Zaudējis spēku - Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība"

Skatīt Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 333 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"".

Ministru kabineta noteikumi Nr.498 Rīgā 2011.gada 28.jūnijā (prot. Nr.40 9.§) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-10"Būvju ugunsdrošība"

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu 1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība" (turpmāk - būvnormatīvs LBN 201-10).

Ministru prezidents V.Dombrovskis Ekonomikas ministrs A.Kampars Apstiprināts ar Ministru kabineta 2011.gada 28.jūnija noteikumiem Nr.498 Latvijas būvnormatīvs LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība"

2.1. aizsargāts evakuācijas ceļš - cilvēku evakuācijai paredzēta ugunsdroši atdalīta telpa bez ugunsslodzes;

2.2. atklāta būve - būve, kuras katra stāva sienās pa visu ēkas perimetru vismaz 30 % ailu ir atvērtas un to atvēruma laukums ir vismaz 10 % no stāva grīdas laukuma;

2.3. atklātas kāpnes - būves iekšējas kāpnes, kas no būves būvapjoma nav atdalītas ar ugunsdrošām norobežojošām konstrukcijām;

2.4. atverama aila - atverams logs, durvis, vārti vai lūka ēkas ārējā norobežojošajā konstrukcijā, kas ir sasniedzama ar ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehniskajiem līdzekļiem un ko var izmantot glābšanas darbos;

2.5. automātiskais ugunsdzēsības ūdens aizsegs, automātiskā ūdens ugunsdzēsības atdzesēšanas sistēma - stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas, konstatējot ugunsgrēka izcelšanos vai saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, automātiski nodrošina ugunsgrēka izplatīšanās ierobežošanu vai būvkonstrukciju ugunsaizsardzību;

2.6. automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma - stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas automātiski atklāj ugunsgrēka izcelšanos un signālu par ugunsgrēku vai sistēmas bojājumiem pārraida uz kontroles un signalizācijas pulti, ugunsgrēka gadījumā iedarbina aizsargājamā būvē trauksmes signālu izziņošanas ierīces, kā arī izstrādā signālus citu inženiertehnisko sistēmu vadībai;

2.7. automātiskā balss ugunsgrēka izziņošanas sistēma - stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas, saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, aizsargājamā būvē automātiski pārraida balss paziņojumu par ugunsgrēka izcelšanos;

2.8. automātiskā dūmu izvades sistēma - stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas ugunsgrēka gadījumā, saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, nodrošina dūmu izvadi no aizsargājamās telpas ārpus būves, radot aizsargājamās telpās dabīgo vai mehānisko dūmu vilkmi;

2.9. automātiskā gaisa virsspiediena sistēma - stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas ugunsgrēka gadījumā, saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, nodrošina aizsargājamās telpas aizsardzību no piedūmošanas, radot tajā gaisa spiedienu, kas ir lielāks par gaisa spiedienu blakus telpās;

2.10. automātiskā ugunsdzēsības sistēma - stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas, konstatējot ugunsgrēka izcelšanos vai saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, automātiski veic ugunsgrēka dzēšanu vai ugunsgrēka lokalizāciju, kā arī izstrādā signālus citu inženiertehnisko sistēmu vadībai;

2.11. autonomais ugunsgrēka detektors - lokālais ugunsgrēka detektors (ierīce), kas reaģē uz ugunsgrēka faktoriem (dūmu koncentrāciju, augstu temperatūru) un ar skaņas signālu un vizuālo signalizāciju paziņo par ugunsgrēku cilvēkiem, kas atrodas telpā, kurā tas ierīkots. Autonomā ugunsgrēka detektora korpusā konstruktīvi apvienoti autonomais elektrobarošanas avots un ugunsgrēka atklāšanas, gaismas signalizācijas, skaņas izziņošanas komponenti;

2.12. ārējās evakuācijas kāpnes - ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām atdalītas kāpnes ārpus būves vai atklātā vidē;

2.13. būves augstākā stāva grīdas līmenis - līmeņu starpība starp brauktuves vai līdzvērtīgas virsmas līmeni, uz kuras var uzbraukt un nostāties ugunsdzēsības un glābšanas tehniskie līdzekļi, un būves augstākā stāva grīdas līmeni, kurā ikdienā var atrasties būves lietotāji;

2.14. būves ugunsnoturības pakāpe - integrēts būves ugunsdrošības rādītājs, kas ietver būves lietošanas veidu, būves augstākā stāva grīdas līmeni, ugunsdrošības nodalījuma platību, ugunsslodzi un būvē notiekošo tehnoloģisko procesu sprādzienbīstamību un kuru raksturo būvkonstrukciju ugunsizturība un iebūvēto būvizstrādājumu ugunsreakcija;

2.15. dūmaizsargāta kāpņu telpa - ugunsaizsargāta kāpņu telpa, kurā nepieļauj piedūmošanās iespēju;

2.16. dūmu izvades ailas - durvis, vārti, atverami vai izsitami logi, atveramās žalūzijas un lūkas, atklātas ailas ārējās norobežojošajās konstrukcijās, caur kurām ugunsgrēka gadījumā iespējams izvadīt dūmus;

2.17. evakuācija - cilvēku pārvietošanās uz drošu vietu ārpus būves zemes virsmas līmenī ugunsgrēka vai citu briesmu gadījumā;

2.18. evakuācijas ceļa garums - attālums no būves daļas vai ugunsdrošības nodalījuma vistālākās vietas pa visīsāko iespējamo ceļu līdz tuvākajai evakuācijas izejai;

2.19. evakuācijas ceļš - drošs un viegli atrodams kustības ceļš, kas sākas jebkurā būves punktā un ved uz evakuācijas izeju;

2.20. evakuācijas izeja - izeja no būves vai ugunsdrošības nodalījuma daļām, pa kuru var nokļūt ārpus būves zemes virsmas līmenī;

2.21. jumta seguma sistēma - jumta virsmas un izolācijas konstrukcija, kura ietver visus slāņus, kas veido atmosfērizturīgu jumta konstrukciju, izņemot nesošo konstrukciju

2.22. jumta segums - jumta augšējais hidroizolējošais slānis, kas pasargā būvi no atmosfēras ārējās iedarbības;

2.23. neautomātiskā dūmu izvades sistēma - stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas gadījumā, ja darbību iniciē manuāli, nodrošina dūmu izvadi no aizsargājamās telpas ārpus būves, radot aizsargājamās telpās dabīgu vai mehānisku dūmu vilkmi;

2.24. neventilējama fasāde - fasādes (ārsienas) daudzslāņu konstrukcija, kurai starp atsevišķiem slāņiem nav gaisa šķirkārtas;

2.25. savietotais jumts - būves norobežojošā konstrukcija, kura vienlaikus izpilda augšējā stāva pārseguma un jumta funkcijas;

2.26. sprādzienbīstama telpa - telpa vai telpu grupa, kurā izmantotā ražošanas vai glabāšanas tehnoloģija veido sprādzienbīstamo vidi;

