Par lietas izpētes izbeigšanu daļā un pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu daļā

Par lietas izpētes izbeigšanu daļā un pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu daļā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.E02-8 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2009.gada 24.martā (prot. Nr.11, 2.§) Par lietas izpētes izbeigšanu daļā un pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu daļā Lieta Nr.2249/08/05/25 Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes darbībās 1. Konkurences padome 25.08.2008. saņēma SIA "PKL" (turpmāk - PKL) 22.08.2008. iesniegumu Nr. 259/08-08, kurā PKL informē Konkurences padomi par to, ka Rīgas brīvostas pārvalde ar savām darbībām ierobežo konkurenci velkoņu pakalpojumu tirgū Rīgas brīvostā. Rīgas brīvostas pārvaldes Kuģošanas departamenta ostas kapteinis 07.08.2008. izdeva rīkojumu Nr.21 (turpmāk - Rīkojums Nr.21), ar kuru tika noteikts lieltonnāžas kuģu ar GT (bruto tonnāža) virs 20 000 tonnām vai kuģu, kuru garums pārsniedz 180 metrus, ievešanai/izvešanai no noteiktām piestātnēm Rīgas ostā izmantot divus velkoņus ar to kopējo jaudu ne mazāku kā 7300 kW. Lai turpinātu velkoņa pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā atbilstoši Rīkojuma Nr.21 prasībām, PKL uz "Bareboat Charter" līguma pamata ieguva tiesības izmantot velkoņus MARSS-1 un CASTOR. Lai PKL uzsāktu sniegt velkoņa pakalpojumus ar velkoni MARSS-1, PKL 11.08.2008. vēstulē Nr. 235/08-08i lūdza Rīgas brīvostas pārvaldi pieņemt velkoņa MARSS-1 kapteiņu zināšanu pārbaudi. Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonas 19.08.2008. vēstulē Nr.21 norādīja, ka PKL velkonim MARSS-1 nav atļaujas pakalpojuma sniegšanai Rīgas brīvostā, kā arī minētajiem kapteiņiem jāapgūst iemaņas strādāt uz šāda tipa kuģiem saskaņā ar Ministru kabineta 07.02.2006. noteikumiem Nr.102 "Noteikumi par ločiem" (turpmāk - Noteikumi par ločiem). PKL uzskata, ka Rīgas brīvostas pārvalde nepamatoti vilcinājusi kuģošanas atļaujas izsniegšanu PKL velkonim MARSS-1, nepieņemot eksāmenus minētā velkoņa kapteiņiem. PKL izsaka iebildumus saistībā ar Rīgas brīvostas pārvaldes Kuģošanas departamenta ostas kapteiņa 12.08.2008. izdoto rīkojumu Nr.22 (turpmāk - Rīkojums Nr.22), kurā noteikts, ka Kuģu satiksmes centram (turpmāk - KSC) uzdots veikt centralizētu informācijas pieteikumu saņemšanu caur aģentējošiem komersantiem velkoņu pakalpojumu sniegšanai un noteikt velkoņu pakalpojumu sniegšanas kārtību saskaņā ar Rīgas domes 07.03.2006. saistošajiem noteikumiem Nr.42 "Rīgas brīvostas noteikumi" (turpmāk - Rīgas brīvostas noteikumi), tādējādi ļaujot Rīgas brīvostas pārvaldei regulēt velkoņa pakalpojumu sniegšanas kārtību Rīgas brīvostā. Iesniegumā PKL lūdz Konkurences padomi ierosināt lietu par Rīgas brīvostas pārvaldes rīcību velkoņu pakalpojumu sniegšanas tirgū Rīgas brīvostā un novērst Konkurences likuma un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pārkāpumus Rīgas brīv­ostas pārvaldes rīcībā velkoņu pakalpojumu sniegšanas tirgū Rīgas brīvostā. SIA "PKL" (no 24.11.2008. SIA "PKL flote") ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003643581. Tās juridiskā adrese ir Rīga, Tvaika iela 37a, LV-1047. Rīgas Brīvostas pārvalde 1998.gada 9.jūlijā ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā ar vienoto reģistrācijas Nr.90000512408. Tās juridiskā adrese ir Saivas iela 40, Rīga, LV-1030. Pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu un 23.panta trešās daļas 3.punktu, Konkurences padome 24.09.2008. pieņēma lēmumu ierosināt lietu "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulā un 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes darbībās"1. Konkurences padome 01.11.2008. vēstulē Nr.3026, atbildot uz PKL 08.10.2008. vēstulē Nr.298/10-08i pausto iebildumu, sniedza skaidrojumu, ka PKL iesnieguma izvērtēšanas stadijā netika iegūta informācija, kas liecinātu par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 82. un 86.panta pārkāpuma pazīmēm un uz kā pamata būtu ierosināma lieta par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu. Ierosinātās lietas ietvaros tika pieprasīta papildu informācija no SIA "PKL", Rīgas brīvostas pārvaldes, Ventspils brīvostas pārvaldes, Liepājas Speciālās Ekonomiskās Zonas pārvaldes, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta, valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk - Latvijas Jūras administrācija). Izvērtējot Iesniegumā minēto un papildus iegūto informāciju, Konkurences padome  konstatēja: 2. Rīgas brīvostas pārvaldes darbības normatīvais regulējums un novērtējums atbilstoši tirgus dalībnieka jēdzienam 2.1. Saskaņā ar Rīgas brīvostas likuma 5.pantu Rīgas brīvostas pārvaldīšanu veic Rīgas ostas pārvalde, kuras kompetenci nosaka "Rīgas brīvostas likums", Likums par ostām, Rīgas domes 06.04.2004. nolikums Nr.95 "Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums" (turpmāk - Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums) un Rīgas brīvostas noteikumi, kas reglamentē Rīgas brīvostas iekšējo režīmu. Saskaņā ar Likuma par ostām 7.panta pirmo daļu Rīgas ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona. Rīgas brīvostas pārvaldes nolikuma 1.1.punkts arī nosaka, ka: "Rīgas brīvostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kuru izveido Rīgas dome Likumā par ostām noteiktajā kārtībā un kurai saskaņā ar likumu piešķirta autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu." Likuma par ostām 7.panta otrā daļa nosaka ostu pārvalžu funkcijas, kuras tās veic kā publisko tiesību subjekts. Savukārt Likuma par ostām 7.panta trešā daļa nosaka funkcijas, kuras tās veic kā privāto tiesību subjekts. No Likuma par ostām 7.panta trešās daļas izriet, ka ostas pārvalde, veicot ostas pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma izpēti, izstrādājot un apstiprinot finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendārajam gadam un turpmākajiem pieciem gadiem, organizējot ostas izbūvi, nodrošinot tās īpašumā esošās vai valdījumā nodotās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, slēdzot līgumus ar komercsabiedrībām par to darbību ostā u.c., lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas infrastruktūru un pakalpojumu kompleksu atbilstoši ostas pārvaldes nolikumam un ostas attīstības programmai, darbojas kā privāto tiesību subjekts. Tā paša likuma 18.panta pirmā daļa nosaka, ka "komercdarbība ostā notiek saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, ostas noteikumiem, un pamatojoties uz ostas pārvaldes un attiecīgā uzņēmēja noslēgto līgumu (..)". Tādā veidā Rīgas brīvostas pārvalde darbojas ostas apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) tirgū. Ievērojot Likuma par ostām 12.panta pirmo, otro un ceturto daļu, kas nosaka ostas pārvalžu finanšu līdzekļu avotus, izmantošanu un uzskaiti, kā arī tā paša likuma 13.panta pirmo un trešo daļu un 14.panta pirmo daļu, no kā izriet, ka ostas pārvalde nosaka ostas maksas un saņem daļu no tām, secināms, ka ostas pārvalde, veicot tai likumā noteiktās ostas apsaimniekošanas funkcijas, darbojas, balstoties uz saimnieciskas darbības principiem. Konkurences likuma 3.pantā noteikts, ka Konkurences likuma noteikumi attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 9.punkta definīciju un atbilstoši Konkurences likuma mērķim un jēgai par tirgus dalībnieku šā likuma izpratnē var uzskatīt jebkuru personu, kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. 