← Latvija

Par Plānu nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2019.–2020. gadam

Īsumā

Šis ir Ministru kabineta rīkojums, kas apstiprina plānu nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2019.–2020. gadam. Tas nosaka Tieslietu ministriju kā atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.

Ko tas regulē

Kam tas attiecas

Galvenie punkti

📄 Likuma teksts
Par Plānu nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2019.–2020. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 328 Rīgā 2019. gada 2. jūlijā (prot. Nr. 31 45. §) Par Plānu nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2019.-2020. gadam 1. Apstiprināt Plānu nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2019.-2020. gadam (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. Tieslietu ministrijai plānā paredzētos pasākumus īstenot sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju. 3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 4. Tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministram līdz 2020. gada 1. maijam un 2022. gada 1. maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pārskatu par plāna izpildi. 5. Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā starpnozaru prioritārā pasākuma pieteikumu. Ministru prezidenta vietā - Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs A. Pabriks Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs J. Bordāns (Ministru kabineta 2019. gada 2. jūlija rīkojums Nr. 328) Plāns nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2019.-2020. gadam I. Plāna kopsavilkums Plāns nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2019.-2020. gadam (turpmāk - Plāns) izstrādāts atbilstoši Noziedzības novēršanas padomes 2016. gada 22. jūnija sēdē (prot. Nr. 2, 1. §, 1. p.) nolemtajam - atbalstīt ministriju piedāvātos turpmākos rīcības virzienus nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību, un uzdot Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju sagatavot attīstības plānošanas dokumentu dzimumnoziegumu pret nepilngadīgajiem novēršanai 2018.-2020. gadam, ietverot tajā arī konkrētu institūciju rīcības mehānismus gadījumos, kad pastāv aizdomas par iespējamu vardarbību pret bērnu. Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kuru ir izstrādājusi Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta Kriminālsodu izpildes politikas nodaļa, sadarbībā ar citām ministrijām un to padotības iestādēm. Plāna izstrādē tika iesaistītas arī nevalstiskās organizācijas, piemēram, nodibinājums "Centrs Dardedze", biedrība "Centrs Marts" un krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes", kuras piedalījās ministrijas rīkotajās sanāksmēs, 2017. gadā rīkotajā seminārā par ārvalstu aktualitātēm darbā ar dzimumnoziedzniekiem vai sniedza atzinumus par plāna projektu. Plāns papildina Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam1 ietvertos rīcības virzienus un Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam īstenošanas plānā2 ietvertos rīcības virzienus un pasākumus tieši attiecībā uz specifisko jomu. Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam ietvertās resocializācijas politikas vispārējais mērķis ir mazināt visus noziedzīgas uzvedības riskus brīvības atņemšanas soda izpildes laikā un pēc tā izciešanas, lai nodrošinātu cilvēka drošumspējas veicināšanu un veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā, t. sk. darba tirgū. Lai sasniegtu minētajās pamatnostādnēs definēto resocializācijas politikas mērķi, tajās ietverti konkrēti rādītāji un uzdevumi, kuri strukturēti sešos savstarpēji saskaņotos un saistītos rīcības virzienos: 1) samazināt notiesātā antisociālas personības iezīmes un kriminālās attieksmes; 2) novērst resocializācijas īstenošanas šķēršļus, kas saistās ar notiesātā veselības stāvokli, t.sk. atkarībām; 3) nodrošināt izglītības vai profesijas apguvi brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, kā rezultātā bijušais notiesātais pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes sāk darba meklējumus; 4) uzlabot notiesātā sociāli pozitīvas attiecības ar ģimeni, veicinot atgriešanos tajā; 5) samazināt iespēju notiesātajam atgriezties kriminālā vidē; 6) nodrošināt resocializācijas īstenošanas vajadzībām piemērotu ieslodzījuma vietu infrastruktūru. Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam īstenošanas plāns nodrošina pasākumus pamatnostādņu mērķa un rīcības virzienu sasniegšanai, nodrošinot līdz šim Ministru kabinetā atbalstīto politikas plānošanas dokumentu pēctecību un uzsāktās politikas tālāku attīstību. Savukārt šajā Plānā ir ietverti pasākumi, kas vērsti uz ļoti specifiskas jomas attīstīšanu, vienlaikus daļa no tajā ietvertajiem pasākumiem papildina Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam 1. rīcības virzienā - samazināt notiesātā antisociālas personības iezīmes un kriminālās attieksmes un 5. rīcības virzienā - samazināt iespēju notiesātajam atgriezties kriminālā vidē - ietverto rezultātu sasniegšanu un veido sinerģiju ar tiem. Vienlaikus Plānā ietverti pasākumi atbilstoši Eiropas Padomes Konvencijas par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību komitejas (turpmāk - Lanzarotes komitejas) 2015. gada 4. decembra ziņojumā "Par bērnu aizsardzību, kas cietuši no seksuālas vardarbības uzticamības personu lokā" izteiktajām Rekomendācijām par darbībām, kuras jāveic, lai veicinātu efektīvu Eiropas Padomes Konvencijas par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību (turpmāk - Lanzarotes konvencijas) ieviešanu, un saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra direktīvu 2011/92/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI. Lai veicinātu efektīvu Lanzarotes konvencijas ieviešanu, Lanzarotes komiteja cita starpā rosina dalībvalstis veikt šādus pasākumus: 1) izstrādāt nacionāla un vietēja līmeņa sistēmu, lai dažādos sektoros, kas var nonākt saskarsmē ar cietušajiem bērniem, reģistrētu datus par seksuālas vardarbības gadījumiem pret bērniem, kas notikuši uzticības lokā; 2) veicināt koordināciju un sadarbību starp dažādām personām, kas kriminālprocesa laikā rīkojas bērnu labā vai sadarbībā ar tiem. Šī visaptverošā un starpdisciplinārā pieeja nodrošinātu papildu atbalstu cietušajiem bērniem un nodrošina, ka iejaukšanās netiek veikta novēloti un pienācīgs atbalsts tiek sniegts nekavējoties pēc notikušā atklāšanas; 3) nodrošināt, ka dažādām aģentūrām, kas iesaistītas koordinācijā un sadarbībā saistībā ar seksuālo vardarbību pret bērniem, ir atļauts pienācīgi dalīties ar personīgo informāciju; 4) organizēt cietušo bērnu iztaujāšanu bērniem draudzīgā vidē atstatus no telpām, kur parasti tiek veikta izmeklēšana vai iztaujāšana (piemēram, policijas, slimnīcas vai tiesas telpām), ievērojot labākos šīs nozares prakses piemērus, kā arī nodrošināt šādas vietas visā valsts teritorijā; 5) nodrošināt, ka viss par bērna iztaujāšanu atbildīgais personāls ir saņēmis atbilstošu kvalifikācijas apmācību; 6) nodrošināt, ka attiecīgās procedūras ietver principus, ka bērna iztaujāšanu var veikt pēc iespējas drīzāk pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, ierobežojot iztaujāšanas ilgumu un iztaujāšanas reižu skaitu, un ņemt vērā bērna vecumu un spēju noturēt uzmanību; 7) sistemātiski izmantot video aprīkojumu, lai ierakstītu cietušo bērnu iztaujāšanas norisi vai dotu viņiem iespēju sniegt liecību attālināti tiesvedības laikā. Papildus Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komiteja 2016.gada 29.janvāra noslēguma apsvērumos Latvijai izteikusi dažādas rekomendācijas par bērnu aizsardzību no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Minēto rekomendāciju ieviešanas termiņš - 2021. gads. Minētās rekomendācijas izteiktas gan par Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijas (CRC)3 ieviešanu, kā arī par konvencijas papildu protokolu par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju (OPSC)4. Detalizēts komitejas rekomendāciju izklāsts ietverts Plāna 2. pielikumā. Savukārt Bērnu noziedzības un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu politikas pamatnostādnēs 2013.-2019. gadam5 noteikts politikas apakšmērķis - atbilstošas vides radīšana saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, rekomendācijām un ieteikumiem, aizsargājot bērnus no veselības un dzīvības apdraudējuma, panākot noziedzīgajos nodarījumos cietušo bērnu skaita samazināšanu. Attiecībā uz veicamajiem pasākumiem un sasniedzamajiem rezultātiem minētajās pamatnostādnēs tiek izdalīts viens rīcības virziens Bērnu aizsardzība pret noziedzīgajiem nodarījumiem, kas skar arī bērnu aizsardzību no seksuālas vardarbības: Darbības rezultāts A2.1.: uzlabota veicamo preventīvo pasākumu kvalitāte bērnu tiesību aizsardzības jomā. Rezultatīvais rādītājs: samazinās uzsākto kriminālprocesu īpatsvars par noziegumiem, kas izdarīti pret nepilngadīgām personām (tai skaitā pret dzimumneaizskaramību) (%). Attiecībā uz preventīviem pasākumiem seksuālās vardarbības novēršanā savukārt izdalāms tikai viens uz ļoti šauru speciālistu grupu attiecināms uzdevums - speciālu zināšanu pilnveide ārpusģimenes aprūpes un internātskolu speciālistiem par seksuālās vardarbības identificēšanu un novēršanu. Tāpat Plānā ietvertie pasākumi ir saistīti ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības apakšmērķiem6: 1) visā pasaulē ievērojami samazināt visu veidu vardarbību un ar to saistītus nāves gadījumus; 2) izbeigt visu veidu vardarbīgu izturēšanos pret bērniem, viņu izmantošanu, tirdzniecību un spīdzināšanu. Plānā ietvertie pasākumi izriet arī no Nacionālā attīstībā plānā ietvertā 274. pasākuma7 īstenošanas - mazināt bērnu noziedzību, novērst noziedzīgu uzvedību veicinošus faktorus, kā arī uzlabot bērnu drošību, aizsargājot tos no veselības un dzīvības apdraudējuma, nodrošināt garīgās veselības pakalpojumu pieejamību, mazināt bērnu traumatismu. Līdz ar to, lai nodrošinātu efektīvu mijiedarbību dažāda līmeņa politikas plānošanas dokumentu starpā, Plāna uzdevums ir detalizēti definēt veicamos uzdevumus un deleģēt atbildību specifiskajā dzimumnoziegumu novēršanas un prevencijas jomā. Plānā ir ietverta informācija par tā sasaisti ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības politiku instrumentiem. II. Esošās situācijas raksturojums Ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta rīkojumu Nr. 581 tika apstiprināts "Rīcības plāns nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2010.