Par Rīgas Latviešu biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programmu 2023.–2030. gadam

Par Rīgas Latviešu biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programmu 2023.–2030. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 576 Rīgā 2023. gada 12. septembrī (prot. Nr. 43 39. §) Par Rīgas Latviešu biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programmu 2023.–2030. gadam 1. Saskaņā ar Rīgas Latviešu biedrības nama likuma 4. panta otro daļu apstiprināt Rīgas Latviešu biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programmu 2023.–2030. gadam (turpmāk – programma). 2 2. Atbalstīt Latvijas valsts piedalīšanos programmā 2023. gadā 200 000 euro apmērā. 3 3. Pieņemt zināšanai, ka turpmākajos gados programmas īstenošanai nepieciešamais finansējums indikatīvi 2024. gadā ir 1 400 870 euro, 2025. gadā – 1 502 287 euro, 2026. gadā – 1 502 471 euro, 2027. gadā – 464 355 euro, 2028. gadā – 602 009 euro, 2029. gadā – 1 114 356 euro, 2030. gadā – 1 421 472 euro. 4 4. Programmā paredzēto pasākumu īstenošanu 2023. gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmā paredzētajiem pasākumiem 2024. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā valsts budžeta kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 5 5. Kultūras ministrijai nodrošināt komercdarbības atbalsta nosacījumu piemērošanas uzraudzību programmas īstenošanas laikā līdz 2030. gadam. 6 Ministru prezidents, ārlietu ministra pienākumu izpildītājs A. K. Kariņš Kultūras ministrs N. Puntulis (Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra rīkojums Nr. 576) RĪGAS LATVIEŠU BIEDRĪBAS NAMA ATJAUNOŠANAS, IZPĒTES, KONSERVĀCIJAS UN RESTAURĀCIJAS PROGRAMMA 2023.–2030.GADAM Rīga, 2023Saturs1. Ievads2. Programmas mērķi3. Biedrības nama kultūrvēsturiskā nozīme4. Biedrības nams pilsētvidē5. Biedrības nama būvvēsture un arhitektūra6. Biedrības nama izmantošana un uzturēšana7. Biedrības nama tehniskais stāvoklis un nepieciešamie uzlabojumi8. Biedrības nama vēsturiskie interjeri un iekārtas priekšmeti9. Programmas īstenošanaPielikumi:1. pielikums. Biedrības nama tehniskās apsekošanas atzinums2. pielikums. Biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programmas īstenošanas kārtas3. pielikums. Biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programmas provizoriskās izmaksas1. IevadsRīgas Latviešu biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programma 2023.–2030.gadam (turpmāk – Programma) ir izstrādāta, pamatojoties uz Rīgas Latviešu biedrības nama likuma 4.panta otro daļu, un nosaka valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Rīgas Latviešu biedrības nama (turpmāk – Biedrības nams) atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas darbu apjomus, secību un provizoriskās izmaksas.Programmas īstenošanu finansē Biedrības nama īpašniece – Rīgas Latviešu biedrība (turpmāk – Biedrība) no saviem līdzekļiem un projektu konkursos iegūtā finansējuma, kā arī piesaistot fizisku un juridisku personu ziedojumus un finansējumu. Latvijas valsts piedalās Biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas, tostarp šo darbu veikšanai nepieciešamo speciālistu apmācības, finansēšanā atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem saskaņā ar Programmu.Ņemot vērā Programmas ilgtermiņa darbību un Programmā iekļauto darbu apjomus, Programma sagatavota 2023.–2030.gadam. Programma var tikt grozīta, papildināta vai mainīta, to saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un apstiprinot Rīgas Latviešu biedrības nama likumā noteiktajā kārtībā Ministru kabinetā.Programmas autori ir Programmas izstrādes grupa (Saimniecības daļas vadītājs Aivars Gailis, juriste, Biedrības valdes locekle Marija Heislere-Celma, būvinženieris Jānis Vīgants), arhitekti (Dr. habil arch. Jānis Krastiņš, Māris Kārkliņš), restauratori (mākslas zinātnieks Dainis Bruģis, Jānis Ceplis), būvinženieris Valdis Eisāns, pētnieki (vēsturnieks Edgars Mucenieks, Biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis), statistikas apkopotāja Biedrības biroja vadītāja Stella Līpīte, tāmētāji (SIA "JV projekts", arhitektu birojs SIA "KNOSA", SIA "Intarsija", Biedrības krājuma glabātāja Gaida Jablovska, būvniecības uzņēmums SIA "RUFS", būvniecības uzņēmums SIA "S.A.U 70", ugunsdrošības uzņēmums SIA "US & L", dizaina birojs "H2E", SIA "Electrum", "CS apkope"), konsultants – Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.2. Programmas mērķiProgrammas ilgtermiņa mērķi ir:1. izveidot un popularizēt nozīmīgo latviešu nacionālās pašapziņas un valstiskās neatkarības veidošanās simbolu – Biedrības namu – kā mūsdienīgu, interaktīvu Latvijas valsts vēstures izpētes un nacionālās kultūras centru, veicinot plašāku sabiedrības izglītošanu par Latvijas valsts veidošanās pirmsākumiem, Latvijas sabiedrības vienotības, pašapziņas, patriotisma un lepnuma par savu valsti stiprināšanu un popularizējot latviešu nacionālo kultūru un vēsturi Rīgas viesiem;2. nodrošināt Biedrības nama un ar to saistīto vēstures liecību saglabāšanu nākamajām paaudzēm.Programmas mērķi vidējā termiņā ir:1. restaurēt un atjaunot Biedrības nama vēsturiskos interjerus;2. izveidot interaktīvu Biedrības un Biedrības nama digitālo muzeju un mūsdienīgu ekspozīciju, ar mūsdienu tehnoloģijām apkopojot, sistematizējot un digitalizējot Biedrības nama vēsturiskos materiālus;Programmas īstermiņa mērķi ir:1. veikt Biedrības nama saglabāšanai un attīstībai nepieciešamos tehnisko un saimniecisko telpu pārbūves darbus saskaņā ar Programmas 1. pielikumu;2. secīgi veikt Programmā paredzētos arhitektoniski mākslinieciskās izpētes (turpmāk arī – AMI), atjaunošanas, konservācijas un restaurācijas darbus (turpmāk – restaurācijas darbi) saskaņā ar Programmas 2.pielikumu, darbu izpildē iesaistot atbilstoši kvalificētus speciālistus;3. iesaistot studentus un profesionālus vēsturniekus, veikt Latvijas atmiņu institūcijās pieejamo Biedrības nama vēsturisko materiālu izpēti, apkopošanu un sistematizēšanu;4. sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Latvijas augstskolām nodrošināt jauno restaurācijas speciālistu studiju prakses vietas.3. Biedrības nama kultūrvēsturiskā nozīmeBiedrības nams ir nozīmīgs latviešu nacionālās pašapziņas un valstiskās neatkarības veidošanās simbols, kultūras piemineklis, kurā ir norisinājušies Latvijas valsts vēsturē īpaši svarīgi notikumi. Biedrības nama vēsture ir tikpat kā spogulis, kurā redzamas gan pašas Biedrības, gan visas latviešu tautas likteņgaitas pēdējos 100–150 gados.Biedrības nama īpašniece – Rīgas Latviešu biedrība – ir viena no senākajām latviešu kultūras organizācijām. Tā dibināta 1868.gadā – 50 gadus pirms Latvijas valsts dibināšanas. Līdz Latvijas valsts izveidošanai 1918.gadā Rīgas Latviešu biedrība bija latviešu nacionālās atmodas kustību, kā arī kultūras un zinātnes šūpulis. 1873.gadā Biedrība sarīkoja un vadīja pirmos Vispārējos latviešu dziesmu svētkus. Sākot ar 1872.gadu, Biedrība sasauca Zemkopju sapulces un skolotāju kongresus. 1901.gadā pie Biedrības nodibināja lauksaimniecības nodaļu, vēlāk arī rūpniecības nodaļu. 1902.gadā sāka darboties ārstniecības nodaļa. Rakstniecības veicināšanai Biedrība pie Zinību komisijas izveidoja literatūras fondu, kā arī sāka piešķirt stipendijas studentiem. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija uzskatāma par nacionālās Zinātņu akadēmijas aizmetni. Biedrība ir arī pirmsākums vairākām ievērojamām mūsdienu Latvijas izglītības un kultūras iestādēm – Latvijas Universitātei, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai, Latvijas Jūras akadēmijai, Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam un citām institūcijām. Biedrības vēsturisko priekšmetu kolekcija pēc Biedrības piespiedu likvidācijas 1940.gadā nonāca vēlāk dibinātajā Rīgas vēstures muzejā. Īpaši nozīmīgs Biedrības vēsturisko dokumentu klāsts glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā Rokrakstu un reto grāmatu krājumā un Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos.4. Biedrības nams pilsētvidēBiedrības nams atrodas pilsētbūvnieciski izcilā vietā – Rīgas bulvāru loka apbūvē, kura izveidojās 19.gadsimta otrajā pusē pēc pilsētas nocietinājumu vaļņu nojaukšanas. 20.gadsimta sākumā bulvāri ieguva veidolu, kas vēlāk mainījies vai papildināts tikai atsevišķās vietās. Bulvāros kanālmalas apstādījumi un vairāki parki mijkārtoti ar perimetrāli apbūvētiem kvartāliem un brīvstāvošām celtnēm, no kurām lielākā daļa ir publiskās ēkas. Bulvāros tika uzceltas 17 mācību iestādes, divi teātri, cirks, trīs biedrību nami, muzejs, tiesu nami, pareizticīgo dievnams, banka, pasts, policijas pārvalde un citas publiskās ēkas.Ēka savu vizuālo tēlu un apjomu laika gaitā mainījusi vairākkārt. Biedrības senākais nams, kas bija mazāks par mūsdienās esošo, faktiski bija brīvstāvošs, jo tikai ar dienvidaustrumu sienu pilnīgi piekļāvās kaimiņu zemesgabalam mūsdienu Krišjāņa Barona un Merķeļa ielas stūrī, kas toreiz vēl nebija apbūvēts. 1875.gadā šajā zemesgabalā uzcēla Aleksandra ģimnāziju (tagad Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), kuras spārns Merķeļa ielā, ņemot vērā toreizējo pilsētbūvniecisko situāciju, veidots ar atkāpi no Biedrības nama. Savukārt Biedrības nams 20.gadsimta trīsdesmitajos gados paplašināts līdz Arhitektu ielas stūrim, tādējādi izveidojot apbūvē iespaidīgu publisko ēku grupu, kurā cita citai blakus atrodas tagadējā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ēka, Biedrības nams un tagadējā Latvijas Universitātes (agrāk Rīgas Politehniskā institūta) ēka.Visu trīs ēku fasādes ir pavērstas pret Vērmanes dārzu, bet Biedrības nams savu arhitektonisko kvalitāšu dēļ ir viena no vispamanāmākajām celtnēm visā bulvāru apbūves ansamblī. Tā ir labi redzama arī no sabiedriskā transporta – gan no tramvaja Krišjāņa Barona ielā, gan daudzajiem autobusiem un trolejbusiem Merķeļa ielā. Tādējādi Biedrības nams ir vides orientieris arī daudziem garāmbraucējiem un Rīgas viesiem.5. Biedrības nama būvvēsture un arhitektūraBiedrības nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr.6524), bet panno ēkas fasādes centrālajā daļā un paplašinājuma daļas durvis ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi (valsts aizsardzības Nr.7289 un Nr.7288). Pirmo Biedrības namu vietā, kurā atrodas tagadējā ēka, uzcēla 1869.gadā pēc arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa (1834 – 1891) projekta. Būvdarbi izmaksāja 45 589 sudraba rubļus.Pirmais Biedrības nams bija samērā vienkārša trīsstāvu ķieģeļu būve ar ieeju labās puses spārna galā. Pirmajā stāvā atradās neliels vestibils, restorāns un dažas palīgtelpas, bet otrajā – lielā skatītāju zāle 1200 vietām. Zāles vienā galā bija plaši logi uz ielu, otrā – uz pagalmu, bet garākajā malā, pretim ieejai atradās estrāde. Gar zāles trim malām stiepās balkons. Par nama ārējo izskatu ļauj spriest vienīgi projekta fasādes zīmējums un daži seni attēli. Vienā no tiem redzams Pirmo vispārējo latviešu dziesmu svētku gājiens, kas sākās pie šī nama 1873.gada 26.jūnijā.Pirmā Biedrības nama projekta plāns. 1869Biedrības nams 1873.gada 26.jūnijā.Sākot ar 19.gadsimta astoņdesmito gadu otro pusi, vismaz piecas reizes tika veikti lielāki vai mazāki nama telpiskās un konstruktīvās uzbūves pārveidojumi vai arhitektoniskās apdares uzlabojumi. Visiem šiem darbiem projektus izstrādāja arhitekts Konstantīns Pēkšēns (1859–1928), un tos īstenoja viņa vadībā.1892.gada 29.maijā apstiprināts projekts nama kailo ķieģeļu fasāžu apmešanai, arhitektonisko apdari papildinot arī ar joniskām kolonnām centrālajā daļā un balustrādi virs galvenās dzegas. 1897.gadā ēkai piebūvēja monumentālas ārējās kāpnes, kas tieši no ielas veda uz skatītāju zāli otrajā stāvā. Vienlaikus piebūvēja vēl vienu spārnu pagalma dziļumā pie skatuves un veica dažus iekštelpu pārveidojumus, kā arī ierīkoja firmas "Siemens & Halske" piegādāto elektriskās apgaismošanas sistēmu, kas maksāja 13 000 rubļu. Biedrības nama skatuve kļuva par vienu no lielākajām Rīgā.1908.gada jūnijā Biedrības nama ēku piemeklēja smaga ugunsnelaime. Pēc tās ielas fasādes sienu, kas draudēja sagāzties, vajadzēja nekavējoties nojaukt.Biedrības runas vīri pieņēma lēmumu uzsākt ēkas pārbūvi. Jaunceltni paredzēja ievērojami apjomīgāku par iepriekšējo ēku. Projektu, kas apstiprināts Vidzemes guberņas valdes Būvniecības nodaļā 1908.gada 18.oktobrī, izstrādāja arhitekti Eižens Laube (1880–1967) un Ernests Polis (1872–1914). Ēku arhitekti bija iecerējuši nacionālā romantisma formās. Tas bija jūgendstila māksliniecisks novirziens, ar kuru tika lūkots radīt latviešu nacionālo būvmākslu. Tādā veidolā ēka tomēr netika uzcelta: izrādījās, ka nav lietderīgi saglabāt nodegušās ēkas sienas, kas bija zaudējušas nestspēju.Biedrības nams ap 1900.gadu1909.gada 25.aprīlī tika apstiprināts jauns E.Laubes un E.Poļa izstrādāts Biedrības nama būvprojekts, kura fasādes arhitektūrā ieskanas klasisko formu stingrība. Ēku tādā veidā arī uzcēla un 1909.gadā nodeva ekspluatācijā. Nams tika iesvētīts 18.decembrī.Jaunajā ēkā daļēji izmantoti vecās ēkas pamati un aizmugures pretugunsmūra fragmenti. Kopumā tā ir dzelzsbetona karkasa būve ar lēzenu mūra velvju pārsegumiem pa metāla sijām. Liela skatītāju zāle, kas atrodas ēkas augšējos stāvos, pārsegta ar vairāk nekā 16 m laiduma koka kopnēm. Zāles parterī ir vietas 680, bet balkonā – vēl 260 skatītājiem. Ēka ir viens no pirmajiem neoklasicisma mākslinieciski stilistiskās ievirzes pieminekļiem Rīgā, bet fasādes kompozīcijā sintezēti arī racionālistiska jūgendstila elementi. Uz gludi apmestā fona izceļas atsevišķi ornamentālie rotājumi un ieejas portāls ar balkonu virs tā. Balkonu balsta klasiskas brūna pulētā granīta kolonnas ar joniskiem kapiteļiem. Balkona sānu daļu margās atveidotais britu karogam līdzīgais krustveida ornaments simbolizē Angliju kā nacionāla valstiskuma paraugu. Kaparā tērptie kupoli, kas vainago kāpņu rizalītus (fasādes izvirzītās daļas), zināmā mērā atgādina plaši pazīstamā Eiropas jūgendstila pieminekļa – Vīnes "Secesiona" izstāžu nama – arhitektūras motīvus.Biedrības nama fasādes projekts. 1908Biedrības nama fasādes projekts. 1909    Biedrības nama projekts. 1., 2. un 3.stāva plāns un garengriezums. 1909  Biedrības nams. 1909. E. Laube, E. PolisĪpašu noskaņu Biedrības namam piešķir sarežģītā krāsaina cementa un akmens mozaīkas tehnikā veidotie gleznieciskie panno fasādes vainagojumā. To autors un izpildītājs ir latviešu glezniecības dižmeistars Janis Rozentāls. Centrālajā kompozīcijā attēloti alegoriski tēli no senu teiksmu pasaules – Pērkons, Potrimps un Pīkols. Tie simbolizē spēku. Savukārt kultūras mērķus – skaistumu un gudrību – simbolizē panno "Saules sveiciens" uz kreisās un "Pie avota" uz labās puses rizalīta. Rizalītu sānos attēloti līdzekļi šo mērķu sasniegšanai. Tās ir kompozīcijas "Māksla", "Zemkopība", "Rūpniecība" un "Zinātne".Potrimps, Pērkons un Pīkols.  