Lielupes ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi upes daļai Mārupes novada teritorijā

Lielupes ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi upes daļai Mārupes novada teritorijā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Mārupes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 34/2023 Mārupē 2023. gada 30. augustā Lielupes ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi upes daļai Mārupes novada teritorijā Apstiprināti ar Mārupes novada pašvaldības domes 2023. gada 30. augusta lēmumu Nr. 44 (sēdes prot. Nr. 16) Izdoti saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 15. pantu un Zvejniecības likuma 7. panta ceturto daļu 1. Šie noteikumi nosaka Lielupes ekspluatācijas noteikumus Lielupes daļai Mārupes novada pašvaldības administratīvajā teritorijā saskaņā ar pielikumu. 2 Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks V. Kārkliņš LIELUPES EKSPLUATĀCIJAS (apsaimniekošanas) NOTEIKUMI upes daļai Mārupes novada teritorijā Izstrādātājs: Mārupes novada pašvaldība, reģ. nr. 900000128272023SatursLietotie termini un saīsinājumiIevads1. Vispārējie dati1.1. ūdens objekta nosaukums1.2. atrašanās vieta (pilsēta, novads)1.3. ģeogrāfiskās koordinātas1.4. ūdenssaimnieciskā iecirkņa kods/ūdenstilpes kods1.5. upes baseins, kurā atrodas ūdens objekts1.6. ūdens objekta veids1.7. ūdens objekta saimnieciskās izmantošanas veids2. Ūdens objekta raksturojums2.1. morfometriskais un hidroloģiskais raksturojums2.2. ūdens objekta ekoloģiskā stāvokļa raksturojums2.3. ūdens objekta un tā piekrastes joslas saistība ar aizsargājamām teritorijām un aizsargājamiem dabas objektiem2.4. ūdens līmeņa regulēšanas būvju raksturojums3. Ūdens objekta ekspluatācijas noteikumi3.2. Saimnieciskās darbības nosacījumi3.3. saimnieciskās darbības veicēja pienākumi un tiesības4. Institūcijas, kas kontrolē ekspluatācijas noteikumu ievērošanu5. Papildmateriāli5.1. Lielupes izmantošanas plāns5.2. pārskata plāns M 1:100005.3. shematisks hidromezgla plāns ar hidrobūvju un ūdens līmeņa augstuma atzīmēm (m) atbilstoši EVRS realizācijai Latvijas teritorijā5.4. ģeodēzisko darbu veikšanai sertificētas personas sastādīts akts par ūdens līmeņu mērlatas piesaisti EVRS realizācijai Latvijas teritorijā (ja saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešams regulēt ūdens objekta ūdens līmeni)5.5. zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinums par saimnieciskās darbības dēļ zivju resursiem nodarīto zaudējumu5.6. ūdens objekta saimnieciskās darbības ietekmēto pašvaldību uzskaitījums5.7. ūdens objekta kopīpašnieku saraksts6. Izmantotā literatūra un citi informācijas avotiPielikums. Lielupes izmantošanas plānsLietotie termini un saīsinājumiAizsargjosla – noteikta platība, kuras uzdevums ir aizsargāt dažāda objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību, kā arī pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu Lielupes aizsargjosla noteikta lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma) ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā; pilsētās un ciemos – teritoriju plānojumos ne mazāk kā 10 metrus plata josla gar virszemes ūdensobjekta krasta līniju, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ. Vai arī gar ūdensobjektiem ar applūstošo teritoriju* – visā tās platumā vai ne mazāk kā līdz esošai norobežojošai būvei (ceļa uzbērumam, aizsargdambim), ja aiz tās esošā teritorija neapplūst. Uz salām un pussalām – teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 20 metrus plata josla.*Teritorijas plānojumā attēlotās plūdu riska teritorijas un applūstošās teritorijas precizē lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, pamatojoties uz aktuālu augstākas detalizācijas topogrāfisko plānu.Krastmala – josla gar virszemes ūdensobjekta krastu, kas sākas no ūdens akvatorijas un nav mazāka par tauvas joslu, izņemot esošas apbūves situācijā.Kuģošanas koridors – Lielupes izmantošanas plānā noteikta akvatorija.Laipa – šo noteikumu izpratnē virs ūdens līmeņa ierīkota uzeja, kas publisko ūdeņu daļā nav saistīta ar zemi un no krasta iestiepjas ūdenstilpē, kas atrodas ūdenī paralēli vai perpendikulāri krastam, var arī vienā vai abās pusēs tai piestāt kuģošanas līdzekļi.Peldvieta – labiekārtota vieta, kas paredzēta peldēšanai.Peldvietas apsaimniekotājs – juridiska vai fiziska persona, pēc kuras iniciatīvas ir izveidota peldvieta, – ir atbildīgs par peldvietas izveidošanu, uzturēšanu, drošības un higiēnas prasību ievērošanu peldvietā, kā arī par informatīvo uzrakstu un citas ar peldvietu saistītas informācijas izvietošanu atbilstoši šo noteikumu prasībām.Piestātne – šo noteikumu izpratnē hidrotehniska būve vai tās daļa ar nepieciešamo aprīkojumu virszemes ūdensobjekta krastā un ūdenī, kas publisko ūdeņu teritorijā konstruktīvi nav saistīta ar upes gultni, kas paredzēta kuģošanas līdzekļu piestāšanai un stāvēšanai.Peldbūve – šo noteikumu izpratnē: uz pontona vai peldošas platformas izvietots objekts, kam ir konkrēta funkcija, kuras laukums ir līdz 25 m2, stāvu skaits – līdz 1, augstums līdz 8 m.Rekreācija – indivīda fizisko, garīgo un emocionālo spēju atjaunošana brīvajā laikā, tās ir sabiedriski atzītas un organizētas darbības. Rekreācijas galvenās funkcijas ir dziednieciskā (cilvēka veselības atjaunošana), izglītojošā (garīgā potenciāla attīstība) un sporta funkcija (fizisko spēju attīstība).Slips – šo noteikumu izpratnē slīpa, nostiprināta krasta daļa kuģošanas līdzekļu ielaišanai vai izvilkšanai no ūdens.Tauvas josla – sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem.Ūdens kvalitāte – ūdens sastāva un īpašību raksturojums, kas nosaka tā derīgumu konkrētam ūdens lietošanas veidam.Ūdenssporta zonas – akvatorijas, kurās iespējams rīkot ar ūdenssportu saistītu pasākumu vai sacensību organizēšanu vai izmantot sporta treniņiem1, kā arī paredzēta aktīvai atpūtai ar ūdens motocikliem, ūdensslēpošanai, airēšanai un citām saistītām nodarbēm.BIOR – starptautiski konkurētspējīgs valsts nozīmes pētniecības centrsES – Eiropas SavienībaEVRS – Eiropas vertikālā atskaites sistēmaHES – HidroelektrostacijaĪADT – Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijasĶNP – Ķemeru nacionālais parksLVAF – Latvijas vides aizsardzības fondsMK – Ministru kabineta noteikumin/a – nav attiecināmsSUP – airēšanas dēlisUBA – upju baseinu apgabalsUO – ūdens objektsVKN – vides kvalitātes normatīvsVSIA – Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildībuIevadsPubliskie ūdeņi ir nozīmīgs dabas resurss, to izmantošanai un pārvaldībai ir jābūt ilgtspējīgai, tā nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ūdens kvalitātes nepasliktināšanos un interešu saskaņotību. Lai sekmīgi īstenotu likumā "Par pašvaldībām" noteikto pienākumu rūpēties par racionālu publisko ūdeņu pārvaldību un to ilgtspējīgu izmantošanu, Zemes pārvaldības likumā pašvaldībām noteiktās valdītāja tiesības un noteikto iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldību, kur 15. panta:1. daļā noteikts, ka par vides aizsardzību atbildīgā ministrija ir valdītājs iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kas atrodas dabas rezervātos, nacionālajos parkos un dabas liegumos un nav privātpersonu īpašumā vai citas ministrijas valdījumā, un jūras piekrastes sauszemes daļai, kas atrodas dabas liegumos un nacionālo parku dabas lieguma zonā un nav privātpersonu īpašumā vai citas ministrijas valdījumā. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteiktu darbību veikšanai ir nepieciešams īpašnieka saskaņojums, par vides aizsardzību atbildīgā ministrija īpašnieka vārdā saskaņo tās valdījumā esošajos publiskajos ūdeņos veicamās darbības.2. daļā noteikts, ka vietējā pašvaldība ir valdītājs tās administratīvajai teritorijai pieguļošajiem jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kuru valdītājs nav par vides aizsardzību atbildīgā ministrija vai cita ministrija un kuri nav privātpersonu īpašumā. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteiktu darbību veikšanai ir nepieciešams īpašnieka saskaņojums, vietējā pašvaldība īpašnieka vārdā saskaņo tās valdījumā esošajos publiskajos ūdeņos veicamās darbības.Lielupes daļas publisko ūdeņu teritorijā esošo īpašumu valdījuma tiesības Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas:- Dabas aizsardzības pārvaldei – zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem: 8088 008 0168, 8088 003 0391 un 8088 002 0117;- Mārupes novada pašvaldībai zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem: 8088 007 0168, 8088 004 0110, 8088 003 0212, 8088 002 0116, 8088 007 0203, 8088 008 0167, 8088 003 0390, 8088 005 0669.Mārupes novada pašvaldības dome 2022. gada 27. aprīlī ir pieņēmusi lēmumu Nr. 18, ar kuru ir apstiprināts Darba uzdevums Nr. 1/3-6/7-2022 Mārupes novada teritorijas plānojuma 2024.–2036. gadam izstrādei, kur 2.13.5. apakšpunktā ir noteikts, ka tās administratīvajā teritorijā ietilpstošās Lielupes daļas teritorijai ir izstrādājami ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi, kam pakārtoti nosakāms arī regulējums piekrastes daļas teritorijas izmantošanai un apbūvei.Šie ekspluatācijas noteikumi izstrādāti ievērojot 2005. gada 27. decembra Ministru kabineta Nr. 1014 noteikumus "Ūdens ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtība" Lielupes upes daļai un tās atzarojumiem Mārupes novada administratīvās teritorijas robežās. Ekspluatācijas noteikumu attiecas uz upes daļu un krastmalu, un piemērojami kuģošanai, laivošanai, ūdensportam, peldēšanai, supošanai, rekreācijai un būvniecībai, tai skaitā saimnieciskās darbības veikšanai. Noteikumu izstrādē ievērotas teritorijas attīstības plānošanas, ūdens apsaimniekošanas, vides un dabas aizsardzības normatīvo aktu prasības un citi pašvaldību ūdenstilpes apsaimniekošanas dokumenti. Izstrādātā dokumenta struktūru veido vispārīgie dati par ūdensobjektu, ūdensobjekta raksturojums, ūdensobjekta ekspluatācijas nosacījumi, informācija par plāna izpildes kontroli un pielikums – Lielupes izmantošanas plāns, kas nosaka: ūdens sporta izmantošanas zonas, kuģošanas koridoru, kas ir saistošs izmantojot ūdensobjektu minētajiem mērķiem un attēlo esošas piestātnes, laivu bāzes, plūdu riska aizsargjoslas un applūstošās teritorijas, poldera baseina teritorijas, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, skatu vietas, publiski pieejamas ūdensmalas u.c.Mārupes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā definēts, ka publisko ūdeņu apsaimniekošana jāīsteno ilgtspējīgi un ievērojot stingras prasības ūdens kvalitātes nepasliktināšanai, nodrošinot brīvu piekļuvi un lietošanu publiskiem ūdeņiem, pilnveidojot ūdensmalu un rekreācijas piekļuves infrastruktūru – grāvju un upīšu šķērsojumus, veloceļus, pārvaldīt ūdensceļu izmantošanu publiskajās ūdenstilpnēs (Lielupē, Babītes ezerā u.tml.), nosakot funkcionālās zonas ūdeņu izmantošanai, plānojot papildus Lielupes šķērsojumu. Lielupes piekrastes ainavā izceļamas palieņu telpas (Baņķu palieņu pļava), kur ievērojot dabas vērtības un teritorijas applūšanas ietekmes, nodrošināmas piekļuves iespējas un dabas infrastruktūra. Mūsdienīgas ārtelpas risinājumi veidojami Zirgu salā, kā publiskā teritorija attīstāma Valtera raga teritorija, atbalstot arī ūdenssporta un ūdeņu transporta infrastruktūru. Savienojumi ar Jūrmalas valstspilsētu risināmi izstrādājot Lielupes izmantošanas plānu, veicinot ūdeņu teritorijas ilgtspējīgu un vienotu pārvaldību.Ekspluatācijas noteikumu mērķis ir saglabāt, labiekārtot un uzturēt ūdens objektu, noteikt tā izmantošanas principus, lai nepasliktinātu un uzlabotu ūdens kvalitāti (ūdens sastāva un īpašību raksturojumu, kas nosaka tā derīgumu konkrētam ūdens lietošanas veidam), nodrošinātu racionālu ūdens un bioloģisko resursu izmantošanu un aizsardzību, ievērojot tā ekoloģisko stāvokli un krastmalas aizsardzības prasības.Līdz ar to viens no instrumentiem, lai nodrošinātu ekspluatācijas noteikumu īstenošanu ir piemērot publisko ūdenstilpju nomu. Publisko ūdenstilpju nomai līdz šim bija piemērojami Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumi Nr. 918 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību", kuru regulējums neaptvēra nomas prasības visa veida publiskajiem ūdeņiem Zemes pārvaldības likuma izpratnē, nedz arī noteica mērķus, kam ūdenstilpes būtu iznomājamas.Ņemot vērā aktuālās izmaiņas un, lai noteiktu veidus, kādiem mērķiem var iznomāt publiskos ūdeņus, ir pieņemti Ministru kabineta 2022. gada 15. novembra noteikumi Nr. 719 "Publisko ūdeņu nomas noteikumi", kur 4. punktā noteikts, ka ūdenstilpes atļauts iznomāt tikai izmantošanai, kas atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, ūdenstilpes apsaimniekošanas dokumentam un vides un dabas aizsardzības normatīvo aktu prasībām. Saskaņā ar minēto Ministru kabineta noteikumu Anotācijā sniegto skaidrojumu, ar ūdenstilpes apsaimniekošanas dokumentu saprot dokumentu, kas regulē ūdenstilpē atļauto izmantošanu, ietver saimnieciskās darbības nosacījumus ūdenstilpē un ekoloģiskās kvalitātes nodrošināšanas prasības. Izmantošanas prasības var noteikt pašvaldības tematiskajā plānojumā, ūdens objekta ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumos, apsaimniekošanas plānā, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānā vai citā dokumentā, ko izstrādā un apstiprina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.Vienlaikus ar noteikumu projektu ir izdarīti grozījumi 2009. gada 11. augusta MK noteikumos Nr. 918 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību", lai novērstu normu dublēšanos, paredzot svītrot normas, kas attiecināmas uz ūdeņu nomu ar Zvejniecības likuma regulējumu nesaistītiem izmantošanas veidiem.Ūdens apsaimniekošanas likuma 17. panta pirmajā daļā noteikts, ka ūdens resursus bez maksas lieto nekomerciālam transportam, peldēšanai, ūdenssportam, ūdenstūrismam vai personiskām vajadzībām, ja ūdens lietošanai personiskām vajadzībām nav nepieciešamas normatīvajos aktos noteiktās atļaujas. Ūdens apsaimniekošanas likuma XI nodaļā ir noteikti Administratīvie pārkāpumi ūdens resursu aizsardzības un apsaimniekošanas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā.Ekspluatācijas noteikumus izstrādāja Mārupes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas pārvaldes speciālisti. Dokumenta izstrādes laikā veiktas konsultācijas un uzklausīti viedokļi no valsts un pašvaldības institūcijām, u.c. ieinteresētām personām. Noteikumu izstrādē izmantota informācija no Lielupes upju baseinu apgabala apsaimniekošanas un Plūdu riska pārvaldības plāna 2022.