2.27. ugunsaizsargāta kāpņu telpa - ar ugunsdrošām konstrukcijām no citām telpām nodalīta kāpņu telpa bez ugunsslodzes, kurai ir tieša izeja uz āru zemes virsmas līmenī vai caur priekštelpu;

2.28. ugunsdroša būvkonstrukcija - būvkonstrukcija ar normētu ugunsizturības robežu, kas paredzēta ugunsgrēka bīstamo faktoru ierobežošanai;

2.29. ugunsdroši atdalīta telpa - telpa, kas no citām telpām atdalīta ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām;

2.30. ugunsdrošības nodalījuma platība - ugunsdrošības nodalījuma stāva platība starp ārējām sienām vai ārējām un ugunsdrošām sienām;

2.31. ugunsdrošības nodalījums - būves daļa, kas atdalīta no pārējām būves daļām ar ugunsdrošām konstrukcijām tā, lai uguns un dūmu izplatība uz šo būves daļu un no tās noteiktā laikposmā tiktu aizkavēta;

2.32. ugunsdrošības priekštelpa - ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām nodalīta telpa bez ugunsslodzes starp diviem ugunsdrošības nodalījumiem vai ugunsdroši atdalītām telpām;

2.33. ugunsizturība - būves konstrukciju vai elementu spēja noteiktā laikposmā saglabāt nestspēju, termoizolētību un viengabalainību;

2.34. uguns norobežotāji - būvkonstrukcijas uguns izplatības novēršanai, kas veidotas no būvizstrādājumiem, kuru ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1,d0;

2.35. ugunsreakcija - būvizstrādājuma reakcija, to noteiktos apstākļos pakļaujot uguns iedarbībai, kas raksturo tā spēju ar savu noārdīšanos veicināt uguns izplatību;

2.36. ugunsslodze - degšanas procesa laikā izdalāmās siltuma enerģijas daudzums (MJ) no telpā esošajām degtspējīgām vielām, materiāliem un iekārtam (izņemot telpas būvkonstrukciju veidojošos būvizstrādājumus) uz telpas grīdas laukuma vienību (m2);

2.37. ventilējama (piekārtā) fasāde - fasādes konstrukcija, kurai starp siltumizolāciju un ārējo apdari ir gaisa šķirkārta;

2.38. zibensaizsardzības sistēma - vienota sistēma, kas paredzēta būvju, to atsevišķo daļu, elektroietaišu un citu objektu aizsardzībai pret zibensizlādes tiešo un netiešo iedarbi.

5.1. I lietošanas veids - dzīvojamās ēkas un telpas, tai skaitā mazstāvu viendzīvokļa un daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas, saimniecības ēkas un būves, vasarnīcas, dārza mājas, dvīņu mājas, rindu mājas;

5.2. II lietošanas veids - publiska rakstura ēkas un būves, kuras paredzētas cilvēku izmitināšanai, tai skaitā viesnīcas, dienesta viesnīcas, hosteļi, moteļi, viesu mājas, patversmes, sanatorijas, kempingi, atpūtas bāzes, atpūtas nometnes, citas atpūtas ēkas, kazarmas, citas izmitināšanas ēkas (arī īslaicīgas izmitināšanas ēkas);

5.3. III lietošanas veids - publiska rakstura ēkas un būves, kas tiek izmantotas visu diennakti un kurās uzturas aprūpējami vai izolējami lietotāji, tai skaitā slimnīcas, pansionāti, aprūpes ēkas, bērnunami, dzemdību nami, sociālās reabilitācijas centri, ēkas, kurās izmitinātas personas, kurām kompetentas institūcijas ir ierobežojošas pārvietošanās brīvību;

5.4. IV lietošanas veids - publiska rakstura ēkas un būves, kuras tiek izmantotas komercdarbībai un publiskiem pasākumiem, tai skaitā teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirki, restorāni, kafejnīcas, bāri un citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, veikali, tirdzniecības centri, tirgus paviljoni un citas tirdzniecības būves, konferenču un izstāžu telpas un būves, klubi, kultūras nami, muzeji, kulta ēkas un būves, deju zāles, diskotēkas, bibliotēkas, tiesas ēkas, pasta un sakaru ēkas un būves, dzelzceļa stacijas, lidostas, autoostas, sporta būves, ēkas, kurās tiek sniegta ambulatoriskā medicīniskā palīdzība;

5.5. IVa lietošanas veids - izglītības darbībai paredzētas ēkas un būves, tai skaitā pirmsskolas bērnu izglītības iestāžu ēkas, pamatskolu un ģimnāziju mācību ēkas, amatniecības skolu mācību ēkas;

5.6. V lietošanas veids - būves, kas parasti tiek izmantotas dienā un kurās pastāvīgi uzturas lietotāji, kas pārzina telpas, tai skaitā administratīvās ēkās, arhīvi, bankas, biroju ēkas, glābšanas dienestu ēkas un būves, universitāšu un augstskolu mācību ēkas, zinātnes un pētniecības iestāžu ēkas, interešu skolu mācību ēkas, citu izglītības un zinātnisko iestāžu ēkas;

5.7. VI lietošanas veids - ražošanas ēkas un telpas, kurās notiek ražošanas procesi, un noliktavas;

5.8. VII lietošanas veids - garāžas un autostāvvietas, tai skaitā iebūvētās pazemes vai virszemes autostāvvietas.

2.2. Būvju ugunsnoturības pakāpes 6. Būvēm ir šādas ugunsnoturības pakāpes:

6.1. U1, kurai ir divas ugunsnoturības apakšpakāpes - U1a un U1b;

6.2. U2, kurai ir divas ugunsnoturības apakšpakāpes - U2a un U2b;

6.3. U3 - būves nesošajām konstrukcijām nav noteiktas prasības ugunsdrošības jomā, un šo būvju drošības līmeni nodrošina, ierobežojot būvju gabarītus atbilstoši būves lietošanas veidam.

2.3. Būvkonstrukciju ugunsizturība 9. Būvju konstrukciju ugunsizturību nosaka atbilstoši būvkonstrukciju nestspējas (simbols R), viengabalainības (simbols E) un termoizolētības (simbols I) īpašību noturībai ugunsgrēka laikā. Būvkonstrukciju ugunsizturību nosaka testējot, aprēķinot vai arī apvienojot testēšanu ar aprēķiniem.

10.1. siltuma starojuma ierobežojums (simbols W);

10.2. mehāniskā izturība (simbols M);

10.3. pašaizvēršanās spēja durvīm, vārtiem, logiem, lūkām, žalūzijām, vārstiem un ugunsdrošajiem aizkariem (simbols C);

10.4. dūmu caurlaidības ierobežojums (simbols S);

10.5. sodrēju degšanas izturība (simbols G);

10.6. ugunsaizsardzības spēja - segumam izmantojamo būvizstrādājumu spēja aizsargāt aiz tiem esošo konstrukciju no aizdegšanās un pārogļošanās (simbols K);

10.7. noturība nemainīgā temperatūrā (simbols D);

10.8. noturība standarta temperatūras/laika līknes apstākļos (simbols DH);

10.9. dūmu un karstuma izvades elektrisko ventilatoru funkcionalitāte (simbols F);

10.10. dabiskās dūmu un karstuma izvades ierīces funkcionalitāte (simbols B).