2.2. Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes nolikuma 1.3.apakšpunktu Rīgas brīv­ostas pārvalde ir juridiska persona, kuras augstākā lēmējinstitūcija ir brīvostas valde un valdei pakļauts izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks. Izpildaparāts kā pārvaldes institūcija īsteno brīvostas pārvaldīšanu atbilstoši valdes lēmumiem un Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumam. Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes nolikuma 7.3.apakšpunktā noteikto brīv­ostas pārvaldnieka pienākumi ir: vadīt izpildaparāta darbu (7.3.7.apakšpunkts), atbilstoši savai kompetencei nodrošināt ostā kuģošanu un tās drošību (7.3.5.apakš­punkts), organizēt brīvostas pārvaldes īpašumā esošā un valdījumā nodotā valsts un pašvaldības īpašuma apsaimniekošanu atbilstoši kuģošanas drošības prasībām, brīvostas attīstības programmai un vides aizsardzības prasībām (7.3.4.apakšpunkts), kā arī savā darbā ievērot labas pārvaldības principu un citus tiesību principus (7.3.9.apakšpunkts). Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldes nolikuma 7.4.13.apakšpunkts brīvostas pārvaldniekam nosaka tiesības izdot rīkojumus atbilstoši tā kompetencei, izveidot brīvostas pārvaldes izpildaparātu un saskaņā ar 7.4.6.apakšpunktu pieņemt darbā un atbrīvot no darba brīvostas pārvaldes darbiniekus, noteikt viņu tiesības, sociālās garantijas un pienākumus, slēdzot darba līgumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Konkurences padome 11.10.2006. lēmumā Nr.116 "Par SIA "Tosmares kuģu remonts" 10.02.2005. iesniegumu"2 ir secinājusi, ka "(..) ostas pārvaldes (vai attiecīgo amatpersonu) darbība, nodrošinot kuģošanas drošību ostā, ir uzskatāma par publisko funkciju pēc būtības". Proti, ostas kapteinim likumā noteiktās funkcijas nav uzskatāmas par saimniecisku darbību, kas ļautu to atzīt par tirgus dalībnieku Konkurences likuma izpratnē. Atbilstoši Rīgas brīvostas kapteiņa amata aprakstam (Konkurences padomē iesniegts 12.11.2008.), cita starpā, ostas kapteiņa funkcijas ir "(..) realizēt un pārstāvēt ostas pārvaldes un Jūras administrācijas intereses savas kompetences ietvaros kuģošanas drošības un jūras vides aizsardzības jautājumos ostas teritorijā" un "(..) vadīt Rīgas brīvostas kapteiņdienesta darbu". Tāpat amata aprakstā noteikts, ka "(..) darbinieks saņem norādījumus no: Rīgas brīvostas pārvaldnieka, Kuģošanas departamenta direktora (..)". Ostas kapteiņa izdotie rīkojumi tiek noformēti uz Rīgas brīvostas pārvaldes Kuģošanas departamenta veidlapas. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka ostas kapteinis kā darbinieks ir pieņemts darbā Rīgas brīvostas pārvaldes struktūrvienībā (izpildaparātā), tādējādi tas pilda savas likumos noteiktās funkcijas Rīgas brīvostas pārvaldes interesēs. Rīgas brīvostas pārvaldei kā darba devējai ir pienākums pārraudzīt un atbildēt par tās darbinieku vai amatpersonu darbību, ja tie, veikdami noteiktus pienākumus vai funkcijas, izvirza prasības vai pieņem lēmumus, kas ir pretrunā Konkurences likumā noteiktajam aizliegumam. Tādējādi ir secināms, ka tirgus dalībnieka amatpersonas darbības, ar kurām tiek pārkāpts Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums, ir uzskatāmas par tirgus dalībnieka darbībām. Ņemot vērā minēto, Rīgas brīvostas pārvalde, darbojoties atbilstoši saimnieciskās darbības principiem, kas noteikti komersantiem, Konkurences likuma izpratnē ir uzskatāma par tirgus dalībnieku, kas darbojas ostas apsaimniekošanas tirgū.  3. Konkrētais tirgus Konkrētais tirgus Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam konkrētās preces tirgus - noteiktās preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Savukārt atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 3.punktam konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. No Likuma par ostām 7.panta trešā daļā un 18.panta pirmā daļā noteiktajām brīvostas pārvaldes funkcijām izriet, ka Rīgas brīvostas pārvalde darbojas ostas apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) tirgū, kur tai Rīgas brīvostā ir piešķirtas ekonomiskās izņēmuma (ekskluzīvas) tiesības. Ostas apsaimniekošanas tirgus sevī ietver visu to pakalpojumu kopuma un infrastruktūras nodrošināšanu, kas noteikta ostām normatīvajos aktos un ar ko Rīgas brīvosta konkurē ar citām ostām. Par ostas pakalpojumu kopuma un infrastruktūras izmantošanu Rīgas brīvostas pārvalde saņem ostas maksas. Tai pašā laikā pati Rīgas brīvostas pārvalde 2008.gadā ir uzsākusi komercdarbību Rīgas brīvostā velkoņu pakalpojumu sniegšanā. Līdz tam velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā sniedza viena komercsabiedrība - PKL. Velkoņu pakalpojumu sniedzējiem ostas infrastruktūra ir būtiska saimnieciskās darbības veikšanai. Jau iepriekš vērtējot velkoņu pakalpojumus, Konkurences padome ir konstatējusi3, ka velkoņu pakalpojumi aptver galvenokārt kuģu ievilkšanu ostā un izvilkšanu no ostas, kuģu pietauvošanu un attauvošanu, kā arī citus darbus. Tādējādi konkrētās preces tirgus ir velkoņu pakalpojumi, kas aptver visus iepriekš minētos pakalpojumus, kuros var tikt izmantots velkonis. Vienlaicīgi tika konstatēts, ka Latvijas ostas veido atsevišķus konkrētos ģeogrāfiskos tirgus, jo velkoņu pārvietošana no vienas ostas uz otru ir saistīta ar ievērojamiem zaudējumiem un nav ekonomiski pamatota. Tādējādi Rīgas brīvostas infrastruktūra nav aizvietojama ar citu ostu infrastruktūru. Atbilstoši Latvijas Jūras administrācijas Latvijas Kuģu reģistra 02.09.2008. sniegtajai informācijai Rīgas brīvostas pārvaldei ir reģistrētas īpašuma tiesības uz velkoņiem FĒNIKS, STELLA un SANTA. Atbilstoši PKL 29.09.2008. sniegtajai informācijai PKL īpašumā ir velkoņi TOM (jauda kW - 1180, zirgspēku jauda (turpmāk - HP) - 1600), SOMERI (jauda kW - 1854, HP - 2500), URAN (jauda kW - 2102, HP - 2850) un ALTAIR (jauda kW - 2100, HP - 2850), kā arī noslēgti "Bareboat Charter" līgumi par velkoņiem MARSS-1 (jauda kW - 3800, HP - 5040) un CASTOR (jauda kW - 3650, HP - 4920). Lietā ir noteikti divi konkrētie tirgi - Rīgas brīvostas apsaimniekošanas tirgus un velkoņu pakalpojumu tirgus Rīgas brīvostā. Rīgas brīvostas apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) tirgus un velkoņu pakalpojumu tirgus Rīgas brīvostā ir saistīti tirgi, jo velkoņu pakalpojumu sniegšana bez ostas infrastruktūras nav iespējama. Attiecīgi Rīgas brīvostas pārvalde, būdama dominējošā stāvoklī Rīgas brīvostas apsaimniekošanas tirgū, spēj būtiski ietekmēt tirgus dalībnieku saimniecisko darbību un konkurenci ar Rīgas brīvostas apsaimniekošanu saistītajos konkrētajos tirgos. Konkrētais tirgus, kurā izvērtēta Rīgas brīvostas pārvaldes rīcības ietekme uz konkurenci, ir velkoņu pakalpojumu tirgus Rīgas brīvostā. 4. Dominējošais stāvoklis konkrētajā tirgū un tā ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums Rīgas brīvostas pārvalde kā tirgus dalībnieks saskaņā ar Likumu par ostām atrodas ekonomiskā izņēmuma stāvoklī ostas apsaimniekošanas tirgū Rīgas brīvostā (sk. lēmuma 3.punktu), kas pārliecinoši norāda, ka tā šajā tirgū ir dominējošā stāvoklī un uz to attiecas Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktais dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums. Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzula nosaka, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā atteikšanās slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku vai grozīt darījuma noteikumus bez objektīvi attaisnojoša iemesla (13.panta pirmās daļas 1.punkts). Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpums izpaužas, ja dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks izvirza noteikumus, kā rezultātā tirgus dalībniekam bez objektīvi attaisnojoša iemesla tiek atteikts slēgt darījumu vai esošs darījums tiek grozīts (vai jebkuru tādu noteikumu izvirzīšana/neizvirzīšana), kā rezultātā tiek kavēta, ierobežota un deformēta konkurence kādā no konkrētajiem tirgiem. Dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka, kuram pieder neaizvietojama infrastruktūra un kurš vienlaicīgi arī pats to izmanto saimnieciskajai darbībai, atteikums tirgus dalībniekam, ar kuru tam ir līgumattiecības, atbilstoši iepriekš norādītajam aizliegumam var izpausties arī kā tādu nosacījumu izvirzīšana, kas ir mazāk labvēlīgi nekā tie, kādus tas izvirza saviem pakalpojumiem konkrētajā tirgū. Tādā veidā dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks attiecīgajā tirgū diskriminē citus tirgus dalībniekus par labu paša sniegtajam pakalpojumam, aizsargājot vai stiprinot savas pozīcijas saistītajā tirgū. Mazāk labvēlīgu noteikumu izvirzīšana konkurentam iever tādu prasību izvirzīšanu, kas nostāda dominējošo tirgus dalībnieku izdevīgākā pozīcijā, t.sk. veicot darbības, kas novilcina paša izvirzīto prasību izpildi (ignorējot vai novilcinot atbildes sniegšanu, neveicot pārrunas situācijas atrisināšanai) vai nenosakot skaidru kārtību prasību izpildei. Dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam (neatkarīgi no tā, kādā veidā tas izveidojies) ir īpaša atbildība par to, lai tas ar savu darbību nekropļotu konkurenci nevienā konkrētajā tirgū. No Likuma par ostām 18.panta izriet, ka Rīgas brīvostā pieejamie pakalpojumi var tikt uzticēti veikt komercsabiedrībām. Līdz ar to situācijā, kad Rīgas brīvostas pārvalde sniedz pakalpojumu tajā jomā, kuru pati regulē, slēdzot līgumus ar komercsabiedrībām, tai ir iespēja un saimnieciska interese, izmantojot dominējošo stāvokli ostas apsaimniekošanas tirgū, sev piemērot labvēlīgākus nosacījumus nekā konkurentam velkoņa pakalpojuma sniegšanas tirgū. 5. Rīgas brīvostas pārvaldes darbības velkoņa pakalpojuma tirgū izvērtējums 2008.gada 2.maijā Rīgas brīvostas velkonis SANTA (ar jaudu 3650 kW jeb HP 4964) uzsāka sniegt velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā. 2008.gada 7.augustā darbību uzsāka otrs Rīgas brīvostas velkonis - STELLA (ar jaudu 3650 kW jeb HP 4964). 2008.gada 7.augustā Rīgas brīvostas pārvaldes Kuģošanas departamenta ostas kapteinis, pamatojoties uz nepieciešamību paaugstināt kuģošanas drošību, novērstu negadījumus, kas rodas pieejot, izejot, manevrējot pie piestātnēm un to akvatorijā, izdeva Rīkojumu Nr.21, nosakot, ka kuģu ar GT (bruto tonnāža) virs 20 000 tonnām vai kuģu, kuru garums pārsniedz 180 metrus, ievešanai/izvešanai uz/no piestātnēm DG-1; EO-6, 7, 8, 14, 15; PM-16, 17, 20, 21; KS-28, 32, 33, 34; JM-16, 22, 23, 26; SD-5; ZO-1, 2, 12, 18; AS-3, 4, 5; KRS-1, 2; RKR baseins; MKR-1; JPS-2; MK-3 izmanto divus velkoņus ar to kopējo jaudu ne mazāk kā 7300 kW. Rīkojumā Nr.21 noteiktā velkoņu jauda precīzi atbilst Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo abu velkoņu kopējai jaudai. 2008.gada 12.augustā Rīgas brīvostas akvatorijā ienāca PKL velkonis MARSS-1. Šajā pašā datumā - 12.08.2008. - Rīgas brīvostas pārvaldes Kuģošanas departamenta ostas kapteinis izdeva Rīkojumu Nr.22, nosakot - (1) KSC veikt centralizētu informācijas pieteikumu saņemšanu caur kuģu aģentējošiem komersantiem velkoņu pakalpojumu sniegšanai, (2) velkoņu pakalpojumu sniegšanas kārtību nosaka KSC dienests saskaņā ar Rīgas brīvostas noteikumiem. Rīgas brīvostas kapteiņa dienesta sastāvā ietilpstošais KSC, atbilstoši Rīgas brīvostas pārvaldes 09.03.2009. vēstulei Nr.1-09/484, veic Kuģu satiksmes dienesta (turpmāk - KSD) funkcijas, kuras noteiktas Rīgas brīvostas noteikumos, un sniedz kuģu satiksmes pakalpojumus ostā saskaņā ar Starptautiskās jūrniecības organizācijas Asamblejas rezolūciju A.857 (20) "Norādījumi kuģu satiksmes vadībai". KSC pakalpojums izpaužas kā drošas un efektīvas kuģa satiksmes organizēšana, lai nepieļautu cilvēkiem un apkārtējai videi bīstamu situāciju rašanos. 5.1. Rīgas brīvostas pārvaldes rīcība, nosakot prasību velkoņu pakalpojumu sniegšanā izmantot divus velkoņus ar to kopējo jaudu ne mazāk kā 7300 kW PKL 2008.gada 22.augusta vēstulē Nr.259/08-08i skaidro, ka pēdējo piecu gadu laikā nav konstatētas jebkādas navigācijas izmaiņas Rīgas brīvostā, izpildot kopš 2003.gada septembra vairāk kā 9500 darbu, no tiem tieši virs 7500 pietauvošanas/attauvošanas darbus. Turklāt nereti trīs un vairāk velkoņu izmantošana ir daudz drošāka nekā tikai divu velkoņu (kaut ar maksimālo jaudu ne mazāk kā 7300 kW) izmantošana. PKL (minētās vēstules Pielikums Nr.2) ir apkopojusi statistiku par Rīgas brīvostas teritorijā veiktajiem velkoņu pakalpojumiem laika periodā no 2005.gada līdz 2008.gada 1.pusgadam, kas apliecina, ka pirms Rīkojuma Nr.21 izdošanas PKL bija sniedzis velkoņa pakalpojumus arī tāda tipa kuģiem, kuriem ar minēto rīkojumu ir piemēroti tehniskie ierobežojumi. 5.1.1. Rīgas brīvostas pārvalde 23.09.2008. vēstulē Nr.1-16/1989 norāda, ka galvenais mērķis, izdodot Rīkojumu Nr.21 un Rīkojumu Nr.22, bija nodrošināt kuģošanas drošību Rīgas brīvostas akvatorijā, ņemot vērā apstākļus, ka Rīgas brīvostā palielinās kravu apjoms un ienākošo lieltonnāžas kuģu un tankkuģu skaits. Rīgas brīvostas pārvalde uzbūvēja divus velkoņus SANTA un STELLA, kuri ir aprīkoti gan ar jaudīgām ugunsdzēšanas sistēmām, gan ar drošākām manevrēšanas spējām, jo atsevišķos gadījumos no kuģošanas drošības viedokļa ir nepieciešams izmantot velkoņus ar lielāku jaudu, aprīkojumu un manevrēšanas spējām ostas rajonos, kur var pakļaut riskam lieltonnāžas kuģus, ja tiek izmantoti mazāk jaudīgi velkoņi. Līdz 2008.gada 2.maijam Rīgas brīvostā velkoņa pakalpojumus sniedza tikai viena komercsabiedrība - PKL, tādējādi pakalpojumu sniegšana kuģiem tika veikta rindas kārtībā, ievērojot Rīgas brīvostas noteikumos noteikto kārtību un ostas kapteiņa ieteikumus attiecībā uz kuģošanas drošību. Līdz ar to kuģu stāvēšanas laiks ostā pie pieņemšanas bojas bija ilgāks, kas neveicināja drošu, efektīvu un ātru kuģu apkalpošanu. Ostas kapteinis izdeva minētos rīkojumus, ievērojot pieejas iespējas pie piestātnēm, straumes, vēja virzienus, viļņošanos un velkoņu manevrēšanas spējas. 