Par Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu 2010.–2013.gadam

Par Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu 2010.–2013.gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr.203 Rīgā 2010.gada 9.aprīlī (prot. Nr.15 54.§) Par Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu 2010.–2013.gadam 1. Apstiprināt Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu 2010.–2013.gadam (turpmāk – plāns). 2 2. Noteikt, ka: 2.1. Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam stratēģijas īstenošanu 2010.–2013.gadā veic atbilstoši plānam; 2.2. Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanu veic atbilstoši plāna 3.pielikumam; 2.3. plāns neparedz atteikšanos no rīcībpolitikām un attīstības plānošanas dokumentiem, kas nav minēti plānā, tai skaitā Valsts stratēģiskā ietvardokumenta 2007.–2013.gada periodam. 3 3. Pārresoru koordinācijas centram 2012., 2013. un 2014.gadā sagatavot un līdz attiecīgā gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanu. 4 (MK 09.05.2012. rīkojuma Nr.210 redakcijā) 4. Ministrijām un Valsts kancelejai, izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, nodrošināt to atbilstību plānam. 5 5. Finanšu ministrijai, izstrādājot valsts budžeta projektu 2011., 2012. un 2013.gadam, ņemt vērā plānā noteikto un ikgadējo valsts budžeta īstenošanas laika grafiku saskaņot ar valsts budžetam būtiskajām reformām. 6 6. Par plāna īstenošanu atbildīgajām ministrijām: 6.1. līdz 2010.gada 5.jūlijam iesniegt Finanšu ministrijā ziņojumu par plāna 3.pielikumā noteikto uzdevumu izpildi, kuri īstenoti līdz 2010.gada 30.jūnijam, un nākamajā pārskata periodā (ceturksnī) plānotajiem uzdevumiem; 6.2. sākot ar 2010.gada 5.oktobri un turpmāk reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piektajam datumam iesniegt Finanšu ministrijā ziņojumu par plāna 3.pielikumā noteikto uzdevumu izpildi kārtējā pārskata periodā (ceturksnī) un nākamajā pārskata periodā (ceturksnī) plānotajiem uzdevumiem; 6.3. šā rīkojuma 6.1. un 6.2.apakšpunktā minētajos ziņojumos par plāna 3.pielikumā noteikto uzdevumu izpildi papildus norādīt darbības, kas veiktas kārtējā pārskata periodā (ceturksnī) attiecībā uz darbības rezultātiem, kurus ir plānots sasniegt nākamajos pārskata periodos; 6.4. sniedzot priekšlikumus par nākamajos pārskata periodos veicamajiem uzdevumiem, ievērot plānā noteiktās prioritātes, makrolīmeņa rezultātus (plāna 1.pielikums) un politikas rezultātus (plāna 2.pielikums). 7 7. Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna 3.pielikumā noteikto uzdevumu īstenošanu kārtējā pārskata periodā (ceturksnī). 8 8. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2009.gada 19.februāra rīkojumu Nr.123 "Par Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 30., 49., 93., 106., 121., 149., 183.nr.; 2010, 37.nr.). 9 Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše Vides ministrs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumu izpildītājs R.Vējonis (Apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada 9.aprīļa rīkojumu Nr.203) Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.–2013.gadam(Plāns grozīts ar MK 24.09.2010. rīkojumu Nr.572; MK 24.11.2010. rīkojumu Nr.678; MK 01.02.2011. rīkojumu Nr.38; MK 05.08.2011. rīkojumu Nr.361; MK 05.03.2012. rīkojumu Nr.112) SaīsinājumiAizM – Aizsardzības ministrijaĀM – Ārlietu ministrijaEIB – Eiropas Investīciju bankaEIF – Eiropas Investīciju fondsEK – Eiropas KomisijaEKS – dalība Elektroniskajā klīringa sistēmāELFLA - Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībaiEM – Ekonomikas ministrijaES – Eiropas SavienībaFKTK – Finanšu un kapitāla tirgus komisijaFM – Finanšu ministrijaIeM – Iekšlietu ministrijaIKP – Iekšzemes kopproduktsIKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijasIZM – Izglītības un zinātnes ministrijaKM – Kultūras ministrijaLB – Latvijas BankaLESIA – Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānsLGA – Latvijas Garantiju aģentūraLHZM – VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka”LM – Labklājības ministrijaLOI – Nodomu vēstule SVF (Letter of Intent 18.12.2008.)LOI 2 – Nodomu vēstule SVF (Letter of Intent 27.07.2009.)LOI 3 – Nodomu vēstule SVF (Letter of Intent 22.01.2010.)LOI 4 – Nodomu vēstule SVF (Letter of Intent 05.07.2010.)LOI 5 – nodomu vēstule SVF (Letter of Intent 09.05.2011.)LOI 6 – Nodomu vēstule SVF (Letter of Intent 08.12.2011.)LTRK – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameraMK – Ministru kabinetsMOU – Nodomu protokols ar EK (Memorandum of Understanding 28.01.2009.)MP – Ministru prezidentsMVU – mazie un vidējie uzņēmumiNAP – Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadamNMP – neatliekamā medicīniskā palīdzībaNVA – Nodarbinātības valsts aģentūraOECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organization for Economic Cooperation and Development)PB – Pasaules BankaPB_Matrix-N – Pasaules Bankas strukturālo izmaiņu ieteikumi (kur N - ieteikuma kārtējais numurs)PISA – Programme for International Student AssessmentPKC – Pārresoru koordinācijas centrsPPPO – Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizācijaiPVN – pievienotās vērtības nodoklisSM – Satiksmes ministrijaSMOU – Grozījumi nodomu protokolā ar EK (Supplemental Memorandum of Understanding 13.07.2009)SMOU 2 – Grozījumi nodomu protokolā ar EK (Supplemental Memorandum of Understanding 22.02.2010)SMOU 3 – Grozījumi nodomu protokolā ar EK (Supplemental Memorandum of Understanding 20.07.2010.)SMOU 4 – grozījumi nodomu protokolā ar EK (Supplemental Memorandum of Understanding 07.06.2011.)SMOU 5 – Grozījumi nodomu protokolā ar EK (Supplemental Memorandum of Understanding 21.12.2011.)SVF – Starptautiskais valūtas fondsTM – Tieslietu ministrijaVARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVesM – Veselības ministrijaVK – Valsts kancelejaZM – Zemkopības ministrijaIevadsLatvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (turpmāk – plāns) ir sagatavots atbilstoši Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas 2010.gada 3.februāra kopsēdes lēmumam (Protokolam Nr.11), kas nosaka, ka Ministru kabinetam jāiesniedz plāns ar prioritārajiem attīstības virzieniem un veicamajiem pasākumiem ekonomikas izaugsmes atjaunošanai, konkrētiem uzdevumiem, termiņiem un sasniedzamajiem rezultātiem.Plāna būtība un uzbūveSaskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma 12.panta otro daļu, hierarhiski augstākais vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments ir Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (turpmāk – NAP).