Būvju nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu konstrukciju ugunsizturības prasības norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1.tabulā.

2.4. Ugunsreakcija 17. Būvizstrādājumu ugunsreakciju raksturo šādas īpašības, kas izpaužas, būvizstrādājumam nonākot saskarē ar uguni:

17.1. uzliesmošana;

17.2. siltuma izdalīšanās;

17.3. uguns izplatība;

17.4. dūmu izdalīšanās;

17.5. degošu (karstu) pilienu izdalīšanās.

18.1. A1 - būvizstrādājums nereaģē uz uguns iedarbību, šīs klases būvizstrādājumi neveicina ugunsgrēka attīstību vispārējas uzliesmošanas gadījumā;

18.2. A2 - būvizstrādājums, kas pakļauts uguns iedarbībai, nelielā daudzumā izdala dūmus, vispārējas uzliesmošanas gadījumā nerada uguns slodzi un neveicina ugunsgrēka attīstību;

18.3. B - būvizstrādājums nerada vispārējas uzliesmošanas situācijas, bet tas var uzturēt degšanu attīstīta ugunsgrēka gadījumā;

18.4. C - būvizstrādājums var radīt vispārējas uzliesmošanas situāciju, bet ne ugunsgrēka attīstības sākumā;

18.5. D - būvizstrādājums uguns iedarbības dēļ var radīt vispārējas uzliesmošanas situāciju un aktīvi iesaistās degšanas procesā, kad tiek pakļauts uguns iedarbībai;

18.6. E - būvizstrādājums degšanas laikā jau pirmajās divās minūtēs var radīt vispārējas uzliesmošanas situāciju;

18.7. F - būvizstrādājuma ugunsizturības robeža un ugunsreakcijas klase nav noteikta, un tas var strauji degt un ātri radīt vispārēju uzliesmošanu.

19.1. s1 - būvizstrādājuma ugunsreakcijas laikā dūmu veidošanās ir ļoti neliela;

19.2. s2 - dūmu izdalīšanās no būvizstrādājuma ir būtiska, dūmu pieauguma apmēra indekss atbilst testēšanas standartā noteiktajiem lielumiem;

19.3. s3 - testēšanā iegūtie parametri ir lielāki par klasifikācijas standartā s2 intensitātei noteiktajiem parametriem (praktiski dūmu izdalīšanās apmērs nav ierobežots);

19.4. d0 - būvizstrādājums degšanas laikā neizdala degošu pilienu daļiņas;

19.5. d1 - būvizstrādājuma degšanas laikā novērojama degošu pilienu klātbūtne, bet to degšanas laiks nav lielāks par testēšanas standartā noteikto un tie ātri nodziest;

19.6. d2 - būvizstrādājuma izdalīto degošo pilienu daļiņu degšanas ilgums ir lielāks par testēšanas standartā d1 intensitātei noteikto.

20.1. s1 - kopējais dūmu izdalīšanās daudzums ir ierobežots;

20.2. s2 - dūmu izdalīšanās daudzumam ierobežojumi nav noteikti.

2.5. Ugunsslodze 25. Ir šādas telpu ugunsslodzes grupas:

25.1. ar ugunsslodzi virs 1200 MJ/m2;

25.2. ar ugunsslodzi no 600 MJ/m2 līdz 1200 MJ/m2 (ieskaitot);

25.3. ar ugunsslodzi no 300 MJ/m2 līdz 600 MJ/m2 (ieskaitot);

25.4. ar ugunsslodzi, kas mazāka par 300 MJ/m2.

Q - telpas kopējais degšanas siltuma daudzums (MJ). To aprēķina, izmantojot šādu formulu: , kur Gi - i-tā materiāla daudzums (kg);

Qi p - i-tā materiāla vienības degšanas siltuma daudzums (MJ/kg).

Ugunsdrošības atstarpes starp būvēm ievēro arī tad, ja būves atrodas vienā zemes vienībā.

32.1. būve atrodas blakus zemesgabaliem, kuriem pašvaldības teritorijas plānojumā noteikts ielas, ceļa vai laukuma statuss;

32.2. plānotais attālums starp blakus esošām būvēm dažādos zemesgabalos atbilst šā būvnormatīva pielikuma 7.tabulā noteiktajam attālumam.

3.2. Ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošinājums 35. Dažādu lietošanas veidu būvēm vai to grupām, kas atrodas iežogotā teritorijā, kuras platība ir lielāka par pieciem hektāriem, nodrošina vismaz divas ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai piemērotas iebrauktuves.

39.1. 36 metriem, ugunsdzēsības piebrauktuves nepieciešamas pie abām garenfasādēm vismaz 50 % garumā no katras fasādes puses;

39.2. 100 metriem, ugunsdzēsības piebrauktuves nepieciešamas pa visu būves perimetru vismaz 50 % garumā no katras fasādes puses.

Piebrauktuvēm nodrošina pietiekamu izturību, kas atbilst ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas slodzei. Tās apzīmē atbilstoši standartam LVS 446:2004/A1:2006 "Ugunsdrošībai un civilajai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un signālkrāsojums". Piebrauktuvēs drīkst ierīkot zālāju ar attiecīgi nostiprinātu pamatnes konstrukciju.

3.3. Atveramas ailas 44. Atveramas ailas izbūvē tā, lai tās no būves iekšpuses varētu viegli atvērt. Atveramas ailas brīvā augstuma un platuma summa ir vismaz 1,5 metri un malas minimālais garums - 60 cm.

3.4. Ugunsdrošas būvkonstrukcijas 46. Ugunsdrošām būvkonstrukcijām ugunsgrēka gadījumā noteiktā laikposmā jāsaglabā nestspēja, lai būvē esošie cilvēki varētu būvi nekavējoties atstāt vai arī viņi tiktu evakuēti vai izglābti citādi. Būvkonstrukcijas nedrīkst radīt neparedzamus draudus ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbībai.

3.5. Ailu aizsardzība un inženiertehniskās sistēmas ugunsdrošās konstrukcijās 50. Ugunsdrošā konstrukcijā atļauts ierīkot ailas ar neveramu un veramu aizpildījumu, kuru summārais laukums nepārsniedz 25 % no ugunsdrošās konstrukcijas laukuma. Ailu veramo aizpildījumu (durvju, vārtu, logu, lūku, žalūziju, ugunsdrošo aizkaru un ugunsdrošo vārstu) ugunsizturība var būt par 50 % zemāka par ugunsdrošām konstrukcijām noteikto ugunsizturību, bet ne zemāka par EI 30.

52.1. ja leņķis ir mazāks par 60º, ailu aizpildījuma ugunsizturībai jāatbilst šā būvnormatīva pielikuma 1.tabulā norādītajām prasībām;

52.2. ja leņķis ir robežās no 60º līdz 135º, ailu aizpildījumam jāatbilst viengabalainības (E) un siltuma starojuma ierobežojuma (W) prasībām, kas norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1.tabulā;

52.3. ja leņķis ir lielāks par 135º, ailu aizpildījumam ugunsizturības papildprasības netiek izvirzītas.

