Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem

Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs, nosakot sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtību un tiesiskās attiecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. 2 2.pants. Likuma darbības joma (1) Šis likums nosaka sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas vispārīgo kārtību un regulēšanas sistēmas izveides un darbības pamatprincipus. (2) Valsts regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā komercdarbību šādās nozarēs (turpmāk — regulējamās nozares): 1) enerģētika; 2) elektroniskie sakari; 3) pasts; 4) (izslēgts ar 25.02.2016. likumu); 5) sadzīves atkritumu apsaimniekošana; 6) ūdenssaimniecība; 7) depozīta iepakojuma apsaimniekošana. (3) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.) (4) To sabiedrisko pakalpojumu veidus, kuru sniegšanu nepieciešams regulēt, regulējamās nozarēs nosaka Ministru kabinets. (5) (Izslēgta ar 14.06.2007. likumu.) 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004., 26.10.2006., 14.06.2007., 11.06.2009., 25.02.2016. un 30.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2020. Otrās daļas 7. punkts stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 29. punktu) 3.pants. Regulējamie sabiedriskie pakalpojumi Regulējamie sabiedriskie pakalpojumi, kuru sniegšanu regulē saskaņā ar šo likumu, ir preču ražošana, pakalpojumu sniegšana un infrastruktūras (inženierbūvju vai inženiertehnisku risinājumu, kā arī ar to izmantošanu saistītu resursu komplekss, kas nepieciešams preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai) pakalpojumi regulējamās nozarēs atbilstoši nozaru speciālajiem normatīvajiem aktiem (turpmāk — sabiedriskie pakalpojumi). 4 (11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.) 4.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un sabiedrisko pakalpojumu lietotāji (1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tāds komersants, kurš regulējamās nozarēs sniedz sabiedriskos pakalpojumus noteiktā teritorijā un kura darbība sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā tiek regulēta saskaņā ar šo likumu. (2) Sabiedrisko pakalpojumu lietotāji (turpmāk — lietotāji) ir fiziskās vai juridiskās personas, kuras no sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem saņem sabiedriskos pakalpojumus. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2001. un 02.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2005.) 5.pants. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pamatprincipi Sabiedriskos pakalpojumus regulē saskaņā ar šo likumu izveidota sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde, kas darbojas neatkarīgi un patstāvīgi, izpildot šajā likumā noteiktās funkcijas, pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, lai aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību saskaņā ar taisnīguma, atklātības, neitralitātes, vienlīdzības un proporcionalitātes principiem. 6 II nodaļa Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde — regulators 6.pants. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde (1) Sabiedriskos pakalpojumus regulējamās nozarēs regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk —regulators). (2) Regulators patstāvīgi pilda tam ar likumu nodotās funkcijas un savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. (3) Uz regulatoru netiek attiecināts Valsts civildienesta likums. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2001., 11.06.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 7.pants. Regulators (1) Regulators uzrauga, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā regulējamās nozarēs tiktu ievērots šis likums, kā arī regulējamo nozaru speciālie normatīvie akti. (2) Regulators ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts un patstāvīgs sava likumā apstiprinātā budžeta izpildē. (3) Regulatora lēmējinstitūcija ir padome. Padome regulatora vārdā pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Padome nolikumā nosaka regulatora amatpersonas tiesības pieņemt lēmumu regulatora vārdā un šīs amatpersonas kompetences apjomu. (4) Regulatora priekšsēdētāju, kas ir arī padomes priekšsēdētājs (turpmāk — priekšsēdētājs), un četrus padomes locekļus pēc Ministru kabineta priekšlikuma amatā ieceļ Saeima. Padomes locekli, tai skaitā priekšsēdētāju, atkārtoti iecelt amatā var ne vairāk kā vienu reizi. (41) Priekšsēdētāja un padomes locekļa amata pretendentus Ministru kabinets izraugās atklātā konkursā. Pretendentu atlasi veic pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisija, kuru vada Valsts kancelejas direktors. Šīs komisijas sastāvā ir Valsts kancelejas direktors, ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, satiksmes ministrs, klimata un enerģētikas ministrs vai attiecīgā ministra deleģēts pārstāvis. Pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās arī Valsts kancelejas pieaicināti biedrību pārstāvji. Pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja. (42) Ministru kabinets nosaka: 1) pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību; 2) pretendentu atlases kritērijus un vērtēšanas kārtību; 3) pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību. (43) Priekšsēdētāju un padomes locekli ieceļ amatā, nodrošinot atbilstīgu rotāciju, lai 12 kalendāra mēnešu periodā amata pilnvaru termiņš beidzas ne vairāk kā diviem padomes locekļiem vai priekšsēdētājam un ne vairāk kā vienam padomes loceklim (turpmāk — atbilstīga rotācija). (44) Priekšsēdētāju un padomes locekli ieceļ amatā uz pieciem gadiem, izņemot šā panta 4.5 daļā minēto gadījumu. (45) Ja, ieceļot amatā priekšsēdētāju vai padomes locekli uz šā panta 4.4 daļā noteikto termiņu, nav iespējams nodrošināt atbilstīgu rotāciju, priekšsēdētāju vai padomes locekli ieceļ amatā uz pilnvaru termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem, bet nav garāks par septiņiem gadiem, nodrošinot atbilstīgu rotāciju. (5) Ja priekšsēdētāja vai padomes locekļa pilnvaras kāda iemesla dēļ izbeidzas pirms noteiktā pilnvaru termiņa beigām, Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ amatā citu priekšsēdētāju vai padomes locekli, nodrošinot atbilstīgu rotāciju. (6) Regulators ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona. Regulatoram ir sava manta, patstāvīga bilance un konts Valsts kasē. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001., 02.12.2004., 11.06.2009., 14.07.2011., 13.02.2020., 30.01.2020. un 12.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2026.) 8.pants. Regulators pašvaldību regulējamās nozarēs 9 (Izslēgts ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2009.) 9.pants. Regulatora funkcijas (1) Regulators pilda šādas funkcijas: 1) aizstāv lietotāju intereses un veicina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību; 2) nosaka tarifu vai tarifu augšējās robežas aprēķināšanas un noteikšanas metodiku, kā arī tarifu vai tarifu augšējās robežas piemērošanas kārtību, ja nozares speciālie likumi neparedz citus tarifu noteikšanas principus; 3) nosaka tarifus vai tarifu augšējo robežu, ja nozares speciālie likumi neparedz citus tarifu noteikšanas principus; 4) licencē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai reģistrē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju; 5) izskata strīdus šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā; 6) sekmē konkurenci regulējamās nozarēs un uzrauga sabiedrisko pakalpojumu atbilstību licences nosacījumiem, vispārējās atļaujas noteikumiem, noteiktām kvalitātes prasībām, tehniskajiem noteikumiem, standartiem, kā arī līgumu noteikumiem; 7) sniedz regulējamo nozaru atbildīgajām ministrijām pēc to pieprasījuma informāciju un priekšlikumus par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jautājumiem; 8) informē sabiedrību par savu darbību un arī par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbību sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā; 9) pilda citas funkcijas, kas noteiktas nozares speciālajos likumos; 10) (izslēgts ar 14.07.2011. likumu); 11) (izslēgts ar 14.07.2011. likumu). (2) Regulators savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. (3) Regulators nodrošina tās informācijas aizsardzību, kas ir tā rīcībā par sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un to darbību. