsardzības līdzekļu precīzo izsmidzināšanu."
20. Svītrot 161. punktu.
21. Papildināt ar 161.1 punktu šādā
redakcijā:
"161.1 Lauksaimnieks informāciju par izmantoto šķidrā
organiskā mēslojuma, precīzo minerālmēslu izkliedes un augu
aizsardzības līdzekļu tehnoloģisko iekārtu, ja šī informācija nav
pieejama Valsts augu aizsardzības dienestā, kā arī informāciju
par nomāto tehniku vai pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic
pats lauksaimnieks, līdz kārtējā gada 5. novembrim elektroniski
iesniedz Lauku atbalsta dienestā, aizpildot veidlapu, kuras
paraugs pieejams Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā
pieteikšanās sistēmā, vai augšupielādē Valsts augu aizsardzības
dienesta uzturētajā informācijas sistēmā. Ja mēslošanas līdzekļus
neizkliedē vai augu aizsardzības līdzekļus neizsmidzina pats
lauksaimnieks, tas vismaz trīs gadus uzglabā un pēc pieprasījuma
uzrāda Valsts augu aizsardzības dienestam dokumentus, kas
apliecina ārpakalpojuma saņemšanu."
22. Papildināt ar 161.2 punktu šādā
redakcijā:
"161.2 Lauksaimnieks saimniecības uzskaites sistēmā
(lauku vēsturē), kas izveidota atbilstoši normatīvajiem aktiem
par prasībām ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no
lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma un par
lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un
marķēšanas prasībām un kontroles kārtību, norāda informāciju par
šķidrā organiskā mēslojuma, minerālmēslu un augu aizsardzības
līdzekļu izmantošanu saimniecībā par konkrētajiem laukiem un
uzrāda to pēc pieprasījuma Valsts augu aizsardzības
dienestam."
23. Svītrot 163. punktu.
24. Svītrot 164. punktu.
25. Papildināt ar 165.1 punktu šādā
redakcijā:
"165.1 Saistību gads ilgst no 1. janvāra līdz 31.
decembrim, bet, ja iepriekšējā gadā pirms saistību uzņemšanās
ģeotelpiskajā iesniegumā attiecīgajā platībā ir deklarēts
ilggadīgais zālājs (710. kods), aramzemē sētu stiebrzāļu vai
lopbarības zālaugu (arī proteīnaugu) maisījums (720. kods),
aramzemē sētu stiebrzāļu un tauriņziežu maisījums (760. kods),
auzas ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju (141. kods), vasaras
kvieši ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (113. kods),
ziemas kvieši ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (117.
kods), vasaras speltas kvieši ar stiebrzāļu pasēju vai
tauriņziežu pasēju (118. kods), ziemas speltas kvieši ar
stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (119. kods), vasaras
mieži ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju (133. kods), ziemas
mieži ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (135. kods),
rudzi ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (124. kods),
rudzu populācijas šķirnes, tostarp 'Kaupo', ar stiebrzāļu pasēju
vai tauriņziežu pasēju (125. kods), vasaras tritikāle ar
stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju (152. kods), ziemas tritikāle
ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (154. kods) vai
graudaugu un zirņu maisījums, kurā zirņi nepārsniedz 50 procentu,
ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju (446. kods), tad pēdējā
saistību gadā attiecīgo platību var pārveidot, sākot no 15.
jūlija."
26. Izteikt 167.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"167.1. par to ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību,
uz kuras ganību sezonā laikposmā no kārtējā gada 15. maija līdz
15. septembrim ganāmpulkā ir nodrošināts dzīvnieku vidējais
blīvums vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības uz vienu ilggadīgā
zālāja vai aramzemē sēta zālāja apstiprināto hektāru. Dzīvnieku
vidējo blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5.
pielikumu;".
27. Izteikt 178. punktu šādā redakcijā:
"178. Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās
saimniecībās piešķir par to ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto
zālāju platību, kurā ganību sezonā laikposmā no kārtējā gada 15.
maija līdz 15. septembrim ganāmpulkā ir nodrošināts dzīvnieku
vidējais blīvums vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības uz vienu
ilggadīgā zālāja un aramzemē sēta zālāja hektāru. Dzīvnieku
blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu. Prasība
par blīvumu nav attiecināma uz Eiropas Savienības nozīmes zālāju
biotopiem, tostarp putnu dzīvotnēm ilggadīgajos zālājos, un
ilggadīgajiem zālājiem, ko izmanto savvaļas ārstniecības augu
ievākšanai (līdz 20 hektāriem)."
28. Papildināt ar 188.1 punktu šādā
redakcijā:
"188.1 Saistīto ienākumu atbalstu nepiešķir par šo
noteikumu 13. punktā minēto ainavu elementu platību."
29. Izteikt 216. punktu šādā redakcijā:
"216. Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 20.
maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par
lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15.
maijam sertificēto sēklas kartupeļu apjomu."
30. Izteikt 218.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"218.1. attiecīgajā platībā tiek audzēti mīkstie kvieši
(Triticum aestivum L.), speltas kvieši (Triticum
spelta L.), cietie kvieši (Triticum turgidum L.
subsp. durum (Desf.) van Slageren), rudzi (Secale
cereale L.), tritikāle (Triticosecale Wittm), mieži
(Hordeum vulgare L.), sējas auzas (Avena sativa
L.), kailgraudu auzas (Avena nuda L.) un griķi
(Fagopyrum esculentum Moench);".
31. Izteikt 221. punktu šādā redakcijā:
"221. Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 20.
maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par
lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15.
maijam sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu."
32. Izteikt 224.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"224.1. attiecīgajā platībā tiek audzēts pļavas timotiņš, pļavas
auzene, hibrīdā airene, daudzziedu viengadīgā airene, sarkanā
auzene, ganību airene, niedru auzene, pļavas skarene, kamolzāle,
auzeņairene, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, inkarnāta
āboliņš, austrumu galega, lucerna, bastarda āboliņš, facēlija,
ragainie vanagnadziņi, zirņi, vīķi, lauka pupas, lupīna (saldā
jeb dzeltenā, baltā vai šaurlapu), velna auzas, sorgo, Sudānas
zāle, sorgo hibrīdi, kas radušies, krustojot sorgo un Sudānas
zāli, eļļas rutks vai esparsete;".
33. Izteikt 227. punktu šādā redakcijā:
"227. Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 20.
maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par
lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15.
maijam sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu."
34. Izteikt 256. punktu šādā redakcijā:
"256. Ja lauksaimnieks nokavē šo noteikumu 146., 155. un
161.1 punktā norādīto termiņu ne ilgāk kā par 10
darbdienām, piešķiramo atbalstu samazina par vienu procentu par
katru nokavēto darbdienu. Pēc šī termiņa pārsniegšanas attiecīgo
atbalsta iesniegumu noraida."