–2027. gadam, izmantots 2016. gadā izstrādātais Babītes novada Ainavu struktūras tematiskais plānojums, kā arī ņemti vērā Lielupes ekspluatācijas noteikumi Lielupes daļai Jūrmalas valstspilsētas teritorijā, vadlīnijas un normatīvais regulējums ūdeņu un piekrastes teritoriju pārvaldībai un izmantošanai. Sagatavojot kartogrāfisko materiālu Lielupes izmantošanas plāns (pielikums), atspoguļota aktuālā informācija par teritorijas pašreizējo un atļauto izmantošanu, dabai nozīmīgām teritorijām, kultūrvēsturiskiem objektiem, degradētām teritorijām. Ekspluatācijas noteikumi tiek saskaņoti ar pašvaldībām, valsts zinātnisko institūtu "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts", Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi un Dabas aizsardzības pārvaldi.Ekspluatācijas noteikumus izstrādāja: Mārupes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas pārvaldes speciālistes Anita Lontone-Ieviņa, Svetlana BurakaEkspluatācijas noteikumus izstrādē piedalījās: Mārupes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas pārvaldes speciālisti Dace Žīgure, Gundars ZadovskisApstiprināts: Ar Mārupes novada pašvaldības Domes 2023. gada _____. _______________ lēmumu Nr. ___. protokols Nr. ____1. Vispārējie dati 1.1. ūdens objekta nosaukumsLielupe1.2. atrašanās vieta (pilsēta, novads)Mārupes novada administratīvā teritorija1.3. ģeogrāfiskās koordinātasX 56.931Y 23.6761.4. ūdenssaimnieciskā iecirkņa kods/ūdenstilpes kods (saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras klasifikatoru)38(MK 13.07.2017. noteikumi Nr. 403 "Noteikumi par ūdenstilpju klasifikatoru")1.5. upes baseins, kurā atrodas ūdens objektsLielupes baseins1.5.1. upe, kur atrodas ūdens objektsLielupe1.5.2. attālums no ietekas citā upē, jūrā (km)Lielupes posma garums pa piketiem ir 14 840 m Mārupes novada teritorijā1.6. ūdens objekta veids: 1.6.1. dabīga ūdenstilpe (ezers, upe)dabiska upe1.6.2. dabīga ūdenstilpe ar mākslīgi mainītiem ūdens līmeņiem kopš ____. gadan/a1.6.3. mākslīgs uzpludinājums (dīķis, ūdenskrātuve) kopš _____. gadan/a1.6.4. jaunveidots uzpludinājums (ūdenskrātuve, dīķis, kanāls)n/a1.7. ūdens objekta saimnieciskās izmantošanas veids- rekreācijai, atpūtai uz un pie ūdeņiem un peldvietu izveidošanai;- amatierzvejai (makšķerēšanai);- ūdenssportam, kuģošanas līdzekļu kuģošanas koridors;- upes krastu zemes īpašnieku tiesības izmantot ūdensceļus piekļuvei saviem īpašumiem;- ierīkot ar pakalpojumu sniegšanu saistītus objektus, pieļaujama kuģošanas līdzekļu piestātņu izbūve, laipu izvietošana, peldbūvju izvietošana, slipa izbūve.2. Ūdens objekta raksturojums2.1. morfometriskais un hidroloģiskais raksturojums 2.1.1. ūdens objekta sateces baseins (km2)Lielupes kopējais sateces baseins (Latvijā un Lietuvā) ir 17 600 kv.m. Latvijā Lielupes sateces baseins izvietojusies valsts centrālajā daļā un aizņem 8875 km2 jeb 13.7 % no valsts teritorijas22.1.2. baseina relatīvā mežainība (%)Pēc Valsts meža dienesta 2018. gada datiem Lielupes upju baseinu apgabala mežainība ir samērā augsta – 44 %, kas veido kopējo platību ~3924 km2, tomēr mežiem klātās teritorijas izplatītas ļoti nevienmērīgi un tiem, 1113 km2 veido meliorētas mežu platības. No mežu augšanas apstākļu tipiem sastopami galvenokārt sausieņi – 46 % no mežiem jeb 21 % no upju baseinu apgabala kopējās platības2.2.1.3. baseina relatīvā purvainība (%)Purvi aizņem 2 % no apgabala teritorijas.2.1.4. pavasara plūdu maksimālais caurplūdums Q 1 % (m3 /s)Vidējais caurplūdums grīvā ir 106 m³/s (maksimālais 1380 m³/s, minimālais 10,6 m³/s)3, notece 170 mm/gadā. Vidējais caurplūdums var ievērojami mainīties no gada gadā. Mazūdens gadā Lielupes vidējais caurplūdums var nokristies gandrīz uz pusi – līdz 60 m3 /s, savukārt daudzūdens gadā upes vidējais caurplūdums var pārsniegt 180 m³/s.4Q 5 % (m3 /s)Nav datu2.1.5. minimālais caurplūdums Q min 30d. 95 % (m3 /s)Nav datuQ ekol. (m3 /s)93,812.1.6. normālais ūdens līmenis (NŪL) (m) atbilstoši EVRS realizācijai Latvijas teritorijāLielupe ir otrā lielākā upe Latvijā. Lielupes garums Latvijā ir 119 (kopējais garums – 130 km).Par Lielupes sākumu uzskata Mūsas un Mēmeles sateces vietu lejpus Bauskas, kur upes ūdens līmenis parasti ir daži metri virs jūras līmeņa. No Jelgavas pilsētas virzienā uz upes grīvu Lielupes kritums ir tikai 5–10 cm/km. Upes gultne atrodas daudz zemāk nekā vidējais Baltijas jūras līmenis. Tas nosaka hidroloģiskā režīma īpašo raksturu šajā Lielupes posmā – Rīgas līča mainīga uzstādinājuma rezultātā rodas atpakaļ tecējums pie augstiem jūras ūdens līmeņiem5.2.1.7. zemākais ūdens līmenis (ZŪL) (m) atbilstoši EVRS realizācijai Latvijas teritorijā-0,6 (2006. g.)2.1.8. augstākais (plūdu) 1 % ūdens līmenis (AŪL) (m) atbilstoši EVRS realizācijai Latvijas teritorijā+2,24 m vjl (1924. g. posmā no Slokas līdz grīvai)2.1.9. kopējais ūdens objekta tilpums normālam ūdens līmenim (tūkst. m3)n/a2.1.10. lietderīgais tilpums (tūkst. m3 )n/a2.1.11. virsmas laukums normālam ūdens līmenim (ha)Lielupes virsmas ūdens platība Mārupes novada teritorijā 450.5677 ha2.1.12. ūdens objekta garums (km)Lielupes garums Latvijas teritorijā ir 119 km, kopējais – 130 km2.1.13. ūdens objekta lielākais platums (km)Novada R daļā pie Gātciema – 0,47 km2.1.14. ūdens objekta vidējais dziļums (m)Upes dziļums ir 8 – 12 m, vietām 15 – 20 m62.1.15. ūdens objekta maksimālais dziļums (m)20 m2.1.16. krasta līnijas garums (km)Kreisajā krastā – 4,60 kmLabajā krastā – 13,21 km2.1.17. seklūdens zonas (dziļums mazāks par 0,5 m) platīban/a2.1.18. ilggadīgā vidējā notece gadā ūdens objektā (milj. m3)Ilggadīgais vidējais noteces slānis, kuru ietekmē nokrišņu daudzums un iztvaikošanas apjoms, Lielupes upju baseinu apgabalā mainās plašā amplitūdā, aptuveni, 3.5 km3, ar amplitūdu no 1.9 km3 līdz 5.9 km3 gadā. Procentuāli vislielāko daļu no gada noteces veido pavasara notece (40–42 %).2.1.19. ietekmēto zemju platība normālam ūdens līmenim (ha)n/a2.2. ūdens objekta ekoloģiskā stāvokļa raksturojumsLielākā daļa Lielupes UBA upju un ezeru ŪO (respektīvi, 64 % un 61 %) pieder pie vidējas ekoloģiskās kvalitātes / potenciāla klases. Salīdzinot ar iepriekšējo novērtējuma ciklu, ir samazinājies sliktas un ļoti sliktas kvalitātes upju ūdensobjektu īpatsvars, bet palielinājies vidējas kvalitātes upju ŪO īpatsvars.2.2.1. prioritārie ūdeņi (ūdens objekta atbilstība normatīvo aktu prasībām par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti)Saskaņā ar MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" Lielupe ir noteikta par prioritārajiem karpveidīgo zivju ūdeņiem.2.2.2. ūdens objekta hidroloģiskā režīma ietekme uz pieguļošo platību gruntsūdens līmeņiemKopumā Lielupes (Mārupes administratīvajā teritorijā) hidroloģiskā režīma ietekme uz pieguļošo zemju gruntsūdeņu līmeņiem ir neliela, jo Lielupes ūdens līmenis netiek regulēts ar hidrotehniskām būvēm. Dabisku procesu (pali u.tml) izraisītās gruntsūdens līmeņa izmaiņas vērtējamas kā īslaicīgas, un tās nerada pastāvīgas gruntsūdens līmeņa izmaiņas piegulošajās platībās. Zemākajās teritorijās – pazeminājumā ap Babītes ezeru un Lielupes palienē, ir izveidoti polderi ar aizsargdambjiem augstā grunstūdens līmeņa un palu ūdeņu pārvaldīšanai. Relatīvi augstāks virs jūras līmeņa ir Tīreļu līdzenums, kur lielās platībās ir izveidojušies augstie purvi (Cenas tīrelis, Rāvājs, Gailīšu purvs), kuru ūdeņi tiek novadīti uz Babītes ezeru.72.2.3. hidrobiocenožu raksturojums, tajā skaitā dati par kopējo un virsūdens aizaugumu (%)Ziemām kļūstot siltākām, upe retāk aizsals, samazinās pavasara palu intensitāte. Pavasara palu laikā upe attīrās no sanešiem, aizaugama un nogulumiem. Paliem mazinoties, ūdensteces mazāk efektīvi attīrās no aizauguma un tajās uzkrājas barības vielas, kas