Pieļaujama ugunsdrošo būvkonstrukciju un inženierkomunikāciju šķērsojuma mezgla noblīvēšana ar ugunsdrošajiem blīvējumiem vai sistēmām, kuru būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz Bs1,d0, kas, reaģējot ar uguni, nodrošina komunikāciju hermētiskumu, degošu cauruļu un kabeļu izolācijas noslēgšanu un kuru atbilstība ir apliecināta likumā "Par atbilstības novērtēšanu" noteiktajā kārtībā.

61.1. VI lietošanas veida būvēs - V lietošanas veida telpu grupas;

61.2. II, III, IV, IVa un V lietošanas veida būvēs

62.1. būves stāvus ugunsdrošības nodalījuma ietvaros;

62.2. dzīvokļus un viesnīcu numurus;

62.3. tehnisko iekārtu telpas, kuru platība ir lielāka par 10 m2 vai ugunsslodze ir lielāka par 600 MJ/m2;

62.4. liftu šahtas, izņemot kāpņu telpās, ātrijos un ārpus būvēm izvietotās liftu šahtas;

62.5. liftu mašīntelpas un liftu priekštelpas;

62.6. ugunsaizsargātas un dūmaizsargātas kāpņu telpas;

62.7. aizsargātus evakuācijas ceļus;

62.8. pirts telpu grupas;

62.9. inženierkomunikāciju šahtas ar nenoblīvētām ailām starpstāvu pārsegumu līmenī;

62.10. ugunsdzēsības stacionāro sistēmu sūkņu un to vadības mezglu telpas;

62.11. ugunsdrošības priekštelpas.

4.2. Ugunsdrošās sienas 64. Ugunsdrošo sienu minimālās ugunsizturības robežvērtības norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1.tabulā.

4.3. Ārsienas 72. Ārsienu konstrukciju minimālā ugunsizturība un lietojamo būvizstrādājumu minimālās ugunsreakcijas klases norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1., 2. un 5.tabulā. Ārsienu ailu aizpildījumu (izņemot ailu aizpildījumus, kas ierīkoti ugunsdrošās sienās) ugunsizturība un ugunsreakcija netiek normēta.

4.4. Bēniņi un pažobeles 77. Bēniņus no citām telpām atdala ar konstrukcijām, kuru minimālā ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā.

4.5. Jumti 80. Prasības jumtu nesošām konstrukcijām norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā.

81.1. no katras kāpņu telpas, kas ved līdz pēdējam (augšējam) stāvam, paredz izeju:

81.1.1. tieši uz jumtu pa stacionāri piestiprinātām vai izvāžamām kāpnēm caur ugunsdrošu lūku, kuras minimālais izmērs ir 0,6 x 0,8 metri;

81.1.2. uz jumtu pa kāpnēm caur ugunsdrošām durvīm, kuru minimālais izmērs ir 0,75 x 1,5 metri, un bēniņiem saskaņā ar šā būvnormatīva 78.punktu;

81.1.3. uz jumtu caur bēniņiem saskaņā ar šā būvnormatīva 79.punktu;

81.2. pa būves jumta perimetru izbūvē jumta nožogojumu vismaz 300 mm augstumā vai jumta korē ierīko horizontālus stieņus (troses) drošības ierīču stiprināšanai. Plakaniem jumtiem jumta nožogojumu ierīko vismaz 600 mm augstumā. Ja jumta slīpums ir lielāks par 40°, nožogojumu neierīko, bet no izejas lūkām līdz jumta korei ierīko kāpnes vai jumta korē ierīko horizontālus stieņus (troses) drošības ierīču stiprināšanai.

4.6. Balkoni, lodžijas, terases, pārejas un galerijas 84. Balkonu, terašu, pāreju un galeriju būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība un lietojamo būvizstrādājumu minimālā ugunsreakcijas klase norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1., 2. un 5.tabulā.

4.7. Ātriji 86. Ātriji šā būvnormatīva izpratnē ir pārsegta ēkas iekšējā telpa, kas secīgi savieno trīs un vairāk stāvus. Kāpņu telpas, liftu šahtas un inženierkomunikāciju šahtas nav ātriji.

87.1. kā ugunsdroši atdalītu telpu;

87.2. kopā ar ātrijam piegulošajām telpām kā ugunsdrošības nodalījumu, kura platība - visu tajā esošo telpu platību summa - nedrīkst pārsniegt šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādīto ugunsdrošības nodalījuma maksimālo platību.

88.1. ātriju no tam piegulošajām telpām norobežo pa ātrija robežu, veidojot dūmu barjeru un automātisko ugunsdzēsības aizsegu;

88.2. ātrijam piegulošajās ugunsdrošības nodalījumā esošajās telpās ierīko automātisko ugunsdzēsības sistēmu.

4.8. Sprādzienaizsardzības pasākumi 91. Būves vai telpu aizsardzību pret sprādzieniem nosaka, ņemot vērā degtspējīgu vielu, gāzu, tvaiku, pilienu vai putekļu maisījuma iespējamo koncentrāciju gaisā (turpmāk - sprādzienbīstama vide), atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

93.1. novērstu sprādzienbīstamas vides rašanos vai aizdegšanos;

93.2. samazinātu sprādziena radīto ietekmi.

94.1. sprādzienbīstamo telpu veido kā ugunsdroši atdalītu telpu;

94.2. sprādzienbīstamu telpu izejas un ieejas uz citām telpām ierīko caur ugunsdrošības priekštelpu un paredz pasākumus, kas ierobežo sprādzienbīstamās vides izplatīšanos būvē;

94.3. veic komunikāciju ievadu hermetizāciju.

98.1. tas ir viegli atrodams;

98.2. tā sienu un griestu apdare un grīdas segums nedrīkst apdraudēt lietotāju drošību evakuācijas laikā;

98.3. to neaizsedz priekšmeti un ierīces, kas apdraud lietotāju drošību evakuācijas laikā;

98.4. III lietošanas veida būvēs tas veidots kā gaitenis, kas atbilst vides pieejamības prasībām.

100.1. ugunsaizsargātās kāpņu telpās un aizsargātos evakuācijas ceļos sienu un griestu apdares būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1,d0 un grīdu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz BFL;

100.2. vestibilos, ātrijos, hallēs un foajē sienu un griestu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz Bs1,d0 un grīdu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz DFL.

5.1. Evakuācijas izejas 101. Evakuācijas izejām jābūt viegli un bez piepūles atveramām no iekšpuses, tai skaitā personām ar īpašām vajadzībām.

Evakuācijas izejas nodrošina evakuējamo cilvēku drošu izkļūšanu no būves un tās telpām tieši uz āru zemes virsmas līmenī vai:

101.1. pa kāpņu telpu;

101.2. pa atklātām kāpnēm;

101.3. pa aizsargātu evakuācijas ceļu;

101.4. pa aizsargātu evakuācijas ceļu un kāpņu telpu;

101.5. pa aizsargātu evakuācijas ceļu un atklātām kāpnēm;

101.6. caur citu ugunsdrošības nodalījumu.