35. Izteikt 276. punktu šādā redakcijā:
"276. Platību uzraudzības (monitoringa) sistēmā ir iekļaujams
ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts, maksājums mazajiem
lauksaimniekiem, ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu
papildatbalsts, ienākumu papildatbalsts gados jauniem
lauksaimniekiem, ekoshēmas atbalsts par videi un klimatam
labvēlīgu lauksaimniecības praksi, ekoshēmas atbalsts par
agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās, saistīto ienākumu
atbalsts par cietes kartupeļiem, saistīto ienākumu atbalsts par
sertificētas sēklas kartupeļiem, saistīto ienākumu atbalsts par
sertificētām labības sēklām, saistīto ienākumu atbalsts par
sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām, saistīto
ienākumu atbalsts par vasaras rapsi un vasaras ripsi, saistīto
ienākumu atbalsts par miežiem, saistīto ienākumu atbalsts par
rudzu populācijas šķirnēm un šo intervenču atbilstības un
atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes nosacījumi."
36. Izteikt 311.7. apakšpunktu šādā redakcijā:
"311.7. summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 311.5. un
311.6. apakšpunkta nosacījumus, izmanto par bāzi atbalsta
samazinājuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu 14.10. un
14.11. apakšnodaļu."
37. Izteikt 349.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"349.1. par 0,5 procentiem, ja platību uzraudzības sistēmas
pārbaudēs tiek konstatēta netīša neatbilstība saskaņā ar
2022/1172 9. panta 5. punktu;".
38. Izteikt 349.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"349.6. par konstatētās neatbilstības samazinājuma procentu, kas
reizināts ar trīs, bet nepārsniedz 10 procentu, ja viena un tā
pati neatbilstība turpina pastāvēt vai atkārtojas vienu reizi
trīs secīgos kalendāra gados saskaņā ar regulas 2021/2116 85.
panta 6. punktu;".
39. Izteikt 352.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"352.1. vienu procentu, ja platība, kurā konstatēta neatbilstība,
pārsniedz 0,3 hektārus un veido līdz trim procentiem no platības,
uz kuru attiecināma konkrētā prasība;".
40. Izteikt 352.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"352.2. trim procentiem, ja platība, kurā konstatēta
neatbilstība, pārsniedz 0,3 hektārus un ir lielāka par trim
procentiem, bet nepārsniedz 20 procentu no platības, uz kuru
attiecināma konkrētā prasība;".
41. Izteikt 352.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"352.3. pieciem procentiem, ja platība, kurā konstatēta
neatbilstība, pārsniedz 0,3 hektārus un ir lielāka par 20
procentiem no platības, uz kuru attiecināma konkrētā
prasība;".
42. Izteikt 352.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"352.4. konstatētās neatbilstības samazinājuma procentu, kas
reizināts ar trīs, bet nepārsniedz 10 procentu, ja attiecīgais
pienākums nav izpildīts vai konkrētā neatbilstība atkārtojas
vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados;".
43. Papildināt ar 352.6. apakšpunktu šādā
redakcijā:
"352.6. 10 procentiem, ja nav nodrošināta pārveidotā vai
izveidotā ilggadīgā zālāja saglabāšana vismaz piecus secīgus
gadus pēc tā atkārtotas pārveidošanas vai izveidošanas atbilstoši
šo noteikumu 57. punktam."
44. Izteikt 353. punktu šādā redakcijā:
"353. Konstatējot neatbilstību 2. LLVS, 3. LLVS, 7. LLVS un 9.
LLVS standarta prasībām, tiešo maksājumu intervenču un lauku
attīstības platībatkarīgo intervenču atbalsta kopsumma, par kuru
lauksaimnieks ir iesniedzis ģeotelpisko iesniegumu, ir samazināma
par:
353.1. vienu procentu, ja platība, kurā konstatēta neatbilstība,
pārsniedz 0,3 hektārus un veido līdz trim procentiem no platības,
uz kuru attiecināma konkrētā prasība;
353.2. trim procentiem, ja platība, kurā konstatēta neatbilstība,
pārsniedz 0,3 hektārus un ir lielāka par trim procentiem, bet
nepārsniedz 20 procentu no platības, uz kuru attiecināma konkrētā
prasība;
353.3. pieciem procentiem, ja platība, kurā konstatēta
neatbilstība, pārsniedz 0,3 hektārus un ir lielāka par 20
procentiem no platības, uz kuru attiecināma konkrētā
prasība;
353.4. konstatētās neatbilstības samazinājuma procentu, kas
reizināts ar trīs, bet nepārsniedz 10 procentus, ja neatbilstība
atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados;
353.5. 15 līdz 100 procentiem, ja nav ievērotas attiecīgā
standarta prasības vai neatbilstība tām atkārtojas vairāk nekā
vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados un lauksaimnieks
nesniedz pamatotu skaidrojumu.
353.6. (Svītrots)".
45. Izteikt 354. punktu šādā redakcijā:
"354. Konstatējot neatbilstību 6. LLVS standarta prasību
ievērošanā, kad netiek sasniegta nepieciešamā platība, lai
prasības uzskatītu par izpildītām, tiešo maksājumu intervenču un
lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalsta kopsumma, par
kuru lauksaimnieks ir iesniedzis ģeotelpisko iesniegumu, ir
samazināma par:
354.1. vienu procentu, ja platība, kurā konstatēta neatbilstība,
pārsniedz 0,3 hektārus un veido līdz trim procentiem no platības,
uz kuru attiecināma konkrētā prasība;
354.2. trim procentiem, ja platība, kurā konstatēta neatbilstība,
pārsniedz 0,3 hektārus un ir lielāka par trim procentiem, bet
nepārsniedz 20 procentu no platības, uz kuru attiecināma konkrētā
prasība;
354.3. pieciem procentiem, ja platība, kurā konstatēta
neatbilstība, pārsniedz 0,3 hektārus un ir lielāka par 20
procentiem no platības, uz kuru attiecināma konkrētā
prasība;
354.4. konstatētās neatbilstības samazinājuma procentu, kas
reizināts ar trīs, bet nepārsniedz 10 procentus, ja neatbilstība
atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados;
354.5. 15 līdz 100 procentiem, ja nav ievērotas attiecīgā
standarta prasības vai neatbilstība tām atkārtojas vairāk nekā
vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados un lauksaimnieks
nesniedz pamatotu skaidrojumu."
46. Papildināt ar 354.1 punktu šādā
redakcijā:
"354.1 Ja tiek konstatētas neatbilstības vairākām
prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 7. LLVS standartu, tās
uzskatāmas par vienu neatbilstību un par to piemērojams
augstākais aprēķinātais atbalsta samazinājuma procents."
47. Izteikt 357. punktu šādā redakcijā:
"357. Valsts budžetā ieskaita 25 procentus no summas, kas
radusies, samazinot vai nepiešķirot tiešo maksājumu par
konstatētajām nosacījumu sistēmas neatbilstībām, saskaņā ar
regulas 2021/2116 86. pantu."
48. Izteikt 379. punktu šādā redakcijā:
"379. Šo noteikumu 36.5. apakšpunktā minētais atbalsta
pretendents, kura lauksaimniecības zemes platība nepārsniedz 20
hektāru, 2024., 2025., 2026. un 2027. gadā uzskatāms par vienu
darbaspēka vienību."
49. Papildināt ar 403. punktu šādā redakcijā:
"403. 2025. gadā šo noteikumu 252. punktā minēto iesniegumu Lauku
atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz
līdz kārtējā gada 1. maijam."
50. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā
(1. pielikums).
51. Izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā
(2. pielikums).
52. Izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā
(3. pielikums).
53. Izteikt 8. pielikumu jaunā redakcijā
(4. pielikums).
54. Izteikt 12. pielikumu jaunā redakcijā
(5. pielikums).
55. Svītrot 13. pielikumu.
56. Izteikt 16. pielikumu jaunā redakcijā
(6. pielikums).
57. Svītrot 18. pielikumu.
58. Izteikt 22. pielikumu jaunā redakcijā
(7. pielikums).
59. Izteikt 24. pielikumu jaunā redakcijā
(8. pielikums).
Ministru prezidente E. Siliņa
Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs
‒
ekonomikas ministrs V. Valainis
1. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 18. marta
noteikumiem Nr. 177
"1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 18. aprīļa
noteikumiem Nr. 198
Kultūraugu un zemes izmantošanas
veidu kodu saraksts
Tabulā ar "x" norādīts, par kuru kultūru iespējams
saņemt atbalstu, ņemot vērā atbalsta saņemšanas nosacījumus, kas
paredz, uz kuriem atbalsta veidiem nevar pretendēt
vienlaikus.
Nr.
p. k.
Kultūraugi, zemes izmantošanas veids
Kods1
Saistītais ienākumu atbalsts (turpmāk - SA)
Klimata un vides shēmas
(turpmāk - ekoshēmas atbalsts)
LA10.2. Vidi saudzē-
joša dārz-
kopība
LA10.4. Biško-
pības vienību apsaim-
niekošana appu-
teksnē-
šanas vajadzībām
LA10.5. Zālāju biotopu apsaim-
niekošana
LA11. Biolo-
ģiskā lauk-
saimnie-
cība
SI
2017
grupa
kultūraugs
SA2 par proteīn-
augiem
SA
par vasaras rapsi un vasaras ripsi
SA
par sertifi-
cētu labības sēklu
SA
par serti-
ficētu stiebr-
zāļu, lopba-
rības augu sēklu
SA
par dārze-
ņiem
SA
par augļiem un ogām
SA
par cietes kartu-
peļiem
SA
par sertificētas sēklas kartu-
peļiem
SA
par miežiem
SA
par rudzu populā-
cijas šķirnēm
par
videi un klimatam labvēlīgu lauk-
saim-
niecības praksi
ENP3: nektār-
augi, slāpekli piesais-
toši kultūr-
augi un aram-
zemē sētu stiebr-
zāļu vai tauriņ-
ziežu maisī-
jums, kurā tauriņ-
zieži > 50 %
ENP: zaļmēs-
lojuma augu aiz-
ņemtas papuves
ENP: starp-
kultū-
ras
ENP: zālāji pasējā
saudzē-
jošā lauk-
saimnie-
cības prakse
zālāju saglabā-
šanas veici-
nāšana
agro-
ekolo-
ģijas prakses biolo-
ģiskajās saim-
niecībās
1.
Graudaugi
1.1.
Auzas
140
x
x
x
x
x
x
x
347
1.2.
Auzas ar stiebrzāļu vai
tauriņziežu pasēju
141
x
x
x
x
x
x
x
347
1.3.
Kvieši, vasaras
111
x
x
x
x
x
x
x
700
1.4.
Kvieši, vasaras, ar
stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju
113
x
x
x
x
x
x
x
700
1.5.
Kvieši, ziemas
112
x
x
x
x
x
x
x
700
1.6.
Kvieši, ziemas, ar stiebrzāļu
pasēju vai tauriņziežu pasēju
117
x
x
x
x
x
x
x
700
1.7.
Speltas kvieši, vasaras
115
x
x
x
x
x
x
x
700
1.8.
Speltas kvieši, vasaras, ar
stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju
118
x
x
x
x
x
x
x
700
1.9.
Speltas kvieši, ziemas
116
x
x
x
x
x
x
x
700
1.10.
Speltas kvieši, ziemas, ar
stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju
119
x
x
x
x
x
x
x
700
1.10.1
Cietie kvieši, vasaras
180
x
x
x
x
x
x
x
700
1.10.2
Cietie kvieši, vasaras, ar
stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju
181
x
x
x
x
x
x
x
700
1.11.
Mieži, vasaras
131
x
x
x
x
x
x
x
x
426
1.12.
Mieži, vasaras, ar stiebrzāļu
vai tauriņziežu pasēju
133
x
x
x
x
x
x
x
x
426
1.13.
Mieži, ziemas
132
x
x
x
x
x
x
x
x
426
1.14.
Mieži, ziemas, ar stiebrzāļu
pasēju vai tauriņziežu pasēju
135
x
x
x
x
x
x
x
x
426
1.15.
Rudzi
121
x
x
x
x
x
x
x
510
1.16.
Rudzi ar stiebrzāļu pasēju
vai tauriņziežu pasēju
124
x
x
x
x
x
x
x
510
1.17.
Rudzi, populācijas šķirnes,
t. sk. 'Kaupo'
122
x
x
x
x
x
x
x
x
510
1.18.
Rudzi, populācijas šķirnes,
t. sk. 'Kaupo', ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu
pasēju
125
x
x
x
x
x
x
x
x
510
1.19.
Tritikāle, vasaras
150
x
x
x
x
x
x
x
341
1.20.
Tritikāle, vasaras, ar
stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju
152
x
x
x
x
x
x
x
341
1.21.
Tritikāle, ziemas
151
x
x
x
x
x
x
x
341
1.22.
Tritikāle, ziemas, ar
stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju
154
x
x
x
x
x
x
x
341
1.23.
Griķi
160
x
x
x
x
x
x
x
341
1.24.
Griķi ar tauriņziežu
pasēju
161
x
x
x
x
x
x
x
341
1.25.
Graudaugu un vīķu maisījums,
kurā vīķi > 50 %
447
x
x
x
x
x
x
x
150
1.26.
Graudaugu un zirņu maisījums,
kurā zirņi > 50 %, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu
pasēju
446
x
x
x
x
x
x
x
150
1.27.
Graudaugu un zirņu maisījums,
kurā zirņi > 50 %
445
x
x
x
x
x
x
x
150
1.28.
Kukurūza biogāzes
ieguvei
791
x
x
x
x
x
x
182
1.29.
Citur neminēta kukurūza
741
x
x
x
x
x
x
182
1.30
Citur neminēta kukurūza ar
starpkultūru
742
x
x
x
x
x
x
182
1.31
Citur neminēta kukurūza ar
zālāju pasēju
743
x
x
x
x
x
x
182
2.
Zālāji
2.1.
Stiebrzāļu un lopbarības zālaugu maisījumi
2.1.1.
Ilggadīgie
zālāji4
710
x
x
x
x
x
116
2.1.2.
Aramzemē sētu stiebrzāļu vai
lopbarības zālaugu (arī proteīnaugu) maisījums
720
x
x
x
x
150
2.1.3.
Aramzemē sētu stiebrzāļu un
tauriņziežu maisījums, kurā tauriņzieži
> 50 %
760
x
x
x
x
x
150
2.2.
Stiebrzāles tīrsējā
2.2.1.