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009., 14.07.2011., 25.09.2014. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2020.) 10.pants. Regulatora tiesības (1) Regulators, pildot likumā noteiktās funkcijas, ir tiesīgs pieprasīt un netraucēti bez maksas saņemt no sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no amatpersonām šo uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju neatkarīgi no tās slepenības pakāpes. (2) Regulatora priekšsēdētājs var piedalīties Ministru kabineta komitejas sēdēs. Normatīvo aktu projektus izskatīšanai Ministru kabinetā regulators iesniedz ar tā Ministru kabineta locekļa starpniecību, kurš ir politiski atbildīgs par attiecīgo jomu, nozari vai apakšnozari. Institūcijām, kas iesniedz Ministru kabinetam ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saistītu normatīvo aktu projektus, tie jāiesniedz arī regulatoram saskaņošanai. (3) Regulators izskata iesniegumus un sūdzības par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, izņemot iesniegumus un sūdzības par zaudējumiem, maksājuma dokumentiem vai parāda piedziņu. (4) (Izslēgta no 01.07.2020. ar 30.01.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 28. punktu) (41) Pārkāpuma lietas elektroenerģijas un dabasgāzes apgādē saskaņā ar Enerģētikas likumu un Elektroenerģijas tirgus likumu izskata padome vai priekšsēdētāja norīkota regulatora amatpersona. (5) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu) (6) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu) (7) Regulators nosaka kvalitātes prasības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un kompensācijas noteikšanas kārtību, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav nodrošinājis noteiktām prasībām atbilstošu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti. Regulators nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ekonomiskas vai tiesiskas saistības vai stimulus, kas veicina sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu atbilstoši noteiktajām kvalitātes prasībām. (8) Regulators nosaka speciālās regulatīvās vides izveides, īstenošanas, uzraudzības un izbeigšanas nosacījumus un kārtību, kā arī minētajā vidē piemērojamos pasākumus. (9) Regulators sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kas īsteno speciālo regulatīvo vidi, var uz noteiktu laiku piemērot tādu atkāpi no noteiktiem regulatora izdotā ārējā normatīvā akta noteikumiem, kas pieļaujama speciālās regulatīvās vides ietvaros. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004., 11.06.2009., 14.07.2011., 30.01.2020., 13.02.2020. un 12.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2026.) 11.pants. Regulatora neatkarība (1) Regulators ir neatkarīgs likumā noteikto funkciju pildīšanā. (2) Regulators savu funkciju pildīšanā nav padots valsts vai pašvaldību institūcijām. (3) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.) (4) Regulatora administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, vai regulatora faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa triju tiesnešu sastāvā. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību. (5) Pieteikuma par regulatora izdotā administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu iesniegšana tiesā neaptur šā administratīvā akta darbību. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001., 11.06.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 12.pants. Regulatora atbildība (1) Regulators ir atbildīgs par savas darbības likumību. (2) Zaudējumus, kas radušies regulatora prettiesiska lēmuma vai prettiesiska administratīvā akta dēļ, atlīdzina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 13 (02.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.01.2005.) 13.pants. Regulatora darbības atklātums (1) Regulatora pieņemtie lēmumi ir atklāti, un tie tiek publicēti šajā likumā noteiktajā kārtībā. (2) Regulators sniedz informāciju valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī ieteikumus lietotājiem un veic citus pasākumus, lai nodrošinātu savas darbības atklātumu, izskaidrotu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju rīcību un izzinātu sabiedrības attieksmi pret to. 14 14.pants. Regulatora darbības kontrole (1) Regulators reizi gadā līdz 1. jūlijam iesniedz Saeimai rakstveida pārskatu par savu darbību iepriekšējā gadā un zvērināta revidenta pārbaudītu pilnu finanšu pārskatu. Regulators pārskatā tostarp ietver informāciju par tā apstiprinātiem tarifiem vismaz tādiem regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem enerģētikā, kuru energoapgādes sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju vai kuru lietotājiem piegādātās enerģijas apjoms pārsniedz 2 000 000 kilovatstundu gadā, kā arī elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru, dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru un vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru un šo regulēto pakalpojumu sniedzēju iepriekšējā perioda tarifu ieņēmumu un izdevumu novirzēm no spēkā esošā tarifu projekta. Šī informācija tiek publicēta regulatora tīmekļvietnē. (2) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu) (3) Regulators katru gadu sniedz Saeimai pārskatu par kārtējā gada likumā par valsts budžetu apstiprinātā regulatora budžeta izpildi un regulatora darbību. (31) Reizi gadā priekšsēdētājs Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā ziņo par regulatora darbību. (4) Regulators reizi piecos gados veic neatkarīgu savas darbības novērtējumu un publicē to regulatora tīmekļvietnē. 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004., 11.06.2009., 14.07.2011., 22.11.2017., 23.11.2023. un 12.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2026. Sk. pārejas noteikumu 34. punktu) 15.pants. Patērētāju tiesību aizsardzība regulējamās nozarēs (1) Regulators sadarbojas ar patērētāju tiesību aizsardzības biedrībām, kuras izveidotas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā un aizsargā patērētāju tiesības regulējamās nozarēs, kā arī ar patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības un kontroles iestādēm. (2) Pārstāvis no Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai citas kompetentas un pilnvarotas valsts iestādes, kuras kompetencē ir patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzība un kontrole attiecīgajā regulējamā nozarē, ir tiesīgs piedalīties regulatora sēdē ar padomdevēja tiesībām, ja regulatora sēdē tiek izskatīti jautājumi par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai nodrošināšanu attiecīgajā regulējamā nozarē. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2009.) 