Zaudējis spēku - Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.–2012.gadam

Zaudējis spēku - Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.–2012.gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta rīkojums Nr.542 Rīgā 2008.gada 4.septembrī (prot. Nr.61 36.§) Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam 1. Saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.1 panta pirmo daļu apstiprināt Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam (turpmāk - plāns). 2. Vides ministrijai iesniegt plānu apstiprināšanai Eiropas Komisijā. 3. Vides ministrijai iesniegt Eiropas Komisijā iesniegumu par dalībnieku vienpusēju iekļaušanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā 2008.-2012.gadā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta radīto gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK, 24.pantam. 4. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2007.gada 17.decembra rīkojumu Nr.809 "Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 203.nr.). Ministru prezidents I.Godmanis Vides ministrs R.Vējonis Apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 4.septembra rīkojumu Nr.542 Emisijas kvotu sadales plāns 2008.-2012.gadam Satura rādītājs Ievads 1. Kopējā emisijas kvotu daudzuma noteikšana 1.1. Latvijas starptautiskās saistības 1.2. Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieki 1.3. Pieņēmumi kopējā emisijas kvotu daudzuma noteikšanai un aprēķina metodika 1.4. Pasākumi iekārtām, kas neveic likumā "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības 1.5. Kioto protokola elastīgo mehānismu izmantošana 1.6. Normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti, kas ņemti vērā, nosakot emisijas kvotu apjomu 1.6.1. Likumi 1.6.2. Ministru kabineta noteikumi 1.6.3. Politikas plānošanas dokumenti 2. Emisijas kvotas nozaru un iekārtu līmenī 15 2.1. Aprēķinam izmantotā metodika 2.1.1. Iekārtu sadalījums pa nozaru grupām 2.1.2. Bāzes gada dati 2.1.3. Emisijas kvotu sadales nosacījumi 2.2. Emisijas kvotas nozaru līmenī 2.3. Emisijas kvotas iekārtu līmenī 2.4. Brīvprātīgie emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieki 2.5. Iepriekš veiktie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumi 2.6. Procedūra, lai nodrošinātu, ka operatoriem netiek piešķirtas vairāk emisijas kvotu kā vajadzīgs 2.7. Iekārtu kopfondi 3. Jaunās iekārtas 3.1. Emisijas kvotu aprēķināšana jaunajām iekārtām 3.1.1. Metodika jaunas katlu mājas izbūves gadījumā 3.1.2. Metodika koģenerācijas stacijas izbūves gadījumā 3.1.3. Metodika kondensācijas stacijas izbūves gadījumā 3.1.4. Metodika jaunas rūpnieciskās ražotnes izbūves gadījumā 3.1.5. Metodika iekārtām, kas Plāna izstrādes laikā neatbilst likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētiem ražošanas jaudas nosacījumiem, bet 2008.-2012.gadā - atbilst 3.1.6. Esošas iekārtas aizstāšana ar jaunu iekārtu 3.1.7. Iekārtas slēgšana un siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas anulēšana 3.2. Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas 4. Sabiedriskā apspriešana 5. Iekārtu saraksts Ievads Lai sekmētu globālo klimata pārmaiņu novēršanu, īstenojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās prasības, Latvijai ir jāizstrādā emisijas kvotu sadales plāns (turpmāk - Plāns) katram Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk - ES ETS) periodam. Plāna izveide noteikta likumā "Par piesārņojumu" un tajā tiek iekļauti jautājumi par ES ETS dalībniekiem Latvijā, emisijas kvotu sadales principiem un paredzēto emisijas kvotu sadalījumu, ar sadali saistītiem normatīviem aktiem, politikas plānošanas dokumentiem un siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju samazināšanas potenciālu. Pirmais ES ETS periods ilga no 2005.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim, bet otrais periods, kuram sagatavots minētais dokuments, ilgst no 2008.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim. Latvijas sagatavotais Plāns1 Eiropas Kopienu komisijā (turpmāk - Komisija) tika iesniegts 2006.gada 16.augustā. Komisija 2006.gada 29.novembrī pieņēma lēmumu2 par Latvijas iesniegto Plānu, nosakot ikgadējo emisijas kvotu3 apjomu 3,283 miljonu apmērā. Ievērojot Komisijas lēmuma 3.panta nosacījumus par atļautajiem grozījumiem Plānā, Ministru kabinets 2006.gada 28.decembrī apstiprināja Plāna grozījumus4, nosakot ikgadējo emisijas kvotu apjomu 6,25 miljonu apmērā. Plāna grozījumi Komisijā tika iesniegti 2006.gada 29.decembrī. Komisija, izvērtējot Plāna grozījumus, 2007.gada 13.jūlijā pieņēma lēmumu5 par Latvijas iesniegtajiem grozījumiem Plānā, palielinot ikgadējo emisijas kvotu apjomu par 0,145 miljoniem, tādejādi nosakot, ka kopējais ikgadējais Latvijai atļautais emisijas kvotu apjoms Plānā minētajām iekārtām ir 3,428 miljoni. Ievērojot Komisijas iepriekš minētos lēmumus, Latvija izstrādāja Plāna grozījumus. Ministru kabinets 2007.gada 17.decembrī apstiprināja Plāna6 grozījumus, nosakot ikgadējo emisijas kvotu apjomu 3,428 miljonu apmērā. Iepriekš minētie Plāna grozījumi tika notificēti Eiropas Komisijā, kura veica iesniegto grozījumu pārbaudi. Latvija par pārbaudes rezultātiem tika informēta, saņemot Komisijas Vides ģenerāldirektorāta 2008.gada 30.maija vēstuli ENV/C2/IB/bm D(2008)7156 (turpmāk - vēstule). Vēstulē norādīts, ka Latvija ir veikusi visus nepieciešamos Plāna grozījumus. Vienlaikus vēstulē konstatēts, ka attiecībā uz emisijas kvotu sadali iekārtu līmenī Latvijai ir jāsamazina ikgadējais izsniedzamo emisijas kvotu daudzums par 0,029633 miljoniem, jo saskaņā ar Komisijas 2006.gada 29.novembra lēmuma 3.pantu7 pieļaujamais kopējais emisiju kvotu daudzums ir jāiedala "šajā plānā uzskaitītajām iekārtām un tirgus jaunpienācējiem". Tas nozīmē, ka gadījumā, ja tiek samazināts iekārtu skaits, ko aptver ES ETS, atbilstoši jākoriģē arī kopējais piešķiramais emisijas kvotu daudzums. Tādejādi kopējais ikgadējais Latvijai atļautais emisijas kvotu apjoms ir 3,398 miljoni. Papildus tam vēstulē norādīts, ka kopējā Latvijas atļautajā emisijas kvotu daudzumā nav ietvertas emisijas kvotas trim brīvprātīgajiem ES ETS dalībniekiem, kas dalību sistēmā uzsāk tikai no 2008.gada 1.janvāra; attiecībā uz šīm iekārtām Latvija var ar īpašu iesniegumu lūgt Eiropas Komisijai piešķirt papildu emisijas kvotas. Latvija ir uzsākusi tiesvedību par Komisijas 2007.gada 13.jūlija lēmuma atcelšanu. Ievērojot 2007.gada 31.jūlija Ministru kabineta sēdē lemto, Latvija 2007.gada 26.septembrī ir iesniegusi Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā (turpmāk - Tiesā) prasības pieteikumu par šī Komisijas lēmuma atcelšanu. Tiesas paziņojums par Latvijas prasību publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī 2007.gada 10.novembrī (lieta Nr. T-369/07). Tiesa ir noraidījusi Latvijas prasību izskatīt lietu paātrinātā procesā, tādējādi paredzams, ka tiesvedība ilgs vismaz 2 gadus. Šobrīd ir noslēgusies tiesvedības rakstiskā daļa, kuras laikā veikta rakstiska viedokļu apmaiņa (replikas) starp Latviju un Komisiju. Tiesa var pasludināt Komisijas lēmumu par spēkā neesošu vai arī noraidīt Latvijas prasību. Ja lēmums tiktu pasludināts par spēkā neesošu, Komisijai būtu pienākums veikt jaunu Latvijas iesniegtā emisiju kvotu sadales plāna izvērtējumu