Saules sveiciensPie avota    MākslaZemkopībaRūpniecībaZinātneArī iekštelpu apdarē piedalījušies daudzi pazīstami Rīgas mākslinieki un amata meistari. Skulpturālos veidojumus uz vairāku telpu sienām un griestos izgatavoja būvtēlnieki F.Vlasaks un M.Loce ar biedriem, flīzētās grīdas un pakāpienus – J.Valters un A.Šmēliņš, bet stiklinieku darbus veica meistars P.Krimuldēns. Granīta darbus ēkas cokola apdarē izpildīja J.Holka darbnīca.Vestibils.Kluba zāleVitrāžas kāpņu telpā  Lielā zāleBaltā zāle1934.gadā dzima doma par nama paplašināšanu, izveidojot papildu telpas saviesīgām vajadzībām. Drīz vien celtniecības uzdevums paplašinājās – tika pieprasītas telpas arī Rotari klubam. 1936.gada 15.oktobrī Ministru kabinetā apstiprināts Biedrības nama piebūves projekts, kura autors ir E.Laube. Jaunceltnes darba zīmējumus izstrādāja arhitektūras students A.Dogadkins. Būvniecība sākās nākamajā gadā, nojaucot bijušo P.Dzeņa reālģimnāzijas namu. 1938.gadā būvniecība tika pabeigta, un nama paplašinājumu iesvētīja 1938.gada 11.februārī.Piebūves pirmajā stāvā atradās restorāns ar vairākiem kabinetiem, otrajā – Rotari kluba mītne, bet augšstāvos – lielā Latviešu biedrības banketu zāle, zāles mazākām svinībām u.c. pasākumiem, kā arī kancelejas telpas. Pagrabā atradās vēl vairākas restorāna telpas.Savdabīga un ļoti moderna ir ēkas konstruktīvā uzbūve: tajā ir daudz lielu telpu, bet tikai viena nesošā iekšējā siena. Pārsegumi veidoti no lielām, ap 20 m garām un 30 cm augstām dubulta "T" profila lielplauktu metāla sijām, kas iebūvētas ar 70 cm soli viena no otras. Sijas speciāli tika atvestas no Vācijas.Būvdarbus veica pazīstamā latviešu būvuzņēmēja L.Neiburga firma. Pamatīgās vēdināšanas ietaises izbūvēja sanitārtehnisko darbu firma "K.Pēkšēns".Bagātīgo, galvenokārt klasicizētās formās ieturēto iekštelpu apdari tolaik uzskatīja par arhitektūras nacionālo iezīmju adekvātu. Tā ir ļoti raksturīga E.Laubes radošajam rokrakstam. Izmantoti arī atsevišķi barokāla vai etnogrāfiska rakstura elementi. Meistars pats izstrādājis zīmējumus pilnīgi visām detaļām – kāpņu margām, durvīm, portāliem, kamīniem, ģipša veidojumiem sienu un griestu apdarē, apgaismes ķermeņiem un mēbelēm. Vestibilā bija viena veida krēsli, citādi – banketu zālē, vēl cita veida – kluba telpās, restorānā utt., bet visur jaušama tautas lietišķajā mākslā dziļi sakņota formu izjūtas sintēze ar klasiskajiem kompozīcijas paņēmieniem. Milzīgais spogulis trešā stāva banketu zālē (tagad – Zelta zāle), tāpat kā daži citi būvmateriāli un apdares detaļas, arī atvests no Vācijas. Spoguļkristāla detaļas apgaismes ķermeņiem izgatavotas Čehijā.Līgo zāleOtrā stāva vestibils  Zelta zāleZelta zāles salonsNama iekārtas un apdares izveidošanā piedalījušies vēl vairāki ievērojami mākslinieki un daiļamatu meistari. Skulpturālo veidojumu autors ir tēlnieks Rihards Maurs. Lielākoties tie gatavoti uz vietas cementa lējumā, bet restorāna kamīnu rotā divas paša tēlnieka kokā grieztas skulptūras. Lustras un brā izgatavoti Jāņa Gulbja elektrotehniskajā uzņēmumā un kroņlukturu darbnīcā, bet mēbeles – Jāņa Prikuļa firmā. Pēc E.Laubes idejas kaparā kaltās restorāna ārdurvis ar Rīgas motīviem ir atslēdznieku amata meistara Kārļa Šteinerta "meistarstiķis". Griestu gleznojumu trešā stāva banketu zālē veicis mākslinieks dekorators un daiļkrāsotājs Ēlerts Treilons. Tie izpildīti uz audekla un iestiprināti plafonos. Pats lielākais Ē.Treilona šāda veida gleznojums bija otrā stāva kamīnzālē. Tas aizpildīja visu milzīgo, apaļo plafonu telpas griestos.Krievu okupācijas laikā, kad namā atradās Baltijas kara apgabala virsnieku nams, lielākā daļa mēbeļu tika izvazātas, zudis Ē.Treilona griestu gleznojums otrā stāva kamīnzālē, kā arī vairāki apdares elementi – kristāla kreļļu virknes no apgaismes ķermeņiem, spoguļiem un citiem priekšmetiem.Apjomīgi Biedrības nama remonta un restaurācijas darbi veikti 1999.gadā un 2000.gada pavasarī, gatavojoties Eiropas attīstības un rekonstrukcijas bankas sanāksmei, kas notika Biedrības namā 2000.gada maijā. Ēka ieguva jaunu kapara jumtu, tika daļēji nomainīts inženiertehniskais aprīkojums un iekārtas. 2015.gadā ir restaurēta Līgo zāle, tai atgriežot arhitektoniski mākslinieciskās izpētes laikā atklāto oriģinālo sienu krāsojumu, 2017.gadā restaurēts Biedrības nama fasādes ieejas portāls un Kamīnzāle.6. Biedrības nama izmantošana un uzturēšanaBiedrības nams ir Rīgas Latviešu biedrības īpašums. Īpašumtiesības atjaunotas pēc Biedrības darbības atjaunošanas 1989.gadā un nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatā 1998.gada 18.decembrī (kadastra Nr.0100 005 0040), pamatojoties uz 1998.gada 11.novembra uzziņu par nekustamo īpašumu Nr.119, Ministru kabineta 1995.gada 3.janvāra rīkojumu Nr.5 "Par nekustamo īpašumu Rīgā, Merķeļa ielā 13", 1995.gada 10.februāra pieņemšanas – nodošanas aktu un 1998.gada 8.decembra Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņuNr.5 -JP-31006.Biedrības nama izmantošanas mērķus nosaka Rīgas Latviešu biedrības nama likuma 3.pants, atbilstoši kuram paredzēts pētīt, saglabāt un popularizēt Biedrības namu un tajā esošos kultūras (mākslas) pieminekļus un citas kultūras vērtības, veicināt latviešu materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, veicināt Biedrības 1873.gadā aizsāktās Dziesmu un deju svētku tradīcijas turpināšanu, nodrošinot Biedrības namā Biedrības tautas mākslas kolektīvu darbību un Dziesmu un deju svētku ietvaros paredzētās norises, rīkot izglītības, zinātnes un kultūras pasākumus, atbalstīt valstiski nozīmīgu pasākumu norisi un nodrošināt Biedrības nama kā valsts nozīmes kultūras (arhitektūras) pieminekļa un tajā esošo valsts nozīmes kultūras (mākslas) pieminekļu saglabāšanu un atjaunošanu, izpēti, konservāciju un restaurāciju, kā arī nodrošināt Biedrības namā esošo pieminekļu un minēto pasākumu publisku pieejamību.Ņemot vērā Rīgas Latviešu biedrības statūtos norādītos mērķus – sargāt un kopt latviešu tautas kultūras tradīcijas, nacionālo identitāti un latvisko dzīvesveidu, sekmēt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, kā arī saglabāt Biedrības namu un Biedrībai piešķirto sabiedriskā labuma organizācijas statusu pilsoniskās sabiedrības attīstības un kultūras veicināšanas jomās – Biedrības nams tiek izmantots plaša spektra kultūras, izglītojošu un citu sabiedrisku pasākumu norisēm. Lai nodrošinātu Biedrības nama uzturēšanas izmaksu segšanu, Biedrības nama telpas tiek iznomātas dažādiem sabiedriskiem un saviesīgiem sarīkojumiem, bet daļa telpu (saimniecības telpas) tiek iznomātas ilgtermiņā.Biedrības namā pajumti raduši 10 Biedrības amatiermākslas kolektīvi un viens profesionāls kolektīvs, kuros darbojas 314 dalībnieki vecumā no 7 līdz 87 gadiem. No 2014.gada līdz 2018.gadam Biedrībā notikuši 1 435 sarīkojumi, tai skaitā 11 valsts un tradicionālo svētku sarīkojumi, 160 informatīvās un izglītojošās norises, 133 amatiermākslas kolektīvu koncerti un 103 profesionālo mākslinieku koncerti, 18 izrādes, 22 izstādes un 24 izklaides sarīkojumi, kurus apmeklējuši 323 093 cilvēki.Lai nodrošinātu Biedrības nama un tā vēsturisko interjeru saglabāšanu, Biedrība ir izstrādājusi vairākus organizatoriskos dokumentus – Iekšējās kārtības noteikumus, Ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas kārtību Biedrības namā, Atkritumu apsaimniekošanas kārtību, kas paredz Biedrības nama telpu saudzīgu izmantošanu un ierobežojumus un atbildību par Biedrības namam nodarītajiem bojājumiem.7. Biedrības nama ēkas tehniskais stāvoklis un nepieciešamie uzlabojumiAtbilstoši LBN 405-15 "Būvju tehniskā apsekošana" noteikumiem ir veikta Biedrības nama tehniskā apsekošana un sagatavots Tehniskās apsekošanas atzinums Nr.TA-09/2019, (Programmas 1.pielikums).