-2013. gadam"8 (turpmāk - Rīcības plāns). Rīcības plāns paredzēja pasākumu kompleksu attiecīgo problēmu risināšanai un minētajā laika posmā tika īstenoti vairākos blokos sadalīti pasākumi, kuri vērsti uz nepilngadīgo aizsardzību no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Rīcības plāna ieviešanas galvenie rezultāti izklāstīti Plāna 1. pielikumā. Šis Plāns ir Rīcības plānā iesākto iniciatīvu loģisks turpinājums. Papildus raksturojot esošo situāciju, Valsts policijas dati9 liecina, ka 2017. gada 12 mēnešos, salīdzinājumā ar 2016. gada 12 mēnešiem, visbiežāk bērni cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību - 29% gadījumu (par 3% pieaugums, salīdzinot ar 2016. gadu). Palielinoties bērnu vecumam, pieaug risks ciest no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Visbiežāk no iepriekš minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem cieš meitenes, zēni retāk. Atskaites periodā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, nav ierosināts neviens kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma 154.1 pantu (cilvēku tirdzniecība) un Krimināllikuma 165.1 pantu (personas nosūtīšana seksuālajai izmantošanai). Negatīvi jāvērtē apstāklis, ka atskaites periodā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, par 12 ir palielinājies to bērnu skaits, kuri cietuši no seksuālās vardarbības (60 gadījumi pēc Krimināllikuma 160. panta) un par 9 ir palielinājies no cietsirdības un vardarbības (118 gadījumi pēc Krimināllikuma - 174. panta) cietušo bērnu skaits. 2017. gadā tika reģistrēti 23 noziedzīgi nodarījumi pēc noziedzīga nodarījuma grupas objekta "Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību", kurus izdarījuši bērni. Salīdzinoši - 2016. gadā reģistrēti 12 šādi noziedzīgi nodarījumi. 1. tabula. 2017. gada 12 mēnešos reģistrētie noziedzīgie nodarījumi pēc noziedzīga nodarījuma grupas objekta "Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību", kuros cietuši bērni: Krimināllikuma nodaļa: 2016. gads 2017. gads +/- XVI nodaļa "Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību" 149 138 -11 Avots: Valsts policija Kaut arī Valsts policijas statistika liecina, ka atskaites periodā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, nav ierosināts neviens kriminālprocess pēc Krimināllikuma 154.1 panta, biedrībā "Centrs MARTA", ievērojot Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumu Nr. 889 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 889) prasības, vairāki bērni tika atzīti par cilvēku tirdzniecības upuriem: 1) 2015. gadā 2 bērnu tirdzniecības upuri, no kuriem 1 persona iesaistīta seksuālajā ekspluatācijā un 1 - noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā; 2) 2016. gadā 4 bērnu tirdzniecības upuri, no kuriem visas personas iesaistītas seksuālajā ekspluatācijā; 3) 2017. gadā 1 bērnu tirdzniecības upuris, kas izmantots seksuālajā ekspluatācijā. Ņemot vērā Krimināllikuma 154.2 panta otrajā daļā paredzēto nepilngadīgo cilvēku tirdzniecības upuru definīciju, secināms, ka bērna (līdz 18 g.v.) ekspluatēšana prostitūcijā ir cilvēku tirdzniecība un tā attiecīgi būtu kvalificējama pēc Krimināllikuma 154.1 panta. Tomēr praksē bērnu seksuālās ekspluatācijas nodarījumi bieži tiek pārkvalificēti no 154.1 panta uz 164. vai 165. pantu, kas it kā esot vieglāk pierādāmi, nekā cilvēku tirdzniecība. Tāpat arī pilngadīgās prostitūcijā iesaistītās sievietes biedrībai "Centrs MARTA" ir atklājušas, ka tikušas iesaistītas prostitūcijā nepilngadīgā vecumā. Papildus iepriekš minētajam, biedrībā "Centrs MARTA" 2016. gadā saņemtas ziņas par 3 nepilngadīgām personām, kas iesaistītas un izmantotas prostitūcijā, savukārt 2017. gadā - par 5 nepilngadīgām personām, kas iesaistītas un izmantotas prostitūcijā. Šīm personām nebija iespējams nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kā cilvēku tirdzniecības upuriem un oficiāli viņas par tādiem atzīt, ievērojot MK noteikumu Nr. 889 13. punktu (jo viņas atradās sociālās aprūpes iestādē). Savukārt, lai nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus arī bērniem, kuri uzturas valsts vai pašvaldības finansētā sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, Labklājības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri", kuri 2018. gada 20. decembrī tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-1281). Arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunī saņemti zvani par piedzīvoto seksuālo vardarbību.10 Salīdzinot situāciju laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, katru gadu pieaug to zvanu skaits, kad zvanītāji kā iemeslu, kādēļ tie vērsušies pēc palīdzības uzticības tālrunī, minējuši seksuālo vardarbību. 2017. gadā seksuāla vardarbība tika minēta 133 gadījumos (tai skaitā, 14 gadījumi - izglītības iestādē, 4 gadījumi - aprūpes iestādē, 38 gadījumi - ģimenē, 77 gadījumi -savstarpējās attiecībās. 