Par koncepcijas "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis" īstenošanas gaitu līdz 2015. gada 15. jūnijam

Par koncepcijas "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis" īstenošanas gaitu līdz 2015. gada 15. jūnijam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 649 Rīgā 2015. gada 21. oktobrī (prot. Nr. 55 34. §) Par koncepcijas "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis" īstenošanas gaitu līdz 2015. gada 15. jūnijam 1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par koncepcijas "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis" īstenošanas gaitu līdz 2015. gada 15. jūnijam" II nodaļā "Problēmu un situācijas apraksts un to risinājumi" ietvertos problēmu risinājumus. 2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju šā rīkojuma 1. punktā minēto risinājumu īstenošanā. 3. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas nodrošināšanai skatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām likumprojekta "Par valsts budžetu 2017. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ministru prezidente Laimdota Straujuma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Ministru kabineta 2015. gada 21. oktobra rīkojums Nr. 649) Konceptuālais ziņojums par koncepcijas "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis" īstenošanas gaitu līdz 2015. gada 15. jūnijam I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums Lai optimāli pārvaldītu valsts rīcībā esošo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) risinājumu kopumu, koncepcijā "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis"1 (turpmāk - koncepcija), ir piedāvāts konceptuāls risinājums valsts IKT pārvaldības organizēšanai, noteikta nepieciešamā rīcība šī risinājuma ieviešanai, kā arī uzdevumi turpmākai valsts IKT pārvaldības pilnveidei. Par valsts IKT pārvaldības virsmērķi koncepcija izvirza valsts IKT arhitektūras, tehnisko resursu, procesu un cilvēkresursu efektīvu izmantošanu un attīstību pārvaldes procesu un valsts attīstības prioritāšu atbalstam. Šis ziņojums sagatavots, lai informētu Ministru kabinetu (turpmāk - MK) par koncepcijas īstenošanas gaitu2 un izklāstītu turpmāk iecerēto koncepcijas īstenošanai atbilstoši valsts IKT pārvaldības attīstības praksei un tendencēm. Ziņojums ietver laikposmu no 2013. gada 19. februāra līdz 2015. gada 15. jūnijam (turpmāk - pārskata periods). Atbilstoši koncepcijai par optimālo modeli valsts IKT pārvaldībai izvirza daļēji centralizētu modeli, kas paredz nacionālas un resoru līmeņa kompetences un atbildības noteikšanu valsts IKT pārvaldības procesos. IKT pārvaldības modelis satur šādus galvenos elementus: - valsts IKT pārvaldības organizācija, kas nosaka vienotu minētās jomas politiku valstī, veido vienotus tās stratēģiskās attīstības principus un arhitektūru, nosaka vienotus pārvaldības principus un vadlīnijas, kā arī organizē horizontālo sadarbību starp valsts IKT pārvaldībā iesaistītajām struktūrvienībām. Minētais pārvaldības modelis paredz, ka valsts IKT pārvaldības organizāciju vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) valsts sekretāra vietnieks IKT un e-pārvaldes jautājumos un to veido viņa pakļautībā esošie departamenti; - resora IKT pārvaldības organizācija, kas nodrošina, lai tai pieejamie resora rīcībā esošie IKT resursi pilnvērtīgi atbalstītu resora iestāžu pamatdarbības procesu automatizāciju un sekmētu resora pārziņā esošo nozaru un valsts attīstības prioritāšu sasniegšanu. Tā ir resora līmenī centralizēta IKT pārvaldības organizācija; - koplietošanas IKT organizācija, kas nodrošina koordinētu un vienotu koplietošanas IKT pakalpojumu un risinājumu pārvaldību, ieviešanu un uzturēšanu valstī, kā arī spēj nodrošināt atbalstu resoru IKT pārvaldības organizācijām; - valsts IKT vadītāju forums, ar kura starpniecību tiek nodrošināta koordinācija un horizontāla sadarbība starp visu resoru IKT pārvaldības organizācijām, koplietošanas IKT organizāciju, kā arī pašvaldībām, ciktāl tas attiecas uz pašvaldību un valsts informācijas sistēmu (turpmāk - IS) sadarb­spēju, tai skaitā sadarbojoties ar Informācijas sabiedrības padomi un Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ekspertu padomi. Optimālo valsts IKT pārvaldības modeli saskaņā ar koncepciju paredzēts ieviest divos etapos. Pirmā etapa galvenais uzdevums - izveidot un iedarbināt visas būtiskās pārvaldības modeļa strukturālās komponentes. Otrajā etapā plānots precizēt un paplašināt pārvaldības modelī ietilpstošo organizatorisko vienību kompetences un atbildību, kā arī paaugstināt koplietošanas IKT pakalpojumu izmantošanas intensitāti gan no pakalpojumu spektra, gan tvēruma viedokļa. Šajā ziņojumā ir sniegta informācija par valsts IKT pārvaldības modeļa uzdevumu izpildes gaitu, sasniegtajiem rezultātiem piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī identificētajiem uzdevumiem turpmākai IKT pārvaldības uzdevumu izpildei. Ziņojumā aprakstītas arī esošās finanšu resursu problēmas, kas kļūst kritiskas optimālā valsts IKT pārvaldības modeļa veiksmīgai ieviešanai. II. Problēmu un situācijas apraksts un to risinājumi Valsts IKT pārvaldības modeļa būtiskāko strukturālo komponenšu izveidošana 1) Valsts IKT pārvaldības organizācijas nostiprināšana Atbilstoši uzdevumam, kas dots, apstiprinot koncepciju3, ar MK noteikumiem4 tika veikti grozījumi VARAM nolikumā. Saskaņā ar IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa pirmo ieviešanas etapu valsts IKT pārvaldības organizāciju veido, precizējot un paplašinot VARAM valsts sekretāra vietnieka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos pakļautībā esošā Elektroniskās pārvaldes departamenta un Publisko pakalpojumu departamenta kompetenci. Ar VARAM rīkojumu5 tika veiktas izmaiņas VARAM struktūrā. VARAM strukturālās izmaiņas tika īstenotas atbilstoši koncepcijai, izveidojot jaunas amata vietas un tādējādi panākot minimāli nepieciešamo cilvēkresursu nodrošinājumu, lai uzsāktu sākotnēji noteikto uzdevumu izpildi. Praktiski uzsākot valsts IKT pārvaldības organizācijas funkciju īstenošanu, īpaši attiecībā uz valsts IKT attīstības pasākumu koordināciju, un ņemot vērā šo pasākumu komplekso raksturu no tehnoloģiskā, administratīvā un savstarpējās mijiedarbības viedokļa, VARAM konstatējusi administratīvās kapacitātes nodrošinājuma riskus turpmākai sekmīgas valsts IKT pārvaldības organizācijas darbībai. Uz ziņojuma pārskata periodu valsts IKT organizācijā ir astoņi darbinieki, kuri tiek finansēti no Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu tehniskās palīdzības, tajā skaitā horizontālās prioritātes "Informācijas sabiedrība" līdzekļiem. Minētie astoņi darbinieki piedalās Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansētās darbības programmas6 projektu vērtēšanā, ieviešanas un pēcieviešanas uzraudzībā, kā arī nodrošina projektu ieviešanas atbalstu un integrāciju vienotajā valsts e-pārvaldes un informācijas sabiedrības politikā, cita starpā īstenojot ar valsts IKT attīstības stratēģisko plānošanu, politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādi saistītās funkcijas. Bez tam šie darbinieki nodrošina ERAF projektu finansējuma saņēmēju - publiskās pārvaldes iestāžu - metodisko vadību, IKT stratēģiskās attīstības plānošanas tehnisko kompetenci un konsultācijas projektu īstenošanā. Ņemot vērā, ka finansējums tehniskās palīdzības un horizontālās prioritātes "Informācijas sabiedrība" projektiem ir paredzēts tikai līdz 2015. gada beigām, beidzoties šim finansējumam, vairs nebūs iespējams nodrošināt e-pārvaldes un informācijas sabiedrības politikas plānošanu un ieviešanu VARAM esošajā kapacitātē. Cilvēkresursu trūkums būtiski kavēs nākamā 2014.