Ēkas galvenās nesošās konstrukcijas – sienas, karkasa elementi un pārsegumi – ir apmierinošā būvtehniskā stāvoklī. Atsevišķās vietās nepieciešama pagraba pārsegumu atjaunošana. Vairākās vietās jāveic plaisu monitorings, jāizstrādā atbilstoši būvprojekti un jāveic atjaunošana. Jāatjauno ēkas fasāžu apmetums. Nepieciešama arī dažu jumta daļu koka konstrukciju pastiprināšana un vairāku skursteņu remonts. Dažviet jāremontē kāpņu telpas, likvidējot pakāpienu izdrupumus. Jārestaurē vairākas durvis, logi un pagalma vārti.Neapmierinošā stāvoklī ir ēkas inženiertehniskās iekārtas, kas drīz sasniegs ekspluatācijas termiņa beigas. Nepieciešams pilnīgi pārbūvēt vēdināšanas un apkures sistēmu un jānomaina visi siltā un aukstā ūdens, kā arī kanalizācijas cauruļvadi. Jānovērš bīstamas tehniskas nepilnības lietus ūdens kanalizācijas sistēmā.Ēkā nav nodrošināta mūsdienu prasībām atbilstoša vides pieejamība. Jāpārbūvē invalīdu lifts un jāizbūvē tualetes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Nepieciešams ēkas energoaudits un jāveic energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.8. Biedrības nama vēsturiskie interjeri un iekārtas priekšmeti2019.gadā ir veikta Biedrības nama vēsturisko interjeru un iekārtas priekšmetu apsekošana un to izpētes, atjaunošanas un restaurācijas izmaksu provizorisko aplēšu sagatavošana (Programmas 2.pielikums).Biedrības nama publiskajām telpām ir nepieciešama restaurācija, pirms tam veicot arhitektoniski māksliniecisko izpēti (AMI). Līdz ar arhitektoniskās apdares restaurāciju nepieciešama arī logu, durvju un parketa grīdu atjaunošana. Padomju laikā ir zudusi lielākā daļa vēsturisko mēbeļu. Valsts atmiņu institūciju krājumos ir pieejami grafiskie materiāli, pēc kuriem ir iespējams atjaunot vēsturiskos interjerus.9. Programmas īstenošanaProgrammas īstenošana paredzēta pa kārtām – kopā astoņās kārtās, kas sakārtotas prioritārā darbu secībā (Programmas 3.pielikums). Programmas prognozētais īstenošanas laiks ir no 2023.gada līdz 2030.gadam, ja tiek piesaistīts nepieciešamais finansējums. Programmas īstenošanas kārtas veidotas, balstoties uz Rīgas Latviešu biedrības nama likumā noteikto apjomu, ēkas tehniskās un vēsturisko interjeru izpētes datiem, izmaksu aplēsēm un tā, lai nodrošinātu Biedrības nama publisku pieejamību visā Programmas īstenošanas laikā.Atjaunošanas un restaurācijas darbi plānoti kompleksi, veicot gan attiecīgo telpu inženierkomunikāciju nomaiņu, gan interjera restaurācijas darbus. Vispārceltniecisko darbu izmaksu aplēses sagatavotas, balstoties uz Biedrības nama inženiertehniskās izpētes datiem. Telpu un interjera restaurācijas darbu aplēses ir sagatavotas, pamatojoties uz vēsturisko interjeru apsekošanas datiem (bez AMI) un ņemot vērā analoģisku restaurācijas darbu izmaksas 2019.gadā., piemērojot cenu indeksāciju 30% apmērā. Programmas īstenošanas secība un kārtu skaits var mainīties. Izmaksas var mainīties Programmas īstenošanas laikā pēc būvprojektu un AMI izstrādes.Biedrība sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, Latvijas augstskolām un profesionālajam izglītības iestādēm veicina Programmas īstenošanai nepieciešamo speciālistu apmācību.Pēc Programmā paredzēto darbu pabeigšanas ir jāveic regulāri Biedrības nama uzturēšanas darbi atbilstoši Rīgas Latviešu biedrības nama likumā un likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" noteiktajām prasībām.9.1. Programmas īstenošanas pirmā kārtaProvizoriskās izmaksas 200 000,00 euroProgrammas īstenošanas pirmajā kārtā (Programmas 3.pielikuma 1.punkts) paredzēta daļēja logu un durvju restaurācija un nomaiņa, nama energoaudits, dūmeņu virsjumta daļas atjaunošana, AMI veikšana/aktualizācija, ar ugunsdrošības prasību izpildi saistīti darbi, Programmas īstenošanas divām pirmajām kārtām nepieciešamo būvprojektu izstrāde, kā arī projekta vadības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas. Precīzas pirmajā kārtā plānoto darbu izmaksas būs zināmas pēc iepirkumu veikšanas.9.2. Programmas īstenošanas otrā kārtaProvizoriskās izmaksas 1 400 869,87 euroProgrammas īstenošanas otrajā kārtā (Programmas 3.pielikuma 2.punkts) paredzēta logu un durvju restaurācijas un nomaiņas pabeigšana, nama pamatu konstrukciju un pagraba telpu atjaunošana līdz ar inženierkomunikāciju pārbūvi, nama siltuma zudumu samazināšanas pasākumi un Programmas īstenošanas trešajai kārtai nepieciešamo būvprojektu izstrāde, kā arī citas Programmas 3.pielikuma 2.punktā norādītās pozīcijas. Programmas 3.pielikuma 2.punktā ietverto darbu un izmaksu pozīcijas ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tikt pārskatītas un precizētas programmas īstenošanas gaitā.9.3. Programmas īstenošanas trešā kārtaProvizoriskās izmaksu aplēses 1 502 286,19 euroProgrammas īstenošanas trešajā kārtā (Programmas 3.pielikuma 3.punkts) paredzēta ēkas vēdināšanas sistēmu, elektroinstalāciju un sakaru sistēmu atjaunošana, apkures sistēmas izbūve, lietus savākšanas sistēmas rekonstrukcija, Programmas īstenošanas ceturtajai kārtai nepieciešamo būvprojektu izstrāde, kā arī kā arī citas Programmas 3.pielikuma 3.punktā norādītās pozīcijas. Programmas 3.pielikuma 3.punktā ietverto darbu un izmaksu pozīcijas ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tikt pārskatītas un precizētas programmas īstenošanas gaitā.9.4. Programmas īstenošanas ceturtā kārtaProvizoriskās izmaksas 1 502 470,06 euroProgrammas īstenošanas ceturtajā kārtā (Programmas 3.pielikuma 4.punkts) paredzēta ielas fasādes (tai skaitā dekoratīvos panno) restaurācija, jumta remonts, vairāku telpu apdares restaurācija, inženiertehnisko sistēmu nomaiņa un vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi, Programmas īstenošanas piektajai kārtai nepieciešamo būvprojektu izstrāde, kā arī kā arī citas Programmas 3.pielikuma 4.punktā norādītās pozīcijas. Programmas 3.pielikuma 4.punktā ietverto darbu un izmaksu pozīcijas ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tikt pārskatītas un precizētas programmas īstenošanas gaitā.9.5. Programmas piektā kārtaProvizoriskās izmaksas 464 355,00 euroProgrammas īstenošanas piektajā kārtā (Programmas 3.pielikuma 5.punkts) paredzēta Baltās zāles un citu telpu restaurācija, Programmas īstenošanas sestajai kārtai nepieciešamo būvprojektu izstrāde, kā arī citas Programmas 3.pielikuma 5.punktā norādītās pozīcijas . Programmas 3.pielikuma 5.punktā ietverto darbu un izmaksu pozīcijas ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tikt pārskatītas un precizētas programmas īstenošanas gaitā.9.6. Programmas sestā kārtaProvizoriskās izmaksas 602 009,00 euroProgrammas īstenošanas sestajā kārtā (Programmas 3.pielikuma 6.punkts) paredzēts Zelta zāles, Zelta zāles salonu un 3.stāva foajē restaurācija, Programmas īstenošanas septītajai kārtai nepieciešamo būvprojektu izstrāde, kā arī citas Programmas 3.pielikuma 6.punktā norādītās pozīcijas. Programmas 3.pielikuma 6.punktā ietverto darbu un izmaksu pozīcijas ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tikt pārskatītas un precizētas programmas īstenošanas gaitā.9.7. Programmas septītā kārtaProvizoriskās izmaksas 1 114 