Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 69 Rīgā 2018. gada 26. februārī (prot. Nr. 11 7. §) Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" 1. Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (atbalstīta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 26. nr.; 2016, 86., 166. nr.; 2017, 67., 164. nr.)) šādus grozījumus: 1.1. izteikt 84. punktu šādā redakcijā: "(84) Lai mazinātu priekšlaicīgas mācību pamešanas risku, jo īpaši trūcīgiem un maznodrošinātiem, un palielinātu NEET bērnu un jauniešu integrāciju izglītībā, apmācībās vai nodarbinātībā, KP fondu investīcijas plānots novirzīt preventīvu, intervences un kompensējošu pasākumu īstenošanai, tajā skaitā sniedzot ieguldījumu ES Padomes 2013. gada rekomendācijas par bērnu nabadzības mazināšanu ieviešanā."; 1.2. izteikt tabulas Nr. 1.2. (2) 8., 9. un 10. punktu šādā redakcijā: "Prioritārais virziens Fonds ES līdzfinansējums (EUR) ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) Tematiskais mērķis Ieguldījumu prioritāte Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība ERAF 277 460 786 6,28 % 10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā 8.1. Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru 8.1.1. Palielināt modernizēto STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu Modernizēto augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu īpatsvars to kopskaitā 8.1.2. Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi Pilnībā modernizēto vispārējās izglītības iestāžu skaits Izglītojamo īpatsvars, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide, to kopskaitā 8.1.3. Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu Pilnībā modernizēto profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā 8.1.4. Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās Koledžu īpatsvars, kurās ir pilnībā modernizēta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu mācību vide, no kopējā koledžu skaita, kas īsteno minētās prioritārās programmas ESF 232 752 302 5,27 % 10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā 8.2. Augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām 8.2.1. Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu Slēgto studiju programmu skaits, uz kuru bāzes izveidotas atbalstītās jaunās studiju programmas Atbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju Atbalstīto jauno studiju programmu skaits ES valodās, kas nav latviešu valoda, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju 8.2.2. Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās Atbalstu saņēmušo doktorantu skaits, kas ieguvuši doktora grādu un sešu mēnešu laikā pēc grāda iegūšanas strādā par akadēmisko personālu augstākās izglītības institūcijā Atbalstu saņēmušo ārvalsts pasniedzēju skaits, kas sešu mēnešu laikā pēc atbalsta beigām turpina akadēmisko darbu Latvijas augstākās izglītības institūcijā (kā akadēmiskais personāls vai ārvalsts pasniedzējs) Akadēmiskā personāla skaits, kas pilnveidojuši kompetenci 8.2.3. Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās Augstākās izglītības institūciju skaits, kuras ir ieviesušas attīstības stratēģijas un rezultātu pārvaldību 8.2.4. Nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei Institūciju skaits Latvijā, kas atbilst EQAR aģentūrai izvirzītajām prasībām 8.3. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības 8.3.1. Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu Apstiprināto vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kas nodrošina kompetenču pieejā balstīta mācību satura īstenošanu 8.3.2. Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai 8.3.3. Attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā NEET jauniešu skaits, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu ESF atbalsta ietvaros 8.3.4. Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus Izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska mazināšanai 8.3.5. Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas nodrošina karjeras atbalstu izglītojamiem 8.3.6. Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu Ieviesto izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu skaits 8.4. Formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu 8.4.1. Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas pilnveidojuši kompetenci pēc dalības ESF mācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni Nodarbināto personu skaits ar zemu izglītības līmeni vecumā no 17 gadiem, kuras pilnveidojušas kompetenci pēc dalības ESF mācībās 8.5. Darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi 8.5.1. Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības darba vidē balstītās mācībās ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības mācību praksē uzņēmumā ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti, to kopskaitā 8.5.2. Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai Atbalstīto un apstiprināto profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas pamatprasību skaits 8.5.3. Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi Kvalifikāciju ieguvušo personu skaits pēc dalības ESF apmācībās profesionālās kompetences pilnveidei (pedagogi, administratori, prakses vadītāji un amata meistari, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci) 9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana ERAF 193 377 447 4,38 % 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju 9.3. Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem 9.3.1. Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā Palielināts personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kas dzīvo ārpus institūcijas un kam pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi 9.3.2. Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru Ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai ESF 225 160 750 5,10 % 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju 9.1. Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību 9.1.1. Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas Pasākuma dalībnieki, kas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātie, sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā 9.1.2. Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū Bijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus 9.1.3. Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti Pilnveidotie riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuri ir ieviesti praksē Profesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem 9.1.4. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie 9.2. Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem 9.2.1. Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām Sociālā darba speciālistu skaits, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci (gadā) Speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā 9.2.2. Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanās Slēgto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits 9.2.3. Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai Izstrādāto un ieviesto veselības attīstības vadlīniju skaits Izstrādāto un ieviesto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu skaits 9.2.4. Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem Iedzīvotāju skaits, kuri iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), ir apmeklējuši ģimenes ārstu un ir profilaktiski izmeklēti Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus 9.2.5. Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kuras sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas Atbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas 9.2.6. Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju Ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvaros 10. Tehniskā palīdzība "ESF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai" ESF 21 420 040 0,48 % N/A N/A 10.1.1. Palielināt KP fondu izvērtēšanas kapacitāti Pilnībā ieviesto izvērtējumu ieteikumu īpatsvars KP fondu izvērtēšanā iesaistīto personu skaits 10.1.2. Paaugstināt informētību par KP fondiem, sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumiem Sabiedrības vērtējums, ka Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi pozitīvi ietekmē Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības attīstību Iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka informācija par ES fondiem ir pietiekamā apjomā 10.1.3. Atbalstīt un uzlabot KP fondu ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju, horizontālās politikas principu koordinēšanu un pilnveidot e-kohēziju Darbinieku mainība Audita dienu skaits, kas patērēts vidēji uz viena projekta revīziju KP fondu vadībā, īstenošanā, uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas kompetenci pēc atbalsta saņemšanas" 1.3. izteikt tabulu Nr. 2.1.2. (5) šādā redakcijā: "ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.1.1.1.ak (CO25) To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos Pilnslodzes ekvivalents ERAF 2163 Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.bk (CO24) Jauno pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents) Pilnslodzes ekvivalents ERAF 177 Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.ck (CO26) To komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām Komersanti ERAF 450 Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.d Virs kvalitātes sliekšņa novērtēto un ERAF atbalstīto Horizon 2020 un ES 9. Ietvara programmas projektu pieteikumu skaits, t. sk. BalticBonus iniciatīvas ietvaros Projektu iesniegumu skaits ERAF 558 Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.e Zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts Zinātnisko rakstu skaits ERAF 1472 Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.f Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem EUR ERAF 15 953 000 Projekta īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.g Jauno produktu un tehnoloģiju skaits, kas ir komercializējami un kuru izstrādei sniegts atbalsts Produkti un tehnoloģijas ERAF 530 Projekta īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.h Jauno zinātnieku skaits (pilnas slodzes ekvivalents), kuriem projekta īstenošanas ietvaros pilnveidota kompetence, ieskaitot karjeras izaugsmes un personāla atjaunotnes procesus Pilnslodzes ekvivalents ERAF 403 Projektu dati Reizi gadā" 1.4. izteikt tabulu Nr. 2.2.3. (3) šādā redakcijā: "ERAF specifiskie rezultātu rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte R.2.2.1.a Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus1 % 12,6 (2013) 35 Eurostat Reizi gadā R.2.2.1.b Komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus 2 % 85,4 (2012) 92 Eurostat Reizi gadā R.2.2.1.c Vidējais publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indekss Punkti (no maks. 1340) 200 (2016) 800 CSP dati Reizi gadā" 1.5. izteikt tabulu Nr. 2.4.2. (5) šādā redakcijā: "KF specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.4.1.1.a Atbalstu saņemošo komersantu skaits Komersanti KF 25 Projektu dati Reizi gadā i.4.1.1.b Enerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušajiem komersantiem MWh/gadā KF 4 395 Projektu dati Reizi gadā i.4.1.1.ck (CO30) No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda MW KF 5,4 Projektu dati Reizi gadā i.4.1.1.dk (CO34) Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā CO2 ekvivalenta tonnas KF 6 757 Projektu dati Reizi gadā" 1.6. izteikt tabulu Nr. 2.4.12. (6) šādā redakcijā: "Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID. Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība 2018. gads Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts Siev. Vīr. Kopā Finanšu rādītājs (F05) Finanšu rādītājs 4.PV (KF) EUR KF 31 678 051 228 548 580 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F06) Finanšu rādītājs 4.PV (ERAF) EUR ERAF 74 174 925 336 875 566 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs i.4.2.1.ak Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu energopatēriņa klasifikāciju (CO31) Kopējais Mājsaim- niecības ERAF 0 14 286 Projektu dati Iznākuma rādītājs ietver SAM 4.2.1. plānotās darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Iznākuma rādītājs atbilst 52,04 % no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Galvenais īstenošanas posms i.4.2.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu (S421) Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu Līgumi ERAF 70 Projektu dati Iznākuma rādītājs i.4.5.1.ak Jaunuzbūvētu vai uzlaboto tramvaja un metro līniju kopējais garums (CO15) Kopējais km KF 0 8 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj galvenās darbības, kas plānotas SAM 4.5.1. ietvaros videi draudzīga transporta nodrošināša-nai. Rādītājs atbilst 55,86 % no kopējā finansējuma Galvenais īstenošanas posms i.4.5.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju (S451) Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu Līgumi KF 2 Projektu dati " 1.7. izteikt tabulu Nr. 2.5.6. (3) šādā redakcijā: "KF specifiskais rezultāta rādītājs ID Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība (2013. gadā) Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums r.5.3.1.a Iedzīvotāju skaits, kam nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi Iedzīvotāji 1 279 5783 1 321 368 Projektu dati Reizi gadā r.5.3.1.b Iedzīvotāju īpatsvars, kam nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi % 79 92 Projektu dati Reizi gadā" 1.8. izteikt 429. punktu šādā redakcijā: "(429) Bez pieslēgumu izveides un notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju uzlabošanas iekārtās, kuras rada papildu slodzi riska ūdensobjektiem, jo nenodrošina notekūdeņu atbilstošu attīrīšanu no biogēnajiem elementiem, tai skaitā eitrofikāciju limitējošā biogēnā elementa - fosfora, nebūs iespējams nodrošināt arī riska ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanos atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas prasībām. 24 aglomerācijās notekūdeņi tiek novadīti tieši riska ūdensobjektos, bet 11 aglomerācijās - riska ūdensobjektu sateces baseinos. Pēc 2015. gada vairākās aglomerācijās ar CE virs 2000 būs jāuzlabo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ja upju baseinu apsaimniekošanas plānos ir rekomendēts nepieciešamais papildu pasākums - trešējā notekūdeņu attīrīšana. Arī 14 aglomerācijām ar CE 200-2000 nepieciešama notekūdeņu attīrīšanas uzlabošana, jo to notekūdeņi tiek novadīti riska ūdens objektos. Turklāt riska statusa cēlonis ir notekūdeņos esošie biogēni. Riska cēloņi tika noteikti upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes gaitā, izvērtējot visu par ūdensobjektu pieejamo informāciju (gan ūdensobjekta stāvokli, gan iespējamos ūdensobjekta piesārņojuma avotus)."; 1.9. izteikt 433. punktu šādā redakcijā: "(433) Ievērojot to, ka lielākās aglomerācijas rada būtiskāko kopējo slodzi uz vidi, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju koncentrēšanos lielākajās apdzīvotajās vietās (it īpaši nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros) un negatīvās dabiskā pieauguma un emigrācijas tendences, ir plānots, ka ar pieejamo finansējuma apjomu prioritāri tiks atbalstīta ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība aglomerācijās ar lielāku iedzīvotāju skaitu, kurās centralizēto notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu pakalpojumu pieejamība nesasniedz 97 %. Aktivitātes tiks īstenotas prioritārā secībā, izvērtējot ekonomisko lietderību un demogrāfiskās tendences un ievērojot ietekmi uz vidi un riska ūdensobjektiem: 1. Kanalizācijas tīklu pieejamības uzlabošana katrā aglomerāciju grupā (I grupa CE>100 000, II grupa CE 10 000-100 000, III grupa CE 2000-10 000). 2. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības uzlabošana, nodrošinot trešējo attīrīšanu aglomerācijās, kur CE>2000, saskaņā ar upju baseinu apsaimniekošanas plāniem. 3. Pieslēgumu izveide notekūdeņu savākšanas tīkliem, izmantojot samazinātu atbalsta likmi, nodrošinot, ka par šo pakalpojumu lietotājiem kļūst 92 % aglomerāciju iedzīvotāju, īpašu atbalstu sniedzot nabadzības un sociālās atstumtības riska pakļautajām iedzīvotāju grupām. 4. Papildu pasākumu veikšana notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzlabošanai apdzīvotās vietās, kur CE 200-2000, uzlabojot riska ūdensobjektu vides stāvokli. 5. Dzeramā ūdens infrastruktūras attīstība, lai nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitāti atbilstoši direktīvai 98/83/EC. Lai nodrošinātu izveidotās infrastruktūras faktisku lietojumu, finansējuma saņēmējam tiks noteikts pienākums gan izstrādāt pieslēgumu nodrošinājuma plānu, kurā cita starpā norādāma informācija par finansiālo un administratīvo kapacitāti plāna izpildei, gan nodrošināt ūdenssaimniecības projektā plānoto pieslēgumu centralizētajai ūdenssaimniecības sistēmai izveidi atbilstoši plānam ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc projekta pabeigšanas."; 1.10. izteikt tabulu Nr. 2.5.7. (5) šādā redakcijā: "KF kopējie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējums avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums i.5.3.1.ak (CO19) Uzlaboto notekūdeņu attīrīšanas sistēmu apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums Iedzīvotāju ekvivalents KF 41 790 Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati Reizi gadā" 1.11. izteikt tabulu Nr. 2.5.16. (6) šādā redakcijā: "Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID. Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība 2018. gads Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts siev. vīr. kopā Finanšu rādītājs (F07) Finanšu rādītājs 5. PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 109 957 466 509 314 166 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F08) Finanšu rādītājs 5. PV (KF) EUR KF Mazāk attīstītie reģioni 46 013 028 223 692 235 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs i.5.3.1.ak Uzlabotās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums (CE) (CO19) kopējais Iedzīvotāju ekvivalents KF Mazāk attīstītie reģioni 1175 41 790 Projektu dati Rādītājs iekļauj darbības SAM 5.3.1. ietvaros, kur plānotas investīcijas notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūrā. Rādītājs atbilst 62,45 % no kopējā KF finansējuma prioritārajam virzienam Iznākuma rādītājs i.5.6.2.ak Kopējā atjaunotās zemes platība (CO22) kopējais ha ERAF Mazāk attīstītie reģioni 0 556 Projektu dati Rādītājs atspoguļo SAM 5.6.2. investīcijas degradēto teritoriju sakārtošanā un rūpniecisko teritoriju sakārtošanā. Rādītājs atbilst 54,64 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Galvenais īstenošanas posms 5.6.2. Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu (S562) Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām Līgumi ERAF Mazāk attīstītie reģioni 10 Projektu dati N/A" 1.12. izteikt tabulu Nr. 2.7.1. (4) šādā redakcijā: "ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI4 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnē­jās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.7.1.1.ak (CR03) Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās Mazāk attīstītie reģioni Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki 6 088 2012 Dalībnieku skaits 24 712 Projekta dati Divas reizes gadā r.7.1.1.b Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā 6 mēnešus pēc pasākuma beigām Mazāk attīstītie reģioni Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki 6 087 2012 Dalībnieku skaits 23 592 Administratīvo datubāzu datu salīdzināšana (NVA BURVIS un VID) Divas reizes gadā" 1.13. izteikt 596. punktu šādā redakcijā: "(596) 7.1.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana, apmācība pie darba devēja (t. sk. nevalstiskajā sektorā), konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (t. sk. mazinot aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesionālā jomā (piemēram, "dzimumam netipiskas profesijas", "neatbilstošs amats vai nodarbošanās" u. c.)) neformālās izglītības programmu apguve, kas ietver darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvi, specifisku pakalpojumu (piemēram, zīmju valodas tulks) sniegšana mērķa grupu bezdarbniekiem apmācību laikā, elastīgu apmācību formu (piemēram, e-apmācības) izstrāde un īstenošana personām ar invaliditāti un citiem mērķa grupu bezdarbniekiem. Vienlaikus, sākot ar 2019. gadu, SAM ietvaros ir atbalstāma jauniešu bezdarbnieku dalība pasākumos ar mērķi izdarīt pamatotu tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli (piemēram, dalība pasākumā darbnīcas jauniešiem), ievērojot jauniešu bezdarbnieku intereses un vajadzības. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, izglītības iestādēm, īpaši profesionālās izglītības kompetences centriem. Izglītības programmas un prasmes, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku apmācību, vismaz reizi gadā nosaka sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citiem kompetentiem valsts un pašvaldību, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem un ekspertiem."; 1.14. izteikt tabulu Nr. 2.7.3. (5) šādā redakcijā: "ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.7.1.1.ak (CO01) Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki Dalībnieki ESF 88 034 Projektu dati Reizi gadā i.7.1.1.b Atbalstu saņēmušie bezdarbnieki vecumā 50+ Dalībnieki ESF 29 000 Projektu dati Reizi gadā i.7.1.2.a Atbalstīto informatīvo EURES pasākumu skaits Pasākumu skaits ESF 600 Projektu dati Reizi gadā i.7.1.2.b Darba tirgu apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveidei nepieciešamo dokumentu skaits Dokumentu skaits ESF 3 Projektu dati Reizi plānošanas periodā uz 31.12.2021." 1.15. izteikt 606. un 607. punktu šādā redakcijā: "(606) ES Padome 2013. gadā aicināja dalībvalstis uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, proti, nodrošināt, lai visi jaunieši, kas jaunāki par 25 gadiem, četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai formālās izglītības iegūšanas saņem kvalitatīvu darba, tālākizglītības, prakses vai stažēšanās piedāvājumu. Latvija ir izstrādājusi plānu Jauniešu garantijas īstenošanai un ar 2014. gada janvāri uzsākusi tā īstenošanu. Jauniešu bezdarba līmenis 2012. gadā Latvijā bija 28,4 % jeb 29,1 tūkst. jauniešu, savukārt to jauniešu īpatsvars, kuri nestrādā un nemācās, 2012. gadā bija 14,9 %, bet 2020. gadam izvirzītais mērķis ir 12,2 %. 7.2.1. SAM atbalstīs minēto negatīvo rādītāju samazināšanu un Jauniešu garantijas plāna īstenošanu. JNI finansējums Latvijā5 ir plānots šā SAM ietvaros. 7.2.1. SAM, iesaistot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītus jauniešus, tiks īstenots ar JNI finansējumu, savukārt nodarbināto jauniešu iesaistei tiek plānots ESF finansējums (un tam atbilstoši izvirzīts iznākuma rādītājs). Lielākajai daļai jauniešu trūkst prasmju, kas ir pieprasītas darba tirgū (gandrīz 70 % no visiem reģistrētajiem jauniešiem un gandrīz 80 % no visiem nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītiem jauniešiem (turpmāk - NEET grupas jaunieši) ir iegūta tikai vispārējā vidējā izglītība vai zemāks izglītības līmenis), vai darba pieredzes (vidēji 60 % no visiem reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem nav darba pieredzes). Lai uzlabotu jauniešu prasmes, tiem tiks piedāvāta dalība profesionālās un neformālās izglītības programmās, darbnīcās jauniešiem, kā arī tiks piedāvātas konsultācijas karjeras jautājumos un citi ar apmācību saistīti pasākumi. Darba pieredzes iegūšana tiks nodrošināta subsidētās nodarbinātības un pirmās darba pieredzes pasākumos no jauna izveidotās darba vietās. Tā kā jaunieši nav viendabīga grupa, pasākumi tiks piedāvāti, ņemot vērā jauniešu individuālās vajadzības un veicot profilēšanu. Šis