15.1 pants. Pašvaldību konsultatīvā institūcija 17 (Izslēgts ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 15.2 pants. Konsultatīvā padome (1) Regulators izveido konsultatīvo padomi, kurā iekļauj pārstāvjus no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Konkurences padomes, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un, ja nepieciešams, citām iestādēm, kā arī no patērētāju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, pašvaldību un sociālo partneru intereses pārstāvošām biedrībām un nodibinājumiem. (2) Konsultatīvās padomes uzdevumi ir: 1) nodrošināt iespējami plašākas publiskās konsultācijas par regulatora darbības stratēģiju, sniedzot ieteikumus regulatora stratēģiskajiem darba virzieniem un izskatot regulatora stratēģijas īstenošanas gaitu un darba pilnveidošanas iespējas; 2) sekmēt priekšlikumu sniegšanu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu un attiecīgu normatīvo aktu vai plānošanas dokumentu sagatavošanu regulējamās nozarēs. (3) Konsultatīvās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs. 18 (13.02.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2026.) III nodaļa. Sabiedrisko pakalpojumu licencēšana un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju reģistrēšana(Nodaļas nosaukums 25.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.10.2014.) 16.pants. Sabiedrisko pakalpojumu licence (1) Sabiedrisko pakalpojumu licence (turpmāk — licence) dod sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam tiesības uzņemties līdzīgas saistības vienlaikus pret vairākiem lietotājiem licencē noteiktajā teritorijā (turpmāk — licences darbības zona) un nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt šiem lietotājiem sabiedriskos pakalpojumus noteiktā kvalitātē un kvantitātē par noteiktajiem tarifiem. (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā regulators licencē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un regulējamo nozaru komersantus, kā arī licences pieprasījuma iesniegšanas kārtību, ja tā nav noteikta nozaru speciālajos likumos. (3) Ja to paredz regulējamo nozaru speciālie normatīvie akti, regulators uz noteiktu laiku izsniedz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam un regulējamo nozaru komersantam licenci, norādot tajā sabiedrisko pakalpojumu veidus. (4) Regulators lēmumus par licenču izsniegšanu, piešķirto licenču anulēšanu (atcelšanu), atteikumu piešķirt licenci, kā arī par grozījumiem licences nosacījumos, ja tie attiecas uz sabiedriskā pakalpojuma veidu, licences termiņu vai licences darbības zonu, 30 dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas publicē savā tīmekļvietnē. (5) Regulators uzrauga licences nosacījumu izpildi un sabiedrisko pakalpojumu atbilstību licences nosacījumiem. (6) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.) 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004., 11.06.2009., 14.07.2011., 25.09.2014. un 12.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2026.) 17.pants. Licences nosacījumi (1) Licencē norāda sabiedriskā pakalpojuma veidu, licences termiņu, licences darbības zonu kā ģeogrāfisku teritoriju, licences grozīšanas un anulēšanas (atcelšanas) iespējas, kā arī īpašos nosacījumus, kurus paredz regulējamās nozares speciālie normatīvie akti. (2) Licences nosacījumiem jābūt objektīvi pamatotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem un atklātiem. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2005.) 18.pants. Licences nosacījumu grozīšana, licences anulēšana (atcelšana) un darbības apturēšana (1) Pamatotu ierosinājumu grozīt izsniegtās licences nosacījumus vai anulēt (atcelt) licenci sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iesniedz regulatoram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (2) Regulators groza izsniegtās licences nosacījumus, ja: 1) ir stājušies spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kas attiecas uz regulējamo sabiedrisko pakalpojumu veidu; 2) citādi nav iespējams nodrošināt ekonomiski pamatotu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu licences darbības zonā; 3) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis pamatotu ierosinājumu; 4) grozījumi licences nosacījumos lietotājiem uzlabos sabiedriskā pakalpojuma nepārtrauktību, drošību un kvalitāti, neatstājot negatīvu ietekmi uz sabiedriskā pakalpojuma izmaksām, šā pakalpojuma nepārtrauktību, drošību un kvalitāti citiem lietotājiem attiecīgajā licences darbības zonā. (3) Regulators anulē (atceļ) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam izsniegto licenci, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs: 1) neievēro vai pārkāpj tam izsniegtās licences nosacījumus; 2) neievēro vai pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās prasības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā; 3) izslēgts no komercreģistra; 4) iesniedzis pamatotu ierosinājumu; 5) 12 mēnešu laikā no licences izsniegšanas dienas nav sācis sniegt sabiedriskos pakalpojumus (ja licencē nav noteikts sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas sākuma termiņš). (4) Par licences nosacījumu grozīšanu regulators rakstveidā brīdina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vismaz 30 dienas iepriekš. Šā panta otrās daļas 3.punktā noteiktajā gadījumā regulators nosaka brīdināšanas termiņu. (5) Par licences anulēšanu (atcelšanu) regulators rakstveidā brīdina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vismaz trīs mēnešus iepriekš. Šā panta trešās daļas 3., 4. un 5.punktā noteiktajā gadījumā, kā arī anulējot (atceļot) licenci saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, regulators nosaka brīdināšanas termiņu. (6) (Izslēgta ar 25.09.2014. likumu) (7) Regulators aptur izsniegtās licences darbību, ja ir pamatotas aizdomas par to, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neievēro vai pārkāpj tam izsniegtās licences nosacījumus vai normatīvajos aktos noteiktās prasības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā vai ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbība ir apturēta. (8) Administratīvā procesa likumā noteiktais tiesiska administratīvā akta atcelšanas termiņa ierobežojums netiek piemērots, izdarot grozījumus licencē vai licenci anulējot (atceļot) saskaņā ar šo likumu. (9) Lēmumu par licences izsniegšanu, piešķirtās licences anulēšanu (atcelšanu), atteikumu piešķirt licenci, par grozījumiem licences nosacījumos vai licences darbības apturēšanu vai atjaunošanu regulators pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā. Iesniegums par licences izsniegšanu, piešķirtās licences anulēšanu (atcelšanu), par grozījumiem licences nosacījumos vai licences darbības atjaunošanu tiek uzskatīts par iesniegtu dienā, kad regulators saņēmis visus normatīvajos aktos norādītos dokumentus un visu nepieciešamo informāciju. 21 (02.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009., 14.07.2011., 25.09.2014. un13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2020.) 