-2020. gada ES struktūrfondu plānošanas perioda IKT investīciju stratēģisko plānošanu, vienotas valsts IKT arhitektūras izstrādi un uzturēšanu 2016. gadā un turpmākajos gados, kā arī nebūs iespējams nodrošināt sabiedrības e-prasmju pilnveidi un ERAF IKT projektu ietvaros izstrādāto e-pakalpojumu popularizēšanu sabiedrībā, tādējādi mazinot struktūrfondu investīciju atdevi un kvalitāti. Balstoties uz ERAF finansētās darbības programmas7 projektu ieviešanas pieredzi, VARAM konstatē, ka valsts IKT projektu īstenošana 2007.-2013. gada plānošanas periodā nenotika augstākajā iespējamā efektivitātes pakāpē. Iemesls tam bija vāja IKT projektu savstarpējās koordinācijas un ieviešanas uzraudzības cilvēkresursu kapacitāte. Īpaši tas ir attiecināms uz īstenoto IKT projektu tehnoloģisko aspektu - ne visās situācijās tika izmantoti koplietošanas IKT infrastruktūras elementi, ne vienmēr IS attīstības projektos tika veikta konkrētās IS jomas biznesa (pamatdarbības) procesu analīze un IS ieviešana izmantota iestādes pamatdarbības pārveidei un efektivizācijai pēc būtības. Neskatoties uz straujo jaunizveidoto vai modernizēto e-pakalpojumu skaita pieaugumu, ne visām IKT attīstības projektos izveidotām vai pilnveidotām IS tika izstrādātas efektīvas datu apmaiņas saskarnes, lai nodrošinātu IS uzkrāto datu efektīvu izmantošanu un pieejamību citās IS. Lai nākamajā 2014.-2020. gada ES struktūrfondu plānošanas periodā plānotās IKT investīcijas sniegtu pievienoto vērtību ne tikai katras konkrētās IKT projekta īstenotājas iestādes darbā, bet, balstoties uz Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam noteiktajiem e-pār­valdes pamatprincipiem pārveidotu un ieviestu efektīvus publiskās pārvaldes darbības procesus, tai skaitā pāriestāžu un pārresoru tvērumā, izveidotu efektīvi pārvaldītu, racionāli organizētu, vienotu, kvalitatīvu un drošu valsts IKT nodrošinājumu, tai skaitā maksimāli izmantojot valsts IKT koplietošanas infrastruktūras elementus iestāžu pamatdarbības procesu atbalstošo IS izveidē un modernizācijā, un tādējādi nodrošinātu augstu atdevi no ES struktūrfondu IKT investīcijām nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā, ir nepieciešams būtiski uzlabot IKT attīstības projektu plānošanas un to īstenošanas uzraudzības un koordinācijas sistēmu. Šim nolūkam ir kritiski ne tikai rast iespēju saglabāt esošo valsts IKT organizācijas kapacitāti, bet arī nepieciešams ieviest jaunu valsts IKT attīstības projektu portfeļa un tā programmu pārvaldības funkciju, kuras īstenošanai tiktu nodrošināts atbilstošas kompetences un kapacitātes personāls. IKT attīstības projektu portfeļa un tā programmu pārvaldības funkcija sevī ietvertu valsts IKT attīstības projektu portfeļa un tā programmu plānošanu un vadību, tai skaitā projektu programmu ietvaros esošo projektu plānošanas un īstenošanas uzraudzību, projektu horizontālo koordināciju kā no satura viedokļa, nodrošinot vairāku projektu satura sinerģijas efektu, tā arī no projektu aktivitāšu plānošanas viedokļa, nodrošinot to savstarpējo sinhronizāciju starp dažādiem saturiski saistītiem projektiem. Izmantojot šādu pieeju, tiktu panākts, ka 2014.- 2020. gada ES struktūrfondu plānošanas periodā valsts IKT attīstības projektu aktivitātes un investīcijas nodrošinās: - publiskās pārvaldes pamatdarbības un publisko pakalpojumu sniegšanas procesu modernizāciju un optimizāciju, īpašu uzmanību veltot pāriestāžu procesu transformācijai un pilnveidei, panākot efektīvu, integrētu, uz klientu orientētu publisko pakalpojumu izveidi; - vairākām iestādēm koplietojamu IS attīstību pretstatā līdz šim ierastajai tendencei iestādēm veidot sadrumstalotu, līdz iestāžu līmenim decentralizētu valsts IKT nodrošinājuma vidi; - koplietojama Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra ieviešanu un izmantošanu nākamajā periodā izveidoto IS darbināšanai un tā rezultātā valstī kopumā panākot iespējami mazākas izmaksas jaunizveidoto un modernizēto IS izmitināšanai un attiecīgi arī uzturēšanai. Ņemot vērā, ka 2014. gadā VARAM iesniegtajā jauno politikas iniciatīvu pieprasījumā aktivitātes tika apmierinātas daļēji (ziņojums turpmākai rīcībai "Par valsts budžeta jaunajām politikas iniciatīvām 2014., 2015. un 2016. gadam" (http://ej.uz/ndsj)), joprojām pastāv nepieciešamība rast tālāko atbalsta iespēju sekmīga optimālā valsts IKT pārvaldības modeļa ieviešanai, stiprinot valsts IKT pārvaldības organizāciju. 2) Resora IKT pārvaldības organizāciju izveidošana Atbilstoši koncepcijas uzdevuma8 izpildei visām ministrijām 2013. gada 25. jūnijā tika nosūtīta VARAM sagatavotā vēstule "Par resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju organizācijas veidošanu". Ministrijas, reaģējot uz pieprasīto informāciju, sešu mēnešu laikā ziņoja par IKT pārvaldības organizācijas izveidošanu resorā atbilstoši IKT pārvaldības organizatoriskajam modelim. Tā pirmais ieviešanas etaps paredz resora ministriju un to padotības iestāžu IKT infrastruktūras un standarta IKT pakalpojumu centralizāciju. Apkopojot ministriju sniegto informāciju, VARAM secina, ka pārvaldības organizācijas tiek veidotas uz esošo struktūrvienību bāzes vai saskaņā ar ministriju izstrādāto rīcības plānu. Piemēram, Veselības ministrijā tika gatavots rīcības plāna projekts "Veselības ministrijas un Veselības ministrijas padotības iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības galvenie uzdevumi 2013.-2015. gadam". Iekšlietu ministrijā resora IKT pārvaldībai jau 2007. gadā tika izveidotas divas institūcijas - Iekšlietu ministrijas IKT padome un Iekšlietu ministrijas IKT projektu pārvaldības grupa. Iekšlietu ministrija uzskata, ka minētās struktūras pilnībā atbilst koncepcijā definētajām resora IKT pārvaldības organizācijas prasībām. Visas ministrijas konceptuāli piekrīt, ka profesionāli vadītai resora IKT organizācijai ir liela nozīme IKT pārvaldības pilnveidošanā, tomēr, lai būtu iespējams izveidot IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa pirmajam ieviešanas etapam atbilstīgi centralizētu resora IKT pārvaldības organizāciju, ir nepieciešama atbilstoša darbaspēka un finanšu resursu pārdale. IKT pārvaldības modeļa ieviešanas gaitā nākas secināt, ka esošā budžeta finansējuma pārdales sistēmas uzbūve neveicina sākotnējo horizontāla rakstura pārvaldības (centralizāciju resoros) un līdz ar to - tālākas koplietošanas attīstību. VARAM konstatē, ka IKT attīstības budžets resoros un to padotības iestādēs bieži veidojas no piešķirtā budžeta ietaupījumiem citiem mērķiem visa gada ietvaros, kas parasti tiek apgūti gada beigās. Šādā situācijā iestādes, apgūstot budžetu, ir vairāk tendētas radušos ietaupījumus ieguldīt savu vajadzību nodrošināšanai, tai skaitā IKT. Veidojas dialektisku interešu sadursme - iestādei sava budžeta ietaupījumus nākas novirzīt citai iestādei tās vajadzību nodrošināšanai. Tāpēc īpaši uzsverama IKT organizāciju veidošana un līdz ar to centralizēšanās resoros tā, lai, resoros centralizējot IT resursus (piemēram, nododot IS), tiek pārņemti gan uzturēšanas un attīstības budžeti, gan arī piesaistītais cilvēkresursu nodrošinājuma finansējums un pārstrukturēto (pārvietoto) darbavietu iekārtošanas nodrošinājums. IKT pārvaldības modeļa efektīvai darbībai nepieciešams valsts IKT pārvaldības jomā principiāli mainīt lēmumu pieņemšanas kompetenci un kārtību no valsts pārvaldes iesaistītās hierarhiskās struktūras uz horizontālu jeb matricveida mijiedarbības modeli. 