Zaudējis spēku - Kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavo

Zaudējis spēku - Kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Latvijas Bankas 2024. gada 21. oktobra noteikumus Nr. 326 "Kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un privāto pensiju fondu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu noteikumi". Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 113 Rīgā 2020. gada 4. augustā (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes sēdes protokols Nr. 32 2. p.) Kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 50. panta trešo daļu un 76. pantu, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 41. panta pirmo un otro daļu un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 75.1 panta trešo daļu (FKTK 28.06.2022. noteikumu Nr. 110 redakcijā) I. Vispārīgie jautājumi 1. "Kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši kredītiestādēm, kas darbojas saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas darbojas saskaņā ar Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu vai Kredītiestāžu likumu, un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kas darbojas saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu, (tālāk tekstā visas kopā – banka), sagatavojot gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu un kārtojot grāmatvedību. 2 (Grozīts ar FKTK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 110) 2. Banka par katru darbības gadu sagatavo gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu. Gada pārskats (konsolidētais gada pārskats) kā vienots kopums sastāv no: 2.1. finanšu pārskatiem (konsolidētajiem finanšu pārskatiem); 2.2. vadības (padomes un valdes) ziņojuma (grupas mātes sabiedrības vadības ziņojuma) un nefinanšu paziņojuma (konsolidētā nefinanšu paziņojuma), ja to ir pienākums sagatavot saskaņā ar šo noteikumu III nodaļā minēto; 2.3. paziņojuma par vadības atbildību. 3 3. Finanšu pārskati (konsolidētie finanšu pārskati) sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par bankas finansiālo stāvokli, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Finanšu pārskatu (konsolidēto finanšu pārskatu) sagatavošanu veic, pamatojoties uz Starptautiskās Grāmatvedības standartu padomes izdotajiem Starptautiskajiem Grāmatvedības standartiem, Starptautiskajiem Finanšu pārskatu standartiem un Starptautisko Finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretācijām, kuras apstiprinājusi Eiropas Komisija un kuras publicētas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī", (tālāk tekstā – Starptautiskie Finanšu pārskatu standarti). Informācija par Eiropas Komisijas apstiprinātajiem Starptautiskajiem Finanšu pārskatu standartiem pieejama interneta mājaslapā www.europa.eu.int/comm/internal_market/accounting/ias_en.htm, kā arī Latvijas Republikas Finanšu ministrijas interneta mājaslapā www.fm.gov.lv. Sagatavojot finanšu pārskatus (konsolidētos finanšu pārskatus), var izmantot arī Starptautiskos Finanšu pārskatu standartus, kuri publicēti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" pēc pārskata perioda beigu datuma, bet līdz gada pārskata apstiprināšanai. Informācija par Starptautisko Finanšu pārskatu standartu apstiprināšanas gaitu Eiropas Komisijā un paredzamo publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" pieejama interneta mājaslapā www.efrag.org. 4 4. Finanšu pārskati (konsolidētie finanšu pārskati) ietver: 4.1. pārskatu par finanšu stāvokli pārskata perioda beigu datumā (tālāk tekstā – bilance vai konsolidētā bilance); 4.2. pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina un pārējo apvienoto ienākumu pārskatu vai pārskata perioda konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķina un pārējo apvienoto ienākumu pārskatu; 4.3. pārskata perioda naudas plūsmas pārskatu (tālāk tekstā – naudas plūsmas pārskats vai konsolidētais naudas plūsmas pārskats); 4.4. pārskata perioda kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatu (tālāk tekstā – kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats vai konsolidētais kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats); 4.5. pielikumu; 4.6. pārskatu par finanšu stāvokli agrākajā salīdzināmajā pārskata perioda sākuma datumā, ja banka retrospektīvi piemēro grāmatvedības politiku vai veic retrospektīvu finanšu pārskatu posteņu korekciju, vai pārklasificē finanšu pārskatu posteņus; 4.7. salīdzinošu informāciju par iepriekšējo periodu. 5 5. Bilances, ārpusbilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu izkārtojuma paraugs sniegts šo noteikumu 23. un 29. punktā, bet naudas plūsmas pārskata un kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata paraugs – 2. un 3. pielikumā. Banka var neuzrādīt atsevišķus finanšu pārskatu posteņus, ja tie ir nebūtiski vai to neuzrādīšana padara finanšu pārskatu vieglāk uztveramu, kā arī izveidot minēto pārskatu posteņu citādu izkārtojumu vai iekļaut papildu posteņus, taču jebkurā gadījumā posteņos atspoguļojamajai informācijai jāatbilst Starptautisko Finanšu pārskatu standartu prasībām. 6 6. Pielikumā iekļauj paskaidrojošu informāciju par bilances, ārpusbilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un pārējo apvienoto ienākumu pārskata, naudas plūsmas pārskata, kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata (konsolidētās bilances, konsolidētā peļņas vai zaudējumu aprēķina un pārējo apvienoto ienākumu pārskata, konsolidētā naudas plūsmas pārskata, konsolidētā kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata) posteņu saturu, komentārus par to risku kontroli un pārvaldīšanu, kas saistīti ar bankas darbību, kā arī atklāj citu informāciju, kas ir būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt bankas finansiālā stāvokļa, darbības rezultātu un naudas plūsmas novērtēšanu. 7 7. Gada pārskatā (konsolidētajā gada pārskatā) lietojamā naudas vienība ir Latvijas Republikas naudas vienība. Gada pārskatā (konsolidētajā gada pārskatā) norāda finanšu pārskatos uzrādīto skaitļu precizitātes pakāpi. 8 8. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums sniegts šo noteikumu 1. pielikumā. 9 II. Vadības ziņojums un paziņojums par vadības atbildību 9. Bankas vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) ziņojumā: 9.1. norāda bankas nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru, licences numuru un izsniegšanas datumu; 9.2. norāda valdes un padomes priekšsēdētāja un valdes un padomes locekļu vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu. Šīs ziņas sniedz arī par personām, kuras pārskata gadā atstājušas minētos amatus; 9.3. sniedz skaidru bankas (grupas) attīstības, tās darbības rezultātu un vietas tirgū apskatu, kā arī ietver tai piemītošo būtisko risku un nenoteiktību aprakstu. Apskatu sagatavo kā bankas (grupas) attīstības, tās darbības rezultātu un vietas tirgū līdzsvarotu un visaptverošu analīzi, ņemot vērā tās darbības apjomu un sarežģītību; 9.4. cik nepieciešams, lai izprastu bankas (grupas) attīstību, tās finansiālo stāvokli vai darbības rezultātus, šo noteikumu 9.3. punktā minētajā analīzē iekļauj: 9.4.1. finanšu rādītājus; 9.4.2. galvenos attiecīgo banku (grupu) un tās darbību raksturojošos nefinanšu rādītājus, kā arī informāciju par vides aizsardzības prasībām un nodarbinātības jautājumiem vai citu informāciju, ja tas ir piemēroti; 9.4.3. pēc nepieciešamības – atsauces uz finanšu pārskatos (konsolidētajos finanšu pārskatos) norādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām; 9.5. sniedz informāciju par turpmākās attīstības prognozi, t.sk. plānus attiecībā uz ārkārtas dividendēm, ja tādi pastāv; 9.6. sniedz ziņas par pārskata gadā īstenotajiem pasākumiem pētniecības un attīstības jomā; 9.7. par bankas (grupas mātes sabiedrības) pašas akcijām norāda šādu informāciju: 9.7.1. pašas akciju iegādes iemeslus pārskata gadā; 9.7.2. pārskata gadā atpirkto vai pārdoto pašas akciju skaitu un to nominālvērtības apmēru, kā arī pašas akciju īpatsvaru procentos no parakstītā pamatkapitāla, to atpirkšanas vai pārdošanas apmēru; 9.7.3. iegūto un turēto pašas akciju skaitu un to nominālvērtības apmēru, kā arī šā apmēra īpatsvaru parakstītajā pamatkapitālā pārskata gada beigās; 9.8. norāda ziņas par filiālēm un pārstāvniecībām (to skaitu sadalījumā pa valstīm); 9.9. sniedz informāciju par finanšu instrumentiem, ja tas ir būtiski bankas (grupas) aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai, norādot: 9.9.1. finanšu riska vadības mērķus un politiku, t.sk. politiku attiecībā uz katru nozīmīgu tādu prognozēto nākotnes darījuma veidu, kuram tiek piemērota riska ierobežošanas uzskaite; 9.9.2. pakļautību tirgus riskam, kredītriskam un likviditātes (naudas plūsmas) riskam; 9.10. norāda informāciju par visiem svarīgiem notikumiem no pārskata gada beigām līdz gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) apstiprināšanas dienai, kas nozīmīgi finansiālā stāvokļa un darbības rezultātu izpratnei; 9.11. sniedz priekšlikumus par peļņas sadali, dividenžu lielumu, ņemot vērā arī pārskata periodā aprēķinātās un izmaksātās ārkārtas dividendes, vai zaudējumu segšanu. 10 10. Papildus šo noteikumu 9. punktā minētajam ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) ziņojumā norāda pārvaldījumā esošo ieguldījumu fondu nosaukumus un fondu veidus, kā arī informāciju par privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu un individuālo klientu finanšu instrumentu portfeļu pārvaldi un apmēru, kā arī informāciju par ieguldījumu konsultāciju sniegšanu. 11 11. Paziņojumā par vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) atbildību norāda: 11.1. ka vadībai (grupas mātes sabiedrības vadībai) ir pienākums saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām sagatavot finanšu pārskatus (konsolidētos finanšu pārskatus), kas skaidri un patiesi atspoguļo bankas (grupas) finansiālo stāvokli pārskata gada beigās, kā arī tās pārskata gada darbības rezultātus un naudas plūsmu; 11.2. ka vadība (grupas mātes sabiedrības vadība) atbild par atbilstošas grāmatvedības kārtošanu, par bankas (grupas) līdzekļu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citas negodīgas darbības novēršanu; 11.3. vai finanšu pārskati (konsolidētie finanšu pārskati) sagatavoti saskaņā ar konsekventi lietotajiem Starptautiskajiem Finanšu pārskatu standartiem; 11.4. vai vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) lēmumi un pieņēmumi par finanšu pārskatu (konsolidēto finanšu pārskatu) sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi. 12 12. Ja kāds padomes vai valdes loceklis uzskata, ka gada pārskats (konsolidētais gada pārskats) nav apstiprināms, vai arī izvirza iebildumus, kurus viņš grib paziņot sapulcei, tas īpaši jānorāda paziņojumā par vadības atbildību. 13 III. Nefinanšu paziņojums (konsolidētais nefinanšu paziņojums) 13. Kredītiestāde tās vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) ziņojumā iekļauj nefinanšu paziņojumu (konsolidēto nefinanšu paziņojumu), ja tā divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) atbilst šādiem kritērijiem: 13.1. vidējais darbinieku skaits kredītiestādē (grupā) pārsniedz 500; 13.2. aktīvu kopsumma bilances datumā pārsniedz (konsolidācijas līmenī) 20 miljonus euro vai gada neto apgrozījums pārsniedz (konsolidācijas līmenī) 40 miljonus euro. Neto apgrozījumu nosaka, summējot 29.1., 29.3., 29.4., 29.7. un 29.11. postenī uzrādītās vērtības un citu peļņu vai zaudējumus no darījumiem ar tirdzniecības portfelī iekļautajiem finanšu instrumentiem. Tirdzniecības portfelis šo noteikumu izpratnē atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (tālāk tekstā – Regula Nr. 575/2013) 4. panta 1. punkta 86. apakšpunktā noteiktajam. 14 (Grozīts ar FKTK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 110) 14. Kredītiestāde (grupa), kas atbilst šo noteikumu 13. punktā minētajiem kritērijiem, var izdarīt izvēli neiekļaut kredītiestādes vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) ziņojumā nefinanšu paziņojumu (konsolidēto nefinanšu paziņojumu), bet sagatavot atsevišķu nefinanšu paziņojumu, kurā sniedz informāciju atbilstoši šajā nodaļā minētajam, un to publicēt kopā ar kredītiestādes vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) ziņojumu kā gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) sastāvdaļu. 15 15. Ja kredītiestāde (grupa), kas atbilst šo noteikumu 13. punktā minētajiem kritērijiem, nefinanšu paziņojumu (konsolidēto nefinanšu paziņojumu) ir iekļāvusi kredītiestādes vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) ziņojumā vai to sagatavojusi kā šo noteikumu 14. punktā minēto atsevišķo nefinanšu paziņojumu, tā ir atbrīvota no šo noteikumu 9.4. punktā minēto nefinanšu rādītāju sniegšanas un analīzes vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) ziņojumā. 16 16. Kredītiestāde, kas ir meitas sabiedrība, ir atbrīvota no pienākuma sagatavot nefinanšu paziņojumu, ja tajā sniedzamā informācija (gan par šo kredītiestādi, gan tās meitas sabiedrībām) ir iekļauta attiecīgās kredītiestādes mātes sabiedrības konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķā dokumentā, kas ietilpst mātes sabiedrības konsolidētajā gada pārskatā, kurš sagatavots, ņemot vērā šajā nodaļā minēto. Kredītiestāde, kas ir mātes sabiedrība un vienlaikus citas sabiedrības meitas sabiedrība, ir atbrīvota no pienākuma sagatavot konsolidēto nefinanšu paziņojumu, ja tajā sniedzamā informācija (gan par šo mātes sabiedrību, gan tās meitas sabiedrībām) ir iekļauta attiecīgās kredītiestādes mātes sabiedrības konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķā dokumentā, kas ietilpst attiecīgās kredītiestādes mātes sabiedrības konsolidētajā gada pārskatā, kurš sagatavots, ņemot vērā šajā nodaļā minēto. 17 17. Cik nepieciešams, lai iegūtu izpratni par kredītiestādes (grupas) attīstību, darbības rezultātiem, finansiālo stāvokli un tās darbības ietekmi, nefinanšu paziņojumā (konsolidētajā nefinanšu paziņojumā) sniedz informāciju vismaz par vides, sociālajiem un ar darbiniekiem saistītajiem jautājumiem, kā arī par cilvēktiesību ievērošanu un pretkorupcijas un kukuļošanas novēršanas pasākumiem (tālāk tekstā – korporatīvās sociālās atbildības jomas), t.sk.: 17.1. kredītiestādes (grupas) komercdarbības modeļa īsu aprakstu, kas ietver vispārīgu informāciju par kredītiestādes (grupas) galvenajiem saimnieciskās darbības veidiem un ģeogrāfiskajiem tirgiem, sadarbības partneriem, klientiem, svarīgākajiem izmantojamajiem resursiem, izdevumu un ienākumu plūsmu un citu tās darbību raksturojošu informāciju; 17.2. aprakstu par politikām, kuras īsteno kredītiestāde (grupa) attiecībā uz korporatīvās sociālās atbildības jomām, t.sk. aprakstu par to, kādas uzticamības pārbaudes (due diligence) procedūras ir ieviestas; 17.3. aprakstu par šo noteikumu 17.2. punktā minēto politiku īstenošanas rezultātiem; 17.4. informāciju par galvenajiem ar korporatīvās sociālās atbildības jomām saistītajiem riskiem, kuri raksturīgi kredītiestādes (grupas) darījumiem, t.sk., kad tas ir būtiski un samērīgi, informāciju par riskiem, kas izriet no tās darbības ietvaros noslēgtajiem tiesiskajiem darījumiem vai sniegtajiem pakalpojumiem un var radīt negatīvas sekas korporatīvās sociālās atbildības jomās, un par to, kā šādi riski tiek pārvaldīti; 17.5. galvenos attiecīgās kredītiestādes (grupas) un tās nozares darbību raksturojošos nefinanšu rādītājus. 