18.1 pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju reģistrēšana (1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kura darbību nepieciešams regulēt, bet regulējamo nozaru speciālie normatīvie akti neparedz licencēšanu vai citādu reģistrēšanos, ir tiesības uzsākt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, ja tas šajā likumā vai regulējamo nozaru speciālajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēts sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju reģistrā vai sarakstā (turpmāk — reģistrs). (2) Regulators nosaka sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas vispārējās atļaujas noteikumus (turpmāk — vispārējās atļaujas noteikumi), kas ir saistoši visiem reģistrētajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbību nepieciešams regulēt un kuriem saskaņā ar regulējamo nozaru speciālajiem normatīvajiem aktiem nav vajadzīga licence. (3) Regulators veido reģistru un nodrošina tā publisku pieejamību. (4) Vispārējās atļaujas noteikumos, ja regulējamo nozaru speciālie normatīvie akti neparedz citu reģistrēšanas kārtību, regulators nosaka: 1) reģistrā iekļaujamās ziņas; 2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam izvirzāmās reģistrēšanas prasības un kārtību, kādā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosūta paziņojumu par reģistrāciju (turpmāk — reģistrācijas paziņojums) vai paziņojumu par darbības izbeigšanu; 3) reģistrācijas paziņojumā vai paziņojumā par darbības izbeigšanu ietveramo informāciju; 4) kārtību, kādā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju izslēdz no reģistra un atkārtoti reģistrē; 5) kārtību, kādā regulators informē reģistrācijas paziņojuma iesniedzēju par termiņu, kādā tas tiks reģistrēts, par tiesībām uzsākt sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu, ja noteiktā termiņā nav saņemts regulatora lēmums par atteikumu reģistrēt reģistrācijas paziņojuma iesniedzēju, un par attiecīgā regulatora lēmuma pārsūdzības iespējām; 6) prasības un nosacījumus sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai. (5) Ja regulators mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav rakstveidā informējis reģistrācijas paziņojuma iesniedzēju par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts. Reģistrācijas paziņojums tiek uzskatīts par iesniegtu dienā, kad regulators saņēmis visu vispārējās atļaujas noteikumos norādīto informāciju. (6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izbeigt sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram paziņojumu par darbības izbeigšanu un ir izslēgts no reģistra. (7) Regulators izslēdz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju no reģistra šādos gadījumos: 1) regulators ir saņēmis sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja paziņojumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu; 2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbība ir apturēta; 3) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir izslēgts no komercreģistra; 4) (izslēgts no 01.07.2020. ar 30.01.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 28. punktu); 41) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbība ir izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai nodokļu administrācijas vai komercreģistra iestādes lēmumu; 5) citos regulējamo nozaru speciālajos normatīvajos aktos minētajos gadījumos. (8) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir izslēgts no reģistra saskaņā ar šā panta septītās daļas 4.punktu, tam ir tiesības atsākt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ne agrāk kā pēc viena gada no izslēgšanas dienas, ja tas ir novērsis pārkāpumu, par kuru tika izslēgts no reģistra, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu un šajā likumā noteiktajā kārtībā atkārtoti reģistrēts. 22 (25.09.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.2020. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2020.) IV nodaļa Tarifu noteikšana 19.pants. Tarifu noteikšanas kārtība (1) Sabiedrisko pakalpojumu tarifus regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji aprēķina saskaņā ar noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku un pēc savas iniciatīvas vai regulatora pieprasījuma iesniedz regulatoram aprēķināto tarifu projektus kopā ar tarifu aprēķina projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu. (2) Regulators izvērtē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegto noteiktā kārtībā aprēķināto tarifu projektu un tarifu aprēķina projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu 90 dienu laikā pēc tā saņemšanas. Ja regulators konstatē, ka tarifu projekts ir aprēķināts nepareizi vai tarifu aprēķina projektā minētās tarifus veidojošās izmaksas ir nepamatotas, regulators var uzdot sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam veikt tarifu projekta pārrēķinu vai noraidīt tarifu projektu. (21) Tarifu projekta pārrēķinu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic regulatora noteiktā termiņā, kas nevar būt īsāks par piecām darbdienām. (3) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu) (4) (Izslēgta ar 14.07.2011. likumu) (5) Regulators ir tiesīgs pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegtajā aprēķināto tarifu projektā un tarifus veidojošo izmaksu pamatojuma dokumentos nav pietiekamu ziņu objektīvai aprēķināto tarifu projekta apstiprināšanai vai noraidīšanai. Regulatora pieprasīto papildu informāciju vai dokumentus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iesniedz regulatora noteiktā termiņā, kas nevar būt īsāks par 10 dienām. (6) Regulators, ja nepieciešams, tarifu projekta izvērtēšanai vai paskaidrojumu sniegšanai pieaicina attiecīgā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvjus, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā izveidotu patērētāju tiesību aizsardzības biedrību pārstāvjus vai neatkarīgus ekspertus. (7) Regulators izvērtēto tarifu projektu apstiprina vai noraida 30 dienu laikā pēc tā izskatīšanas. (71) Lai sasniegtu šā likuma 20. panta pirmajā daļā noteikto mērķi, regulators saskaņā ar tarifu vai tarifu augšējās robežas aprēķināšanas un noteikšanas metodiku, kā arī tarifu vai tarifu augšējās robežas piemērošanas kārtību var grozīt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja tarifu projektu, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tarifu projekta izvērtēšanas procesā šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā un termiņā nesniedz regulatoram papildu informāciju par tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu vai ja kāda no tarifus veidojošajām izmaksām ir ekonomiski nepamatota un regulators tarifu projekta izvērtēšanas laikā to var apliecināt citā tiesiskā ceļā. (8) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu) (9) Ja izvērtētos tarifu projektus noraida, regulators 10 dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas sniedz motivētu noraidījumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. (10) Tarifu projektu apstiprināšanas gadījumā regulators par to 10 dienu laikā paziņo sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. (11) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu) (12) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu) (13) Tarifu projekta pārrēķina termiņu un regulatora pieprasītās papildu informācijas vai dokumentu iesniegšanas termiņu neieskaita šā panta otrajā daļā noteiktajā tarifu projekta izvērtēšanas termiņā. (14) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs regulējamās nozares speciālajos normatīvajos aktos minētajos gadījumos un kārtībā tarifu var noteikt pats. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktais tarifs atbilst regulējamās nozares speciālajam normatīvajam aktam, regulators lemj par noteikto tarifu, neizdodot administratīvo aktu rakstveidā, un triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas paziņojumu par noteikto tarifu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Paziņojumā norāda, kur un kādā termiņā lēmumu var pārsūdzēt, un publikācijas datums ir uzskatāms par pārsūdzības termiņa sākumu. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktais tarifs neatbilst regulējamās nozares speciālajam normatīvajam aktam, regulators izdod administratīvo aktu rakstveidā un septiņu dienu laikā pēc pieņemšanas publicē to oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001., 02.12.2004., 11.06.2009., 14.07.2011., 13.02.2020. un 12.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2026.) 20.pants. Tarifu apmērs (1) Tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti, ja nozares speciālie normatīvie akti neparedz citus tarifu noteikšanas principus. Ja mainās tarifus ietekmējošie faktori, piemēram, rentabilitāte, regulators var ierosināt tarifu pārskatīšanu un pieprasīt, lai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noteiktā termiņā iesniedz tarifu projektu kopā ar tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu. (2) Regulators var apstiprināt kopējās sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās izmaksas vai kopējos sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atļautos ieņēmumus saskaņā ar tarifu vai tarifu augšējās robežas aprēķināšanas un noteikšanas metodiku, kā arī tarifu vai tarifu augšējās robežas piemērošanas kārtību, ja nozares speciālie likumi neparedz citus tarifu noteikšanas principus. 24 (13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.2020.) 21.pants. Tarifu atklātums (1) Regulators noteikto tarifu vai tarifu augšējās robežas aprēķināšanas un noteikšanas metodiku, kā arī tarifu vai tarifu augšējās robežas piemērošanas kārtību publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā tīmekļvietnē 10 dienu laikā pēc tās noteikšanas. (2) Regulators nosaka kārtību, kādā lietotāji var iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iesniegtajiem tarifu projektiem, iesniegt savus priekšlikumus un ieteikumus regulatoram un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. Minēto kārtību publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 10 dienu laikā pēc tās noteikšanas. (3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par aprēķināto tarifu projektu 10 dienu laikā pēc projekta iesniegšanas regulatoram publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā tīmekļvietnē, ja tāda ir, kā arī iesniedz to regulatoram publicēšanai regulatora tīmekļvietnē. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja tarifu projekts skar lietotājus, kuri atrodas konkrētā administratīvajā teritorijā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par aprēķināto tarifu projektu nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās tīmekļvietnē. (4) Regulators lēmumu, ar kuru noteikts tarifs, 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ja noteiktais tarifs skar lietotājus, kuri atrodas konkrētā administratīvajā teritorijā, regulators lēmumu, ar kuru noteikts tarifs, nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās tīmekļvietnē. (5) Apstiprinātie tarifi stājas spēkā ne agrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas. (6) Pieteikuma par tāda administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, kuru izdevis regulators un ar kuru apstiprināts tarifs, iesniegšana tiesā neaptur šā administratīvā akta darbību. (7) Regulators, nosakot šā panta otrajā daļā minēto kārtību, uzliek sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par pienākumu, publicējot informāciju par iesniegto tarifu projektu, norādīt tajā piedāvātās izmaiņas, spēkā esošo tarifu un piedāvāto tarifu (palielinājuma vai samazinājuma) salīdzinājumu, piedāvāto tarifu spēkā stāšanās datumu un tarifu izmaiņu pamatojumu, ja saskaņā ar Informācijas atklātības likumu tarifu projektā un tarifus veidojošo izmaksu pamatojumā ietvertā informācija ir vispārpieejama. 25 (11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 25.09.2014., 13.02.2020. un 12.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2026.) V nodaļa Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība 22.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktība, drošība un kvalitāte (1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespēju saņemt nepārtrauktus sabiedriskos pakalpojumus. (2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nodrošina attiecīgajā regulējamā nozarē noteikto sabiedrisko pakalpojumu drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību. (3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nodrošina tehniskajiem noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem atbilstošu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kādā laikposmā nevar nodrošināt tehniskajiem noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem atbilstošu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, tas atlīdzina lietotājam nodarītos zaudējumus saskaņā ar līguma nosacījumiem vai normatīvo aktu prasībām. (4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji izmanto un sekmē efektīvas, ekonomiskas un drošas tehnoloģijas un darba paņēmienu ieviešanu sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai un uzlabošanai. (5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var pārtraukt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu tiem lietotājiem, kuri nav samaksājuši par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem vai nav izpildījuši citas saistības pret sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2020.) 23.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pārveidošana un darbības izbeigšana 27 (Izslēgts ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2009.) 24.pants. Sabiedrisko pakalpojumu pieprasījums (1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam licences darbības zonā jānodrošina sabiedriskie pakalpojumi pēc lietotāju un citu personu pamatota pieprasījuma, ja šā pakalpojumu sniedzēja finansiālās un objektu vai infrastruktūras tehniskās iespējas to pieļauj. (2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izskata sabiedrisko pakalpojumu pieprasījumu, izvērtē tā pamatotību un pieprasīto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās izmaksas un ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc reģistrēta pieprasījuma saņemšanas informē pieprasītāju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu. (3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 30 dienu laikā pēc reģistrētā pieprasījuma saņemšanas sniedz pieprasītājam pamatotu rakstveida atteikumu, ja attiecīgo sabiedrisko pakalpojumu sniegšana nav iespējama, un informē par to regulatoru. (4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var vienoties ar pieprasītāju, ka tas sedz ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu saistītos papildu izdevumus. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2005.) 25.pants. Informācijas nodrošināšana (1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz regulatoram tā pieprasīto informāciju regulatora noteiktajā laikā un kārtībā. (2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina regulatoram iespēju brīvi iegūt jebkuru informāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem un nepieciešamo informāciju par cita veida komercdarbību, kā arī iespēju iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja grāmatvedības dokumentiem. (3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina regulatoram iespēju veikt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju izpildei nepieciešamo pārbaudi un kontroli, kā arī iespēju piekļūt iekārtām un mēraparātiem, ievērojot drošības prasības. (4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina atbildes sniegšanu uz lietotāju rakstveida iesniegumiem un sūdzībām 15 dienu laikā pēc iesnieguma vai sūdzības saņemšanas. Ja iesnieguma vai sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai būtiska papildu informācija, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina atbildes sniegšanu 30 dienu laikā pēc iesnieguma vai sūdzības saņemšanas. (5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atstāt iesniegumu vai sūdzību bez izskatīšanas, piemērojot Iesniegumu likuma noteikumus, kā arī gadījumā, kad iesniegums vai sūdzība nav tieši saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu. (6) Par iesnieguma vai sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 15 dienu laikā rakstveidā informē lietotāju, pamatojot savu lēmumu. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 26.pants. Sabiedrisko pakalpojumu veidu nodalīšana (1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var regulējamā nozarē vienlaikus sniegt vairāku veidu sabiedriskos pakalpojumus. (2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kārto atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram sabiedriskā pakalpojuma veidam. Minētā uzskaite kopējā grāmatvedības uzskaitē ir nodalīta. (3) Likumā noteikto funkciju veikšanai regulators sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam var noteikt prasības izmaksu, pamatlīdzekļu vērtības un ieguldījumu uzskaites kārtošanai un organizācijai. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004., 11.06.2009. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2020.) 27.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja cita veida darbība (1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ārpus regulējamām nozarēm var veikt komercdarbību, kura šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā jānošķir no darbības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. (2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav tiesību izmantot tarifu ieņēmumus, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar tā komercdarbību vai cita veida darbību, kura nav tieši saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā sponsorēšanu, ziedošanu vai labdarību. Šajā panta daļā minētais ierobežojums nav attiecināms uz tādiem gadījumiem, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izmanto tarifu ieņēmumus ziedojumiem Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu. Ziedojumu summu neietver tarifus pamatojošās izmaksās. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2001., 02.12.2004., 08.12.2005. un 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.11.2009.) 28.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences darbības zonas pārņemšana (1) Regulators pieņem lēmumu par nepieciešamību pārņemt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences darbības zonu: 1) ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam tiks anulēta (atcelta) licence; 2) ja pēc sešiem mēnešiem beidzas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences termiņš un šis pakalpojumu sniedzējs nevēlas turpināt tādu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kuriem nepieciešama jauna licence; 3) ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kādu iemeslu dēļ nav spējīgs nodrošināt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus. (2) Ja regulators pieņem lēmumu par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences darbības zonas pārņemšanu, tas 10 darbdienu laikā paziņo par to attiecīgās regulējamās nozares atbildīgajai ministrijai vai attiecīgajai pašvaldībai. Attiecīgās regulējamās nozares atbildīgā ministrija vai pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, uz laiku ieceļ par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licencē noteiktajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem atbildīgo personu tādu pasākumu īstenošanai, lai rosinātu komersantus pārņemt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu licences darbības zonā. (3) Persona, kas ir atbildīga par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licencē noteiktajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, informē regulatoru vai pašvaldību par savu uzdevumu izpildi un ir tiesīga izvēlēties izsoles, konkursa vai pretendentu atlases metodes, lai nodrošinātu šajā pantā noteikto darbību īstenošanu. 32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2005.) 28.1 pants. Elektroniskā saziņa un elektronisko dokumentu aprite oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmā (1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, var izvēlēties oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmā īstenot oficiālo elektronisko saziņu un oficiālo elektronisko dokumentu apriti ar tādām fiziskajām personām un privāto tiesību juridiskajām personām, kam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. (2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kas ir izdarījis šā panta pirmajā daļā norādīto izvēli, minētajos gadījumos prioritāri rakstveidā sazinās un elektronisko dokumentu nosūta, izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Ja oficiālās elektroniskās adreses lietotājs lūdz prioritāri izmantot citu saziņas kanālu, regulēto sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs minēto lūgumu pēc iespējas ņem vērā. (3) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto elektronisko saziņu un elektronisko dokumentu apriti oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija tiešsaistes režīmā sniedz minētās sistēmas pārzinim strukturētu un aktuālu informāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, norādot tā: 1) nosaukumu; 2) reģistrācijas numuru. 33 (12.03.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.04.2026.) VI nodaļa Regulatora darbības finansēšana 29. pants. Regulatora darbības finansēšana (1) Regulatora darbību finansē no ieņēmumiem, kas gūti, iekasējot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu (turpmāk — valsts nodeva) un iekasējot maksājumus par regulatora sniegtajiem pakalpojumiem, kuri noteikti citos normatīvajos aktos. (2) Regulatora sniegto pakalpojumu maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka citos normatīvajos aktos, ņemot vērā regulatora administratīvās izmaksas un attiecīgā pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus. 34 (22.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.) 30.pants. Valsts nodevas maksātāji un izmantošana (1) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas nodrošināšanai visi regulējamo nozaru sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji maksā valsts nodevu. (2) Valsts nodeva regulējamās nozarēs iemaksājama valsts budžetā un tiek ieskaitīta regulatora kontā Valsts kasē. Iemaksātā valsts nodeva regulējamās nozarēs izmantojama vienīgi regulatora darbības nodrošināšanai. (3) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu) (4) (Izslēgta ar 14.07.2011. likumu) (5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam neatmaksā samaksāto valsts nodevu šādos gadījumos: 1) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam izsniegtā licence ir anulēta vai apturēta; 2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir izslēgts no reģistra vai reģistrā ir izdarīta atzīme par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbības apturēšanu; 3) sabiedriskā pakalpojuma regulēšana ir izbeigta. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004., 13.12.2007., 11.06.2009., 14.07.2011., 25.09.2014. un 22.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.) 