Pļavas timotiņš sēklas
ieguvei
731
x
x
x
x
x
481
2.2.2.
Pļavas auzene sēklas
ieguvei
732
x
x
x
x
x
481
2.2.3.
Hibrīdā airene sēklas
ieguvei
733
x
x
x
x
x
481
2.2.4.
Daudzziedu viengadīgā airene
sēklas ieguvei
734
x
x
x
x
x
481
2.2.5.
Sarkanā auzene sēklas
ieguvei
735
x
x
x
x
x
481
2.2.6.
Ganību airene sēklas
ieguvei
736
x
x
x
x
x
481
2.2.7.
Niedru auzene sēklas
ieguvei
737
x
x
x
x
x
481
2.2.8.
Pļavas skarene sēklas
ieguvei
738
x
x
x
x
x
481
2.2.9.
Kamolzāle sēklas ieguvei
739
x
x
x
x
x
481
2.2.10.
Citur neminētas
stiebrzāles
713
x
x
x
x
x
481
2.2.11.
Auzeņairene sēklas
ieguvei
761
x
x
x
x
x
481
3.
Tauriņzieži, tostarp pākšaugi, tīrsējā
3.1.
Sarkanais āboliņš
723
x
x
x
x
x
150
3.2.
Inkarnāta āboliņš
781
x
x
x
x
x
150
3.3.
Sarkanais āboliņš sēklas
ieguvei
773
x
x
x
x
x
x
481
3.3.1
Inkarnāta āboliņš sēklas
ieguvei
782
x
x
x
x
x
x
481
3.4.
Baltais āboliņš
724
x
x
x
x
x
150
3.5.
Baltais āboliņš sēklas
ieguvei
774
x
x
x
x
x
x
481
3.6.
Bastarda āboliņš
725
x
x
x
x
x
150
3.7.
Bastarda āboliņš sēklas
ieguvei
775
x
x
x
x
x
x
481
3.8.
Lucerna
726
x
x
x
x
x
150
3.9.
Lucerna sēklas ieguvei
776
x
x
x
x
x
x
481
3.10.
Austrumu galega
727
x
x
x
x
x
150
3.11.
Austrumu galega sēklas
ieguvei
777
x
x
x
x
x
x
481
3.12.
Ragainais vanagnadziņš
728
x
x
x
x
x
150
3.13.
Ragainais vanagnadziņš sēklas
ieguvei
778
x
x
x
x
x
x
481
3.14.
Amoliņš
729
x
x
x
x
x
150
3.15.
Amoliņš sēklas ieguvei
779
x
x
x
x
x
481
3.16.
Esparsete
714
x
x
x
x
x
150
3.17.
Esparsete sēklas ieguvei
784
x
x
x
x
x
x
481
3.18.
Lauka (sīksēklu, vidēji rupju
sēklu, rupjsēklu) pupas, t. sk. cūku (dārza) pupas
410
x
x
x
x
x
x
x
x
562
3.19.
Zirņi
420
x
x
x
x
x
x
x
x
562
3.20.
Lupīna (saldā jeb dzeltenā,
baltā, šaurlapu)
430
x
x
x
x
x
x
562
3.21.
Vīķi, vasaras
441
x
x
x
x
x
x
150
3.22.
Vīķi, vasaras, sēklas
ieguvei
471
x
x
x
x
x
x
x
481
3.23.
Vīķi, ziemas
442
x
x
x
x
x
x
150
3.24.
Vīķi, ziemas, sēklas
ieguvei
472
x
x
x
x
x
x
x
481
3.25.
Soja
443
x
x
x
x
x
x
x
150
3.26.
Soja sēklas ieguvei
473
x
x
x
x
x
x
481
3.27.
Zirņi ar stiebrzāļu pasēju
vai tauriņziežu pasēju
421
x
x
x
x
x
x
562
3.28.
Pupas ar stiebrzāļu pasēju
vai tauriņziežu pasēju
411
x
x
x
x
x
x
562
3.29.
Soja ar stiebrzāļu pasēju vai
tauriņziežu pasēju
444
x
x
x
x
x
x
150
4.
Eļļas augi un šķiedraugi
4.1.
Kaņepes
170
x
x
x
x
x
x
x
1479
4.2.
Lini, šķiedras
310
x
x
x
x
x
x
x
1479
4.3.
Lini, eļļas
330
x
x
x
x
x
x
x
402
4.4.
Rapsis, vasaras
211
x
x
x
x
x
x
x
949
4.5.
Rapsis, ziemas
212
x
x
x
x
x
x
949
4.6.
Ripsis, vasaras
213
x
x
x
x
x
x
x
949
4.7.
Ripsis, ziemas
214
x
x
x
x
x
x
949
5.
Dārzeņi
5.1.
Sēklas kartupeļi
821
x
x
x
x
x
x
x
2636
5.2.
Cietes kartupeļi
825
x
x
x
x
x
x
x
2636
5.3.
Citur neminēti kartupeļi
820
x
x
x
x
x
x
2636
5.4.
Tomāti
826
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.5.
Ziedkāposti
842
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.6.
Citur neminēti kāposti
(baltie vai sarkanie galviņkāposti, rožu jeb Briseles
kāposti, galda kolrābji, sparģeļkāposti, virziņkāposti jeb
Savojas kāposti, lapu kāposti, brokoļi, Pekinas kāposti,
izņemot lopbarības kāpostus)
870
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.7.
Burkāni
843
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.8.
Galda bietes, mangolds (lapu
bietes)
844
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.9.
Gurķi un kornišoni
845
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.10.
Sīpoli, šalotes sīpoli,
maurloki, lielloku sīpoli un batūni
846
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.11.
Ķiploki
847
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.12.
Puravi
849
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.13.
Galda rāceņi, turnepši
851
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.14.
Galda kāļi
856
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.15.
Selerijas
852
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.16.
Redīsi un melnie rutki
853
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.17.
Pētersīļi
854
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.18.
Pastinaks
855
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.19.
Dārza ķirbis, cukīni, kabači,
patisoni
857
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.20.
Vīģlapu ķirbis
888
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.21.
Lielaugļu ķirbis
886
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.22.
Muskata ķirbis
887
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.23.
Parastās jeb dārza
pupiņas
859
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.24.
Skābenes
860
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.25.
Spināti
862
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.26.
Mārrutki
863
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.27.
Salāti
864
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.28.
Parastās dilles
874
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.29.
Topinambūri
865
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.30.
Paprika
867
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.31.
Baklažāni
868
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.32.
Sparģeļi
869
x
x
x
x
x
x
x
3841
5.33.
Lopbarības bietes,
cukurbietes
831
x
x
x
x
x
1479
5.34.
Dārzeņi, ja vienlaidu platībā
augošas SA2 atbalsttiesīgās dārzeņu kultūraugu
sugas katra aizņem mazāk par 0,1 ha un kopējā saimniecības
aramzemes platība nav lielāka par 10 ha
871
x
x
x
x
x
x
x
3841
6.
Augļi un ogas
6.1.
Zemenes
926
x
x
x
x
x
x
1357
6.2.
Arbūzi un melones
937
x
x
x
x
x
x
x
1357
7.
Ilggadīgie stādījumi
7.1.