5.1.2. Konkurences padomes ieskatā, lai tiktu nodrošināta nediskriminējošu prasību piemērošana pret visiem konkrētā tirgus dalībniekiem, kritērijiem attiecībā uz izmantojamo velkoņu skaitu un to kopējo jaudu noteiktas grupas (pēc to tehniskiem radītājiem) kuģiem ir jābūt vienlīdzīgiem un pamatotiem ar konkrētiem aprēķiniem, kas balstīti uz objektīvi pārbaudāmiem apstākļiem, t.sk., pieprasījuma un piedāvājuma puses izvērtēšanu un pārliecinoši apstiprinātu tieši šādu prasību piemērošanas nepieciešamību. Rīgas brīvostas pārvalde 12.11.2008. iesniedza Konkurences padomē tās un SIA "Konsorts" 2005.gadā izstrādāto "Rīgas brīvostas kuģošanas drošības koncepciju" (turpmāk - Drošības koncepcija) (par laika periodu no 1998.gada līdz 2004.gadam) projekta versiju. Drošības koncepcijā saistībā ar kuģošanas drošību ir secināts, ka Rīgas brīvostā ir audzis gan kravu apgrozījums (salīdzinot 2003.gada 10 mēnešos ar 2004.gada 10 mēnešiem, kravu apgrozījums ir audzis par 11,5%), gan ienākošo kuģu skaits un to izmēri. Līdz ar to arī pieaugušas prasības pret kuģošanas drošību uzturošiem līdzekļiem - velkoņiem u.c. peldošiem krasta līdzekļiem (..)". Drošības koncepcijā ir norādīts, ka tajā brīdī Rīgas brīvostā darbojošos velkoņu jauda un skaits nevar nodrošināt normālu ostas darbību, kā arī var tikt apdraudēta kuģošanas drošība velkoņu mazspējas dēļ. Kuģi, kuri eksportē no Rīgas brīvostas ogles, minerālmēslus, kā arī ģenerālās kravas, ir lieltonnāžas kuģi (40 000 - 90 000 DW (kuģa maksimālā kravnesība)), kuriem ir nepieciešama velkoņu pakalpojumu sniegšana (ikvienam šādam kuģim nepieciešami četri velkoņi, katrs ar vismaz 2500 kW jaudu). Tādējādi, lai tiktu nodrošināta profesionāla un droša kuģošana ostā, kā arī netiktu pieļauta kuģu komercdīkstāve, nepieciešams ieviest divus azimutālā veida velkoņus ar jaudu 4500 - 5000 kW. Atbilstoši Rīgas brīvostas pārvaldes sniegtajai un publiski pieejamai informācijai Rīgas brīvostā kravu apgrozījums 2006.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir audzis par 4%, 2007.gadā - par 2% un 2008.gadā - par 14%. Apkalpoto kuģu skaits 2007.gadā ir audzis par 6% un 2008.gadā - par 1%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tāpat neliels pieaugums ir vērojams arī apkalpoto kuģu kopējā GT - salīdzinot 2007.gadu ar 2006.gadu, tas ir audzis par 6%. PKL 30.10.2008. vēstulē Nr.317/10-08i sniedza informāciju par sniegtajiem velkoņu pakalpojumiem laika periodā no 2005.gada līdz 2008.gada 1.pusgadam ieskaitot. Konkurences padome izvērtēja sniegto informāciju un secināja, ka 2005.gadā velkoņu pakalpojumi ir sniegti 45%, 2006.gadā 60%, 2007.gadā 45% no visiem Rīgas brīvostā apkalpotajiem kuģiem. Ņemot vērā apkalpoto kuģu un velkoņu pakalpojumu statistiku, var konstatēt, ka, lai gan, piemēram, 2007.gadā Rīgas brīvostā apkalpoto kuģu skaits attiecībā pret 2006.gadu ir pieaudzis par 6%, tai pašā periodā velkoņu sniegto pakalpojumu skaits ir krities par 20%. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka velkoņu pakalpojumu tirgus Rīgas brīvostā ir ierobežots, jo ir atkarīgs no ostas attīstības iespējām un tendencēm, ostā ienākošo/izejošo kuģu skaita un ostā pārkrauto kravu apgrozījuma. Rīgas brīvostas pārvaldes funkcijās ietilpst plānot, vai darbībai Rīgas brīvostā ir nepieciešams piesaistīt jaunus velkoņus, un šī plānošana jāveic, pamatojoties uz pakalpojuma izvērtējumu ostā. Ņemot vērā pieaugošo kravu apgrozījumu, apkalpoto kuģu skaita palielinājumu, drošības prasības, Rīgas brīvostas konkurētspējas paaugstināšanas nepieciešamību, spēcīgākas jaudas un tehniski labāk aprīkotu velkoņu ieviešanas prasība kā tāda Rīgas brīvostā būtu attaisnojama. Attiecībā uz Rīkojumā Nr.21 noteikto prasību kuģiem, kuru GT pārsniedz 20 000 tonnas vai to garums pārsniedz 180 metrus, izmantot divus velkoņu ar kopējo jaudu ne mazāku kā 7300 kW, jo īpaši situācijā, kā tas konstatēts šajā lietā, kad pati Rīgas brīvostas pārvalde sniedz velkoņu pakalpojumus un precīzi ar šādiem tehniskajiem parametriem atbilstošiem velkoņiem, Konkurences padome uzskata, ka nosacījuma, kāds velkoņu skaits ar to kopējo jaudu būtu jāizmanto noteiktas grupas kuģiem, pamatojumā (arī ja tas ir pamatots ar kuģošanas drošību) jābūt veiktiem aprēķiniem, balstoties uz statistikas datiem, kas apstiprinātu, ka tieši šādas grupas kuģi ir jāapkalpo ar noteiktu skaitu un konkrētiem tehniskajiem parametriem atbilstošiem velkoņiem un ka šādus kuģus nav droši/ir bīstami apkalpot ar trīs vai vairākiem velkoņiem ar atšķirīgu kopējo jaudu no Rīkojumā Nr.21 noteiktā. Rīgas brīvostas pārvalde šādu pamatojumu (aprēķinus), kas nodrošina vienlīdzīgas prasības, Konkurences padomē nav iesniegusi. Saistībā ar norādīto ir jāņem vērā arī tas, kas Rīgas brīvostas pārvalde bija informēta, ka uz Rīkojuma Nr.21 izdošanas brīdi PKL rīcība nebija šādiem tehniskajiem parametriem atbilstošu velkoņu. Rīkojumā Nr.21 noteikto prasību objektīvā nepieciešamība neizriet arī no Drošības koncepcijā noteiktā. Konkurences padome konstatē, ka Rīkojumā Nr.21 noteiktās prasības atšķiras no Rīgas brīvostas noteikumu 243.punktā noteiktajiem rekomendējošiem nosacījumiem, kas izstrādāti, ievērojot drošības nosacījumus (2005.gadā izstrādātās Drošības koncepcijas 3.punkts): Tabula Nr.1 Kuģa DW (t) Velkoņu skaits Velkoņu kopējā jauda ZS (HP) 501-2000 1 1600 2001-5000 2 3000 5001-10 000 2 4000 10 001-20 000 2 vai 3 5000 20 001-35 000 3 6500 35 001-50 000 4 7000 vairāk par 50 000 4 10 000 Šādā situācijā, vērtējot Rīkojuma izdošanas apstākļus un saturu, ir secināms, ka Rīkojuma Nr.21 ietvertie nosacījumi ir pakārtoti tieši Rīgas brīvostai piederošo velkoņu tehniskajiem parametriem. 5.1.3. Rīgas brīvostas pārvalde 06.02.2009. iesniedza Konkurences padomē pārskatu par velkoņu pakalpojumu sniegšanu laika periodā no 2008.gada jūnija līdz decembrim. Izvērtējot tajā sniegto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka, kopš KSC regulē velkoņu sniegšanas kārtību, faktiski kuģi ir apkalpoti, neievērojot Rīkojumā Nr.21 noteiktos ierobežojumus (proti, kuģi, kuri atbilst Rīkojumā Nr.21 noteiktajiem ierobežojumiem, attiecīgajās piestātnēs ir apkalpoti gan ar 3 (nevis 2) velkoņiem, gan arī ar 1 (nevis 2) PKL velkoni. Tāpat kuģi, kuri neatbilst rīkojumā noteiktajiem ierobežojumiem (ir mazāki un vieglāki), ir apkalpoti ar 3 jaudīgiem velkoņiem). Tā, piemēram, 01.09.2008. apkalpojot kuģi NAN SHAN - GT 23 536, un 05.09.2008. apkalpojot kuģi UNIWERSYTET SLASKI- GT 20 357 piestātnē EO-15, ir izmantoti trīs velkoņi ALTAIR, SANTA un STELLA (to kopējā jauda - 9400 kW). Tāpat PKL velkonis URAN (jauda kW- 2102, HP - 2850) 05.09.2008. piestātnē EO-07 ir apkalpojis kuģi SAGA RUBY - GT 24 492. Kuģis KHUDOZNIK KRAYNEV - GT 16 565 07.09.2008. ir apkalpots, izmantojot trīs velkoņus STELLA, SANTA un ALTAIR (to kopējā jauda 9400 kW) piestātnē PM-21. Ņemot vērā iepriekš minēto un konstatēto, ka saskaņā ar Rīkojumu Nr.22 tieši Rīgas brīvostas pārvaldes struktūrvienība KSC nosaka velkoņu pakalpojumu sniegšanas kārtību Rīgas brīvostā, Konkurences padome secina, ka Rīkojuma Nr.21 izdošanas pamatojums ir formāla rakstura, kā arī ostas kapteiņa rīcība liecina, ka tieši šādas Rīkojumā Nr.21 noteiktās velkoņu tehniskās prasības nav objektīvi pamatotas ar kuģošanas drošību. Ņemot vērā minēto faktisko situāciju, kā arī to, ka Rīgas brīvostas pārvalde nav sniegusi konkrētus aprēķinus, kas objektīvi pamatotu šādus nosacījumus, Konkurences padome secina, ka prasība kuģiem, kuru GT pārsniedz 20 000 tonnas vai to garums pārsniedz 180 metrus, izmantot divus velkoņu ar kopējo jaudu ne mazāku kā 7300 kW, ir nepamatota. Tādā veidā, uzsākot darboties velkoņu pakalpojumu tirgū, Rīgas brīvostas pārvalde, izvirzot prasības, kas atbilst tās īpašumā esošo velkoņu jaudai un skaitam, radīja sev nepamatotas priekšrocības attiecībā pret otru velkoņa pakalpojuma sniedzēju un vienlaikus, ievērojot Rīkojumā Nr.22 noteiktās prasības un to ieviešanas sekas, kas aprakstītas šī lēmuma 5.2.punktā, kopsakarā ar šī lēmuma 5.3.punktā norādīto Rīgas brīvostas pārvaldes un tās amatpersonu kavējošo rīcību, ierobežoja PKL saimniecisko darbību, tādējādi deformējot konkurenci velkoņu pakalpojumu tirgū. 