Par lietas izpētes izbeigšanu

Par lietas izpētes izbeigšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.59 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2012.gada 27.jūlijā (prot. Nr.35, 2.§) Par lietas izpētes izbeigšanu Lieta Nr. p/10/03.02./4 Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta a) un c) apakšpunktos noteikto aizlieguma pārkāpumiem SIA "LDZ Cargo" darbībās Konkurences padome (turpmāk - KP) veica dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu tirgus uzraudzību. Uzraudzības lietā KP konstatēja, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" (turpmāk - LDZ) vēsturiski ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Latvijā pārvaldītājs un vienīgais dzelzceļa kravas pārvadātājs Latvijā ar ilggadēju praksi dzelzceļa kravas pārvadājumos, starptautiskiem sakariem, atbilstošu infrastruktūru un tehnisko bāzi. Šobrīd LDZ dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšana ir nodota tās meitas sabiedrībai SIA "LDZ Cargo" (turpmāk - LDZ Cargo). Tirgus uzraudzības laikā KP konstatēja, ka LDZ Cargo dzelzceļa kravu pārvadājumiem piemēro divas tarifu aprēķināšanas metodes: 1) tarifs "LDZ Cargo 01" iekšzemes, importa un eksporta kravu pārvadājumiem; 2) tarifs "KTT-LV" tranzīta kravu pārvadājumiem. Ņemot vērā, ka no pakalpojuma sniegšanas viedokļa kravu pārvadājumi neatšķiras un LDZ Cargo atkarībā no pārvadājuma veida piemēro atšķirīgas tarifu aprēķināšanas metodes, iespējami nosakot nepamatoti atšķirīgas un netaisnīgas pakalpojumu cenas vai netaisnīgus noteikumus un tādējādi radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem, ka LDZ Cargo darbības potenciāli var ietekmēt tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, ka Konkurences likuma 7.panta pirmās daļas 5.punkts KP dod tiesības piemērot Eiropas Savienības konkurences tiesības, pamatojoties uz Konkurences likuma 22.panta 2.punktu, KP 28.07.2010. sēdē (Prot. Nr. 30, 3. §) nolēma ierosināt lietu "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4. un 5.punktos un Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta a) un c) apakšpunktos noteikto aizlieguma pārkāpumiem LDZ Cargo darbībās" (turpmāk - Lieta). Pamatojoties uz Konkurences likuma 26.panta pirmo daļu, Lietai pievienota dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu tirgus uzraudzības lietā iegūtā uz Lietu attiecināmā informācija. Papildus Lietā iegūta informācija no LDZ Cargo, AS "Baltijas Tranzīta Serviss", AS "Baltijas Ekspresis", RSEZ AS "Rēzeknes dzirnavnieks", SIA "Papīrfabrika "Līgatne", LPKS "Latraps", SIA "Cemex", SIA "Saulkalne S", SIA "ALPA Centrums", AS "Stora Enso Latvija", SIA "LDZ Cargo Loģistika", SIA "Transimpeks", SIA "VK Ekspedīcija", SIA "Cargo Control", AS "B.L.B. Baltijas Termināls", AS LSEZ "Liepājas osta LM", SIA "Sungate", LDZ, Valsts dzelzceļa administrācijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Satiksmes ministrijas. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību LDZ Cargo ir Komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar reģistrācijas Nr.40003788421, kuras juridiskā adrese ir Rīgā, Dzirnavu ielā 147 k-1, LV-1050, tās vienīgais dalībnieks ir VAS "Latvijas Dzelzceļš". 1. Normatīvais regulējums 1.1. Dzelzceļa darbības un satiksmes drošības principus, kā arī dzelzceļa pārvaldes kārtību reglamentē Dzelzceļa likums. Dzelzceļa likuma 1.panta 7.punkts nosaka, ka dzelzceļa pārvadājumi ir pakalpojumi, kuri tiek sniegti uz pasažieru vai kravu pārvadājuma līguma pamata iekšzemes vai starptautiskajā satiksmē pa dzelzceļu. Dzelzceļa likuma 1.panta 14.punkts nosaka, ka pārvadātājs ir komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci dzelzceļa (pasažieru vai kravu) pārvadājumu veikšanai starp stacijām un šim nolūkam nodrošina vilci. Šā likuma 1.panta 15.punkts nosaka, ka tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai ir pārvadātāja tiesības izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru pēc drošības sertifikāta saņemšanas un līguma noslēgšanas ar dzelzceļa pārvaldītāju. Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 1.panta 19.punktu tarifs ir likmju sistēma, pēc kuras nosaka maksu par dzelzceļa pārvadājumiem vai par citiem dzelzceļa sniegtajiem pakalpojumiem. 1.2. Dzelzceļa likuma 23.panta otrā daļa nosaka, ka pārvadātājs savā darbībā ir administratīvi un ekonomiski neatkarīgs, arī nosakot savus piedāvājamos dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus un pārvadājuma maksu. Minētā panta trešā daļa nosaka, ka pārvadātājam ir pienākums kārtot atsevišķu pasažieru un kravu pārvadājumu finanšu pārskatu, kā arī nodrošināt to publisku pieejamību saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. 1.3. Dzelzceļa likuma 34.panta pirmā daļa nosaka, ka speciālu atļauju dzelzceļa pārvadājumu veikšanai (turpmāk - pārvadātāja licence) tiesīgas saņemt komercsabiedrības, kuras var nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu veikšanai nepieciešamos pamatnosacījumus, kā arī attiecīgo dzelzceļa speciālistu līdzdalību. Savukārt, šā panta otrā daļa nosaka, ka pārvadātāja licence apliecina pārvadātāja tiesības nodarboties ar tajā norādīto komercdarbības veidu. Pārvadātāja licence, kas izsniegta dzelzceļa pārvadājuma veikšanai nedod tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai. Tiesības izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru1 [līdz ar to uzsākt kravu pārvadājumus] ir komercsabiedrībām, kuras var nodrošināt pārvadājumu veikšanai nepieciešamos pamatnosacījumus, kā arī attiecīgo dzelzceļa speciālistu līdzdalību. Lai varētu izmantot publiskās lietošanas infrastruktūru, komercsabiedrībai: 1) jāsaņem pārvadātāja licence; 2) jāsaņem drošības sertifikāts; 3) jāsaņem pārvadājumu veikšanai nepieciešamā dzelzceļa infrastruktūras jauda; 4) jānoslēdz līgums ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu; 5) jānodrošina dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošana un jāgarantē satiksmes drošība. Ministru kabineta 27.04.1997. noteikumi Nr.148 "Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi" nosaka dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas pamatprasības. Prasības ritošajam sastāvam, kuras tiek piemērotas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā ekspluatējamo ritošo sastāvu, ir noteiktas Dzelzceļa likuma 36.¹ pantā un no tā izrietošos Ministru kabineta noteikumos. Dzelzceļa speciālistiem izvirzāmās kvalifikācijas prasības un kritēriji, zināšanu vai prasmju pārbaudes kārtība, dzelzceļa speciālista apliecības un profesionālās kompetences sertifikāta izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtība, prasības personām, kuras veic speciālistu sagatavošanu, kā arī apmācības programmas un tehnisko līdzekļu sarakstus nosaka Ministru kabineta 02.05.2006. noteikumi Nr.360 "Noteikumi par dzelzceļa speciālistiem" un Ministru kabineta 28.03.2006. noteikumi Nr.236 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) instruktora, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista), vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga kvalifikācijas prasībām un sertifikācijas kārtību". 