2016. gadā zvanītāji kā iemeslu, kādēļ tie vērsušies pēc palīdzības uzticības tālrunī, minējuši seksuālo vardarbību 113 gadījumos (no tiem 14 gadījumi - izglītības iestādē, 4 gadījumi - aprūpes iestādē, 39 gadījumi - ģimenē, 56 gadījumi - savstarpējās attiecībās). Savukārt 2015. gadā zvanītāji kā iemeslu, kādēļ tie vērsušies pēc palīdzības uzticības tālrunī 86 gadījumos, minējuši seksuālo vardarbību (no tiem 24 gadījumi - izglītības iestādē, 3 gadījumi - aprūpes iestādē, 45 gadījumi - ģimenē, 14 gadījumi - savstarpējās attiecībās). Saskaņā ar Labklājības ministrijas rīcībā esošo informāciju 2017. gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem saņēmuši 104 bērni pēc pārciestās seksuālās vardarbības, no tiem 70 meitenes un 34 zēni. No minēto cietušo bērnu kopskaita 54 bērni seksuālo vardarbību pārcietuši ģimenē, bet ārpus ģimenes - 50 bērni. Jāatzīmē, ka papildu iepriekš minētajiem gadījumiem 2017. gadā 72 bērni cietuši no vairākiem vardarbības veidiem, kur viens no pārciestajiem vardarbības veidiem ir bijusi seksuālā vardarbība. 2016. gadā11 sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem saņēmuši 118 bērni pēc pārciestās seksuālās vardarbības, no tiem 81 meitene un 37 zēni. No minēto cietušo bērnu kopskaita 46 bērni seksuālo vardarbību pārcietuši ģimenē (27 meitenes un 19 zēni), bet ārpus ģimenes - 72 bērni (54 meitenes un 18 zēni). Papildu iepriekš minētajiem gadījumiem 2016. gadā 93 bērni cietuši no vairākiem vardarbības veidiem, kur viens no pārciestajiem vardarbības veidiem ir bijusi seksuālā vardarbība (ģimenē - 76 bērni (47 meitenes, 29 zēni) ārpus ģimenes - 17 bērni (10 meitenes, 7 zēni)). Tādējādi, rēķinot kopā gan bērnus, kuri pārcietuši seksuālo vardarbību, gan bērnus, kuri pārcietuši kombinēto vardarbību, kur viens no vardarbības veidiem bijusi seksuālā vardarbība, 2016. gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmuši 211 bērni (138 meitenes un 73 zēni), 2017. gadā - 176 bērni. Saskaņā ar Latvijas Interneta asociācijas Drošāka interneta centra sniegto informāciju Drošāka interneta centra Ziņojumu līnijā13 par nelegālu (bērniem kaitīgu) interneta saturu laika posmā no 2010. līdz 2017. gada 1. oktobrim saņemts 1131 ziņojums par erotisku/pornogrāfisku saturu bez izvietotiem brīdinājumiem, kā arī saņemti 1458 ziņojumi par pedofiliju/mazgadīgo prostitūciju/bērnu seksuālu izmantošanu saturošiem materiāliem, par ko informācija nodota Valsts policijai. Darbs ar notiesātajiem kriminālsodu izpildes iestādēs Lai aizsargātu nepilngadīgos no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību ir svarīgi strādāt ne tikai ar cietušajiem, bet arī ar personām, kuras ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, tādējādi sodu izpildes laikā ir nepieciešams īstenot pasākumu kopumu, lai maksimāli ietekmētu vainīgās personas uzvedības (un domāšanas) maiņu likumpaklausīgas uzvedības virzienā. Ņemot vērā minēto, kriminālsodu izpildes institūcijas (Valsts probācijas dienests un Ieslodzījuma vietu pārvalde) ir veikušas virkni pasākumu kopumu atkārtota nozieguma recidīva risku novērtēšanai. 2018. gada sākumā Valsts probācijas dienestā ar personām, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, strādā īpaši apmācīti 64 darbinieki, kuri ir apguvuši teorētiskās zināšanas par to, kāpēc cilvēki veic dzimumnoziegumus, kas raksturo dzimumnoziedznieku, kāda ir nozieguma ietekme uz upuri, metodes dzimumnoziedznieku uzvedības mainīšanai un prasmes savā darbā izmantot specializētu dzimumnoziedznieku riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu, kas palīdz Valsts probācijas dienesta darbiniekiem precīzāk un savlaicīgāk identificēt dzimumnoziedznieka recidīva risku (noteikt, cik liela ir varbūtība, ka probācijas klients izdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu) un tā rašanās cēloņus. Viens no būtiskākajiem instrumentiem darbā ar dzimumnoziedzniekiem ir speciālas terapeitiskas sociālās uzvedības korekcijas programmas. Šobrīd darbā ar dzimumnoziedzniekiem Valsts probācijas dienests izmanto divas probācijas programmas: "Temzas ielejas dzimumnoziedznieku grupu darba programma" (Temzas ielejā (Lielbritānija) izstrādātā probācijas programma dzimumnoziedzniekiem, kuri sodu izcieš sabiedrībā) un "Programma seksuālos noziegumus izdarījušo personu monitoringam un uzraudzībai" (probācijas programma dzimumnoziedzniekiem, kuri sodu izcieš ieslodzījumā). Tās ir intensīvas terapeitiskas programmas, kuru ilgums ir līdz 9 mēnešiem sabiedrībā un līdz pusotram gadam un ilgāk ieslodzījuma vietā. Šīs programmas ir balstītas uz kognitīvi biheiviorālo terapiju, attīstot dzimumnoziegumus izdarījušo personu empātiju pret upuri, vardarbības seku apzināšanos, izpratni par domu, emociju, uzskatu ietekmi uz uzvedību. Šobrīd Valsts probācijas dienestā ir 21 nodarbinātais, kurš ir ieguvis tiesības vadīt probācijas programmas dzimumnoziedzniekiem, savukārt Ieslodzījuma vietu pārvaldē ir 8 nodarbinātie, kas ir ieguvuši tiesības vadīt probācijas programmas dzimumnoziedzniekiem. Attiecībā uz ieslodzījuma vietās esošajām personām, kuras notiesātas par dzimumnoziegumu, ir jāsaka, ka aizvien pieaug uzmanība, kas tiek veltīta šo personu resocializācijai soda izpildes laikā, un tas tiek darīts, lai samazinātu jauna nozieguma recidīvu pēc soda izciešanas. 