3) VARAM resora IKT pārvaldības organizācija VARAM resora IKT pārvaldības organizācija tiek īstenota uz Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk - VRAA) bāzes, tādējādi nodrošinot IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa pirmā ieviešanas etapa īstenošanā noteikto ministrijas un tās padotības iestāžu IKT infrastruktūras un standarta IKT pakalpojumu centralizāciju. Atbilstoši pirmā ieviešanas etapa īstenošanā noteiktajam VARAM konstatēja, ka padotības iestādēs to nolikumu izmaiņas var tikt īstenotas bez atsevišķu grozījumu iesniegšanas MK9. Saskaņā ar koncepciju VARAM IKT centralizācijas procesā nepieciešamās izmaiņas tika panāktas, grozot MK 2011. gada 29. marta noteikumus Nr. 233 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums". Atbilstoši rīkojuma Nr. 57 3.1.1.2. apakšpunktam 2013. gada 2. jūlijā VARAM ir iesniegusi Valsts kancelejā informatīvo ziņojumu "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības centralizācijas plāns" un visiem MK locekļiem nosūtīja to zināšanai. Atbilstoši rīkojuma Nr. 57 3.1.3. apakšpunktam ar VARAM 2013. gada 27. jūnija rīkojumu Nr. 244 "Par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas izveidi" tika aizsākts vairāku pasākumu kopums IKT centralizācijas plāna īstenošanā VARAM un tās padotības iestādēs. Centralizācijas plāna pirmais posms - personāla pārcelšana - ir noslēdzies un uz VRAA ir pārcelts VARAM resora rīcībā savulaik bijušais IKT un IS administrējošais personāls. Centralizācijas plāna otrajam posmam - pamatlīdzekļu pārņemšanai - ir veikts pamatlīdzekļu apkopojums par VARAM resora iestāžu rīcībā esošajiem pamatlīdzekļiem, kurus būtu iespējams nodot VRAA turējumā. Pamatlīdzekļu saraksti izskatīti, tomēr, ņemot vērā VARAM konstatējumu, aprakstot resoru IKT pārvaldības organizāciju izveides tendences kopumā10, par IKT uzturēšanas un attīstības budžetu pārņemšanas problēmām un izaicinājumiem, šobrīd praktiska pamatlīdzekļu pārņemšana netiek plānota. Attiecībā uz centralizācijas plāna trešo posmu - procesu sakārtošana - VRAA sagatavota IKT pārvaldības procesu iekšējā normatīvā bāze. Līdz 2015. gada pirmā ceturkšņa beigām tika veikta izstrādātā materiāla saskaņošana starp VARAM un tās padotības iestādēm. Centralizācijas plāna ceturtā jeb pēdējā posma - pārējo iestāžu centralizācijas īstenošana - ietvaros ir veikta ārpus sākotnējās IKT centralizācijas palikušo iestāžu datu apkopošana. No plānošanas reģioniem un Latvijas Dabas muzeja ir saņemti IKT pamatlīdzekļu saraksti un informācija par IKT uzturēšanas ārpakalpojuma līgumiem un plānotajām IKT pamatlīdzekļu iegādēm 2015. gadā un prognozes turpmākajiem gadiem. VARAM šobrīd ir jālemj par turpmāko rīcību attiecībā uz ceturtajā posmā plānoto iestāžu centralizāciju. VARAM centralizācijas procesa īstenošanā gūtā pieredze regulāri tiek apspriesta arī valsts IKT pārvaldības vadītāju forumā, tādējādi daloties IKT centralizācijas praktiskajā pieredzē ar citu resoru ekspertiem, uzturot aktuālu diskusiju par būtiskākajiem IKT centralizācijas izaicinājumiem un meklējot kopīgus risinājumus problēmām, ar ko saskaras IKT vadītāji citās ministrijās. 4) Koplietošanas IKT organizācijas nostiprināšana Koplietošanas IKT platforma ietver VISS un vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla latvija.lv dokumentu integrācijas vidi (turpmāk - DIV11). Esošā koplietošanas IKT platforma jau tiek izmantota vairāk nekā 93 e-pakal­pojumu darbināšanai un 102 datu apmaiņas risinājumu darbināšanai, kas ir būtisks atbalsts valsts un pašvaldību iestāžu pamatdarbības un iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu nodrošināšanai. Vienlaikus no VRAA koplietošanas IKT platformas tiek izmantotas valsts un pašvaldību iestāžu portālos tādas komponentes kā Vienotā pieteikšanās, kas nodrošina iespēju autentificēt IS lietotājus, un Maksājumu modulis, kas nodrošina iespēju veikt norēķinus, izmantojot lielāko Latvijas banku piedāvātās norēķinu iespējas (sk. attēlu Nr. 1). Šādi un citi VRAA koplietošanas IKT platformas risinājumi būtiski samazina kopējās izmaksas, jo vienreiz izstrādāti risinājumi tiek izmantoti atkārtoti dažādos valsts un pašvaldību iestāžu risinājumos, nevis katru reizi izstrādājot individuālus risinājumus. Attēls Nr. 1 Koplietošanas IKT platformā iekļaujas arī ģeoportāls un tā darbību nodrošinošā infrastruktūra - ģeotelpisko datu savietotājs, kas ir būtisks atbalsts ģeotelpisko datu turētājiem, piemēram, Valsts zemes dienestam, Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūrai u. c., lai nodrošinātu datu izplatīšanu atbilstoši INSPIRE direktīvai. Jaunas amata vietas ģeoportālā nepieciešamas, lai nodrošinātu jaunu funkciju - ģeoportāla pārziņa funkciju, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē un vada VIS darbību. Esošie darbinieki nodrošinās ģeoportāla informācijas un tehnisko resursu funkcionalitāti, kā arī nodrošina informācijas apriti, tāpēc esošo darbinieku amata pienākumus nav iespējams vēl paplašināt. E-adreses risinājums, kura ieviešana mazinās administratīvo slogu valsts un pašvaldību iestādēm komunikācijā ar iedzīvotājiem. Finansējums nepieciešams VRAA, lai nodrošinātu IKT infrastruktūras optimizāciju, apjomīgu un sarežģītu projektu īstenošanu un uzturēšanu, piesaistot augsti kvalificētus IT speciālistus un atbilstoši paredzot konkurētspējīgu atalgojumu. DIV ir pieslēgtas 15 iestādes12, plānots pieslēgt vēl vismaz 40 (2015. gada laikā). Portālā latvija.lv tiks izvietoti vismaz 80 jauni pakalpojumi, kurus izstrādās citas valsts iestādes. VISS plānots ieviest vēl vismaz 130 datu apmaiņas risinājumus starp iestādēm un pašvaldībām. Līdzšinējā e-pakalpojumu ieviešanas dinamika (sk. attēlu Nr. 2). Attēls Nr. 2 Ņemot vērā iepriekš minēto, pieaugs darba apjoms, kā rezultātā VRAA nepieciešamas 25 papildu amata vietas koplietošanas komponenšu uzturēšanas un attīstības nodrošināšanai (e-adreses risinājums, ģeoportāla pārziņa un koplietošanas IKT platformas izveide). Detalizēts papildu amata vietu pienākumu apraksts un to nepieciešamības pamatojums pievienots pielikumā (sk. pielikumu Nr. 1). Papildus minētajai kapacitātes problēmai, kas saistīta ar Eiropas struktūrfondu jautājumiem13, jāmin arī kapacitātes stiprināšanas problēmjautājums, kas skar valsts IKT koplietošanas organizācijas nodrošināšanu14. IKT