356,00 euroProgrammas īstenošanas septītajā kārtā (Programmas 3.pielikuma 7.punkts) paredzēta Līgo zāles un citu 2.stāva reprezentācijas telpu restaurācija un vairāku citu telpu remonts, Programmas īstenošanas astotajai kārtai nepieciešamo būvprojektu izstrāde, kā arī citas Programmas 3.pielikuma 7.punktā norādītās pozīcijas. Programmas 3.pielikuma 7.punktā ietverto darbu un izmaksu pozīcijas ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tikt pārskatītas un precizētas programmas īstenošanas gaitā.9.8. Programmas astotā kārtaProvizoriskās izmaksas 1 421 472,00 euroProgrammas īstenošanas astotajā kārtā (Programmas 3.pielikuma 8.punkts) paredzēti Lielās zāles,Lielās zāles foajē, kāpņu telpas un šņorbēniņu atjaunošanas un restaurācijas darbi, kā arī citi Programmas 3.pielikuma 8.punktā norādītie darbi. . Programmas 3.pielikuma 8.punktā ietverto darbu un izmaksu pozīcijas ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tikt pārskatītas un precizētas programmas īstenošanas gaitā.Kultūras ministrs N. Puntulis Pielikums Nr. 1Rīgas Latviešu biedrības nama atjaunošanas,izpētes, konservācijas un restaurācijas programmaiTEHNISKĀS APSEKOŠANAS ATZINUMSNr. TA-09/2019Administratīvā ēkaRīgā, Merķeļa ielā 13SIA "JV projekts"Būvinženieris Jānis Vīgants (Sert. nr.: 4-04774; 5-03350; 6-00032)Būvinženieris Valdis Eisāns (Sert. nr.: 5-03543)2019.gada septembrisTehniskās apsekošanas uzdevums2019.gada 14.maijsObjekts:Kultūras nams Rīgā, Merķeļa ielā 13kad.nr.0100 0050 040 0011. Apsekošanas veids: Būves tehniskā izpēte ar atsegumu veikšanu2. Darba uzdevumsPamatojoties uz LBN 405-15 "Būvju tehniskā apsekošana" prasībām, veikt objekta apsekošanu ar mērķi noteikt tā tehnisko stāvokli.LBN 405-15 "Būvju tehniskā apsekošana" 8. Apsekošanas pamats ir būves apskate, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos būves bojājumus.· sniegt vispārīgas ziņas par būvi;· novērtēt ēkas pamatu konstrukcijas stāvokli, iespējamās deformācijas;· novērtēt virszemes nesošo sienu konstrukciju un materiālu stāvokli;· noteikt pārseguma konstrukciju stāvokli, iespējamās deformācijas;· apsekot jumta nesošās konstrukcijas stāvokli, iespējamās deformācijas, jumta segumu un lietus ūdens novadsistēmu, konstatējot bojājumus;Veikt iekšējo inženiertīklu vizuālu tehnisko novērtējumu;· veikt būtiskāko bojājumu fotofiksāciju;· saistībā ar atklātajiem defektiem formulēt ieteikumus ēkas īpašniekam turpmākajai nepieciešamajai rīcībai.3. Apsekošanas gaitā izstrādājamie materiāli:- Tehniskās apsekošanas atzinums (LBN 405-15 ieteiktajā formā).- Foto fiksācija:Sastādīt atbilstoši:01.07.2015. MK noteikumi Nr.337 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-15 "Būvju tehniskā apsekošana" nosacījumiem.TEHNISKĀS APSEKOŠANAS ATZINUMS Nr. TA-09/2019_M13Sagatavots atbilstoši LBN 405-15 "Būvju tehniskā apsekošana" prasībāmRīgas Latviešu biedrības nams Rīgā, Merķeļa ielā 13 kad.nr. 0100 0050 040 001(būves nosaukums, kadastra Nr. un adrese) Rīgas Latviešu biedrība2019.gada 14.maijā(pasūtītājs, datums)Ēkas tehniskās apsekošanas uzdevums2019.gada 14.maijā(apsekošanas uzdevums, tā izsniegšanas datums) SIA "JV projekts" Reģ. Nr. 44103072817(tehniskās apsekošanas veicēja- fiziskās personas vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums)1. Vispārīgas ziņas par būvi1.1.būves veidsKultūras nams1.2.apbūves laukums, m220021.3.būvtilpums, m3435521.4.kopējā platība, m28358.31.5.stāvu skaits61.6.zemesgabala kadastra numurs0100 0050 0401.7.zemesgabala platība, ha0.2154 ha1.8.būves iepriekšējais īpašnieksRīgas Latviešu biedrība1.9.būves patreizējais īpašnieksRīgas Latviešu biedrība1.10.būvprojekta autorsE.Laube1.11.būvprojekta nosaukums, akceptēšanas gads un datums-1.12.būves nodošanas ekspluatācijā, gads19381.13būves konservācijas gads un datums-1.14.būves renovācijas (kapitālā remonta), rekonstrukcijas, restaurācijas gads20001.15.inventarizācijas plāns: numurs, izsniegšanas gads un datums09.07.20192. Situācija2.1.zemesgabala izmantošanas atbilstība teritorijas plānojumamKonkrētais zemes gabals Rīgas teritorijas plānojuma 2006.–2018.gadam 15.pielikumā "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana" atzīmēts kā "Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija (RVC AZ)".Ilustrācija Nr. 1 - Fragments no Rīgas pilsētas teritoriālā plānojuma kartes.Ilustrācija Nr. 2 - Fragments no Rīgas pilsētas teritoriālā plānojuma kartes.Teritorija tiek izmantota atbilstoši spēkā esošajam teritorijas plānojumam.2.2.būves izvietojums zemesgabalāĒka aizņem gandrīz visu zemes gabalu, atstājot nelielu iekšpagalmu zemes gabala dienvidu daļā.Ēkas galvenā fasāde vērsta pret Merķeļa ielu.Ilustrācija Nr. 3 - zemes gabala robežas un ēkas novietojums tajā. (Ekrānšāviņš no kadastrs.lv)2.3.būves plānojumsĒkas plānojumu skatīt ēkas tehniskajā inventarizācijas lietā. Plānojuma neatbilstības nav konstatētas.3. Teritorijas labiekārtojumsApsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem, būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībāmTehniskais nolietojums(%)3.1.brauktuves, ietves, celiņi un saimniecības laukumi Neietilpst apsekošanas uzdevumā.3.2.bērnu rotaļlaukumi, atpūtas laukumi un sporta laukumi Neietilpst apsekošanas uzdevumā.3.3.apstādījumi un mazās arhitektūras formas Neietilpst apsekošanas uzdevumā.3.4.nožogojums un atbalsta sienas Neietilpst apsekošanas uzdevumā.4. Būves daļas(Ietver tikai tās būves daļas, kas apsekotas atbilstoši apsekošanas uzdevumam)Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem un būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām.Ēku tehniskais nolietojums (%) netiek izteikts, jo nav normatīva pamatojuma tā noteikšanai.4.1.Pamati un pamatnes-Tā kā zem ēkas ir pagrabs, tad ēkas pamati un pamatne no ārpuses netika atsegti. Apsekojot pamatus no pagraba puses, tika konstatēts, ka ēkai ir izbūvēti lentveida pamati, kas veidoti no māla pilnķieģeļu mūra 700–800mm biezumā ar apmetumu no abām pusēm. Apsekošanas procesā tika veikta pamatu atsegšana trīs vietās un konstatēts, ka pamatu iedziļinājums zem grīdas līmeņa ir no 500–700 mm. Skatīt pielikumu Nr.1 ar pamatu atsegumu vietām.Atsegums Nr.1: Horizontālā hidroizolācija – asfaltbetons. Būtiski konstrukciju bojājumi nav konstatēti. Pamatu iedziļinājums līdz pēdai 520 mm zem grīdas līmeņa. Gruntsūdens līmenis konstatēts 780 mm zem grīdas līmeņa.Foto Nr. 1Foto Nr. 2Foto Nr.3 – gruntsūdens līmenisFoto Nr.4Atsegums Nr.2: Horizontālā hidroizolācija – asfaltbetons. Būtiski konstrukciju bojājumi nav konstatēti. Gruntsūdens līmenis konstatēts 700 mm zem grīdas līmeņa.Foto Nr.5Foto Nr.6Atsegums Nr.3: Horizontālā hidroizolācija – asfaltbetons. Būtiski konstrukciju bojājumi nav konstatēti. Pamatu iedziļinājums 640 mm zem grīdas līmeņa. Gruntsūdens līmenis konstatēts 760 mm zem grīdas līmeņa.Foto Nr.7Foto Nr.8Atsegumos tika konstatēta asfaltbetona horizontālā pamatu hidroizolācija. Apsekošanas laikā uz ārsienu un iekšsienu mūra tika konstatētas sāļu kristalizēšanas pēdas no kā secināms, ka pamati ir pakļauti kapilārā ūdens migrācijai un ka esošā horizontāla hidroizolācijas savu funkciju nepilda. Šādi bojājumi liecina, ka pa ēkas pamatiem kapilārā veidā pārvietojas mitrums nesot līdzi sev grunts un pamatu materiāla sāļus, kuri sasniedzot apmetuma iekšējo virsmu, mitrumam iztvaikojot kristalizējas. Šāds process destruktīvi ietekmē pamatu konstrukciju, jo kristalizējošie sāļi daudzkārt paaugstina savu tilpumu, spiežot uz