112.1. I lietošanas veida būvēs, kurās augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par astoņiem metriem;

112.2. I lietošanas veida būvēs, kurās augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par 28 metriem, ja evakuācija paredzēta tikai no dzīvokļiem caur ugunsaizsargātu kāpņu telpu un katrā dzīvoklī ir atverama aila;

112.3. I lietošanas veida būvēs, kurās augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par 75 metriem, ja evakuācija paredzēta caur 1.veida dūmaizsargātu kāpņu telpu, kopējā dzīvokļu platība vienā stāvā nav lielāka par 500 m2 un stāvos nav iebūvētas citu lietošanas veidu telpas, kas nav saistītas ar ēkas ekspluatācijas nodrošināšanu;

112.4. V, VI un VII lietošanas veida būvēs, kurās augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par 28 metriem, evakuācijas ceļa garums nepārsniedz 30 metrus, stāvā paredzēts uzturēties ne vairāk par 50 lietotājiem un katrā lietošanas veida telpu grupā vai stāvā ir atverama aila;

112.5. II, III un IVa lietošanas veida būvēs, kurās paredzēts uzturēties ne vairāk par 50 lietotājiem un katrā stāvā ir atverama aila;

112.6. būvēs, kurās augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par 28 metriem, ja evakuācija paredzēta caur dūmaizsargātu kāpņu telpu un evakuācijas ceļa garums nepārsniedz 30 metrus;

112.7. atklātās būvēs.

5.2. Kāpnes un kāpņu telpas 113. Būves lietotāju evakuācijai un ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbībai paredz ugunsaizsargātas un dūmaizsargātas kāpņu telpas, kā arī atklātas kāpnes un ārējās evakuācijas kāpnes.

Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 50 metrus, automātiskajām ugunsaizsardzības sistēmām un ierīcēm rezerves elektroapgādi paredz no ģeneratora ar iekšdedzes dzinēju. Ģeneratoru ar iekšdedzes dzinēju var neparedzēt būvēs, kurās vismaz viena no kāpņu telpām ir 1.veida dūmaizsargāta kāpņu telpa.

117.1. 1.veids - kāpņu telpas savienojums ar citām telpām ierīkots stāvu līmenī caur atklātu ārējo zonu (balkoniem, lodžijām, atklātām pārejām un galerijām) un tiešu izeju uz āru zemes virsmas līmenī;

117.2. 2.veids - kāpņu telpā ugunsgrēka gadījumā visā tās apjomā nodrošina gaisa virsspiedienu;

117.3. 3.veids - kāpņu telpas savienojums ar citām telpām ierīkots caur ugunsdrošības priekštelpu, kurā ugunsgrēka gadījumā ir nodrošināts gaisa virsspiediens.

120.1. 1400 mm - ugunsdrošības nodalījumam, no kura paredzēts evakuēt vairāk nekā 250 lietotājus;

120.2. 1200 mm - ugunsdrošības nodalījumam, no kura paredzēts evakuēt vairāk nekā piecus lietotājus;

120.3. 700 mm - kāpnēm, pa kurām paredzēts evakuēt ne vairāk kā piecus lietotājus.

5.3. Evakuācijas ceļa garums 141. Evakuācijas ceļa garumu un aprēķināmo telpas platību vienam lietotājam nosaka atbilstoši šā būvnormatīva pielikuma 6.tabulai. Evakuācijas ceļa garumu no strupceļa zonas nosaka kā 50 % no šā būvnormatīva pielikuma 6.tabulā norādītā attāluma. Ja evakuācijas ceļa garums pārsniedz šā būvnormatīva pielikuma 6.tabulā norādīto attālumu, veido aizsargātu evakuācijas ceļu.

5.4. Evakuācijas ceļa gabarīti 143. Evakuācijas ceļa minimālais platums ir vismaz 1,20 metru, bet ārstniecības un aprūpes iestādēs - vismaz 1,80 metru.

Evakuācijas ceļa platumu atļauts samazināt līdz vienam metram, ja tas paredzēts līdz 50 evakuējamiem.

145.1. pusi no durvju vērtnes platuma, ja durvis izvietotas gaiteņa vienā pusē;

145.2. durvju vērtnes platumu, ja durvis izvietotas abās gaiteņa pusēs posmā, kas ir īsāks par divkāršotu gaiteņa platumu.

Evakuācijas ceļa augstums pagrabstāvos, kuros paredzēts uzturēties ne vairāk par pieciem lietotājiem, ir vismaz 1,90 metri.

5.5. Durvis 147. Evakuācijas izejās durvis:

147.1. atveras evakuācijas virzienā, izņemot durvis būvēs, to daļās vai telpās, kurās lietotāju skaits ir mazāks par 25, vai durvis, kas ved uz citu ugunsdrošības nodalījumu;

147.2. netraucē lietotājiem ar kustību traucējumiem izmantot attiecīgos pārvietošanās līdzekļus;

147.3. ugunsgrēka gadījumā ir atveramas bez atslēgas vai citiem palīglīdzekļiem (arī bez elektroniskās atslēgas), izņemot durvis, kuras atdala kāpņu telpas no dzīvokļiem;

147.4. ir aprīkotas ar pašaizvēršanās mehānismu, izņemot dzīvokļu durvis.

5.6. Ugunsdzēsēju lifti 157. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 50 metrus, paredz vismaz vienu ugunsdzēsēju liftu.

Prasība neattiecas uz būvēm vai būves daļām, kurās neuzturas pastāvīgi lietotāji.

158.1. ugunsdzēsēju liftu šahtas ir ugunsdroši atdalītas no citām telpām, tai skaitā no citas nozīmes liftu šahtām;

158.2. ugunsdzēsēju lifta kabīnes izmērs ir vismaz 1,1 x 1,4 metri;

158.3. katra ugunsdzēsēju lifta piestātne ir aprīkota ar ugunsdrošības priekštelpu.

5.7. Evakuācijas avārijapgaisme un apzīmējumi 160. Evakuācijas avārijapgaisme ir avārijapgaismes daļa, kas nodrošina apgaismojumu cilvēku evakuācijas laikā, ja nedarbojas pamatapgaisme.

161.1. būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus, - aizsargātos evakuācijas ceļos;

161.2. evakuācijas ceļos, tai skaitā aizsargātos evakuācijas ceļos, ja evakuējamo skaits ir 50 cilvēku un vairāk;

161.3. II, III, IV, IVa un V lietošanas veida būvēs vai telpās, ja tajās vienlaikus atrodas vairāk par 100 cilvēkiem.

164.1. automātiskās gaisa virsspiediena sistēmas;

164.2. dūmu izvades ailas;

164.3. automātiskās dūmu izvades sistēmas;

164.4. neautomātiskās dūmu izvades sistēmas.