1.4. Dzelzceļa pārvadājumu likums regulē jautājumus, kas saistīti ar dzelzceļa pārvadājumu jomu (pasažieru un bagāžas pārvadājumus, kravu pārvadājumus, bīstamo kravu pārvadājumus, militāristu un militāro kravu pārvadājumus, atbildību par dzelzceļa pārvadājumu savstarpējo saistību pārkāpumiem, pretenzijas un prasības), attiecības starp pārvadātāju un pasažieri, bagāžas, kravas bagāžas un kravas nosūtītāju un saņēmēju, kā arī nosaka prasības bīstamo kravu pārvadājumiem. Saskaņā ar minētā likuma 6.pantu dzelzceļa pārvadājumi atkarībā no satiksmes veida iedalāmi: 1) iekšzemes dzelzceļa pārvadājumi - pārvadājumi, kas tiek veikti starp Latvijā esošajām nosūtīšanas stacijām un galastacijām, arī kravas pārvadājumi uz/ no vai starp pieostas stacijām; 2) starptautiskie dzelzceļa pārvadājumi - pārvadājumi, kas tiek veikti divu vai vairāku valstu teritorijā. 1.5. Saskaņā ar Dzelzceļa pārvadājumu likuma 24.pantu pārvadātājs kravas pārvadā, pamatojoties uz kravas pārvadājuma līgumu, kuram pielīdzināma noteiktā kārtībā izrakstīta pavadzīme. Pavadzīmes veidlapas paraugu, tās aizpildīšanas kārtību un tajā norādāmās ziņas nosaka Ministru kabineta 18.12.2001. noteikumi Nr.533 "Noteikumi par pavadzīmes aizpildīšanas kārtību dzelzceļa kravu pārvadājumos". Saskaņā ar kravas pārvadājuma līgumu pārvadātājs apņemas kravas nosūtītāja nodoto kravu aizvest par maksu (saskaņā ar dzelzceļa pārvadājumu tarifu) no nosūtīšanas stacijas līdz galastacijai un nodot to kravas saņēmējam (Dzelzceļa pārvadājumu likuma 23.pants). 1.6. Veicot starptautiskos pārvadājumus, jāievēro Latvijai saistoši starptautiskie līgumi attiecībā uz starptautisko dzelzceļa transportu. Dzelzceļa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas likumos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir tiesības pārstāvēt sevi un slēgt līgumus ar starptautiskajām dzelzceļa organizācijām, ārvalstu komercsabiedrībām un to apvienībām. Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 42.panta trešo daļu, ārvalstu komercsabiedrībām tiesības būt par pārvadātāju nosaka attiecīgās valsts normatīvie akti. Robežvalsts pārvadātāju tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, neievērojot šā likuma 35.pantu, nosakāmas, pamatojoties uz līgumu, kas tiek slēgts starp robežvalsts pārvadātāju un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un pārvadātāju. Dokumenti, kas apliecina pārvadātāja un robežvalsts pārvadātāja kompetenci un aprīkojuma atbilstību, tiek savstarpēji atzīti, pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem. 1.7. Starptautisko kravu pārvadājumos iesaistīto dzelzceļu, nosūtītāju un saņēmēju tiesiskās attiecības regulē: a) 01.11.1951. Nolīgums par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS) (turpmāk - Nolīgums vai SMGS2), Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, b) 09.05.1980. Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) B papildinājums Vienveida noteikumi attiecībā uz kravu starptautisko dzelzceļu pārvadājumu līgumu (CIM) (turpmāk - Starptautisko kravu pārvadājumu vienveida noteikumi)3. Saskaņā ar Dzelzceļa sadarbības organizācijas (OSŽD) Līgumu par Starptautisko dzelzceļa tranzīta tarifu4 (turpmāk - Līgums par dzelzceļa tranzīta tarifu), tā dalībnieces ir vienojušās par kopīgu tarifu "Starptautiskais dzelzceļa tarifs MTT" (turpmāk - MTT)5. MTT ir pielikums Līgumam par dzelzceļa tranzīta tarifu. Līgums par dzelzceļa tranzīta tarifu neizslēdz iespēju piešķirt atvieglojumus un atlaides Līguma dalībniekiem, veicot pārvadājumus pa saviem dzelzceļiem (Līguma 6.punkts.). 2. Konkrētais tirgus Konkurences likuma 1.panta 4.punkts nosaka, ka konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Konkrētās preces tirgus saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. 2.1. Dzelzceļu kravu pārvadājumi ir sauszemes kravas pārvadājumu veids. Dzelzceļa kravu pārvadātājs nodrošina kravu pārvadāšanas servisu no viena punkta uz otru (kas lielākoties ir kravu pārkraušanas un uzglabāšanas termināli) kravas īpašniekiem, stividorkompānijām, ekspeditoru kompānijām, fraktu aģentiem u.c. loģistikas uzņēmumiem. Saskaņā ar Dzelzceļa pārvadājuma likuma 6.pantu "Dzelzceļa pārvadājumi atkarībā no satiksmes veida iedalāmi šādi: 1) iekšzemes dzelzceļa pārvadājumi - pārvadājumi, kas tiek veikti starp Latvijā esošajām nosūtīšanas stacijām un galastacijām, arī kravas pārvadājumi uz, no vai starp pieostas stacijām; 2) starptautiskie dzelzceļa pārvadājumi - pārvadājumi, kas tiek veikti divu vai vairāku valstu teritorijā." LDZ Cargo nodrošina iekšzemes un starptautiskos kravu pārvadājumus pa dzelzceļu, kā arī veic ar tiem saistītās papildu operācijas, piemēram, vagonu apstrādāšanu un apkalpošanu stacijās - manevru darbus, pārvadājumu dokumentu noformēšanu. Ņemot vērā normatīvo regulējumu, LDZ Cargo pakalpojumu un to maksu noteikšanas praksi, dzelzceļa kravu pārvadājumus var iedalīt: 1) iekšzemes; 2) importa; 3) eksporta; 4) tranzīta. Iekšzemes kravu pārvadājumu ietvaros LDZ Cargo kādā no Latvijas dzelzceļa stacijām pieņem pārvadājumam attiecīgo kravu un nogādā to citā Latvijas dzelzceļa stacijā tās saņēmējam. Importa kravu pārvadājumu ietvaros LDZ Cargo Latvijas robežšķēršošanas vietās saņem ārvalstu dzelzceļa pārvadātāju piegādātās kravas nogādāšanai uz piegādes vietu - saņēmējstaciju Latvijā. Eksporta kravu pārvadājumu ietvaros LDZ Cargo nosūtīšanas stacijā Latvijā saņem kravas, kas paredzētas saņēmējam ārpus Latvijas. LDZ Cargo nogādā kravu līdz attiecīgajai robežstacijai, kurā to pieņem ārvalstu dzelzceļa pārvadātājs tālākai pārvadāšanai. Tranzīta kravu pārvadājumu ietvaros LDZ Cargo saņem pārvadājamo kravu vienā robežstacijā un aizved to līdz citai robežstacijai, kur to 1) nodod attiecīgajam ārvalstu dzelzceļa pārvadātājam tālākai pārvadāšanai vai arī 2) nogādā to uz attiecīgās Latvijas ostas dzelzceļa staciju, no kurienes krava tiek padota ostā attiecīgajam kravas saņēmējam, kas nodrošina kravu pārkraušanu no vagona kuģī. Dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojuma ņēmēja mērķis ir iegādāties izejvielas preču ražošanai, piegādāt sev preces tālākpārdošanai vai nogādāt preces vai izejvielas citiem tirgus dalībniekiem. Tas, kādus pārvadājuma veidus ir nepieciešams izmantot saimnieciskajā darbībā, ir atkarīgs no katra tirgus dalībnieka. Piemēram, komersants, kurš produktus pērk un pārdod tikai Latvijā, pieprasīs tikai iekšzemes pārvadājumus, bet komersants, kurš produktus pērk Latvijā un/vai ārvalstīs un pārdod tos ārvalstīs, izmantos iekšzemes, importa un eksporta pārvadājumus. Tādējādi pieprasījums pēc konkrētiem pārvadājuma veidiem veidojas atšķirīgs, un konkurences spiedienu uz pārvadātāju piedāvātajiem pakalpojumiem rada dažādas komersantu grupas. KP Lietā izvērtē darbības, LDZ Cargo nosakot tranzīta pārvadājumiem vienu tarifa noteikšanas un piemērošanas metodi, bet iekšzemes, importa un eksporta pārvadājumiem citu. Izvērtējot LDZ Cargo darbību ietekmi uz konkurenci, jāsecina, ka atšķirīgu vai netaisnīgu noteikumu vai cenu piemērošana var ietekmēt to komersantu konkurētspēju, kuri iegādājas izejvielas un piegādā preces, lai darbotos vienā konkrētajā tirgū. KP ieskatā iepriekšminētās LDZ Cargo darbības var ietekmēt komersantus, kuri izmanto tranzīta, importa un eksporta pārvadājumus. Iekšzemes pārvadājumi, galvenokārt, ir saistīti ar komersantu darbību Latvijā, un atšķirīgu noteikumu piemērošana komersantiem, kuri izmanto tranzīta un iekšzemes pārvadājumus, rada nebūtisku ietekmi uz to savstarpējo konkurenci. Piemēram, var būt gadījumi, kad komersants iegādājas izejvielas Latvijā un tālāk savu gatavo produkciju eksportē uz citām valstīm, tādējādi iespējami konkurējot ar komersantiem, kuri izmanto tranzīta pārvadājumus ar atšķirīgajiem noteikumiem. Tomēr šādu komersantu konkurētspēja joprojām būs atkarīga no noteikumiem eksporta pārvadājumiem. Ņemot vērā iepriekšminēto, Lietas ietvaros netiek vērtēti iekšzemes pārvadājumi. 