18 18. Nefinanšu paziņojumā (konsolidētajā nefinanšu paziņojumā) iekļauj arī atsauces uz finanšu pārskatos (konsolidētajos finanšu pārskatos) uzrādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām, ja finanšu pārskatos (konsolidētajos finanšu pārskatos) uzrādītās summas attiecas uz kādu no korporatīvās sociālās atbildības jomām. 19 19. Lai sniegtu informāciju par korporatīvās sociālās atbildības jomām, kredītiestāde (grupa) var izmantot Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības izdotajos dokumentos iekļautās pamatnostādnes vai ieteikumus (piemēram, vides aizsardzību reglamentējošajos normatīvajos aktos minēto par brīvprātīgu piedalīšanos Eiropas Kopienas vides vadības un audita sistēmā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulai (EK) Nr. 1221/2009, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties kopienas vides vadības un audita sistēmā) vai citu starptautisko organizāciju izdotajos dokumentos (piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālajā līgumā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pamatnostādnēs daudznacionālajiem uzņēmumiem, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rokasgrāmatā par pretkorupcijas standartiem, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas ISO standartā Nr. 26000, Starptautiskās Darba organizācijas trīspusējā deklarācijā par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, Globālajā ziņošanas iniciatīvā) iekļautās pamatnostādnes vai ieteikumus (tālāk tekstā – LR, ES vai citu starptautisko organizāciju izdotajos dokumentos iekļautās pamatnostādnes vai ieteikumi). Nefinanšu paziņojumā (konsolidētajā nefinanšu paziņojumā) norāda, kuras LR, ES vai citu starptautisko organizāciju izdotajos dokumentos iekļautās pamatnostādnes vai ieteikumus kredītiestāde (grupa) izmanto. 20 20. Ja kredītiestāde (grupa) neīsteno politiku attiecībā uz vienu vai vairākām korporatīvās sociālās atbildības jomām, nefinanšu paziņojumā (konsolidētajā nefinanšu paziņojumā) sniedz skaidru un argumentētu pamatojumu par iemesliem, kādēļ tas netiek veikts. 21 21. Izņēmuma gadījumā kredītiestāde (grupa) var nesniegt informāciju par notikumiem, kuru iestāšanās ir sagaidāma tuvākā gada laikā, vai sarunu procesā esošiem jautājumiem, ja ir izpildīti abi uzskaitītie nosacījumi: 21.1. kredītiestādes valde (grupas mātes sabiedrības vadība) rakstveida ziņojumā akcionāru pilnsapulcei sniedz skaidrojumu par apstākļiem, kuru dēļ minētās informācijas sniegšana nopietni kaitētu kredītiestādes (grupas) darbībai; 21.2. minētās informācijas nesniegšana nav šķērslis skaidras izpratnes gūšanai par kredītiestādes (grupas) attīstību, darbības rezultātiem, finansiālo stāvokli un tās darbības ietekmi uz korporatīvās sociālās atbildības jomām. 22 22. Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (tālāk tekstā – zvērināts revidents) pārbauda, vai ir sagatavots nefinanšu paziņojums (konsolidētais nefinanšu paziņojums), kā arī to, vai nefinanšu paziņojums (konsolidētais nefinanšu paziņojums) ir iekļauts vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) ziņojumā vai šo noteikumu 14. punktā minētajā atsevišķajā dokumentā, bet šo noteikumu 16. punktā minētajā gadījumā – vai no nefinanšu paziņojuma sagatavošanas atbrīvotās kredītiestādes nefinanšu paziņojumā (konsolidētajā nefinanšu paziņojumā) sniedzamā informācija ir iekļauta mātes sabiedrības konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķā dokumentā. 23 IV. Bilances un ārpusbilances posteņi 23. Bilances un ārpusbilances posteņu izkārtojuma paraugs 23.1. Aktīvi 23.1.1. Nauda un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām 23.1.2. Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 23.1.3. Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 23.1.3.1. Kapitāla instrumenti 23.1.3.2. Parāda instrumenti 23.1.3.3. Atvasinātie finanšu instrumenti 23.1.3.4. Kredīti un debitoru parādi 23.1.4. Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos 23.1.4.1. Kapitāla instrumenti 23.1.4.2. Parāda instrumenti 23.1.4.3. Kredīti un debitoru parādi 23.1.5. Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā 23.1.5.1. Parāda instrumenti 23.1.5.2. Kredīti un debitoru parādi 23.1.6. Atvasinātie finanšu instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite 23.1.7. Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai 23.1.8. Ieguldījumi meitas sabiedrībās, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās 23.1.9. Materiālie aktīvi 23.1.9.1. Pamatlīdzekļi 23.1.9.2. Ieguldījumu īpašums 23.1.10. Nemateriālie aktīvi 23.1.11. Nodokļu aktīvi 23.1.12. Citi aktīvi 23.1.13. Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas 23.1.14. Kopā aktīvi 23.2. Saistības 23.2.1. Saistības pret centrālajām bankām 23.2.2. Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 23.2.3. Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 23.2.3.1. Atvasinātie finanšu instrumenti 23.2.3.2. Emitētie parāda instrumenti 23.2.3.3. Noguldījumi 23.2.3.4. Citas finanšu saistības 23.2.4. Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā 23.2.4.1. Emitētie parāda instrumenti 23.2.4.2. Noguldījumi 23.2.4.3. Citas finanšu saistības 23.2.5. Atvasinātie finanšu instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite 23.2.6. Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai 23.2.7. Uzkrājumi 23.2.7.1. Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām 23.2.7.2. Pārējie uzkrājumi 23.2.8. Nodokļu saistības 23.2.9. Pārējās saistības 23.2.10. Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas 23.2.11. Kopā saistības 23.3. Kapitāls un rezerves 23.3.1. Apmaksātais pamatkapitāls 23.3.2. Akciju emisijas uzcenojums 23.3.3. Pašas akcijas 23.3.4. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves 23.3.5. Uzkrātais rezultāts pārējos apvienotajos ienākumos 23.3.6. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi 23.3.7. Pārskata gada peļņa/zaudējumi 23.3.8. Kopā kapitāls un rezerves 23.3.9. Kopā saistības un kapitāls un rezerves 23.4. Ārpusbilances posteņi 23.4.1. Iespējamās saistības 23.4.1.1. Galvojumi (garantijas) 23.4.1.2. Pārējās iespējamās saistības 23.4.2. Ārpusbilances saistības pret klientiem 23.4.2.1. Saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju 23.4.2.2. Pārējās ārpusbilances saistības 24 V. Paskaidrojumi par bilances un ārpusbilances posteņiem 24. Aktīvi 24.1. Nauda un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām Skaidrā nauda kasē ietver likumīgus maksāšanas līdzekļus, t.sk. Latvijas Republikas naudas vienības, kā arī citu dalībvalstu un ārvalstu valūtas (tālāk tekstā – ārvalstu valūta), kā banknotēs, tā arī monētās. Šajā postenī uzrāda arī līdzekļus norēķinu kontos Latvijas Bankā un citas prasības pret Latvijas Banku uz pieprasījumu. Pārējās prasības pret Latvijas Banku uzrāda bilances aktīvu 23.1.3., 23.1.4. vai 23.1.5. postenī. Šajā postenī uzrāda arī prasības uz pieprasījumu pret to dalībvalstu un ārvalstu centrālajām bankām, kurās bankai ir filiāles, kā arī pret Eiropas Centrālo banku. 