Ābeles
911
x
x
x
x
x
x
1344
7.2.
Bumbieres
912
x
x
x
x
x
x
1344
7.3.
Saldie un skābie ķirši
932
x
x
x
x
x
x
1275
7.4.
Plūmes
914
x
x
x
x
x
x
1275
7.5.
Aronijas
918
x
x
x
x
x
x
1395
7.6.
Smiltsērkšķis
919
x
x
x
x
x
x
1395
7.7.
Avenes
921
x
x
x
x
x
x
1395
7.8.
Upenes
922
x
x
x
x
x
x
1416
7.9.
Sarkanās un baltās
jāņogas
933
x
x
x
x
x
x
1416
7.10.
Krūmmellenes (zilenes)
924
x
x
x
x
x
x
1416
7.11.
Lielogu dzērvenes
934
x
x
x
x
x
x
1416
7.12.
Ērkšķogas
927
x
x
x
x
x
x
1416
7.13.
Krūmcidonijas
928
x
x
x
x
x
x
1395
7.14.
Kazenes
929
x
x
x
x
x
x
1395
7.15.
Dārza pīlādži
931
x
x
x
x
x
x
1395
7.16.
Vīnogas
935
x
x
x
x
x
x
1357
7.17.
Sausserdis
938
x
x
x
x
x
x
1357
7.18.
Irbene
939
x
x
x
x
x
x
1357
7.19.
Plūškoks
915
x
x
x
x
x
x
1357
7.20.
Augļu koki un ogulāji
(izņemot zemenes), ja vienlaidu platībā augošas SA
atbalsttiesīgās augļu koku un ogulāju sugas katra aizņem
mazāk par 0,1 ha
950
x
x
x
x
x
x
1357
7.21.
Citur neminēti ilggadīgie
stādījumi ēdamo augļu un ogu ieguvei5
952
x
x
x
x
x
1357
7.22.
Kokaugu stādaudzētavas
lauksaimniecības zemē
640
x
x
x
x
x
10319
7.23.
Rabarberi
861
x
x
x
x
x
x
1357
7.24.
Lavanda
885
x
x
x
x
x
x
820
8.
Īscirtmeta atvasāji, enerģijas augi
8.1.
Apse
644
x
296
8.2.
Kārkli
645
x
296
8.3.
Baltalksnis
646
x
296
8.4.
Miežabrālis
641
x
296
8.5.
Klūdziņprosa
642
x
296
9.
Pārējie
9.1.
Garšaugi un kultivēti
ārstniecības augi (fenhelis, baziliks, timiāns, estragons,
anīss, majorāns, oregano jeb raudene, salvija, izops,
piparmētra, pupumētra, vērmele, lofants, naktssvece,
deviņvīru spēks, ābolmētra, citronmelisa, tauksakne,
ehinācija, ārstniecības lupstājs, dižzirdzene, raspodiņš,
sirds mātere)
848
x
x
x
x
820
9.2.
Sierāboliņš
880
x
x
x
x
x
820
9.3.
Kumelīte, vasaras
889
x
x
x
x
x
820
9.4.
Kumelīte, ziemas
890
x
x
x
x
x
820
9.5.
Kliņģerīte
882
x
x
x
x
x
820
9.6.
Cigoriņš
883
x
x
x
x
820
9.7.
Ārstniecības gurķene
884
x
x
x
x
x
820
9.8.
Sējas koriandrs jeb
kinza
877
x
x
x
x
x
x
820
9.9.
Ķimene
878
x
x
x
x
820
9.10.
Mārdadzis
879
x
x
x
x
x
x
820
9.11.
Sinepe, tostarp baltā
sinepe
215
x
x
x
x
x
820
9.12.
Sinepe ar tauriņziežu
pasēju
216
x
x
x
x
820
9.13.
Facēlija
715
x
x
x
x
x
x
x
820
9.14.
Facēlija ar tauriņziežu
pasēju
716
x
x
x
x
x
x
820
9.14.1
Eļļas rutks sēklas
ieguvei
218
x
x
x
x
x
x
x
820
9.14.2
Velna auzas sēklas
ieguvei
783
x
x
x
x
x
x
x
820
9.14.3
Sorgo, Sudānas zāle, sorgo
hibrīdi sēklas ieguvei
784
x
x
x
x
x
x
x
820
9.15.
Tabaka
340
x
x
820
9.16.
Nektāraugi savstarpējos
maisījumos vai citur neminētie nektāraugi (t. sk. zilā
kāpnīte, malva, izops, mātere, gurķumētra, salvija,
citronmētra, tauksakne, raudene)
940
x
x
x
x
x
820
9.17.
Citi kultivēti nektāraugi
(ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa (citronmētra,
citronmelisa), daglītis, dedestiņa, kaķumētra,
rudzupuķe)
930
x
x
x
x
x
820
9.18.
Papuve, izņemot zaļmēslojuma
augu papuvi
610
x
x
x
0
9.19.
Zaļmēslojuma augu papuve
612
x
x
x
x
0
9.20.
Saulespuķe
960
x
x
x
200
9.21.
Dažādi kultūraugi nelielā
aramzemes platībā jeb vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu
laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem
mazāk par 0,1 ha, vai platības, ko izmanto ziedu
audzēšanai
811
x
x
x
x
200
9.22.
Pārējie kultūraugi, sēti
tīrsējā aramzemē
872
x
x
x
x
200
9.23.
Pārējie citur neminētie
kultūraugi, sēti kā kultūraugu maisījums aramzemē
873
x
x
x
x
200
9.24.
Platība, kurā dabiski
iesējušos augu īpatsvars pārsniedz 25 %, dārzeņu kultūraugu
skaits vienā kvadrātmetrā ir mazāks par šo noteikumu
2. pielikumā norādīto skaitu un nav īstenoti nezāļu
ierobežošanas agrotehniskie pasākumi vismaz tādā apjomā, lai
netiktu kavēta kultūraugu augšana un kultūraugi sasniegtu
ražas novākšanai piemērotu gatavību6
792
x
0
9.25.
Lauksaimniecībā izmantojamā
zeme, par kuru kārtējā gadā nevar saņemt
atbalstu7
620
x
0
Piezīmes.
1 Kods - kultūraugu un lauksaimniecības zemes
izmantošanas veida kods.
2 SA - saistītais ienākumu atbalsts.
3 ENP - ekoloģiski nozīmīga platība.
4 Pie ilggadīgajiem zālājiem deklarē platību,
kura piecus gadus pēc kārtas ir deklarēta kā aramzemē sētu
stiebrzāļu un (vai) lopbarības zālaugu (āboliņa, lucernas,
vīķa, amoliņa, esparsetes, austrumu galegas, ragainā
vanagnadziņa) maisījums vai kā stiebrzāles tīrsējā, vai kā
lopbarības zālaugi tīrsējā. Pie ilggadīgiem zālājiem deklarē
arī platību, kas atzīta par bioloģiski vērtīgu zālāju vai no
lauksaimnieciskās darbības atkarīgu ES nozīmes zālāju biotopu,
vai putnu dzīvotni.
5 Kultūraugi, kas audzējami atbalsttiesīgajā
platībā, - persiki, aprikozes, korintes, kizili, aktinīdijas,
citronliānas, lazdas (ēdamo augļu šķirnes) u. c.