un pieņemt jaunu lēmumu. Tomēr uzsāktā tiesvedība, atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 242.pantam, neaptur Komisijas lēmuma spēkā esamību un piemērošanu. Tādējādi, lai nodrošinātu ES ETS darbības nepārtrauktību Latvijā, ir nepieciešams veikt grozījumus Plānā, nosakot emisijas kvotu sadali atbilstoši Komisijas 2007.gada 13.jūlija lēmumā un Komisijas Vides ģenerāldirektorāta 2008.gada 30.maija vēstulē noteiktajam kopējam emisijas kvotu daudzumam, t.i., ikgadēji 3,398 miljoni emisijas kvotas. Plāna saturs veidots saskaņā ar Komisijas 2004.gada 7.janvāra paziņojumu COM (2003) 830 final8 un Komisijas 2005.gada 22.decembra paziņojumu COM(2005) 703 final9. Papildus tam, Plāns sagatavots, ievērojot Komisijas 2006.gada 29.novembra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam COM(2006) 725 final10, Komisijas lēmumus (skatīt 2. un 5.parindi) un vēstuli par Latvijas iesniegto Plānu un tā grozījumiem. Plāns izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabinetā 2007.gada 12.novembrī apstiprināto rīkojumu Nr.699 "Par Koncepcijas par rīcības variantiem emisijas kvotu sadalei 2008.-2012.gada periodā". Šīs koncepcijas mērķis bija nodrošināt pārdomāta, ekonomiski pamatota lēmuma pieņemšanu jautājumā par principiem, uz kuriem balstīsies grozījumi Plānā, piedāvājot risinājuma variantus emisijas kvotu sadalei. 1. Kopējā emisijas kvotu daudzuma noteikšana 1.1. Latvijas starptautiskās saistības Latvijas Republikas Saeima 1995.gadā ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un 2002.gadā šīs konvencijas Kioto protokolu, tādējādi uzņēmās pildīt virkni saistības. Atbilstoši Kioto protokolam, Latvijai individuāli vai kopīgā rīcībā ar citām valstīm laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam jāpanāk SEG emisiju samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisiju apjomu 1990.gadā. 1990.gadā Latvija emitēja 25,909 milj. tonnu oglekļa dioksīda (turpmāk - CO2) ekvivalentu11. Tas nozīmē, ka lai pildītu Kioto protokolā noteiktās saistības, Latvija laikposmā no 2008.-2012.gadam ik gadu nedrīkst emitēt vairāk par 23,836 milj. tonnām CO2 ekvivalentu. Kopējais SEG emisiju daudzums 2005.gadā Latvijā bija 10,880 milj. tonnu CO212. Iekārtas, kas iesaistītas ES ETS pirmajā periodā, 2005.gadā emitēja 2,854 milj. tonnu CO213 (energoapgādes iekārtas - 1,922 milj. tonnu CO2; pārējās sadedzināšanas iekārtas - 0,179 milj. tonnu CO2 un rūpniecības iekārtas - 0,753 milj. tonnu CO2), kas kopā veido 26% no kopējā SEG emisijas apjoma valstī. 2005.gadā izstrādātās SEG emisiju prognozes14 rāda, ka Latvija varēs izpildīt Kioto protokolā emisiju samazināšanas saistības - 2010.gadā prognozētais SEG emisiju apjoms Latvijā varētu būt pat par 40% zemāks nekā 1990.gadā (skatīt 1.attēlu), pie nosacījuma, ka: • tiek ieviesti apstiprinātie politikas dokumenti un tiesību akti klimata pārmaiņu jomā (īpaši attiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, biodegvielas ražošanu un izmantošanas veicināšanu, energoresursu efektīvu un racionālu izmantošanu, kūtsmēslu krātuvju sakārtošanu, mūsdienu prasībām atbilstošu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi, lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanu); • netiek attīstīta kāda jauna energoietilpīga rūpniecības nozare, kas varētu būtiski palielināt prognozēto SEG emisiju apjomu.  1.attēls. Kopējā formā izteiktās SEG emisijas 2000.-2020.gadā, tūkst. tonnas CO2 ekvivalentu Avots: Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.-2010.gadam un jaunākie komercsabiedrību un valsts institūciju dati, kuri koriģē emisiju prognozes 1.2. Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieki Likums "Par piesārņojumu" nosaka, ka ES ETS obligāti jāpiedalās individuālajiem komersantiem vai komercsabiedrībām, kas veic šādas piesārņojošas darbības: 1. enerģētikā: 1.1. sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus, izņemot bīstamo atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas; 1.2. minerāleļļas attīrīšanas un rafinēšanas iekārtas; 1.3. koksa krāsnis; 2. melno metālu ražošanā un apstrādē: 2.1. iekārtas metālu rūdu, arī sulfīdu rūdu, apdedzināšanai un kausējumu iegūšanai; 2.2. iekārtas čuguna vai tērauda pirmreizējai vai atkārtotai kausēšanai, ieskaitot nepārtraukto izliešanu, kuru jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā; 3. minerālu izstrādājumu ražošanā: 3.1. iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai iekārtas kaļķu ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā, vai citu veidu krāsnis kaļķu ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā; 3.2. iekārtas stikla, arī stikla šķiedras, ražošanai, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā; 3.3. iekārtas apdedzināto māla izstrādājumu, arī jumta kārniņu, ķieģeļu, uguns­izturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu vai porcelāna, ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā vai kuru apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramu produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru; 4. citās nozarēs: 4.1. iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai citām šķiedrvielām; 4.2. iekārtas papīra vai kartona ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas produkcijas dienā. Atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, ES ETS var brīvprātīgi iesaistīties arī tie Latvijas individuālie komersanti vai komercsabiedrības, kuras veic likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, bet zem pielikumā minēto ražošanas jaudu robežas. Plašāku informāciju par brīvprātīgu dalību ES ETS skatīt Plāna 2.4.apakšnodaļā. Plānā tiek ņemtas vērā tikai CO2 emisijas no augstāk minēto iekārtu grupām. 1.3. Pieņēmumi kopējā emisijas kvotu daudzuma noteikšanai un aprēķina metodika Komisija 2006.gada 29.novembrī pieņēma lēmumu Nr. K(2006) 561215, kurā noteikts Latvijas kopējais atļautais emisijas kvotu apjoms - 3,283303 milj. gadā. Šis apjoms aprēķināts ar Komisijas izstrādātu metodiku, kuras pamatā ir ES ETS iekārtu faktiskās emisijas 2005.gadā, kā arī ņemts vērā iekšzemes kopprodukta pieaugums (IKP), oglekļa intensitātes samazinājums tautsaimniecībā un papildu emisijas no iekārtām, kas ietvertas, precizējot sadedzināšanas iekārtu definīciju16. Papildus šim lēmumam, 2007.gada 13.jūlijā Komisija pieņēma lēmumu Nr. K(2007) 340917, ar kuru ikgadējais emisijas kvotu apjoms tiek palielināts par 0,144813 miljoniem. Vienlaikus Komisijas Vides ģenerāldirektorāta 2008.gada 30.maija vēstulē ENV/C2/IB/bm D(2008)7156 noteikts, ka izsniedzamo emisijas kvotu ikgadējais daudzums jāsamazina par 0,029633 miljoniem, jo saskaņā ar Komisijas 2006.gada 29.novembra lēmuma 3.pantu pieļaujamais kopējais emisiju kvotu daudzums ir jāiedala "šajā plānā uzskaitītajām iekārtām un tirgus jaunpienācējiem". Tas nozīmē, ka gadījumā, ja tiek samazināts iekārtu skaits, ko aptver ES ETS, atbilstīgi jākoriģē arī kopējais piešķiramais emisijas kvotu daudzums. Tādejādi kopējais ikgadējais Latvijai atļautais emisijas kvotu apjoms 2008.