2.2. Eksporta, importa un tranzīta kravu pārvadājumi ir kravu pārvadājumi, kas tiek veikti divu vai vairāku valstu teritorijā, un, līdz ar to, atbilstoši Dzelzceļa pārvadājuma likuma 6.pantā noteiktajam definējumam ir starptautiskie kravu pārvadājumi. Ievērojot Latvijas teritorijas ģeogrāfisko izvietojumu, vēsturiskos apstākļus un atšķirīgo sliežu platumu Latvijā un Eiropas valstīs, starptautiskie dzelzceļa kravu pārvadājumi pārsvarā tiek izmantoti tikai no/uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (turpmāk - NVS) valstīm un caur tām arī uz citām valstīm (piemēram, Somiju). Ņemot vērā, ka dzelzceļa kravu pārvadājumi ir sauszemes kravas pārvadājumi, Konkurences padome izvērtēja vai dzelzceļa kravu pārvadājumi ir aizvietojami ar cita veida sauszemes kravu pārvadājumu veidu - autotransportu. Autotransports arī tiek izmantots starptautiskajiem pārvadājumiem. Autotransporta izmantošanas nepieciešamību starptautiskajos kravu pārvadājumos nosaka specifiski apstākļi - piegādes ātrums, kravas apjoms, kravas īpatnības, kravas uzkraušanas/izkraušanas iespējas abos maršruta galapunktos u.c. apstākļi. Centrālās Statistikas pārvaldes publiski pieejamie6 dati norāda uz to, ka starptautiskajos kravu pārvadājumos dominē dzelzceļa transports. Ar autotransportu un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms starptautiskajos pārvadājumos minētajā periodā apkopots 1.tabulā. 1.tabula Ar autotransportu un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms tūkst. tonnu starptautiskajos pārvadājumos 2007. - 2010.gadā Transporta veids Kravu apjoms 2007.g. Kravu apjoms 2008.g. Kravu apjoms 2009.g. Kravu apjoms 2010.g. Autotransports 8 372 8 161 6 225 7 600 Dzelzceļa transports 50 164 54 374 52 380 47 901 Tabulas dati rāda, ka no abiem sauszemes starptautiskiem kravu pārvadājumiem dzelzceļa kravu starptautiskie pārvadājumi veido 86% 2007.gadā, 87% 2008.gadā, 89% 2009.gadā un 86 % 2010.gadā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publiski pieejamo informāciju7, laikā no 2007.gada līdz 2010.gadam 14 - 17% no kopējiem kravu autopārvadājumiem veidoja starptautiskie pārvadājumi, savukārt dzelzceļa kravu starptautiskie pārvadājumi veidoja apmēram 97% no kopējiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem. 2.2.1. Importa kravu sauszemes pārvadājumos pakalpojuma saņēmēji ir Latvijā ražojošie uzņēmumi (vai to pilnvarotās personas), kas ieved sev nepieciešamos izejmateriālus, un ārvalstu personas, kas savas kravas, izmantojot Latvijas ostas, caur Latviju vēlas nogādāt ārvalstīs. Konkrētās preces tirgus šajā gadījumā ir kravu ievešana Latvijā un nogādāšana kādā no iekšzemes punktiem, tostarp ostām, jeb, izmantojot Eiropas Komisijas regulas Nr. 1192/2003 1.panta 13.punktā sniegto definīciju attiecībā uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem, dzelzceļa kravu importa pārvadājumu pakalpojums. Priekšstatu par situāciju kravu importa tirgū sniedz statistikas dati, tomēr jāņem vērā, ka dati par autotransporta pārvadātajām kravām aptver tikai Latvijā reģistrēto komersantu darbību, tādēļ kravu pārvadājumi ar autotransportu objektīvi varētu būt lielāki uz ārvalstu pārvadātāju rēķina (skat. 2.tabulu). 2.tabula Ar autotransportu un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms tūkst. tonnu importa pārvadājumos 2007. - 2010.gadā Transporta veids Kravu apjoms 2007.g. Kravu apjoms 2008.g. Kravu apjoms 2009.g. Kravu apjoms 2010.g. Autotransports 2 874 2 356 1 517 1 463 Dzelzceļa transports 42 776 47 116 47 092 40 973 2.2.2. Dzelzceļa kravu eksports ir kravu pārvadājumi no punkta Latvijā uz ārvalstīm. Pakalpojuma saņēmēji ir Latvijas ražojošie un eksportējošie komersanti vai to pilnvarotas personas un ārvalstu personas, kas savas kravas, izmantojot Latvijas ostas, caur Latviju vēlas nogādāt citās valstīs. Kravu eksporta pārvadājumu pakalpojumus var sniegt LDZ Cargo dzelzceļa kravu pārvadājumiem pāri Latvijas robežai, privātie dzelzceļa kravu pārvadātāji - no Latvijas ostām līdz pārkraušanas punktiem un dažādas Latvijas un ārvalstu autotransporta kompānijas. 3.tabula Ar autotransportu un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms tūkst. tonnu eksporta pārvadājumos 2007. - 2010.gadā Transporta veids Kravu apjoms 2007.g. Kravu apjoms 2008.g. Kravu apjoms 2009.g. Kravu apjoms 2010.g. Autotransports 3 594 3 379 2 587 3 231 Dzelzceļa transports 2 356 2 652 2 222 3 206 No informācijas 3.tabulā redzams, ka kravu pārvadājumi ar autotransportu pārsniedz dzelzceļa kravu pārvadājumus. Ņemot vērā, ka statistika atspoguļo tikai Latvijas autotransporta komersantu darbību, iespējams, autotransporta pārvadājumu pakalpojumi ir tikuši izmantoti vēl lielākā apjomā. Šos pakalpojums iespējams sadalīt sīkāk atkarībā no kravas veida - tādām kravām, kuras var pārvadāt tikai pa dzelzceļu, kravām, kuras var pārvadāt tikai ar autotransportu, un kravām, kurām piemēroti abu veidu transporti. 2.3. LDZ Cargo 16.05.2011. vēstulē Nr.K-7/18 norāda, ka tās sniegtie dzelzceļa kravu pārvadājumi iekšzemes, eksporta un importa satiksmē ir aizstājami ar autotransporta pārvadājumiem, līdz ar to tas neatrodas dominējošā stāvoklī iekšzemes, eksporta un importa kravu pārvadājumu pakalpojumu tirgos pārvadājuma attālumā, kas nepārsniedz 1000 km. Savukārt attiecībā uz tranzīta kravu pārvadājumiem, pie kuriem LDZ Cargo ņem vērā arī tranzīta kravu pārvadājumu uz/no ostām Latvijas teritorijā, LDZ Cargo 16.05.2011. vēstulē Nr.K-7/18 norāda, ka šajā gadījumā konkrētais tirgus ir kravu pārvadājumi pa Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas dzelzceļa tīklu caur Baltijas jūras austrumu krasta ostām, tajā skaitā Rīgu, Ventspili, Tallinu, Klaipēdu un Sanktpēterburgu. KP veica tirgus dalībnieku, aptauju par dzelzceļa un autotransporta savstarpējo aizvietojamību kravu pārvadājumos. Daļa aptaujāto komersantu, kuriem ir nepieciešams kravas eksports vai imports ir norādījuši plašu amplitūdu attiecībā uz kādiem maršrutiem un attālumiem ir piemērots/izdevīgs dzelzceļa transports, proti, sākot no 100 vai 500 km un sevišķi virzienā uz NVS valstīm, jo nav pieejams autotransports nepieciešamā apjomā. Dzelzceļa transports pāri Latvijas sauszemes robežai tiek izvēlēts, kad kravas saņēmējs atrodas NVS valstīs. Šajā gadījumā dzelzceļa transports nav aizvietojams ar citu transporta veidu lielos apjomos. Virzienā uz NVS valstīm ļoti svarīgs ir apstāklis, ka transportēšanu pa dzelzceļu neietekmē rinda uz valsts robežām kā autotransportam (sakarā ar to, ka robežas Latvija/Baltkrievija un Latvija/Krievija ir arī Eiropas Savienības robeža ar minētajām valstīm, līdz ar to šajā virzienā kravu pārvadājumiem ir citas prasības). Kā negatīvie