pasliktina ūdens kvalitāti un veicina upes aizaugšanu. Siltākas ziemas var veicināt arī svešzemju un invazīvo sugu izplatīšanos. Ir prognozēts, ka nākotnē pagarināsies arī veģetācijas periods, veicinot eitrofikāciju – aizaugšanu, garākus ūdens ziedēšanas periodus8.2.2.4. ihtiofaunas raksturojums2021. gadā norisinājās LVAF finansētais projekts "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā"9, ko īsteno Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR". Projekta ietvaros tika novērtēta katras upes esošā un potenciālā nozīme zivju faunas saglabāšanai, balstoties uz upes raksturlielumiem un nozīmīgākajām identificējamajām ietekmēm (zivju migrācijas šķēršļi, gultnes iztaisnošana meliorācijas ietvaros, HES ekspluatācija un piegulošās zemes izmantošana u.c.). Lielupe ierindojas saraksta pirmajā desmitā, kas liecina, ka ir nepieciešams veikt kvalitātes uzlabošanas pasākumus, proti, nodrošinot zivju migrāciju un mazinot un novēršot meliorācijas, lauksaimniecības un cita veida nelabvēlīgā ietekmes.Lielupes lejtecē ir plata potamāla tipa ūdenstece (tipiska līdzenumu upe), kurā dominē lēnteču biotopi, savukārt Lielupes augštecē augšpus Mežotnes un tās baseina ūdenstecēs sastopami arī ritrāla tipa biotopi. Lielupe ir savienota ar Rīgas jūras līci, Babītes ezeru un Daugavas lejteci.10Kopumā Lielupes baseinā novērots vairāk nekā 40 saldūdens un ceļotājzivju sugu. Taču to izplatība visā upes garumā, kā arī Lielupes pietekās nav viendabīga. Upes gultni galvenokārt klāj smiltis vai dūņas, un augu valsti veido ezeriem raksturīgas sugas (sugas uzskaitītas alfabēta secībā): akmeņgrauzis Cobitis taenia, asaris Perca fluviatilis, ausleja Leucaspius delineatus, ālants Leuciscus idus, bārdainais akmeņgrauzis Barbatula barbatula, deviņadatu stagars Pungitius pungitius, karpa Cyprinus carpio, karūsa Carassius carassius, kaze Pelecus cultratus, ķīsis Gymnocephalus cernua, lasis Salmo salar, līdaka Esox lucius, līnis Tinca tinca, plaudis Abramis brama, pīkste Misgurnus fossilis, plekste Platichthys flesus, plicis Blicca bjoerkna, rauda Rutilus rutilus, rudulis Scardinius erythrophthalmus, salaka Osmerus eperlanus, salate Leuciscus aspius, sams Silurus glanis, sapals Squalius cephalus, sīga Coregonus spp., spidiļķis Rhodeus sericeus, strauta nēģis Lampetra planeri, sudrabkarūsa Carassious gibelio, taimiņš Salmo trutta, trīsadatu stagars Gasterosteus aculeatus, upes nēģis Lampetra fluviatilis, vēdzele Lota lota, vīķe Alburnus alburnus, vimba Vimba vimba, zandarts Sander lucioperca, zutis Anquilla anquilla u.c.Šo noteikumu kontekstā par prioritārajām zivju sugām var uzskatīt Lielupes lejtecē zivsaimnieciski svarīgākās zivju sugas un nozīmīgākās aizsargājamo zivju sugas. Rūpnieciskā zveja Lielupē netiek veikta. Spriežot pēc vēsturiskajiem nozvejas datiem, informācijas par makšķernieku lomiem Lielupes baseinā organizētajā licencētajā makšķerēšanā, kā arī informācijas par makšķernieku lomiem citās lielajās upēs, var secināt, ka lomu pamatmasu veido 5–6 sugu zivis: līdaka, rauda, asaris, plaudis, plicis un sudrabkarūsa. To migrācijas laikā makšķerēšanā nozīmīgas ir arī vimbas un salakas. Par sugu aizsardzībā nozīmīgākajām sugām var uzskatīt anadromās sugas (lasis, taimiņš un upes nēģis), kas iekļauti vairākos nacionālajos un starptautiskajos sugu aizsardzības normatīvajos aktos, un zuti, kuru Eiropas populācijas saglabāšanai tiek veikti Eiropas Savienības mēroga pasākumi. Citu aizsargājamo sugu (akmeņgrauzis, spidiļķis u.c.) populāciju saglabāšanā Lielupes lejteces nozīme ir neliela11.2.2.5. ekoloģiskā stāvokļa novērtējums un to ietekmējošie faktoriPlaši par Lielupes UBA ekoloģisko stāvokli un ķīmisko kvalitāti aprakstīts Lielupes upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un Plūdu riska pārvaldības plānā 2022.–2027. gadam. Lielākā daļa (64 %) Lielupes UBA upju ūdensobjektu pieder pie vidējas ekoloģiskās kvalitātes / potenciāla klases. Samazinājies sliktas un ļoti sliktas kvalitātes ūdensobjektu procentuālais sadalījums – to daudzums krities no 40 % uz 26 % no kopējā monitorēto ūdensobjektu skaita. Kopumā Lielupes UBA ir 7 augstas un labas kvalitātes upju ūdensobjekti, kas veido 9 % no ūdensobjektu kopskaita. Ļoti slikta ekoloģiskā kvalitāte ir 3 ūdensobjektos un ļoti slikts ekoloģiskais potenciāls ir 2 mākslīgi veidotos ūdensobjektos, kas kopā veido 7 % no ūdensobjektu skaita. Salīdzinot ar iepriekšējo monitoringa ciklu 2009.–2014. g., 2015.–2019. gadā Lielupes UBA Babītes ezera (E032SP) ekoloģiskais potenciāls no slikta paaugstinājies uz vidēju. Jāpiebilst, ka ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes/potenciāla kvalitātes izmaiņas pārsvarā ir saistītas ar izmaiņām novērtējuma metodikā. Lielupes ekoloģiskais stāvoklis jāvērtē kopā ar ūdensobjekta ķīmisko kvalitāti. Lielupes UBA ūdensobjektu ķīmiskā kvalitātes detalizēts novērtējums veikts Lielupes upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un Plūdu riska pārvaldības plānā 2022.–2027. gadam, balstoties uz Direktīvas 2008/105/EK (16.12.2008.) iekļautajām vielām saskaņā ar VKN no direktīvas 2013/39/ES un atsevišķi uz jaunajām vielām no direktīvas 2013/39/ES (vielu Nr. 34–45). VKN Latvijā ietverti MK not. Nr. 118 (12.03.2002.) 1. pielikuma 1. tabulā. Jāpiebilst, ka ķīmiskās kvalitātes vērtējumā nav iekļauti monitoringa stacijas Ķemeru purvs, Zvirbuļu strauts, hidroprofils dati, jo stacija nav reprezentatīva ūdensobjektam L126 (Vēršupīte).Kopumā, vērtējot pēc direktīvas 2008/105/EK vielām ūdenī, ķīmiskā kvalitāte bijusi slikta 18 ūdensobjektos no 22, kuros mērītas šīs vielas. Gandrīz visi pārsniegumi bijuši visur esošo noturīgo, bioakumulatīvo un toksisko (PBTs) vielu dēļ (vielām ar numuru direktīvā 2013/39/EK Nr. 28 – benz(a)pirēns, benz(b)fluorantēns, benz(g,h,i) perilēns; Nr. 21 – dzīvsudrabs, Nr. 44 – heptahlors un heptahlora epoksīds), kas parāda to, ka slikta ķīmiskā kvalitāte ir visur esošo vielu dēļ un to ierobežošanai ir nepieciešami reģionāli vai internacionāli pasākumi.12 Lielupes UBA lielākie piesārņojošie avoti ir lauksaimniecība, notekūdenī, kas Lielupes UBA plānā tiek vērtēti kā būtiska. Jāpiebilst, ka liela daļa Lielupes upju baseinu apgabala noteces veidojas ārpus Latvijas teritorijas, jo aptuveni puse apgabala ietilpst Lietuvas teritorijā, līdz ar to vērtējot pārrobežu slodžu ietekmi, jāņem vērā, ka ne visa pierobežas monitoringa postenī reģistrētā piesārņojošas vielas sasniedz Baltijas jūru, bet izgulsnējas Lielupes gultnē. Lielupes baseinā no svešzemju sugām, kuras Latvijā iekļautas invazīvo sugu sarakstā, konstatētas sešas sugas, kuru ietekme saistīta ar ūdeņos mītošām sugām, ūdeņu biotopiem. Tās ir Kanādas elodeja Elodea canadensis, Sānpelde Pontogammarus robustoides, Mizīda Paramysis lacustris, Signālvēzis Pacifastacus leniusculus, Ķīnas cimdiņkrabis Eriocheir sinensis, Dzeloņvaigu vēzis Orconectes limosus.2.3. ūdens objekta un tā piekrastes joslas saistība ar aizsargājamām teritorijām un aizsargājamiem dabas objektiemVeicot teritorijas izpēti, Lielupes un tās piekrastes joslā Mārupes novada teritorijā ir apzinātas aizsargājamās dabas teritorijas un nozīmīgas dabas vērtības, kas veido vienotu Lielupes ainavu telpu, kas ir saglabājama. Nozīmīgākie dabas vērtību un aizsargājamo dabas teritoriju ietekmējošie faktori ir hidroloģiskais režīms, piesārņojums ar biogēnajiem elementiem, detrīta un dūņu uzkrāšanās u.c. ietekmējošie faktori piekrastes joslā. Lai mazinātu ietekmi uz Lielupes ainavas telpu un aizsargājamām dabas vērtībām, apsaimniekotajam un pieguļošo teritoriju īpašniekiem ir jāņem vērā dabas vērtību aizsardzības plāni, normatīvie akti un vadlīnijas dabas vērtību saglabāšanai. Tālāk ir uzskaitītas tās dabas vērtības, kuras skar Mārupes novada teritorijas Lielupes posma daļu.