31. pants. Valsts nodevas likme un maksāšanas kārtība (1) Valsts nodevas gada likme ir 0,2 procenti no komersanta sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījuma aizpagājušā kalendāra gadā, bet ne mazāka kā 200 euro kalendāra gadā. (2) Valsts nodeva, kuru komersants samaksājis par katru regulējamās nozares sabiedriskā pakalpojuma veidu, summā nedrīkst pārsniegt šā panta pirmajā daļā noteikto likmi no kopējā komersanta sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījuma aizpagājušā kalendāra gadā, bet tā nedrīkst būt mazāka par 200 euro kalendāra gadā. (3) Kalendāra gadā maksājamās valsts nodevas summu sadala četrās vienādās daļās. Pirmo daļu komersants samaksā līdz 10. janvārim, otro — līdz 10. aprīlim, trešo — līdz 10. jūlijam, ceturto — līdz 10. oktobrim. (4) Kalendāra gadā maksājamās valsts nodevas summu var precizēt, veicot pēdējo maksājumu kalendāra gadā. (5) Komersants, kurš sāk sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, valsts nodevu par pirmo darbības gadu maksā no komersanta plānotā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma pirmajā darbības gadā, bet ne mazāku kā 200 euro kalendāra gadā. Valsts nodevu par otro darbības gadu komersants maksā no komersanta sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījuma iepriekšējā kalendāra gadā, bet ne mazāku kā 200 euro kalendāra gadā. (6) Ja komersants, kurš uzsācis sniegt sabiedriskos pakalpojumus, par pirmo darbības gadu saskaņā ar šā panta piekto daļu ir samaksājis valsts nodevu, kas nav mazāka par 200 euro kalendāra gadā, bet ir mazāka par šā panta pirmajā daļā noteikto likmi, tas līdz nākamā gada 30. janvārim samaksā atlikušo valsts nodevas summas daļu. (7) Ja attiecīgajā kalendāra gadā samaksātā valsts nodeva pārsniedz regulatora darbības nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas, summu, kas pārsniedz regulatora darbības nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas, ieskaita regulatora kontā Valsts kasē valsts nodevas uzkrājumos (turpmāk — uzkrājumi) un izmanto regulatora darbības nodrošināšanai nākamajos periodos saskaņā ar likumā par valsts budžetu apstiprināto regulatora budžetu. (8) Uzkrājumu apmērs regulatora kontā Valsts kasē gada beigās nedrīkst pārsniegt 25 procentus no regulatora iepriekšējo triju saimniecisko gadu faktisko valsts nodevas ieņēmumu vidējā apmēra. (9) Ja faktiskais uzkrājumu apmērs regulatora kontā Valsts kasē gada beigās pārsniedz 25 procentus no regulatora iepriekšējo triju saimniecisko gadu faktisko valsts nodevas ieņēmumu vidējā apmēra, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kas attiecīgajā kalendāra gadā ir samaksājis valsts nodevu, nākamajā gadā samazina maksājamās valsts nodevas summu faktiskā uzkrājuma pārsnieguma apmērā proporcionāli iemaksātās valsts nodevas lielumam attiecīgajā gadā. (10) Valsts nodevu administrē regulators saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām". (11) Ja komersants šā panta trešajā, ceturtajā un sestajā daļā noteiktajā termiņā nav samaksājis valsts nodevu, tam aprēķina nokavējuma naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām". (12) Nepareizi iemaksātās valsts nodevas summas regulators atmaksā no sava budžeta 15 dienu laikā pēc valsts nodevas maksātāja pamatota iesnieguma saņemšanas regulatorā. (13) Valsts nodevu iemaksā regulatora kontā Valsts kasē ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē. 36 (22.11.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) VII nodaļa Strīdu izskatīšana(Nodaļa 14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011. Nodaļas jaunā redakcija stājas spēkā 30.09.2011. Sk. pārejas noteikumu 26.punktu) 32.pants. Strīdu ārpustiesas izskatīšana (1) Regulators kā ārpustiesas instance izskata strīdus starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju vai starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem par to tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šā likuma vai regulējamās nozares speciālajiem normatīvajiem aktiem (turpmāk — strīds). (2) Pirms vēršanās regulatorā ar iesniegumu, kurā lūgts izskatīt strīdu, tajā iesaistītās puses veic pasākumus strīda atrisināšanai izlīguma veidā. (3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam un lietotājam ir tiesības strīdu risināt tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nevēršoties regulatorā ar iesniegumu par strīda izskatīšanu. (4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un lietotājs zaudē tiesības vērsties regulatorā, ja ir izmantojis šā panta trešajā daļā noteiktās tiesības vai kopš strīda priekšmeta rašanās dienas ir pagājuši trīs gadi. (5) Regulators, izskatot strīdu, piemēro šajā likumā noteikto kārtību. (6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un lietotāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju strīdu par zaudējumiem, maksājuma dokumentiem vai parāda piedziņu izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2014.) 33.pants. Iesniegums par strīda izskatīšanu (1) Lai regulators šajā likumā noteiktajā kārtībā varētu izskatīt strīdus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai lietotājs iesniedz regulatoram rakstveida iesniegumu par strīda izskatīšanu. (2) Iesniegumā par strīda izskatīšanu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai lietotājs norāda šādu informāciju: 1) iesniedzējs (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese); 2) atbildētājs (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese); 3) citi lietas dalībnieki vai ieinteresētās personas; 4) strīda priekšmets un iesniedzēja prasījums; 5) pierādījumi, kas apliecina, ka ir veikti pasākumi strīda atrisināšanai izlīguma veidā. (3) Iesniedzējs pievieno iesniegumam par strīda izskatīšanu rakstveida materiālus un citus pierādījumus, kas pamato strīda izcelšanos un strīda priekšmetu un pierāda strīda atrisināšanai izlīguma veidā veiktos pasākumus. 38 34.pants. Pušu pārstāvība (1) Fiziskās personas savu lietu strīda izskatīšanā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. (2) Juridisko personu lietas strīda izskatīšanā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji. (3) Strīdā iesaistītās puses strīda izskatīšanas procesā var pieaicināt advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai. (4) Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Pārstāvja pilnvarojumu pārstāvamais strīda izskatīšanas sēdē var izteikt mutvārdu paziņojumā, un par to izdarāms ieraksts strīda izskatīšanas sēdes protokolā. (5) Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu. (6) Advokāta pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina orderis. Ja advokāts uzstājas kā strīdā iesaistītās puses pilnvarots pārstāvis, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru. (7) Pārstāvim ir tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības. Ja fiziskā persona lietu ved ar pilnvarota pārstāvja starpniecību, regulatora paziņojumi un dokumenti nosūtāmi tikai pārstāvim. (8) Visas procesuālās darbības, kuras pārstāvis veicis saskaņā ar viņam izdoto pilnvaru, ir saistošas pārstāvamajam. (9) Pārstāvamais var jebkurā laikā atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu, rakstveidā paziņojot par to regulatoram. Mutvārdu paziņojumu par pilnvarojuma atsaukšanu var sniegt strīda izskatīšanas sēdē, un par to izdarāms ieraksts strīda izskatīšanas sēdes protokolā. (10) Pārstāvim ir tiesības atteikties no lietas vešanas, par to rakstveidā paziņojot pārstāvamajam un regulatoram. 