vadītāju forumā 2014. gada 16. maijā VRAA informēja par veiktajiem darbiem, uzsverot ar ES struktūrfondu saistītos projektos finansētās esošās administratīvās kapacitātes uzturēšanas nepieciešamību vismaz līdzšinējā līmenī. Valsts IKT koplietošanas platformā ietilpstošo IS pārvaldībā VRAA ir iesaistīti astoņi darbinieki, kuri tiek finansēti no ES fondu līdzekļiem (sk. pielikumu Nr. 2). Ņemot vērā, ka nepieciešamais finansējums ES projektos izveidoto sistēmu uzturēšanai atbilstoši likumdošanas aktiem15 tiks prasīts pēc projektu pabeigšanas (atkarībā no projekta - 2015. g. otrais, trešais ceturksnis), beidzoties šim finansējumam, vairs nebūs iespējams nodrošināt IKT koplietošanas platformā ietilpstošo IS pārvaldību esošajā kapacitātē. Arī teritoriālās attīstības plānošanas IS (turpmāk - TAPIS) situācija (TAPIS pārziņa funkcijas nodrošināšanai) ir identiska16, ja netiks rasta iespēja atbalstu gūt no ES fondu līdzekļiem, iespējama apgriezti proporcionāla ietekme uz valsts budžetu17. VARAM ir sistēmas pārzinis, kas sistēmas darbības nodrošināšanai un tik sarežģītas un komplicētas informācijas sistēmas biznesa procesu vadībai un attīstībai no 2015. gada VARAM izveidojis divas amata vietas. Ņemot vērā komplicēto sistēmas uzbūvi un lielo skaitu ārējo datu avotu, minēto speciālistu galvenais darbības mērķis ir pastāvīga sistēmas funkcionalitātes testēšana un, pamatojoties uz sistēmas lietotāju ierosinājumiem, jaunu biznesa prasību definēšana sistēmas attīstībai. VRAA kā sistēmas turētājam ik ceturksni jāsniedz VARAM pārskats par lietotāju (pašvaldību, plānošanas reģionu, institūciju) iesniegtajiem jautājumiem un iebildumiem, kas attiecināmi uz sistēmas darba pilnveidošanu, savukārt VARAM, izvērtējot VRAA iesniegto pārskatu, izvērtē nepieciešamību sagatavot normatīvo aktu grozījumus, organizēt apmācības par konkrētu jautājumu loku vai organizē palīdzību konkrētam lietotājam. Abu speciālistu darba pienākumos ietilps arī visu Valsts informācijas sistēmu likumā noteikto informācijas sistēmas pārziņa funkciju izpilde. Pašreiz Eiropas Komisija aktīvi darbojas direktīvas par jūras plānošanu sagatavošanā. Arī Latvija iesaistījusies šajā procesā, un plānots, ka nākotnē jūras plānojums arī tiks augšupielādēts sistēmā. Šis ir vēl viens VARAM izaicinājums un jaunu darbu apjoms speciālistiem, kuri būs atbildīgi par sistēmas darbības veiksmīgu nodrošināšanu metodiskās vadības un normatīvās bāzes izstrādē. Papildus minētajam TAPIS sistēma ar šī gada maiju ir obligāti lietojama visās Latvijas pašvaldībās, veicot teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, tajā skaitā teritorijas plānojumu izstrādi un grafisko datu ielādi atbilstoši MK noteikumos noteiktajiem zonējuma standartiem. Darba apjoms pašvaldību konsultēšanā laikposmā no 2015. gada maija līdz 2021. gadam ģeometriski pieaugs, līdz sistēma vismaz par 50 % būs uzpildīta ar datiem. 5) Valsts IKT pārvaldības vadītāju foruma izveidošana Atbilstoši rīkojumam Nr. 57 tika izdots valsts IKT pārvaldības vadītāju foruma nolikums18 un apstiprināts tā personālsastāvs19, tādējādi izpildot MK rīkojuma Nr. 57 3.1.1.3. apakšpunktu. Valsts IKT pārvaldības vadītāju forums atbilstoši izstrādātajam nolikumam ir koleģiāla starpnozaru konsultatīvā un metodiskā institūcija, kas izveidota, lai veicinātu efektīvu valsts IKT pārvaldību. Foruma uzdevums - nodrošināt regulāru informācijas, pieredzes un viedokļu apmaiņu, sniedzot padomus, norādījumus vai labas prakses piemērus IKT pārvaldības jomā; izvērtēt situāciju un problēmas IKT jomā valsts un pašvaldību institūcijās un sniegt priekšlikumus par risinājumiem un sadarbības iespējām, savstarpēji saskaņot IKT pārvaldības pasākumu izstrādi un veikšanu valsts pārvaldes nozaru (resoru) un starpnozaru (pārresoru) līmenī. Minētie uzdevumi tiek īstenoti, lai veicinātu starpnozaru (pārresoru) koordināciju un sadarbību starp valsts un pašvaldību institūcijām optimālai un efektīvai IKT nodrošināšanai un izmantošanai, kā arī valsts un pašvaldību institūciju darbības pilnveidošanu un efektivitāti, izmantojot IKT. Ar VARAM rīkojumu par valsts IKT pārvaldības vadītāju forumu tika apstiprināts valsts IKT vadītāju foruma personālsastāvs. Pārskata periodā ir notikušas sešas foruma sēdes, kā arī pieredzes un informācijas apmaiņa elektroniskā vidē starp foruma dalībniekiem. 6) Valsts IKT pārvaldības likumprojekts Saskaņā ar rīkojuma Nr. 57 4. punktu VARAM 18 mēnešu laikā pēc koncepcijas apstiprināšanas ir jāizstrādā un ministram jāiesniedz IKT pārvaldības likumprojekts. Darbs pie likumprojekta tika uzsākts 2014. gada sākumā, balstoties uz VARAM ekspertu viedokli par nepieciešamajām izmaiņām valsts IKT pārvaldībā, kas tiešā veidā izriet no koncepcijas. Praktiski vienlaikus ar likumprojekta izstrādes uzsākšanu uzsākta valsts IKT arhitektūras modeļa izstrāde, kas cita starpā paredzēja izstrādāt rekomendācijas arhitektūras modeļu ieviešanas pārvaldībai, kā arī kritērijus un prasības realizējamo IS un IKT projektu īstenošanai. Valsts IKT arhitektūras izstrādes gaitā tiks secināts, ka sākotnēji iecerētās IKT pārvaldības likumprojektā ietvertais regulējums ir skatīts pārāk šauri un optimālai valsts IKT arhitektūras ieviešanai ir būtiski jāpaplašina likumprojekta tvērums, tajā iekļaujot arī ar valsts IKT arhitektūras pārvaldību saistītās normas. Ņemot vērā, ka sākotnēji šāda paplašināta likumprojekta satura izstrāde netika plānota, turklāt tā izstrāde ir atkarīga no šā gada otrajā pusē plānotajiem MK lēmumiem saistībā ar valsts IKT arhitektūras apstiprināšanu, ir nepieciešams pagarināt valsts IKT pārvaldības likumprojekta iesniegšanas termiņu līdz 2016. gada 30. decembrim. Attiecīgs rīkojuma Nr. 57 grozījuma projekts tiks iesniegts paralēli šim ziņojumam. Koncepcijā noteikto valsts IKT pārvaldības uzdevumu izpildes gaita Atbilstoši rīkojuma Nr. 57 5.1. apakšpunktam valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevums - "Valsts IKT stratēģiskās attīstības principu un scenārija izstrāde" - īstenots saskaņā ar koncepcijā noteiktajām prioritātēm un termiņiem. Ar MK 2013. gada 14. oktobra rīkojumu20 tika apstiprinātas Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes, kas ietver valsts IKT stratēģiskās attīstības principus un scenāriju. Valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevums - "Valsts IKT arhitektūras izstrāde, īstenošana" - šobrīd ir izpildes procesā. Starp VARAM un SIA IS Consulting 2014. gada 6. janvārī tika noslēgts iepirkuma līgums, kura ietvaros SIA IS Consulting izstrādāja valsts IKT arhitektūras modeli, identificējot: 1) esošo situāciju (analīze); 2) rekomendējamo arhitektūras konceptuālo modeli; 3) publisko pakalpojumu piegādes arhitektūras mērķa modeli; 4) rekomendācijas arhitektūras modeļu ieviešanas pārvaldībai, kā arī kritērijus un prasības realizējamo IS un IKT projektu īstenošanai. SIA IS Consulting 2014. gada laikā ir izstrādājusi un iesniegusi visus līguma ietvaros paredzētos nodevumus, un tie ir publicēti VARAM tīmekļvietnē (http://ej.uz/a52j). Izmantojot valsts IKT arhitektūras izstrādē piesaistīto konsultantu nodevumus un kopā ar citu ministriju un to iestāžu