24.2. Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm Šajā postenī uzrāda visas prasības, kas radušās darījumos ar dalībvalstu un ārvalstu kredītiestādēm, kuras var tikt apmierinātas bez iepriekšēja pieprasījuma vai pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darba diena. Kredītiestāde šo noteikumu izpratnē atbilst Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā noteiktajam. 24.3. Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Šajā postenī uzrāda patiesajā vērtībā novērtētos finanšu aktīvus, t.sk. akcijas, parāda instrumentus, atvasinātos finanšu instrumentus un kredītus, kurus, ievērojot 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, banka klasificē kā finanšu aktīvus, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un arī tādus finanšu aktīvus, kurus sākotnējās atzīšanas brīdī banka neatsaucami nolemj vērtēt kā patiesajā vērtībā vērtētus ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. 24.4. Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos Šajā postenī uzrāda patiesajā vērtībā novērtētos finanšu aktīvus, t.sk. akcijas, parāda instrumentus un kredītus, kurus, pamatojoties uz 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā minētajiem faktoriem, t.i., komercdarbības modeli finanšu aktīvu pārvaldības jomā un finanšu aktīvu līgumisko naudas plūsmu iezīmēm, banka klasificē kā finanšu aktīvus, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. 24.5. Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā Šajā postenī uzrāda finanšu aktīvus, t.sk. parāda instrumentus un kredītus, kurus, pamatojoties uz 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā minētajiem faktoriem, t.i., komercdarbības modeli finanšu aktīvu pārvaldības jomā un finanšu aktīvu līgumisko naudas plūsmu iezīmēm, banka klasificē kā finanšu aktīvus, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā. 24.6. Atvasinātie finanšu instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite Šajā postenī uzrāda atvasināto finanšu instrumentu, kurus banka tur kā riska ierobežošanas instrumentus saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, patiesās vērtības pieaugumu. 24.7. Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai Šajā postenī uzrāda pret procentu risku ierobežotā finanšu aktīva vai finanšu saistību daļas attiecīgo finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas, kas tiek atzītas par aktīva posteni, saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto. 24.8. Ieguldījumi meitas sabiedrībās, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās Šajā postenī uzrāda bankas ieguldījumus meitas sabiedrības, kopuzņēmuma un asociētās sabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar 27. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto, izņemot, ja tie tiek klasificēti kā pārdošanai turēti ieguldījumi un uzrādīti bilances aktīva 23.1.13. postenī. 24.9. Pamatlīdzekļi Šajā postenī uzrāda bankai piederošos (t.sk. bez izpirkuma tiesībām iznomātos un finanšu līzinga darījumu rezultātā iegūtos) pamatlīdzekļus, t.i., materiālos aktīvus, kurus banka izmanto pakalpojumu sniegšanā, administratīvos nolūkos vai iznomā un paredz lietot ilgāk par vienu gadu, piemēram, zemesgabalus, ēkas, transportlīdzekļus, iekārtas u.tml. aktīvus. Šeit uzrāda arī programmnodrošinājumu, kas ir attiecīgo elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, bankai piederošo un bez izpirkuma tiesībām nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, kuras uzlabojušas attiecīgo pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā nav paredzēta šo izmaksu kompensācija. Šajā postenī uzrāda nepabeigtās būvniecības izmaksas un avansa maksājumus par šajā punktā minētajiem pamatlīdzekļiem. 24.10. Ieguldījumu īpašums Šajā postenī uzrāda zemi vai nekustamo īpašumu vai tā daļu, kuru banka tur, lai iegūtu nomas maksu vai palielinātu kapitāla vērtību, vai abos nolūkos, saskaņā ar 40. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto. 24.11. Nemateriālie aktīvi Šajā postenī uzrāda nemateriālos aktīvus, t.i., aktīvus, kam nav materiālas formas, kuri tiek turēti pakalpojumu sniegšanai vai citiem mērķiem, ja ir sagaidāms, ka banka nākotnē saņems ekonomiskos labumus, kas ir attiecināmi uz šiem aktīviem, piemēram, par samaksu iegūtas tiesības, t.sk. koncesijas, patentus, licences, tiesības lietot tirdzniecības zīmi, nomas tiesības u.tml. tiesības, programmnodrošinājumu, kas nav elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, un citus pēc būtības līdzīgus pret atlīdzību iegūtus aktīvus. Šeit uzrāda arī avansa maksājumus par nemateriālajiem aktīviem. 24.12. Nodokļu aktīvi Šajā postenī uzrāda atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvus, kā arī tekošos uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvus saskaņā ar 12. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto. 24.13. Citi aktīvi Šajā postenī uzrāda aktīvus, kuru saturs neatbilst citiem bilances aktīvu posteņiem (t.sk. dārgmetālus, dārgakmeņus, kustamo un nekustamo īpašumu, kas pārņemts kā neatmaksāto kredītu un citu prasību nodrošinājums, ja banka paredz to pārdot, kā arī citus materiālos aktīvus, kurus banka nelieto un plāno atsavināt). Šeit uzrāda arī bez izpirkuma tiesībām nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā paredzēta šo izmaksu kompensācija. 24.14. Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas Šajā postenī uzrāda ilgtermiņa aktīvus un atsavināmās grupas aktīvus, kas klasificēti kā pārdošanai turēti saskaņā ar 5. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto. 25 25. Saistības 25.1. Saistības pret centrālajām bankām Šajā postenī uzrāda visas saistības, kas radušās darījumos ar Latvijas Banku, dalībvalstu un ārvalstu centrālajām bankām, izņemot parāda vērtspapīru emisijas rezultātā izveidojušās saistības, kuras uzrāda bilances saistību 23.2.3.–23.2.4. postenī. 25.2. Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm Šajā postenī uzrāda visas saistības, kas radušās darījumos ar dalībvalstu un ārvalstu kredītiestādēm, kuras atmaksājamas bez iepriekšēja pieprasījuma vai kuru pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darba diena. 25.3. Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Šajā postenī uzrāda tās patiesajā vērtībā novērtētās finanšu saistības, t.sk. atvasinātos finanšu instrumentus, emitētos parāda instrumentus un noguldījumus, kuras, ievērojot 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, banka klasificē kā finanšu saistības, kuras tiek novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un arī tādas finanšu saistības, kuras sākotnējās atzīšanas brīdī banka neatsaucami nolemj vērtēt kā patiesajā vērtībā vērtētas ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. 25.4. Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā Šajā postenī uzrāda tās finanšu saistības, t.sk. emitētos parāda instrumentus un noguldījumus, kuras, ievērojot 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, banka klasificē kā finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā. 25.5. Atvasinātie finanšu instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite Šajā postenī uzrāda atvasināto finanšu instrumentu, kurus banka tur kā riska ierobežošanas instrumentus saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, patiesās vērtības samazinājumu. 