165.1. 2.veida dūmaizsargātās kāpņu telpās;

165.2. 3.veida dūmaizsargāto kāpņu telpu ugunsdrošības priekštelpās;

165.3. liftu šahtās būvēs ar dūmaizsargātām kāpņu telpām;

165.4. liftu priekštelpās, kas atrodas būvēs ar dūmaizsargātām kāpņu telpām, ja nav paredzēta liftu šahtu automātiskā virsspiediena dūmaizsardzības sistēma;

165.5. aizsargātos evakuācijas ceļos, kuros nav dūmu izvades ailas;

165.6. I, II, III, IV, IVa, V, VI un VII lietošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus un kurās ir dūmaizsargātās kāpņu telpas aizsargātos evakuācijas ceļos.

170.1. ugunsdrošības nodalījumā, stāvā un telpā, kurā nav dūmu izvades ailu, kas atbilst šā būvnormatīva 168. vai 169.punktā minētajām prasībām;

170.2. skatuvēs ar šņorbēniņiem;

170.3. pazemes stāvos, kuru zemākā stāva grīda atrodas zemāk par četriem metriem no vidējā zemes atzīmes līmeņa.

173.1. VI lietošanas veida būvju telpām, kurās ugunsslodze nepārsniedz 600 MJ/m2;

173.2. citām telpām ar platību līdz 50 m2, kurās ugunsslodze nepārsniedz 300 MJ/m2;

173.3. telpām, caur kurām nenotiek cilvēku evakuācija, ja ugunsslodze tajās nepārsniedz 300 MJ/m2;

173.4. atklāta tipa būvēm;

173.5. U3 ugunsnoturības pakāpes būvēm.

174.1. autonomos ugunsgrēka detektorus;

174.2. automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas;

174.3. automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmas;

174.4. automātiskās ugunsdzēsības sistēmas, automātiskās atdzesēšanas sistēmas un automātiskos ugunsdzēsības ūdens aizsegus;

174.5. automātiskās gaisa virsspiediena sistēmas;

174.6. automātiskās dūmu izvades sistēmas.

177.1. nepārtrauktu diennakts darbību dežurējošā (gaidīšanas) režīmā;

177.2. nepārtrauktu elektroapgādi vismaz no diviem elektroenerģijas piegādes avotiem, un elektroapgādes instalācijai paredz ugunsaizsardzību, kas ugunsgrēka gadījumā nodrošina vismaz 30 minūtes ilgu sistēmas darbību;

177.3. dežurējošā režīmā un darbības režīmos - vadības (palaišanas) ķēžu, strāvas piegādes avotu (pamata un rezerves) un sakaru līniju darbspējas automātisku kontroli ar akustisko un vizuālo signalizāciju.

7.2. Prasības autonomiem ugunsgrēka detektoriem 182. Autonomos ugunsgrēka detektorus paredz:

182.1. I lietošanas veida būvēs. Katrā dzīvoklī paredz vismaz vienu autonomu ugunsgrēka detektoru, kas reaģē uz dūmiem;

182.2. II un III lietošanas veida būvēs un telpās, kurās ir ne vairāk par 10 izmitināšanas vietām. Detektorus izvieto telpās, kuras paredzētas gulēšanai.

7.3. Prasības automātiskajām ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmām 185. Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas paredz:

185.1. II un III lietošanas veida būvēs un telpās, kurās ir vairāk par 10 izmitināšanas vietām;

185.2. II, III, IV, IVa un V lietošanas veida būvēs un telpās, kuru stāvu kopējā platība ir lielāka par 200 m2;

185.3. VI lietošanas veida būvēs (izņemot rezervuārus) un telpās, kuru platība pārsniedz 50 m2 un kurās paredz naftas, naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu pārsūknēšanu, izliešanu, izsniegšanu, fasēšanu vai uzglabāšanu;

185.4. VI un VII lietošanas veida būvēs un telpās, kuru stāvu kopējā platība ir lielāka par 1000 m2 un kuru ugunsslodze ir lielāka par 300 MJ/m2;

185.5. citu automātisko ugunsaizsardzības sistēmu vadībai, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem un projektēšanas uzdevumam ir nepieciešams automātiskais vadības režīms.

187.1. sanitārtehniskās un tehniskās telpas, kuru ugunsslodze ir mazāka par 25 MJ/m2;

187.2. inženierkomunikāciju šahtas;

187.3. saldētavas, kuru tilpums ir mazāks par 20 m3.

7.4. Prasības automātiskajām balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmām 191. Automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmas paredz:

191.1. II, IV, IVa un V lietošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus vai kurās vienlaikus var atrasties vairāk par 500 lietotājiem;

191.2. III lietošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz astoņus metrus un kurās ir vismaz 50 izmitināšanas vietas;

191.3. muzeju un izstāžu ēkās un telpās, kuru kopējā platība pārsniedz 1000 m2.

194.1. izziņošanas zonās stāvā, kurā izcēlies ugunsgrēks;

194.2. izziņošanas zonās virs stāva, kurā izcēlies ugunsgrēks;

194.3. citās izziņošanas zonās.

7.5. Prasības automātiskajām ugunsdzēsības sistēmām, automātiskajām ūdens atdzesēšanas sistēmām un automātiskajiem ugunsdzēsības ūdens aizsegiem 195. Automātiskās ugunsdzēsības sistēmas paredz:

195.1. ugunsdrošības nodalījumos, kuru platība pārsniedz šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādīto maksimāli pieļaujamo platību;

195.2. I lietošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 75 metrus;

195.3. būvēs (izņemot I lietošanas veida būves), kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 50 metrus;

195.4. būves pazemes stāvos, kuru platība ir lielāka par 1000 m2 un kuru zemākā stāva grīda atrodas zemāk par četriem metriem no vidējā zemes atzīmes līmeņa;

195.5. būvēs, telpās vai telpas daļās (atbilstoši projektēšanas uzdevumam), kurās atrodas unikāli eksponāti, materiāli, izdevumi, rokraksti, katalogi, apraksti, pārskati un iekārtas, kā arī citi īpaši vērtīgi dokumenti un informācija;

195.6. IV lietošanas veida būves ugunsdrošības nodalījumos, kuros ir skatītāju tribīnes ar vismaz 5000 sēdvietām, ja zem tribīnes ir telpas, kurās ugunsslodze ir lielāka par 300 MJ/m2;

195.7. IV lietošanas veida būvēs, kurās ir skatuve ar šņorbēniņiem, ja vienā ugunsdrošības nodalījumā ir vismaz 800 sēdvietu vai skatuves platība pārsniedz 120 m2, paredzot skatuves nodalījuma skatuves un zemskatuves telpās automātisko ugunsdzēsības sprinkleru un drenčeru sistēmu;

195.8. VI lietošanas veida būves ugunsdrošības nodalījumos, kuros paredzēta naftas, naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu pārsūknēšana, izliešana, izsniegšana, fasēšana vai uzglabāšana un kuru platība ir lielāka par 300 m2;

195.9. IV lietošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz astoņus metrus, ugunsdrošības nodalījumos, kuru platība ir lielāka par 5000 m2 ;

195.10. VII lietošanas veida būvēs ugunsdrošības nodalījumos, kuros paredzēta vismaz 25 transportlīdzekļu izvietošana ar liftiem un citām transportlīdzekļu transportēšanas iekārtām;

195.11. naftas, naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu virszemes rezervuāros, kuru tilpums ir lielāks par 5000 m3.