6 Platības, kurās līdz kārtējā gada 25. jūnijam
augošie vai iesētie kultūraugi vai kultūraugu maisījums
nedominē līdz kārtējā gada 31. augustam, to īpatsvars ir mazāks
par 75 % no laukā augošajiem augiem, tostarp tiem, kas
iesējušies dabiski, vai dārzeņu platības, ja kultūraugu skaits
vienā kvadrātmetrā ir mazāks par šo noteikumu 2. pielikumā
noteikto skaitu un ja dārzeņu platībā nav īstenoti nezāļu
ierobežošanas agrotehniskie pasākumi tādā apjomā, lai netiktu
kavēta kultūraugu augšana un kultūraugi sasniegtu ražas
novākšanai piemērotu gatavību (kad raža ir izmantojama
pārtikai, lopbarībai vai tālākai pārstrādei).
7 Lauksaimniecības zeme, par kuru kārtējā gadā
nevar saņemt atbalstu, - lauksaimniecības zemes platība, kas
nav apstrādāta ilgākā laikposmā (platība sākusi apaugt ar
krūmiem vai krūmu atvasēm, vai nav pļauta zāle, un par to
liecina vairāku gadu laikā izveidojies kūlas slānis)."
2. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 18. marta
noteikumiem Nr. 177
"4. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 18. aprīļa
noteikumiem Nr. 198
Iesniegums platības iekļaušanai
kaņepju THC monitoringā
I. Informācija par klientu
Vārds
Uzvārds
Firma (nosaukums)
Personas kods/reģistrācijas Nr.
LAD klienta reģistrācijas numurs
Adrese
II. Kontaktinformācija
Tālruņa numurs
Mobilā tālruņa numurs
E-pasta adrese
III. Informācija par platību
Kaņepju platība (ha), kas pieteikta ilgtspēju sekmējošajam
ienākumu pamatatbalstam (ņemot vērā papildinājumus un
labojumus)
Ar parakstu apliecinu, ka:
1) līdz kārtējā gada 30. jūnijam samaksāšu Valsts augu
aizsardzības dienesta izsniegtajā rēķinā norādīto summu par
dalības maksu kaņepju tetrahidrokanabinola (THC)
monitoringā;
2) sniegšu Valsts augu aizsardzības dienestam visu
nepieciešamo informāciju, tostarp 10 dienu laikā rakstiski
informēšu par kaņepju ziedēšanas sākumu;
3) piedalīšos kaņepju THC analīzēm paredzēto augu
paraugu noņemšanā;
4) sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa;
5) apzinos, ka par nepatiesas vai neprecīzas informācijas
sniegšanu dalība THC monitoringā var tikt anulēta un
iemaksātā summa netiks atmaksāta;
6) piekrītu rēķina nosūtīšanai strukturēta
elektroniska rēķina formātā (xml) uz e-adresi (ja
tāda izveidota) vai pdf un xml formātā uz norādīto
e-pasta adresi.
IV. Datums un paraksts*, vārds, uzvārds
V. Pieņēma. Datums un paraksts, vārds, uzvārds
(aizpilda Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieks)
Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un
"paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments
sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko
dokumentu noformēšanu."
3. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 18. marta
noteikumiem Nr. 177
"5. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 18. aprīļa
noteikumiem Nr. 198
Dzīvnieku vidējā blīvuma
noteikšana nosacītās liellopu vienībās, to pārrēķiniem
piemērojamais koeficients un standarta izlaide par liellopu
vienību
I. Dzīvnieku
vidējā blīvuma noteikšana
Dzīvnieku vidējo blīvumu nosacītās liellopu vienībās uz
saimniecības kopējo atbalsttiesīgo ilggadīgo zālāju un aramzemē
sēto zālāju platību aprēķina, izmantojot šādu formulu:
NLB - dzīvnieku blīvums (nosacītās liellopu
vienības);
L - saimniecības atbalsttiesīgā ilggadīgo zālāju un aramzemē
sēto zālāju platība (ha);
DZ1; 2 .. n - dzīvnieku skaits saimniecībā
(gab.);
k1; 2 .. n - dzīvnieku pārrēķiniem
piemērojamais koeficients.
II. Pārrēķina
koeficienti un standarta izlaide par liellopu vienību
Nr. p. k.
Dzīvnieki
Pārrēķina koeficients
nosacītās liellopu vienībās
Standarta izlaide, euro
par dzīvnieku
1.
Buļļi, govis un citi
liellopi, vecāki par 24 mēn.
1,000*
1.1.
buļļi, vecāki par 24
mēn.
1,000*
282,00
1.2.
slaucamās govis
1,000*
1991,39
1.3.
zīdītājgovis
1,000*
1696,40
1.4.
teles, vecākas par 24
mēn.
1,000*
356,13
2.
Liellopi vecumā no 6 līdz 24
mēn.
0,600*
2.1.
liellopi vecumā no 6 līdz 12
mēn.
0,600*
317,64
2.2.
buļļi vecumā no 12 līdz 24
mēn.
0,600*
482,75
2.3.
teles vecumā no 12 līdz 24
mēn.
0,600*
264,33
3.
Liellopi vecumā līdz 6
mēn.
0,400*
317,64
4.
Zirgu dzimtas dzīvnieki,
vecāki par 6 mēn.
1,000*
250
5.
Aitas (tai skaitā mufloni) un
kazas
0,150*
5.1.
aitu mātes
0,150*
115,61
5.2.
pārējās aitas
0,150*
81,19
5.3.
kazu mātes
0,150*
392,57
5.4.
pārējās kazas
0,150*
39,85
6.
Sivēnmātes (> 50 kg)
0,500*
935,86
7.
Cūkas, izņemot
sivēnmātes
0,300*
7.1.
sivēni svarā līdz 20 kg
0,300*
106,04
7.2.
pārējās cūkas
0,300*
173,56
8.
Dējējvistas
0,014*
17,76
9.
Mājputni, izņemot
dējējvistas
0,030*
9.1.
broileri
0,030*
6,65
9.2.
citi putni
0,030*
11,23
10.
Truši u. c. kažokzvēri
0,030**
10.1.
trušu mātes
0,030**
190,15
11.
Brieži (staltbrieži),
kamieļi
0,610**
-
12.
Dambrieži, lamas,
alpakas
0,300**
-
13.
Ziemeļamerikas brieži
(baltastes un melnastes brieži)
0,400**
-
14.
Stirnas
0,130**
-
15.
Viena bišu saime
0,2**
124,98
Piezīmes.
1. * Koeficients atbilstoši Komisijas 2021. gada
21. decembra Īstenošanas regulai (ES) 2021/2290, ar
ko nosaka noteikumus par metodēm, ar kādām aprēķina kopējos
izlaides un rezultātu rādītājus, kuri izklāstīti
I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES)
2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu
stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā
ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un
kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda
(ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai
(ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES)
Nr. 1307/2013.
2. ** Koeficients, ņemot vērā zinātniskos datus un konkrētos
apstākļus."
4. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 18. marta
noteikumiem Nr. 177
"8. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 18. aprīļa
noteikumiem Nr. 198
Normatīvajos aktos noteiktās
pārvaldības prasības (TANPP) saskaņā ar regulas 2021/2115 III
pielikumu
I. Klimats un
vide
Normatīvo aktu prasības
Kompetentā kontroles
institūcija
TANPP 1. Fosfātu piesārņojuma
kontrole
1.1. Lauksaimnieks ir saņēmis ūdens resursu lietošanas
atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens resursu
lietošanas atļauju, ja, veicot lauksaimnieciskas darbības,
izmanto vairāk nekā 10 m3 virszemes vai
pazemes ūdeņu diennaktī
Ministru kabineta 2003. gada 23. decembra
noteikumu Nr. 736 "Noteikumi par ūdens resursu
lietošanas atļauju" 2.1.1. apakšpunkts
Lauku atbalsta dienests
1.2. Lauksaimnieks tieši vai netieši neievada virszemes vai
pazemes ūdeņos piesārņojošās vielas, kas minētas
normatīvajos aktos par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, un
šīs vielas saturošus produktus, tostarp degvielu, eļļu un
smērvielas, notekūdeņus, mēslošanas līdzekļus, augu
aizsardzības līdzekļus, mazgāšanas un dezinfekcijas
līdzekļus un biocīdus
Minētās vielas un tās saturošie produkti ir lietojami
vai uzglabājami veidā, kas nepieļauj šo vielu netiešu
noplūdi virszemes vai pazemes ūdeņos. To tvertnes,
konteineri un iepakojums ir cieši noslēgts, bez sūces vai
mehāniskiem bojājumiem, un tos uzglabā tā, lai nepieļautu
šo vielu nonākšanu zemē un izsūkšanos cauri augsnei vai
nogulumiežiem
Lauku atbalsta dienests
TANPP 2. Ūdens resursu aizsardzība
(attiecas uz īpaši jutīgajām teritorijām)
2.1. Kūtsmēslu apsaimniekošanas
pasākumi un mēslojuma lietošanas aizliegums gar virszemes
ūdensobjektiem
Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas
5. punkta "c" apakšpunkts attiecībā uz
mēslošanas līdzekļu lietošanu
Valsts augu aizsardzības dienests
Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra
noteikumu Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo
darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" 4.2., 4.4.1.,
4.4.2., 4.4.3., 4.6.6., 5.1., 5.2., 7.1.
un 7.3.2. apakšpunkts un 20. punkts
Lauku atbalsta dienests
2.2. Pasākumi attiecībā uz
mēslošanas līdzekļu lietošanu un uzskaiti
Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr.
834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no
lauksaimnieciskās darbības izraisīta
piesārņojuma" 3.1.1., 3.3.2. un 3.3.4. apakšpunkts
un 6. punkts
Valsts augu aizsardzības dienests
TANPP 3. Savvaļas putnu
aizsardzība
3.1. Pasākumi, lai saglabātu,
uzturētu vai atjaunotu atsevišķu putnu sugu dzīvotņu
daudzveidību un teritoriju
Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9.
panta 3. un 4. punkts
Lauku atbalsta dienests
3.2. Piesārņojuma vai kaitējuma
novēršana dzīvotnēm un savvaļas putnu dzīvei
Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr.
940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un
apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu
un to buferzonu
noteikšanu" 37., 41. un 44.
punkts
Lauku atbalsta dienests,
mežu platībās - Valsts meža dienests
TANPP 4. Dabisko biotopu un savvaļas
dzīvnieku un augu aizsardzība
4.1. Dabisko biotopu un savvaļas
dzīvnieku un augu aizsardzība
Dabas lieguma teritorijā:
Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264
"Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 16.3., 16.4.,
16.11., 16.16. apakšpunkts (izņemot 16.16.3.3., 16.16.3.4.,
16.16.3.5. un 16.16.3.6. apakšpunktu)
Dabas parka teritorijā:
Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264
"Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 24.3., 24.4.,
un 24.11.1. apakšpunkts
Aizsargājamo ainavu apvidus teritorijā:
Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264
"Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 32.3.
apakšpunkts
Dabas pieminekļa teritorijā:
Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264
"Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi"
40.3. apakšpunkts
Lauku atbalsta dienests
4.2. Pasākumi attiecībā uz
aizsargājamām augu sugām
Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr.
940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un
apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu
un to buferzonu noteikšanu" 45.9., 45.10. un 45.12.
apakšpunkts
Lauku atbalsta dienests
II. Sabiedrības
veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība
Normatīvo aktu prasības
Kompetentā kontroles
institūcija
TANPP 5. Pārtikas nekaitīgums
5.1.
Pārtikas vispārējās nekaitīguma prasības
Eiropas Parlamenta un Padomes
2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko
paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un
prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un
paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, 14., 15.
pants, 17. panta 1. punkts, 18., 19. un 20. pants
Pārtikas un veterinārais
dienests
5.2.
Higiēnas noteikumi
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas
(EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu I
pielikuma A daļas II nodaļas 4. punkta "g",
"h" un "j" apakšpunkts, 5. punkta
"f" un "h" apakšpunkts un 6. punkts, I
pielikuma A daļas III nodaļas 8. punkta "a",
"b", "d", "e" apakšpunkts un
9. punkta "a" un "c" apakšpunkts
Eiropas Komisijas 2009. gada 22. decembra Regulas (ES)
Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām
un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā
satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos pielikums
Komisijas 2018. gada 21. marta Īstenošanas regulas (ES)
2018/470 par sīki izstrādātiem noteikumiem par maksimāli
pieļaujamo atlieku daudzumu, kuru ņem vērā, lai pārbaudītu
pārtikas produktus, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri Eiropas
Savienībā apstrādāti saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 11.
pantu, 3., 4. un 5. pants
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija
Regulas (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas
procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo
daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas
produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK)
Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas
Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004, 14.
pants
Komisijas 2019. gada 7. novembra Regula (ES) 2019/1871
par darbību izraisošām atsauces vērtībām attiecībā uz
neatļautām farmakoloģiski aktīvām vielām dzīvnieku
izcelsmes pārtikā un ar ko atceļ Lēmumu 2005/34/EK
Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra
Regulas (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli
pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku
izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes
Direktīvu 91/414/EEK, 18. pants
Pārtikas un veterinārais
dienests
5.3.
Piena ieguve un pirmapstrāde
Eiropas Parlamenta un Padomes
2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko
nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku
izcelsmes pārtiku, III pielikuma IX sadaļas I
nodaļas I daļas 1. punkta "b",
"c", "d" un "e" apakšpunkts, 2.
punkta "a", "b" un "c"
apakšpunkts, 3. punkta "a" apakšpunkts,
"b" apakšpunkta "i" un "ii"
apakšpunkts un "c" apakšpunkts, 4. un 5. punkts,
III pielikuma IX sadaļas II nodaļas A sadaļas 1.,
2., 3. un 4. punkts, III pielikuma IX sadaļas II
nodaļas B sadaļas 1. punkta "a" un
"d" apakšpunkts, 2. un 4. punkts
Pārtikas un veterinārais
dienests
5.4.