Ņemot vērā ekonomikas recesiju, vienlaikus ievērojot NAP noteikto valsts izaugsmes mērķi (dzīves kvalitātes paaugstināšana caur virzību no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanām un prasmēm balstītu ekonomikas attīstību), tika izstrādāts plāns, kurš piedāvā esošajai sociāli ekonomiskajai situācijai aktuālu stratēģisko mērķi prioritātes un rīcības virzienus, kas sasaistīti ar kvantitatīviem mērķa rādītājiem. Plānā ir ietverti uzdevumi, kuri nosaka izmaiņas valsts pārvaldes institūciju plānotajā rīcībpolitikā - uzdevumi, kas nosaka publiskās pārvaldes darbības un pakalpojumu efektīvāku (gan izmaksu, gan pieejamības) nodrošināšanu, produktivitātes paaugstināšanu (to izmaiņas ir panākamas caur dažādu produktivitāti ietekmējošo faktoru – tehniskajām, tehnoloģiskajām, vadības, infrastruktūras, institucionālajām struktūras izmaiņām). Tai pat laikā plāns neparedz atteikšanos no jau apstiprinātām rīcībpolitikām un spēkā esošiem attīstības plānošanas dokumentiem.Saskaņā ar augstāk minēto, plāns nav veidots kā budžeta, tā ietvaros nodrošināmo funkciju un veicamo investīciju apraksts1. Vienlaikus Ministru kabineta noteiktie vidēja termiņa budžeta mērķi2 sekmēs plānā noteikto prioritāšu īstenošanu.Lai īstenotu plānu, nepieciešams veikt izmaiņas esošajās rīcībpolitikās un īstenot ekonomikas recesijas situācijai atbilstošus uzdevumus, vienlaikus ievērojot nepieciešamo budžeta konsolidāciju.Plāns ir veidots hierarhiskos līmeņos (1.attēls). Tas iekļauj veicamās darbības un to īstenošanas rezultātā sasniedzamos rezultātus:1. plāna prioritātes un makro līmeņa rezultāti (1.pielikums), rīcības virzieni un politikas rezultāti (2.pielikums) nosaka vidēja termiņa politikas vadlīnijas līdz 2013.gadam;2. plāna uzdevumi un darbības rezultāti (3.pielikums) nosaka izmaiņas plānotajās rīcībpolitikās, to izpildes termiņus un darbības rezultātus. Plānā nav iekļauti uzdevumi un darbības rezultāti rīcībpolitikās, kurās būtiskas izmaiņas nav plānotas.1.attēls. Plāna stratēģijaPlāna izstrādeVeidojot plānu, tika fiksēta esošā izejas sociālekonomiskā situācija, identificētas esošās problēmas un identificēti izaicinājumi, kuri ir jāņem vērā plānojot nozaru rīcībpolitikas tuvākos trīs gados. Izejot no minētā, tika noteikti vidējā termiņā sasniedzamie makro līmeņa rezultāti (benchmark). Balstoties uz šiem rezultātiem tika definēti pakārtoti rīcības virzieni un tiem atbilstoši politikas rezultāti. Visbeidzot rīcības virzienu ietvaros tika noteiktas konkrētās darbības, kas jāveic par attiecīgo politiku atbildīgajām ministrijām, un to īstenošanas rezultātā sasniedzamie rezultāti.Izstrādājot plānu, tika organizētas vairākas atbildīgo institūciju pārstāvju un ministru diskusijas, kā arī plāna projekts tika izskatīts Reformu vadības grupā. Diskusiju rezultātā tika panākta vienošanās par plāna prioritātēm, rīcības virzieniem, uzdevumiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Vienlaikus tika nolemts, ka esošajā situācijā efektīvākais risinājums, kā nodrošināt plāna izpildi, t.sk., sasaisti ar budžetu un starptautisko aizdevēju prasību ievērošanu, ir plāna rīcības daļu veidot uz Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna (turpmāk – LESIA) bāzes – LESIA tiek iekļauta kā plāna sastāvdaļa.Vienlaikus plāna izstrādes laikā tika konstatētas šādas problēmas valsts attīstības plānošanā:Līdzšinējā prakse attīstības plānošanā liecina, ka ministrijas izmaiņas esošajās rīcībpolitikās virza caur nozaru plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem, tādējādi apgrūtinot vienotu un koordinētu stratēģisko plānošanu valsts pārvaldē. Vienlaikus jāatzīmē, ka pēc nozaru ministriju vērtējuma, būtiskākās izmaiņas nozaru politikās jau notikušas 2009.gadā.Pastāvošā rezultatīvo rādītāju sistēma ir nepilnīga. Lai gan plāna stratēģiskā (prioritātes) un rīcības daļa (uzdevumi) tika veidota, balstoties uz Latvijā pieņemto rezultatīvo rādītāju sistēmu (makro līmeņa rezultāti, politikas rezultāti un darbības rezultāti), vairākām ministrijām sagādāja grūtības noteikt precīzus rezultatīvos rādītājus, jo šāda pieeja mērķu un darbības rezultātu sasaistei valsts pārvaldē ir vāji attīstīta, kas liek secināta, ka valsts pārvalde ne vienmēr ir vērsta uz efektīvu rezultātu sasniegšanu savās darbībās.Lai risinātu augstāk norādītās problēmas, tiek piedāvāts veikt regulāru plāna aktualizāciju, nodrošinot gan vienotu valsts pārvaldes skatījumu uz veicamajām reformām, gan virzību uz vienotu rezultatīvo rādītāju sistēmu.Plāna īstenošanaPlāna vidējā termiņa prioritātes, rīcības virzieni un sasniedzamie rezultāti nosaka rīcībpolitikas vadlīnijas 2010.-2013.gadam (1.pielikums). Plānā noteiktajiem rīcības virzieniem un politikas rezultātiem (2.pielikums) ir noteikti uzdevumi un darbības rezultāti (3.pielikums).Plāna aktualizācija plānota reizi gadā, kamēr atbilstoši esošajai LESIA praksei plāna 3.pielikums tiks aktualizēta katru ceturksni, papildinot to ar plāna stratēģijai atbilstošām izmaiņām ministriju rīcībpolitikās. Sagatavojot priekšlikumus plāna 3.pielikumam, tiks ņemti vērā šādi nosacījumi:1. lai nodrošinātu plāna ieguldījumu Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas īstenošanā, priekšlikumu sagatavošanā nepieciešams ņemt vērā tos uzdevumus, par kuru izpildi ir panākta vienošanas ar starptautiskajiem aizdevējiem (Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Komisija);2. tā kā plāna mērķis ir kāpināt tautsaimniecības konkurētspēju, tad priekšlikumu sagatavošanā tiks izvērtēti uzņēmēju priekšlikumi;3. vērtējot gan uzņēmēju, gan citu institūciju un sabiedrības pārstāvju priekšlikumus, tiks analizētas šo priekšlikumu īstenošanas izmaksas un ieguvumi valsts budžetam un tautsaimniecībai.Lai nodrošinātu plāna sasaisti ar valsts budžeta veidošanu, plānā noteiktās reformas, kas skar valsts budžeta veidošanas procesu, tiks iekļautas ikgadējā valsts budžeta projekta izstrādes un iesniegšanas grafikā.Tā kā plāns neapkopo informāciju par visu valsts realizēto politiku, bet gan koncentrējas uz reformām, reizi gadā jāveic izvērtējums par Latvijā lielāko valsts budžeta finansēto projektu virzību un atdevi, ko tie sniedz mainīgajā sociālekonomiskajā situācijā (eksporta pieaugums/ importa aizstāšana, darba ražīguma pieaugums, ilgtermiņa ietekme uz nodarbinātību). Šāds izvērtējums jāveic, jo lielāko projektu realizācija atstāj būtisku ietekmi uz tautsaimniecību vidējā un īstermiņā.Atbilstoši plāna 3.piroritātē „Publiskās pārvaldes reformas” iekļautajiem rīcības virzieniem un uzdevumiem, tiks veikta publiskās pārvaldes funkciju un pakalpojumu izvērtēšana, lai nodrošinātu gan nepieciešamo budžeta konsolidāciju, gan labāku pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem (vienas pieturas aģentūras). Balstoties uz šajā izvērtējumā iegūtajiem rezultātiem un izmaksu un ieguvumu analīzi, tiks iesniegti priekšlikumi plāna aktualizācijai.I Vidēja termiņa mērķi un prioritātes kā atbilde uz izaicinājumiemPasaules finanšu krīze ļoti smagi ietekmēja Latvijas tautsaimniecību. Iekšzemes kopprodukts (turpmāk – IKP) krīzes laikā ir samazinājies par ¼ daļu (2009.gada 4.ceturksnis pret 2007.gada 4.ceturksni, kas bija pēdējais ceturksnis ar pozitīvu izaugsmi), bezdarba līmenis ir palielinājies no 5,3% 2007.gada 4.ceturksnī līdz 18,5% 2009.gada beigās. 2009.gadā būtiski samazinājās iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumi un līdz ar to kopējais pieprasījums, ko pasliktināja arī ārējā pieprasījuma samazinājums saistībā ar lejupslīdi Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Būtiski samazinoties budžeta ienākumiem, vispārējās valdības budžeta deficīts 2009.gadā ir sasniedzis gandrīz 10%.Vissmagākais periods Latvijas ekonomikai bija 2008.gada beigās, kad finanšu sektorā un valsts budžetā izveidojās kritiska situācija un bija jālūdz starptautisko organizāciju (Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības (turpmāk – ES)) finanšu palīdzība. Valdības rīcība nepieļāva, ka situācija finanšu sektorā kļūst nekontrolējama. Lata kurss tika saglabāts nemainīgs, neviena no Latvijas komercbankām nenonāca līdz bankrotam un Latvijas valdība varēja pildīt savas finanšu saistības pret valsts iedzīvotājiem.2008.gada decembrī Saeima pieņēma Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kurā tika noteikti galvenie ekonomiskās krīzes pārvarēšanas virzieni:1. stingra un stabila monetārā politika, kas balstīta uz fiksētu nacionālās valūtas piesaisti vienotai Eiropas valūtai. Valdība veiks visus nepieciešamos