5.2. Rīgas brīvostas pārvaldes rīcība, nosakot velkoņu pakalpojumu sniegšanas kārtību Jau iepriekš šajā lēmumā tika norādīts, ka Rīgas brīvostas pārvaldes Kuģošanas departamenta ostas kapteinis 2008.gada 12.augustā izdeva Rīkojumu Nr.22, ar kuru tika noteikts, ka turpmāk KSC veiks centralizētu informācijas pieteikumu saņemšanu caur kuģu aģentējošiem komersantiem velkoņu pakalpojumu sniegšanai un noteiks velkoņu pakalpojumu sniegšanas kārtību. No lietas ierosināšanas brīža PKL vairākkārtēji informēja Konkurences padomi, ka Rīgas brīvostas pārvaldes Kuģošanas departamenta amatpersonas liegušas PKL velkoņiem apkalpot kuģus, uz kuriem neattiecas Rīkojumā Nr.21 noteiktie tehniskie ierobežojumi. 5.2.1. PKL 22.08.2008. vēstulē Nr.259/08-08i norāda uz situāciju, ka "(..) PKL klienta kuģis MILO (kuģa garums - 178.22 metri, GT - 17 065 tonnas), kuram PKL bija tiesīga sniegt velkoņa pakalpojumus, tika apkalpots ar Rīgas brīvostas velkoņu SANTA un STELLA palīdzību, pamatojoties uz ostas kapteiņa mutisko rīkojumu. Veikto darbību rezultātā kuģa MILO iziešana tika aizkavēta par 1,5 stundu, jo bija jāgaida, kamēr SANTA un STELLA atbrīvosies no citu kuģu apkalpošanas, lai gan tajā pašā laikā četri PKL piederoši velkoņi atradās piestātnē un bija gatavi nekavējoties sniegt velkoņa pakalpojumus sava ilglaicīgā klienta kuģim, bet netika pielaisti šī darba veikšanai (..)". Tāpat PKL 04.09.2008. vēstulē Nr.270/09-08i norāda, ka "(..) 02.09.2008., ienākot karavānai - velkonim DMITRIS un baržai MULTIBRAVA (garums 107.65 metri un GT 4567 tonnas), ar kuriem vienmēr veiksmīgi strādāja PKL velkoņi, ar obligātu "Satiksmes" lēmumu uz darbu tika nosūtīts velkonis STELLA." PKL 10.11.2008. vēstulē Nr.325/11-08i, 15.12.2008. vēstulē Nr.375/12-08i un 19.12.2008. vēstulē Nr. 379/12/08i sniedza informāciju par SANTA un STELLA apkalpotajiem kuģiem (kuru tehniskie rādītāji neatbilst Rīkojumā Nr.21 noteiktajiem ierobežojumiem), ar kuru īpašniekiem vai aģentiem PKL ir noslēgti tiešie līgumi un PKL velkoņi bija pasūtīti šiem darbiem, vai arī kuģu īpašnieki un aģenti bija izvēlējušies PKL velkoņus un Rīgas brīvostas pārvalde bija aizliegusi PKL apkalpot šos kuģus, lai gan uz tiem neattiecās Rīkojumā Nr.21 noteiktie ierobežojumi. 5.2.2. Līdz 12.08.2008., kad Rīgas brīvostas pārvaldes ostas kapteinis izdeva Rīkojumu Nr.22, kurā KSC tika uzdots noteikt velkoņa pakalpojuma sniegšanas kārtību, kuģu īpašnieki vai aģenti vērsās tieši pie PKL kā šī pakalpojuma sniedzēja (jāņem vērā, ka līdz Rīgas brīvostas pārvalde uzsāka sniegt velkoņu pakalpojumus, PKL bija vienīgie šā pakalpojuma sniedzēji). Pašreiz, kā norāda Rīgas brīvostas pārvalde 03.02.2009. vēstulē Nr.1-09/204, velkoņa pakalpojumu sniegšanas kārtība kuģiem, kuru GT ir mazāks nekā 20 000 tonnas un garums nepārsniedz 180 metrus, tiek noteikta, vadoties no vairākiem kuģošanas drošības aspektiem katrā konkrētā gadījumā. Galvenie kritēriji, pēc kuriem tiek vērtēts, kuri velkoņi būs jāizmanto, ir kuģu konstruktīvās īpatnības, manevrēšanas spējas piekļūšanai pie piestātnēm ierobežotā akvatorijā, hidrometeoroloģiskie apstākļi (vēja ātrums un virziens, straumes stiprums). Ostas kapteinis, ņemot vērā visus apstākļus un kuģošanas drošības apsvērumus, izlemj par konkrēto velkoņu izmantošanu. 5.2.3. Rīgas brīvostas pārvaldes 03.02.2009. vēstulē Nr. 1-09/204 norāda, ka iemesli Rīgas brīvostas pārvaldes velkoņu SANTA un STELLA izmantošanai PKL norādītajiem kuģiem (ar kuriem PKL ir tiešie līgumi par velkoņa pakalpojumu sniegšanu vai kuriem PKL velkoņi bija pasūtīti, un uz kuriem neattiecas Rīkojumā Nr.21 noteiktie tehniskie ierobežojumi, bet kurus PKL tika liegts apkalpot - PKL 10.11.2008. vēstule Nr.325/11-08i, 15.12.2008. vēstule Nr.375/12-08i, 19.12.2008. vēstule Nr. 379/12/08i) bija hidrometeoroloģiskie apstākļi, kurus apliecina Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras izziņu kopijas un izraksti no KSD operatoru dežūru žurnāla, sākot no 2008.gada oktobra līdz 2008.gada 17.decembrim. Lai gan Rīgas brīvostas pārvalde nesniedza sīkāku skaidrojumu par kritērijiem attiecībā uz hidrometeoroloģiskiem apstākļiem, kas attiecas uz velkoņu izvēli, Konkurences padome, ievērojot Rīgas brīv­ostas noteikumos noteikto attiecībā uz kuģošanu piestātnēs, veica iesniegtā materiāla analīzi. Konkurences padome, izvērtējot Rīgas brīvostas pārvaldes iesniegtos KSD operatoru dežūru žurnāla izrakstus, Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras laika prognožu kopijas pa noteiktiem datumiem, kā arī pārskatu par apkalpotajiem kuģiem, konstatēja, ka PKL velkoņi ir snieguši pakalpojumus līdzvērtīgiem kuģiem (pēc to GT), līdzvērtīgos laika apstākļos (straumes stiprums, vēja ātrums) un piestātnēs, kādiem pakalpojumus ir snieguši Rīgas brīvostas pārvaldes velkoņi gadījumos, kad PKL velkoņiem tika liegts apkalpot kuģus, pamatojoties uz hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem (sk. tabulu Nr.2). Tabula Nr.2 Velkoņi Datums Kuģa nosaukums, garums /GT Piestātne/ ierobežojumi Hidro­meteo­ro­loģiskie laika apstākļi (straumes ātrums un laika prognoze) SANTA* STELLA* 25.10.2008 06.35-08.15 KAPITAN VODENKO 162.10 / 14 141 GT EO-15 (EO-15;OUT), kuģots atļauts, ja vēja ātrums nepārsniedz 10 m/sek, straumes ātrums nepārsniedz 1 mezglu straumes ātrums 1.1.mezgli, DR vējš 5-10 m/s, brāzmās 13 m/s, līcī - 6-11 m/s, līča Z - brāzmās 15-18 m/s ALTAIR** URAN** 25.10.2008. 18.35-20.30 KAPITAN KUDLAY 14 009 GT PM-17 (OUT;PM-17), straumes un vēja ierobežojumi (nav norādīts kādi, maksimāla kuģa ievešana aizliegta, ja straumes ātrums pārsniedz 1 mezglu) straumes ātrums 0.9 m/s, DR vējš 5-10 m/s, brāzmās 13 m/s, līcī - 6-11 m/s, līča Z - brāzmās 15-18 m/s SANTA* STELLA* 26.10.2008. 06.50-08.00 TURCHEZE 136 / 5939 GT ZO-18 (ZO-18; OUT), straumes ātrums nepārsniedz 0.5 mezglus, vēja ātrums nepārsniedz 8 m/sek straumes ātrums 1.4 mezgli, DR vējš 7-11 m/s, dienā brāzmās 15-18 m/s SOMERI** 25.10.2008. 16.50-17.50 BEGONIA 8837 GT ZO-12 (ZO-12; OUT), straumes ierobežojumi, (maksimāla kuģa ievešana aizliegta, ja straumes ātrums pārsniedz 1 mezglu straume ātrums 1.5 mezgli, DR vējš 5-10 m/s, brāzmās 13 m/s, līcī - 6-11 m/s, līča Z - brāzmās 15-18 m/s URAN** ALTAIR** 27.10.2008. plkst.19.25 BITLIS 154 / 11 973 GT ZO-12 (REIDS;ZO-12), straumes ierobežojumi, (maksimāla kuģa ievešana aizliegta, ja straumes ātrums pārsniedz 1 mezglu D vējš 7-11 m/s, brāzmās 15-18m/S, līcī - D, DR vējš, 12-15 m/s, brāzmās 17-22 m/s SANTA* STELLA* 30.10.2008. 23.00-00.05 BITLIS 154 / 11973 GT ZO-12, (ZO-12; OUT), straumes ierobežojumi, (maksimāla kuģa ievešana aizliegta, ja straumes ātrums pārsniedz 1 mezglu straumes ātrums 1.3 mezgli, naktī DA vējš 6-11 m/s STELLA* 11.12.2008. 