-2012.gadā ir 3,398483 miljoni. Latvija neatbalsta Komisijas 2007.gada 13.jūlija lēmumu un 2007.gada 26.septembrī ir iesniegusi Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā prasības pieteikumu par šī lēmuma atcelšanu. Tomēr uzsāktā tiesvedība, atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 242.pantam, neaptur Komisijas lēmumu spēkā esamību un piemērošanu. Tādēļ šajā plānā emisijas kvotu sadale balstīta uz Komisijas 2007.gada 13.jūlija lēmumā un Komisijas Vides ģenerāldirektorāta 2008.gada 30.maija vēstulē noteikto kopējo emisijas kvotu daudzumu, t.i., ikgadēji 3,398483 miljoni emisijas kvotas. Kopējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms Latvijai noteikts saskaņā ar šādu aprēķinu:  Emisijas kvotas = (2,854492 x 1,5 x 0,8006) 18 - 0,02963319 = 3,398483 milj. kur: 2,854492 - 2005.gadā verificētās emisijas Latvijā, 1,5 - iekšzemes kopprodukta pieaugums 2005.-2010.gadā20, 0,8006 - oglekļa intensitātes samazinājuma faktors 2005.-2010.gadā21, 0,029633 - Komisijas noteiktais emisijas kvotu samazinājums Tādējādi, starp esošajām iekārtām un jaunajām iekārtām, 2008.-2012.gada perioda piecos gados Latvija plāno sadalīt kopā 3,398483 x 5 = 16,992415 milj. emisijas kvotas. Emisijas kvotas gan obligātajiem, gan brīvprātīgajiem ES ETS dalībniekiem tiks piešķirtas par brīvu. Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.3 panta desmitās daļas nosacījumiem, Ministru kabinets lems par darbībām ar emisijas kvotu atlikumu (starpība starp Plānā paredzētajām emisijas kvotām jaunajām iekārtām un šīm iekārtām piešķirtajām emisijas kvotām). 1.4. Pasākumi iekārtām, kas neveic likumā "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības Lai veicinātu klimata pārmaiņu samazināšanu, attīstītu tīru tehnoloģiju ieviešanu un plašāku dalību ES ETS, Dabas resursu nodokļa likumā iestrādāti nosacījumi par šā nodokļa piemērošanu CO2 emisijām no stacionārām tehnoloģiskām iekārtām, kas veic likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības (skatīt 1.2.apakšnodaļu), arī tādas piesārņojošās darbības, kurās ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus. Tai pat laikā Dabas resursu nodokļa likums nosaka, ka nodokli par CO2 emisiju nemaksā no iekārtām, kuras operatoram izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, kā arī par emisiju, kas rodas, izmantojot atjaunojamos energoresursus un kūdru. Dabas resursu nodokļa likme par vienu CO2 emisijas tonnu noteikta 0,10 Ls līdz 2008.gada 30.jūnijam un 0,30 Ls - pēc 2008.gada 1.jūlija. 1.5. Kioto protokola elastīgo mehānismu izmantošana Latvijai, kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas Kioto protokola dalībvalstij, ir iespējas piedalīties protokolā paredzētajos elastīgajos mehānismos - kopīgi īstenojamos projektos, tīrās attīstības mehānismā un starptautiskajā emisiju tirdzniecībā. Ņemot vērā SEG emisiju prognozes 2008.-2012.gadam (skatīt 1.attēlu), Latvijai nav nepieciešams izmantot minētos mehānismus Kioto protokolā noteiktā SEG emisiju samazinājuma sasniegšanai, tādēļ patreiz valsts neplāno "emisiju tiesību" pirkšanu no citām valstīm. Tai pašā laikā normatīvie akti neaizliedz Latvijas uzņēmējiem piedalīties kopīgi īstenojamos projektos un tīrās attīstības mehānismā ārpus Latvijas. Sakarā ar lielo investoru interesi par kopīgi īstenojamo projektu īstenošanu Latvijā, Latvijas Republikas valdība ir lēmusi par dalību šajos Kioto protokola elastīgajos mehānismos22, piesaistot papildu investīcijas SEG emisiju samazināšanā. Ir izveidota institucionālā sistēma projektu mehānismu īstenošanai Latvijā. Patlaban valstī tiek īstenots viens kopīgi īstenojamais projekts - Liepājas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts23. Tā kā šis projekts nerada ne tiešu, ne netiešu emisiju samazinājumu vai ierobežojumu ES ETS aptvertajās iekārtās, šī projekta īstenošanai Plānā nav ietverta atsevišķa emisijas kvotu rezerve saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada 13.novembra Lēmuma 2006/780/EK par izvairīšanos no siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu divkāršas uzskaites saskaņā ar Kopienas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu attiecībā uz Kioto protokola projektu aktivitātēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 3.panta 1.daļu. 2008.-2012.gada periodā Latvijā nav paredzēts piešķirt emisiju samazināšanas vienības par emisiju samazinājumu vai ierobežojumu, ko ES ETS aptvertajās iekārtās radījuši kopīgi īstenojamie projekti, un uz Plāna iesniegšanas laiku Eiropas Komisijā nevienam šādam projektam nebija izsniegts apliecinājuma raksts. Tāpēc Plānā nav ietverta atsevišķa emisijas kvotu rezerve arī saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada 13.novembra Lēmuma 2006/780/EK 3.panta 2.daļu. Ņemot vērā prognozēto SEG emisiju apjomu 2008.-2012.gadam, Latvijai ir lielas potenciālas iespējas piedalīties starptautiskajā emisiju tirdzniecībā kā "emisiju tiesību" pārdevējai. 2006.gada pavasarī Latvijas Republikas valdība ir lēmusi par iesaistīšanos šajā Kioto protokola elastīgajā mehānismā24. Šobrīd ir uzsākta atbilstošo normatīvo aktu izstrāde25, lai valsts varētu pilnvērtīgi izmantot starptautisko emisiju tirdzniecību klimata politikas mērķu sasniegšanai. Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.1 panta trešās daļas 13.punktam maksimālais emisijas samazināšanas vienību un sertificētu emisijas samazināšanas vienību daudzums, ko operatori drīkst izmantot ES ETS noteikts 10% apmērā no katrai iekārtai piešķirtā emisijas kvotu daudzuma. Šis apjoms noteikts, balstoties uz principu, ka Kioto protokola projektu mehānismu izmantošana var papildināt emisiju samazinājumu, kas sasniegts pašā valstī, kā arī ievērojot principu, ka emisiju samazinājums ES ETS aptvertajās iekārtās Latvijā ir prioritāte. Noteiktais ierobežojums tomēr dod iespēju uzņēmumiem, kas to vēlas, iesaistīties Kioto protokola projektu aktivitātēs citās valstīs. Emisijas samazināšanas vienību un sertificētu emisijas samazināšanas vienību apmaiņas kārtību nosaka Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumi Nr.510 "Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanas kārtība". 1.6. Normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti, kas ņemti vērā, nosakot emisijas kvotu apjomu Emisijas kvotu daudzuma noteikšanā ir ņemti vērā šādi normatīvie akti un politikas dokumenti:  1.6.1. Likumi 1) Likums "Par piesārņojumu" Viens no likuma "Par piesārņojumu" mērķiem ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā izmaksu efektivitāti, un nodrošināt Latvijas līdzdalību ES ETS. Likumā iestrādāti vispārēji ES ETS pamatnosacījumi - valsts iestāžu un iekārtu operatoru tiesības un pienākumi siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanas procesā, gada pārskatu sagatavošana, emisijas kvotu sadales plāna sagatavošanas un apstiprināšanas kārtība, emisijas kvotu sadales principi, siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistra izveides un uzturēšanas nosacījumi, darbības ar emisijas kvotām, kā arī iekārtu kopfonda izveides nosacījumi. Likumā uzskaitītas piesārņojošas darbības, kurām nepieciešams saņemt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju un tādējādi obligāti jāpiedalās ES ETS, kā arī paredz iespēju šajā sistēmā piedalīties brīvprātīgi. Likums nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā par emisijas kvotu sadali un piešķiršanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu. Detalizētus ES ETS ieviešanas nosacījumus regulē likumam "Par piesārņojumu" pakārtotie Ministru kabineta noteikumi: - Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.400 "Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtība", - Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumi Nr.661 "Kārtība, kādā notiek darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu kopfondi" un - Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumi Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju". 