25.6. Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai Šajā postenī uzrāda pret procentu risku ierobežotā finanšu aktīva vai finanšu saistību daļas attiecīgo finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas, kas tiek atzītas par saistību posteni, saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto. 25.7. Uzkrājumi Šajā postenī uzrāda uzkrājumus paredzamajām pensijām u.tml. saistībām, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem un atbilst 37. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteiktajam. 25.8. Nodokļu saistības Šajā postenī uzrāda uzkrājumus atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistībām, kā arī tekošās uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības saskaņā ar 12. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto. 25.9. Pārējās saistības Šajā postenī uzrāda visas pārējās saistības, kas nav jāuzrāda citos bilances saistību posteņos, piemēram, piešķirtās, bet neizmaksātās dividendes. 25.10. Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas Šajā postenī uzrāda atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, iekļautās saistības saskaņā ar 5. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto. 26 26. Kapitāls un rezerves Šajā postenī uzrāda visus akcionāriem piederošos līdzekļus, kas ieguldīti bankas pamatkapitālā un uzkrāti (zaudēti) tās darbības rezultātā. 26.1. Apmaksātais pamatkapitāls Šajā postenī uzrāda apmaksāto akciju nominālvērtību kopsummu. 26.2. Akciju emisijas uzcenojums Šajā postenī uzrāda akciju pārdošanas cenas pārsniegumu pār to nominālvērtību, izņemot papildmaksu uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai. 26.3. Pašas akcijas Šajā postenī ar mīnusa zīmi uzrāda atgūtās pašas akcijas. 26.4. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves Šajā postenī uzrāda rezerves kapitālu, kas izveidots no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas, iemaksām pašu kapitāla atjaunošanai un papildiemaksām uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai jauna akciju laidiena gadījumā. Šeit uzrāda arī vispārējo risku rezervi un pārējās rezerves, kas izveidotas no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas. 26.5. Uzkrātais rezultāts pārējos apvienotajos ienākumos šādā sadalījumā: 26.5.1. posteņi, kuri netiks pārklasificēti uz peļņu vai zaudējumiem, t.sk.: 26.5.1.1. pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve, kurā iekļauj pamatlīdzekļu pārvērtēšanas patiesajā vērtībā rezultātu saskaņā ar Starptautiskajos Finanšu pārskatu standartos noteikto, 26.5.1.2. nemateriālo aktīvu pārvērtēšanas rezerve saskaņā ar 38. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto, 26.5.1.3. kapitāla instrumentu, kurus klasificē kā patiesajā vērtībā vērtētus ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, patiesās vērtības izmaiņas, 26.5.1.4. finanšu saistību, kuras klasificētas kā patiesajā vērtībā vērtētas ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, patiesās vērtības izmaiņas, kuras attiecināmas uz izmaiņām to kredītriskā; 26.5.2. posteņi, kurus var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem, t.sk.: 26.5.2.1. parāda instrumentu, kurus klasificē kā patiesajā vērtībā vērtētus ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, patiesās vērtības izmaiņas, 26.5.2.2. neto ārvalstu valūtas izmaiņu starpība un šādu izmaiņu starpības gada sākumā un beigās izlīdzinātā summa saskaņā ar 21. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto, 26.5.2.3. riska ierobežošanas instrumentu pārvērtēšanas rezerve, kurā iekļauj riska ierobežošanas instrumentu patiesās vērtības izmaiņu efektīvo daļu, ja banka lieto naudas plūsmas riska ierobežošanu saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, 26.5.2.4. riska ierobežošanas instrumentu pārvērtēšanas rezerves efektīvā daļa, ja banka lieto neto ieguldījuma ārvalstu darbībās riska ierobežošanu saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto. 26.6. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi Šajā postenī uzrāda iepriekšējo darbības gadu nesadalīto peļņu, kas palikusi bankas rīcībā pēc pamatkapitāla, rezerves kapitāla un citu rezervju papildināšanas un dividenžu sadales. Šeit iekļauj arī iepriekšējo gadu zaudējumus. 26.7. Pārskata gada peļņa/zaudējumi Šajā postenī uzrāda pārskata gada peļņu pirms tās sadales saskaņā ar akcionāru sapulces lēmumu vai zaudējumus. 27 27. Ārpusbilances posteņi 27.1. Iespējamās saistības (contingent liabilities) Šajā postenī uzrāda bankas iespējamās saistības saskaņā ar 37. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto, kuras tai rodas dažādu darījumu rezultātā. 27.1.1. Galvojumi (garantijas) Šajā postenī uzrāda galvojumus (garantijas) un aktīvus, kas ieķīlāti kā trešo personu saistību izpildes nodrošinājums. 27.1.2. Pārējās iespējamās saistības Šajā postenī uzrāda indosamentus, akceptus, izņemot pašu akceptus, saistības par apstiprinātiem neatsaucamiem akreditīviem u.tml. iespējamās saistības. 27.2. Ārpusbilances saistības pret klientiem (commitments) Šajā postenī ietver visas neatsaucamās bankas ārpusbilances saistības pret klientiem, kuras var radīt risku. 27.2.1. Saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju Šajā postenī uzrāda saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju, kuras netiek atzītas bilancē. 27.2.2. Pārējās ārpusbilances saistības Šajā postenī uzrāda saistības par kredītu izsniegšanu, līgumus par aktīvu pirkšanu nākotnē, līgumus par noguldījumu izvietošanu nākotnē, saistības par atvērtiem akreditīviem, saistības par pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegādi, nomas saistības u.tml. saistības. 28 28. Speciālie nosacījumi 28.1. Bankas aktīvus uzrāda attiecīgajā bilances postenī pat tad, ja banka ir ieķīlājusi tos kā savu saistību vai trešo personu saistību nodrošinājumu vai citādi nodevusi tos, saglabājot kontroli pār šiem aktīviem, trešajām personām kā nodrošinājumu. 28.2. Banka nedrīkst ietvert savā bilancē tai ieķīlātos vai kā nodrošinājumu nodotos aktīvus, ja vien tie nav radušies, izvietojot noguldījumus šajā bankā. 28.3. Ja vairākas bankas kopīgi izsniedz vienu kredītu (tālāk tekstā – sindicētais kredīts), tad katra banka uzrāda bilancē tikai to sindicētā kredīta daļu, kuru tā pati ir izsniegusi. Ja bankas garantētā sindicētā kredīta summa pārsniedz summu, kuru banka izsniegusi, pārsniegumu uzrāda ārpusbilances sadaļā "Iespējamās saistības". 28.4. Aktīvus, kurus banka pārvalda savā vārdā klientu labā, ja banka ieguvusi šādu aktīvu īpašuma tiesību juridisku apstiprinājumu, un no tiem izrietošās saistības neuzrāda bankas bilancē, bet norāda pielikumā, sadalot pa attiecīgajiem aktīvu un saistību veidiem. 28.5. Aktīvus, kuri iegūti klientu vārdā klientu uzdevumā, neuzrāda bankas bilancē. 