ekspertiem identificētās, kā arī ministriju sniegtās prioritāro valsts IKT attīstības pasākumu idejas, VARAM tika izstrādāts un Ministru kabineta sēdē 2014. gada 9. decembrī apstiprināts informatīvais ziņojums "Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1. "Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide" un 3.2. "Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros". Šim ziņojumam pievienotajā protokollēmumā ir noteikta arī tālākā valsts IKT arhitektūras izstrādes gaita, cita starpā nosakot, ka līdz 2014. gada beigām Ministru kabinetā tiek iesniegta konceptuālā arhitektūra, bet līdz 2015. gada 31. martam - mērķarhitektūras 1. versija. Valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumu grupas "IKT tehnisko resursu optimizācija" īstenošana sasaucas ar iepriekš minēto valsts IKT arhitektūras izstrādi, kurā iepirkuma līguma darbu ietvaros tika veikta arī valsts pārvaldes IKT infrastruktūras apzināšana un situācijas analīze par valsts pārvaldes IKT tehniskajiem resursiem. Balstoties uz apzinātās informācijas un veiktās analīzes rezultātiem, konsultanti izstrādāja savu redzējumu par valsts pārvaldes datu centru infrastruktūras un datu apstrādes jaudu pārvaldības turpmāku attīstību, to optimizējot un centralizējot, tajā skaitā attīstības un uzturēšanas jomās. Pamatojoties uz konsultantu piedāvāto risinājumu, VARAM mērķarhitektūras pirmās versijas ietvaros valsts pārvaldes IKT infrastruktūras optimizācijas nolūkā apstiprināšanai Ministru kabinetā plāno iesniegt Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC)21 izveides priekšlikumu un attīstības priekšlikumus nozaru IKT centralizācijas atbalstam. Ja, izstrādājot attīstības priekšlikumus nozaru IKT centralizācijas atbalstam, tiks konstatēts, ka to kvalitatīvai izstrādei ir nepieciešams vairāk laika un to izstrādes pabeigšana var kavēt mērķarhitektūras pirmās versijas savlaicīgu iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā, tad šie priekšlikumi tiks iekļauti kādā no nākamajām mērķarhitektūras versijām, kura apstiprināšanai Ministru kabinetā tiks virzīta vēlāk. VARAM ieskatā "IKT tehnisko resursu optimizācija" uzdevumu grupas ietvaros VESPC izveide un nostiprināšana ir salīdzinoši augstas prioritātes uzdevums, pārējo šīs grupas uzdevumu īstenošanu pakārtojot pēctecīgā sasaistē pēc prioritāro pasākumu īstenošanas. Valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumu grupas "IKT tehnisko resursu optimizācija" gala iekārtu izmantošanas un pārvaldības principu izstrādes uzdevuma izpildei VARAM IKT konceptuālās arhitektūras dokumentā ir iestrādājis attiecīgu principa aprakstu attiecībā uz gala iekārtām (arī mobilajām) un personālās produktivitātes rīkiem. Valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumu grupas "IKT pārvaldības procesu, standartu un vadlīniju attīstība" uzdevumu izpildes ietvaros valsts IKT vadītāju forumā tika apstiprināts valsts IKT pārvaldības modeļa darbības apraksts. Forumā apstiprinātā modeļa apraksts ir publiski pieejams un publicēts VARAM tīmekļvietnē (http://ej.uz/ud3z). Uzdevums, kas paredzēja "biznesa vadības un IKT vadības sadarbības principu lēmumu pieņemšanā" izstrādi, īstenots, iekļaujot minētos principus Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam. Uzdevums "standartu un vadlīniju elektronizēto valsts pārvaldes procesu (gan pamatdarbības, gan atbalsta procesu) darbības nepārtrauktībai, uzticamībai un drošībai" izpildīts, izstrādājot "IS drošības pārbaudes vadlīnijas", publiski pieejamas un publicētas VARAM tīmekļvietnē (http://ej.uz/ycgc). Abu minēto uzdevumu iestrāde tiks turpināta, veicot to pilnveidojumu uzturēšanu un aktualizēšanu līdz ar mērķarhitektūras nākamo versiju izstrādi un aktualizēšanu. Koncepcijas īstenošanai tiek paredzēta arī tādu uzdevumu kā "principu IKT resursu iegādei un attīstīšanai definēšana", "centralizētu IKT resursu iepirkumu organizēšanas kārtības izstrādāšana", "principu ārpakalpojumu izmantošanai nodefinēšana", "vadlīniju publiskā un privātā sektora sadarbībai izstrādāšana", "IKT pārvaldības procesu vadlīniju izstrāde", kā arī "priekšlikumu lēmumu pieņemšanas deleģēšanai valsts vai resora IT organizācijas vadītāja līmenī izstrādāšana" izpilde. Minēto uzdevumu izpilde tiek īstenota, ņemot vērā faktiski nepieciešamo darba ieguldījuma apjomu valsts IKT arhitektūras izstrādē, kā arī to ciešo atkarību no atbilstības valsts IKT arhitektūras atveidam, kas VARAM ieskatā ir salīdzinoši augtākas prioritātes uzdevums, ņemot vērā tā stratēģisko ietekmi uz visu valsts IKT infrastruktūras un Valsts informācijas sistēmu (turpmāk - VIS) attīstību, kā arī tā ietekmi uz nākamā 2014.-2020. gada ES struktūrfondu plānošanas perioda investīcijām publiskās pārvaldes IKT risinājumos un pakalpojumos. "Tehnisko standartu izstrādes un ieviešanas" uzdevums nolūkā uzlabot IS sadarbspēju un informācijas drošību saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma un Informācijas tehnoloģiju drošības likuma prasībām īstenots 2014. gada 5. jūnijā, pieņemot grozījumus Valsts informācijas sistēmu likumā, kuri paredz standartizēt datu apmaiņas procesus starp VIS, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju (turpmāk - VISS). Minētā standartizācija praksē tiks ieviesta, Ministru kabinetam nosakot kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot VIS savietotāju. Arī šī uzdevuma izpilde tiks turpināta, veicot to pilnveidojumu uzturēšanu un aktualizēšanu līdz ar mērķarhitektūras nākamo versiju izstrādi un aktualizēšanu, precizējot aktuālo nepieciešamību definēšanu valsts IKT pārvaldības vadītāju forumos. "IKT izmaksu un budžeta plānošanas principu un vadlīniju izstrādes" uzdevuma ietvaros VRAA tika izstrādātas vienotas vadlīnijas VARAM resora iestādēm, lai nodrošinātu turpmākai analīzei pietiekamas, pa IKT izmaksu pozīcijām strukturētas, ar IKT preču un pakalpojumu iegādi saistīto izmaksu informācijas uzkrāšanu. Atbilstoši šai metodikai kopš 2014. gada sākuma VRAA un kopš 2015. gada sākuma arī Valsts vides dienests (turpmāk - VVD), Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija, Vides pārraudzības valsts birojs, Dabas aizsardzības pārvalde, Nacionālais botāniskais dārzs, īsteno pilotprojektu strukturētas IKT izmaksu uzskaites pieredzes apkopošanai. 