02.15-03.45 EIRA 157 / 14 665 GT PM-17 (PM-17; OUT), straumes un vēja ierobežojumi (nav norādīts kādi, maksimāla kuģa ievešana aizliegta, ja straumes ātrums pārsniedz 1 mezglu) straumes ātrums 1 mezgls, D vējš - 6-10 m/s, naktī līča ziemeļos un jūrā brāzmās līdz 14 m/s URAN** 24.10.2008. 12.30-13.1.0 EIRA 157 / 14 665 GT PM-17 (PM-17; OUT), straumes un vēja ierobežojumi (nav norādīts kādi, maksimāla kuģa ievešana aizliegta, ja straumes ātrums pārsniedz 1 mezglu) straumes ātrums 0.9 mezgli, DR vējš, pieņemsies, brāzmās 15-18 m/s ALTAIR** 14.12.2008. GAN GESTURE 133 / 12 164 GT ZO-18 (REIDS; ZO-18), straumes ātrums nepārsniedz 0.5 mezglus, vēja ātrums nepārsniedz 8 m/sek laika apstākļi nav iesniegti SANTA* 15.12.2008. 06.30-08.00 GAN GESTURE 133 / 12 164 GT ZO - 18 (ZO-18; OUT), straume nepārsniedz 0.5 mezglus, vēja ātrums nepārsniedz 8 m/sek. Straumes ātrums 1.2 mezgli, DA vējš 5-9 m/s, dienā brāzmās 13 m/s, līcī - DA vējs 5-9 m/s, dienā brāzmās 14 m/s ALTAIR* 12.12.2008. APOLLO 13 403 GT ZO-18(REIDS; ZO-18), straumes ātrums nepārsniedz 0.5 mezglus, vēja ātrums nepārsniedz 8 m/sek straumes ātrums 1.5 mezgli * - Rīgas brīvostas pārvaldes velkonis ** - PKL velkonis Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka Rīgas brīvostas pārvaldes aizliegums PKL velkoņiem apkalpot tos kuģus, uz kuriem neattiecas ar Rīkojumu Nr.21 uzliktie ierobežojumi, ir neobjektīvs un nav pamatojams ar hidrometeoroloģiskiem apstākļiem. 5.2.4. Konkurences padome veica pārskata par velkoņu pakalpojuma sniegšanu pa mēnešiem analīzi, ko Rīgas brīvostas pārvalde iesniedza 06.02.2009. Saskaņā ar Rīgas brīvostas maksu (apstiprinātas ar Rīgas brīvostas pārvaldes 13.12.2005. lēmumu Nr.185) 15. un 50.punktā noteikto, maksimāli pieļaujamo maksu par velkoņa izmantošanu tauvošanas vai attauvošanas darbos aprēķina neatkarīgi no tauvošanā izmantoto velkoņu skaita pēc likmēm, kuras aprēķina, izmantojot apkalpotā kuģa GT. Kā izriet no PKL (10.12.2008. vēstule Nr.366/12-08i) sniegtās informācijas un Rīgas brīvostas pārvaldes 06.02.2009. iesniegtā pārskata par veiktajiem velkoņu pakalpojumiem, veicot pakalpojuma summas aprēķināšanu tauvošanas operācijai, ja tajā piedalās vairākas juridiskās personas, tiek ņemts vērā iesaistīto velkoņu skaits (proti, apkalpotā kuģa GT tiek sadalīts atbilstoši katras juridiskās personas izmantoto velkoņu skaitam). Tādējādi, nosakot velkoņu pakalpojumu sniedzēju tirgus daļu, tiek ņemts vērā apkalpoto kuģu GT. Konkurences padome secina, ka, kopš Rīgas brīvostas pārvalde ir uzsākusi sniegt velkoņa pakalpojumus un KSC regulē velkoņa pakalpojuma sniegšanas/saņemšanas kārtību, PKL tirgus daļa (aprēķināta pēc apkalpoto kuģu GT) velkoņa pakalpojuma tirgū ir strauji samazinājusies, attiecīgi no 100% 2008.gada aprīlī līdz 77% 2008.gada jūnijā un līdz 24% 2008.gada decembrī (sk. tabulu Nr.3). Tabula Nr.3 Mēnesis (2008.g.) Rīgas brīvostas pārvaldes tirgus daļa PKL tirgus daļa Apkalpoto kuģu, kuru GT ir virs 20 000 tonnas īpatsvars no kopējā kuģu skaita 1 2 3 4 jūnijs 23% 77% 38% jūlijs 22% 78% 40% augusts 60% 40% 40% septembris 60% 40% 33% oktobris 58% 42% 27% novembris 62% 38% 25% decembris 76% 24% 30%  Ņemot vērā Tabulas Nr.3 4.kolonnu, ir secināms, ka Rīgas brīvostas pārvaldes un to amatpersonu rīcības rezultātā PKL tika izslēgta no tādu kuģu apkalpošanas segmenta, kas aizņem ievērojamu daļu no kopējā apkalpoto kuģu skaita. 5.2.5 PKL 20.02.2009. vēstulē Nr.78/02-09i informē Konkurences padomi, ka Rīgas brīvostas pārvalde, neievērojot kuģa MSC ERMINA (GT 17 304 tonnas, garums 169.7 metri) 13.02.2009. un 15.02.2009. iesniegumus, kas adresēti PKL, aizliedza PKL velkoņiem apkalpot minēto kuģi, tā vietā nosūtot SANTA un STELLA (sazinoties PKL dispečeriem un velkoņu kapteiņiem ar KSD darbiniekiem, PKL velkoņiem tika aizliegts uzsākt kustību). PKL iesniedza Konkurences padomei kuģa MSC ERMINA pārstāvja nosūtīto pretenziju Rīgas brīvostas pārvaldei, kurā norādīts "(..) kuģim MSC ERMINA (reiss Nr.111) pienākot reidā 15.02.2009 09.00 un paņemot loci uz borta, kuģa kapteinis tika informēts, ka pietauvošanas operāciju laikā ir obligāti jāizmanto velkoņi SANTA un STELLA. Kuģa kapteinis paziņoja locim, ka pēc Mediterranean Shipping Company instrukcijas un sadarbības līguma kuģim ir jāizmanto PKL kompānijas velkoņi. Telefona sarunā ar Satiksmes dienestu 09.22 (darbinieks atteicās nosaukt savu uzvārdu), kā arī sarunā ar loci izteicām pretenziju pret šo prasību. Neskatoties uz to, Satiksmes dienests liedza PKL velkoņiem veikt kustību un apkalpot MSC ERMINIA kuģi kā vienīgo argumentu šim lēmumam minot ostas kapteiņa rīkojumu. Vēlāk telefona sarunā ar ostas kapteini nesaņēmām konstruktīvu atbildi, pēc kādiem kritērijiem PKL velkoņiem tika liegts sniegt pakalpojumu MSC ERMINA kuģim. Bez pamatotiem argumentiem tikām informēti, ka MSC ERMINA kuģa atiešana tiks apkalpota ar velkoņiem SANTA un STELLA. Vēlamies jūs informēt, ka velkoņu SANTA un STELLA izmantošana radīs papildus izmaksas Mediterranean Shipping Company." 5.2.6. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu 56.punktam Kuģu satiksmes dienests (KSD) ar savu tehnisko līdzekļu palīdzību kontrolē un regulē kuģu satiksmi ostā. Savukārt noteikumu 59.punkts nosaka, ka KSD sniedz šādus informācijas pakalpojumus: 1) sniedz KSD rīcībā esošo informāciju par piestātnēm, ūdenslīmeni, vēju un ostas iespējām un citu informāciju, kas saistīta ar kuģošanas drošību; 2) sniedz hidrometeoroloģisko informāciju kuģiem pēc to pieprasījuma; 3) kontrolē navigācijas līdzekļu darbību un ziņo par to izmaiņām satiksmes dalībniekiem (..). 61.punktā ir noteikts, ka kuģu kustība ostā bez KSD atļaujas ir aizliegta. Atļauju sākt kustību var dot tikai KSD. Rīgas brīvostas noteikumu 63.punktā - kuģi pilda KSD rīkojumus par kustības kārtību, kustību ātrumu un enkurvietu izmantošanu. Saskaņā ar Rīgas brīvostas noteikumu 69.punktu kuģu satiksme ostā aizliegta šādos gadījumos - 1) ja vēja ātrums ostā pārsniedz 14 m/s (atkāpes no šīs prasības nosaka ostas kapteinis), 2) ja redzamība ir mazāka par 5 kabeļtauvām (0,5 jūras jūdzes). Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu 208. un 209.punktam ostas kapteinis vada kuģu satiksmes dienestu, loču dienestu, ostas uzraudzības dienestu, ledlauža "Varma" operatīvo vadību ziemas navigācijas periodā. Ostas dienesti organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievadceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģu ceļos, piestātnēs un termināļos. Atbilstoši Rīgas brīvostu noteikumu 234. un 235.punktam - velkoņi ostā sniedz pakalpojumus par samaksu uz līguma pamata, kuģim nepieciešamo velkoņu skaitu nosaka kuģa kapteinis pēc loča ieteikuma. Domstarpību gadījumā velkoņu skaitu nosaka ostas kapteinis. 