aspekti tiek nosaukti: savlaicīga saistību neizpildīšana nepietiekama vagonu daudzuma dēļ, kā rezultātā nav iespējama savlaicīga kravu nosūtīšana, komplicēta sistēma, kura nav vērsta uz klientu un kvalitatīvu pakalpojumu, pakalpojuma saņēmējam ir ierobežotas tiesības piedalīties sniegtā pakalpojuma maksas apspriešanā un maiņā. Aptaujātie komersantu ir norādījuši, ka, ja ir iespēja preci piegādāt pa dzelzceļu (proti, klientam ir dzelzceļa pievadceļš), tad prece virzienā uz Krieviju un Baltkrieviju tiek piegādāta pa dzelzceļu. Ja klientam nav dzelzceļa pievadceļa un tas atrodas tuvu Latvijas robežai, tiek izmantots autotransports (Lietuva, Igaunija). Ar autotransportu piegāde klientiem tiek veikta operatīvāk, bet tā tarifi ir nesalīdzināmi augstāki nekā dzelzceļam. Izmantojot autotransportu pastāv iespēja nosūtīt kravu uz jebkuru vietu, neatkarīgi no speciālās infrastruktūras. Vienlaicīgi tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka ar autotransportu pārvadājumi tiek veikti tad, ja pietrūkst ritošā sastāva kapacitāte vai ja klients pasūta nelielu preču daudzumu (1-3 mašīnas), tad pārsvarā tādas piegādes notiek ar autotransporta palīdzību. Ja klients pasūta preces lielos apjomos uz tālākiem attālumiem, tad izmanto tikai pārvadājumus pa dzelzceļu. Visām importējamām izejvielām ir piemērots dzelzceļa transports, jo ražošanas nodrošināšanai ir nepieciešami lieli izejvielu daudzumi, kurus nav iespējams piegādāt ar autotransportu bet autotransporta kravas ietilpība ir 22-23 tonnas, savukārt 1 vagona maksimālā kravas ietilpība atkarībā no vagona veida var būt 64-71 tonna. Līdz ar to visas importējamās preces ir izdevīgāk ievest ar dzelzceļa transportu lielo apjomu dēļ. Konstantu apjomu vedot ar autotransportu, tas radītu ievērojamas papildus darbaspēka un amortizācijas izmaksas, kā arī milzīgu satiksmes noslogojumu uz autoceļiem un robežpunktos. Dzelzceļa transportam ir priekšrocības kravas nosūtīšanai ārpus Latvijas, kad vienā piegādes reizē pārvadājamās kravas apjoms veido pilnu vagonu (vienlaicīgi tiek nosūtītas 60-65 tonnas) un vairāk kravas ar nosacījumu, ka klients, kuram ir adresēta krava, spēj pieņemt kravu vagonus. Ja nosūtāmās kravas apjoms ir mazāks par 60 tonnām, klients nespēj pieņemt kravu vagonos vai kravu ir nepieciešams piegādāt ātri, piemērotāki ir pārvadājumi ar autotransportu. Šajā gadījumā izvēli ietekmē cena, kravas apjoms un iespēja pieņemt un apstrādāt saņemto kravu galapunktā. Līdz ar to secināms, ka galvenokārt transportēšanas pakalpojumu izvēli nosaka transportējamo preču apjoms un pieejamā dzelzceļa infrastruktūra. Ekspeditoru uzņēmumu tranzīta kravu pārvadājumu, apjomi un attālumi ir lieli (Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna u.c. NVS valstis) un tos var nodrošināt tikai ar dzelzceļa transportu. Salīdzinājumā, automašīnas celtspēja ir ap 20-25 tonnas, dzelzceļa vagonu - apmēram 60-70 tonnas, līdz ar to dzelzceļa transportam ir priekšrocības, pārvadājot liela apjoma kravas. Papildus dzelzceļa tarifi ir stabili uz noteiktu laiku (līdz pusgadam) un klientiem viegli rēķināties ar to un veidot biznesu ar saviem partneriem. Cenas uz autotransportu var mainīties katru nedēļu. Transporta veidu izvēli nosaka kravas īpašnieki/klienti. Lielākā daļa komersantu norāda, ka to sniegtajam pakalpojumam nav piemērots autotransports kravas veida dēļ (piemēram, sojas spraukumi, graudi, jēlcukurs u.c. beramā krava) un apjomiem sākot no 10 tonnām līdz virs 100 000 tonnām. Dzelzceļa transports nav aizvietojams ar autotransportu, jo nepieciešams uzturēt lielu autoparku, rindu dēļ kravu plūsma traucēta uz valsts robežām, līdz ar to traucēta un nav prognozējama kravu ienākšana ostā. Turklāt lielākā daļa no termināliem ostās ir projektēti un būvēti pie nosacījuma, ka kravas tiks saņemtas tikai ar dzelzceļa transportu, to pārkraušanas apjoms ir vairāki miljoni tonnas, līdz ar to aizvietojamība ar autotransportu nepastāv. Šādos terminālos pārkrautās kravas pārsvarā tiek saņemtas no Krievijas un tālāk nogādātas Eiropas valstīs. Vienlaicīgi arī šajā pārvadājuma jomā, komersanti ir norādījuši, ka autotransports tiek izmantots, ja nav atbilstošas dzelzceļa infrastruktūras. 2.4. Ņemot vērā lēmuma 2.2.-2.3. punktā minēto, secināms, ka dzelzceļa starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojums ir aizvietojams ar autopārvadājumu starptautisko kravu pārvadājuma pakalpojumu atsevišķās konkrētās situācijās. No aptaujāto tirgus dalībnieku izteiktajiem viedokļiem secināms, ka aizvietojamība pastāv šādos gadījumos: 1) preci nepieciešams nogādāt īsā termiņā; 2) preci nepieciešams nogādāt uz teritoriju, kur nav izbūvēta dzelzceļa infrastruktūra; 3) pārvedamās preces apjoms nav liels. No sniegtajām atbildēm izriet, ka vidējais rādītājs, kas raksturo nelielu apjomu ir mazāks par vienā vagonā ietilpstošo kravas apjomu (svars atkarīgs no pārvadājamās preces). Šis kritērijs tiek kombinēts ar nelielu pārvadājamo attālumu. Līdz ar to secināms, ka aizvietojamība pastāv, ja jāpārvadā neliels preču daudzums nelielā attālumā. Atsevišķās situācijās no piedāvājuma puses vagona nepietiekamība rada nepieciešamību izvēlēties neefektīvāku transportēšanas veidu. Ņemot vērā tirgus dalībnieku sniegtās atbildes, autotransporta un dzelzceļa transporta aizvietojamība pastāv, ja pārvadājuma attālums ir no 100 līdz 500 km nelielām kravām, tomēr aizvietojamību ietekmē arī citi apstākļi, kas ir atšķirīgi katrā konkrētajā gadījumā (pārvadātāju kapacitāte, sliežu pievedceļu esamība u.c.). Dzelzceļa starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojums nav aizvietojams ar autopārvadājumu starptautisko kravu pārvadājuma pakalpojumu, ja tiek pārvadātas liela apjoma kravas (viens pilns vagons un vairāk) lielos attālumos (galvenokārt uz NVS valstīm Aizvietojamība faktiski nepastāv, ja preču pārkraušana (iekraušanas vai izkraušanas vietā) ir pielāgota dzelzceļa infrastruktūrai. Tās parasti ir lejamās un beramās preces. Ņemot vērā minēto, KP secina, ka atkarībā no kravas veida, vērtības, lieluma, piegādes laika, primāri tiek izvērtēta iespējamība pārvadāt kravu ar dzelzceļa transportu un tikai konkrētos gadījumos, kas aprakstīti iepriekš, tiek izvērtēta kravas pārvadāšana ar autotransportu. Līdz ar to var uzskatīt, ka, pastāvot patstāvīgam pieprasījumam, kurā pārvadājamās kravas apjoms vienā piegādes reizē pārsniedz vai veido pilnu vagonu, starptautiskie dzelzceļa kravu pārvadājumi ir nošķirami no starptautiskiem kravu pārvadājumiem ar autotransportu un nav savstarpēji aizvietojami. 