Ķemeru nacionālais parksĶemeru nacionālais parks ir dibināts 1997. gadā13 kā bioloģiski ļoti vērtīga teritorija, kas izveidota, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību. ĶNP ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, Natura 2000 teritorija (ar Natura 2000 kodu LV0200200), kā arī – Ramsāres konvencijas "Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi" aizsargāta starptautiski putniem nozīmīga mitrāju teritorija, jeb – Ramsāres teritorija. ĶNP ir "C" tipa Natura 2000 teritorija, kas atbilstoši ES direktīvai "Par savvaļas putnu aizsardzību" (79/409 EEK) un direktīvai "Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību" (92/43 EEK) noteikta Eiropas nozīmes aizsargājamo biotopu un sugu, tajā skaitā putnu un biotopu aizsardzībai. ĶNP atrodas Latvijas centrālā daļā – Tukuma novada, Jūrmalas valstspilsētas, Mārupes novada un Jelgavas novada teritorijā.ĶNP aptver 36 184 ha lielu teritoriju, lielāko daļu teritorijas - 53 % aizņem meži (lapkoku, skujkoku, jauktu), 19 % purvu, 13 % krūmāji, 5 % ūdenstilpju, 5 % ganības un dabiskās pļavas, 5 % dažādas lauksaimniecības zemes (neskaitot ganības) un ar ražošanu un pilsētvidi saistītas teritorijas. ĶNP atrodas Latvijā lielākais un vērtīgākais melnalkšņu mežu masīvs. Teritorijā ir trīs augsto purvu masīvi ar kopējo platību 8 477 ha, kuriem raksturīgs liels skaits purvu ezeru. Lielākais ir Ķemeru tīrelis (5 762 ha). Ūdenstilpju krastosir palieņu zālāji un mitri zālāji. Sēravotus pie Dūņiera ezera un Raganu purvā ieskauj bagātīga purva veģetācija. Ģeoloģiski interesanti ir Krāčukalni un Zaļā kāpa, kas ir senās Litorīnas jūras krasti14. Lielupe plūst gar ĶNP austrumu robežu, līdz ar to apsaimniekotājam un nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuru nekustamie īpašumi robežojas ar Ķemeru nacionālā parka teritoriju, jāievēro un jāveic teritorijas apsiamniekošana atbilstoši Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānam un pārējiem saistošiem normatīvie aktiem.Babītes ezersDabas lieguma "Babītes ezers" kopējā platība ir 2988,3 ha. Dabas liegums ietver visu Babītes ezera teritoriju un daļu no apkārtējām teritorijām. Babītes ezers pēc platības ir septītais lielākais ezers Latvijā. Seklais ezers un tā apkārtne ir nozīmīga putnu koncentrācijas vieta.Ilgtermiņa apsaimniekošanas mērķis: Dabas liegums "Babītes ezers" saglabāts kā ūdensputniem nozīmīga barošanās, ligzdošanas un spalvu mešanas vieta un nozīmīga atpūtas vieta migrāciju laikā, kā arī īpaši aizsargājamo saldūdens un pļavu biotopu atradne.15Dabas liegumā " Babītes ezers" konstatēti divi Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamie biotopi: Dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju (Eiropas biotopu klasifikatora kods 3150); Upju palieņu pļavas (6450). Dabas liegumā konstatētas vairākas Latvijā un Eiropā retas un aizsargājamas sugas: 22 Eiropas nozīmes un 31 Latvijas nozīmes īpaši aizsargājama putnu suga; 3 Eiropas nozīmes aizsargājamas zīdītāju sugas; 3 Eiropas nozīmes aizsargājamās zivju sugas.16Lielupi un Babītes ezeru savieno lielā gāte, kuras aptuvenais garums ir 1,5 km. Lielupes ūdeņi pa lielo gāti ezerā ieplūst palu laikā. 1816.–1817. gados tika izrakta Spuņupe, kas savieno Babītes ezeru ar Lielupi iepretī Valteriem. 20. gadsimtā Spuņupe tika aizbērta un to šķērso autoceļš Rīga–Ventspils (A10). 1988. gadā ezera ziemeļaustrumu galā tika izrakts Varkaļu kanāls uz Lielupi, tādējādi nodrošinot caurplūdi visa ezera garumā. Babītes ezera teritorijā un pieguļošajās teritorijās saistoši ir MK noteikumi Nr.409 "Dabas lieguma "Babītes ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kur jāievēro apsaimniekojot un attīstot teritorijas.Īpaši aizsargājamie biotopi Mārupes novada administratīvajā teritorijā Lielupes posmam:Lielupē un tās piekrastes posmā Mārupes novadā saskaņā ar Dabas datu pārvaldības sistēmas datubāzi "Ozols" ir konstatēti vairāki biotopi – Mežainās piejūras kāpas, Upju straujteču un dabisku upju posmu biotops, Palieņu zālāji, Sausi zālāji kaļķainās augsnēs, Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs, Parkveida pļavas un ganības, Veci vai dabiski boreāli meži.1) Mežainas piejūras kāpas ir ilgstoši dabiski vai pusdabiski meži uz piejūras kāpām ar labi attīstītu kokaudzes struktūru un raksturojošo, ar mežu saistīto sugu kopu. Biotopa pionierstadija ir gan bērzu Betula spp., gan jaukti meži ar lapu kokiem, gan pioniermeži ar balto vītolu Salix alba mitrās starpkāpu ieplakās, kas attīstās par pārmitru jauktu mežu vai dumbrāju. Augu sugu sastāvs ir izteikti variabls atkarībā no katras vietas lokālajām īpatnībām un stāvokļa. Šajā biotopā iekļauj arī pusdabiskus mežus ar tipisku zemsedzi, kas attīstījušies no stādītiem mežiem.17Apdraudošie faktori: gan vēsturiski, gan mūsdienās mežainas piejūras kāpas apdraud vairāki – galvenokārt cilvēka darbības izraisīti – faktori. Būtisku negatīvu ietekmi rada intensīva mežizstrāde, t.sk. vienlaidu izcirtumu veidošana un apmežošana ar egli, kā arī nepiemērota augsnes sagatavošana, jo īpaši uzarot. Tiešā jūras piekrastē biotopu negatīvi ietekmē rekreācija, kas nereti veicina arī vides eitrofikāciju, kā rezultātā būtiski mainās augu sabiedrību struktūra un sastāvs. Biotopu negatīvi ietekmē apbūve, t.sk. ceļu rekonstrukcija un jaunbūve. Pēdējo 200 gadu laikā biotops pēc platības un kvalitātes ir sarucis galvenokārt apdzīvotu vietu attīstīšanas rezultātā. Papildus negatīvs faktors ir apstādījumu un apstādījumu mazo arhitektūras formu ierīkošana un uzstādīšana līdztekus vai pēc apbūves, kas būtiski negatīvi ietekmē biotopu floristisko sastāvu un veģetācijas telpiskās struktūras, kā arī lokālo ainavu. Atsevišķos gadījumos biotopu negatīvi ietekmē smilts iegūšana, kas samazina eolo nogulumu apjomu un platību.Apsaimniekošana: mežainu piejūras kāpu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai piemērotākā apsaimniekošana ir netraucēta biotopa attīstība, dabiskā hidroloģiskā režīma saglabāšana un antropogēnās slodzes kontrole. Trūkstot nepieciešamo labvēlīgo traucējumu apjomam, tie jāaizstāj ar atbilstošiem biotehniskiem pasākumiem, piemēram, koku un krūmu retināšanu, kontrolētu dedzināšanu, zemsedzes irdināšanu. Apsaimniekojot mežainas piejūras kāpas saimnieciskos mežos, ierobežojama kailcirtes platība un augsnes sagatavošana ar aršanu, bet veicināma augsnes sagatavošana ar kontrolētu dedzināšanu (Ikauniece, 2016). Uz šo biotopu attiecas arī visiem mežu biotopiem kopīgie apsaimniekošanas pasākumi18.2) Upju straujteces un dabiski upju posmi:Upju straujteces un dabiski upju posmi – Eiropā un Latvijā īpaši aizsargājams biotops. Šī dzīvotne ietver upju straujteces – upes un upju posmus ar akmeņainu vai oļainu gultni un strauju ūdens tecējumu, kā arī visus citus dabiskos, nepārveidotos upju posmus neatkarīgi no straumes ātruma. Straujteces un dabiskie upes posmi ietver gan ūdens, gan krasta un arī piekrastes zonas. Lielupes posmā Mārupes novadā ir konstatēts upju straujteces un dabiskais upju posmu biotops.