236.punktā ir noteikts, ka tauvā velkamā kuģa kapteinis vada velkoņu darbu, nosaka nepieciešamo velkoņu pakalpojuma veidu un apjomu, kā arī atbild par velkoņa drošību. Ņemot vērā Rīgas brīvostas noteikumos noteikto, Konkurences padome secina, ka ostas kapteinis un tā vadītie dienesti ir atbildīgi un uzrauga kuģošanas drošību attiecībā uz kuģu satiksmi Rīgas brīvostā. Attiecīgie ostas dienesti sniedz tā rīcībā esošo informāciju par hidrometeoroloģiskiem apstākļiem, kā arī dod atļauju kuģu satiksmes dalībniekiem uzsākt kustību Rīgas brīvostā, bet izmantojamo velkoņu skaitu un jaudu primāri izvēlās kuģa kapteinis, kurš arī atbild par velkoņu drošību. Velkoņa pakalpojumu sniegšanas Rīgas brīvostā priekšnoteikums ir starp Rīgas brīvostas pārvaldi un pakalpojuma sniedzēju noslēgts līgums. Noslēgtais līgums nodrošina velkoņa pakalpojuma sniedzēja tiesības atrasties Rīgas brīvostas teritorijā un sniegt attiecīgo pakalpojumu kuģiem, kas ierodas Rīgas brīvostā. Tādējādi Rīkojuma Nr.22 īstenošanas rezultātā nepamatoti un diskriminējoši izvēloties velkoņu pakalpojumu sniedzēju, PKL velkoņiem bez objektīvi attaisnojoša iemesla tika aizliegts apkalpot tos kuģus, uz kuriem neattiecas Rīkojuma Nr.21 uzliktais ierobežojums. Ņemot vērā šī lēmuma 5.2.apakšpunktā konstatēto, secināms, ka Rīgas brīvostas pārvaldes Kuģošanas departamenta ostas kapteinis, ar Rīkojumu Nr.22 uzdodot KSC veikt velkoņa pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas kārtības organizēšanu, ir radījis Rīgas brīvostas pārvaldei izdevīgākus nosacījumus velkoņu pakalpojuma sniegšanā. Minēto darbību rezultātā tiek būtiski ierobežota konkurence un kavēta konkurenta darbība velkoņu pakalpojumu tirgū Rīgas brīvostā. 5.3. Rīgas brīvostas pārvaldes rīcības, neizsniedzot atļaujas PKL velkoņiem MARSS-1 un CASTOR, un Noteikumu par ločiem prasību piemērošanas izvērtējums Lai varētu Rīgas brīvostā sniegt velkoņa pakalpojumus kuģiem ar Rīkojumā Nr.21 noteiktajiem tehniskajiem rādītājiem, PKL bija spiesta uz "Bareboat Charter" līguma pamata iznomāt velkoņus MARSS-1 un CASTOR. Velkonis MARSS-1 Rīgas brīvostā ienāca 12.08.2008. Ņemot vērā, ka tā darbībai Rīgas brīvostas pārvalde neizsniedza atļauju, lai neciestu zaudējumus, MARSS-1 09.09.2008. pameta Rīgas brīvostu. Savukārt velkonis CASTOR, ņemot vērā, ka PKL nesaņēma Rīgas brīvostas pārvaldes atļauju, Rīgas brīvostā nav ienācis. 5.3.1. PKL iesniedza Konkurences padomei tā saraksti ar Rīgas brīvostas pārvaldi: 1) Rīgas brīvostas pārvaldes ostas kapteinis 19.08.2008. vēstulē Nr.21, atbildot uz PKL 13.08.2008. vēstuli Nr.244/08-08i un 11.08.2008. iesniegumu Nr.235/08-08i., kurā tiek lūgts notestēt PKL velkoņa kapteini, lai strādātu uz velkoņa bez loča, norāda PKL, ka "(..) lai pieņemtu eksāmenu un izsniegtu atļaujas kuģošanai Rīgas ostā neizmantojot loča pakalpojumus velkoņa MARSS-1 kapteiņiem, tiem ir jāapgūst iemaņas strādāt uz šāda veida kuģa saskaņā ar Noteikumiem par ločiem". 2) Rīgas brīvostas pārvalde 21.08.2008. vēstulē Nr.1-12/1753, atbildot uz PKL 12.08.2008. vēstuli Nr.241/08-08i un 13.08.2008. vēstuli Nr.244/08-08i, norāda, ka "(..) lai izskatītu iespēju atbrīvot velkoni MARSS-1 no ostas maksām, kā arī lemt par eksāmenu kārtošanu bezloča kuģošanai Rīgas ostā, lūdzam iesniegt "Bareboat Charter" līgumu. Atgādinām, ka velkoņa pakalpojumu sniegšana Rīgas brīvostā SIA "PKL" veic pamatojoties uz 26.09.2003. līgumu Nr. B-2/03 saskaņā ar kuru uzņēmumam ir pienākums katru gadu iesniegt pārvaldē apdrošināšanas polises. Bez tam nav sniegta informācija, kurā vietā tiks nodrošināta velkoņa MARSS-1 stāvvieta pie piestātnes". 3) PKL 25.08.2008. vēstules Nr. 260/08-08i pielikumā iesniedz RBP (1) "Bareboat Charter" līgumu, (2) pakalpojuma līgumu starp PKL un SIA "Rīgas centrālais termināls", (3) velkoņa MARSS-1 apdrošināšanas polises. 4) Rīgas brīvostas pārvaldes ostas kapteinis 08.09.2008. vēstulē Nr.25 informē PKL, ka "(..) sakarā ar to, ka velkonim MARSS-1 nav atļauja pakalpojuma sniegšanai Rīgas brīvostā, bezloču eksāmenu pieņemt no Jūsu 22.08.2008. vēstulē Nr.258/08-08i minētajām personām būs iespējams pēc šādas atļaujas saņemšanas". 5) PKL 11.09.2008. informē Rīgas brīv­ostas pārvaldi, ka PKL velkonis MARSS-1, nostāvējis ostā no 12.08.2008 līdz 09.09.2008., tiek izvests no ostas, jo nav tikusi saņemta atļauja tā darbības uzsākšanai, lai gan PKL ir izpildījis visas Rīgas brīvostas pārvaldes izvirzītās prasības laika periodā no 12.08.2008. līdz 08.09.2008. 6) Rīgas brīvostas pārvalde 16.09.2008. vēstulē Nr.1-12/1903, atbildot uz PKL 25.08.2008.vēstuli Nr.260/08-08i, norāda - "(..) sakarā ar to, ka PKL nav izpildījusi iepriekšminētā līguma nosacījumus, informējam, ka nevaram atļaut PKL izmantot velkoni MARSS-1 Rīgas brīvostā un esam tiesīgi izbeigt pirms termiņa noslēgto līgumu. Ņemot vērā mūsu pozitīvo sadarbību iepriekšējos gados, lūdzam 5 dienu laikā no šīs vēstules saņemšanas iesniegt Rīgas brīvostas pārvaldē apliecinātas apdrošināšanas polises kopijas PKL velkoņiem, kas strādā Rīgas ostā, kā arī velkoņa MARSS-1 īpašuma apliecības un kuģošanas spējas apliecības. Pēc iepriekšminēto dokumentu iesniegšanas tiks dota atļauja strādāt velkonim MARSS-1 un nozīmēts eksāmens Jūsu norādītājiem kapteiņiem". PKL Rīgas brīvostas pārvaldei iesniedza tās pieprasītos dokumentus (25.08.2008. un 12.09.2008. par MARSS-1, 23.09.2008. par CASTOR), tomēr Rīgas brīvostas pārvalde atļaujas neizsniedza. 5.3.2. Rīgas brīvostas pārvalde 23.09.2008. vēstulē Nr.1-16/1989 Konkurences padomei norāda, ka "(..) Rīgas brīvostas pārvalde PKL velkonim MARSS-1 nav izsniegusi velkoņa pakalpojumu sniegšanas atļauju, jo PKL Rīgas brīvostas pārvaldei nebija iesniegusi visus dokumentus, kuri nepieciešami, lai varētu tikt izsniegta atļauja velkoņa pakalpojumu sniegšanai ar velkoni MARSS-1. PKL ir rakstveidā informēti par trūkstošajiem dokumentiem, kurus nepieciešams iesniegt Rīgas brīvostas pārvaldē un 2008.gada 20.septembrī minētie dokumenti ir iesniegti Rīgas brīvostas pārvaldē un jautājums par atļaujas izsniegšanu velkoņu pakalpojumu sniegšanai ar velkoni MARSS-1 tiks izskatīts iespējami ātrākā termiņā". Savukārt 06.11.2008. vēstulē Nr.1-09/2346 Rīgas brīvostas pārvalde Konkurences padomei norāda, ka "(..) atļauja velkoņu pakalpojumu sniegšanai tiek dota, noslēdzot līgumu ar attiecīgo komercsabiedrību par velkoņu pakalpojumiem Rīgas brīvostā. Ar PKL šāds līgums ir noslēgts 26.09.2003. un pēc tā darbības pagarināšanas ir spēkā līdz 31.12.2010. Lai pārliecinātos par spēju nodrošināt attiecīgo pakalpojumu no komercsabiedrības tiek pieprasīti dokumenti, kas to apliecina, šajā gadījumā, piemēram, īpašuma apliecība, kuģošanas spējas apliecība, apdrošināšanas polises u.c. Tai pat laikā, kuģot ostā bez loča var tikai kuģi, kuru kapteinis ir saņēmis attiecīgu atļauju. Lai Ostas kapteiņa dienests izskatītu šādu jautājumu, ir nepieciešams iesniegt braukšanas apliecības vai izrakstus no kuģa žurnāliem, kas apliecinātu attiecīgā kuģa kapteiņa darba pieredzi, strādājot Rīgas brīvostas akvatorijā uz attiecīgā tipa kuģiem". Saskaņā ar PKL un Rīgas brīvostas pārvaldes 26.09.2003. noslēgtā līguma Nr.B-2/03 (spēkā līdz 31.12.2010.) 1.punktu Rīgas brīvostas pārvalde, pamatojoties uz Likuma par ostām 7.pantā un 18.panta pirmajā daļā noteikto, atļauj PKL un PKL apņemas Rīgas brīvostā veikt velkoņa pakalpojumus. Minētā līguma 2.8.punktā cita starpā ir noteikts, ka "uzņēmums apņemas iesniegt Rīgas brīvostas pārvaldei (..) jaunas kuģu un kuģu īpašnieka apdrošināšanas polises, kad iepriekšējām beidzies termiņš, kā arī citus dokumentus pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pieprasījuma". Ņemot vērā 5.3.1. 