2.5. No piedāvājuma puses, ņemot vērā LDZ Cargo sniegto skaidrojumu par preces pārvadāšanas apstākļiem, secināms, ka eksporta, importa un tranzīta preču dzelzceļa kravu pārvadājumi ir savstarpēji aizstājami. No piedāvājuma puses dzelzceļa kravu pārvadājumus Latvijā piedāvā LDZ Cargo, AS "Baltijas tranzīta serviss" un AS "Baltijas ekspresis". AS "Baltijas tranzīta serviss" un AS "Baltijas ekspresis" sniedz dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu tikai atsevišķiem uzņēmumiem/klientiem un tikai tranzītkravām (skatīt šā lēmumu 3.punktu). Savukārt pieprasījums pēc LDZ Cargo sniegtajiem pakalpojumiem veidojas uz atšķirīgiem nosacījumi. Pieprasījumu pēc dzelzceļa kravu pārvadājuma pakalpojuma Latvijā veido: 1) klienti Latvijā, ja importētās vai eksportētās preces pārvadājumu organizē Latvijā, un ārpus Latvijas, kad importētās vai eksportētās preces pārvadāšanu organizē nosūtītājs; 2) klienti Latvijā un kravas īpašnieki ārpus Latvijas tranzīta (kombinētajos) kravu pārvadājumos, kur dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā ir tikai daļa no pārvadājuma maršruta. Tirgus dalībnieki - ekspeditoru/loģistikas uzņēmumi (kuri apkalpo pārvadātās kravas un organizē kravas transportēšanu), kas saistīti ar kravas pārvadājumu organizēšanu pa dzelzceļu un kuru pakalpojuma sniegšanas vieta ir Latvijā, netieši veido pieprasījumu LDZ Cargo starptautiskā dzelzceļa kravas pārvadājumos. Pieprasījums, kas veidojas, pārvadājot preces tranzītā caur ostām, un ko veido kravu nosūtītāji, kas nav Latvijā saimniecisko darbību veicoši tirgus dalībnieki, ir vērtējams kā kompleksā kravu pārvadājuma pakalpojumu veidojošs. Importa un eksporta gadījumā, kad preces sākuma vai galamērķis ir Latvija, šā pakalpojuma sniedzējiem ir ierobežotas iespējas izvēlēties pakalpojuma sniedzēju (ir viens pakalpojuma sniedzējs) Tranzīta kravu pārvadājumos LDZ Cargo darbojas konkurences apstākļos, kur jārēķinās ar citu, ārpus Latvijas, kravu pārvadātāju darbību. Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu un dzelzceļa sliežu standarta atšķirības Rietumu virzienā, kā arī to, ka dzelzceļa kravu pārvadājumos ar tranzīta kravu dzelzceļš ir viens no loģistikas posmiem, kas tiek vērtēts, konkurence ir pakārtota ar citiem no LDZ Cargo neatkarīgiem aspektiem. LDZ Cargo rīcība tirgū ietekmē ne tikai tās pašas konkurētspēju, bet arī citu kravas pārvadāšanas ķēdē ietilpstošo tirgus dalībnieku rīcību un konkurētspēju, un otrādi (piemēram, LDZ Cargo rīcību lielā mērā ietekmē normatīvie akti valstī, ostu dziļums, u.c. apstākļi). Atbilstoši loģistikas pakalpojuma sniedzēju sniegtajai informācijai8 kravas nosūtītājs (klients), izvēloties pārvadājuma maršrutu, ņem vērā izmaksas, ko veido visa transportēšanas koridora (no sākuma punkta - galapunktam) kopīgās izmaksas. Līdz ar to LDZ Cargo sniegtais pārvadājumu pakalpojums, ir tikai daļa no kopējām preces pārvadāšanas izmaksām. Turklāt pārvadājuma izmaksas caur Latviju veido dzelzceļa kravas pārvadājumi caur Latviju un, ja krava tiek pārvadāta uz kādu no Latvijas ostām, konkrētās ostas sniegtie pakalpojumi. Ja šīs izmaksas ir lielākas, kā attiecīgs izmaksu kopums, piemēram, pārvadājot kravu caur Lietuvas teritoriju, pastāv iespēja, ka kravas nosūtītājs var izvēlēties pārvadāšanas maršrutu caur Lietuvu. Tāpat kravas nosūtītāja izvēli var ietekmēt konkurētspējīga konkrētas kravas termināla atklāšana blakus valstu ostās. LDZ Cargo konkurē ar citu valstu pārvadātājiem, sniedzot tranzīta pārvadājuma pakalpojumu, tai pašā laikā, to, vai kravas īpašnieks izvēlēsies Latvijas teritoriju, caur kuru pārvadāt kravu, nosaka vēl citi iepriekšminētie apstākļi (ar dzelzceļa pārvadājumiem un LDZ Cargo tiešā veidā nesaistīti faktori, vērtējot no kravas nosūtītāja, tiešā klienta puses). Ievērojot atšķirīgos konkurences apstākļus, eksporta, importa un tranzīta kravu pārvadājumos, secināms, ka konkrētās lietas ietvaros par konkrētās preces tirgiem ir nosakāmi: 1) starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums - eksporta un importa kravas dzelzceļa kravas pārvadājuma pakalpojums; 2) starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums - tranzīta kravas dzelzceļa kravas pārvadājuma pakalpojums. 2.6. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Attiecībā uz iespēju veikt dzelzceļa kravu pārvadājumus Latvijā, būtiska ir piekļuve Latvijas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai kā Latvijā tā arī ārpus Latvijas. Latvijā pārvadātājs un infrastruktūras pārvaldītājs ir viens tirgus dalībnieks saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 9.punktu. Saskaņā ar LDZ Cargo 01.06.2010. vēstulē Nr.K-7/35 sniegto informāciju, starptautiskajos līgumos LDZ ir atzīts starptautiskais dzelzceļa pārvadātājs, un kravas pieņemšana pārvadājumiem pa Latviju no ārvalsts dzelzceļiem notiek, pamatojoties uz LDZ noslēgtajiem līgumiem ar ārvalsts dzelzceļiem. Atbilstoši savstarpēji noslēgtajiem līgumiem (skatīt lēmuma 3.punktu ) LDZ Cargo ir šo saistību pārņēmējs. Līdz ar to LDZ Cargo ir dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojuma sniedzējs ar tiesībām sniegt vilces pakalpojumus ārpus Latvijas. Saskaņā ar LDZ Cargo sniegto informāciju LDZ Cargo piemēro pārvadāšanas maksu starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem Latvijā, līdz ar to veic kravas pārvadāšanu noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā - Latvijā. LDZ Cargo pakalpojumu maksa ir noteikta par pārvadājumu līdz Latvijas robežai, tālāk ir spēkā tarifs, kuru piemēro attiecīgās valsts dzelzceļa kravas pārvadātājs. Ņemot vērā minēto, secināms, ka no piedāvājuma puses ģeogrāfiskā teritorija, kurā tiek sniegts pakalpojums, ir Latvija. Kā secināts 2.5. punktā, viena no klientu grupām, kas veido LDZ Cargo sniegtajam pakalpojumam pieprasījumu, ir tie uzņēmumi, kas atrodas un nodarbojas ar atbilstošas uzņēmējdarbības veikšanu Latvijā, kuriem ir nepieciešams importēt izejvielas, kā arī nodarbojas ar produkcijas eksportu. Šiem minētajiem uzņēmumiem nav iespēja izvēlēties citas valsts dzelzceļa pārvadātāju, līdz ar to tie veido konstantu pieprasījumu attiecībā uz starptautiskiem dzelzceļa kravas pārvadājumiem Latvijā. Šajos kravu pārvadājumos iesaistītajiem tirgus dalībniekiem konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Tādējādi viens no konkrētajiem tirgiem ir starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums - eksporta un importa kravas dzelzceļa kravas pārvadājuma pakalpojums Latvijas teritorijā. Ņemot vērā, ka tranzītpreču pārvadājumos LDZ Cargo darbojas konkurences apstākļos, LDZ Cargo sniegtais dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums tranzīta kravu pārvadājumos ir aizstājams ar Latvijai blakus esošo valstu sniegtajiem dzelzceļu kravu pārvadājumiem, kas liecina par to, ka starptautiskajos pārvadājumos - tranzīta kravu pārvadājumi konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks kā Latvijas teritorija. Ņemot vērā turpmāk lēmumā konstatēto, konkrētās Lietas vajadzībām nav nepieciešams precīzi definēt konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīciju, tādējādi KP to atstāj atvērtu. Līdz ar to otrs konkrētais tirgus šajā lietā ir starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums - tranzīta kravas dzelzceļa kravas pārvadājuma pakalpojums ar atvērtu ģeogrāfiskā tirgus definīciju. 