poru sieniņām, tādejādi veidojas ļoti augsts kristalizācijas spiediens, kas iznīcina gan apmetumu, gan ķieģeļus un akmeņus. Uz apsekošanas brīdi pamatiem un pagrabstāva mūrim konstatēti nelieli lokāli mitrum radīti bojājumi – mūra saistvielas izdrupumi un ķieģeļu virsmas korozija. Būtiski mitruma izraisīti bojājumi, kas apdraudētu ēkas mehānisko stiprību vai stabilitāti nav konstatēti.Foto Nr.9Foto Nr.10Apsekošanas laikā ēkās pamatos netika konstatētas būtiskas plaisas vai deformācijas, līdz ar to uz apsekošanas brīdi ēkas pamati un pamatne ir apmierinošā stāvoklī un atbilst "Būvniecības likuma" 9.panta, 1.apakšpunkta "Mehāniskā stiprība un stabilitāte" prasībām.4.2.Nesošās sienas, aiļu sijas un pārsedzes-Ēkas pagraba nesošo sienu stāvoklis aprakstīts nodāļā 4.1.Sienu atsegšana netika veikta. Pēc apsekošana iegūtās informācijas konstatēts, ka ēkas nesošās sienas veidotas no māla ķieģeļu mūra no pusotra līdz pat 3 ar pus ķieģeļu biezumā (37,5 līdz 87,5 cm) ar apmetumu no abām pusēm. Apsekošanas laikā tika veikti sienu biezumu ar apdari mērījumi, kas fiksēti uz inventarizācijas lietas plāniem:Ilustrācija Nr.4 – pagrabstāva izmērītie sienu biezumi ar apdari.Ilustrācija Nr.5 - 1.stāva izmērītie sienu biezumi ar apdari.Ilustrācija Nr.6 - 2.stāva izmērītie sienu biezumi ar apdari.Ilustrācija Nr.7 - 3.stāva izmērītie sienu biezumi ar apdari.Ilustrācija Nr.8 - 4.stāva izmērītie sienu biezumi ar apdari.Ilustrācija Nr.9 - 5.stāva izmērītie sienu biezumi ar apdari.Ēkas ceturtā stāva kāpņu telpā Nr. 901-37 ārsienā konstatēta plaisa ar atvērumu līdz 1,5 mm.Foto Nr. 11Foto Nr. 12Konstatēta caurejoša plaisa lielās zāles sienā. Plaisas novietojumu skatīt Ilustrācija Nr.10 - 4.stāva izmērītie sienu biezumi ar apdari.Foto Nr. 13Foto Nr. 14Šajās vietās nepieciešams veikt plaisas remontu – sienas plaisa sasiešanu ar spirālenkuriem pēc būvkonstruktora izstrādāta plāna kā arī novērst negatīvas ārējās iedarbes (lietus ūdens un sniegs) uz konkrēto sienu.Kopumā uz apsekošanas brīdi ēkas nesošo sienu stāvoklis vērtējams kā apmierinošs un atbilstošs "Būvniecības likuma" 9.panta, 1.apakšpunkta "Mehāniskā stiprība un stabilitāte" prasībām.Nepieciešams veikt ēkas sienu žāvēšanu un apdares atjaunošanu telpās Nr.901-33 un 901-32Foto Nr. 15 – 901-32Foto Nr. 16 – 901-33Ēkas pārsedžu mezglos būtiskas plaisas vai deformācijas netika konstatētas līdz ar to atsegšanas darbi netika veikti. Spriežot pēc apsekošanas laikā iegūtās informācijas ēkā izbūvētas koka, metāla un mūra pārsedzes kuru stāvoklis uz apsekošanas brīdi vērtējams kā apmierinošs un atbilstošs "Būvniecības likuma" 9.panta, 1.apakšpunkta "Mehāniskā stiprība un stabilitāte" prasībām.4.3.Karkasa elementi: kolonnas, rīģeļi, sijas-Apsekošanas laikā tika veikta 2.stāva pārsegumu atsegšana ar mērķi konstatēt plaisu rašanās iemeslus pārseguma apdarē no 1.stāva (Impro telpas) puses. Konstatēts, ka ēkas konstruktīvajā shēma ietilpst pārsegumu un sienu balstošas dublt T tērauda sijas. Telpās virs konkrētā pārseguma notiek tautas deju nodarbības, kuru rezultātā uz pārseguma konstrukciju notiek cikliskas iedarbes, kuru rezultātā pārsegumā rodas nelielas izlieces un plaisā pārseguma apdare. Konkrētā pārseguma nestspēja nav apdraudēta.Foto Nr.17Foto Nr.18Ilustrācija 1.–2.stāva pārseguma atsegumu vietas un tērauda siju novietojums.Detalizētu informāciju par atsegumos konstatēto skatīt nodaļā 4.6 "Pagraba, starpstāvu, bēniņu pārsegumi"Bojājumi sijās netika konstatēti, līdz ar to siju stāvoklis vērtējams kā apmierinošs un atbilstošs "Būvniecības likuma" 9.panta, 1.apakšpunkta "Mehāniskā stiprība un stabilitāte" prasībām.4.4.Pašnesošās sienas-Ēkai nav pašnesošu sienu.4.5.Šuvju hermetizācija, hidroizolācija un siltumizolācija-Ēkas pamatiem konstatēta horizontālā hidroizolācija. Stāvoklis aprakstīts nodaļā 4.1 "Pamati un pamatnes". Netika konstatēta pamatu vertikālā hidroizolācija. Ēkas pārējo daļu hermetizēšana vai hidroizolēšana netika konstatēta.Ēkas jumta daļā Nr.2 (skatīt – ēkas jumta sadalījums daļās.) konstatēta pēdējā stāva pārseguma siltināšana ar beramo minerālvati 500 mm biezumā.Foto Nr.19Foto Nr.20Bēniņos ir izveidotas laipas un zemāk esošās lielās zāles gaismekļu apkalpošanas šahtas, kur nav iestrādās siltinājums. Atsevišķas vietās siltinājums nedaudz sasēdies. Ēkas energoefektivitātes aprēķins netika veikts. Konkrētas daļas pārseguma siltumizolācijas stāvoklis vērtējams kā apmierinošs. Atbilstībai LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" nepieciešams veikt energoefektivitātes aprēķinu.Ēkas jumta daļā Nr.4 (skatīt – ēkas jumta sadalījums daļās.) konstatēta pēdējā stāva pārseguma siltināšana ar plākšņu minerālvati 200 mm biezumā.Foto Nr.21Foto Nr.22Pārējās ēkas daļās mūsdienu siltumizolācija ēkas konstrukcijās netika konstatēta, norobežojošās konstrukcijas papildus nav siltinātas. Pēdējā stāva pārsegums, jeb bēniņu grīdas konstrukcijas siltinājums ir vēsturisks izdedžu, būvgružu maisījums, kura siltumpretestības rādītāji neatbilst LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" prasībām.4.6.Pagraba, starpstāvu, bēniņu pārsegumi-Atzinuma sagatavošanai ēkas pagrabstāva pārseguma konstrukcijas tika sadalītas divās daļās:Ilustrācija 2 – pagrabstāva pārseguma dalījums zonās.Ēkas 1.daļas pagraba pārsegums veidots kā mūra velves starp tērauda dubult T sijām vai nesošajām mūra sienām. Pagrabstāva telpā Nr 901-57 konstatēta daļēja pārseguma iebrukšana. Šajā telpā pārsegum stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs un neatbilstošs "Būvniecības likuma" 9.panta, 1.apakšpunkta "Mehāniskā stiprība un stabilitāte" prasībām.Foto Nr.23Foto Nr.24Pagrabstāva telpa Nr.901-54 konstatēta daļēja vecā pārseguma sabrukšanas/demontāža. Tā vieta izveidots jauns pārsegums kuram no pagraba puses redzams dēļu klājs, kas visticamāk kalpo ka paliekoši veidņu dzelzsbetona pārsegumam.Foto Nr.25Foto Nr. 26Daudzviet konstatēta spēcīga pārseguma siju korozija un siju plauktiņu noslāņošanās. Telpās, kurās konstatēta spēcīga pārseguma siju korozija nepieciešams veikt pārseguma pastiprināšanu. Skatīt Pielikums Nr. 1 – pagrabstāva plāns ar piezīmēm. Ar atzīmētām zonām, kur nepieciešama pārseguma pastiprināšana un ar pārseguma atsegumu vietām.Atsegums Nr.4: Konstatēta pārseguma sijas korozija un sijas augšēja plaukta slāņošanās.Foto Nr.27Foto Nr. 28Atsegums Nr.5: Pārseguma sijas virsmas korozija. Būtiski bojājumi nav konstatēti.Foto Nr.29Foto Nr. 30Atsegums Nr.6: Pārseguma sijas virsmas korozija. Būtiski bojājumi nav konstatēti.Foto Nr.31Foto Nr. 32Atsegums Nr.7: Konstatēta pārseguma sijas korozija un sijas plauktu slāņošanās.Foto Nr. 33Foto Nr. 34Urbums Nr.1: Pārseguma konstrukcija sastāv no mūra velves, putu polistirola un betona slāņa ar kopējo biezumu 320 mmFoto Nr. 35Foto Nr. 36Urbums Nr.2: Pārseguma konstrukcija sastāv no mūra velves, putu polistirola un betona slāņa ar kopējo biezumu 320 mmFoto Nr. 37Foto Nr. 38Kopumā 1.daļas pārseguma nestspēja nav apdraudēta un pirms sabrukuma pazīmes nav konstatēts. Tomēr pārseguma siju bojājumu dēļ, pārseguma stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs un neatbilstošs "Būvniecības likuma" 9.panta, 1.apakšpunkta "Mehāniskā stiprība un stabilitāte" prasībām.Ēkas 2.daļas pagraba pārsegums veidots no tērauda sijām ar monolīta betona aizpildījumu starp tām.Foto Nr.39Foto Nr.40Bojājumi, plaisas vai būtiskas izlieces 2.daļas pagraba pārseguma netika konstatēti līdz ar to šo pārsegumu stāvoklis vērtējams kā apmierinošs un atbilstošs "Būvniecības likuma" 9.panta, 1.apakšpunkta "Mehāniskā stiprība un stabilitāte" prasībām.