6) punktā norādīto, Konkurences padome konstatē, ka Rīgas brīvostas pārvalde sasaista atļaujas došanu PKL velkonim MARSS-1 darbības uzsākšanai ar pārējo PKL jau ostā strādājošo velkoņu dokumentu iesniegšanu. Turklāt pēc pieprasīto dokumentu saņemšanas Rīgas brīvostas pārvalde pieprasa jaunus velkoņa MARSS-1 dokumentus. Šāda rīcība (ņemot vērā, ka atļauja PKL sniegt velkoņa pakalpojumus ir uz jau 2003.gadā noslēgtā līguma pamata) Konkurences padomes skatījumā norāda uz apzinātu darbību veikšanu, lai tiktu kavēta velkoņa MARSS-1 darbības uzsākšana Rīgas brīvostā. 5.3.3. Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonas 19.08.2008. vēstulē Nr.21 PKL norādīja, ka velkoņa MARSS-1 kapteiņiem jāapgūst iemaņas strādāt uz šāda tipa kuģiem saskaņā ar Noteikumiem par ločiem prasībām. Vēstulē norādīts, ka kapteiņa amatā uz minētā velkoņa PKL norādītie kapteiņi nav strādājuši, kā arī nav iesniegti dokumenti, kas varētu apliecināt minēto personu darba pieredzi uz šāda tipa velkoņiem. PKL 30.10.2008. iesniedza Konkurences padomei tās 20.08.2008. vēstuli Nr.257/08-08i Rīgas brīvostas pārvaldei, kurā saistībā ar tās sniegto skaidrojumu norādīja, ka kapteiņa V.Pundiņa iegūto pieredzi kuģošanā uz velkoņa MARSS-1 apstiprina SIA "Ostas Flote" 12.08.2008. izziņa Nr.1-16/232, kas reizē ar 20.08.2008 vēstuli tika iesniegta Rīgas brīvostas pārvaldei. Tāpat PKL norāda, ka tās velkoņu kapteiņiem ir ilggadīga darba pieredze Rīgas brīvostā. Attiecībā uz pārējiem kapteiņiem PKL 20.08.2008. vēstulē Rīgas brīvostas pārvaldei apliecina, ka "(..) laika periodā no 12.08.2008. līdz 20.08.2008. kapteiņi J.Šmeļovs un A.Agafonovs trenējās uz velkoņa MARSS-1 Rīgas ostas akvatorijā". PKL 30.10.2008. sniegtā informācija norādīja uz pretrunām Rīgas brīvostas pārvaldes darbībās, jo velkoņa TOM, kura garums pārsniedz 24 metrus (27.64 metri), kapteinim 22.02.2007. bez papildu prasībām tika izsniegta atļauja kuģošanai, neizmantojot loča pakalpojumus ar tehniskās un palīgflotes kuģiem. PKL 30.10.2008. vēstulē Nr.317/10-08i norāda, ka eksāmenu jautājumi, pārbaudot kapteiņu zināšanas, ir bijuši tikai par Rīgas brīvostas noteikumiem, kā arī par ostas navigācijas jautājumiem un kapteiņu zināšanas vadīt attiecīgo velkoni netika pārbaudītas. 5.3.4. Rīgas brīvostas pārvalde 06.11.2008. vēstulē Nr.1-09/2346 skaidro, ka "(..) diemžēl Rīgas brīvostas noteikumos nav noteikts, cik reizes un kādā laika periodā ir regulāri jāapmeklē osta, izmantojot loča pakalpojumus, lai atbilstoši "Noteikumi par ločiem" varētu uzskatīt, ka kuģa kapteinim ir pieredze, un ostas kapteinim būtu bijusi iespēja pārliecināties, ka attiecīgais kuģa kapteinis pietiekami pārzina ostas navigācijas līdzekļu darbību, sakaru sistēmas, dziļumus un straumes ostā, kā arī ostas noteikumus. Bez tam konkrētajā gadījumā ar velkoni MARSS-1, kura garums pārsniedz 24 metrus, vai tehniskā ziņā tam līdzvērtīgu kuģi, kapteiņi nevarēja iegūt vajadzīgo pieredzi, jo šāda tipa kuģis netiek izmantots Rīgas brīvostā. Arī apstāklis, ka velkoņi pamatā strādā ostā, nedod iespēju vadīties no ostas apmeklējumu skaita. Pie šādiem apstākļiem uzskatām, ka vienīgais normatīvajos aktos noteiktais kritērijs, kas var objektīvi kalpot, lai noteiktu termiņu pieredzes iegūšanai, pirms kuģa kapteinim izsniedz sertifikātu par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus, ir noteikts Noteikumu par ločiem 13.punktā, kur norādīts, ka loča praktiskā apmācība ilgst vismaz trīs mēnešus. Uzskatām, ka šis trīs mēnešu termiņš ir pietiekams attiecīgās pieredzes iegūšanai, tai pat laikā intensīvas apmācības rezultātā nepieciešamo pieredzi var iegūt ātrāk". Papildus Rīgas brīvostas pārvalde norāda, ka visiem Rīgas brīvostas pārvaldes velkoņu kapteiņiem sertifikāti kuģošanai, neizmantojot loča pakalpojumus, tika izsniegti, jo kapteiņi ir izgājuši intensīvu teorētiskās un praktiskās apmācības kursu, katru dienu apmeklējot attiecīgo velkoni, tai skaitā kuģojot Rīgas brīvostas akvatorijā. 5.3.5. Rīgas brīvostas noteikumu 42.punktā noteikts, ka kuģi, kuru maksimālais garums ir lielāks par 24 metriem (izņemot minēto noteikumu 43.punktā norādītos kuģus), pārvietojoties ostā, kā arī ienākot ostā vai izejot no ostas, obligāti izmanto loča pakalpojumus. Savukārt šo noteikumu 43.punktā noteikts, ka no loča pakalpojumiem tiek atbrīvoti "kuģi, kuru kapteinim ir Izņēmuma sertifikāts, kā arī - saskaņā ar ostas kapteiņa dienesta attiecīgās komisijas lēmumu - kuģi, kuri kuģo tikai ostas iekšējos ūdeņos, tehniskās un palīgflotes kuģi". Saskaņā ar Noteikumu par ločiem 5.punktu loča pakalpojumus drīkst neizmantot šādi kuģi: "(..) ostā strādājošie tehniskās flotes un palīgflotes kuģi un (..) kuģi, kuru kapteinis ir saņēmis (..) sertifikātu par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus (Izņēmuma sertifikāts)". Savukārt minēto noteikumu 46.punktā ir noteikts, ka Izņēmuma sertifikātu var saņemt, ja kuģa kapteinis - (1) ar konkrēto kuģi (vai tehniskā ziņā līdzvērtīgu kuģi) ir regulāri (ne retāk, kā tas noteikts attiecīgās ostas noteikumos) apmeklējis ostu, izmantojot loča pakalpojumus; (2) pārvalda attiecīgās ostas kapteiņa sazināšanās valodu; (3) pārzina ostas navigācijas līdzekļu darbību, sakaru sistēmas, dziļumus un straumes ostā, kā arī ostas noteikumus. Savukārt Noteikumu par ločiem 47.punktā noteikts, ka Izņēmuma sertifikāta derīguma termiņš ir viens gads. Atbilstoši Noteikumu par ločiem 32.punktam locis sniedz loča pakalpojumu, kuģiem ieejot ostā, izejot no ostas, pārtauvojoties ostā, noenkurojoties, paceļot enkuru, kuģu pietauvošanās un attauvošanās laikā pie piestātnēm, reida mucām un citiem objektiem, atrodoties uz kuģa. Locis sniedz kuģa kapteinim nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu kuģošanas drošību (..). Ņemot vērā norādītās loča funkcijas, ir secināms, ka, ja tiktu izpildītas Rīgas brīvostas prasības izmantot loča pakalpojumus uz velkoņiem, tad, sniedzot velkoņu pakalpojumu, loča pakalpojumi būtu jāizmanto gan attiecīgajam kuģim (izņemot, ja kuģa kapteinis ir saņēmis Izņēmuma sertifikātu), gan velkonim. Turklāt saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 34.panta pirmajā daļā noteikto kuģa kapteinis atbild par drošu kuģa navigāciju loča darbības laikā. Locis veic kuģa kapteiņa padomdevēja funkcijas kuģa manevros, kuģiem ienākot ostā, izejot no tās vai pārvietojoties tajā. 5.3.6. Saistībā ar Rīgas brīvostas pārvaldes sniegto informāciju un iepriekš norādīto tiesību normu regulējumu tika lūgts sniegt viedokli Latvijas Jūras administrācijai, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei (turpmāk - Liepājas SEZ pārvalde) un Ventspils brīvostas pārvaldei. Saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības departamenta 27.01.2009 vēstuli Nr.10-13/1 - "velkonis, kas sniedz pakalpojumus ostas akvatorijā, ir uzskatāms par palīgflotes kuģi atbilstoši līguma noteikumiem ar ostas pārvaldi un tam nav saistoši MK noteikumi Nr.102 "Noteikumi par ločiem". Uz visiem velkoņiem, ja tie sniedz ostas pakalpojumus ostā, attiecas konkrētās ostas noteikumi atbilstoši to izmantošanas mērķiem. Neatkarīgi no velkoņa tehniskajiem parametriem, tā darbību Rīgas brīvostas akvatorijā reglamentē Rīgas brīvostas noteikumu 43.punkts, kurā noteikts, ka no loča pakalpojumiem tiek atbrīvoti kuģi, kuru kapteinim ir Izņēmuma sertifikāts, kā arī - saskaņā ar ostas kapteiņa dienesta attiecīgās komisijas lēmumu - kuģi, kuri kuģo tikai ostas iekšējos ūdeņos, tehniskās un palīgflotes kuģi, atbilstoši ost …