2. tabula. Programmā dzimumnoziegumus izdarījušo personu monitoringam un uzraudzībai iesaistīto notiesāto skaits ieslodzījuma vietās Ieslodzījuma vieta 2013. gads 2014. gads 2015. gads 2016. gads 2017. gads Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem 0 0 0 0 1 Daugavgrīvas cietums 10 9 13 13 7 Jēkabpils cietums 0 0 0 4 4 Liepājas cietums 0 0 0 0 5 Kopā: 10 9 13 17 17 Ir palielinājies ieslodzījuma vietu skaits, kurās tiek īstenota minētā programma: 2013. gadā programma tika īstenota tikai Daugavgrīvas cietumā, 2017. gadā - Daugavgrīvas cietumā, Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, Jēkabpils cietumā un Liepājas cietumā. No 2016. gada programmas īstenošana piedalās arī speciāli apmācīti ieslodzījuma vietu darbinieki. Kopumā 8 ieslodzījuma vietu darbinieki ir apmācīti īstenot programmu. Valsts probācijas dienests darbu ar dzimumnoziedzniekiem attīsta vēl divos virzienos - attīstot starpinstitucionālo sadarbību un Atbildīguma un atbalsta apļu metodi. Starpinstitucionālās sadarbības sanāksmju ietvaros regulāri tiekas dažādu institūciju eksperti - probācijas, sociālā dienesta, bāriņtiesas, policijas, ieslodzījuma vietu sistēmas, eksperts darbā ar vardarbības upuriem u.c. Lai gan katram no iepriekš minētajiem ekspertiem ir sava kompetence un loma (piemēram, sadarbībā ar ekspertu darbā ar vardarbības upuriem, tiek izvērtēti pieejamie atbalsta resursi dzimumnoziedznieku un vardarbības upuriem un viņu ģimenēm, brīvības atņemšanas iestādes eksperts nodrošina pietiekamu informācijas daudzumu par personām, kuras tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm (par to kā darbs ar šo personu noritējis cietumā)), visus vieno kopējs mērķis - sniegt atbalstu cietušajiem un novērst atkārtotu dzimumnoziegumu izdarīšanu no to personu puses, kuras ir notiesātas vai bijušas agrāk tiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un atrodas brīvības atņemšanas iestādē, policijas kontrolē vai probācijas uzraudzībā. Atbildīguma un atbalsta apļu metode veicina bīstamu dzimumnoziedznieku drošu integrāciju sabiedrībā pēc atbrīvošanās no brīvības atņemšanas iestādes, jo šai noziedznieku kategorijai ir sevišķi augsts jaunu vardarbīgu un/vai dzimumnoziegumu izdarīšanas risks. Šī metode īpaši nozīmīgu lomu piešķir piesaistītajiem brīvprātīgajiem, kuri pārstāv vietējo sabiedrību un kuru uzdevums ir palīdzēt dzimumnoziedzniekam uzsākt sociāli atbildīgu dzīvi, lai mazinātu jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Brīvprātīgie strādā ne tikai ar dzimumnoziedznieku, bet aktīvi sadarbojas ar Valsts probācijas dienesta un policijas darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par attiecīgās personas uzraudzību sabiedrībā, kā arī sadarbojas ar garīgās veselības veicināšanas speciālistiem, vietējām pašvaldībām, sociālajiem dienestiem un citām organizācijām un iestādēm, kuras atbilstoši to kompetencei ir iesaistītas darbā ar vai saskaras ar bīstamiem dzimumnoziedzniekiem. Darbu ar dzimumnoziedznieku, kurš atzīts par piemērotu Atbildīguma un atbalsta apļiem un pats paudis vēlmi tajos iesaistīties, brīvprātīgie uzsāk jau brīvības atņemšanas iestādē, palīdzot sagatavoties atbrīvošanai. Šīs metodes pielietošana un sadarbība ar brīvprātīgajiem palīdz attīstīt Latvijā brīvprātīgā darba tradīciju, kura līdz šim nav bijusi saistīta ar vietējās kopienas iesaistīšanu sabiedrības drošības jautājumu risināšanā šādā veidā un paplašina alternatīva sociālā atbalsta praksi. Ieslodzījuma vietu pārvaldes Eiropas Sociālā fonda projekta "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū" Nr. 9.1.2.0/16/I/001 ietvaros paredzēta vardarbīgo un dzimumnoziedznieku ģimeņu locekļiem domātas programmas pārņemšana un īstenošana, lai veicinātu ģimenes saiknes atjaunošanu starp notiesāto un viņa ģimenes locekļiem. Ģimene pirmajā periodā pēc notiesātā atbrīvošanas viņam var būt gan faktors, kas attur viņu no jauna nozieguma izdarīšanas, gan faktors, kas veicina jauna nozieguma izdarīšanu, tāpēc ir būtiski sniegt specifisku informāciju notiesātā ģimenei, izskaidrojot, kādas sekas notiesātajam rada ieslodzījums un kā ģimene var veicināt notiesātā integrēšanos sabiedrībā, lai notiesātais atkārtoti neizdarītu noziedzīgos nodarījumus. Izvērtējot Rīcības plāna ieviešanas rezultātus pēc tā īstenošanas perioda, secināms, ka tā īstenošana ļāva apkopot un sistematizēt iestāžu atsevišķi veiktos pasākumus, veicināt ekspertu vienotāku izpratni par šo noziegumu riskiem un sekām, kā arī plānot sabiedrības izglītošanas pasākumus, tomēr tajā ietvertie pasākumi nebija pietiekami, lai aptvertu visus attiecīgā apdraudējuma mazināšanas aspektus, vai arī konkrēto problēmu novēršanai ir nepieciešams ilgāks laiks (nepieciešama ilgtermiņa rīcība). Par to liecina arī pašreiz praksē konstatētās problēmas, piemēram, joprojām nav rasts risinājums attiecībā uz darbu ar personām, kuras izjūt seksuālu interesi pret bērniem un vēlas saņemt palīdzību, joprojām ir nepietiekama Veselības ministrijas iesaiste minētās problēmas risināšanā, kā arī joprojām nav rasti pietiekami risinājumi seksuālās