Ūdensteces ir atklātas sistēmas, kuras, savācot to sateces baseina ūdeņus, ir saistītas ar plašām apkārtējām teritorijām. Tādējādi upju biotopa stāvokli ietekmē gan pašā upē, gan tās sateces baseinā notiekošais. Upē notiekošais visbiežāk rada upes hidromorfoloģiskās (straumes, gultnes parametru un krasta apauguma struktūras) izmaiņas. Ūdeņu piesārņošana ir saistāma ar sateces baseinā notiekošo un ir atkarīga no saimnieciskās darbības intensitātes.19 Biotopam raksturīgs lielāks dabiski izgaismotu upes posmu īpatsvars. Izgaismotie un noēnotie piekrastes posmi veido mozaīku. Dominējošais gultnes substrāts ir smalka ar dūņām un dažāda rupjuma detrītu klāta smilts, arī tajās ir sastopami ar akmeņainu un granšainu gultni klāti posmi. Šādas upes daļas ir bioloģiski daudzveidīgākās un aizsargājamas. Aizsargjoslas ir izveidotas, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām – ūdenstecēm, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās un saglabātu apvidum raksturīgo ainavu. Biotopa dabiskā attīstība jeb sukcesija ir cieši saistīta ar upes sateces baseinā un pašā upē notiekošo. Mārupes novadā Lielupes upes posms noēnojums veidojas gar mežu joslām, bet proporcionāli pret visu upes platumu, noēnojums ir nebūtisks. Noēnotajos upes posmos zemākas ūdens temperatūras dēļ izšķīst vairāk skābekļa. Taču primārā produkcija un ūdens pašattīrīšanās spēja šādos upju posmos ir zemāka, jo gaismas trūkuma dēļ tajos neveidojas dzīvo organismu apaugums jeb biofilma. Mazāk noēnotajos upju posmos ir būtiski lielāks zivju sugu skaits un arī sugas īpatņu skaits.19 Piekrastes veģetācija ūdeņu ekosistēmu ietekmē tieši – ne tikai radot noēnojumu, bet arī ar lapu nobirām veidojot papildu barības vielu daudzumu. Savukārt koku un lakstaugu sakņu sistēmai ir nozīmīga loma krastu stabilizēšanā. Atsevišķu koku sugu atrašanās ūdensteču krastos upi var ietekmēt arī nelabvēlīgi.Apsaimniekošana: laba upes funkcionalitāte nodrošina ne tikai augstu biotopa kvalitāti, bet tai ir nozīme labas ekoloģiskās kvalitātes uzturēšanā (ko nosaka Ūdens struktūrdirektīva), kas nozīmē neizmainītas dzīves vietas uzturēšana visām upes tipam raksturīgajām sugām. Apsaimniekošanas mērķis ir atjaunot vai pastiprināt upes funkcijas, kas nodrošina: caurteci dabiskos apstākļos; pašattīrīšanās potenciālu; dzīves apstākļus upes tipam raksturīgajām sugām; netraucētu organismu migrāciju lejup un augšup pa straumi.193) Palieņu zālāji ir dabiski zālāji upju un ezeru palienēs, kuri applūst pavasara palos. Palienēs var būt ļoti dažādi zālāji, gan ļoti sausi, gan mitri, gan arī pastāvīgi slapji, tādēļ veģetācija ir ļoti dažāda – gan zema un skraja, gan augsta (līdz 2 m) un bieza.Minimālās kvalitātes prasības biotopam: iekļaujami tie zālāji, kuri atbilst vispārējiem ES nozīmes zālāju biotopu kvalitātes kritērijiem un kuru augājā noteicošās ir šo biotopu raksturojošās augu sugas un sabiedrības. Zālājam ir jābūt applūstošam un tajā ir jābūt tipiskai palieņu zālāju veģetācijai ar tipiskām palienēs dominējošām augu sugām. Apsaimniekošana: ganīšana vai pļaušana.204) Sausi zālāji kaļķainās augsnēs ir sausi un gandrīz sausi zālāji neitrālās un bāziskās barības vielām nabadzīgās augsnēs. Minimālās prasības biotopam: iekļaujami tie zālāji, kuri atbilst vispārējiem. ES nozīmes zālāju biotopu kvalitātes kritērijiem un kuru augājā noteicošās ir šo biotopu raksturojošās augu sugas un sabiedrības.Apsaimniekošana: ganīšana un/vai pļaušana. Pieļaujama vienreizēja dedzināšana, pirms tam saskaņojot ar Dabas aizsardzības pārvaldi, un uz Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas pamata, saskaņot ar Mārupes novada pašvaldību.5) Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs ir pļavas un ganības vairāk vai mazāk mitrās, barības vielām nabadzīgās augsnēs (slāpeklis, fosfors), kurās raksturīgs svārstīgs mitruma režīms. Tās veidojas vietās ar ekstensīvu apsaimniekošanu, dažkārt tās pļauj. Izdalāmi divi apakštipi: neitrālās līdz kaļķainās augsnēs ar mainīgu ūdens līmeni, relatīvi sugām bagātas (Eumolinion), augsne dažkārt kūdraina un vasarā izžūst; skābākās augsnēs Junco-Molinion (Juncion acutiflori), izņemot sugām nabadzīgas pļavas vai pļavas degradētās kūdras augsnēs. Daudzveidīgā apsaimniekošana Latvijā ļāvusi izveidoties dažādām augu sabiedrībām, un šim biotopam atbilst arī tās pļavas un ganības, kurās nedominē molīnija (tā var nebūt vispār), bet ar lielu segumu ir sastopamas citas savienības Molinion raksturīgās sugas (piem., zilganā seslērija Sesleria caerulea, zilganais grīslis Carex flacca, sāres grīslis C. panicea u.c.)Minimālās kvalitātes prasības biotopam: iekļaujami tie zālāji, kuri atbilst vispārējiem ES nozīmes zālāju biotopu kvalitātes kritērijiem un kuru augājā noteicošās ir šo biotopu raksturojošās augu sugas un sabiedrības. Biotops neiekļauj monodominantas molīnijas audzes nosusinātos purvos.Apsaimniekošana: ganīšana vai pļaušanas un ganīšanas kombinēšana21.6) Parkveida pļavas un ganības ir veģetācijas komplekss, kas sastāv no skrajmežiem, izklaidus kokiem vai koku un krūmu grupām, kas mozaīkveidā mijas ar klajām pļavu laucēm. Raksturīgākās koku sugas ir parastais ozols Quercus robur, parastā liepa Tilia cordata, goba Ulmus glabra, vīksna Ulmus laevis un osis Fraxinus excelsior. Mūsdienās tikai neliela daļa šā biotopa tiek apsaimniekota. Tradicionālā apsaimniekošana bijusi vairāku darbību kombinācija – siena vākšana, ganīšana, kā arī koku zaru izmantošana. Šis ir sugām bagāts veģetācijas komplekss ar retām vai apdraudētām pļavu sugām un bagātīgu epifītisko sūnu un ķērpju floru. Daudzas apdraudētas sugas sastopamas uz veciem, daļēji klajos apstākļos augušiem kokiem. Biotops ietver gan pašlaik apsaimniekotas vietas, gan jau aizaugušas vietas ar vecajiem kokiem, kas veidojušies tradicionālās apsaimniekošanas rezultātā. Biotopā neietilpst pamestas un apmežojušās klajas pļavas.Minimālās kvalitātes prasības biotopam: galvenais kritērijs – biotopā ir jābūt parkveida līdz skrajmežu kokaudzēm raksturīgās formas kokiem. Ja situācija atbilst klaja dabiska zālāja nošķiršanas no meža vai krūmāja minimālajiem kvalitātes kritērijiem vai arī tā piekļaujas klajam zālājam, biotopu sāk atzīmēt, ja tiek konstatēti vismaz trīs dzīvotspējīgi pirmā stāva parkveida koki. Nereti biotops var arī atrasties dziļāk mežā un būt apmežojies, bet tad dzīvotspējīgajiem parkveida kokiem jāveido plašāka kopaina.Apsaimniekošana: atbilstoša apsaimniekošana ir noganīšana vai pļaušana siena vākšanai, vai arī ganīšanas un pļaušanas kombinācija. Tradicionālās apsaimniekošanas sastāvdaļa ir bijusi arī atsevišķu parkveida koku un krūmu vai to zaru nociršana izmantošanai saimnieciskām vajadzībām. Ja nav iespējama biotopa noganīšana vai arī tā nav iespējama pietiekami intensīva, lai pilnībā ierobežotu atkārtotu biotopa aizzelšanu, tad pagaidu risinājumā kokaudzes stāvam nepieciešamos apstākļus iespējams uzturēt, periodiski veicot atjaunojušos nevēlamo koku un krūmu izciršanu.7) Veci vai dabiski boreāli meži ir dabiski veci meži, kā arī jauni meži, kas dabiski attīstījušies pēc ugunsgrēkiem. Vecie meži pārstāv vēlīnas sukcesijas stadijas, un tiem raksturīga neliela saimnieciskās darbības ietekme, vai tās nav nemaz. Mūsdienās no dabiskiem veciem mežiem to pirmatnējā izplatības reģionā atlikuši vien nelieli fragmenti. Intensīvas mežsaimniecības rezultātā mežos samazinājies dabisko mežu elementu daudzums – atmiruši un atmirstoši koki, izzūd mežaudzes, kuru struktūru veido dažādu sugu, izmēru un