soļus, lai izpildītu Māstrihtas konverģences kritērijus, kas nodrošinātu eiro ieviešanu iespējami ātri;2. stingra fiskālā politika – valsts un pašvaldību tēriņu sabalansēšana ar ieņēmumu sniegtajām iespējām. Lai nodrošinātu turpmāku kopbudžeta deficīta mazināšanos, fiskālās konsolidācijas pasākumu rezultātā kā mērķis tiek izvirzīts 2012.gadā samazināt kopbudžeta deficītu līdz 3% no IKP;3. Latvijas tautsaimniecībā (gan publiskajā sektorā – valsts pārvaldē un pakalpojumos, gan privātajā sektorā) nodarbināto atalgojuma līmeņa samazināšana un pieskaņošana tautsaimniecības produktivitātes sniegtajām iespējām;4. valsts pārvaldes aparāta efektivizēšana, izglītības, veselības un citu publisko pakalpojumu sektoru reformas, samazinot un pārstrukturējot šajos sektoros nodarbinātos cilvēkresursus, ministriju un to padotībā esošo aģentūru darbības un skaita optimizēšana;5. darba tirgus elastības palielināšana, veicinot bezdarbnieku pārkvalificēšanos un atgriešanos darbā;6. ekonomikas konkurētspējas uzlabošana, koncentrējot ES struktūrfondu finansējumu, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem;7. administratīvā sloga samazināšana komersantiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem;8. finanšu sektora stabilizācija – valsts atbalsta sniegšana kredītiestāžu uzticamības un darbības spēju stiprināšanai līdz ar kredītiestāžu pastiprinātu uzraudzību;9. sociālās aizsardzības pasākumu saglabāšana sociālās spriedzes mazināšanai.Ekonomikas reālam sektoram viskritiskākais bija 2009.gada 1. un 2.ceturksnis, kad bija visstraujākais IKP un nodarbinātības samazinājums. 2009.gada 3. un 4.ceturksnī turpinājās ekonomiskā lejupslīde, bet jau daudz lēnākos tempos nekā iepriekšējos ceturkšņos un eksportā un rūpniecības izlaidē jau bija neliels uzlabojums. Tādejādi straujā ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta, samazinājuma tempi vairs nav tik strauji un situācija pakāpeniski stabilizējas. Pozitīva izaugsme var atsākties 2010.gada vidū.Atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātam tautsaimniecības attīstības mērķa scenārijam (skatīt 2.attēlu un 1.tabulu), lai atjaunotu izaugsmi un 2013.gadā tā būtu 5% līmenī, eksporta apjomam 2010.gadā jau jāpieaug vismaz par 3% un turpmākos gados arvien straujākos tempos.2.attēls. Latvijas iekšzemes kopprodukts (%, 2004.gads = 100)** - Ekonomikas ministrijas prognoze, līdz 2009.gadam atspoguļoti faktiskie gada datiTā kā turpmāko periodu galvenais izaugsmes stimuls Latvijai jāsaista ar eksporta iespēju paplašināšanu, tad izšķiroša nozīme izaugsmes nodrošināšanai ir galvenās eksporta nozares – rūpniecības – konkurētspējai kā starptautiskos, tā pašmāju tirgos.Pašreizējie krīzes apstākļi ar zemo pieprasījumu un striktiem budžeta ierobežojumiem, kad krietni tiek samazinātas algas sabiedriskajā sektorā, rada lielu spiedienu uz kopējo algu līmeni un cenām, kas daļēji uzlabo Latvijas ražotāju konkurētspēju. Tomēr jāņem vērā, ka līdz ar izaugsmes atjaunošanos pārējās ES valstīs uzturēt konkurētspēju Latvijas ekonomikā ar šīm metodēm nebūs iespējams, tāpēc izšķiroša nozīme būs atbilstošam produktivitātes kāpumam un eksporta produktu komplicētības pieaugumam, kas ļautu daudz veiksmīgāk konkurēt starptautiskajos tirgos.1.tabulaIKP dinamika*, % pret iepriekšējo gadu200820092010201120122013IKP-4,6-18,0-3,02,33,05,0Privātais patēriņš-5,5-22,4-5,92,53,04,7Valsts patēriņš1,5-9,2-5,90,51,01,0Kopējā pamatkapitāla veidošana-15,6-37,7-12,33,05,06,0Eksports-1,3-13,93,13,53,56,5Imports-13,6-34,2-3,32,74,15,3* - Ekonomikas ministrijas prognozeGalvenais risks turpmākai izaugsmei ir nepietiekoši efektīva struktūrpolitika ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai ierobežotos valsts budžeta un privātā finansējuma pieejamības apstākļos.2011.-2013.gada ekonomiskās politikas galvenais uzdevums ir izvairīties no ilgstošas stagnācijas, kā arī veidot priekšnosacījumus turpmākai sabalansētai izaugsmei un pārejai uz augstāku ražošanas līmeni (augstāku produktivitāti).Sociālā jomā galvenais uzdevums ir mazināt ekonomiskās krīzes ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, iespējām atgriezties darba tirgū, kā arī pievērst īpašu uzmanību valsts izdevumu efektivitātes uzlabošanai, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus (veselības aizsardzība, izglītība, iedzīvotāju drošība u.tml.) ierobežoto budžeta iespēju apstākļos.Pašreizējās ekonomiskās politikas veidotājiem jāņem vērā kā vidēja termiņa, tā ilgtermiņa izaicinājumi. Vidējā termiņa (līdz 2013.gadam) Latvijas galvenie izaicinājumi valsts turpmākai attīstībai ir:1. pielāgoties jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Globālās finanšu krīzes dēļ mainās ekonomiskās attīstības paradigma Latvijā. Ja iepriekšējos gados galvenais attīstības stimuls bija spēcīgs iekšējais patēriņš, kas balstīts uz apjomīgām ārējā kapitāla ieplūdēm, tad turpmāk noteicošā loma būs valstu konkurētspējai atvērtos preču un pakalpojumu tirgos. Tātad galvenais izaugsmes stimuls būs eksporta iespēju paplašināšanās;2. nodrošināt efektīvu ekonomisko struktūrpolitiku, izmantojot ES struktūrfondus stingras fiskālās politikas apstākļos;3. nodrošināt makroekonomiskos apstākļus, kas ļautu iestāties eiro zonā jau 2014.gadā. Ja Latvijas iestāšanās Eiropas Monetārajā savienībā notiks vēlāk nekā kaimiņvalstīs (Igaunijā un Lietuvā), tas var radīt problēmas ārvalstu tiešo investīciju un cita kapitāla piesaistē;4. ar mērķtiecīgu politiku pārvarēt ilgstošo saspringto situāciju darba tirgū. No vienas puses tuvāko gadu Latvijas konkurētspēja pārsvarā balstīsies uz cenu konkurētspēju, t.sk. zemām darba spēka izmaksām, no otras puses – turpmāko ekonomisko attīstību vairāk noteiks produktivitātes pieaugums un mazākā mērā nodarbinātības palielināšanās (lēns nodarbinātības pieaugums). Tādejādi pastāv liels risks, ka pieaugs sociālā spriedze (nabadzība, atstumtība) un darbaspēka emigrācija, kas šoreiz var skart ne tikai zemas kvalifikācijas iedzīvotājus, kas bija raksturīgi iepriekšējos gados, bet arī augstas kvalifikācijas speciālistus;5. mainīgos sociālekonomiskos apstākļos izšķiroša loma ir valsts pārvaldes efektivitātei un spējai īstenot nepieciešamās reformas. Pārskatot savus budžeta izdevumus atbilstoši ekonomiskajai realitātei, jāīsteno risinājumi, kas uzlabotu valsts pārvaldes darba efektivitāti un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem – sākot ar administratīvo procedūru pārskatīšanu valsts pārvaldes iekšienē, beidzot ar IKT risinājumiem un e-pakalpojumiem.Ilgtermiņa (līdz 2020.gadam) Latvijas galvenie izaicinājumi ir:1. veidot zināšanu ietilpīgu ekonomiku, kurā izaugsmes bāze ir vērtību radīšana ar zināšanu palīdzību (izglītība un pētniecība, inovācija un radošums, digitālā ekonomika);2. nodrošināt ilgtspējīgu sociālo budžetu, ņemot vērā sabiedrības novecošanās problēmu;3. nodrošināt enerģijas piegāžu diversifikāciju;4. veidot videi draudzīgāku (zaļāku) ekonomiku.Atbilstoši esošai situācijai un turpmākiem izaicinājumiem, plāna mērķis ir kāpināt valsts konkurētspēju:1. sasniegt pozitīvu izaugsmi 2011.gadā (2,3%), 2012.gadā (vismaz par 3%) un 2013.gadā (vismaz par 5%);2. samazināt bezdarba līmeni līdz 13% (2013.gadā).Atbilstoši mērķim plāna prioritātes līdz 2013.gadam ir:1. ekonomiskās izaugsmes veicināšana;2. sociālā drošība;3. publiskās pārvaldes reformas.II Plāna stratēģija prioritāšu ietvarosEkonomikas recesija, tās dziļums un izteikta strukturālā nesabalansētība prasa neordinārus (netradicionālus) risinājumus un pieeju, kas atšķiras no