28.6. Ja banka vienojusies par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai par atpārdošanas iespēju, tad šādus darījumus uzrāda saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto. 29 VI. Peļņas vai zaudējumu aprēķins 29. Peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu izkārtojuma paraugs 29.1. Procentu ienākumi 29.2. Procentu izdevumi 29.3. Dividenžu ienākumi 29.4. Komisijas naudas ienākumi 29.5. Komisijas naudas izdevumi 29.6. Neto peļņa/zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un finanšu saistības, kas nav vērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 29.7. Neto peļņa/zaudējumi no finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 29.8. Neto peļņa/zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites 29.9. Neto ārvalstu valūtu kursa starpības peļņa/zaudējumi 29.10. Neto peļņa/zaudējumi no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas 29.11. Pārējie darbības ienākumi 29.12. Pārējie darbības izdevumi 29.13. Administratīvie izdevumi 29.14. Nolietojums 29.15. Finanšu aktīva līgumisko naudas plūsmu izmaiņu rezultātā atzītā peļņa/zaudējumi 29.16. Izveidotie uzkrājumi vai uzkrājumu apvērse 29.17. Vērtības samazinājums vai vērtības samazinājuma apvērse 29.17.1. Finanšu aktīvu, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, un finanšu aktīvu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, vērtības samazināšanās 29.17.2. Īpašuma, iekārtu un aprīkojuma, ieguldījumu īpašuma un nemateriālo aktīvu vērtības samazināšanās 29.18. Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā 29.19. Peļņa/zaudējumi no ieguldījumiem meitas sabiedrībās, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās, kas atzīti, izmantojot pašu kapitāla metodi 29.20. Peļņa/zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas 29.21. Peļņa/zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas 29.22. Uzņēmumu ienākuma nodoklis 29.23. Pārskata gada peļņa/zaudējumi 29.24. Peļņa/zaudējumi uz vienu akciju 30 VII. Paskaidrojumi par peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem 30. Procentu ienākumi Šajā postenī uzrāda pārskata gadā radušos procentu ienākumus un līdzīgus ienākumus no bankas darbības, ieskaitot visus ienākumus no aktīviem, kas uzrādīti bilances 23.1.1.–23.1.5. postenī, neatkarīgi no ienākumu aprēķināšanas metodes, t.sk. ienākumus, kas radušies, amortizējot diskontu par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas mazāka nekā nominālvērtība, kuru banka saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam. Kā procentu ienākumu samazinājumu iekļauj izdevumus, kas rodas, amortizējot prēmiju par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas lielāka nekā nominālvērtība, kuru banka saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam. Kā procentu ienākumus uzrāda ienākumus, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pircējam, amortizējot pozitīvo starpību starp nopirkto aktīvu pārdošanas cenu un pirkšanas cenu. Kā procentu ienākumus uzrāda riska ierobežošanas nolūkā noslēgto nākotnes līgumu ienākumus, kuri sadalīti atbilstoši faktiskajam līguma termiņam un pēc būtības līdzīgi procentiem. Šajā postenī ietver arī procentiem līdzīgu komisijas naudu un maksu par pakalpojumiem, kuru aprēķina, pamatojoties uz līgumā noteikto prasību summu vai līguma termiņu. 31 31. Procentu izdevumi Šajā postenī uzrāda pārskata gadā radušos procentu izdevumus un līdzīgus izdevumus no bankas darbības, ieskaitot visus izdevumus par saistībām, kas uzrādītas bilances 23.2.1.–23.2.4. postenī, neatkarīgi no izdevumu aprēķināšanas metodes, t.sk. izdevumus, kas radušies, amortizējot diskontu par saistībām, kuras iegūtas vērtībā, kas mazāka nekā nominālvērtība, kuru banka samaksās, pienākot šo saistību samaksas termiņam. Kā procentu izdevumu samazinājumu iekļauj ienākumus, kas rodas, amortizējot prēmiju par saistībām, kuras iegūtas vērtībā, kas lielāka nekā nominālvērtība, kuru banka samaksās, pienākot šo saistību samaksas termiņam. Kā procentu izdevumus uzrāda izdevumus, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pārdevējam, amortizējot pozitīvo starpību starp pārdoto aktīvu pirkšanas cenu un pārdošanas cenu. Kā procentu izdevumus uzrāda riska ierobežošanas nolūkā noslēgto nākotnes līgumu izdevumus, kuri sadalīti atbilstoši faktiskajam līguma termiņam un pēc būtības līdzīgi procentiem. Šajā postenī ietver arī procentiem līdzīgu komisijas naudu un maksu par pakalpojumiem, kuru aprēķina, pamatojoties uz līgumā noteikto saistību summu vai līguma termiņu. 32 32. Dividenžu ienākumi Šajā postenī uzrāda no ieguldījumiem, kas atspoguļoti bilances 23.1.3., 23.1.4. un 23.1.8. postenī, saņemtās un saņemamās dividendes un citus līdzīgus ienākumus. 33 33. Komisijas naudas ienākumi un izdevumi Šajos posteņos iekļauj pārskata gadā radušās komisijas naudas un citus līdzīgus ienākumus (izdevumus) par sniegtajiem (saņemtajiem) pakalpojumiem, t.sk. komisijas naudu par galvojumu (garantiju) izsniegšanu, kredītu pārvaldīšanu citu aizdevēju uzdevumā, operācijām ar finanšu instrumentiem klientu uzdevumā, par veiktajām maksājumu operācijām, finanšu instrumentu pārvaldīšanu un vērtību glabāšanu, kā arī komisijas naudu par ārvalstu valūtas maiņas darījumiem, monētu un dārgmetālu pirkšanu vai pārdošanu klientu uzdevumā u.tml. 34 34. Neto peļņa/zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un finanšu saistības, kas nav vērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Šajā postenī uzrāda peļņu vai zaudējumus no finanšu aktīvu, kas klasificēti kā amortizētajā iegādes vērtībā vērtēti, un no finanšu aktīvu, kas klasificēti kā patiesajā vērtībā vērtēti ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, kā arī no finanšu saistību, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā, atzīšanas pārtraukšanas. 35 35. Neto peļņa/zaudējumi no finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Šajā postenī uzrāda patiesās vērtības izmaiņas finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kuras klasificē kā novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kuras sākotnējās atzīšanas brīdī banka neatsaucami nolemj vērtēt kā patiesajā vērtībā vērtētas ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. 36 36. Neto peļņa/zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites Šajā postenī atspoguļo pārvērtēšanas patiesajā vērtībā rezultātu atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kurus lieto riska ierobežošanas uzskaitē, un pret risku ierobežoto posteņu pārvērtēšanas patiesajā vērtībā rezultātu, izņemot bilances 23.1.7. un 23.2.6. postenī uzrādītās izmaiņas. 37 37. Neto ārvalstu valūtu kursa starpības peļņa/zaudējumi Šajā postenī uzrāda peļņu/zaudējumus no tirdzniecības ar ārvalstu valūtu un ārvalstu valūtās denominēto aktīvu un saistību pārvērtēšanas peļņu vai zaudējumus. 38 38. Neto peļņa/zaudējumi no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas Šajā postenī uzrāda peļņu vai zaudējumus no īpašuma, iekārtu un aprīkojuma, ieguldījumu īpašuma un nemateriālo aktīvu atzīšanas pārtraukšanas, t.i., gadījumos, kad aktīvi tiek atsavināti vai kad no attiecīgo aktīvu lietošanas vai atsavināšanas nav sagaidāmi nākotnes saimnieciskie labumi. 39 39. Pārējie darbības ienākumi/izdevumi Šajos posteņos uzrāda ienākumus un izdevumus, kas saistīti ar bankas pamatdarbību, bet nav uzrādāmi atbilstoši šo noteikumu 30.–38. punktā noteiktajām prasībām. Kā citus ienākumus uzrāda saņemto soda naudu. Kā citus izdevumus uzrāda samaksāto soda naudu, bankas dalības maksu un tai pielīdzināmos izdevumus (t.sk. Latvijas Finanšu nozares asociācijas biedra maksu un maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (tālāk tekstā – Komisija)). 40 40. Administratīvie izdevumi Šajā postenī uzrāda personāla atalgojumu, sociālās apdrošināšanas izdevumus, nodokļus (t.sk. nekustamā īpašuma nodokli un pārējos nodokļus, izņemot uzņēmumu ienākuma nodokli) un pārējos administratīvos izdevumus. 