2) Enerģētikas likums Viens no Enerģētikas likuma mērķiem ir nodrošināt enerģijas lietotāju nepārtrauktu, drošu, kvalitatīvu apgādi ar enerģiju, dažādojot izmantojamā kurināmā veidus, palielinot energoapgādes drošumu un uzlabojot enerģijas sadali un piegādi. Atbilstoši Enerģētikas likuma 51.pantam pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības programmas ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un, izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. 3) Elektroenerģijas tirgus likums Viens no Elektroenerģijas tirgus likuma mērķiem ir veicināt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Likums nosaka arī pasākumus šādas elektroenerģijas ražošanas veicināšanai. Elektroenerģijas tirgus likums paredz, ka elektroenerģijas ražotāji var iegūt tiesības obligātā iepirkuma ietvaros pārdot elektroenerģiju, kas ražota koģenerācijas procesā, kā arī elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tādējādi veicinot koģenerācijas un atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā. 4) Ēku energoefektivitātes likums Likuma mērķis ir veicināt ēku energoefektivitātes uzlabošanu. Likums nosaka tiesisko un organizatorisko pamatu ēku energosertifikācijai, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci ēku energoefektivitātes jomā. Attiecībā uz valsts pārvaldes institūciju kompetenci paredzēts, ka ēku energoefektivitātes uzlabošanas jomas vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veic Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrija īsteno vienotas politikas un programmas izveidi, kā arī nodrošina sabiedrības informēšanu par ēkas energoefektivitātes prasībām un enerģijas taupības pasākumiem. Likums nosaka, ka jaunbūvēm ar kopējo platību virs 1000 m2, uzsākot projektēšanas darbus, kā alternatīvu risinājumu ir jāizvērtē uz atjaunojamiem resursiem balstītas decentralizētas energoapgādes sistēmas, koģenerācijas sistēmas, lokālās apkures, dzesēšanas sistēmas vai siltumsūkņa lietošana. Ja ēkā ir apkures katls ar nominālo jaudu virs 20 kW vai apkures sistēma, kas vecāka par 15 gadiem, tiks novērtēta katla efektivitāte un doti ieteikumi par apkures katlu nomaiņu vai citām izmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem, lai samazinātu enerģijas patēriņu un CO2 emisiju daudzumu.  1.6.2. Ministru kabineta noteikumi Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" Noteikumi nosaka atļauju iesniegumu iesniegšanas un saņemšanas nosacījumus, ietverot maksimālā kurināmā patēriņa limitu iekārtā. Šis nosacījums ir ņemts vērā, aprēķinot emisijas kvotas esošajām iekārtām un emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām.  1.6.3. Politikas plānošanas dokumenti 1) Pamatnostādnes "Tautsaimniecības vienotā stratēģija" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 18.augusta rīkojumu Nr.568) Pamatnostādnes definē valsts politiku stabilas, sabalansētas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai, vienotā sistēmā sasaistot ilgtermiņa ekonomiskos mērķus un prioritātes (10-30 gadiem) ar vidēja (5-10 gadiem) un īstermiņa (1-3 gadiem) mērķiem un pasākumiem. Pamatnostādņu "Tautsaimniecības vienotā stratēģija" dokumentā ir dots esošās ekonomiskās situācijas izvērtējums, definēti Latvijas ekonomiskās politikas stratēģiskie mērķi un to sasniegšanas izvērtējuma rādītāji, kā arī raksturoti politikas virzieni sabalansētas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai. Kā viens no mērķiem ir izvirzīts ikgadējais iekšzemes kopprodukta pieauguma temps vidējā termiņā (līdz 2010.gadam) par 8%, ilgtermiņā (līdz 2030.gadam) par 5%. 2) Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.-2010.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 6.aprīļa rīkojumu Nr.220). Programmas mērķis ir sekmēt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, realizējot pasākumus, kas vērsti uz koordinētu SEG emisiju samazināšanu un CO2 piesaistes palielināšanu, piedaloties Kioto protokolā paredzētajos elastīgajos mehānismos, piesaistot investīcijas SEG emisiju samazinošiem projektiem un atbalstot citu ekonomiski pamatotu starptautisko sadarbību SEG emisiju samazināšanā. Programmā noteiktas pašreiz jaunākās SEG emisijas prognozes līdz 2020.gadam, kuras ņemtas vērā emisijas kvotu daudzuma aprēķinā. Programmā apkopotas esošā un plānotā politika un pasākumi tautsaimniecības nozarēs, kas emitē SEG vai piesaista CO2. 3) Enerģētikas attīstības pamatno­stādnes 2007.-2016.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta rīkojumu Nr.571).  Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valdības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus enerģētikā turpmākajiem desmit gadiem un iezīmē arī nozares ilgtermiņa attīstības virzienus. Lai samazinātu atkarību no ārējiem energoresursu avotiem, šis dokuments paredz vairākas alternatīvas. Kā ticamākā alternatīva dabas gāzes izmantošanas samazinājumam elektroenerģijas ražošanā ir cietais kurināmais - ogles kombinācijā ar biomasu. 2011.-2012.gadā plānota jaunas ogļu kondensācijas stacijas būvniecība. Paredzētā kondensācijas stacijas jauda ir 400 MWel. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016.gadam papildus paredzēta arī jaunas atomelektrostacijas būvniecība Lietuvā. Dokuments nosaka, ka līdz 2016.gadam ir jāapgūst koģenerācijas potenciāls Latvijas lielākajās pilsētās (ieskaitot Rīgu) ar kopējo siltumslodzi aptuveni 300 MWth un pārējās Latvijas pilsētās - ar kopējo siltumslodzi aptuveni 100 MWth. Paredzēts, ka sākot ar 2008.gadu energoefektivitātes pasākumu rezultātā primāro energoresursu patēriņam ir jāsamazinās par 1% gadā salīdzinot ar aprēķināto patēriņu bez efektivitātes pasākumu veikšanas, kas nosakāms izmantojot iepriekšējo 5 gadu vidējo energointensitātes rādītāju. Izstrādājot Plānu, ir ņemti vērā visi augstākminētie un citi šajā dokumentā minētie prognožu dati. 4) Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-2013.gadam (apstiprinātas Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.835) Šis ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments nosaka pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus atjaunojamo energoresursu izmantošanā Latvijā. 5) Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes (2004.-2013.) (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 25.februāra rīkojumu Nr.120) Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments, kurā ir ietverti valsts politikas pamatprincipi, mērķi un prioritātes rūpniecības sektora konkurētspējas veicināšanai. 