tradicionālās attīstīto valstu piemērotās, kad galvenie pasākumi ekonomiskās lejupslīdes bremzēšanā un izaugsmes atjaunošanā ir finansiāli ietilpīgi valsts realizēti pasākumi (ekonomikas stimulēšana ar valsts patēriņa pieaugumu) pieprasījuma uzturēšanai un veicināšanai tādos sektoros kā infrastruktūras izbūve, valsts ieguldījumi izglītībā. Budžeta konsolidācijas process un uzņemtās vidēja termiņa saistības rada risku ekonomikas spirālveidīgai korekcijai un turpmākai stagnācijai vidējā termiņā.Tāpēc strukturālās reformas ir īstenojamas ne tikai kā tiešs izmaksu samazināšanas pasākumu kopums, kā rezultātā tiek samazināts valsts sniegto pakalpojumu apjoms vai kvalitāte, bet arī ekonomiskās politikas jomā, kur valsts pārskata komercdarbību regulējošo vidi (t.sk. komercdarbības izmaksas, ko ietekmē valsts administratīvais regulējums, fiskālā politika) un sniegtā valsts atbalsta jomas, identificējot nozares un investīciju jomas, kurās ir potenciāli lielāka ieguldījumu atdeve (eksporta pieaugums, importa aizstāšana, darba ražīguma pieaugums, ilgtermiņa ietekme uz nodarbinātību).Atbilstoši plāna mērķim (kāpināt valsts konkurētspēju), katrai ministrijai par galvenajiem uzstādījumiem jāizvirza rīcība ekonomiskās aktivitātes veicināšanai ministriju atbildības jomās, tieši ietekmējot recesijas seku mazināšanu nozarē un sekmējot tās ieguldījumu ekonomiskajā izaugsmē – eksporta izaugsmē, iekšējā patēriņa atjaunošanā, nodarbinātības veicināšanā un nozares starptautiskās konkurētspējas stiprināšanā.I Ekonomikas izaugsmeŅemot vērā uzņēmēju intereses, attīstības mērķu sasniegšanai galvenie rīcības virzieni ekonomiskās izaugsmes veicināšanai ir:1. makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana (mērķis samazināt budžeta deficītu līdz 2,9% 2012.gadā un 2,8% - 2013.gadā)1.1. stingra fiskālā disciplīna, budžeta ieņēmumu un izdevumu konsolidācija atbilstoši fiskālajam mērķim;1.2. nodokļu sloga pārdale no tiešajiem, ar darbaspēku saistītajiem nodokļiem uz netiešajiem, ar patēriņu saistītajiem nodokļiem un cīņa ar ēnu ekonomiku;1.3. Latvijas pievienošanās eirozonai, ieviešot eiro kā vienīgo maksājumu līdzekli;1.4. finanšu sektora stabilitātes nodrošināšana;2. uzņēmējdarbības vides un atbalsta uzlabošana (mērķis 2013.gadā - nodrošināt 19.vietu „Doing Business” indeksā)2.1. administratīvā sloga samazināšana;2.2. MVU labvēlīgu nosacījumu ieviešana un Mazā biznesa akta īstenošana;2.3. efektīva ES fondu finansējuma apguve, apgūstot pieejamo finansējumu pilnā apmērā un mazinot administratīvos šķēršļus fondu apguvei;2.4. eksporta veicināšana;2.5. transporta infrastruktūras sakārtošana;2.6. vides infrastruktūras sakārtošana;3. zināšanu ekonomika (mērķis 2013.gadā - pētniecībai un attīstībai novirzīt līdzekļus 0,89% apjomā no IKP)3.1. palielināt augstākās izglītības kvalitāti un efektivitāti;3.2. sadarbības veicināšana starp izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sektoriem, pilnveidojot tehnoloģijas un zināšanu pārnesi, sekmējot privātā sektora investīcijas pētniecībā un attīstībā;3.3. jaunu un inovācijas jomā aktīvu uzņēmumu (jo īpaši – MVU) attīstības sekmēšana, t.sk. sniedzot atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā;4. efektīvas, drošas un ilgtspējīgas enerģijas piegādes nodrošināšana (mērķis 2013.gadā - panākt kopējo enerģētikas patēriņu, attiecinātu pret IKP (2000.gada salīdzināmās cenās), tonnas naftas ekvivalentā uz 1000 eiro 0,32)4.1. energoapgādes drošības un energoefektivitātes līmeņa paaugstināšana, , kā arī Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus integrācija;4.2. enerģijas infrastruktūras projektu attīstība Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna ietvaros;4.3. siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana.II Sociālā drošībaLai mazinātu ekonomikas recesijas ietekmi, galvenie rīcības virzieni sociālās drošības jomā ir:1. nodarbinātība un sociālais atbalsts (mērķis līdz 2013.gadam - nepalielināt nabadzības risku (nabadzības riska indekss pēc sociāliem transfertiem 26%))1.1. aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana, pilnveidošana un pārraudzība;1.2. nepārtraukta nodarbināto konkurētspējas celšana;1.3. efektīva ārkārtas sociālās drošības tīkla darbības nodrošināšana;2. reģionu atšķirību mazināšana (mērķis līdz 2013.gadam – nepalielināt reģionālās atšķirības (reģionālā IKP uz vienu iedzīvotāju izkliede 44%))2.1. atbalsts reģionu ekonomiskajai aktivitātei, nodrošinot mērķtiecīgus un koordinētus ieguldījumus attīstības centros un specifiskajās mērķa teritorijās;2.2. pašvaldību finansiālās rīcībspējas paaugstināšana, paplašinot un dažādojot pašvaldību budžetu ieņēmumu bāzi;2.3. pakalpojumu sasniedzamības nodrošināšana visā Latvijas teritorijā;3. veselība (mērķis līdz 2013.gadam – saglabāt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību esošajā līmenī (cilvēku īpatsvars, kuri norādījuši, ka nepieciešamības gadījumā neveica veselības pārbaudi ārstniecības pakalpojumu nepietiekamas pieejamības dēļ, 10,1%))3.1. stacionārās veselības aprūpes plānveidīga konsolidācija;3.2. primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkla un komandas efektīva darbība;3.3. ambulatorās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana, palielinot ambulatorajai veselības aprūpei paredzētos līdzekļus no kopējiem veselības nozares līdzekļiem;3.4. neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamības nodrošināšana;4. izglītība (mērķis līdz 2013.gadam – saglabāt jauniešu īpatsvaru ar vismaz vidējo izglītību esošajā līmenī (jauniešu īpatsvars 20-24 gadu vecumā, kuriem ir vismaz vidējā izglītība, 80%))4.1. paaugstināt izglītības efektivitāti (izmaksu efektivitāti);4.2. paaugstināt izglītojamo mācību sasniegumus;4.3. nodrošināt pedagogu izcilību;5. fiziskā drošība (mērķis līdz 2013.gadam – ierobežot noziegumu skaitu līdz 260 noziegumiem uz 100 000 iedzīvotāju)5.1. noziedzīgo nodarījumu prevencija un apkarošana;5.2. kriminālsodu politikas pilnveidošana.III Publiskās pārvaldes reformasLai uzlabotu publiskās pārvaldes darba efektivitāti un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem (mērķis līdz 2013.gadam – palielināt valsts pārvaldes efektivitāti (valsts pārvaldes efektivitātes indekss 84%)), galvenie rīcības virzieni publiskās pārvaldes reformu jomā ir:1. publiskās pārvaldes funkciju un pakalpojumu optimizēšana1.1. publiskās pārvaldes pakalpojumu un funkciju pārskatīšana, netipisko pakalpojumu un funkciju pārtraukšana, vai nodošana citam izpildītājam, kā arī līdzīgo funkciju centralizēšana (apvienošana);1.2. „vienas pieturas aģentūras” principa ieviešana valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā;2. cilvēkresursu efektīva pārvaldība publiskajā sektorā2.1. valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības sistēmas pilnveidošana un vienotās atlīdzības sistēmas paplašināšana un nostiprināšana;3. e-pārvaldes veicināšana un birokrātisko procedūru atvieglošana valsts un pašvaldību iestāžu darbā3.1. integrētas un sadarbspējīgas valsts un pašvaldību pārvaldes elektroniskās informācijas telpas veidošana;3.2. iedzīvotāju e-prasmju pilnveide un 100% interneta pieejamības nodrošināšana.1 Informācija par valsts budžetu, tā ietvaros īstenotajām funkcijām un veiktajām investīcijām pieejama Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, kā arī par noteiktu politikas jomu atbildīgo ministriju mājas lapās.2 Ministru kabineta 2010.gada 22.februāra rīkojumā Nr.91 „Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta "Par valsts budžetu 