41 41. Nolietojums Šajā postenī uzrāda īpašuma, iekārtu un aprīkojuma, ieguldījumu īpašuma un nemateriālo aktīvu amortizāciju. 42 42. Finanšu aktīva līgumisko naudas plūsmu izmaiņu rezultātā atzītā peļņa/zaudējumi Šajā postenī uzrāda peļņu vai zaudējumus no finanšu aktīva uzskaites vērtības pārrēķina, kas radies finanšu aktīva līgumisko naudas plūsmu pārskatīšanas vai maiņas rezultātā. Šī pārskatīšana vai maiņa neizraisa finanšu aktīva atzīšanas pārtraukšanu. 43 43. Izveidotie uzkrājumi vai uzkrājumu apvērse Šajā postenī uzrāda uzkrājumu veidošanas rezultātu saskaņā ar 37. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto, ņemot vērā arī iepriekšējos periodos atzīto uzkrājumu apvērstās summas. 44 44. Vērtības samazinājums vai vērtības samazinājuma apvērse Šajā postenī uzrāda finanšu aktīvu, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, un finanšu aktīvu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, vērtības samazināšanās zaudējumus, kas samazināti par iepriekšējos periodos atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērstajām summām. Šajā postenī uzrāda arī īpašuma, iekārtu un aprīkojuma, ieguldījumu īpašuma un nemateriālo aktīvu vērtības, t.sk. pozitīvās nemateriālās vērtības, samazinājumu, kas samazināts par iepriekšējos periodos atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērstajām summām. 45 45. Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā Šajā postenī uzrāda izdevīga iegādes darījuma, kas ir uzņēmējdarbības apvienošana saskaņā ar 3. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, rezultātā gūtos ieņēmumus, kas atzīti iegādes datumā. 46 46. Peļņa/zaudējumi no ieguldījumiem meitas sabiedrībās, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās, kas atzīti, izmantojot pašu kapitāla metodi Šajā postenī uzrāda to peļņas vai zaudējumu daļu no ieguldījumiem meitas sabiedrībās, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās, kas atzīta uzskaitē, izmantojot pašu kapitāla metodi. 47 47. Peļņa/zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas Šajā postenī uzrāda peļņu vai zaudējumus no ilgtermiņa aktīvu un atsavināmo grupu, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, pārvērtēšanas. 48 48. Uzņēmumu ienākuma nodoklis Šajā postenī uzrāda uzņēmumu ienākuma nodokli, kas attiecas uz pārskata gadu. 49 49. Pārskata gada peļņa/zaudējumi Šajā postenī uzrāda pārskata gada peļņu pirms tās sadales saskaņā ar akcionāru sapulces lēmumu vai zaudējumus. 50 50. Peļņa/zaudējumi uz vienu akciju Šajā postenī banka, kuras akcijas ir publiskajā apgrozībā, uzrāda gan pamata, gan koriģēto peļņu vai zaudējumus uz vienu parasto akciju saskaņā ar 33. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto. 51 VIII. Naudas plūsmas pārskats 51. Naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudas un tās ekvivalentu ienākumus un izmaksas pārskata gadā, lai novērtētu bankas spēju gūt naudu un tās ekvivalentus saistību izpildei. 52 52. Par naudu uzskatāms skaidras naudas atlikums bankas kasē, prasības uz pieprasījumu un prasības ar atlikušo atmaksas termiņu līdz trim mēnešiem pret centrālajām bankām un kredītiestādēm. Naudas atlikumu samazina par saistībām pret šajā punktā minētajām institūcijām uz pieprasījumu un ar atlikušo atmaksas termiņu līdz trim mēnešiem. 53 53. Par naudas ekvivalentiem uzskatāmi augsti likvīdi īstermiņa ieguldījumi, t.i., tie, kurus īsā laika periodā var pārvērst naudā un pastāv maza iespēja, ka to vērtība būtiski mainīsies. Parasti ieguldījumu uzskata par naudas ekvivalentu tikai tad, ja, skaitot no iegādes datuma, līdz dzēšanai (atpirkšanai) tā atlikušais termiņš ir īss, piemēram, trīs mēneši vai mazāk. 54 54. Banka gada pārskata pielikumā uzrāda un paskaidro naudas plūsmas pārskatā iekļautos naudas un tās ekvivalentu komponentu veidus. 55 55. Naudas plūsmas pārskatā atsevišķi uzrāda naudas plūsmu bankas pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības rezultātā saskaņā ar 7. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto. 56 56. Naudas plūsmas pārskata paraugs, lietojot netiešo metodi, sniegts šo noteikumu 2. pielikumā. Banka var piemērot arī tiešo metodi, sagatavojot naudas plūsmas pārskatu. 57 IX. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats 57. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatā, kas raksturo izmaiņas bankas tīrajos aktīvos, uzrāda: 57.1. bankas pārskata gada pārējo apvienoto ienākumu kopējo apmēru, kā arī iepriekšējos periodos uzkrāto pārējo apvienoto ienākumu apmēru; 57.2. saskaņā ar 8. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto veiktās retrospektīvas grāmatvedības politikas piemērošanas vai retrospektīvas finanšu pārskatu posteņu korekcijas ietekmi uz katru pārskata sastāvdaļu; 57.3. darījumus ar akcionāriem, kas saistīti ar akciju emisiju un dzēšanu, pašas akciju atpirkšanu un pārdošanu, kā arī dividenžu izmaksas; 57.4. katras pārskata sastāvdaļas uzskaites vērtības salīdzinājumu pārskata gada sākumā un beigās, atklājot katru izmaiņu pārskata gadā. 58 58. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatā vai pielikumā uzrāda bankas akcionāriem dividendēs izmaksājamās peļņas apmēru, kā arī dividenžu apmēru uz vienu akciju. 59 59. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata paraugs sniegts šo noteikumu 3. pielikumā. 60 X. Novērtēšanas noteikumi 60. Finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar šādiem vispārējiem principiem: 60.1. pieņemot, ka banka darbosies arī turpmāk (darbības turpināšanas princips); 60.2. lietojot tās pašas uzskaites un novērtēšanas metodes, kas izmantotas, sagatavojot iepriekšējo gada pārskatu (saskaņotības vai pastāvīguma princips); 60.3. novērtēšanu visos gadījumos veicot ar pienācīgu piesardzību (piesardzības princips), ievērojot šādus nosacījumus: 60.3.1. iekļauj tikai pārskata gadā gūto peļņu, t.i., ienākumus un izdevumus uzrāda, ņemot vērā apstākļus, kuri pastāvējuši pārskata perioda beigu datumā; 60.3.2. ņem vērā visas saistības, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējo pārskata gadu; 60.3.3. ņem vērā visas vērtības samazināšanas un amortizācijas vai nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem; 60.4. pārskatā atspoguļojot ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no saņemšanas vai maksājuma datuma (uzkrāšanas princips); 60.5. pārskatā atspoguļojot visu būtisko informāciju par darījumiem un notikumiem pārskata gadā (būtiskuma princips). Informācija ir būtiska, ja tās neatspoguļošana var ietekmēt gada pārskata lietotāju tālāko lēmumu pieņemšanu; 60.6. novērtējot aktīvu un saistību posteņus un to sastāvdaļas atsevišķi; 60.7. nodrošinot, ka katra pārskata gada sākuma bilance saskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma bilanci. Pārskata gada sākuma bilance var atšķirties no akcionāru sapulcē apstiprinātās iepriekšējā gada bilances, ja saskaņā ar Starptautiskajos Finanšu pārskatu standartos noteikto tiek veiktas korekcijas iepriekšējos pārskata periodos. 61 61. Ja, lietojot šo noteikumu 60. punktā minētos principus, starp dažiem no tiem rodas pretrunas, atsevišķu darījumu vai notikumu novērtēšanu un uzskaiti veic, dodot priekšroku piesardzības un būtiskuma principam. 