6) "Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam" (Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumi Nr.564). Nacionālais attīstības plāns ir viens no būtiskākajiem vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokumentiem, kura uzdevums ir koncentrēt sabiedrības uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt darbību koordināciju un sabalansētību valsts attīstības mērķu sasniegšanai un tam nepieciešamo priekšnosacījumu radīšanai. NAP, kā viens no prioritāšu risināmajiem uzdevumiem, ir noteikts - pievērst īpašu uzmanību ekonomiskam enerģētisko resursu un izejvielu patēriņam ražošanas uzņēmumos "tīrākas ražošanas" principu un labāko pieejamo tehnoloģiju ieviešanai, lai samazinātu ražošanas procesu un ražoto produktu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. 7) Koncepcija par rīcības variantiem emisijas kvotu sadalei 2008.-2012.gada periodā (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 12.novembra rīkojumu Nr.699). Koncepcijas mērķis ir nodrošināt pārdomāta, ekonomiski pamatota lēmuma pieņemšanu jautājumā par principiem, uz kuriem balstīsies grozījumi Emisijas kvotu sadales plānā 2008.-2012.gadam. Koncepcijā piedāvāti 6 risinājuma varianti emisijas kvotu sadalei, un tie savstarpēji salīdzināti un analizēti pēc to sociālekonomiskās ietekmes, inflācijas palielināšanās, ietekmes uz dažādu preču, pakalpojumu cenu kāpumu. Scenāriju veidošanā piemēroti vairāki emisijas kvotu sadales nosacījumi, uz kuriem balstīta šajā Plānā minētā emisijas kvotu sadale nozaru un iekārtu līmenī. Ministru kabinets apstiprināja 6.rīcības variantu, nosakot atbilstošus emisijas kvotu sadales nosacījumus esošam un jaunām iekārtām (vairāk skatīt Plāna 2.nodaļā). 2. Emisijas kvotas nozaru un iekārtu līmenī 2.1. Aprēķinam izmantotā metodika Emisijas kvotu sadalē nozaru un iekārtu līmenī ievēroti Koncepcijā par rīcības variantiem emisijas kvotu sadalei 2008.-2012.gada periodā26 (turpmāk - Koncepcija) noteiktie emisijas kvotu sadales nosacījumi: 2.1.1. Iekārtu sadalījums pa nozaru grupām Visas Plānā minētās iekārtas iedalītas šādās nozaru grupās: 1) enerģētika. Šajā grupā ietvertas iekārtas, kuru pamatdarbība ir siltumenerģijas vai siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana; 2) rūpniecība. Šī grupa aptver iekārtas, kas veic piesārņojošas darbības kādā no likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikuma 2., 3., un 4.daļā minētajām darbībām (piemēram, klinkera, keramikas produktu, tērauda u.c. ražošanas iekārtas), kā arī sadedzināšanas iekārtas, kas saražoto siltumenerģiju izmanto produkcijas ražošanas vajadzībām (piemēram, piena pārstrādes, tekstilrūpniecības, kokapstrādes u.c. uzņēmumi); 3) jaunās iekārtas. Šajā grupā ietilpst tās patlaban zināmās un potenciālās iekārtas, kas dalību sistēmā uzsākušas vai plāno uzsākt pēc 2006.gada 16.augusta. Šai iekārtu grupā ietilpst arī piesārņojošās darbības paplašināšanās gadījumi, t.i., papildu tehnoloģisku vienību, kas veic likumā "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, uzstādīšanu. Ir apzināts, ka ikgadējais jaunām iekārtām nepieciešamais emisijas kvotu apjoms ir 1,989 miljoni27 (2008.gadā - 1,379 milj., 2009.gadā - 1,983 milj., 2010.gadā - 2,167 milj., 2011.gadā - 2,202 milj. un 2012.gadā - 2,213 milj.). 2.1.2. Bāzes gada dati Emisijas kvotu sadale esošām iekārtām balstīta uz bāzes gada datiem. Ar šo terminu saprotamas ES ETS dalībnieku vidēji aritmētiskās 2005.-2006.gada verificētās emisijas, kuras koriģētas, izmantojot labāko pieejamo informāciju, šādos gadījumos: 1) iekārta dalību sistēmā uzsākusi pēc 2005.gada 1.janvāra. Šajā gadījumā vidēji aritmētiskās 2005.-2006.gada verificētās emisijas neatspoguļo patieso iekārtas darbībai nepieciešamo emisijas kvotu apjomu (aprēķini par nepilniem 2 gadiem), tādēļ par bāzes gada datiem tiek izmantoti iekārtas 2006.gada verificētie emisiju dati; 2) iekārta dalību sistēmā uzsākusi pēc 2006.gada 1.janvāra. Šajā gadījumā vidēji aritmētiskās 2005.-2006.gada verificētās emisijas neatspoguļo patieso iekārtas darbībai nepieciešamo emisijas kvotu apjomu (aprēķini par nepilniem 2 gadiem), tādēļ par bāzes gada datiem tiek izmantots iekārtas reālais (monitoringa dati) emitētais CO2 emisiju apjoms pēc iekārtas operatora izvēles viena kalendārā gada periodā pēc 2006.gada 1.janvāra (piemēram, 2006.gada 1.jūnijs -2007.gada 31.maijs); 3) iekārta nav ETS dalībnieks 2005.-2007.gada periodā, bet vēlas brīvprātīgi iesaistīties ETS no 2008.gada 1.janvāra. Šai iekārtai nav 2005. un 2006.gada verificēto emisiju datu, tādēļ par bāzes gada datiem tiek izmantotas iekārtas vidēji aritmētiskās 2005.-2006.gada CO2 emisijas (iekārtas operatora sniegtā informācija, t.sk., iesniegums siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai 2008.-2012.gada periodā); 4) iekārta paplašinājusi esošo piesārņojošo darbību laikposmā līdz 2005.gada 31.decembrim. Šajā gadījumā vidēji aritmētiskās 2005.-2006.gada verificētās emisijas neatspoguļo patieso iekārtas darbībai nepieciešamo emisijas kvotu apjomu (aprēķini par nepilniem 2 gadiem), tādēļ par bāzes gada datiem tiek izmantoti 2006.gada verificētie dati; 5) iekārta paplašinājusi esošo piesārņojošo darbību laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 16.augustam. Šajā gadījumā vidēji aritmētiskās 2005.-2006.gada verificētās emisijas neatspoguļo patieso iekārtas darbībai nepieciešamo emisijas kvotu apjomu (aprēķini par nepilniem 2 gadiem), tādēļ par bāzes gada datiem tiek izmantoti iekārtas reālais (monitoringa dati) emitētais CO2 emisiju apjoms pēc iekārtas operatora izvēles viena kalendārā gada periodā pēc 2006.gada 1.janvāra (piemēram, 2006.gada 1.jūnijs -2007.gada 31.maijs); 6) iekārta pārtrauc dalību ES ETS no 2008.gada 1.janvāra. Tādejādi tiek koriģēts (samazināts) nozares, kurai pieskaitāma šī iekārta, kopējais bāzes gada emisijas apjoms; 7) iekārtā netiek turpināta cukura ražošana 2008.-2012.gada periodā. Šajā gadījumā par bāzes gada datiem tiek izmantotas iekārtas vidēji aritmētiskās 2005.-2006.gada verificētās emisijas, tām atņemot šajos gados cukura ražošanas procesā emitēto CO2 apjomu. Tādejādi tiek koriģēts (samazināts) nozares, kurai pieskaitāma šī iekārta, kopējais bāzes gada emisijas apjoms. 2.1.3. Emisijas kvotu sadales nosacījumi Emisijas kvotu sadales nosacījumi nozaru un iekārtu līmenī noteikti atbilstoši Koncepcijai un Ministru kabineta atbalstītajam 6.rīcības variantam: ü esošo rūpniecības iekārtu izaugsme 2008.-2012.gada periodā 6% apmērā, salīdzinot ar bāzes gada datiem; ü emisiju samazinājums esošām enerģētikas iekārtām par 20%, salīdzinot ar bāzes gada datiem; ü jauno iekārtu rezerve - starpība starp Komisijas piešķirto apjomu (ikgadēji 3,398483 miljoni) un esošām iekārtām piešķiramo apjomu, ņemot vērā piemēroto emisiju pieaugumu (rūpniecības iekārtu gadījumā) un samazinājumu (enerģētikas iekārtu gadījumā); Papildus augstāk minētiem nosacījumiem, attiecībā uz emisijas kvotu piešķiršanu no jauno iekārtu rezerves piemērojami papildu nosacījumi, kas nodrošina jauno iekārtu rezerves pieejamību iespējami lielākam jauno iekārtu skaitam, t.i., vienai iekārtai tiek piešķirts: 1) ne vairāk kā 80% no iekārtai nepieciešamā emisijas kvotu apjoma un 2) ne vairāk kā 45% (rūpniecības iekārtas gadījumā) vai 20% (enerģētikas iekārtas gadījumā) no kopējā jauno iekārtu rezerves apjoma. 