2011.gadam" sagatavošanu” noteikti šādi vidēja termiņa budžeta mērķi:1. uzņēmējdarbības vides konkurētspējas attīstīšana kā galvenais nosacījums Latvijas tautsaimniecības izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai;2. sociālās drošības un atbalsta nodrošināšana, tai skaitā konsekventi turpinot Sociālās drošības tīkla stratēģijā iekļauto pasākumu īstenošanu, kā arī izvērtējot uz mērķgrupām vērstu sociālo pabalstu un atbalsta īstenošanu cilvēkdrošības stiprināšanai;3. publiskās pārvaldes efektivitātes paaugstināšana, koncentrējot tās darbību un optimizējot veicamās funkcijas, orientējoties uz mazu, profesionālu un uz iedzīvotājiem vērstu publisko pārvaldi. Vides ministrs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumu izpildītājs R.Vējonis 1.pielikums Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gadam prioritātes un makro līmeņa rezultāti(Pielikums grozīts ar MK 01.02.2011. rīkojumu Nr.38; MK 19.07.2011. rīkojumu Nr.332) PrioritāteRādītājsAtbildībaBāzes gads20102011201220131. Ekonomikas izaugsmeRezultatīvie rādītāji (benchmarks)Makroekonomiskās stabilitāteVispārējās valdības (general government) budžeta deficīts (% no IKP)FM-10,0 (2009.g.)(ES 27 -2,3 2008.g.)-8,5-6,0-2,9-2,8Uzņēmējdarbības videVieta Doing Business indeksāEM27 (2009.g.)(Lietuva 26, Igaunija 24 2009.g.)25232119Zināšanu ekonomikaPētniecībai un attīstībai novirzīto līdzekļu apjoms (% no IKP)EM0,61 (2008.g.)(ES-27 1,9 2008.g..)0,610,610,610,89Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars, %19,6 (2008.g.)(ES-27 33,6)19,624EnergoefektivitāteKopējais enerģijas patēriņš, attiecināts pret IKP (2000.g. salīdzināmās cenās ) – tonnas naftas ekvivalentā uz 1000 eiroEM0,32 (2008.g.)(ES-27 0,16 2007.g.)0,400,390,380,362. Sociālā drošībaNodarbinātība un sociālais atbalstsNabadzības riska indekss pēc sociāliem transfertiem, %LM26 (2009.g.)(ES-27 17 2008.g.)26262626Reģionu atšķirību mazināšanaReģionālā IKP uz 1 iedz. izkliede, %1 (NUTS 3)VARAM45,6 (2007.g.)(ES-27 32,7 2007.g.)45,645,645,645,6IzglītībaJauniešu izglītības līmenis (jauniešu īpatsvars 20 – 24 g. vecumā, kuriem ir vismaz vidējā izflītība, %)IzM80 (2008.g.)(ES-27 78,5 2008.g.)80808080VeselībaCilvēku īpatsvars, kuri norādījuši, ka nepieciešamības gadījumā neveica veselības pārbaudi ārstniecības pakalpojumu nepietiekamas pieejamības dēļ (pārāk dārgi; pārāk tālu jābrauc; pārāk ilgi jāgaida uz pieņemšanu), %VesM10,1 (2008.g.)(ES-27 3,2 2008.g.)10,110,110,110,1Fiziskā drošībaNoziegumu skaits uz 10 000 iedz.IeM254 (2008.g.)2702702652603. Publiskās pārvaldes reformasValsts pārvaldes efektivitāteValsts pārvaldes efektivitātes indekss, %VK, FM70% (0,63) (2008.g.)(Lietuvā 73% (0,68), Igaunijā 86% (1,24) 2008.g.)72% (0,80)75% (0,91)80% (1,03)84% (1,15)1 Raksturo reģionu novirzi procentos no valsts vidējā IKP līmeņa. Ja skaitlis ir 0, tad atšķirības starp reģioniem neeksistē, proti, valstī pilnīgi visos reģionos tiek saražots vienāds IKP līmenis. Vides ministrs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumu izpildītājs R.Vējonis 2.pielikums Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gadam rīcības virzieni un politikas rezultāti(Pielikums grozīts ar MK 24.11.2010. rīkojumu Nr.678; MK 01.02.2011. rīkojumu Nr.38; MK 13.05.2011. rīkojumu Nr.199; MK 19.07.2011. rīkojumu Nr.332) 1.2.3.Prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumiPolitikas rezultāts 2013.gadāGalvenā atbildīgā un iesaistītās institūcijas1. Ekonomikas izaugsme1.1. Makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana1.1.1. Stingra fiskālā disciplīna, budžeta ieņēmumu un izdevumu konsolidācija atbilstoši fiskālajam mērķim1.1.1.1. Fiskālās atbildības palielināšana. Tiks atbalstīts fiskālās disciplīnas likumprojekts, kas noteiks fiskālās disciplīnas pamatprincipus un fiskālos nosacījumus, nodrošinot preciklisku fiskālo politiku. Galvenais fiskālās disciplīnas īstenošanas instruments būs saistošs vidēja termiņa budžeta ietvars, kas tiks nostiprināts kā likums.1.1.1.2. Pārskatīt parāda restrukturizācijas shēmu. Pārskatīt parāda restrukturizācijas shēmas darbību. Nepieciešams noteikt kārtību, kādā valsts vārdā tiek sniegti galvojumi vienīgā mājokļa kredītu saistību izpildei.1.1.1.3. Sagatavot iespējamo strukturālo reformu plānu. Lai atvieglotu 2011.gada budžeta sagatavošanas procesu, nepieciešams sagatavot iespējamo strukturālo reformu plānu svarīgākajās nozarēs.1.1.1.4. (Svītrots ar MK 24.11.2010. rīkojumu Nr.678)1.1.1.5. Sagatavot izmaiņas sociālās apdrošināšanas sistēmā, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. Ņemot vērā ekonomiskās un demogrāfiskās prognozes, nepieciešams pilnveidot pensiju sistēmu, kā arī sociālās apdrošināšanas sistēmu, lai nodrošinātu tās ilgtspēju.1.1.1.6. (Svītrots ar MK 24.11.2010. rīkojumu Nr.678)Vispārējās valdības (general government) budžeta deficīts (% no IKP)2013.g. - 2,8%(2009.g. - 9,6%)FMLM1.1.2. Nodokļu sloga pārdale no tiešajiem, ar darbaspēku saistītajiem nodokļiem uz netiešajiem, ar patēriņu saistītajiem nodokļiem un cīņa ar ēnu ekonomiku1.1.2.1. Sagatavot ilgtermiņa nodokļu politiku (nodokļu pamatnostādnes). Nodokļu pamatnostādnēm jānodrošina nepieciešamā fiskālā konsolidācija un jāveicina Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja .1.1.2.2. Samazināt ēnu ekonomiku un nedeklarēto nodarbinātību. Nepieciešams pilnveidot kontrolējošo iestāžu darbu un administratīvo sodu piemērošanu.Kopējais nodokļu slogs (% no IKP)2013.g. 27,6%(2009.g. 27,1%)FM1.1.3. Latvijas pievienošanās eirozonai, ieviešot eiro kā vienīgomaksājumu līdzekli1.1.3.1. Realizējot stingru fiskālo disciplīnu, budžeta ieņēmumu un izdevumu konsolidācija atbilstoši fiskālajam mērķim, nodrošināta Māstrihtas kritēriju izpilde (plašāk skatīt 1.1.1.apakšpunktu).1.1.3.2. Realizēts Eiro ieviešanas projekts.2014.g. 1.janvārī eiro ieviests LatvijāFM1.1.4. Finanšu sektora stabilitātes nodrošināšana1.1.4.1. Izveidot Attīstības banku – Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveidošana. Galvenā Attīstības bankas pamatdarbība būtu MVU finansēšana, uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsts, infrastruktūras un citu nacionālās attīstības projektu īstenošana.1.1.4.2. Izstrādāt Parex bankas restrukturizācijas plānu. Priekšroku nepieciešams dod adekvātai kapitalizācijai un pārstrukturēt banku stabilai vadībai, kā arī finanšu stabilitātes un noguldītāju uzticības saglabāšanai.1.1.4.3. Pilnveidot Noguldījumu garantiju fonda un Apdrošināto aizsardzības fonda darbību· Izvērtēta "Noguldījumu garantiju fonda un Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu ieguldījumu politika un ieguldīšanas kārtība" un nepieciešamības gadījumā tajā veiktas izmaiņas.· Veikta Noguldījumu garantiju fonda un Apdrošināto aizsardzības fonda gada finanšu pārskatu auditēšana.