noziedzības prevencijas jomā, sabiedrības, tai skaitā nevalstiskā sektora līdzdarbības šo noziegumu prevencijas un atklāšanas veicināšanā u.c. Ņemot vērā iepriekš minēto, Tieslietu ministrija kopā ar iesaistīto institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir izstrādājusi Plānu, kurā ir ietverti pasākumi, kas skar: 1) preventīvo pasākumu veikšana, sabiedrības izglītošana un iesaistīšana noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību ierobežošanā, speciālistu apmācība bērnu tiesību aizsardzības jomā; 2) sodu politikas pilnveidošana, t.sk. atbilstoši Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijai CM/Rec(2014)3 par bīstamiem likumpārkāpējiem; 3) to personu, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus pret tikumību un dzimumneaizskaramību, resocializācijas un ārstēšanas prakses uzlabošana; 4) atbalsta pasākumu nodrošināšana noziedzīgos nodarījumos pret tikumību un dzimumneaizskaramību cietušajiem nepilngadīgajiem; 5) starpinstitucionālās sadarbības attīstīšana. Minētie pasākumi sagrupēti pa prevencijas līmeņiem dažādām mērķa grupām, lai nodrošinātu, ka katrai mērķa grupai tiek paredzēti pasākumi visos prevencijas līmeņos. Šāda veida pieeja politikas plānošanas dokumentu izstrādē ļauj gūt pārliecību par to, ka Plānā ir paredzētas aktivitātes visām mērķa grupām un prognozēt šo aktivitāšu kopējo ietekmi uz problēmas risināšanu. Attiecīgajā ārvalstu literatūrā primārās prevencijas pasākumi ir pasākumi, kas vērsti uz sabiedrību kopumā (universālais līmenis). Primārā prevencija ir rūpes par to sabiedrības daļu, kas ar vardarbību vēl nav saskārusies, lai tā arī turpmāk būtu pasargāta, turklāt indivīda līmenī spējīga atpazīt pret sevi vērstu vardarbību vai vardarbības risku un attiecīgi rīkoties. Sekundārās prevencijas pasākumi ir pasākumi, kas vērsti uz sabiedrības daļu, kas pakļauta augstam vardarbības riskam (ģimenēm, vecākiem, potenciāliem dzimumnoziedzniekiem). Terciārās prevencijas pasākumi ir pasākumi, kas vērsti uz bērnu, pieaugušo,  ģimeni, kuri jau cietuši no vardarbības vai personām, kas jau veikušas noziegumu, t.sk. arī recidīva samazināšanai. Plāna izstrādē ievēroti Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumos Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" noteiktā kārtība sabiedrības iesaistei, publicējot Plāna projektu Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas mājaslapā 2018. gada 24. jūlijā. Viedokļi netika saņemti. Plāna projekts 2018. gada 23. augustā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-858). Atbilstoši Valsts sekretāru sanāksmes 2018. gada 23. augusta protokola Nr. 33, 21. § 2. punktam Tieslietu ministrija lūdza sniegt viedokli par Plāna projektu Tiesībsarga birojam, nodibinājumam "Centrs Dardedze", biedrībai "Centrs Marts" un krīžu un konsultāciju centram "Skalbes". Nākotnes izaicinājumi Pēc šī Plāna darbības perioda beigām, plānojot attiecīgo politiku nākamajiem periodiem, ir jāpatur prātā arī šādi nākotnes izaicinājumi: • jāizvērtē iespēja izstrādāt vienu politikas plānošanas dokumentu, kas aptvertu kompleksus pasākumus bērnu un ģimenes politikas jautājumu risināšanai, tostarp nosakot tvērumu ģimenes vardarbības riska mazināšanai, bērnu un jauniešu noziedzības novēršanai, bērnu aizsardzībai pret noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī risinot citus nepieciešamos jautājumus; • aizvien plašākas nekavējoša atbalsta sistēmas veidošana bērnu seksuālās vardarbības upuriem, lai novērstu atkārtotu vai vēl smagāku bērna viktimizāciju, atbalsts seksuālās vardarbības upuru nevardarbīgajam vecākam, kā arī reālu kompensāciju piedziņu un izmaksu vardarbības upuriem. IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI ESF Eiropas Sociālais fonds ĢP Ģenerālprokuratūra IC Informācijas centrs IeVP Ieslodzījuma vietu pārvalde IeM Iekšlietu ministrija IZM Izglītības un zinātnes ministrija LM Labklājības ministrija NPAIS Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma NVA Nodrošinājuma valsts aģentūra NVO Nevalstiska organizācija PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde RPNC Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs SPKC Slimību profilakses un kontroles centrs TM Tieslietu ministrija VBTAI Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija VDD Valsts drošības dienests VPD Valsts probācijas dienests VPK Valsts policijas koledža VM Veselības ministrija VP Valsts policija VR Valsts robežsardze PLĀNA MĒRĶIS MAZINĀT APDRAUDĒJUMU, KO NEPILNGADĪGAJIEM RADA NOZIEDZĪGI NODARĪJUMI PRET TIKUMĪBU UN DZIMUMNEAIZSKARAMĪBU Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i PRIMĀRĀ PREVENCIJA: Politikas rezultāts: visas sabiedrības grupas ir informētas un spēj atpazīt dzimumnozieguma pret nepilngadīgo risku un zina, kā rīkoties šāda nozieguma gadījumā. Politikas rezultatīvie rādītāji 2020. gadā: 1. 95% bērnu pirmsskolas/sākumskolas vecumā ir vismaz vienu reizi apmācīti par to, kā atpazīt seksuālu apdraudējumu un par ieteicamo rīcību; 2. 