2.7. Izvērtējot SMGS un Starptautisko kravu pārvadājumu vienveida noteikumus starptautiskajos pārvadājumos, secināms, ka kravu pārvadā katrs iesaistītais pārvadātājs savā valstī, kur krava tiek nodota nākamajam pārvadātājam uz robežas. Līdz ar to LDZ Cargo starptautiskos dzelzceļa kravu pārvadājumus precēm, kuras tiek pārvadātas ārpus Eiropas Savienības, kā pārvadātājs veic tikai Latvijā. Ārpus Latvijas LDZ Cargo nepiemēro dzelzceļa kravu pārvadājumu maksu klientam. Klientam šos pakalpojumus sniedz konkrētās valsts dzelzceļa pārvadātājs. Līdz ar to secināms, ka neatkarīgi no tā, kur rodas pieprasījums, pakalpojuma sniegšanas vieta ir Latvija. Lai tirgus dalībnieks, kurš veic pārvadājumus savā valstī, turpinātu veikt pārvadājumus citās valstīts, tam ir nepieciešama savstarpēja vienošanās šādu pārvadājumu veikšanai ar citas valsts dzelzceļa pakalpojumu sniedzēju. LDZ Cargo 27.01.2012. vēstulē Nr.K-4-1/9 norāda, ka "pārvadātāju [dzelzceļa kravu pārvadātāju] maiņa un no tā izrietošā kravas un vagonu nodošana, kā arī lokomotīvju maiņa saskaņā ar pārvadājuma līguma noteikumiem notiek, šķērsojot valsts robežu. Tomēr fiziski nodot kravu un vagonus, kā arī samainīt lokomotīves uz valsts ģeogrāfiskās robežas nav iespējams, jo dzelzceļa infrastruktūra tam nav pielāgota. Tādēļ kravu un ritošā sastāva nodošana no viena pārvadātāja otram notiek tuvākajā dzelzceļa stacijā, kur infrastruktūra ļauj to izdarīt, t.i., tā saucamajā nodošanas stacijā. Piemēram, veicot pārvadājumus no Latvijas uz Krieviju, nodošanas stacija Latvijā ir Rēzekne, Krievijas nodošanas stacijas ir Pitalova un Sebeža. Braucot no Latvijas robežas līdz dzelzceļa pavadzīmē norādītajai Krievijas nodošanas stacijai, LDZ Cargo darbojas nevis kā dzelzceļa kravu pārvadātājs, bet kā vilces pakalpojumu sniedzējs, kas saskaņā ar 13.05.2010. līgumu Nr.KJAK-9/100 nodrošina Krievijas pārvadātāju ar lokomotīvju (vilces) un lokomotīvju brigāžu pakalpojumu līdz attiecīgajai Krievijas nodošanas stacijai, no kuras tālāku braucienu Krievijas iekšzemē LDZ Cargo lokomotīves un lokomotīvju brigādes neveic". Šāda vienošanās pēc būtības ir par to, ka, nokļūstot citas valsts teritorijā, LDZ Cargo sniedz dzelzceļa operatora pakalpojumu citas valsts pārvadātājam. Klientam pārvadātājs ir citas valsts tirgus dalībnieks. Šāda līguma ietvaros veiktās darbības ir cita veida pakalpojumus, kas netiek vērtēts šīs lietas ietvaros. 3. LDZ Cargo dominējošais stāvokļa izvērtējums starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumos Latvijas teritorijā Konkurences likuma 1.panta 1.punktā ir noteikts, ka dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem. 3.1. Saskaņā ar LDZ Cargo 2008.gada pārskatu, LDZ reorganizācijas rezultātā LDZ Cargo tika piešķirtas tiesības veikt dzelzceļa kravu pārvadājumus. LDZ Cargo ir dibināta 09.12.2005., bet aktīvu saimniecisko darbību uzsāka pēc veiktās reorganizācijas no 05.07.2007. LDZ Cargo ietilpst LDZ koncernā. Atbilstoši Dzelzceļa likuma 6.panta otrajai daļai LDZ ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 9.punktu pārvadātājs un infrastruktūras pārvaldītājs ir viens tirgus dalībnieks. LDZ ir vēsturiski praktiski vienīgais dzelzceļa kravu pārvadātājs ar ilggadēju praksi pārvadājumos, nokomplektētu ritošo sastāvu, remonta bāzi un starptautiskajiem sakariem. Saskaņā ar LDZ Cargo 01.06.2010. vēstulē Nr.K-7/35 sniegto informāciju, starptautiskajos līgumos LDZ ir atzīts starptautiskais dzelzceļa pārvadātājs, un kravas pieņemšana pārvadājumiem pa Latviju no ārvalsts dzelzceļiem notiek, pamatojoties uz LDZ noslēgtajiem līgumiem ar ārvalsts dzelzceļiem. Atbilstoši LDZ un LDZ Cargo 04.07.2007. līguma Nr.DJu-9/780 noteikumiem, LDZ kā starptautiskajos līgumos atzīts starptautiskais dzelzceļa pārvadātājs piešķir LDZ Cargo tiesības LDZ vārdā veikt starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumus, izmantojot LDZ preču zīmi, citu intelektuālo īpašumu, tehnoloģiju un tiesības stāties līgumattiecībās ar trešajām personām. Ar minēto līgumu LDZ bez īpaša pilnvarojuma piešķir LDZ Cargo tiesības: 1) noformēt starptautisko dzelzceļa pavadzīmi un ar to saistošus dokumentus, izmantojot LDZ saīsināto nosaukumu "LDZ" un kodu "25"; 2) uz starp pusēm noslēgta nomas līguma pamata izmantot LDZ kravas vagonus un lokomotīves; 3) LDZ vietā un vārdā izmantot vagonus, kas pieder ārvalstu dzelzceļa pārvadātājiem (ārvalstu dzelzceļa administrācijām vai ārvalstu dzelzceļiem Sadraudzības dalībvalstu dzelzceļa transporta padomes (turpmāk - DzTp) un OSŽD izpratnē, turpmāk - ārvalstu dzelzceļa pārvadātāji) un ir iekļauti vagonu kopējā parkā saskaņā ar 12.03.1993. noslēgto starpvaldību Vienošanos par kravas vagonu un konteineru kopīgu izmantošanu un 20.10.1992. noslēgto Nolīgumu par kravas vagonu kopīgas izmantošanas starpvalstu satiksmē principiem; 4) LDZ vietā un vārdā izmantot vagonus, kas pieder trešajām personām ("privātos" un "nomātos" vagonus DzTP un OSŽD dokumentu izpratnē), un kuri tiek pielaisti kursēšanai kopējā dzelzceļu tīklā; 5) piemērot LDZ saistošos starptautiskos (tranzīta, eksporta un importa) kravu pārvadājumu tarifus; 6) starptautisko kravu pārvadājumu nodrošināšanai izmantot LDZ iekšējos normatīvos dokumentus, tehnoloģiskos procesus, noslēgtos līgumus un LDZ saistošus starptautiskos normatīvos un tehniskos dokumentus un ierosināt to grozījumus; 7) ierosināt veikt grozījumus līgumos un normatīvajos dokumentos, kas saistīti ar norēķinu veikšanu ar ārvalstu dzelzceļa pārvadātājiem par dzelzceļa starptautiskajiem pasažieru un kravu pārvadājumiem, kā arī ierosināt jaunu līgumu noslēgšanu; 8) LDZ vārdā nodot DzTP noteikto operatīvo un statistisko informāciju; 9) slēgt pārvadājuma līguma blakus līgumus (par maksu par pārvadājumiem, par norēķiniem, par vagonu padošanu/novākšanu u.c.); 10) veikt norēķinus ar ārvalstu dzelzceļa pārvadātājiem par starptautiskiem kravu pārvadājumiem, vagonu izmantošanu; 11) LDZ slēgt līgumus par kravas un vagonu nodošanas organizēšanu un vilces izmantošanu pārobežu satiksmē. 3.2. Dzelzceļa kravu pārvadājumus Latvijā vēl bez LDZ Cargo sniedz divi uzņēmumi: AS "Baltijas tranzīta serviss" (turpmāk - BTS) un AS "Baltijas ekspresis" (turpmāk - BE). Saskaņā ar BTS 25.08.2010. vēstulē Nr. 477 29.01.2010. vēstulē Nr. 81 sniegto informāciju tā veic tikai tranzīta kravu pārvadājumus caur ostām un tās klienti ir (*). BTS nesniedz un tuvākajā nākotnē negatavojas sniegt kravu pārvadājumu pakalpojumus eksporta un importa kravām. BTS specializējas tranzīta kravu pārvadājumu darbībā un plāno attīstīt šo pārvadājumu darbības virzienu. Atbilstoši BTS 21.11.2011. vēstulē Nr.774 minētajai informācijai, BTS nevar pastāvīgi veikt visas darbības, lai nodrošinātu preču nodošanu un saņemšanu uz robežas. (*). BE ir sniegusi dzelzceļa kravu pārvadājumus AS "Ventbunkers" un AS "Ventspils Grain Terminal". (*). Saskaņā ar Satiksmes ministrijas 17.11.2010. vēstuli Nr.04.1-02/5882 dzelzceļa pārvadājumos pa Latviju, Lietuvu un Igauniju nekādas papildus vienošanās nav nepieciešamas, jo pārvadātāja tiesības jau izriet no ES tiesības aktiem. Piemēram, ne Igaunija, ne Lietuva savā teritorijā nedrīkst ierobežot Latvijā licencētu dzelzceļa pārvadātāja darbību, jo tas būtu pretēji direktīvas 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību 10.panta 3.punkta prasībām, kas vēlākais 01.01.2007. dzelzceļa uzņēmumiem ar taisnīgiem nosacījumiem piešķir tiesības piekļūt infrastruktūrai visās dalībvalstīs, lai sniegtu visu veidu dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumus. Minētais noteikums izslēdz nepieciešamību saņemt vai nodot kravas uz dalībvalstu savstarpējās robežas, jo dod tiesības vienā dalībvalstī licencētam dzelzceļa pārvadātājam pilntiesīgi veikt pārvadājumus citas dalībvalsts teritorijā. Satiksmes ministrija turpat informē, ka 2005.gadā Baltkrievija ir atzinusi BE un BTS tiesības līdztiesīgi darboties starptautiskajos pārvadājumos, bet Krievijas valdība šādas tiesības nav pašreiz vēl apstiprinājusi. Tomēr tas, kuru pārvadātāju Krievijas vai Baltkrievijas puses pārvadātājs atzīs par saviem partneriem Latvijā, paliek pārvadātāju kompetencē un ir risināms starp pašiem pārvadātājiem. LDZ Cargo 29.06.2012. vēstulē Nr.K-4.