SAM atbalstīs jauniešus vecumā līdz 29 gadiem. (607) Ieguldījumus 7.2.1. SAM papildinās 8.3.3. SAM "Palielināt NEET jauniešu iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā", tā ietvaros identificējot, aktivizējot un motivējot tos jauniešus, kas nav reģistrējušies NVA, reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki, bet nepiedalās vai neizmanto NVA pasākumus vai nav pieteikušies jauniešu garantijas klienta statusa saņemšanai. Tādējādi jaunieši, kas 8.3.3. SAM ietvaros tiks aktivizēti un reģistrēsies NVA, varēs saņemt atbalstu dalībai nodarbinātības vai apmācību pasākumos 7.2.1. SAM ietvaros."; 1.16. izteikt tabulu Nr. 2.7.5. (4) šādā redakcijā: "ESF kopējie un specifiskie rezultātu rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.7.2.1.n Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki 243 2012 Dalībnieku skaits 31 Projektu dati Divas reizes gadā r.7.2.1.m Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinā­tie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās Dalībnieku skaits Nodarbinātās personas 980 2012 Dalībnieku skaits 1 496 Projektu dati Reizi gadā" 1.17. izteikt tabulu Nr. 2.7.6. (5) šādā redakcijā: "ESF un JNI kopējie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.7.2.1.a Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki Dalībnieki JNI 19 000 Projektu dati Reizi gadā i.7.2.1.b Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas Dalībnieki JNI 9 700 Projektu dati Reizi gadā i.7.2.1.c Ilgstošie bezdarbnieki Dalībnieki JNI 5 700 NVA dati Reizi gadā i.7.2.1.d JNI atbalstīto pasākumu dalībnieki kopā Dalībnieki JNI 28 700 Projektu dati Reizi gadā i.7.2.1.e Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki Dalībnieki ESF 145 Projektu dati Reizi gadā i.7.2.1.f Nodarbinātās personas Dalībnieki ESF 2 206 Projektu dati Reizi gadā" 1.18. izteikt tabulu Nr. 2.7.10. (6) šādā redakcijā: "Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID. Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība 2018. gadā Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts sievietes vīrieši kopā Finanšu rādītājs (F11) Finanšu rādītājs 7. PV (ESF) EUR ESF Mazāk attīstītie reģioni 49 376 694 131 939 226 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F12) Finanšu rādītājs 7. PV (JNI) EUR Jauniešu nodarbinātības iniciatīva Mazāk attīstītie reģioni 48 708 012 63 140 804 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs i.7.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki) (CO01) Kopējais Dalībnieki ESF Mazāk attīstītie reģioni 42 000 88 034 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 7.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas atbilst 77 % no prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.7.2.1.a Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki) Kopējais Dalībnieki Jauniešu nodarbinātības iniciatīva Mazāk attīstītie reģioni 19 000 19 000 Projektu dati Iznākuma rādītājs aptver 53 % no 7.2.1. SAM ietvaros plānotā Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējuma jauniešu nodarbinātības veicināšanai" 1.19. izteikt tabulu Nr. 2.7.11. (7-12) šādā redakcijā: "ESF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR 102 85 153 070 1 168 895 569 7 168 895 569 7 168 895 569 8 168 895 569 8 168 895 569 103 65 262 818 106 19 753 730 " 1.20. izteikt tabulu Nr. 2.8.6. (4) šādā redakcijā: "ESF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI6 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība (2013. gadā) Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums r.8.2.1.a Atbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju Mazāk attīstītie reģioni Programmu skaits N/A 0 Programmu skaits 11 IZM dati, projekta dati Divas reizes plānošanas periodā r.8.2.1.b Atbalstīto jauno studiju programmu skaits ES valodās, kas nav latviešu valoda, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju Mazāk attīstītie reģioni Programmu skaits N/A 5 Programmu skaits 62 VIAA dati, projekta dati Divas reizes plānošanas periodā r.8.2.1. c Slēgto studiju programmu skaits, uz kuru bāzes izveidotas atbalstītās jaunās studiju programmas Mazāk attīstītie reģioni Programmu skaits N/A 60 Programmu skaits 220 IZM dati, projekta dati Projekta īstenošanas noslēgumā, reizi gadā r.8.2.1.d Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju Mazāk attīstītie reģioni Programmu skaits N/A 0 Programmu skaits 22 IZM dati, projekta dati Projekta īstenošanas noslēgumā" 1.21. izteikt tabulu Nr. 2.8.8. (4) šādā redakcijā: "ESF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI7 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība (2013. gadā) Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums r.8.2.4.a Institūciju skaits Latvijā, kas atbilst EQAR aģentūrai izvirzītajām prasībām Mazāk attīstītie reģioni Institūciju skaits N/A 0 Institūciju skaits 1 EQAR dati Projekta īstenošanas noslēgumā" 1.22. izteikt 717. punktu šādā redakcijā: "(717) 8.2.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: kopīgo doktorantūras studiju programmu, studiju programmu ES valodās un pedagoģijas studiju programmu izstrāde, aprobācija un akreditācija, tai skaitā akreditācijas izmaksu segšana starptautiskajās profesionālajās organizācijās; izstrādāto un akreditēto studiju programmu starptautiskā publicitāte. Īstenojot atbalstāmās darbības, tiks ievērots vienlīdzīgu iespēju un pozitīvās diskriminācijas princips, kur iespējams piesaistot mazāk pārstāvēto dzimumu konkrētā AII."; 1.23. izteikt tabulu Nr. 2.8.9. (6) šādā redakcijā: "ESF specifiskais iznākuma rādītājs" ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.8.2.1.a Kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts Programmu skaits ESF 11 Projektu dati Reizi gadā i.8.2.1.b Studiju programmu skaits ES valodās, izņemot latviešu valodu, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts Programmu skaits ESF 62 Projektu dati Reizi gadā i.8.2.1.c Jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts Programmu skaits ESF 22 Projektu dati Reizi gadā i.8.2.2.a Doktorantu skaits, kas saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Personu skaits ESF 420 Projektu dati Reizi gadā i.8.2.2.b. Ārvalstu pasniedzēju skaits, kas saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā Personu skaits ESF 300 Projektu dati Reizi gadā i.8.2.2.c. Akadēmiskā personāla skaits, kas saņēmuši ESF atbalstu profesionālās kompetences pilnveidei Personu skaits ESF 1140 Projektu dati Reizi gadā i.8.2.3.a Augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai Institūciju skaits ESF 20 Projektu dati Reizi gadā i.8.2.4.a Institūciju skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei Institūciju skaits ESF 1 Projektu dati Reizi gadā" 1.24. izteikt 743. punktu šādā redakcijā: "(743) 8.3.3. SAM: attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā."; 1.25. izteikt 746., 747., 748. un 749. punktu šādā redakcijā: "(746) Līdz šim ir īstenoti vienīgi fragmentāri pasākumi NEET jauniešu atsevišķu problēmu risināšanai, tādēļ nepieciešams darbu ar NEET jauniešiem sistematizēt, t. i., īstenošanā iesaistīt pašvaldības, biedrības un nodibinājumus (īpaši jauniešu organizācijas), kā arī citas institūcijas (piemēram, jauniešu centrus, darba devēju organizācijas, probācijas dienestus, policiju, izglītības iestādes, sporta iestādes, uzņēmumus, nozaru asociācijas u. c.), izstrādāt vienotas vadlīnijas darbam ar šiem jauniešiem, kuras aptver plašu resocializācijas pasākumu kopumu, kas vērsts uz NEET jaunieša prasmju attīstību, kā arī apmācīt darbā ar jaunatni iesaistīto organizāciju pārstāvjus, lai nodrošinātu atbalstu pēc vienotas metodoloģijas un augstā kvalitātē. (747) Ar ESF atbalstu tiks īstenoti NEET jauniešu reintegrācijas pasākumi, piemērojot kompleksu pieeju centienos sasniegt, motivēt un strādāt kopā ar jaunieti, lai attīstītu tā prasmes, kas veicinātu iesaisti mācībās, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros, nodarbinātībā, nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Turklāt tiks nodrošināta dažādu jomu pārstāvju iesaistīšanās šajā procesā, lai NEET jaunietis saņemtu pēc iespējas vispusīgāku un individuālajām vajadzībām atbilstošu atbalstu. (748) Īstenojot atbalsta pasākumus NEET jauniešiem 8.3.3. SAM ietvaros, tiks nodrošināta savstarpēja papildinātība, tai skaitā informācijas un pieredzes apmaiņa. (749) Rezultātā tiks attīstītas NEET jauniešu prasmes un veicināta to iesaiste izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā."; 1.26. izteikt tabulu Nr. 2.8.11. (4) šādā redakcijā: "ESF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI8 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.8.3.3.a NEET jauniešu skaits, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu ESF atbalsta ietvaros Mazāk attīstītie reģioni Personu skaits NA 2 554 2013 Personu skaits 2 450 Projekta dati Projekta īstenošanas noslēgumā, reizi gadā" 1.27. izteikt 787. un 788. punktu šādā redakcijā: "(787) 8.3.3. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts to NEET jauniešu apzināšanas, motivēšanas un aktivizēšanas pasākumiem, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu; NEET jaunieša profilēšana, individuālas pasākumu programmas izstrādāšana katram iesaistītajam NEET jaunietim, individuālas pasākumu programmas īstenošana un uzraudzība. Kompensējošie individuālā atbalsta pasākumi neietvers atbalstu, kas tiks sniegts darbības programmas FEAD īstenošanai Latvijā 2014.-2020. gadā ietvaros. (788) 8.3.3. SAM indikatīvā mērķa grupa: nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistīti jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kas var būt reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki (ir atteikušies piedalīties un nav izmantojuši nevienu no piedāvātajiem atbalsta pasākumiem, kas noteikti individuālajā darba meklēšanas plānā, vai ir pārtraukuši bezdarbnieku dalību bezdarbnieku apmācību pasākumos, subsidētajā nodarbinātībā, pasākumā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā" un nav iesaistīti citos NVA atbalsta pasākumos). Kompensējoši pasākumi NEET jauniešiem tiks nodrošināti neatkarīgi no dzimuma, invaliditātes vai etniskās piederības. Tiks īstenoti neformālās un informālās izglītības pasākumi, tai skaitā mazinot stereotipus par spējām un prasmēm atkarībā no dzimuma."; 1.28. izteikt tabulu Nr. 2.8.15. (5) šādā redakcijā: "ESF specifiskie rezultātu rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.8.3.1.a Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts Vadlīniju un valsts standartu skaits ESF 3 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.1.b Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t. sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts Mācību un metodisko līdzekļu skaits ESF 61 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.1.c Izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts Mācību un metodisko līdzekļu skaits ESF 15 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.2.a Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu personalizētas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai Iestāžu skaits ESF 272 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.3.a NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvaros Personu skaits ESF 3 500 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.4.a Izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu PMP riska mazināšanai Izglītības iestāžu skaits ESF 665 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.5.a Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam Iestāžu skaits ESF 328 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.6.a Atbalstīto starptautisko pētījumu skaits Pētījumu skaits ESF 5 Projektu dati Projekta īstenošanas noslēgumā i.8.3.6.b Atbalstīto nacionāla mēroga pētījumu skaits Pētījumu skaits ESF 9 Projektu dati Reizi gadā" 1.29. izteikt tabulu Nr. 2.8.16. (5) šādā redakcijā: "ESF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI9 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2022. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.8.4.1.a Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas pilnveidojušas kompetenci pēc dalības ESF mācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni Mazāk attīstītie reģioni Personu skaits N/A 6 517 2013 Personu skaits 14 568 Projektu dati Projekta īstenošanas noslēgumā, reizi gadā r.8.4.1. b Nodarbināto personu ar zemu izglītības līmeni skaits vecumā no 17 gadiem, kas pilnveidojušas kompetenci pēc dalības ESF mācībās Mazāk attīstītie reģioni Personu skaits N/A 1 342 2013 Personu skaits 9 934 Projektu dati Projekta īstenošanas noslēgumā, reizi gadā" 1.30. izteikt 817. un 818. punktu šādā redakcijā: "(817) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts paredzēts nodarbināto iedzīvotāju profesionālās kompetences pilnveidei un neformālās izglītības programmu apguvei, tai skaitā darba vajadzībām nepieciešamo e-prasmju apguvei, kā arī karjeras konsultēšanas pakalpojumiem, lai savlaicīgi novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu atbilstoši darba tirgus prasībām. Apmācību ieviešanā tiks paredzēti atbalsta mehānismi sociālajai atstumtībai pakļauto personu iesaistei (paredzot papildu atbalsta pasākumus, piemēram, bērna pieskatīšana, transporta izmaksu nodrošinājums, nepieciešamā atbalsta personāla nodrošinājums). Mācības tiks nodrošinātas neatkarīgi no mērķa grupas dzimuma, vecuma (no 17 gadiem, ievērojot demarkāciju ar atbalstu citos SAM), invaliditātes vai etniskās piederības; pasākumi dzimuma stereotipu mazināšanai. (818) Indikatīvā mērķa grupa: nodarbinātie iedzīvotāji vecumā no 17 gadiem, t. sk. ar zemu izglītības līmeni, izglītību specialitātē, kurā vērojams darbaspēka trūkums, vai ar izglītību specialitātē, kurā cilvēkresursu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Atbalstāmā mērķa grupa ietver tās personas, kas netiek atbalstītas 3.2. ieguldījumu prioritātes "atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos" 3.2.1. SAM "Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju", 7.2. ieguldījumu prioritātes "jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu" 7.2.1. SAM "Veicināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros", 7.3. ieguldījumu prioritātes "Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām" 7.3.2. SAM "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību", 9.1. ieguldījumu prioritātes "Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību" 9.1.2. SAM "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" ietvaros un 9.2. ieguldījumu prioritātes "Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem" 9.2.1. SAM "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" un 9.2.6. SAM "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" ietvaros."; 1.31. izteikt tabulu Nr. 2.8.17. (5) šādā redakcijā: "ESF specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējums avots Plānotā vērtība (2022. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.8.4.1.a Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni Personu skaits ESF 25 693 Projektu dati Reizi gadā i.8.4.1.b Nodarbināto personu ar zemu izglītības līmeni skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai apmācībās Personu skaits ESF 12 934 Projektu dati Reizi gadā" 1.32. izteikt tabulu Nr. 2.8.18. (4) šādā redakcijā: "ESF specifiskie rezultātu rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI10 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2022. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.8.5.1.a Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības darba vidē balstītās mācībās ir ieguvuši profesijas apguves vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti Mazāk attīstītie reģioni % NA 68 2013 % 70-80 Projektu dati, IZM dati Projekta īstenošanas noslēgumā, reizi gadā r.8.5.1.b Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības mācību praksē uzņēmumā ir ieguvuši profesijas apguves vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti Mazāk attīstītie reģioni % NA 68 2013 % 70-73 Projektu dati, IZM dati Projekta īstenošanas noslēgumā, reizi gadā" 1.33. izteikt 849. punktu šādā redakcijā: "(849) 8.5.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts darba vidē balstītu mācību īstenošanai, paredzot segt audzēkņu apdrošināšanas izdevumus, izdevumus par individuālajiem drošības līdzekļiem un transporta un dienesta viesnīcas izdevumu kompensācijas izmaksas audzēknim, kas DVB dodas vietā, kas atrodas ārpus administratīvās teritorijas, kurā izvietota profesionālās izglītības programmas apguves iestāde, kā arī kompensācija uzņēmējam par DVB nodrošināšanu; atbalsts mācību prakses īstenošanai pie darba devēja uzņēmumā, paredzot segt audzēkņu apdrošināšanas izdevumus, izdevumus par individuālajiem drošības līdzekļiem un transporta un dienesta viesnīcas izdevumu kompensācijas izmaksas audzēknim, kas mācību praksē dodas vietā, kas atrodas ārpus administratīvās teritorijas, kurā izvietota profesionālās izglītības programmas apguves iestāde, kā arī kompensācija uzņēmējam par kvalifikācijas prasībām atbilstošas mācību prakses nodrošināšanu, t. sk. nodrošinot uzņēmējdarbības un e-prasmju apguvi."; 1.34. izteikt tabulu Nr. 2.8.21. (5) šādā redakcijā: "ESF specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2022. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.8.5.1.a Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros Personu skaits ESF 3 150 Projektu dati Reizi gadā i.8.5.1.b Audzēkņu skaits, kas piedalījušies mācību praksē uzņēmumā ESF atbalsta ietvaros Personu skaits ESF 11 025 Projektu dati Reizi gadā i.8.5.2.a Profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas pamatprasību skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts Profesiju standartu un kvalifikācijas pamatprasību skaits ESF 160 Projektu dati Reizi gadā i.8.5.2.b Modulāro profesionālās izglītības programmu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts Programmu skaits ESF 184 Projektu dati Reizi gadā i.8.5.3.a Nodarbinātās personas, kas saņēmušas ESF atbalstu mācībām (pedagogi, administratori, prakses vadītāji, amata meistari, nozaru pārstāvji) Personu skaits ESF 5 775 Projektu dati Reizi gadā" 1.35. izteikt tabulu Nr. 2.8.22. (6) šādā redakcijā: "Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID. Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība 2018. gadā Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts sievietes vīrieši kopā Finanšu rādītājs (F14) Finanšu rādītājs 8. PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 80 534 872 326 424 456 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F15) Finanšu rādītājs 8. PV (ESF) EUR ESF Mazāk attīstītie reģioni 36 865 959 273 826 243 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā (CO35) Kopējais Personas ERAF Mazāk attīstītie reģioni 12 162 59 492 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 8.1.1., 8.1.2., 8.1.3. un 8.1.4. SAM plānotās investīcijas izglītības infrastruktūras modernizācijā un uzlabošanā. Rādītājs aptver 100 % kopējo investīciju prioritārajam virzienam ERAF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.2.1.c Jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un attīstībai piešķirts ESF atbalsts. Atbalsts jauno pedagoģijas studiju programmu ieviešanai ietver starptautiski atzītas akreditācijas izdevumu segšanu un publicitāti Programmu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 16 22 Projektu dati Iznākuma rādītājs ietver 8.2.1. SAM plānotās investīcijas jauno pedagoģijas studiju programmu izveides nodrošināšanai. Rādītājs aptver 1 % (3 000 000 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.2.2.b Ārvalstu pasniedzēju skaits, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā Ārvalstu pasniedzēji, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā. Ārvalsts pasniedzējs - ārvalsts mācībspēks saskaņā ar Augstskolu likuma 40. pantu (viesprofesors, asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors vai viesasistents) Personu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 50 300 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 8.2.2. SAM plānotās investīcijas studentu un pasniedzēju piesaistei darbam augstākās izglītības institūcijā. Rādītājs aptver 8,29 % (22 687 155 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.2.3.a Augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai (augstākās izglītības institūcijas) Augstākās izglītības institūcijas, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai Institūciju skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 10 20 Projektu dati Iznākuma rādītājs i.8.2.3.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar atbalstu attīstības un konsolidācijas stratēģiju uzlabošanai, izstrādāšanai un ieviešanai. Rādītājs aptver 7,30 % (20 000 000 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.3.1.b Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t. sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t .sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts Mācību un metodisko līdzekļu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 10 61 Projektu dati Rādītājs i.8.3.1.b iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 3,12 % (8 551 987 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.3.1.a Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā (pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts standarts pamatizglītībā un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts), kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts Vadlīniju un valsts standartu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 3 3 Projektu dati Rādītājs i.8.3.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 2,78 % (7 616 784 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.3.2.a Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai Iestāžu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 180 272 Projektu dati Rādītājs i.8.3.2.a iekļauj 8.3.2. SAM investīcijas personalizēto mācību pieeju attīstībai. Rādītājs aptver 13,74 % (37 632 740 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.3.3.a NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvaros NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu (veikts vismaz viens no šiem motivēšanas un aktivizēšanas posmiem: veikta NEET jaunieša apzināšana un sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā, veikta NEET jaunieša profilēšana, izstrādāta individuālā pasākumu programma, īstenota individuālā pasākumu programma) ESF finansējuma ietvaros Personu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 1 950 3 500 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 8.3.3.a SAM ietvaros plānotās darbības, lai attīstītu NEET jauniešu prasmes un veicinātu to iesaisti izglītībā, darba tirgū un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Rādītājs aptver 2,48 % (6 802 502 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.3.5.a Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam (individuālu un/vai grupu karjeras atbalsta pasākumu īstenošanai, piemēram, konsultācijas, praktiskās nodarbības, meistarklases, karjeras dienas) Iestāžu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 295 328 Projektu dati Rādītājs i.8.3.5.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu. Rādītājs aptver 8,43 % (23 080 688 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.4.1.a Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni Nodarbinātās personas ar profesionālo vidējo vai augstāko izglītību vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni Personu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 11 562 25 693 Projektu dati Rādītājs i.8.4.1.a iekļauj …