2.2. Emisijas kvotas nozaru līmenī Kopējā apjoma sadalījums pa nozarēm veikts, summējot emisijas kvotu apjomu, kas aprēķināts šīs nozares iekārtām, ņemot vērā iekārtas bāzes gada datus un nozarei noteikto emisiju pieaugumu vai samazinājumu, salīdzinot ar bāzes gada datiem. Detalizētāks emisijas kvotu sadalījums starp esošajām un jaunajām iekārtām uzrādīts 1.tabulā:  1.tabula Emisijas kvotu sadalījums 2008.-2012.gada periodā Vidēji gadā 2008.-2012.gada periodā (milj.) KOPĀ 2008.-2012.gada periodā (milj.) PAVISAM KOPĀ, tai skaitā: 3,398483 16,992415 Enerģētika 1,576935 7,884675 Rūpniecība 1,020809 5,104045 Jaunās iekārtas 0,800739 4,003695 2.3. Emisijas kvotas iekārtu līmenī Ikgadējais emisijas kvotu apjoms katrai Plānā iekļautajai iekārtai aprēķināts, izmantojot 1.vienādojumu: EQ = A x B [1] kur  EQ - emisijas kvotas;  A - iekārtas bāzes gada dati; B - attiecīgajai nozarei noteiktais emisiju pieaugums vai samazinājums, salīdzinot ar bāzes gada datiem28. Emisijas kvotu kopējais apjoms 2008.-2012.gada periodā aprēķināts, reizinot ikgadējo emisijas kvotu apjomu ar pieci. Tām iekārtām vai to daļām, kas darbību ir uzsākušas pēc Emisijas kvotu sadales plāna 2008.-2012.gadam iesniegšanas Eiropas Komisijā, t.i., 2006.gada 16.augusta, emisijas kvotas tiks piešķirtas no emisijas kvotu rezerves pēc Plāna 3.nodaļā aprakstītās metodikas. 2.4. Brīvprātīgie emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieki Saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu", ES ETS var piedalīties arī tās iekārtas, kuras veic likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus. Uz brīvprātīgajiem ES ETS dalībniekiem attiecas tādi paši emisijas kvotu sadales, siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringa un ziņošanas nosacījumi, kādi attiecināmi uz obligātajiem sistēmas dalībniekiem. Plānā ir iekļauti 6 brīvprātīgie operatori, kas savu dalību ES ETS uzsāka 2005.-2007.gada periodā un to turpinās 2008.-2012.gada periodā. Šo iekārtu saraksts sniegts Plāna 2.tabulā. Uzsākt brīvprātīgu dalību ES ETS 2008.-2012.gada periodā vēlas trīs brīvprātīgas iekārtas. Šo iekārtu uzskaitījums sniegts Plāna 3.tabulā. Minētām trim iekārtām emisijas kvotas tiks piešķirtas pēc Eiropas Komisijas lēmuma par iekārtu iekļaušanu ES ETS. Attiecībā uz šīm iekārtām Latvija iesniegs īpašu iesniegumu (iesnieguma iesniegšanu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta radīto gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK, 24.pants). lūdzot piešķirt papildu emisijas kvotas saskaņā ar Plāna 3.tabulā norādīto emisijas kvotu apjomu. 2.5. Iepriekš veiktie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumi Aprēķinot emisijas kvotu apjomu, operatoriem netiek piešķirtas papildu emisijas kvotas par iepriekš veiktiem SEG emisiju samazināšanas pasākumiem. 2.6. Procedūra, lai nodrošinātu, ka operatoriem netiek piešķirtas vairāk emisijas kvotu kā vajadzīgs Latvija ir mainījusi galvenos emisijas kvotu sadalīšanas metodikas pamatprincipus pēc Plāna iesniegšanas Eiropas Komisijai, emisijas kvotas iekārtām piešķirot pēc pēdējiem vidējiem darbības datu rādītājiem un nosakot stingrākus emisijas kvotu samazināšanas pasākumus, sevišķi energoapgādes iekārtām. Izaugsmes faktori atspoguļo vispārējās Latvijas attīstības tendences, kā arī atsevišķo apakšnozaru īpatsvaru un attīstības tempus pēdējos gados. Izmantojot jauno metodiku, Latvija ir palielinājusi emisijas kvotu piešķiršanas procedūras caurspīdīgumu un nodrošinājusi, ka operatoriem netiek piešķirtas vairāk emisijas kvotu kā vajadzīgs. 2.7. Iekārtu kopfondi Likums "Par piesārņojumu" un Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumi Nr.661 "Kārtība, kādā notiek darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu kopfondi" nosaka iekārtu kopfondu izveidošanas kārtību. Par iekārtu kopfonda izveidi 2008.-2012.gada periodam operatori varēja lemt līdz 2007.gada 1.septembrim, kad iesniedzams iesniegums par iekārtu kopfonda izveidi. Līdz 2007.gada 1.septembrim iesniegumi par šādu kopfondu izveidošanu netika saņemti. 3. Jaunās iekārtas Latvija paredzējusi emisijas kvotu rezervi jaunām iekārtām, kas plāno savu darbību uzsākt laika periodā no Plāna iesniegšanas Eiropas Komisijā 2006.gada 16.augustā līdz 2012.gadam. Kopējais jaunām iekārtām paredzētais emisijas kvotu apjoms aprēķināts saskaņā ar Plāna 2.1.3.apakšanodaļā noteiktiem nosacījumiem, t.i., jauno iekārtu rezerve ir starpība starp Komisijas piešķirto apjomu (ikgadēji 3,398483 milj.) un esošām iekārtām piešķiramo apjomu, ņemot vērā piemēroto emisiju pieaugumu (rūpniecības iekārtu gadījumā) un samazinājumu (enerģētikas iekārtu gadījumā). Kopējais emisijas kvotu rezerves apjoms jaunajām iekārtām sniegts 1.tabulā. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem principiem, iekārtas darbību raksturojošo rādītāju izmantošana emisijas kvotu rezerves aprēķinā negarantē emisijas kvotu piešķiršanu konkrētajai iekārtai vai konkrētam operatoram. Atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" emisijas kvotu apjomu jaunajai iekārtai nosaka Vides ministrija, pieņemot lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu operatoram, kurš saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju. Emisijas kvotas tiks aprēķinātas, izmantojot Plānā, Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumos Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju" un Komisijas Lēmumā 2007/589/EK29 aprakstīto metodiku, ievērojot normatīvo aktu prasības ES ETS jomā. Emisijas kvotas jaunajai iekārtai piešķir bez maksas no emisijas kvotu rezerves jaunām iekārtām. Uz emisijas kvotām no rezerves jaunās iekārtas pretendē tādā secībā, kādā tām izsniegtas siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas 2008.-2012.gada periodam vai to grozījumi, kuros ietverta informācija par iekārtas darbības paplašināšanos. Ja atļaujas vai tās grozījumu izsniegšanas brīdī jauno iekārtu nav iespējams tehniski darbināt (iekārtas darbspēju apliecina operatora iesniegts apliecinājuma dokuments, piemēram, iekārtas pieņemšanas - nodošanas akts), iekārta zaudē vietu secībā, kādā tā pretendē uz emisijas kvotām. Līdz ar attiecīgu apliecinājuma dokumentu iesniegšanu Vides ministrijā šāda iekārta atkārtoti pretendē uz emisijas kvotām (šajā gadījumā secību, kādā iekārta pretendē uz emisijas kvotām nosaka datums, ar kādu iesniegts apliecinājuma dokuments). Gadījumā, ja emisijas kvotu rezerve būs izsmelta, jaunajām iekārtām emisijas kvotas būs jāpērk emisijas kvotu tirgū pēc vispārējiem tirgus nosacījumiem. 