Olu aprite
Eiropas Parlamenta un Padomes
2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko
nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku
izcelsmes pārtiku, III pielikuma X sadaļas I
nodaļas 1. punkts
Pārtikas un veterinārais
dienests
5.5.
Lauksaimniecības dzīvnieku barības nekaitīgums
Eiropas Parlamenta un Padomes
2005. gada 12. janvāra Regulas (EK)
Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības, 5.
panta 1., 5. un 6. punkts, I pielikuma A daļas I sadaļas 4.
punkta "e" un "g" apakšpunkts, I
pielikuma A daļas II sadaļas 2. punkta "a",
"b" un "e" apakšpunkts un III pielikuma
1. un 2. punkts
Pārtikas un veterinārais
dienests
TANPP 6. Ierobežojumi hormonālas,
tireostatiskas iedarbības vielu un betaagonistu
lietošanā
Ministru kabineta 2009. gada 28.
jūlija noteikumu Nr. 831 "Noteikumi par ierobežojumiem
zāļu lietošanā dzīvniekiem un prasības dzīvnieku un to
izcelsmes produktu apritei, ja dzīvniekiem lietotas
zāles" 2., 4., 6., 7., 8., 9., 14., 15., 17., 18., 19.
un 20. punkts
Pārtikas un veterinārais
dienests
TANPP 7. Augu aizsardzības līdzekļu
lietošana
Augu aizsardzības likuma 7.
panta pirmās daļas pirmais teikums, 10.
panta pirmā daļa (neattiecas vārdi "Eiropas un
Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas noteiktos labas
augu aizsardzības prakses principus (publicēti Valsts augu
aizsardzības dienesta tīmekļvietnē) un augu aizsardzības
līdzekļu lietošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos
integrētās augu aizsardzības principus un prasības visos
tajos paredzētajos gadījumos")
Valsts augu aizsardzības
dienests
Ministru kabineta 2011. gada 13.
decembra noteikumu Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu
lietošanas noteikumi" 9., 12. un 13.
punkts
Valsts augu aizsardzības
dienests
TANPP 8. Augu aizsardzības līdzekļu
lietošana
8.1. Augu aizsardzības līdzekļu
uzglabāšana, atlieku likvidēšana un apmācības
apliecinājums
Augu aizsardzības likuma 9. panta trešā daļa
Ministru kabineta 2013. gada 13. decembra noteikumu Nr.
950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas
noteikumi" 3., 4., 5., 7., 15., 16. un
17. punkts
Augu aizsardzības likuma 7. panta piektās
daļas 1. punkts
Valsts augu aizsardzības
dienests
8.2.
Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas
Augu aizsardzības likuma 11.
panta 1. punkts
Valsts augu aizsardzības
dienests
8.3.
Augu aizsardzības līdzekļu lietojuma ierobežojumi
aizsargājamās teritorijās
Ministru kabineta 2013. gada 13. decembra noteikumu Nr. 950
"Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi"
25. punkts
Augu aizsardzības līdzekļu lietojuma ierobežojumi, kas
noteikti normatīvajos aktos par aizsargājamo dabas
teritoriju individuālo aizsardzību un izmantošanu
Valsts augu aizsardzības
dienests
III. Dzīvnieku
labturība
Normatīvo aktu prasības
Kompetentā kontroles
institūcija
TANPP 9. Teļu labturība
Ministru kabineta 2003. gada 2.
septembra noteikumu Nr. 491 "Teļu labturības
prasības"
3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 15., 17., 18., 19., 20. un 25.
punkts
Pārtikas un veterinārais
dienests
Ministru kabineta 2008. gada 2.
janvāra noteikumu Nr. 5 "Lauksaimniecības dzīvnieku
vispārīgās labturības
prasības" 6., 10., 11., 12., 14. un 15.
punkts, kā arī 18.4. un 18.5. apakšpunkts un
18.1 punkts
Pārtikas un veterinārais
dienests
TANPP 10. Cūku labturība
Ministru kabineta 2009. gada 7.
jūlija noteikumu Nr. 743 "Cūku labturības prasības"
9., 10., 11., 12., 13., 13.1,
13.2, 13.3, 13.4,
13.5, 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22.,
23., 24., 25., 26., 27., 28., 28.1,
28.2, 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36.,
37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45.punkts
Pārtikas un veterinārais
dienests
TANPP 11. Vispārīgās
lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasības
Ministru kabineta 2008. gada 2. janvāra noteikumu
Nr. 5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās
labturības prasības" 3., 5., 6.,
7., 7.1, 8., 9., 9.1,
10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punkts,
18.2., 18.4., 18.5., 18.6. un 18.8. apakšpunkts,
18.1, 19., 19.1,
19.2 un 20. punkts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada
11. decembra Regulas (ES) 2019/6 par veterinārajām
zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK, 107. panta 1.,
2., 3., 4., 5. punkts* un 108. pants**
* Antimikrobiālo zāļu
lietošana.
** Produktīvo dzīvnieku
īpašnieku un turētāju īstenotā zāļu lietošanas
uzskaite.
Pārtikas un veterinārais
dienests
"
5. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 18. marta
noteikumiem Nr. 177
"12. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 18. aprīļa
noteikumiem Nr. 198
Atšķirīgu un viengadīgu kultūraugu
saraksts
Nr. p. k.
Kultūraugu ģints, suga
Kultūrauga kods
Nosaukums latīņu valodā
Ietver sugas vai
apakšsugas
Viengadīgie kultūraugi
1.
Graudzāļu ģintis
1.1.
Auzas
140, 141, 783
Avena
Sējas auzas, kailgraudu
auzas, velna auzas
x
1.2.
Kvieši, vasaras
111, 113, 180, 181
Triticum
Mīkstie kvieši, cietie
kvieši
x
1.3.
Kvieši, ziemas
112, 117
Triticum
Mīkstie kvieši
x
1.4.
Speltas kvieši, vasaras
115, 118
Triticum
x
1.5.
Speltas kvieši, ziemas
116, 119
Triticum
x
1.6.
Mieži, vasaras
131, 133
Hordeum
x
1.7.
Mieži, ziemas
132, 135
Hordeum
x
1.8.
Rudzi
121, 122, 124, 125
Secale
x
1.9.
Tritikāle, vasaras
150, 152
Triticosecale
x
1.10.
Tritikāle, ziemas
151, 154
Triticosecale
x
1.11.
Kukurūza
791, 741, 742, 743
Zea
Parastā kukurūza,
cukurkukurūza
x
1.12.
Sorgo
784
Sorghum
Sorgo, Sudānas zāle, sorgo
hibrīdi
x
2.
Sūreņu ģintis
2.1.
Griķi
160, 161
Fagopyrum
x
2.2.
Skābenes
860
Rumex
x
3.
Čemurziežu ģintis
3.1.
Pētersīļi
854
Petroselinum
Lapu pētersīļi, sakņu
pētersīļi
3.2.
Selerijas
852
Apium
Sakņu selerijas, lapu
selerijas, kātu selerijas
3.3.
Ķimenes
878
Carum
3.4.
Burkāni
843
Daucus
x
3.5.
Pastinaks
855
Pastinaca
3.6.
Fenhelis
848
Foeniculum
3.7.
Koriandrs
877
Coriandrum
3.8.
Dille
874
Ane …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.