Katrs sūknis vai viena sūkņu grupa nodrošina ugunsdzēsības vajadzībām nepieciešamo ūdens spiedienu un plūsmu. Vismaz vienam sūknim vai sūkņu grupai automātiskajās ugunsdzēsības sistēmās jābūt ar iekšdedzes dzinēju vai arī ugunsdzēsības sūkņu elektroapgādei paredz elektroģeneratoru ar iekšdedzes dzinēju.

Elektroģenerators automātiski nodrošina ugunsdzēsības sūkņu elektroapgādi, ja sūkņu darbības laikā tiek traucēta elektroapgādes tīkla darbība.

7.6. Prasības automātiskajām dūmu izvades sistēmām un automātiskajām gaisa virsspiediena sistēmām 7.6.1. Vispārīgās prasības 201. Automātiskajai dūmu izvades sistēmai un automātiskajai gaisa virsspiediena sistēmai jānodrošina vismaz 30 minūtes ilgu nepārtrauktu darbību ugunsgrēka gadījumā, nodrošinot attiecīgu sistēmu elektroapgādes, vadības un kontroles ķēžu ugunsaizsardzību.

7.6.2. Prasības automātiskajām gaisa virsspiediena sistēmām un automātiskām dūmu izvades sistēmām 203. Automātiskajām gaisa virsspiediena sistēmām paredz automātisko vadību no signāla, ko ģenerē:

203.1. automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas;

203.2. automātiskās sprinkleru ugunsdzēsības sistēmas;

203.3. manuālās tālvadības un distances vadības ierīces, kas ierīkotas evakuācijas ceļos pie izejām no telpām, kas aizsargātas ar šo sistēmu, un telpās, kurās atrodas šo sistēmu vadības un kontroles pultis.

204.1. automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas;

204.2. automātiskās sprinkleru ugunsdzēsības sistēmas;

204.3. ar manuālo tālvadību no distances vadības ierīcēm, kas ierīkotas evakuācijas ceļos pie izejām no telpām, kas aizsargātas ar šo sistēmu, un telpās, kurās atrodas šo sistēmu vadības un kontroles pultis.

208.1. neautomātiskās ugunsdzēsības sistēmas;

208.2. neautomātiskās ūdens atdzesēšanas sistēmas;

208.3. neautomātiskie ugunsdzēsības ūdens aizsegi;

208.4. neautomātiskās dūmu izvades sistēmas.

8.2. Prasības neautomātiskajām ugunsdzēsības sistēmām, neautomātiskajām ūdens atdzesēšanas sistēmām un neautomātiskajiem ūdens ugunsdzēsības aizsegiem 210. Neautomātiskās ugunsdzēsības sistēmas paredz:

210.1. naftas, naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu virszemes rezervuāros, kuru tilpums ir 3000-5000 m3;

210.2. naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu izliešanas, iepildīšanas un pārsūknēšanas dzelzceļu inženierbūvēs (estakādēs), kuru garums ir lielāks par 100 metriem;

210.3. tankkuģu piestātņu tehnoloģiskajos laukumos.

8.3. Prasības neautomātiskajām dūmu izvades sistēmām 214. Neautomātiskajām dūmu izvades sistēmām paredz manuālo tālvadību ar distances vadības ierīcēm, kas ierīkotas evakuācijas ceļos katrā stāvā pie izejām no telpām, kas aizsargātas ar šo sistēmu, un telpās, kurās atrodas šo sistēmu vadības un kontroles pultis.

Ekonomikas ministrs A.Kampars Pielikums Latvijas būvnormatīvam LBN 201-10"Būvju ugunsdrošība" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2011.gada 28.jūnija noteikumiem Nr.498) Būvju ugunsdrošības rādītāji 1.tabula Būvju būvkonstrukciju ugunsizturība Nr.p.k.

Būvkonstrukcija Būvju būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība atkarībā no būvju ugunsnoturības pakāpēm U1 U2 U3 U1a U1b U2a U2b 1.

Nesošās sienas un kāpņu telpu sienas REI 120* REI 60 REI 60 REI 30 netiek normēta 2.

Citas ugunsdroši atdalītas telpas norobežojošā konstrukcija***** EI 60 EI 30 EI 60 EI 30 netiek normēta 3.

Kolonnas REI 120* R60** R60 R 30** netiek normēta 4.

Kāpņu laukumi, sijas, laidi, pakāpieni R 60 R 30 R 60 R 30 netiek normēta 5.

Kāpņu telpas horizontāla norobežojošā konstrukcija R 60 R 30 R 60 R 30 netiek normēta 6.

Pārsegumi, tai skaitā erkeros REI 60 REI 30 REI 60 REI 30 netiek normēta 7.

Savietotais jumts*** R 60 R 30 R 60 R 30 netiek normēta 8.

Jumta nesošās būvkonstrukcijas*** R 30 R 15 R 15 R 15 netiek normēta 9.

Ugunsdroša siena REI 180-M REI 120-M REI 60-M REI 60-M REI 60-M 10.

Ugunsdrošības nodalījuma norobežojošā konstrukcija REI 180 REI 120 REI 60 REI 60 REI 60-M 11.

Durvis, logi, vārti, lūkas un vārsti ugunsdrošās sienās un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošās konstrukcijās**** EI 60 EI 60 EI 30 EI 30 EI 30 12.

Ailu aizpildījums ugunsdroši atdalītas telpas norobežojošās konstrukcijās***** EI 30 EI 30 EI 30 EI 30 netiek normēta 13.

Kāpņu telpu durvis***** EI 30 EI 30 EI 30 EI 30 netiek normēta 14.

Balkona, terases, galerijas nesošās konstrukcijas R 30 R 15 R 30 R 15 netiek normēta Piezīmes.

2.tabula Būvizstrādājumu minimālās ugunsreakcijas klases* Nr. p.k.

Būvkonstrukcijas Būvju būvkonstrukciju minimālās būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases atkarībā no būvju ugunsnoturības pakāpēm U1 U2 U3 U1a U1b U2a U2b 1.

Kāpņu telpu sienas A1 A1 A1 A1 netiek normēta 2.

Nesošās sienas un karkasa kolonnas A1 A1 A2-s1,d0** B-s2,d0 netiek normēta 3.

Kāpņu laukumi, sijas, laidi, pakāpieni A1 A1 A2-s1,d0 A2-s1,d0 netiek normēta 4.

Ārējās sienas A2-s1,d0 A2-s1,d0 B-s1,d0 netiek normēta netiek normēta 5.

Kāpņu telpas horizontāla norobežojošā konstrukcija A1 A1 A2-s1,d0 A2-s1,d0 netiek normēta 6.

Starpstāvu pārsegumi un savietotais jumts A1 A2-s1,d0 B-s1,d0*** B-s2,d0*** netiek normēta 7.

Jumta nesošā būvkonstrukcija A2-s1,d0 A2-s1,d0 netiek normēta netiek normēta netiek normēta 8.

Ugunsdroša siena un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošā konstrukcija A1 A1 A1 A2-s1,d0 A2-s1,d0 9.