3.1. Emisijas kvotu aprēķināšana jaunajām iekārtām Uz emisijas kvotu rezervi jaunām iekārtām varēs pieteikties tie operatori, kuri atbilst likumā "Par piesārņojumu" 32.2 panta ceturtās daļas nosacījumiem. Lai saņemtu emisijas kvotas jaunai iekārtai, iesniegumam siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai jāpievieno energoauditora30 (rūpniecības iekārtu gadījumā arī neatkarīga eksperta31) atzinums par jauno tehnoloģisko iekārtu, arī ražošanas iekārtu, atbilstību uzstādītajām jaudām, pieslēgtajiem patērētājiem un to darbības nodrošinājumu (līgumi ar patērētājiem, pieslēgumi tīkliem utt.), kā arī citi dokumenti, kas pamato iesniegumā norādīto informāciju. Lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu jaunām iekārtām pieņem Vides ministrija, ņemot vērā šādus pamatnosacījumus, t.sk., likuma "Par piesārņojumu" 32.1 panta trešās daļas 3., 4., 8., 9. un 12.punktā minētos: 1) ievēro normatīvo aktu prasības, no kurām izriet siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums vai palielinājums; 2) ievēro noteikumu, ka attiecīgajai iekārtai piešķirto emisijas kvotu skaits nedrīkst pārsniegt tai nepieciešamo daudzumu, ņemot vērā iekārtas potenciālu (tai skaitā tehnoloģisko potenciālu) siltumnīc­efekta gāzu emisiju samazināšanā; 3) ietver informāciju par jau veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem, arī izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas A kategorijas iekārtām; 4) ņem vērā tīro tehnoloģiju, arī energoefektīvo tehnoloģiju ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju; 5) neietver normas, kuras diskriminē uzņēmumus vai nozares, kā arī nosacījumus, kurus var atzīt par normatīvajiem aktiem neatbilstošu valsts atbalstu; 6) nepiešķir emisijas kvotas par to produkcijas (siltumenerģija, elektroenerģija vai cita produkcija) apjomu, kurš piešķirts esošai ES ETS iekārtai. Emisijas kvotu aprēķiniem jaunajām iekārtām ir izstrādātas emisijas kvotu aprēķinu metodikas šādām jauno iekārtu grupām: I. katlu mājas izbūves gadījumā; II. koģenerācijas stacijas izbūves gadījumā; III. kondensācijas stacijas izbūves gadījumā; IV. jaunas rūpnieciskās ražošanas izveides gadījumā. Papildus augstāk minētām metodikām ir aprakstīta metodika gadījumā, ja Plāna izstrādes laikā iekārta neatbilst likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētiem ražošanas jaudas nosacījumiem, bet 2008.-2012.gadā, uzstādot papildu tehnoloģiskās iekārtas, - atbilst, un ja esoša iekārta (vai tās daļa) tiek slēgta vai tiek aizstāta ar jaunu iekārtu. Jaunajām iekārtām piešķiramo emisijas kvotu apjomu nosaka atkarībā no plānotās ražošanas: • katlu mājām: - siltumenerģijas patērētājs, • koģenerācijas stacijām: - siltumenerģijas patērētājs un tehniskās iespējas elektroenerģijas ražošanai, • kondensācijas stacijām: - elektroenerģijas patērētājs, • rūpnieciskām ražotnēm: - produkcijas noieta tirgus. Atbilstoši Plāna 2.1.3.apakšnodaļai, emisijas kvotas no jauno iekārtu rezerves tiek piešķirtas, piemērojot divus papildu nosacījumus - vienai iekārtai tiek piešķirts: 1) ne vairāk kā 80% no iekārtai nepieciešamā emisijas kvotu apjoma un 2) ne vairāk kā 45% (rūpniecības iekārtas gadījumā) vai 20% (enerģētikas iekārtas gadījumā) no kopējā jauno iekārtu rezerves apjoma. Metodiku apraksti nepieciešamā emisijas kvotu apjoma aprēķināšanai doti Plāna 3.1.1.-3.1.7.apakšnodaļās. 3.1.1. Metodika jaunas katlu mājas izbūves gadījumā Nepieciešamās emisijas kvotas jaunu katlu māju izbūves gadījumā aprēķina ar šādu vienādojumu: ..............Qkm∙R∙O∙0,0036 EQkm=--------, tCO2/gadā [2] ..............η∙(1-qsz) kur EQkm - emisijas kvotas jaunajai katlu mājai; Qkm - prognozētais siltumenerģijas patēriņš, MWh / gadā R - emisijas faktors, kas norādīts pēdējā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sagatavotajā ziņojumā par valsts kopējo SEG emisiju ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam (turpmāk - valsts ziņojums UNFCCC), t CO2/TJ; O - oksidācijas faktors, kas norādīts pēdējā valsts ziņojumā UNFCCC; η - katlu mājas lietderības koeficients (ja nav datu, tad pieņem 0,95, ja izmanto dabas gāzi vai dīzeļdegvielu, vai 0,9, ja izmanto citus kurināmā veidus); qsz - siltuma zudumi siltuma tīklos (ārpus katlu mājas), pieņem ne lielāku par 0,1. Prognozēto siltumenerģijas patēriņu nosaka, summējot katra pieslēgtā siltumenerģijas patērētāja ikgadējo patēriņu:  Qkm=Σ Qi, MWh/gadā, [2.1] kur Qi - katra siltumenerģijas patērētāja (ēkas vai tehnoloģijas) ikgadējais siltumenerģijas patēriņš, MWh/gadā. Gadījumā, ja siltumenerģijas patērētājs ir ēkas, tad ikgadējo siltumenerģijas patēriņu nosaka ar vienādojumu: ..............F Qi=q∙ --, MWh/gadā, [2.2.a] ..............1000 kur F - ēkas apsildāmā platība, m2; q - īpatnējais siltumenerģijas patēriņš standarta klimatiskajos apstākļos, kWh/m2 gadā, kuru nosaka energoauditors. Ja nav pieejams energoauditora slēdziens, pieņem 100 kWh/m2 gadā jaunām ēkām un 150 kWh/m2 gadā esošām ēkām. Gadījumā, ja siltumenerģijas patērētājs ir tehnoloģisks process (ieskaitot lauksaimniecisko ražošanu: piemēram, siltumnīcas), tad ikgadējo siltumenerģijas patēriņu nosaka ar vienādojumu: Qi=b∙P, MWh/gadā, [2.2.b] kur P - saražotās produkcijas apjoms, t/gadā; b - īpatnējais siltumenerģijas patēriņš uz produkcijas vienību, kuru izvērtē tirgus izpētes atskaitē (labākās pieejamās tehnoloģijas līdzīgām ražotnēm Eiropā) un apstiprina energoauditors, MWh/t. Prognozētais produkcijas apjoms tiek noteikts, balstoties uz ar pircēju noslēgtajiem līgumiem un produkcijas noieta tirgus izpēti. To nosaka ar vienādojumu: P=Pnosl + Ppar, t/gadā, [2.3] kur Pnosl - produkcijas apjoms, par kuru ar pircējiem ir noslēgti piegādes līgumi. Ja nav datu, tad pieņem 20% apmērā no maksimālā ražošanas apjoma (0,2∙Pmax), t/gadā; Ppār - produkcijas apjoms, par kuru nav noslēgti piegādes līgumi, pieņem 10% apmērā no maksimālā ražošanas apjoma (0,1∙Pmax), t/gadā. Prognozētais maksimālais produkcijas apjoms tiek noteikts atkarībā no iekārtas jaudas un darbības ilguma: Pmax= U ∙ τ, t/gadā, [2.4] kur Pmax - maksimālais saražotās produkcijas apjoms, t/gadā, U - tehnoloģisko iekārtu uzstādītā jauda, t/h, τ - tehnoloģisko iekārtu darba stundu skaits gadā, h/gadā. 3.1.2. Metodika koģenerācijas stacijas izbūves gadījumā Nepieciešamās emisijas kvotas jaunu koģenerācijas staciju izbūves gadījumā aprēķina ar šādu vienādojumu: [3] kur  Qkoģ - prognozētais siltumenerģijas patēriņš, MWh/ gadā  qsz - siltuma zudumi siltuma tīklos. Ja nav datu, tad pieņem ne lielāku par 10%)  E - saražotās elektroenerģijas daudzums, MWh/gadā ηkoģ - koģenerācijas stacijas lietderības koeficients (ja nav datu, tad pieņem 0,8, ja izmanto ogles vai kūdru, vai 0,85, ja izmanto dabas gāzi vai dīzeļdegvielu). Prognozēto siltumenerģijas patēriņu nosaka, summējot katra pieslēgtā siltumenerģijas patērētāja ikgadējo patēriņu: Qkoģ= SQi, MWh/gadā, [3.1] kur  Qi - katra siltumenerģijas patērētāja (ēkas, vai tehnoloģijas) ikgadējais siltumenerģijas patēriņš, MWh/gadā. Gadījumā, ja siltumenerģijas patērētājs ir ēkas, tad ikgadējo siltumenerģijas patēriņu nosaka ar vienādojumu: ...............F Qi=q ∙ -- , MWh/gadā, [3.2.a] ............1000 kur F - ēkas apsildāmā platība, m2;  q - īpatnējais siltumenerģijas patēriņš standarta klimatiskajos apstākļos, kWh/m2 gadā, kuru nosaka energoauditors. Ja nav pieejams energoauditora slēdziens, pieņem 100 kWh/m2 gadā jaunām ēkām un 150 kWh/m2 gadā esošām ēkām. Gadījumā, ja siltumenerģijas patērētājs ir tehnoloģisks process (ieskaitot lauksaimniecisko ražošanu: piemēram, siltumnīcas), tad ikgadējo siltumenerģijas patēriņu nosaka ar vienādojumu:  Qi=b ∙ P, MWh/gadā, [3.2.b] kur P - saražotās produkcijas apjoms, t/gadā; b - īpatnējais siltumenerģijas patēriņš uz produkcijas vienību, kuru izvērtē tirgus izpētes atskaitē (labākās pieejamās tehnoloģijas līdzīgām ražotnēm Eiropā) un apstiprina energoauditors, MWh/t. Prognozētais produkcijas apjoms tiek noteikts, balstoties uz ar pircēju noslēgtajiem līgumiem un produkcijas noieta tirgus izpēti. To nosaka ar vienādojumu: P=Pnosl + Ppar, t/gadā, [3.3] kur Pnosl - produkcijas apjoms, par kuru ar pircējiem ir noslēgti piegādes līgumi. Ja nav