vecuma koku sajaukums un kurām raksturīgs noturīgs mikroklimats. Veci dabiskie meži ir dzīvotne daudzām apdraudētām sugām, īpaši sūnām, ķērpjiem, sēnēm un bezmugurkaulniekiem (galvenokārt vabolēm). Daļa no mūsdienu vecajiem dabiskajiem mežiem ir cilvēka ietekmēti, tomēr tajos saglabājušās daudzas dabisko mežu īpašības. Saistībā ar dabisko meža ugunsgrēku lomu boreālajā reģionā tajos bijušas sastopamas arī jaunākas dabiskas šo mežu attīstības stadijas pēc ugunsgrēkiem. Mūsdienās šādas situācijas ir retas, jo notiek efektīva mežu aizsardzība no ugunsgrēkiem. Deguši meži ir ļoti nozīmīga dzīvotne daudzām apdraudētajām sugām. Tipiskā nodegušā dabiskā mežā parasti ir liels apjoms mirušas degušās koksnes un dažādā biezībā saglabājušies dzīvie koki, kas ir labi apstākļi, lai notiktu meža dabiska atjaunošanās. Šā meža veģetācijas raksturs boreālajā reģionā variē atkarībā no tā, vai tas atrodas dienvidu vai ziemeļu daļā u.tml.Apsaimniekošana: atkarībā no galvenās aizsardzības vērtības un tās apdraudējuma veida iespējami visi meža biotopu apsaimniekošanas veidi.Lielupes ainavu telpas.Babītes pagastā sastopama liela ainavu daudzveidība. 2016. gadā Babītes pagastā tika izstrādāts Babītes novada Ainavu struktūras tematiskais plānojums21. Lielupes ainavu telpā ietilpstošas ir ūdeņu un mitrzemju ainavu tips, Meža ainavu tips, Poldera pļavu ainavas.Nozīmīga ūdeņu telpa novadā ir Lielupe, kas nosaka ne tikai ainavas vizuālās vai dabas vērtības, bet kopā ar savu atzaru (Spuņņupi) ir būtiski ietekmējusi cilvēka saimniecisko darbību tās tuvumā. Pirmkārt, tās ir seno zvejniekciemu un muižu teritorijas, kas ir izveidojušās Lielupes krastos – nozīmīgākās no tām ir Pavasaru un Salas muižas, Gātciems, Līkumciems, Spuņciems. Otrkārt apkārtnes sakrālās ainavas – Lielupes krastos ir atradušās divas baznīcas, kas saskaņā ar vēsturiskiem materiāliem, ir gājušās bojā upes erodējošās darbības dēļ. Viena no tām – Sv. Jāņa baznīca (grāfa Mellīna 18. gs. beigu kartē iezīmēta līkumā pie Gātciema), otra – Sv. Bērtuļa baznīca ir atradusies pie Ķīšu mājām (Belte). Mūsdienās Lielupes ūdensmalām ir augsta rekreatīvā vērtība, taču vienlīdz Lielupes krasti ir daudz problēmsituāciju vietas (pieejamības nodrošinājums, krastu aizaugšana, upes erodējošā darbība, privātās apbūves intensificēšanās u.c.).Lielupes ainavu telpā tiek izdalītas sešās raksturīgākās ainavu telpas – Lielupes–Gātes ainavas telpa, Lielupes loku ainavas telpa, Spuņņupes ainavas telpa, Varkaļu kanāla ainavas telpa, Zirgu salas ainavas telpa, Baņķa ainavas telpa, tās vērtējot pēc novietojuma, sociālo funkciju raksturojuma, vēsturiskās ainavas veidošanās procesa, mūsdienu pārmaiņu procesiem, vērtībām un nozīmīgākajiem elementiem, problēmsituācijām un iespējamiem riskiem.22Rekomendācijas tālākai ainavu veidošanai – nepieļaut Lielupes ainavu telpā (ārpues ciemu robežām un aizsargjoslu teritorijās) jaunas individuālas apbūves veidošanos. Lielupes aizsargjoslas teritorijas nožogošanu un tiešā krasta tuvumu. Tur kur tas ir iespējams, atvērt Lielupes ainavas skatu. Spuņņupes ainavas telpai uzlabot ūdensmalu pieejamību šosejas Lielupes pusē, apsvērt iespēju pašvaldībai pārņemt apsaimniekošanā rekreācijai labiekārtoto kanālu. Veidot, Zirgu salu kā rekreācijas teritoriju, veidojot savienojumu, izveidojot gājēju un velosipēdistu tiltu. Baņķa ainavas telpā skatu torņa izveide Baņķa un Jūrmalas pilsētas Dubultu ainavas vērošanai. Atsevišķās vietās (kur tas ir iespējams) nodrošināt pieejamību ūdensmalām.232.4. ūdens līmeņa regulēšanas būvju raksturojumsNav attiecināms saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1014 "Ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtība" 7. punkta pamata.2.4.1. aizsprosta virsas augstuma atzīme (m) atbilstoši EVRS realizācijai Latvijas teritorijā2.4.2. aizsprosta virsas platums (m)2.4.3. aizsprosta virsas garums pa asi (m)2.4.4. aizsprosta nogāžu slīpums augšas bjefā un lejas bjefā2.4.5. aizsprosta nogāžu nostiprinājuma materiāls augšas bjefā un lejas bjefā2.4.6. ūdens novadbūves tips2.4.7. ūdens novadbūves pārgāzes augstuma atzīme (m) atbilstoši EVRS realizācijai Latvijas teritorijā2.4.8. ūdens novadbūves dibena augstuma atzīme (m) atbilstoši EVRS realizācijai Latvijas teritorijā2.4.9. hidroelektrostacijas vai dzirnavu raksturojums2.4.9.1. aprēķina spiediens (m)2.4.9.1. aprēķina caurplūdums (m3/s)2.4.9.1. turbīnu tips2.4.9.1. turbīnu skaits2.4.9.1. turbīnu jauda (kW)2.4.9.1. pievadkanāla garums (m)2.4.9.1. atvadkanāla garums (m)2.4.9.1. upes posma garums starp pievadkanālu un atvadkanālu (m)3. Ūdens objekta ekspluatācijas noteikumi:3.1. Hidrotehnisko būvju ekspluatācijas nosacījumi:Nav attiecināms saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1014 "Ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtība" 7. punkta pamata.Informācijai:Lielupes palienē Mārupes novada teritorijā ir izveidoti polderi ar aizsargdambjiem un polderu sūkņu stacijām, augstā grunstūdens līmeņa un palu ūdeņu pārvaldīšanai.Saskaņā ar Meliorācijas kadastra informācijas sistēmas datiem Lielupes krastā ir reģistrēti šādi pret plūdu aizsargdambji un sūkņu stacijas:4.1. tabula Aizsargdambji Lielupei Mārupes novada teritorijā23:NosaukumsKopgarums (km)Odiņu – Pavasara poldera aizsargdambis D-14Odiņu – Pavasara poldera aizsargdambis D-22Odiņu – Pavasara poldera aizsargdambis D-34Odiņu – Pavasara poldera aizsargdambis D-41Odiņu pavasara poldera sūkņu stacija-Jāņupītes poldera aizsargdambis D-12Jāņupītes poldera sūkņu stacija-Straupciema poldera aizsargdambis D-24Straupciema poldera sūkņu stacija-Polderu aizsargdambju un sūkņu staciju ekspluatāciju un pārvaldību veic VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi".3.1.1. noteces regulēšanas pasākumi:n/a3.1.2. hidromezgla darbība ārkārtējos (plūdu) apstākļos:n/a3.1.3. minimālā vai ekoloģiskā caurplūduma tehniskais nodrošinājums:n/a3.1.4. ūdens resursu izmantošana maz­ūdens periodā:n/a3.1.5. darbības ierobežojumi zivju nārsta periodā:n/a3.1.6. noteces regulēšanas pasākumi:n/a3.2. Saimnieciskās darbības nosacījumi: - Lielupes un tās piekrastes zonas rekreatīvā potenciāla saglabāšana un palielināšana;- Lielupes zivsaimnieciskā potenciāla saglabāšana un palielināšana;- Kuģošanas līdzekļu satiksme;- Lielupes ūdeņu un tai piegulošo piekrastes teritoriju apsaimniekošana un aizsardzība;- Lielupes krastos esošo īpaši aizsargājamo teritoriju aizsardzība un saglabāšana.3.2.1. ūdens objekta izmantošana ekspluatācijas noteikumos paredzētās saimnieciskās darbības veikšanai: Tiesiskais pamatojums saimnieciskās darbības veikšanai:Lai Lielupes publisko ūdeņu teritorijā veiktu tādas darbības kā: laipu, piestātnes, peldbūves, slipa, peldvietas vai cita rekreācijas objekta izvietošanu, pirms būvniecības ieceres dokumentu izstrādes, ievērojot Zemes pārvaldības likuma 15. panta pirmo un otro daļu, ir noslēdzams nomas līgums ar pašvaldību vai par dabas aizsardzību atbildīgo institūciju, par publisko ūdeņu nomu saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 15. novembra noteikumiem Nr. 719 "Publisko ūdeņu nomas noteikumi".