Ugunsdroši atdalītas telpas norobežojošā konstrukcija A2-s1,d0 A2-s1,d0 B-s1,d0 B-s1,d0 nav paredzētas 10.

Durvis, logi, vārti, lūkas un vārsti 10.1. ugunsdrošības nodalījuma norobežojošās konstrukcijās A2-s1,d0 A2-s1,d0 A2-s1,d0 A2-s1,d0 A2-s1,d0 10.2. ugunsdroši atdalītas telpas norobežojošā konstrukcija B-s1,d0 B-s1,d0 B-s1,d0 B-s1,d0 nav paredzētas 11.

Balkona un lodžijas, terases un galerijas nesošās konstrukcijas A2-s1,d0 A2-s1,d0 B-s1,d0*** B-s1,d0*** netiek normēta Piezīmes.

3.tabula Maksimālā ugunsdrošības nodalījuma platība Būves lietošanas veids Ugunsnoturības pakāpe Būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme (m) Ugunsdrošības nodalījuma maksimālā platība (m2) I U1a virs 28 2500 U1a līdz 28 5000 U1a līdz 8 nav ierobežots U1b līdz 8 5000 U2a līdz 28 2500 U2b līdz 8 2500 U3 līdz 8 1600 II, V U1a virs 28 5000 U1a līdz 28 10000 U1a līdz 8 15000 U1b līdz 8 5000 U2a līdz 28 5000 U2b līdz 8 2500 U3 līdz 8 1600 III, IVa U1a virs 28 5000 U1a līdz 28 10000 U1a līdz 8 15000 U1b līdz 8 5000 U2a līdz 28 2500 U2b līdz 8 1200 U3 līdz 8 800 IV U1a nav ierobežots 10000 U1b līdz 8 20000 U2a līdz 28 5000 U2b līdz 8 2500 U3 līdz 8 1600 VI, VII U1a nav ierobežots nav ierobežota, ja ugunsslodze ir mazāka par 600 MJ/m2 10000, ja ugunsslodze ir no 600 līdz 1200 MJ/m2 (ieskaitot) 5000, ja ugunsslodze ir virs 1200 MJ/m2 U1b līdz 8 nav ierobežota, ja ugunsslodze ir mazāka par 600 MJ/m2 10000, ja ugunsslodze ir no 600 līdz 1200 MJ/m2 (ieskaitot) 5000, ja ugunsslodze ir virs 1200 MJ/m2 U2a līdz 28 10000, ja ugunsslodze ir mazāka par 600 MJ/m2 5000, ja ugunsslodze ir no 600 līdz 1200 MJ/m2 (ieskaitot) 2500, ja ugunsslodze ir virs 1200 MJ/m2 U2b līdz 8 5000, ja ugunsslodze ir mazāka par 600 MJ/m2 2500, ja ugunsslodze ir no 600 līdz 1200 MJ/m2 (ieskaitot) 1600, ja ugunsslodze ir virs 1200 MJ/m2 U3 līdz 8 2000 Piezīme. Ja ierīkota automātiskā ugunsdzēsības sistēma, šajā tabulā norādīto ugunsdrošības nodalījuma maksimālo platību var dubultot.

4.tabula Ugunsreakcijas klašu un degtspējas grupu salīdzinājums Nr. p.k.

Ugunsreakcijas klase Degtspējas grupa atbilstoši normatīvajiem aktiem 1.

A1, A1FL degtnespējīga 2.

A2-s1,d0 A2FL-s1 grūti degtspējīga 3.

B-s1,d0 Bs2,d0; Bs2,d1; Bs2,d2 Bs3,d0; Bs3,d1; Bs3,d2 BFL-s1; BROOF(t1) grūti degtspējīga 4.

C-s2, d1; CFL-s1 D-s2, d2; DFL-s1 D-s1; E; E-d2; F EFL; FFL;

FROOF(t1) degtspējīga 5.tabula Prasības ārsienu siltumizolācijas sistēmām un materiāliem Būves ugunsnoturības pakāpe Būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme (m) Minimālā būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase neventilējamas fasādes ventilējamas fasādes siltumizolācija ārējā apdare siltumizolācijas sistēma ar ārējo apdari* siltumizolācija ārējā apdare U1 A2-s1,d0 A2-s1,d0 A2-s1,d0 A2-s1,d0 A2-s1,d0 U1b līdz 8 (ieskaitot) B-s1,d0 A2-s1,d0 B-s1,d0 A2-s1,d0 B-s1,d0** U2 līdz 28 (ieskaitot) variants A B-s1,d0 vai E-d2 ar atdalošām joslām*** A2-s1,d0 B-s1,d0 vai C-s2,d2 ar atdalošām joslām*** A2-s1,d0 vai B-s1,d0 ar atdalošām joslām*** B-s1,d0** variants B A2-s1,d0 B-s1,d0 līdz 8 (ieskaitot) variants A C-s2,d1 vai E-d2 ar atdalošām joslām*** A2-s1,d0 D-s2,d2 B-s1,d0 D-s2,d0 variants B B-s1,d0 C-s2,d2 U3 līdz 8 (ieskaitot) netiek normēta netiek normēta netiek normēta netiek normēta netiek normēta Piezīmes.

6.tabula Evakuācijas ceļa maksimālais garums un telpas platība uz vienu lietotāju Nr.p.k.

Būves lietošanas veids Maksimālais attālums līdz tuvākajai evakuācijas izejai (m) Maksimālais attālums starp evakuācijas izejām Aprēķināmā telpas platība (m2) uz vienu lietotāju 1.

I lietošanas veids:

1.1. viena evakuācijas izeja 30 - 10 1.2. divas vai vairākas evakuācijas izejas 45 90 10 2.

II lietošanas veids 30 60 10 3.

III lietošanas veids 30 60 10 4.

IV lietošanas veids:

4.1. tirdzniecības telpas 45 90 3* 4.2. izklaides un publisko pasākumu telpas 45 90 1,0 - zālēs bez sēdvietām vai atbilstoši projektēšanas uzdevumā paredzētajam vietu skaitam 4.3. citu IV lietošanas veidu būvēs 45 90 atbilstoši projektēšanas uzdevumā paredzētajam vietu skaitam 4.4.

IVa lietošanas veids 30 60 atbilstoši projektēšanas uzdevumā paredzētajam vietu skaitam 5.

V lietošanas veids 45 90 10 6.

VI un VII lietošanas veids** 90 180 atbilstoši tehnoloģiskā procesa nosacījumiem Piezīmes.

7.tabula Minimālās ugunsdrošības atstarpes starp būvēm Būvju ugunsnoturības pakāpe Būvju ugunsnoturības pakāpe U1 U2 U3 U1 6 m 7 m 8 m U2 7 m 8 m 9 m U3 8 m 9 m 10 m Piezīme. Par attālumu starp ēkām uzskata attālumu starp ārsienām vai citām norobežojošām konstrukcijām. Ja ēku ārsienu konstrukcijām ir izvirzījumi, kas lielāki par 1 metru, par ugunsdrošības attālumu tiek pieņemts attālums no šīm konstrukcijām.

Ekonomikas ministrs A.Kampars