· Veikta situācijas testēšana (case study) saistībā ar garantēto atlīdzību izmaksāšanu noguldījumu nepieejamības gadījumā. Veikta rezultātu analīze un nepieciešamības gadījumā veikti uzlabojumi.Māstrihtas kritērijs - ilgtermiņa % likmeFakts uz 2009.gada beigām: 12,4% (kritērijs 2009.gada beigās 5,9%).Mērķis: sākot ar 2012.gada janvāri atbilst Māstrihtas kritērijamFM1.2. Uzņēmējdarbības vides un atbalsta uzlabošana1.2.1. Administratīvā sloga samazināšana1.2.1.1. Samazināt uzņēmējiem administratīvo slogu. Identificējot galvenās problēmas saistībā ar Latvijas reitingu Pasaules bankas „Doing Business” uzņēmējdarbības vides indeksā, administratīvā sloga samazināšana Latvijā tiek plānota šādās „Doing Bussiness” jomās:- uzņēmējdarbības uzsākšana;- būvniecības atļauju saņemšana;- administratīvais slogs maksājot nodokļus;- nekustamā īpašuma reģistrācija.1.2.1.2. „Vienas pieturas aģentūras” principa ieviešana valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā (skatīt arī 3.1.2. punktu).2013.gadā Pasaules Bankas Doing Business indeksa reitingā vismaz 30.vieta šādās jomās:-  uzņēmējdarbības uzsākšana (2009.g. 51.v.);-  būvniecības atļauju saņemšana (2009.g. 77.v.);-  administratīvais slogs, maksājot nodokļus (2009.g. 56.v.);-  nekustamā īpašuma reģistrācija (2009.g. 61.v.)EM, TM, FM, VARAM1.2.2. MVU labvēlīgu nosacījumu ieviešana un Mazā biznesa akta īstenošana1.2.2.1. Ieviest finanšu atbalsta instrumentus investīcijām un apgrozāmiem līdzekļiem:- aizdevumi, lai veicinātu investīcijas un mazinātu likviditātes problēmas;- garantijas komersantiem, lai palielinātu iespēju saņemt kredītresursus komercdarbības veikšanai situācijās, kad komersanta rīcībā esošais nodrošinājums nav pietiekošs kredītresursu piesaistei nepieciešamā apjomā;- riska kapitāla investīcijas uzņēmumu attīstībai.1.2.2.2. Atbalstīt pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanu, organizējot apmācības jaunajiem komersantiem un sniedzot finansiālu un infrastruktūras atbalstu (biznesa inkubatori).1.2.2.3. Atbalstīt klasteru sadarbības mehānisma ieviešanu, lai palielinātu Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot starpnozaru sadarbību ar vietējiem un Baltijas jūras reģiona komersantiem.1.2.2.4. Īpašu programmu īstenošana mazo un mikrouzņēmumu darbības uzsākšanai. Līdz 2010.gada marta beigām tiks uzsākta programmas mazo un mikrouzņēmumu atbalstam īstenošana (t.i., izmaiņas nodokļu un grāmatvedības likumos, pieeja mikrokredītu finansējumam). Jānodrošina efektīva privāto uzņēmumu piekļuve finansējumam, īpaši MVU un uzņēmumiem, kas iesaistīti ES līdzfinansētu projektu īstenošanā. Šajā sakarā MVU kreditēšanas programmas, ko finansē EIB vai citi starptautiski donori, jāievieš pēc iespējas ātrāk un tām pilnā apjomā jāstrādā līdz 2010.gada beigām.1.2.2.5. Izveidot Attīstības banku – Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveidošana. Galvenā Attīstības bankas pamatdarbība būtu MVU finansēšana, uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsts, infrastruktūras un citu nacionālās attīstības projektu īstenošana (skatīt arī 1.1.4.1.).1.2.2.6. Izstrādāt un īstenot ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģiju (3.pielikumā skatīt 1.2.2.8.apakšpunktu).Saimnieciskās darbības veicēju skaits uz 1000 iedzīvotājiem:2013.g. 58(2008.g. 56)EM1.2.3. Efektīva ES fondu finansējuma apguve, apgūstot pieejamo finansējumu pilnā apmērā un mazinot administratīvos šķēršļus fondu apguvei1.2.3.1. Papildus līdzekļu novirzīšana ES fondu apguvei. Jebkuri papildu ieņēmumi vai ietaupījumi attiecībā pret deficīta mērķiem ir jāizmanto, lai sasniegtu budžeta deficītu, kas zemāks par plānoto, vai, apspriežoties ar EK un SVF, lai paātrinātu ES fondu apguvi noteikto budžeta deficīta mērķu ietvaros, vai lai palielinātu finansējumu aktīvās nodarbinātības un sociālās drošības tīkla pasākumiem. ES budžeta finansējumu, t.sk. tehniskās palīdzības pasākumiem, saistībā ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu izmanto pilnībā, un tas ir paredzēts budžetā. ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības, īpaši, ja tās apguve 2010.gadā tiks palielināta, pārvaldībai un īstenošanai tiks nodrošināti tehniskās palīdzības resursi, un tie tiks piešķirti attiecīgajai Vadošajai iestādei, Revīzijas iestādei, Sertifikācijas iestādei un starpniekinstitūcijām.1.2.3.2. Stiprināt ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības Vadošo iestāžu kapacitāti. Nepieciešams nodrošināt kapacitāti, lai kontrolētu un lemtu par ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības izlietojumu, tostarp palielinot nozaru ministriju atbildību (piemēram, ceturkšņa finanšu plūsmas prognozes, uzraudzības sanāksmes u.c.), aģentūru un finansējuma saņēmēju atbildību, kā arī atbilstoši procedūrām, kas noteiktas Likumā par budžetu un finanšu vadību, pilnvarojot Vadošās iestādes pārdalīt budžeta līdzekļus no darbības jomām, kurās netiek sasniegti attiecīgie rezultāti.1.2.3.3. Papildus, lai samazinātu deficītu, izvairīsimies no nodokļu samazinājumiem 2010.gadā, kad jebkura ieņēmumu pārpilde vai ietaupījums pret budžeta plāniem tiks izmantots, lai sasniegtu zemāku kā paredzēto budžeta deficītu vai – pēc konsultācijām ar EK un SVF – lai paātrinātu ES fondu izdevumus vai paplašinātu sociālās drošības tīkla izdevumus, vai aktīvās nodarbinātības politikas, iekļaujoties deficīta mērķos.ES fondu finansējums apgūts atbilstoši Saprašanās memorandā noteiktajiem mērķiem 2010. un 2011.gadam:1) 2010. gadā īstenot faktiskus izdevumus (ko izmaksājušas starpniekinstitūcijas) vismaz 66 miljonu EUR apmērā no Eiropas Sociālā fonda, 185 miljonu EUR apmērā no Kohēzijas fonda un 291 miljona EUR apmērā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.2) 2010.gadā Latvijai jābūt spējīgai demonstrēt efektīvu līdzekļu izlietojumu (izdevumi, ko veikušas starpniekinstitūcijas) 99,7 miljonu LVL apmērā no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, 20,9 miljonu LVL apmērā no Eiropas Zivsaimniecības fonda un 90,8 miljonu LVL apmērā no Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda.3) 2011.gada valsts budžeta likuma ietvaros paredzēt pietiekamus budžeta resursus plānotajām struktūrfondu līdzfinansētajām programmām. 2011.gadā Latvijai jācenšas sasniegt ikgadējos izdevumus (ko izmaksājušas starpniekinstitūcijas) vismaz 72 miljonu EUR apjomā no Eiropas Sociālā fonda, 201 miljona EUR apmērā no Kohēzijas fonda un 318 miljonu EUR apmērā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.4) 2011.gadā Latvijai jācenšas sasniegt gada līdzekļu izlietojumu (izdevumi, ko veikušas starpniekinstitūcijas) vismaz 71,4 miljonu LVL apmērā no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, 4,1 miljona LVL apmērā no Eiropas Zivsaimniecības fonda un 136,5 miljonu LVL apmērā no Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda.Pieaudzis finansējuma saņēmēju apmierinātības vērtējums par ES fondu ieviešanas sistēmu (1% gadā par katru „Centralizētais Eiropas Savienības fondu (Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda) finansējuma saņēmēju apmierinātības izvērtējums” sadaļu).FM, ZM1.2.4. Eksporta veicināšana1.2.4.1. Izstrādāt un realizēt Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plānu 2010.-2011.gadam, lai:- nodrošinātu informatīvo un konsultatīvo atbalstu Latvijas komersantiem eksporta uzsākšanai un paplašināšanai;- veicinātu tūrisma nozares apgrozījuma un īpatsvara pieaugumu ekonomikā un tūrisma pakalpojumu eksportspējas palielināšanos vidējā termiņā, (Latvijas tēla atpazīstamības veicināšana, tūrisma informatīvie pasākumi u.c.);- nodrošinātu komersantiem finanšu instrumentu pieejamību, t.sk. eksporta kredītu garantijas;- sekmētu komersantiem prioritāro eksporta tirgu apgūšanu (Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbība, diplomātisko pārstāvniecību atbalsts, atbalsts komersantiem dalības izstrādēs u.c.);- uzlabotu līgumtiesisko nodrošinājumu, t.sk. paplašinātu līgumtiesisko bāzi ārējās ekonomiskās sadarbības jomā ar Latvijai nozīmīgiem ekonomiskās sadarbības partneriem ārpus ES, veidotu labvēlīgus tirdzniecības līgumtiesiskos nosacījumus ES Kopējās tirdzniecības politikas ietvaros un aktivizētu un paplašinātu divpusējo ekonomisko sadarbību starp līgumslēdzēju valstu uzņēmējiem un valsts institūcijām, kā arī sniegtu atbalstu uzņēmējiem, novēršot radušos šķēršļus un problēmas uzņēmēju divpusējai sadarbībai u.c.1.2.4.2. Attīstīt radošo industriju un palielināt kultūras pakalpojumu eksportu. Nodrošināt labvēlīgu vidi jaunu kultūras un tūrisma produktu attīstībai un pieejamībai (uzdevums vienlaicīgi saistīts ar 2.prioritāti „Sociālā drošība” kā sabiedrības garīgo vērtību veidotājs un kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespēja).1.2.4.3. Attīstīt augstākās izglītības eksportu.1.2.4.4. Attīstīt veselības aprūpes pakalpojumu eksportuLatvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoma pieaugums (% pret iepriekšējo gadu)2011.