Ūdenstilpni iznomā šo noteikumu 1.7. punktā paredzētajai saimnieciskajai darbībai, kas var būt vairākas, ja tās nav pretrunā cita ar citu, vai to dēļ varētu pasliktināties ūdenstilpes ūdens ekoloģiskās kvalitātes rādītāji, ūdens bioloģisko resursu stāvoklis, samazināties bioloģiskā daudzveidība, samazināties ekosistēmu pakalpojumu pieejamība, radīts kaitējums cilvēku drošībai un veselībai.3.2.1.1. Rekreācijai, atpūtai uz un pie ūdeņiem, un peldvietu izveidošanai jāievēro:- peldvietas izveido vietās, kas nav pretrunā ar pašvaldības teritorijas plānojumu un nav pretrunā ar šiem noteikumiem un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;- teritorijas labiekārtošanā ūdens objekta aizsargjoslā ievēro, lai teritorijas labiekārtošana būtiski nepārveidotu zemsedzi un reljefu;- ja rekreācijas vietas, atpūtas vietas un peldvietas ir paredzētas ar publisku funkciju, tad ir izstrādājams būvprojekts vai detālplānojums, kuros jānosaka prasības: skatu vietām, transporta stāvlaukumiem un jāsaglabā publiska pieeja Lielupei, nepieciešamajam labiekārtojumam, kā arī sporta un rekreācijas būvju izvietojumam, atbilstoši normatīvo aktu prasībām;- 3.2.1.1. punktā minētā objekta būvprojektā vai detālplānojumā izvērtē Ainavu struktūras tematiskajā plānojumā noteiktās rekomendācijas (izstrādāts 2016. gadā veikta Lielupes ūdens malu apsekošana un vērtēta tās pieejamība (https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_6483) attiecībā uz Lielupes ūdeņiem un piekrastes daļu un, ja nepieciešams, ņem vērā rekreāciju, atpūtas un peldvietu veidošanā;- peldvietu ierīkošana jāveic atbilstoši 2017. gada 28. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 692 "Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība", kas nosaka peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtību, kā arī peldvietu drošības prasības.3.2.1.2. Amatierzvejai (makšķerēšanai) jāievēro:- Makšķerēšana tiek veikta atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" prasībām, kas noteic makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību Latvijas Republikas ūdeņos. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem No 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem Lielupē un Varkaļu kanālā (kas savieno Babītes ezeru un Lielupi);- Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumi Nr. 295 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos" nosaka kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas drīkst nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos;- Zvejniecības likums.3.2.1.3. Ūdenssporta, kuģošanas līdzekļu un kuģošanas koridora izmantošanas iespējas:- atbilstoši Lielupes izmantošanas plānā (pielikums) noteiktajām Ūdenssporta zonām;- Lielupes gultnes izmaiņas pieļaujamas tikai gultnes aizsērējuma tīrīšanai un kuģošanas ceļu padziļināšanai, kā arī, ja tās neizsauc biotopu un vides nelabvēlīgas izmaiņas un tās tiek veiktas saskaņā ar pastāvošā kārtībā apstiprinātu projektu.3.2.1.4. Kuģošanas līdzekļu piestātņu izbūve, laipu izvietošana, peldbūvju izvietošana, slipa izbūve:3.2.1.4.1. Rakšanas, padziļināšanas un gultnes tīrīšanas darbi jāveic atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu (Ministru kabineta 2006. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība" u.c.) prasībām.3.2.1.4.2. Par saimniecisko darbību, kas saistīta ar potenciālu nelabvēlīgu ietekmi uz zivju resursiem (būvniecība, atjaunošana, padziļināšana u.c.) pirms darbības uzsākšanas ir jānodrošina zivsaimnieciskā ekspertīze atbilstoši 2001. gada 8. maija Ministru kabineta noteikumi Nr. 188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" prasībām. Konkrētās saimnieciskās darbības veikšanā ir jāņem vērā attiecīgās ekspertīzes ieteikumi un nosacījumi.3.2.1.4.3. Piestātnes būvniecība ir atļauta izstrādājot tikai attiecīgo būvniecības dokumentāciju, ja piestātni veido persona, kuras īpašumā (valdījumā) ir piestātnes funkcionēšanai nepieciešamā sauszemes teritorija, kas atrodas ārpus Publisko ūdeņu teritorijas un tieši robežojas ar ūdens teritoriju, un piestātnei nepieciešamā akvatorija platumā nepārsniedz pieguļošās zemes vienības fronti.3.2.1.4.4. Prasības peldbūvēm:- Peldbūves izvietošana ir atļauta izstrādājot tikai attiecīgo dokumentāciju un tā ir uz pontona vai peldošas platformas izvietots objekts, kam ir konkrēta funkcija, kuras laukums ir līdz 25 m2, stāvu skaits – ne vairāk kā 1, augstums – līdz 8 m.- Ja peldbūve ir paredzēta kuģošanai, tad tai ir jābūt reģistrētai Latvijas Kuģu reģistrā, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.- Aizliegta apbūve, ko veido peldbūves, kas pielāgotas mājokļa funkcijai.- Ieceres dokumentācijā raksturo vizuālo stāvokli visām paredzētajām darbībām ūdens teritorijā vasaras un ziemas sezonā.- Ja peldbūve paredzēta sezonālai izmantošanai, ieceres dokumentācijā ņem vērā pavasara palu un vasaras – rudens vējuzplūdu ietekmi (palielināts straumes ātrums, ūdens līmeņa svārstības u.tml.) un norāda sezonas infrastruktūras novietnes.- Peldbūvi novieto uz negrimstošas peldsistēmas.- Attālums no maksimāli noslogotas peldsistēmas iegrimes dziļuma līdz ūdensobjekta gruntij nedrīkst būt mazāks par 60 cm pie zemākā reģistrētā ūdens līmeņa.- Jāparedz katras peldbūves nostiprināšana, kas publisko ūdeņu teritorijas daļā nevar būt saistīta ar grunti, ja tiek paredzēta stiprināšana ar pāļiem, atbilstošiem krasta balstiem, tad tiem ir jābūt izvietotiem personas, kuras īpašumā (valdījumā) ir pāļu izvietošanai nepieciešamā teritorija.- Minimālais attālums starp jebkurām divu peldbūvju konstrukcijas daļām ir 6 m.- Peldbūvei jānodrošina hermētiska, lokāla saimniecisko notekūdeņu savākšana, regulāra to izvešana.- Peldbūves jāuztur kārtībā, jāveic atkritumu savākšana, konstrukciju labošana u.c. darbības, lai nodrošinātu būvju labu stāvokli.- Peldbūves dokumentāciju saskaņo ar pašvaldību pēc nomas līguma noslēgšanas un tās izvietošanu var veikt tikai pēc pašvaldības rakstiskas piekrišanas.- Peldbūves dokumentācija sastāv no grafiskā pielikuma, kur par pamatni izmanto kadastra karti, apraksta par peldbūves parametriem un paskaidrojuma par prasību ievērošanu.3.2.1.5.5. Laipu izvietošana ir atļauta tikai izstrādājot attiecīgo dokumentāciju:- Laipas garumu un platumu nosaka pēc nepieciešamības;- Krastam paralēlas laipas var lietot kā pastaigu takas;- Laipu, ūdens daļā veido no neslīdoša materiāla;- Laipas dokumentāciju saskaņo ar pašvaldību pēc nomas līguma noslēgšanas un tās izvietošanu var veikt tikai pēc pašvaldības rakstiskas piekrišanas.- Laipas dokumentācija sastāv no grafiskā pielikuma, kur par pamatni izmanto kadastra karti, apraksta par laipas parametriem un paskaidrojuma par prasību ievērošanu.3.2.1.5.6. Slipa būvniecība ir atļauta tikai izstrādājot attiecīgo būvniecības dokumentāciju:- Slips ir slīpa, nostiprināta krasta daļa kuģošanas līdzekļu ielaišanai vai izvilkšanai no ūdens.3.2.1.5.7. Citas prasības, kas jāievēro:- Ūdenī izvietojamu būvju, t.sk. peldbūvju, ieceres kompleksam risinājumam izstrādā detālplānojumu, ietverot teritoriju, kurā plānots izvietot būves un ar to funkcionāli saistīto krastmalas teritoriju sauszemē. Detālplānojumā precizē būvju funkcijas, parametrus un izvietojumu, piekļūšanu, prasības teritorijas labiekārtojumam un apsaimniekošanai, ņemot vērā novada apbūves noteikumu un arī citu normatīvo aktu prasības;- Laipas, piestātnes, peldbūves un pie tām pietauvotos kuģošanas līdzekļus ūdens akvatorijā izvieto tā, lai tie neatrastos kuģošanas koridorā un netraucētu ūdenstransporta kustību;- Apsaimniekotājam un pieguļošo zemju īpašniekiem aizliegta jebkāda piesārņojuma iepludināšana Lielupē;- Plānojot 1.7. punktā minētās saimnieciskās darbības ir jāņem vērā informācija par Lielupē un tās piekrastē esošiem aizsargājami …