2015. gada laikā sadarbībā ar pilotprojektā iesaistītajām iestādēm tiks izvērtēti pilotprojekta rezultāti, tajā skaitā novērtējot uzkrātās informācijas analīzes rezultāta ietekmi uz IKT izmaksu optimizāciju un IKT attīstības plānošanu. Balstoties uz šo novērtējumu un konsultējoties ar FM ekspertiem, VARAM izstrādās priekšlikumus turpmāka lēmuma pieņemšanai MK par vienotas IKT izmaksu uzskaites ieviešanu valsts mērogā. Valsts IKT pārvaldības uzlabošanai uzdevumu grupā "IKT attīstības projektu īstenošanas kvalitātes uzlabošana" tika veikta valsts pārvaldes iestāžu pieredzes apkopošana projektu īstenošanas jomā. Tā rezultātā, par pamatu ņemot Valsts kases rokasgrāmatu "Projektu vadības rokasgrāmata" un Valsts kases procesa aprakstu "Informācijas sistēmu ieviešana un likvidācija", izstrādāta un valsts IKT vadītāju forumā apstiprināta "Valsts nozīmes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu vadības rokasgrāmata". Projektu vadības rokasgrāmata ir publiski pieejama un publicēta VARAM tīmekļvietnē (http://ej.uz/7phe). Valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumu grupas "Cilvēkresursu attīstība" uzdevums tiek īstenots valsts IKT arhitektūras izstrādes ietvaros, paredzot mērķarhitektūrā identificēt valsts pārvaldē nepieciešamās IKT pārvaldības kompetences un to pieejamību gan IKT projektu programmu pārvaldībai, gan IKT attīstības pasākumu definēšanai un īstenošanai, gan IKT infrastruktūras un informācijas sistēmu uzturēšanas un ekspluatācijas nodrošināšanai, cita starpā ieplānojot pasākumus un finansējumu trūkstošo kompetenču piesaistei. Valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumu grupas "Valsts pārvaldes modernizācija, izmantojot IKT iespējas" izpildē veikta vadlīniju "Labas pārvaldības principu nodrošināšana publisko pakalpojumu sniegšanā" izstrāde. Rekomendāciju materiāls izstrādāts ar mērķi attīstīt uz iedzīvotājiem orientētu pakalpojumu sniegšanu, ievērojot labas pārvaldības praksi un izmantojot IKT sniegtās iespējas. Materiālā apkopoti galvenie principi, un tas izmantojams, plānojot pakalpojumus un izstrādājot pakalpojumu regulējošos normatīvos aktus, kā arī gatavojot atzinumus normatīvajiem aktiem. Vadlīnijas "Labas pārvaldības principu nodrošināšana publisko pakalpojumu sniegšanā" ir publiski pieejamas un publicētas VARAM tīmekļvietnē (http://ej.uz/dpe4). E-pārvaldes iespēju komunikāciju pasākumu kopuma izstrādes sakarā atzīmējami "E-pārvaldes integrētā informatīvā kampaņa" aktivitātes ietvari. E-pārvaldes iespēju komunikācija tādējādi tiek panākta ar dažādu komunikācijas kanālu iesaisti un formu izmantošanu, lai pēc iespējas efektīvāk sasniegtu izvirzīto mērķi - iedzīvotāju un uzņēmēju izglītošana un informēšana par tiem pieejamām iespējām saziņā ar valsti un e-iespēju izmantošanu savā ikdienā. Tā rezultātā: - rosināt sabiedrību izmēģināt lietot e-pakalpojumus un radītās e-iespējas; - panākt, ka iedzīvotāji būtu zinoši/izglītoti par e-pārvaldes radītajām iespējām un maksimāli plašs iedzīvotāju skaits lietotu e-pakalpo­jumus; - skaidrot e-iespēju lietotājiem e-iespēju pozitīvos ieguvumus, lai mazinātu bažas, veicinātu uzticēšanos un panāktu izmaiņas attieksmē, motivētu pārslēgties uz elektronisko kā primāro pakalpo­jumu sniegšanas un saņemšanas kanālu. Valsts IKT pārvaldības organizācijas turpmākas attīstības un uzturēšanas nodrošināšana Lai valsts IKT pārvaldības modeļa ieviešana varētu tikt īstenota atbilstoši iecerētajam, ir svarīgi rast nodrošinājumu iesaistīto pušu sabalansētam atbalstam, lai saglabātu visu valsts IKT pārvaldības modeļa partneru spēju kvalitatīvi piedalīties koncepcijā paredzēto uzdevumu īstenošanā gan resoru, gan nacionālā līmenī. Attiecībā uz valsts IKT organizācijas (VARAM IKT bloka) astoņu esošo darbinieku funkciju turpmāko izpildi, kuru finansēšanai no 2016. gada vairs nebūs pieejami finanšu līdzekļi, kā pagaidu īstermiņa risinājums varētu būt šāds - paredzēt attiecīgas aktivitātes un finansējumu 2014.-2020. gada ES fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" projektu (turpmāk - nākamā perioda IKT projekti) ietvaros. Risinājums nākamā perioda IKT projektu portfeļa un tā programmu pārvaldības funkcijas nodrošināšanai ir izstrādājams VARAM, sagatavojot MK noteikumu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" projektu un tā sākotnējās ietekmes novērtējumu (anotāciju), kā arī virzot apstiprināšanai MK IKT mērķarhitektūru, kuras izstrādi paredz 2014. gada 9. decembrī MK atbalstītais (prot. Nr. 69 50. §) VARAM informatīvais ziņojums "Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1. "Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide" un 3.2. "Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros". Koplietošanas IKT organizācijas (VRAA) astoņu esošo darbinieku, kuri šobrīd tiek finansēti no ES fondu līdzekļiem, funkciju turpmākas izpildes nodrošināšanai (IKT koplietošanas platformā ietilpstošo IS pārvaldībai esošajā kapacitātē) pēc attiecīgo projektu pabeigšanas tiks pieprasīts valsts budžeta finansējums atbilstoši "Likuma par valsts budžetu 2015. gadam" 32. panta otrajai daļai. Attiecībā uz koplietošanas IKT organizācijai (VRAA) papildus nepieciešamajiem 25 darbiniekiem finansējums astoņiem no tiem (e-adreses risinājuma nodrošināšanai un ģeoportāla pārziņa funkcijas īstenošanai) tiks prasīts valsts budžetā jauno politikas iniciatīvu pieprasījumos likumprojekta "Par valsts budžetu 2017. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā. Savukārt 17 papildu darbinieku piesaiste koplietošanas IKT platformas darbības nodrošināšanai, kura pēc būtības būtu uzskatāma par horizontālu prioritāti, jāvirza kopā ar citu ministriju priekšlikumiem uz jaunajām politikas iniciatīvām, gan arī kā pagaidu īstermiņa risinājums būtu jāparedz attiecīgas aktivitātes un finansējums nākamā perioda ERAF projektu ietvaros. Jāuzsver, ka minētais risinājums, risinot valsts IKT organizācijas un koplietošanas IKT organizācijas kapacitātes problēmas ar nākamā perioda IKT projektu palīdzību, ir piemērojams tikai attiecīgā IKT projekta īstenošanas laikā līdz projekta ietvaros izveidojamo vai pilnveidojamo informācijas sistēmu vai e-pakalpojumu nodošanai produkcijas vidē (maksimāli līdz trim gadiem) un nav izmantojams, lai nodrošinātu turpmāku trūkstošās valsts IKT pārvaldības kapacitātes finansējuma avotu pēc projekta pabeigšanas. Tādēļ turpmākajā budžeta plānošanas procesā ir nepieciešams rast ilgtspējīgu finansējuma risinājumu valsts IKT pārvaldības nodrošināšanai, tai skaitā pieprasot nepieciešamo valsts budžeta finansējumu projektu rezultātu uzturēšanai pēc attiecīgo projektu pabeigšanas. III. Ietekme uz problēmu risināšanu Šī ziņojuma otrajā nodaļā "Problēmu vai situācijas apraksts un to risinājumi" aplūkoto problēmu mazināšana ar tajā pašā nodaļā piedāvātajiem risinājumiem ļaus nodrošināt IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa elementu22 un to komponenšu23 optimizētu darbību. Nepārtraukti pieaugošās e-pakalpojumu lietošanas tendences24 diktē nepieciešamību paredzēt atbilstīgu IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa komponenšu atbalstu - nodrošināt gan sistēmu un infrastruktūras, gan šo sistēmu uzturošo un apkalpojošo cilvēkresursu nodrošinājumu. Savukārt šīs tendences neizbēgami noved pie loģiskas nepieciešamības pārvaldīt nodrošināmos pakalpojumus vienoti un kontrolēti visas valsts mērogā, izskaužot izstrādājamo risinājumu dublēšanos un optimizējot to uzturēšanas izmaksas daļējas centralizācijas aktivitāšu rezultātā, ko skaidri ir iezīmējis valsts IKT organizatoriskā modeļa ieviešanas atbalsta fakts25. Ja netiek rasta iespēja nodrošināt ziņojumā piedāvātos risinājumus, IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa darbība tiks nodrošināta tikai daļēji, tādējādi traucējot tā komponenšu attīstīšanu vēlamajos tempos vai arī saglabājot attīstību, bet rēķinoties, ka sniegtie pakalpojumi tiks nodrošināti zemāku izpildes līmeņa parametru ietvaros. Situācija, kurā IS un infrastruktūras risinājumi tiks nodrošināti daļēji vai tie tiks uzturēti, piemēram, ar ilgākiem traucējumu novēršanas periodiem, rada risku pakalpojumu mērķauditorijai neizmantot e-vides risinājumus, bet atgriezties pie alternatīvām pakalpojuma saņemšanas formām, kādas tās bijušas pirms tam, tādējādi ne tikai mazinot ieguldījumu atdevi no e-pakalpojumu attīstīšanas un tos uzturošās infrastruktūras, bet arī mazinot motivāciju un iespējas iestādēs un resoros attīstīt daļēji centralizētu un koplietojamu sadarbību, zinot to, ka līdzšinējā pakalpojuma līmenis decentralizētā formā būs iespējami augstāks. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, lai uzturētu atbalstīto virzību uz daļēji centralizēta IKT pārvaldības modeļa attīstīšanu un panāktu plānoto valsts budžeta ietaupījumu IKT pārvaldības optimizācijas rezultātā, kas lēšams līdz pat 20 % no infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu kopējā apmēra (kopējais apmērs ap 51,93 milj. euro saskaņā ar IKT koncepcijā minēto), veicinot arī atdevi no līdzšinējiem ieguldījumiem, VARAM aicina rast iespēju nepieciešamajam atbalstam. 1 Ministru kabineta 2013. gada 19. februāra rīkojums Nr. 57 (prot. Nr. 3 21. §) "Par koncepciju "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis"" (turpmāk - rīkojums Nr. 57). 2 Atbilstoši rīkojuma Nr. 57 5.3. apakšpunktam. 3 Atbilstoši rīkojuma Nr. 57 3.1.1.1. apakšpunktam. 4 MK 2013. gada 12. novembra noteikumi Nr. 1283 "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumos Nr. 233 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums"". 52014. gada 26. februāra rīkojums Nr. 139-p "Par izmaiņām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrā". 6 "Infrastruktūras un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitāte "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība". 7 Sk. atsauci Nr. 7. 8 Atbilstoši rīkojuma Nr. 57 3.2. apakšpunktam. 9 Ar MK 2013. gada 11. decembra rīkojumu Nr. 617 tika veikti grozījumi rīkojumā Nr. 57, svītrojot 3.1.2. apakšpunktu par grozījumiem ministrijas padotības iestāžu nolikumos. 10 Sk. šī ziņojuma sadaļu "Resora IKT pārvaldības organizāciju izveidošana". 11 Pilnais (precizējošais) nosaukums - publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vide. 12 Sīkāk sk.: https://ivis.eps.gov.lv/IVISPortal/files/folders/divtiesibas/entry613.aspx. 13 Sk. šī ziņojuma sadaļu "Valsts IKT pārvaldības organizācijas nostiprināšana". 14 Tiek īstenota uz VARAM padotības iestādes VRAA bāzes. 15 Atbilstoši Likuma par valsts budžetu 2015. gadam 32. panta otrajai daļai. 16 Sk. šī ziņojuma pielikumu Nr. 1. 17 Sk. šī ziņojuma sadaļu "Valsts IKT pārvaldības organizācijas turpmākas attīstības un uzturēšanas nodrošināšana". 18 MK noteikumi Nr. 759 "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības vadītāju foruma nolikums". 19 VARAM 2013. gada 7. oktobra rīkojums Nr. 346 "Par Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības vadītāju forumu personālsastāvu". 20 Nr. 468 (prot. Nr. 51 55.§) "Par Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam". 21 Apzīmējot lietots arī kā Loģiski vienotais datu centrs (LVDC). 22 Sk. šī ziņojuma nodaļu "Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums". 23 Sk. šī ziņojuma sadaļu "Valsts IKT pārvaldības modeļa būtiskāko strukturālo komponenšu izveidošana". 24 Sk. šī ziņojuma attēlu Nr. 2 un ziņojuma sadaļu "Koplietošanas IKT organizācijas nostiprināšana". 25 Ministru kabineta 2013. gada 19. februāra rīkojums Nr. 57 (prot. Nr. 3 21.§) "Par koncepciju "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis"". 1. tabula IV. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu euro Risinājums Risinājums (risinājuma varianti) Budžeta programmas (apakš- programmas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta) n gads = 2015 n + 1 n + 2 n + 1 n + 2 n + 3 turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta) turpmāk ik gadu  (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta) Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā 471 423 967 330 879 126 929 456 1 732 249 1 765 248 0 1 765 248 0 tajā skaitā Budžeta resors 471 423 967 330 879 126 929 456 1 732 249 1 765 248 0 1 765 248 0 Pašvaldību budžets 0  0  0  0 0 0 0 0 0 risinājums 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Variants 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Budžeta resors 471 423 967 330 879 126 929 456 1 732 249 1 765 248 0 1 765 248 0 97.00.00 programma 99 832 99 832 99 832 23 275 49 680 46 550 0 46 550 0 32.00.00 programma 371 591 867 498 779 294  906 181 1 682 569 1 718 734 0 1 718 734 0 Pašvaldību budžets 0  0  0  0  0  0  0  0  0  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis Pielikums Nr. 1 Detalizēts papildu amata vietu pienākumu apraksts un to nepieciešamības pamatojums Papildu nepieciešamo amata vietu skaits (kumulatīvi) Esošā administratīvā kapacitāte funkcijas nodrošināšanai * 2017 2018 2019 kopā Elektroniskās adreses nodrošināšanai: 2 5 5 5 sistēmu analītiķis 2 3 3 3 sistēmu administrators 0 2 2 2 Ģeoportāla pārziņa funkciju nodrošināšanai: 3 3 3 3 sistēmu administrators 1 1 1 1 lietotāju atbalsta speciālists 2 2 2 2 IKT Koplietošanas platformas izveide: 17 17 17 17  5,2 Palīdzības dienests, zvanu centrs, pieteikumu apstrādes sistēma, Foglight (IT pakalpojumu monitoringa rīks): 3 3 3 3  1 sistēmu administrators 2 2 2 2 0 lietotāju atbalsta speciālists 1 1 1 1  1 IKT koplietošanas komponenšu darbības nodrošināšana un attīstība(t.sk. IKT centralizācija): 7 7 7 7  2,8 Maksājuma moduļa integrācijas jautājumu eksperts (sistēmu analītiķis) 1 1 1 1 0,5 Autentifikācijas integrācijas jautājumu eksperts (sistēmu administrators) 1 1 1 1  0,7      e-pakalpojumu infrastruktūras attīstības eksperts (sistēmu arhitekts - analītiķis) 1 1 1 1  0,2 e-pakalpojumu integrācijas jautājumu eksperts (sistēmu analītiķis) 2 2 2 2  0,4 IT infrastruktūras risinājumu administrēšana (sistēmu administrators) 2 2 2 2  1 Datu apmaiņas infrastruktūra: 3 3 3 3  0,6 infrastruktūras attīstības integrācijas jautājumu eksperts (sistēmu administrators) 1 1 1 1  0,2 datu apmaiņas  risinājumu ieviešanas un integrācijas jautājumu eksperts (sistēmu analītiķis) 2 2 2 2  0,4 Informācijas sistēmu administrēšanas nodrošināšana: 4 4 4 4  0,8 Portāls Latvija.lv  (sistēmu administrators) 1 1 1 1  0,2 Publisko pakalpojumu katalogs  (sistēmu administrators) 1 1 1 1  0,2 DIV  (sistēmu administrators) 1 1 1 1  0,2 integrācijas jautājumu eksperts (sistēmu analītiķis) 1 1 1 1  0,2 TAPIS pārziņa funkcijas nodrošināšana (VARAM CA): 1 vecākais  (datu) eksperts 2 2 2 2 0 KOPĀ 24 27 27 27 6,2 * Esošo darbinieku slodze funkcijas veikšanā. 