-1/53 (saņemta KP 02.07.2012.) saistībā ar BTS iespējām veikt preču saņemšanu un nodošanu uz Latvijas Republikas robežas, LDZ Cargo paskaidro: "(..) Saskaņā ar Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas publiski pieejamo informāciju AS "Baltijas Tranzīta serviss" ir izsniegta drošības sertifikāta B daļa, t.sk. piešķirtas tiesības braukt dzelzceļa iecirkņos līdz Igaunijas un Baltkrievijas valsts robežai. Šis fakts liecina par to, ka AS "Baltijas tranzīta serviss" ir jābūt līgumiem (varbūt arī vēstulēm vai citiem dokumentiem, kas apliecina šādu vienošanos) ar Baltkrievijas un Igaunijas valsts dzelzceļiem par kravas pārvadājumu organizēšanu un AS "Baltijas Tranzīta serviss" tiesībām iebraukt minēto kaimiņvalsts teritorijā un nodot/saņemt vagonus un kravu. Lietā esošajā Satiksmes ministrijas 17.11.2010. vēstulē Nr.04.1-02/5882 saskaņā ar Padomes direktīvas (1991.gada 29.jūlijs) par Kopienas dzelzceļa attīstību (91/440/EEK) 10.panta 3.punktu un arī 2.punktu, ir norādīts, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm un tādējādi gan Latvijai, gan Igaunijai ir pienākums nodrošināt vienā dalībvalstī licencētam dzelzceļa pārvadātājām iespējas piekļūt infrastruktūrai un pilntiesīgi veikt pārvadājumus citas dalībvalsts teritorijā un preču nodošana un saņemšana uz robežas nav nepieciešama. LDZ Cargo atkārtoti uzsver, ka AS "Baltijas ekspresis" un AS "Baltijas tranzīta serviss" nav būtisku šķēršļu nodot un saņemt preces uz LR robežas. (..)" Turpat LDZ Cargo norāda, ka ņemot vērā, ka LDZ Cargo pārvadājuma apjoms attiecībā pret kopējo pārvadājumu apjomu ir samazinājies, savukārt BE un BTS pārvadājuma apjomi ir pieauguši šādas pārvadājuma apjomu attiecību tendences pierāda, ka visu šo pārvadātāju starpā pastāv aktīva konkurences sacensība, pie tam BE un BTS nesaskaras ar būtiskiem šķēršļiem savā darbībā. KP norāda, ka direktīva 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību attiecas uz pārvadātāju tiesībām piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai ES dalībvalstīs. Savukārt, attiecībā uz parējām Latvijas robežvalstīm (Krievija, Baltkrievija) minētais regulējums neattiecas. Kā jau secināts iepriekš lēmumā, Krievijas valdība pašreiz nav apstiprinājusi BE un BTS tiesības līdztiesīgi darboties starptautiskajos pārvadājumos (Satiksmes ministrijas 17.11.2010. vēstule Nr.04.1-02/5882). KP rīcībā esošā BTS 11.11.2011. vēstule Nr.744 norāda, (*). KP izvērtē LDZ Cargo tirgus varu eksporta un importa kravu pārvadājumu tirgū. Tā kā BTS un BE sniedz tikai dzelzceļa tranzītkravu pārvadājuma pakalpojumu, tad tranzītkravu pārvadājuma apjoma pieaugums BE un BTS neietekmē LDZ Cargo tirgus varas novērtējumu eksporta un importa kravu pārvadājumu tirgū. Ņemot vērā minēto, secināms, ka, neskatoties uz kopējo tirgu ES dalībvalstīs un Latvijas un ārvalstu noslēgtajiem sadarbības līgumiem, pašreiz LDZ Cargo faktiski vienīgais var veikt dzelzceļa kravu pārvadājumus ar robežas šķērsošanu, proti, nodot un pieņemt kravas tieši no ārvalstu dzelzceļa kravu pārvadātāja. (*). BTS un BE ir norādījuši, ka tie neveic un negatavojas sniegt dzelzceļa kravas pārvadājumus eksporta un importa kravu pārvadājumiem. Šie uzņēmumi sniedz dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tranzītpreču pārvadājumu organizēšanu vai veic terminālu darbību Latvijas ostās. 3.3. Lai ienāktu Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Ievērojot to un LDZ Cargo tiesības LDZ vārdā veikt starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumus, izmantojot LDZ preču zīmi, citu intelektuālo īpašumu, tehnoloģiju un tiesības izmantot vagonus, kas pieder ārvalstu dzelzceļa pārvadātājiem un ir iekļauti vagonu kopējā parkā, ir pamats secināt, ka LDZ Cargo kā LDZ meitas uzņēmums atrodas īpašā stāvoklī Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū kopumā. LDZ Cargo neizjūt nopietnas konkurences spiedienu arī no citiem tirgus dalībniekiem, ņemot vērā to ierobežotās iespējas nodot/pieņemt kravu uz Latvijas robežas. Saskaņā ar Valsts dzelzceļa administrācijas 07.10.2010. vēstulē Nr.1-9/115 sniegto informāciju, kā arī publiski pieejamo Valsts dzelzceļa administrācijas 2010.gada pārskatu9 LDZ Cargo, BTS, BE tirgus daļas, kas aprēķinātas pēc tirgus dalībnieku kravu pārvadājumu apjoms (neatkarīgi no pārvadājuma veida) tonnkilometros ir attēlotas 4. tabulā. 4.tabula LDZ Cargo, BTS, BE tirgus daļas Latvijas teritorijā 2008.-2010.gadā, % Uzņēmums 2008.gads 2009.gads 2010.gads LDZ Cargo 90,43 78,23 76,7 BTS 4,35 15,65 16,63 BE 5,22 6,12 6,67 Saskaņā ar LDZ Cargo 2009.gada pārskatā norādīto, LDZ Cargo tranzītpārvadājumu īpatsvars no kopējā kravu pārvadājuma apjoma 2009.gadā ir 89,8%. Tranzīta kravu pārvadājumos caur pieostu stacijām lielāko pārvadājuma apjoma daļu 2009.gadā nodrošināja Krievija - 71,8%, Baltkrievija - 24,5%, Ukraina 0,7%, Lietuva 1,1%. Saskaņā ar LDZ Cargo sniegto informāciju lielāko apgrozījumu no kopīgā kravu apgrozījuma pamatā veido tranzītkravu pārvadājumi, proti, 2008.gadā 86 %, 2009.gadā 90 % un 2010.gadā 87 %. Pārējo kravu apgrozījuma daļu veido eksporta, importa un iekšzemes kravas pārvadājumi. 3.4. Ņemot vērā visu iepriekš minēto kopsakarā, secināms, ka eksporta un importa dzelzceļa kravu pārvadājumos LDZ Cargo ir tirgus vara Latvijā, jo dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu pircējiem nav iespēju izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju. Tranzīta preces dzelzceļa kravu pārvadājumu caur Latvijas ostām gadījumā LDZ Cargo tirgus vara ir ierobežotāka, jo, izvēloties kombinētos pārvadājumus, tiek ņemti vērā arī iespējamie maršruti caur citām valstīm. Ņemot vērā LDZ Cargo dominējošo stāvokli importa un eksporta pārvadājumu tirgū Latvijas teritorijā, secināms, ka LDZ Cargo ir iespējams izmantot savu tirgus varu dzelzceļa pārvadājumos Latvijā. 4. Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4. un 5. punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 102.panta a) un c) apakšpunktos noteikto aizlieguma iespējamo pārkāpumu LDZ Cargo darbībās izvērtējums Lai izvērtētu, vai LDZ Cargo izmanto dominējošo stāvokli importa un eksporta pārvadājumu tirgū, nosakot netaisnīgas (pārmērīgas) pārvadājumu cenas atbilstoši Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktam un LESD 102. pantu a) apakšpunktam, KP salīdzināja LDZ Cargo importa un eksporta pārvadājumu likmes ar konkurences tirgū noteiktajām tranzīta pārvadājumu likmēm. Salīdzinājums veikts līdzvērtīgiem darījumiem, ievērojot objektīvos atšķirīgos apstākļus. Lietā tiek vērtēti: 1) Tranzīta pārvadājumi - pārvadājumi, kuros prece tiek vesta no Latvijas robežas uz/no kādu no Latvijas ostām, kur tālāk tā tiek pārvadāta ar ūdenstransportu uz trešo valsti; 2) Eksporta pārvadājumi - pārvadājumi, kuros prece tiek vesta no kāda punkta Latvijā (kas nav osta) līdz Latvijas robežai; 3) Importa pārvadājumi - pārvadājumi, kuros prece tiek vesta no Latvijas robežas līdz kādam punktam Latvijas teritorijā (kas nav osta). Tranzīta pārvadājumiem piemēro tarifu "KTT-LV". LDZ Cargo 16.08.2011. Sarunu protokolā norāda ka tarifa "KTT-LV" pamatā tiek ņemts vērā starptautiskais tarifs MTT, kravu pārvadājumu pašizmaksa, konkurence. Atkarībā no attāluma un pārvadājuma apstākļiem (t.sk. konkurence [konkurence starp valstīm, caur kuru krava varētu tikt nogādāta gala mērķa valstī]), kravas veidiem tiek piemērota atlaide no tarifa MTT procentu izteiksmē. Importa un eksporta pārvadājumiem piemēro tarifu "LDZ Cargo 01". Tarifa "LDZ Cargo 01" aprēķinā par pamatu tiek izmantota iepriekš VAS "Latvijas dzelzceļš" izstrādāta metodika kravu pārvadājumu maksas noteikšanai. Tranzīta, eksporta un importa pārvadājumu maksa ir atkarīga no kravas veida, pārvadājamā attāluma, vilciena sastāva veida un citiem faktoriem, kas pakalpojumus padara atšķirīgus, tomēr darījumi vai pakalpojuma vienības, kuros pārvadājumam ir, piemēram, salīdzināms attālums, kravas veids un citi apstākļi, ir salīdzināmi. 