62 62. Sagatavojot finanšu pārskatus, bankas vadība drīkst atkāpties no šo noteikumu 60. punktā minētajiem principiem tikai pamatotu iemeslu dēļ, kuru būtību un ietekmi uz bankas finansiālo stāvokli, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu paskaidro pielikumā. 63 63. Darījumus un notikumus bankas darbībā atspoguļo finanšu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. 64 64. Aktīvus un saistības uzrāda vērtībā, kuru nedrīkst samazināt, atskaitot no aktīvu vērtības saistību vērtību vai atskaitot no saistību vērtības aktīvu vērtību, izņemot gadījumus, kad to pieprasa vai atļauj attiecīgie Starptautiskie Finanšu pārskatu standarti. 65 65. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā ienākumus un izdevumus nedrīkst savstarpēji ieskaitīt, izņemot gadījumus, kad to pieprasa vai atļauj attiecīgie Starptautiskie Finanšu pārskatu standarti. 66 66. Aktīvus un ārpusbilances saistības, ja tiem ir aprēķināts vērtības samazinājums, uzrāda, atskaitot šo vērtības samazinājumu. 67 67. Aktīvus, saistības un ārpusbilances posteņus ārvalstu valūtā pārvērtē Latvijas Republikas naudas vienībās saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu pārskata gada pēdējā dienā. Ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās aktīvu un saistību vērtības izmaiņas Latvijas Republikas naudas vienībās atspoguļo peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai bilances postenī "Uzkrātais rezultāts pārējos apvienotajos ienākumos" saskaņā ar 21. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto. 68 68. Novērtējot bankas finansiālo stāvokli un tās darbības rezultātus, ņem vērā iespējamos zaudējumus, kuri var rasties neparedzētu notikumu dēļ, ja tos var novērtēt. Neparedzēti notikumi ir nosacījumi vai situācijas, kuru rezultāti (peļņa vai zaudējumi) būs zināmi tikai tad, kad šie nosacījumi vai situācijas nākotnē īstenosies vai neīstenosies. Banku darbībā tas galvenokārt ir saistīts ar ārpusbilances saistību īstenošanos nākotnē. Ja neparedzēto notikumu rezultātus nav iespējams novērtēt un iekļaut bilancē, kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tad šo notikumu esamību paskaidro pielikumā, t.sk. sniedz informāciju par šādu notikumu būtību un faktoriem, kuri var nākotnē negatīvi ietekmēt bankas darbību, un iespējamajiem zaudējumiem. 69 69. Ja starp pārskata gada beigām un dienu, kad gada pārskats apstiprināts publiskošanai, ir saņemta informācija, kura sniedz pierādījumus par apstākļiem, kuri pastāvējuši pārskata perioda beigu datumā, tad šādus notikumus ņem vērā, veicot attiecīgo aktīvu un saistību novērtēšanu. 70 70. Grāmatvedības politikā banka nosaka katra finanšu instrumentu veida vērtēšanas metodi un to konsekventi piemēro. Finanšu instrumentus klasificē šādi: 70.1. finanšu aktīvi un finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā; 70.2. finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos; 70.3. finanšu aktīvi un finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā. 71 71. Visu finanšu pārskatu posteņu vērtēšanu veic, pamatojoties uz Starptautiskajiem Finanšu pārskatu standartiem, ciktāl tas nav pretrunā ar šo noteikumu 3. punkta nosacījumiem. 72 XI. Pielikuma saturs 72. Pielikumā iekļauj šajā nodaļā, kā arī citos šo noteikumu punktos par pielikuma saturu norādīto un Starptautiskajos Finanšu pārskatu standartos pieprasīto informāciju. 73 73. Grāmatvedības politiku skaidrojumā sniedz skaidrojumu par visām svarīgākajām grāmatvedības politikām, kas lietotas, sagatavojot finanšu pārskatus, t.sk.: 73.1. kritērijiem un pieņēmumiem, kas piemēroti bilances posteņu atzīšanai bilancē vai izslēgšanai no tās; 73.2. bilances un ārpusbilances posteņu novērtēšanas principiem; 73.3. ienākumu un izdevumu uzkrāšanas un atzīšanas politiku; 73.4. kritērijiem, pēc kuriem notiek finanšu instrumentu klasifikācija šo noteikumu 70. punktā minētajās kategorijās; 73.5. metodēm un nozīmīgākajiem pieņēmumiem, kas izmantoti finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšanai; 73.6. riska ierobežošanas attiecību atzīšanas un pārtraukšanas politiku un uzskaites principiem; 73.7. aktīvu un ārpusbilances saistību vērtības samazinājuma noteikšanas principiem un neatgūstamo parādu norakstīšanas kārtību; 73.8. būtisku kļūdu, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem, labojumu kārtību; 73.9. grāmatvedības politiku izmaiņu atspoguļošanas principiem; 73.10. posteņiem, kas izteikti ārvalstu valūtā, uzrāda pārrēķināšanai Latvijas Republikas naudas vienībās lietoto kursu. 74 74. Kredītrisks Sniedz šādu informāciju par bankas pakļautību kredītriskam: 74.1. ja ir pieejama informācija par to, ka finanšu aktīva uzskaites vērtība neatspoguļo tā reālo pakļautību kredītriskam, tad banka uzrāda šāda finanšu aktīva uzskaites vērtību un vērtību, kas atspoguļo reālo finanšu aktīva pakļautību kredītriskam, t.i., finanšu aktīva vērtību, kura nav samazināta par nodrošinājuma patieso vērtību vai par citu vērtību, kuru nosaka, ņemot vērā vai nu juridiski pamatoto savstarpējo prasību un saistību ieskaita vienošanos, vai citus kredītrisku samazinošus faktorus. Atsevišķi uzrāda nodrošinājuma patieso vērtību; 74.2. ja banka kredītriska novērtēšanai izmanto iekšējos modeļus vai citas metodes, piemēram, iekšējo vai ārējo reitingu sistēmu darījuma partnera novērtēšanai, tad tā sniedz informāciju par minēto modeļu vai citu metožu būtību un bankas pakļautību kredītriskam, kas noteikta, lietojot attiecīgo modeli vai citu metodi; 74.3. atklāj būtisku bilances un ārpusbilances posteņu kredītriska koncentrāciju ģeogrāfisko reģionu (t.i., valstu, valstu grupu, atsevišķu valsts reģionu u.tml.), klientu grupu (t.i., centrālā valdība, pašvaldības, valsts kapitālsabiedrības, privātās komercsabiedrības, privātpersonas u.tml.) un tautsaimniecības nozaru dalījumā. 75 75. Aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu sadalījums pēc valūtām Uzrāda aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu sadalījumu pēc ārvalstu valūtām, ievērojot būtiskuma principu, kā arī būtisku ārvalstu valūtu tīro atklāto pozīciju, t.sk. zelta tīrās pozīcijas, attiecību pret pašu kapitālu un bankas ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīras pozīcijas kopsummas attiecību pret kapitālu un rezervēm. 76 76. Bankas likviditāte Bankas likviditātes novērtēšanai aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu atlikumus uzrāda atbilstoši to atlikušajiem atmaksas, izpildes vai dzēšanas termiņiem šādos termiņu intervālos: uz pieprasījumu, līdz vienam mēnesim (ieskaitot), no viena mēneša līdz trim mēnešiem, no trim mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, no viena gada līdz pieciem gadiem, pieci gadi un vairāk. Banka var lietot citus termiņu intervālus, sadalot vai apvienojot minētos termiņu intervālus, ņemot vērā būtiskuma principu. Papildus skaidro aktīvu un saistību ar nenoteiktu atmaksas, izpildes vai dzēšanas termiņu iekļaušanai attiecīgajā termiņa intervālā lietotos kritērijus un pieņēmumus. 77 77. Procentu likmju risks Lai novērtētu iespējamos zaudējumus, kas bankai var rasties, mainoties procentu likmēm, uzrāda aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu sadalījumu atbilstoši īsākajam atlikušajam atmaksas, izpildes vai dzēšanas termiņam vai termiņam līdz nākamajam procentu likmju izmaiņu datumam šādos termiņu intervālos: uz pieprasījumu, līdz vienam mēnesim (ieskaitot), no viena mēneša līdz trim mēnešiem, no trim mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, no vien …