95% nepilngadīgo aprūpē iesaistīto speciālisti ir sagatavoti darbam ar bērnu, t.sk. ar dzimumnoziegumu risku un spēj pazīt to; 3. Sabiedrība ir informēta un spēj pazīt bērnu seksuāla apdraudējuma/vardarbības pazīmes, un zina, kā rīkoties šādā gadījumā. SEKUNDĀRĀ PREVENCIJA: Politikas rezultāts: ir izveidota sistēma, kuras ietvaros augsta riska grupā esošiem ir zināms, kur meklēt palīdzību atbilstoši savām vajadzībām. Politikas rezultatīvie rādītāji 2020. gadā14: 1. 100% speciālistu, kas strādā ar augsta riska grupu, ir apmācīti darbam ar attiecīgo mērķa grupu; 2. Ir izveidota sistēma, kuras ietvaros augsta riska grupās esošie zina, kur meklēt palīdzību. TERCIĀRĀ PREVENCIJA: Politikas rezultāts I: Latvijā ir izveidota stabila atbalsta sniegšanas sistēma no dzimumnoziegumiem cietušajiem nepilngadīgajiem. Politikas rezultatīvie rādītāji 2020. gadā: 1. visi dzimumnoziegumos cietušie nepilngadīgie saņem atbilstošu palīdzību. Politikas rezultāts II: bijušajiem notiesātajiem, kam soda izciešanas beigās noteikts augsts atkārtota vardarbīga vai dzimumnozieguma risks, ir iespēja piemērot preventīvus piespiedu līdzekļus. Politikas rezultatīvie rādītāji 2020. gadā: 1. izstrādāti un noteiktā kārtībā pieņemti normatīvie akti, kas paredz Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijā CM/Rec(2014)3 par bīstamiem likumpārkāpējiem noteikto preventīvie piespiedu līdzekļu ieviešanu. 1. RĪCĪBAS VIRZIENS - PRIMĀRĀ PREVENCIJA PASĀKUMI (pasākumi, kas vērsti uz sabiedrību kopumā (universālais līmenis))15 1.1. Mērķa grupa - BĒRNI Nr. p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots 1.1.1. Organizēt VBTAI Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 informatīvās kampaņas, aicinot informēt par seksuālas vardarbības gadījumiem Iespējamo seksuālās vardarbības gadījumu novēršana, sabiedrības informēšana par nepieciešamību ziņot par seksuālu vardarbību pret bērniem Katru gadu realizēta informatīvā kampaņa, aicinot vērsties pēc palīdzības seksuālas vardarbības gadījumos un informēt par seksuālas vardarbības gadījumiem VBTAI Pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros 1.1.2. Organizēt izglītojošus pasākumus bērniem par vardarbības atpazīšanu, t.sk. piesaistot nevalstisko organizāciju resursus Īstenots projektu konkurss bērnu tiesību aizsardzības un vardarbības prevencijas pasākumu nodrošināšanai Īstenots projektu konkurss LM 2019.-2020. gada 31. decembrim Esošā finansējuma ietvaros 1.1.3. Nodarbības mācību iestādēs, lai diskutētu par drošību un draudiem vidēs, kurās nepilngadīgie var saskarties ar dzimumnozieguma risku un veicinātu nepilngadīgo modrību, kā arī zināšanas par rīcību, saskaroties ar dzimumnozieguma risku Bērniem un pedagogiem sniegta informācija, kā atpazīt riska situācijas, izvēlēties rīcību un drošu vidi, lai izvairītos no iespējas nonākt riska situācijās Organizētas informatīvās nodarbības 50 mācību iestādēs gadā VP NVO 2020. gads Esošā finansējuma ietvaros 1.2. Mērķa grupa - VECĀKI (ģimenes locekļi) Nr. p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots 1.2.1. Paplašināt Valsts bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 informatīvās kampaņas, aicinot informēt par seksuālas vardarbības gadījumiem, tvērumu, ietverot arī vecākus un citus ģimenes locekļus Iespējamo seksuālās vardarbības gadījumu novēršana, sabiedrības informēšana par nepieciešamību ziņot par seksuālu vardarbību pret bērniem Informatīvie pasākumi skolēnu vecākiem un citiem ģimenes locekļiem, informējot par riskiem un aicinot vērsties pēc palīdzības seksuālas vardarbības gadījumos VBTAI IZM, LM 2020. gads Nepieciešams papildu finansējums 2020. gadā 50 000 euro; plānots rīkot 5 informatīvās kampaņas. TV klipu pārraide kampaņas laikā: 1 klipa pārraide (30 sek.) vidējās izmaksas - 65,80 euro. Atkarībā no sezonas, laika un raidījuma piemērojams koeficients no 0.030 līdz 3.830. Vienas kampaņas vidējās izmaksas - 10 000 euro/ mēnesī Skaidrojums: Lai aptvertu pēc iespējas plašāku mērķauditoriju, kas šajā gadījumā ir skolēnu vecāki un citi ģimenes locekļi, papildus 5 informatīvām TV klipa pārraidēm medijos, VBTAI sadarbībā ar IZM 2020. gadā izglītības iestādēs plāno izplatīt informāciju (bukleti, plakāti) par Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111. Tādā veidā paplašinot informācijas pieejamību un nodrošinot, ka izglītības iestādēs vecākiem un citiem ģimenes locekļiem ir pieejama informācija (brīvi izvietota izglītības iestādēs un/vai nodrošināta vecāku sapulcēs) par psiholoģiskas palīdzības saņemšanas iespējām, tajā skaitā seksuālas vardarbības gadījumos. 1.3. Mērķa grupa - SPECIĀLISTI, KAS STRĀDĀ AR BĒRNIEM Nr. p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots 1.3.1. Speciālistu apmācības bērnu tiesību aizsardzības jomā, t.sk. attiecībā uz dzimumnoziegumu riskiem Izstrādāt un aprobēt speciālistu, kam nepieciešamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, profesionālās kvalifikācijas pilnveides un zināšanu pilnveides izglītības programmas un apmācību metodoloģijas bērnu tiesību aizsardzības jomā Līdz 2020. gadam apmācīti 5825 speciālisti (t.sk. pašvaldību bāriņtiesu speciālisti un pedagogi), kam nepieciešamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā un kas projekta ietvaros paaugstinās profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā VBTAI LM, TM (IeVP un VPD), pašvaldības 2019.