39 35.pants. Iesnieguma par strīda izskatīšanu izvērtēšana (1) Regulators ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par strīda izskatīšanu, izvērtē to, tam pievienotos rakstveida materiālus un citus pierādījumus, kas pamato strīda ierosināšanu, strīda priekšmetu un pierāda veiktos pasākumus strīda atrisināšanai izlīguma veidā, un veic vienu no šādām darbībām: 1) šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos neizskata strīdu un sniedz atbildi uz iesniegumu par strīda izskatīšanu; 2) pieņem lēmumu par strīda izskatīšanas ierosināšanu. (2) Regulators neizskata strīdu un saskaņā ar Iesniegumu likumu sniedz atbildi uz iesniegumu par strīda izskatīšanu, kuru paraksta regulatora priekšsēdētājs, ja konstatēta atbilstība vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 1) nav pamata strīda izskatīšanas ierosināšanai saskaņā ar šo likumu vai regulējamās nozares speciālajiem normatīvajiem aktiem; 2) iesniedzējs nav iesniedzis apliecinājumu tam, ka ir izmantotas iespējas strīdu atrisināt izlīguma veidā. Par šādu apliecinājumu var būt rakstveida sūdzība vai pretenzija, kas nosūtīta vai iesniegta atbildētājam, un tā atbilde, ja tāda ir saņemta. (3) Lēmumā par strīda izskatīšanas ierosināšanu regulators norāda šādu informāciju: 1) iesniedzējs (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese), tā pārstāvis un pārstāvības pamats; 2) atbildētājs (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese), tā pārstāvis un pārstāvības pamats; 3) strīda priekšmets un iesniedzēja prasījums; 4) iesniedzēja pierādījumi par veiktajiem pasākumiem strīda atrisināšanai izlīguma veidā; 5) konstatējums, ka strīds pēc būtības ir izskatāms regulatorā; 6) lēmuma pamatojums; 7) piemērotās tiesību normas (normatīvā akta pants, tā daļa, punkts un apakšpunkts). (4) Lēmums par strīda izskatīšanas ierosināšanu stājas spēkā tā pieņemšanas dienā un nav pārsūdzams. (5) Regulatora lēmumu par strīda izskatīšanas ierosināšanu piecu darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas regulators nosūta lietas dalībniekiem. 40 35.1 pants. Strīda izskatīšanas termiņš Regulators izvērtē strīdu pēc būtības, konstatē lēmuma pieņemšanai nepieciešamos faktus un izskata strīdu triju mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par strīda izskatīšanas ierosināšanu. 41 35.2 pants. Strīda izskatīšanas process (1) Visus lēmumus strīda izskatīšanas lietā pieņem regulatora padome šajā likumā noteiktajā kārtībā. (2) Strīds tiek izskatīts padomes sēdē. Strīda izskatīšanas sēdes ir atklātas. Atsevišķos gadījumos, izskatot konfidenciāla rakstura jautājumus, pēc strīdā iesaistīto pušu pamatota rakstveida lūguma strīds tiek izskatīts slēgtā sēdē. (3) Regulators rakstveidā, norādot sēdes norises laiku un vietu, uzaicina uz sēdi strīdā iesaistītās puses vai to pārstāvjus, lai uzklausītu paskaidrojumus un iebildumus. (4) Strīdā iesaistītais sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un lietotājs īsteno savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Abām strīdā iesaistītajām pusēm ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības. (5) Sacīkste notiek, strīdā iesaistītajām pusēm sniedzot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, regulatoram adresētus pieteikumus, piedaloties ekspertu uzklausīšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, strīda izskatīšanas sēdē un veicot citas procesuālās darbības šajā nodaļā noteiktajā kārtībā. (6) Strīda izskatīšanas laikā regulators vai jebkura strīdā iesaistītā puse var pieaicināt ekspertu atzinuma sniegšanai. (7) Ja regulators vai kāda no strīdā iesaistītajām pusēm vēlas uzaicināt ekspertu vai veikt citas darbības, kuru mērķis ir pierādījumu iegūšana, izdevumus sedz attiecīgi regulators vai tā strīdā iesaistītā puse, kura ierosinājusi šādas darbības. (8) Strīds tiek izskatīts valsts valodā. (9) Dokumentus svešvalodās strīdā iesaistītās puses iesniedz, pievienojot noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā. (10) Strīdā iesaistītās puses vai to pārstāvji, kuri neprot valsts valodu, paši nodrošina sev tulka palīdzību. (11) Strīda izskatīšanas sēdes protokols un regulatora pieņemtie lēmumi sagatavojami rakstveidā valsts valodā. (12) Regulators var izskatīt strīdu bez strīdā iesaistīto pušu vai to pārstāvju klātbūtnes sēdē, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida un citiem pierādījumiem, ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un ja strīdā iesaistītās puses vai to pārstāvji, iesniedzot rakstveida pierādījumus, pret to nav iebilduši. (13) Regulators var izskatīt strīdu bez strīdā iesaistīto pušu vai to pārstāvju klātbūtnes sēdē, ja strīdā iesaistītās puses vai to pārstāvji nav ieradušies uz strīda izskatīšanas sēdi. (14) Ja kāda no strīdā iesaistītajām pusēm vai tās pārstāvis brīdina regulatoru par neierašanos uz strīda izskatīšanas sēdi, regulators, ņemot vērā strīdā iesaistītās puses vai tās pārstāvja sniegto informāciju par neierašanās iemesliem, var atlikt strīda izskatīšanu. (15) Regulators strīda izskatīšanas laikā, pirms tiek pieņemts lēmums par strīda izskatīšanu, piedāvā strīdā iesaistītajām pusēm vienoties par izlīgumu. (16) Regulators strīda izskatīšanas procesu izbeidz, ja iesniedzējs atsauc iesniegumu par strīda izskatīšanu. (17) Regulators iesniegumu par strīdu atstāj bez izskatīšanas, ja strīda izskatīšanas laikā regulators konstatē, ka: 1) strīds starp tām pašām pusēm par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas izskatīšanā tiesā; 2) strīda izskatīšana nav regulatora kompetencē. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014., 13.02.2020. un 12.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2026.) 35.3 pants. Izlīgums (1) Ja strīda izskatīšanas laikā strīdā iesaistītās puses vienojas par izlīgumu, regulators strīda izskatīšanas procesu izbeidz. (2) (Izslēgta ar 13.02.2020. likumu) (3) (Izslēgta ar 13.02.2020. likumu) (4) Ja regulators ir izbeidzis strīda izskatīšanas procesu saskaņā ar šā panta pirmo daļu, strīdā iesaistītajām pusēm nav tiesību no jauna iesniegt regulatoram iesniegumu par strīda izskatīšanu attiecībā uz to pašu priekšmetu uz tā paša pamata. 43 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2020.) 35.4 pants. Lēmums par strīda izskatīšanu (1) Regulators lietā par strīda izskatīšanu pieņem lēmumu un nosaka tā izpildes kārtību un termiņus. (2) Lēmumu par strīda izskatīšanu regulators piecu darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta strīdā iesaistītajām pusēm. (3) Lēmumā par strīda izskatīšanu regulators norāda šādu informāciju: 1) regulatora nosaukums un adrese; 2) iesniedzējs (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese), tā pārstāvis un pārstāvības pamats; 3) atbildētājs (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese), tā pārstāvis un pārstāvības pamats; 4) iesniedzēja prasījums; 5) strīdā iesaistīto pušu viedokļi, argumenti, ja tādi ir izteikti, pierādījumi; 6) ekspertu atzinumi, ja tādi ir; 7) faktu konstatējums, kas nodibināts ar pierādījumiem, izskatot strīdu; 8) lēmuma pamatojums; 9) piemērotās tiesību normas (normatīvā akta pants, tā daļa, punkts un apakšpunkts); 10) regulatora nolēmums, kas ietver adresātam uzlikto tiesisko pienākumu, nolēmuma izpildes kārtību un termiņu un lēmuma spēkā stāšanās kārtību; 11) kur, kādā termiņā un kādā kārtībā lietas dalībnieks ir tiesīgs vērsties tiesā. (4) Ja strīdā iesaistītā puse nav apmierināta ar regulatora lēmumu par strīda izskatīšanu, tā ar prasības pieteikumu par strīda priekšmetu ir tiesīga vērsties tiesā vai šķīrējtiesā Civilprocesa likumā noteikta …