datu, tad pieņem 20% apmērā no maksimālā ražošanas apjoma (0,2 ∙ Pmax), t/gadā; Ppar - produkcijas apjoms, par kuru nav noslēgti piegādes līgumi, pieņem 10% apmērā no maksimālā ražošanas apjoma (0,1 ∙ Pmax), t/gadā. Prognozētais maksimālais produkcijas apjoms tiek noteikts atkarībā no iekārtas jaudas un darbības ilguma: Pmax= U ∙ τ, t/gadā, [3.4] kur Pmax - maksimālais saražotās produkcijas apjoms, t/gadā, U - tehnoloģisko iekārtu uzstādītā jauda, t/h, τ - tehnoloģisko iekārtu darba stundu skaits gadā, h/gadā. Prognozēto saražoto elektroenerģijas daudzumu nosaka atkarībā no saražotās siltumenerģijas daudzuma un to apstiprina līgums ar elektroenerģijas pircēju: E=a ∙ Qkģ, MWh/gadā, [3.5] kur α - saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas attiecība, kas ir atkarīga no koģenerācijas stacijas tehnoloģijas (ņem no iekārtu tehniskās dokumentācijas) un to slēdzienā apstiprina energoauditors. Jaunajā koģenerācijas stacijā saražotās elektroenerģijas patēriņu liberalizēta elektroenerģijas tirgus gadījumā nosaka saskaņā ar parakstītiem komerclīgumiem ar patērētājiem, kuri iepirks elektroenerģiju, kas tiks ražota no jaunās koģenerācijas stacijas. 3.1.3. Metodika kondensācijas stacijas izbūves gadījumā Nepieciešamās emisijas kvotas jaunu kondensācijas staciju izbūves gadījumā aprēķina ar šādu vienādojumu: .............0,0036 ∙ E ∙ R ∙ O EQkd=-------, tCO2/gadā [4] .............η kur E - kondensācijas stacijā saražotās elektroenerģijas patēriņš, kuru liberalizēta elektroenerģijas tirgus gadījumā nosaka no parakstītiem komerclīgumiem ar patērētājiem, kuri iepirks elektroenerģiju, kas tiks ražota jaunajā kondensācijas stacijā, MWh/gadā; h - lietderības koeficients (ja nav datu, tad ogļu vai kūdras izmantošanas gadījumā lietderības koeficientu pieņem 0,4 un dabas gāzes vai dīzeļdegvielas gadījumā - 0,5). 3.1.4. Metodika jaunas rūpnieciskās ražotnes izbūves gadījumā Rūpniecības iekārtām nepieciešamās emisijas kvotas uz produkcijas vienību jaunas rūpniecības iekārtas izbūves gadījumā aprēķina saskaņā ar attiecīgajām metodikām, kuras uzrādītas Komisijas Lēmumā 2007/589/EK. Kopējo emisiju kvotu daudzumu nosaka ar šādu vienādojumu: EQrupn=a∙k∙P+B ∙Qdz ∙R ∙O, t CO2/gadā, [5] kur P - saražotās produkcijas apjoms, t/gadā;  a - emisijas uz produkcijas vienību, kas aprēķinātas saskaņā ar Komisijas Lēmumā 2007/589/EK noteikto metodiku, tCO2/t; k - koeficents, kas izsaka izejvielas daudzumu, kas patērēts vienas produkcijas vienības ražošanai; B - kurināmā patēriņš gadā, t/gadā vai 1000 m3/gadā (atkarībā no kurināmā veida); Qdz - zemākais sadegšanas siltuma faktors, kas norādīts pēdējā valsts ziņojumā UNFCCC, TJ/1000m3 vai TJ/t. Prognozētais produkcijas apjoms tiek noteikts, balstoties uz ar pircēju noslēgtajiem līgumiem un produkcijas noieta tirgus izpēti. To nosaka ar vienādojumu: P=Pnosl + Ppar, t/gadā, [5.1] kur Pnosl - produkcijas apjoms, par kuru ar pircējiem ir noslēgti piegādes līgumi. Ja nav datu, tad pieņem 20% apmērā no maksimālā ražošanas apjoma (0,2 ∙ Pmax), t/gadā; Ppar - produkcijas apjoms, par kuru nav noslēgti piegādes līgumi, pieņem 10% apmērā no maksimālā ražošanas apjoma (0,1 ∙ Pmax), t/gadā. Prognozētais maksimālais produkcijas apjoms tiek noteikts atkarībā no iekārtas jaudas un darbības ilguma: Pmax= U ∙ τ, t/gadā, [5.2] kur Pmax - maksimālais saražotās produkcijas apjoms, t/gadā, U - tehnoloģisko iekārtu uzstādītā jauda, t/h, τ - tehnoloģisko iekārtu darba stundu skaits gadā, h/gadā. 3.1.5. Metodika iekārtām, kas Plāna izstrādes laikā neatbilst likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētiem ražošanas jaudas nosacījumiem, bet 2008.-2012.gadā - atbilst Iekārtām, kuras Plāna izstrādes laikā pēc jaudas nosacījumiem neatbilst likuma "Par piesārņojumu" nosacījumiem un tām Plānā nav atvēlētas emisijas kvotas, bet kas laika periodā līdz 2012.gada 31.decembrim palielina uzstādīto jaudu līdz tādam līmenim, ka iekārtai dalība ES ETS ir obligāta, emisijas kvotas aprēķina, piemērojot šādus principus: 1. emisijas kvotas esošajām iekārtas jaudām un ražošanas apjomiem tiek aprēķinātas, izmantojot 1.vienādojumu un 2.nodaļā aprakstītos emisijas kvotu sadales nosacījumus atkarībā no nozares, pie kuras ir pieskaitāma attiecīgā iekārta; 2. emisijas kvotas jaunajām iekārtas jaudām tiek aprēķinātas, izmantojot 3.nodaļā aprakstītos emisijas kvotu piešķiršanas principus atkarībā no nozares, pie kuras attiecīgā iekārta ir pieskaitāma. 3.1.6. Esošas iekārtas aizstāšana ar jaunu iekārtu Šajā nodaļā aprakstīto aprēķinu metodiku piemēro gadījumā, ja esošu ES ETS iesaistītu iekārtu vai tās daļu (tehnoloģisku vienību) (turpmāk - aizstātā iekārta) aizstāj32 jauna iekārta, kura ir obligātais ES ETS dalībnieks. Piešķirot emisijas kvotas jaunajai iekārtai, ievēro šādus pamatprincipus: 1. emisijas kvotas nepiešķir par to produkcijas (siltumenerģija, elektroenerģija vai cita produkcija) apjomu, kurš piešķirts un pārskaitīts uz aizstātās iekārtas operatora kontu siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrā; 2. gadījumā, ja līdz ar iekārtas aizstāšanu nav paredzēts palielināt produkcijas ražošanas apjomu, piešķir emisijas kvotu daudzumu, kas vienāds ar aizstātajai iekārtai nepiešķirto emisijas kvotu daudzumu33; 3. papildus 2.pamatprincipam noteiktajam emisijas kvotu apjomam emisijas kvotas piešķir par produkcijas apjomu, kas pamatojams ar jauniem produkcijas ražošanas apjoma pieaugumiem (jauna apkurināmā platība, jauni elektroenerģijas, karstā ūdens vai tvaika patērētāji, produkcijas noieta tirgus paplašināšanās), kuru esamību pierāda noslēgtie piegādes līgumi un produkcijas noieta tirgus izpēte. 3.1.6.1. Katlu māja → katlu māja Emisijas kvotas jaunajai iekārtai piešķir, ievērojot 3.1.6.apakšnodaļā minētos pamatprincipus. Gadījumā, ja līdz ar iekārtas aizvietošanu plānots arī siltumenerģijas patēriņa pieaugums (jauna apkurināmā platība, jauni karstā ūdens vai tvaika patērētāji), tad emisijas kvotas siltumenerģijas patēriņa pieauguma daļai aprēķina saskaņā ar 3.1.1.apakšnodaļā aprakstīto metodiku. 3.1.6.2. Katlu māja → koģenerācijas iekārta Gadījumā, ja jauna koģenerācijas iekārta aizvieto esošo katlu mājas iekārtu, pārņemot esošās iekārtas siltumenerģijas patērētājus un to enerģijas patēriņš nepieaug (piemēram, tiek uzbūvēta jauna koģenerācijas iekārta katlu mājā, kura apkalpo esošās katlu mājas siltumenerģijas patērētājus), jaunajai iekārtai piešķiramo emisiju kvotu daudzums tiek aprēķināts, balstoties uz principu, ka emisiju kvotas tiek piešķirtas tikai elektroenerģijas ražošanai, ņemot vērā elektroenerģijas un siltumenerģijas attiecību saskaņā ar jaunās iekārtas tehnisko dokumentāciju: [6] kur Qkm jauni - jauno siltumenerģijas gala lietotāju siltumenerģijas patēriņu nosaka saskaņā ar 3.1.1.apakšnodaļā aprakstīto metodiku (skat. vienādojumus 2.1., 2.2a. 2.2b, 2.3. un 2.4.). Gadījumā, ja līdz ar iekārtas aizvietošanu plānots arī siltumenerģijas patēriņa pieaugums, kas saistīts ar jauniem patērētājiem (jauna apkurināmā platība, jauni karstā ūdens vai tvaika patērētāji), tad paredzamais pieaugums pamatojams ar noslēgtiem papildu līgumiem. Šajā gadījumā emisijas kvotu aprēķinam arī izmantojama 6.formula. 3.1.6.3. Koģenerācijas iekārta → koģenerācijas iekārta Gadījumā, ja jau …