Ēkas starpstāvu pārsegumi veidoti no tērauda un koka sijām. Apsekošanas laikā tika veikti atsegumi 2.stāva pārsegumā no 3.stāva puses. Atsegumu vietas noradītas "Ilustrācija 1 – 2.stāva pārseguma atsegumu vietas un tērauda siju novietojums." Atsegumos konstatēts, ka koka pārseguma sijas ir ar šķērsgriezumu 170x270h mm un soli 900 mm.Atsegums Nr.8: Bojājumi pārseguma sijās nav konstatēti.Foto Nr.41Foto Nr.42Atsegums Nr.9: Bojājumi pārseguma sijās nav konstatēti.Foto Nr.43Foto Nr.44Atsegums Nr.10: Bojājumi pārseguma sijās nav konstatēti. Konstatēta dubult T tērauda sija ar h=400 mm.Foto Nr.45Foto Nr.46Tērauda sijas pārsegumā tika konstatētas arī no bēniņu puses no jumta daļas Nr.3 (skatīt: – ēkas jumta sadalījums daļās.).Foto Nr 47Foto Nr.48Bojājumi un būtiskas izlies pārseguma konstrukcijās netika konstatēti. Līdz ar tostarpstāvu pārseguma stāvoklis vērtējams kā apmierinošs un atbilstošs "Būvniecības likuma" 9.panta, 1.apakšpunkta "Mehāniskā stiprība un stabilitāte" prasībām.4.7.Būves telpiskās noturības elementi-Būves telpisko noturību nodrošina ēkas nesošās sienas un pārsegumi. Citi telpiskās noturības elementi ēkā nav konstatēti.Ēkas telpiskā noturība nav apdraudēta.4.8.Jumta elementi: nesošā konstrukcija, jumta klājs, jumta segums, lietus ūdens novadsistēma-Atzinuma sagatavošanai ēkas jumta konstrukcijas tika sadalītas piecās daļās:Ilustrācija Nr.11 – ēkas jumta sadalījums daļās.1.daļa: Jumts veidots no koka konstrukcijām – spārēm ar šķērsgriezumu 150x80 mm un 1000 mm soli. Spāru laidums sadalīts trīs daļās un balstīts uz jumta krēsla konstrukcijas, kas veidota no koka brusām 140x140 mm. Šajā jumta daļā koka konstrukcijām konstatētas virs normatīvas izlieces.Foto Nr.49Foto Nr.50Foto Nr.51Foto Nr.52Konkrētās zonas koka elementu tehniskais stāvoklis vērtējams kā apmierinošs, bet konstrukciju stāvoklis neatbilstošs "Būvniecības likuma" 9.panta, 1.apakšpunkta "Mehāniskā stiprība un stabilitāte" prasībām. Nepieciešams veikt šīs daļas jumta konstrukciju pastiprināšanu pēc iepriekš izstrādāta būvkonstruktora plāna.Jumta klājs veidots no cieša dēļu klāja uz kā izveidots valcēts kapara lokšņu segums.Foto Nr.53Foto Nr.54Jumta klāja dēļos konstatēti lokāla trupe no kā secināms, ka atsevišķās vietās pie noteiktiem apstākļiem, piemēram, sniega kārtas uz jumta, pa jumta seguma valcēm iekļūst mitrums.Foto Nr.55Foto Nr.56Konstatēti būtiski bojājumi kāpņu telpas sienā gan no iekšpuses gan ārpuses kam par iemeslu varētu būt aizdambējusies lietus ūdens noteka. Šajā vietā lietus laikā pār dzegu veļas pāri lietus ūdens un nokļūst uz ēkas sienas to bojājot. Nepieciešams veikt tekņu un noteku tīrīšanu. Pēc tam veikt sienas žāvēšanu un remontu. Atzīmētu problēmu zonu uz stāva plāna skatīt "Pielikums Nr.2 – Piezīmes par jumta konstrukcijām."Foto Nr.57Foto Nr.58Konkrētās daļas jumta segums jumta konstrukciju deformāciju rezultātā ir izliecies un daudzviet tā funkcionēšana nākotnē ir apdraudēta. Līdz ar konstrukciju pastiprināšanu būtu nepieciešams veikt arī jumta seguma nomaiņu.Bēniņu telpā nav izbūvēta kontrolēta gaisa ieņemšanas un izmešanas atveres, kas rada kondensāta risku bēniņu telpā.2.daļa: arī otrajā jumta daļā jumts veidots no koka konstrukcijām. Jumtam izbūvētas koka konstrukciju kopnes no koka brusām ar šķērsgriezumu 250x250 mm un soli 5200 mm. Krēsla brusām uzstādītas metāla savilces ar mainīgu soli (800–1200 mm). Jumta konstrukcijas shēmu skatīt "Ilustrācija 3 – Jumta 2.daļas shematiska ilustrācija."Foto Nr.59Foto Nr.60 Ilustrācija 3 – Jumta 2. daļas shematiska ilustrācija.Uz apsekošanas jumta 2.daļas konstrukciju stāvoklis vērtējams kā apmierinošs un atbilstošs "Būvniecības likuma" 9.panta, 1.apakšpunkta "Mehāniskā stiprība un stabilitāte" prasībām.Jumta klājs veidots no cieša dēļu klāja uz kā izveidots valcēts kapara lokšņu segums. Jumta klājā un segumā bojājumi nav konstatēti. Jumta seguma un klāja stāvoklis vērtējams kā apmierinošs. Arī šajā bēniņu daļā nav izbūvēta kontrolēta gaisa apmaiņa, kas rada augstu kondensāta rašanās risku.3.daļa: Arī 3.daļa jumta konstrukcijas veidotas no koka konstrukcijām. Izbūvēts jumta krēsls no brusām ar šķērsgriezumu 120x140 mm. Vairums jumta konstrukcijas no bēniņu puses ir apšūtas ar ciešu dēļu klāju un tā kā būtiska mitruma iedarbe vai deformācijas konkrētajā jumta daļā netika konstatētas, tad atsegšana netika veikta. No jumta krēsla mezgliem secināms, ka par jumta klāja balstu kalpo dubulta spāre no divām koka konstrukcijām ar šķērsgriezumu 170x80 mm.Foto Nr.61Foto Nr.62Foto Nr.63Foto Nr.64Par jumta segumu šajā daļā kalpo kapara lokšņu segums. Segumā tika konstatēto lokāli bojājumi un vizuāli vērtējot segums ir nolietojies un veicot ēkas atjaunošana būtu nomaināms.4.daļa: ēkas daļas jumta konstrukcija veidota kā vienslīpju jumts no koka konstrukcijām – spārēm ar šķērsgriezumu 140x90 mm un soli 900 mm. Šajā daļā jumta segums ir nomainīts pret skārda lokšņu materiālu, kura stāvoklis ir apmierinošs.Foto Nr.65Foto Nr.66Uz apsekošanas brīdī jumta konstrukcijām bojājumi vai deformācijas nav konstatētas un to stāvoklis vērtējams kā apmierinošs un atbilstošs "Būvniecības likuma" 9.panta, 1.apakšpunkta "Mehāniskā stiprība un stabilitāte" prasībām.5.daļa: Aizkulišu jumta daļa ir apšūta ar ģipškartona konstrukcijām. Apsekojot konkrēto zonu konstatēts, ka izbūvēts jumta krēsls no koka konstrukcijām ar šķērsgriezumu 300x30 mm un metāl savilcēm.Foto Nr.67Foto Nr.68Bojājumi apdare no bēniņu puses netika konstatēti līdz ar to atsegšanas darbi netika veikti. Būtiski bojājumi jumta konstrukcijās netika konstatēti līdz ar to jumta stāvoklis vērtējams kā apmierinošs un atbilstošs "Būvniecības likuma" 9.panta, 1.apakšpunkta "Mehāniskā stiprība un stabilitāte" prasībām.4.9Balkoni, lodžijas, lieveņi, jumtiņi Ēkas galvenajā fasāde pret Merķeļa ielu izbūvēti divi balkoni. Viens balkons atrodas tieši virs galvenās ieejas un šis balkons kalpo arī kā ieejas mezgla jumtiņš. Precīzs elementa tehniskais izpildījums nav zināms jo atsegumi netika veikti, bet spriežot pēc elementa veidola, balkons veidots no betona plāksnes, kas balstīta uz kolonnām. Balkonam izveidotas mūra margām. Otrs balkons veidots no betona plāksnes seguma uz iespīlētam tērauda sijām un metāla margām.Foto Nr.69Foto Nr.70Bojājumi ēkas balkonos un jumtiņos netika konstatēti. Līdz ar to uz apsekošanas brīdi šo elementu stāvoklis vērtējams kā apmierinošs un atbilstošs "Būvniecības likuma" 9.panta, 1.apakšpunkta "Mehāniskā stiprība un stabilitāte" prasībām.4.10.kāpnes un pandusi Ēkas kāpnes veidotas no dažāda materiāla un dažādā izpildījumā. Atzinuma sagatavošanai tika sanumurētas kāpnes un kāpņu telpas. Skatīt Pielikums Nr. 3 – kāpņu apzīmējumi.Kāpņu konstrukcija un stāvoklis fiksēts Tabula 1 – ēkas kāpņu konstrukcijas/stāvoklis/secinājums.:Tabula 1 – ēkas kāpņu konstrukcijas/stāvoklis/secinājums.Kāpņu apzīmējumsKonstrukcijas veidsStāvoklis (kāpņu laida un/vai kāpņu laukuma)SecinājumsK1Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz metāla konstrukcijasMetāla konstrukcijām ievērojama korozija.Pakāpieni nolietojušoesNeatbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK2Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz grunts/betona sagatavesApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK3Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz grunts/betona sagatavesApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK4Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz grunts/betona sagatavesApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK5Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz grunts/betona sagatavesApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK6Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz grunts/betona sagatavesPakāpieni nolietojušies.Atbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK7Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz grunts/betona sagatavesPakāpieni nolietojušies.Atbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK8Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz grunts/betona sagatavesPakāpieni nolietojušies.Atbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK9Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz grunts/betona sagatavesPakāpieni nolietojušies.Atbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK10Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz grunts/betona sagatavesApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK11Koka konstrukciju kāpnesApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK12Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz grunts/betona sagatavesApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK13Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz grunts/betona sagatavesApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK14Koka konstrukciju kāpnesApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK15Koka konstrukciju kāpnesApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK16Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz grunts/betona sagatavesApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK17Metāla konstrukciju kāpnes ar dzelzsbetona kāpņu laukumu.Apmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK18Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz grunts/betona sagatavesApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK19Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz grunts/betona sagatavesApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK20Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz grunts/betona sagatavesApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK21Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz metāla konstrukcijasApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmK22Koka konstrukciju kāpnesApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmKT1Iespīlētu saliekamā dzezsbetona pakāpienu kāpnesApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmKT2Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz metāla konstrukcijas4.stāva līmenī stipri korodējušas kāpņu laukuma un kāpņu laida konstrukcijas**Atbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmKT3Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz metāla konstrukcijasApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmKT4Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz metāla konstrukcijasApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmKT5Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz metāla konstrukcijasApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmKT6Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz metāla konstrukcijasApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmKT7Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz metāla konstrukcijasApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmKT8Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz metāla konstrukcijasApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmKT9Saliekamās dzelzsbetona kāpnes uz metāla konstrukcijasApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībāmKT10Iespīlētu saliekamā dzezsbetona pakāpienu vītņveida kāpnesApmierinoša stāvoklīAtbilst "Mehāniskā stiprība un stabilitāte"* prasībām* "Būvniecības likuma" 9.panta, 1.apakšpunkta "Mehāniskā stiprība un stabilitāte" prasībāmFoto Nr.71Foto Nr.72Foto Nr.73Foto Nr.74**KT2 4.stāva līmenī stipri korodējusi kāpņu laukuma metāla sijas. Konkrētā kāpņu laukuma stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs un neatbilstošs "Būvniecības likuma" 9.panta, 1.apakšpunkta "Mehāniskā stiprība un stabilitāte" prasībām.Foto Nr.754.11.starpsienas-Ēkas starpsienu atsegšana netika veikta. Spriežot pēc apsekošanā iegūtās informācijas sienas veidotas no māla ķieģeļu mūra vai koka dēļiem.4.12.grīdas Pārseguma atseguma zonās (skatīt nodaļu 4.6.) tika konstatēts, ka grīda veidota no dēļu klāja. Par grīdas segumu kalpo koka parkets, keramiskās un akmens flīzes.4.13.ailu aizpildījumi: vārti, ārdurvis, iekšdurvis, logi, lūkas-Ēkā saglabāti vecie dubultie koka logi ar stikla rūts aizpildījumu. Daudzviet logu bloki ir ievērojami satrupējuši. Vizuāli vērtējot logu bloki neatbilst LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"Uz ēkas iekšpagalmu piekļuve no ielas ir caur vēsturiski saglabātajiem koka vārtiem. Vārtiem lokālās vietās konstatēta koka trupe.Ēkā saglabātas vēsturiskās koka durvis. Durvīm nepieciešams veikt arhitektoniski māksliniecisko izpēti, lai noteiktu, kuras no tām ir oriģinā izpildījumi ar māksliniecisko vērtību. Lai ēkas durvīm atjaunoto funkcionālo un estētisko izskatu, tās nepieciešams restaurēt, atjaunot.4.14.apkures krāsnis, virtuves pavardi, dūmeņi-Ēkas zālēs ir vēsturiski kamīni, kuri netiek ekspluatēti. Sīkāk netiek pētīti.Foto Nr.764.15.konstrukciju un materiālu ugunsizturība-Nav dokumentālu un vizuālu pierādījumu par atsevišķu koka konstrukciju apstrādi ar pretuguns sastāvu.Tika konstatētas, ka telpa Nr.92 – siltummezgls (32,3m2) nav ugunsdroši atdalīta no pārējām telpām.Ēkas norobežojošās konstrukcijas veidotas no ķieģeļu mūra (sienas), koka sijām (pārsegumi) un koka spārēm (jumts).4.16.Ventilācijas šahtas un kanāli Skatīt Pielikums Nr. 4 – Ventilācijas iekārtu diagnostika.4.17.Liftu šahtas Ēkas liftu šahtas izbūvētas no māla ķieģeļu mūra. Detalizētāku informāciju skatīt sadaļā 4.2 "Nesošās sienas, aiļu sijas un pārsedzes ".4.18.iekšējā apdare un arhitektūras detaļas-Ēkas iekšējā apdare veidota no kaļķa javas apmetuma uz mūra sienām un apmetums uz niedru un koka skalu režģa pārsegumos. Ēkas iekšējā apdare publiskās telpās veidota ar augstvērtīgu arhitektonisko vērtību, ko pierāda AMI konstatētais.Iekšējās apdares tehniskais stāvoklis katrā telpā ir atšķirīgs, ir telpu grupas, kur apdare nav atjaunota ilgu laiku.Kopumā vērtējot telpu iekšējo apdari tika secināts, ka visām publiskām telpām un interjera elementiem nepieciešams veikt arhitektoniski māksliniecisko izpēti.4.19.ārējā apdare un arhitektūras detaļas-Ēkas fasāde veidota no kaļķa cementa apmetuma. Lietus ūdens noteku šahtas nosegtas ar plākšņu materiālu, iespējams ar cementa šķiedras vai finiera loksni. Vietās, kur noteku nosegs savienojas ar ķieģeļu mūri veidojas plaisas. Plaisām nav konstruktīva ietekme. Lai šādas plaisas neveidotos jāveido deformācijas šuve divu dažādu materiālu sadurvietās.4.20.Citas būves daļas-- 5. Iekšējie inženiertīkli un iekārtas(Ietver tikai tās būves daļas, kas apsekotas atbilstoši apsekošanas uzdevumam)Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem un būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībāmĒku tehniskais nolietojums (%) netiek izteikts, jo nav normatīva pamatojuma tā noteikšanai.5.1.aukstā ūdens un kanal …