2017.gadā nepieciešamas VRAA papildu 22 papildu amata vietas, tajā skaitā: 1) lai nodrošinātu VRAA koplietošanas IKT platformas darbību un ņemtu vērā "Latvijas kiberdrošības stratēģijā 2014-2018 gadiem" noteikto un VRAA valdījumā esošās IKT infrastruktūras, valsts informācijas sistēmu un sniegto servisu kritiski svarīgo nozīmi, kā arī: - pieaugošo ar pakalpojumu atteici (DDoS) saistīto uzbrukumu draudus, - nesankcionētas piekļuves informācijas sistēmām, un informācijas iegūšanas, sagrozīšanas vai dzēšanas apdraudējumu uzbrukumu draudus, - iespējamās pastarpinātās piekļuves un ietekmes radīšanu uz trešo pušu saistīto valsts IS un sniegto servisu darbību, - kontekstā ar būtisku valsts koplietošanas IKT infrastruktūras un tās pakalpojumu izmantošanas intensitātes pieaugumu kā no sabiedrības, tā arī publiskās pārvaldes iestāžu puses, kā rezultātā var rasties būtiski apdraudējumi Latvijas sabiedrības interesēm un drošībai, radot finansiālos zaudējumus. Valsts koplietošanas IKT infrastruktūras un tās pakalpojumu izmantošanas intensitātes pieaugumu raksturo šādi rādītāji: Finansējums nepieciešams VRAA, lai nodrošinātu IKT infrastruktūras optimizāciju, informācijas sistēmu darbību, piesaistot augsti kvalificētus IT speciālistus un atbilstoši paredzot konkurētspējīgu atalgojumu. Tāpēc koplietošanas IKT platformas izveides administratīvas kapacitātes nodrošināšanai nepieciešamas 17 jaunas amata vietas: - 6 sistēmu administratori Darba pienākumi: • jaunu IS nodošana ekspluatācijā, palielinoties administrējamo sistēmu skaitam, nodrošina lietotāju tiesību pārvaldības apjomu; • izstrādā un pilnveido IT pakalpojumus • vada un kontrolē sarežģītu datorsistēmu, operētājsistēmu un lietojumu (programmatūras) pakešu ar lielu lietotāju skaitu administrēšanu, iekļaujot regulārus sistēmu testus; • organizē, vada un kontrolē citu speciālistu darbu; spēj aizvietot prombūtnē esošu darbinieku; • piedāvā risinājumus tehnikas/programmatūras savienojamības problēmām un vada to ieviešanu; • organizē un vada liela apjoma projektus, kas saistīti ar sistēmu attīstību un optimizāciju; • piedalās sarunās ar piegādātājiem, kontrolē piegādes līgumu izpildi. - 6 sistēmu analītiķi Darba pienākumi: • vada sistēmas tehnisko un biznesa procesu prasības izstrādi - vada izveidojamās programmatūras vajadzību izpēti un apkopo tehniskās prasības pakalpojuma izveidei; • piedalās un vada izveidojamās programmatūras vajadzību izpētē un tehnisko prasību programmatūras izveidē izstrādē; • piedalās ar IS izveidi un darbību saistīto organizatorisko modeļu izveidē, kā arī plāno un organizē to izveidi un ieviešanu; • piedalās un sniedz priekšlikumus par koplietošanas komponenšu, e- pakalpojumu un IS iespēju izmantošanu IS īstenošanā; • izskata, sniedz atzinumus un pieņem ārpakalpojumu sniedzēju iesniegtos nodevumus (dokumentus un lietojumus), novērtē to atbilstību visām izteiktajām prasībām; • vada IS testēšanu un akcepttestēšanu. - 3 sistēmu administratori Darba pienākumi: • nodrošina informācijas sistēmas (turpmāk - IS) un tās IT infrastruktūras sagatavošanu, funkcionēšanu, programmatūras uzstādīšanu, administrēšanu un uzturēšanu; • uzrauga un analizē IS un tās IT infrastruktūras tehnisko darbību, nodrošina tās nepārtrauktu darbību; • veic IS (IT infrastruktūras, datu bāzu, operētājsistēmu, lietojumprogrammatūras) datu rezerves kopēšanu, nepieciešamības gadījumā veic to darbības atjaunošanu no rezerves kopijām; • administrē IS lietotājus; • nodrošina IS nepārtrauktas darbības un atjaunošanas plāna izstrādi un veic pasākumus tā nodrošināšanā; • nodrošina IS un tās infrastruktūras drošības, tehnisko un funkcionālo prasību izpildi, izstrādā priekšlikumus par šo prasību izpildes nodrošināšanai nepieciešamajiem pasākumiem; • sniedz konsultācijas un praktisku palīdzību IS attīstības plānošanā un ieviešanā. - 1 sistēmu arhitekts - analītiķis Darba pienākumi: • plāno un koordinē VRAA IS (Valsts informācijas sistēmu savietotājs; Vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls www.latvija.lv) koplietošanas infrastruktūras attīstību; • vada un piedalās VRAA IS vai e-pakalpojumu tehnisko un funkcionālo procesu prasību izstrādē, sniedz tehnisko atbalstu jaunu VRAA IS biznesa procesu vai e-pakalpojumu izstrādē; • veic lietotāju vajadzību izpēti, apkopo un izvērtē prasības, plāno to īstenošanu; • sniedz priekšlikumus par VRAA IS vai e-pakalpojumu izmantošanas un attīstības iespējām; • organizē un piedalās VRAA IS vai e-pakalpojumu akcepttestēšanā. - 1 lietotāju atbalsta speciālists Darba pienākumi: • pieņem, apstrādā IKT pakalpojumu lietotāju un monitoringa sistēmu pieteikumus; • sniedz pirmā līmeņa atbalstu IKT pakalpojumu lietotājiem; • uztur sadarbību ar ārpakalpojuma sniedzēju atbalsta dienestiem. Galvenie rādītāji, kas raksturo papildus cilvēkresursu nepieciešamību: 1. Jaunu sistēmu nodošana ekspluatācijā skaits, kas palielina: a. administrējamo sistēmu skaitu; b. IT infrastruktūras administrējamo tehnisko resursu skaitu; c. lietotāju tiesību pārvaldības apjomus; d. potenciāli novēršamo kļūdu skaitu; e. lietotāju pieteikumu skaitu; f. paplašina monitorējamo IT pakalpojumu komponenšu skaitu. 2. Izstrādājamo un pilnveidojamo IT pakalpojumu (IS un e-pakalpojumu) skaits, kas palielina: a. piegādāto produktu uzstādīšanas skaitu; b. IT infrastruktūras resursu skaitu, kas nepieciešami IT pakalpojumu izstrādes, testēšanas un ekspluatācijas nodrošināšanai; c. testēšanas apjomus; d. novēršamo kļūdu skaitu; e. Pieteikumu apstrādes sistēmā reģistrējamās informācijas daudzumu; f. sagatavojamo atskaišu skaitu par IT pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. 3. Jaunu IT infrastruktūras risinājumu izstrādes/paplašināšanas, ieviešanas un uzturēšanas skaits, piemēram, datu rezerves kopēšana, e-pasts, failu glabāšana, monitorinaga rīki (Zabix), IT drošības risinājumi. 2) Ģeoportāla pārziņa un turētāja funkciju nodrošināšanai 3 jaunas amata vietas. Ņemot vērā, ka atbilstoši grozījumiem Ģeotelpiskās informācijas likuma 28.pantā: "Ģeoportāla pārzinis ir VRAA. Tās funkcijas un uzdevumus, ģeoportālā ietveramās ģeotelpisko datu kopas, meta datus, kā arī ģeotelpisko datu kopu turētājiem izvirzāmās prasības un viņu pienākumus, lai nodrošinātu ģeotelpisko datu kopu un to meta datu pieejamību ģeoportālā un izmantošanu, kā arī ģeoportālā ietvertās ģeotelpiskās informācijas izmantošanas noteikumus reglamentē Ministru kabinets." Šī ir jauna funkcija, kuru jāīsteno VRAA, un tā nav saistīta ar ERAF projekta "Vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla izveidošana un nozaru ĢIS sasaiste ar portālu" īstenošanu. 3 jaunas amata vietas: - 1 sistēmu administrators Darba pienākumi - Nodrošināt ģeotelpisko informācijas sistēmu Ģeoportāls un ĢDS (turpmāk, IS) administrēšanu, sistēmas administratoram būs jānodrošina šādu funkciju izpilde: • jāuzstāda programmatūras piegādes. • jānodrošina lietojuma darbības monitorings, kļūdu ziņojumu izpēte un analīze, kļūdu novēršana. • jāsniedz 2.līmeņa atbalsts iestāžu, kuras izmantos IS, lietotājiem, apstrādājot pieteikumus par sistēmas darbības kļūdām, lokalizējot tās un nepieciešamības gadījumā piesakot IS kļūdu novēršanu programmatūras uzturētājiem. • jānodrošina ģeotelpisko tīmekļa pakalpojumu administrēšana. • jānodrošina IS lietotāju tiesību administrēšana (~ 300 ĢDS lietotāji). - 2 lietotāju atbalsta speciālisti Darba pienākumi - IS ārējo un iekšējo lietotāju atbalsta nodrošināšana, lietotāju atbalsta speciālistam būs jānodrošina šādu funkciju izpilde: • pieņemt un apstrādāt IS lietotāju un monitoringa sistēmu pieteikumus (reģistrēt, koordinēt to risināšanu, kontrolēt risināša …