4.1. LDZ Cargo 01.06.2010. vēstulē Nr. K-7/35 norādīja, ka no pakalpojuma sniegšanas viedokļa nav atšķirības, vai tiek sniegti iekšzemes, importa, eksporta vai tranzīta dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumi. LDZ Cargo norāda, ka galvenā atšķirība ir saistīta ar to, ka, ja LDZ Cargo veic pārvadājumus uz ostām un caur sauszemes robežām, tiem kā starptautiskiem kravu pārvadājumiem par pamatu tiek ņemti starptautiskie līgumi starp šo valstu dzelzceļu uzņēmumiem, kas LDZ Cargo ir jāievēro. Pēc būtības ir viens pakalpojums, t.i., kravas pārvadājums no punkta A līdz punktam B, tranzīta, iekšzemes, importa un eksporta pārvadājumu gadījumā. Savukārt 20.10.2010. vēstulē Nr.K-7/66 LDZ Cargo norāda, ka tarifiem "LDZ Cargo 01" un "KTT-LV" ir atšķirīgas piemērošanas sfēras un tajās organizētais pārvadāšanas process, līdz ar to atšķiras šo tarifu izmaksas, radot atšķirības tarifu lielumā. Tarifa "KTT-LV" metodika paredz, ka maksa par pārvadājumu vagonos tiek aprēķināta pēc noteiktas likmes par tonnu, savukārt tarifa "LDZ Cargo - 01" metodika paredz, ka maksa par pārvadājumu tiek aprēķināta pēc noteiktas likmes par vagonu. Tai pašā laikā, neskatoties uz to, ka kravas pārvadājumu maksu LDZ Cargo aprēķina atkarībā no tā kāds pārvadājums tiek veikts tranzītkravas pārvadājums vai eksports/importa kravas pārvadājums, (*). Izvērtējot LDZ Cargo norādīto, LDZ Cargo 16.05.2011. vēstulē Nr.K-7/18 sniegto darbību aprakstu, kā arī ievērojot to, ka (*), KP secina, ka sniedzot eksporta, importa un tranzītpārvadājumu pakalpojumus, LDZ Cargo apņemas veikt faktiski vienas un tās pašas darbības un nav pamata no izmaksu viedokļa nošķirt eksporta/importa kravu pārvadājumus no tranzītkravu pārvadājumiem. 4.2. LDZ Cargo ir norādījis, ka pēc būtības kravas pārvadājums no punkta A līdz punktam B, tranzīta, iekšzemes, importa un eksporta pārvadājumu gadījumā ir viens pakalpojums. Tomēr ņemot vērā starptautisko praksi (starptautiskais tarifs "MTT") tranzītkravu pārvadājumos klientam maksa par pārvadājumu tiks noteikta atšķirīga atkarībā no piemērotā tarifa "KTT-LV" vai "LDZ Cargo 01". Tarifa "KTT-LV" gadījumā maksa uz 1 tonnu nemainās, savukārt tarifa "LDZ Cargo 01" gadījumā klientam maksa par tonnu mainās atkarībā no tā, kāds apjoms tiek pārvadāts vagonā. Lietā salīdzināmi tranzīta pārvadājumi uz/no ostu ar eksporta un importa pārvadājumiem pa Latviju, kuriem pārvadājuma tarifi tiek piemēroti pēc atšķirīgām metodēm. LDZ Cargo starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem Latvijā piemēro divu veida tarifus: 1) tarifs "KTT-LV" - piemēro pārvadājumos, kuros prece tiek vesta no vienas Latvijas robežas punkta bez pārkraušanas Latvijā uz citu Latvijas robežas punktu vai prece tiek vesta no Latvijas robežas uz/no kādu no Latvijas ostām, kur tālāk tā tiek pārvadāta ar ūdenstransportu uz trešo valsti (tranzīts); 2) tarifs "LDZ Cargo 01" - piemēro pārvadājumos, kuros prece tiek vesta no kāda punkta Latvijā (kas nav osta) līdz Latvijas robežai un prece tiek vesta no Latvijas robežas līdz kādam punktam Latvijā (kas nav osta) (imports, eksports). Pārvadājumiem ar dzelzceļa vagoniem tarifa "LDZ Cargo 01" 3.sadaļas "Pārvadāšanas maksas aprēķina noteikumi" § 17. Vagonsūtījumi 1.punktā ir noteikts, ka pārvadāšanas maksu par kravu pārvadājumu dzelzceļa vagonos aprēķina pēc Tarifa shēmu Nr.1.-5.Likmēm par vagonu, atkarībā no ritošā sastāva tipa, kravas veida un tarifa attāluma. Savukārt saskaņā ar Tarifa "KTT-LV" 10.2. punktā noteikto pārvadāšanas maksu par kravas tranzītpārvadājumu dzelzceļa vagonā aprēķina pēc IV sadaļas 1. un 3.Tabulās norādītajām tarifa "KTT-LV" likmēm atkarībā no pārvadājuma maršruta, ritošā sastāva un kravas veida. Vagonsūtījumiem likmes tarifam "LDZ Cargo 01" ir noteiktas par pārvadājumiem ar četrasu vagoniem konkrētiem pārvadājumu attālumiem, bet tarifam "KTT-LV" pārvadājumiem vagonos par tonnu konkrētiem pārvadājumu attālumiem10. Turpmāk salīdzinātas katram tarifam noteiktās pārvadāšanas maksas likmes vienādam pārvadājuma attālumam dažādām sūtījumu masām. Lai salīdzinātu tarifa "LDZ Cargo 01" likmi par vagonu ar tarifa "KTT-LV" likmi par tonnu, KP pārrēķināja maksu par vagonu uz maksu par tonnu, maksu par vagonu izdalot ar sūtījuma masu. Salīdzinājums veikts dzelzceļa kravu pārvadājumiem dažādos salīdzināmos pārvadājumu attālumos. KP salīdzinošos aprēķinos izmantoja tarifa "KTT-LV" 1.tabulā Tarifa "KTT-LV" likmes pārvadāšanas maksas aprēķiniem kravu tranzītpārvadājumiem vagonos caur Latvijas Republikas jūras ostām 2010.gadā 6.ailē norādītās likmes (tabulās Nr.5-8 aile "Tarifs KTT 6") un tarifa "LDZ Cargo 01" 4.sadaļas tabulā Kravas pārvadājumu tarifa shēmu likmes četrasu vagoniem (dzelzceļu un nomātos vagonos) shēmai Nr.2 noteiktās likmes (tabulās Nr.5-8 aile "LDZ Cargo 2") 2010.gadā11. 5.tabula Tarifu "LDZ Cargo 01" un "KTT-LV" likmju salīdzinājums maršrutā Indra eksp.- Ventspils eksp. (473 km), LVL Pārvadājuma apjoms, t Tarifs "KTT- 6" Tarifs "LDZ Cargo 2" Likme par 1 tonnu Tarifs "KTT-6" Tarifs "LDZ Cargo 2" 1 2 2 4 5 25 129,25 236,00 5,17 9,44 30 155,10 236,00 5,17 7,87 35 180,95 236,00 5,17 6,74 40 206,80 236,00 5,17 5,90 45 232,65 236,00 5,17 5,24 50 258,50 236,00 5,17 4,72 55 284,35 236,00 5,17 4,29 60 310,20 236,00 5,17 3,93 65 336,05 236,00 5,17 3,63 70 361,90 236,00 5,17 3,37 6.tabula Tarifu "LDZ Cargo 01" un "KTT-LV" likmju salīdzinājums maršrutā Indra eksp.- Rīga - Krasta eksp. (302 km), LVL Pārvadājuma apjoms, t Tarifs "KTT 6" Tarifs "LDZ Cargo 2" Likme par 1 tonnu Tarifs "KTT 6" Tarifs "LDZ Cargo 2" 1 2 2 4 5 25 85 183,00 3,40 7,32 30 102 183,00 3,40 6,10 35 119 183,00 3,40 5,23 40 136 183,00 3,40 4,58 45 153 183,00 3,40 4,07 50 170 183,00 3,40 3,66 55 187 183,00 3,40 3,33 60 204 183,00 3,40 3,05 65 221 183,00 3,40 2,82 70 238 183,00 3,40 2,61 7.tabula Tarifu "LDZ Cargo 01" un "KTT-LV" likmju salīdzinājums maršrutā Meitene eksp. - Ventspils eksp. (213 km), LVL Pārvadājuma apjoms, t Tarifs "KTT 6" Tarifs "LDZ Cargo 2" Likme par 1 tonnu Tarifs "KTT 6" Tarifs "LDZ Cargo 2" 1 2 2 4 5 25 73 149,00 2,92 5,96 30 87,6 149,00 2,92 4,97 35 102,2 149,00 2,92 4,26 40 116,8 149,00 2,92 3,73 45 131,4 149,00 2,92 3,31 50 146 1 …