-2013.g. vidēji par 3% ik gaduEksporta pieaugums jaunās pakalpojumu nozarēs:1) Radošo industriju, t.sk. kultūras pakalpojumu, eksports (% no kopējā eksporta)2013.g. 2%(2008.g. 0,73%)2) Izglītības eksports – ārvalstu studentu īpatsvars Latvijā (% no kopējo studentu skaita)2013./2014.m.g. 2,3%(2008./2009.m.g. 1,2%)3) Veselības pakalpojumu eksports – iebraucēji (tūristi), kuru apmeklējuma mērķis ir ārstniecības pakalpojumi (% no kopējo skaita)2013.g. 1%(2007.g. 0,2%)EM, ĀM, KM, IZM, VesM, ZM1.2.5. Transporta infrastruktūras sakārtošana1.2.5.1. Valsts autoceļus sakārtot darbspējīgā līmenī.1.2.5.2. Novērst tehniskās ekspluatācijas ierobežojumus un nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu drošības līmeni atbilstoši ES normatīvajiem aktiem.1.2.5.3. Nodrošināt ostu pieejamību.1.2.5.4. Attīstīt lidostu Rīga kā nozīmīgu Eiropas līmeņa gaisa satiksmes centru.Valsts autoceļi un pilsētu tranzītielas sakārtotas darbspējīgā līmenī: vismaz apmierinošā stāvoklī esošo valsts autoceļu īpatsvars % 2013.g.: asfaltētie – 55%, grantētie -65%(2009.g. asfaltētie – 54,4%, grantētie – 63,8%)Saglabāts vilcienu kustības ātrums, novēršot tehniskās ekspluatācijas ierobežojumus: kravas vilcienu kustības vidējais tehniskais ātrums 2013.g. 42,8 km/hRekonstruēti auto, dzelzceļa pievedceļi, kuģu kanāli, viļņlauži, kā rezultātā palielināta ostas caurlaides spēja, kas ir viens no priekšnosacījumiem kravu apgrozījuma ikgadējam pieaugumam ostās 2010.-2013.g.: apgrozījuma pieaugums 2%Apkalpoto pasažieru skaita ikgadējs pieaugums lidostā Rīga 2010.-2013.g. 5%SM1.2.6. Vides infrastruktūras sakārtošana1.2.6.1. Nodrošināt vides aizsardzības prasībām atbilstošus ūdenssaimniecības pakalpojumusIedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstoši ūdenssaimniecības pakalpojumi, % no kopējā iedzīvotāju skaita:2013.gadā 68 %(bāzes vērtība 2009.gadā 50 %)VARAM1.2.6.2. Nodrošināt vides aizsardzības prasībām atbilstošus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumusIedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi, % no kopējā iedzīvotāju skaita:2013.gadā 90 %(bāzes vērtība 2009.gadā 80 %)1.2.6.3. Samazināt plūdu draudus, nodrošinot priekšnoteikumus teritoriju ilgtspējīgai attīstībaiIedzīvotāju skaits, kuriem samazināti plūdu draudi,2013.gadā 65 tūkst. iedzīvotāju1.2.6.4. Samazināt antropogēno slodzi Natura 2000 teritorijās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanaiTādu Natura 2000 teritoriju īpatsvars kopējā Natura 2000 teritoriju platībā, kur veikti vides aizsardzības infrastruktūras izveides pasākumi, 2013.gadā 11 %1.2.6.5. Nodrošināt ES direktīvām atbilstošu vides kontroli un monitoringuGaisa un ūdens kvalitātes monitoringam un kontrolei nepieciešamās informācijas nodrošinājums2013.gadā 100 %(bāzes vērtība 2009.gadā 70 %)1.3. Zināšanu ekonomika1.3.1.Palielināt augstākās izglītības kvalitāti un efektivitāti1.3.1.1. Uzlabot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu. Pēc Augstākās izglītības likuma pieņemšanas sagatavot attiecīgus MK noteikumus, kas nodrošinās valsts budžeta finansējuma efektīvāku izmantošanu, īstenojot principu „nauda seko kvalitātei” (tiks ieviests uz rezultātiem orientēts finansējuma piešķiršanas princips, tas ir – valsts finansējums tiks piešķirts, ņemot vērā augstākās izglītības institūcijas efektivitātes un kvalitātes rādītājus).1.3.1.2. Nodrošināt studiju programmu atbilstību tautsaimniecības vajadzībām. Definēt noteiktus studiju rezultātus zināšanu un prasmju izteiksmē katrai studiju programmai atbilstoši vienotai kvalifikāciju ietvarstruktūrai, kā rezultātā tiks veicināta studiju procesa orientācija uz noteiktu tautsaimniecības vajadzībām atbilstošu zināšanu un prasmju apguvi. Vismaz 80% studiju programmām ir definēti mācīšanās rezultāti (learning outcome pieeja).Augsta līmeņa sagatavoto speciālistu skaits (doktora un maģistra grādu ieguvušo īpatsvars kopējā absolventu skaitā)2013.g. 15%(2009.g. 11%)IZM, EM1.3.2. Sadarbības veicināšana starp izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sektoriem, pilnveidojot tehnoloģijas un zināšanu pārnesi, sekmējot privātā sektora investīcijas pētniecībā un attīstībā1.3.2.1. Veicināt un atbalstīt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi. Izveidot kompetences centrus un tehnoloģiju pārneses kontaktpunktus augstskolās.1.3.2.2. Pilnveidot intelektuālā īpašuma, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības, pārraudzības un izmantošanas kārtību.1.3.2.3. Atbalstīt Latvijas zinātnieku un komersantu dalību ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās (EUREKA, EUROSTARS, ARTEMIS, Eiropas Kosmosa aģentūra).1.3.2.4. Atbalstīt 10 valsts nozīmes pētniecības centru izveidi un darbību.Pētniecībai un attīstībai novirzīto līdzekļu apjoms (% no IKP)2013.g. 0,89%(2008.g. 0,61%)Privātās investīcijas pētniecībai un attīstībai (% no visām investīcijām šiem mērķiem)2013.g. 50%(2008.g. 27%)EM, IZM1.3.3. Jaunu un inovācijas jomā aktīvu uzņēmumu (īpaši – MVU) attīstības sekmēšana, t.sk. sniedzot atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā1.3.3.1. Atbalstīt Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto komersantu un valsts zinātnisko institūtu praktiskas ievirzes pētniecības projektus.1.3.3.2. Atbalstīt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā.1.3.3.3. Īstenot pasākumus motivācijas celšanai inovatīvas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai.Inovatīvu uzņēmumu īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem)2013.g. 24%(2008.g. 19,6%)EM, IZM1.4. Efektīvas, drošas un ilgtspējīgas enerģijas piegādes nodrošināšana1.4.1. Energoapgādes drošības un energoefektivitātes līmeņa paaugstināšana1.4.1.1. Vietējo primāro energoresursu pašnodrošinājuma palielināšana primāro energoresursu struktūrā, t.sk. lai palielinātu no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas daļu bruto gala enerģijas patēriņā saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK, sasniedzot 40 % daļu 2020.gadā1.4.1.2. Elektroenerģijas ģenerēšanas pašnodrošinājuma palielināšana (jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstība)1.4.1.3. Enerģijas ietaupījuma palielināšana gala enerģijas patēriņā (energoefektivitātes pasākumu plāna izstrāde)Elektroenerģijas ģenerēšanas pašnodrošinājums:2013.gadā 80 %(2008.gadā 60 %)Enerģijas intensitāte (kopējais enerģijas patēriņš pret IKP 2000.gadā salīdzināmās cenās – tonnas naftas ekvivalentā uz EUR 1000):2013.gadā 0,36(2008.gadā 0,32)EM, ĀM, VARAM1.4.2. Enerģijas infrastruktūras projektu attīstība Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna ietvaros1.4.2.1. Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus integrācija, lai novērstu Baltijas valstu enerģijas tirgus izolētību.1.4.2.2. Elektroenerģijas starpsavienojumi, lai nodrošinātu energoapgādes ilgtspējīgu attīstību.1.4.2.3. Gāzes starpsavienojumi, lai nodrošinātu energoapgādes ilgtspējīgu attīstību.Ieviesta Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža (NordPool)Attīstīts pārvades tīkls Kurzemes reģionāModernizēts Latvijas – Lietuvas gāzes starpsavienojumsEM1.4.3. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana1.4.3.1. Veicināt investīcijas siltumnīcefekta (SEG) gāzu emisiju samazināšanai, īstenojot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansētos projektusRealizētajos projektos panāktais SEG samazinājums tehnoloģiju dzīves laikā:1,2 milj. tonnu CO2 ekvivalentaVARAM2. Sociālā drošība2.1. Nodarbinātība un sociālais atbalsts2.1.1. Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana, pilnveidošana un pārraudzība2.1.1.1. Noteikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības jomas un prioritāros virzienus. Nepieciešams informēt MK un pamatot, kādās profesijās un jomās bezdarbniekiem un darba meklētājiem tiks piedāvātas apmācības un kādas vispārīgas prasmes tiks piedāvāts apgūt, kā arī par ar to saistītām papildus rīcībām.2.1.1.2. Izstrādāt stratēģiju pārejai no krīzes (īstermiņa) pasākumiem uz ilgtermiņa pasākumiem (apmācības, pārkvalifikācija un citi aktivizēšanas pasākumi), tos nepārtraukti pilnveidojot un piemērojot aktuālajām darba tirgus vajadzībām, šim mērķim piesaistot arī darba tirgus politikas jomas ekspertus. Stratēģija noteiks īstermiņa un ilgtermiņa pasākumu sadalījumu 2010. un 2011.gadā, kā arī laika periodus, kādos plānots pārtraukt vai samazināt īstermiņa pasākumu īstenošanas apmērus.2.1.1.3. Stiprināt Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitāti, kā arī nodrošināt tās darbības un noslodzes monitoringu. Nepieciešams sagatavot ziņojumu par NVA kapacitātes stiprināšanas pasākumiem, kā arī raksturojošiem rādītājiem - vidējais klientu apmeklējumu skaits uz vienu NVA filiāles darbinieku, kas veic klientu apkalpošanu; laiks, kas atvēlēts viena klienta apkalpošanai; klientu apkalpošanas biežums.2.1.1.4. Regulāri informēt Ministru prezidentu par aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ieviešanas gaitu. Ziņojumā iekļauta informācija par dalībnieku skaitu (kopējais plānotais skaits / kopējais bezdarbnieku skaits, programmā nodarbināto stipendiātu skaits), esošajām problēmām un piedāvātajiem risinājumiem.Līdz 2013.gadam aktīvās darba tirgus politikas pasākumi un bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi veicina personu konkurētspēju un iekļaušanos darba tirgū:1) Bezdarbnieku, kas piedalījušies jebkāda veida aktīvās darba tirgus politikas pasākumos vai bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos īpatsvars no vidējā reģistrēto bezdarbnieku skaita periodā - 80%2) Pēc aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pabeigšanas 6 mēnešu laikā darbā iekārtojušos bezdarbnieku īpatsvars no aktīvo nodarbinātības pasākumu pabeigušo skaita - 30%LM,EM2.1.2. Nepārtraukta nodarbināto konkurētspējas celšana2.1.2.1. Pilnveidot mūžizglītības sistēmu, izvēršot pieaugušo izglītības aktivitātes, to ietvaros īpaši atbalstot sociālās atstumtības riskam vairāk pakļautās iedzīvotāju grupas. Pieaugušo izglītības pasākumi, piedāvājot apgūt neformālās izglītības programmas visu astoņu ES līmenī akceptēto pamatkompetenču jomās (saziņa valsts valodā, saziņa svešvalodās, matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās, digitālā prasme, mācīšanās prasme, sociālās un pilsoniskās prasmes, pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, kultūras izpratne un izpausme), kā arī piedāvājot apgūt profesionālās pilnveides programmas. Pasākumi paredz indivīdu finansiālu līdzdalību. No finansiālas līdzdalības tiks atbrīvotas noteiktas sociālās atstumtības riskam pakļautās grupas.Mūžizglītības pasākumos iesaistīto dalībnieku īpatsvars, kas 6 mēnešus pēc pasākuma pabeigšanas nebija reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki - 90%LM2.1.3. Efektīva ārkārtas sociālās drošības tīkla darbības nodrošināšana2.1.3.1. Nodrošināt Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanu un uzraudzību. Izveidot Sociālās drošības tīkla stratēģijas uzraudzības sistēmu, kas nodrošina efektīvu sociālā atbalsta pasākumu ieviešanu labklājības, izglītības, veselības un transporta jomās negatīvās sociālās ietekmes samazināšanai līdz 2011.gada 31.decembrim.2.1.3.2. Sagatavot izvērtējumu par nabadzību, veselības aprūpi un pensijām. Nepieciešams regulāri informēt MK par situāciju katrā no šīm jomām.Sociālās drošības tīklā iesaistīto iedzīvotāju īpatsvars:1) Garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (%)2011.g. 4,4%(2008.g. 1,2%)2) Piecgadīgo bērnu, kas iesaistīti izglītības procesā, īpatsvars piecgadīgo bērnu kopskaitā (%)2011.g. 93%(2009.g. 89%)3) Trūcīgo pacientu, kam nodrošināta veselības aprūpe veselības aprūpes iestādēs, īpatsvars no trūcīgajiem pacientiem, kam nepieciešama veselības aprūpe (%)2011.g. 90%(2009.g. 20%)4) Pārvadāto pasažieru īpatsvars, kam sniegti sabiedriskā transporta pakalpojumi, piemērojot braukšanas maksas atvieglojumus, no kopējā pasažieru skaita reģionālajos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutos2011.g. 12,7 %(2009.g. 10%)LM, VesM, IZM, SM2.2. Reģionu atšķirību mazināšana2.2.1. Atbalsts reģionu ekonomiskajai aktivitātei, nodrošinot mērķtiecīgus un koordinētus ieguldījumus attīstības centros un specifiskajās mērķa teritorijās2.2.1.1. Reģionālās politikas aktualizācija/izstrāde – papildus finansējuma piesaiste pašvaldību projektu īstenošanai, kas sekmē ekonomisko attīstību reģionos. Izstrādāts priekšlikums finansējuma piesaistei Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētās prioritātes „Policentriska attīstība” pasākumiem. Izstrādāts Piekrastes attīstības pamatnostādņu projekts un īstenots rīcības plāns piekrastes attīstībai. Sagatavots priekšlikums ELFLA finansējuma piesaistei infrastruktūras sakārtošanai īpaši atbalstāmajās teritorijās.Pilsētu / lauku iedzīvotāju attiecība2013.g. 70% / 30%(2009.g. 67,8% / 32,2%)VARAM2.2.2. Pašvaldību finansiālās rīcībspējas paaugstināšana, paplašinot un dažādojot pašvaldību budžetu ieņēmumu bāzi2.2.2.1. Nodokļu sistēmas pilnveidošana, lai motivētu pašvaldības veicināt attīstību savā teritorijā.2.2.2.2. Atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem pārskatīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānismu. Nepieciešams pilnveidot principus pēc kādiem notiek pašvaldību finanšu izlīdzināšanās.Pašvaldību finansiālās kapacitātes novērtējums autonomo funkciju veikšanai (labs vai ļoti labs novērtējums)2013.g. 17,4%(2005.g. 17,4%)VARAM2.2.3. Pakalpojumu sasniedzamības nodrošināšana visā Latvijas teritorijā2.2.3.1. Nodrošināt iespēju visiem iedzīvotājiem nokļūt novada centrā, apmeklēt izglītības iestādes, nokļūt darba vietās, valsts un pašvaldību institūcijās to normālajā darba laikā ar sabiedrisko transportuPagastu īpatsvars, kur ir nodrošināti vismaz divi autobusu reisi dienā, kas savieno tos ar novada centru 2013.g.: 100%Novadu īpatsvars, kur ir nodrošināti vismaz divi autobusu reisi dienā, kas savieno tos ar reģiona centru vai galvaspilsētu 2013.g.: 100%SM2.3.Veselība2.3.1. Stacionārās veselības aprūpes plānveidīga konsolidācija2.3.1.1. Izveidot izmaksu efektīvu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīklu, paredzot izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā. Izveidot slimnīcu apvienības. Samazināt kopējo gultu skaitu stacionāros, tuvojoties rādītājam 4,65 gultas uz 1000 iedzīvotājiem.Samazināts vidējais ārstēšanās ilgums stacionārā2013.g. 7,8 dienas(2008.g. 9,4 d …