-2020. gada 31. decembrim ESF projekta Nr. 9.2.1.3/16/I/001 "Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē īstenošanu" piešķirtā finansējuma ietvaros paredzamā līguma summa ar pakalpojumu sniedzēju 2019.-2020. gadam - 327 212 euro (ar PVN), kura ietvaros tiks apmācīti 3625 speciālisti. 2019. gads - 163 606 euro; 2020. gads - 163 606 euro. Skaidrojums: Sistēma, kura ir balstīta uz to, ka tiek gaidīts, kamēr bērns paziņos par pārciesto vardarbību, nav efektīva, jo seksuāla vardarbība ir ļoti latenta. Tādēļ jo īpaši būtiski ir izglītot speciālistus par vardarbības novēršanu un atpazīšanu. Lai gan saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto speciālistiem ir nepieciešams apgūt un regulāri pilnveidot zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, praksē vēl joprojām ir vērojamas problēmas, tādēļ nepieciešams paaugstināt šo darbinieku profesionalitāti, tai skaitā pilnveidojot speciālistu izglītošanas metodes. VBTAI 2016. gadā ir uzsākusi ESF projekta Nr. 9.2.1.3/16/I/001 "Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" īstenošanu. Projekta mērķis ir pilnveidot atbalsta sistēmu bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē, paaugstinot speciālistu profesionalitāti un darba efektivitāti, kā arī nodrošināt sabiedrības izglītošanu par vardarbību. Cita starpā projekta ietvaros plānots izstrādāt un aprobēt speciālistu, kam nepieciešamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, profesionālās kvalifikācijas pilnveides un zināšanu pilnveides izglītības programmas un apmācību metodoloģijas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Attiecīgi projekta rezultātā tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 173 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu". Šīs aktivitātes varētu būtiski uzlabot speciālistu apmācību procesu, tai skaitā pilnveidot speciālistu prasmes vardarbību atpazīšanā. 1.3.2. Veikt VP amatpersonu apmācības VPK īstenotajās izglītības programmās, t.sk. iekļaujot tēmas par dzimumnoziegumu pret nepilngadīgajiem atpazīšanu, ieteicamo rīcību un iespējamiem riskiem bērniem Pilnveidotas VP darbinieku un amatpersonu zināšanas un profesionālā kvalifikācija Ik gadu apmācīto amatpersonu skaits - 370 VPK, VP Pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros 1.3.3. Organizēt apmācības PMLP un VR speciālistiem, kuru pienākumi ir saistīti ar saskari ar bērniem, lai veidotu šo personu izpratni tādos jautājumos kā seksuālas vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālās izmantošanas pazīmju atpazīšana, konstatēšana, ziņošana un rīcība šādos gadījumos PMLP un VR speciālisti, kuri patvēruma procedūras ietvaros kontaktējas ar bēgļu krīzes skartajiem bērniem, ir apmācīti atpazīt seksuālās vardarbības pazīmes Kopā apmācīti 25 PMLP speciālisti 2019. gadā; Kopā apmācītas 236 VR amatpersonas 2020. gadā PMLP, VR NVO 2019. gada 31. decembris No 2020. gada katru gadu 2019. gadā esošā finansējuma ietvaros. Nepieciešams papildu finansējums 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība" 2020. gadā 11 800 euro (50 euro mācību izmaksas vienam darbiniekam x 236 darbinieki = 11 800 euro) un turpmāk katru gadu: 5900 euro (50 euro mācību izmaksas vienam darbiniekam x 118 darbinieki = 5900 euro) Skaidrojums: Lanzarotes komiteja 2017. gada 13. marta Īpašajā ziņojumā "Bēgļu krīzes skarto bērnu aizsardzība pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību" sniedza rekomendācijas dalībvalstīm par tiem pasākumiem, kas jāveic, lai uzlabotu vai stiprinātu bēgļu krīzes skarto bērnu aizsardzību pret seksuālu vardarbību vai seksuālu izmantošanu. Tai skaitā: apmācīt tās personas, kas kontaktējas ar bēgļu krīzes skartajiem bērniem, un veidot šo personu izpratni tādos jautājumos kā seksuālas vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālās izmantošanas pazīmju konstatēšana, paziņošana un turpmākā rīcība šādos gadījumos. Šādā apmācībā ir jāietver moduļi, kuros tiek apspriestas šo bērnu pieredzes kontekstuālās īpatnības (R10); informācija un ieteikumi par seksuālas izmantošanas un seksuālas vardarbības novēršanu un aizsardzību pret to ir jāsniedz bēgļu krīzes skartajiem bērniem viņu vecumam un brieduma pakāpei piemērotā veidā, viņiem saprotamā valodā un atbilstīgi viņu kultūrai un dzimumam (atkārtots no īstenošanas ziņojuma - R23) (R15); nodrošināt, ka visas ar bēgļu krīzes skartajiem bērniem strādājošās personas ir saņēmušas atbilstošu kvalifikāciju paaugstinošu apmācību, kas ļauj intervēt bērnus un palīdz noteikt, vai bērns ir cietis no seksuālas izmantošanas un seksuālas vardarbības (R20). Kultūras un valodas atšķirības var radīt problēmas speciālistiem, kuri patvēruma procedūras ietvaros kontaktējas ar bēgļu krīzes skartajiem bērniem. Tāpēc nepieciešamas apmācības, lai speciālisti apgūtu zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, zināšanas, kā atpazīt seksuālas izmantošanas un vardarbības pazīmes, kā runāt ar cietušo bērnu, ņemot vērā kultūras īpatnības un bērna dzimumu, par pakalpojumiem, kuri ir pieejami cietušajiem bērniem. 1.3.4. Bāriņtiesu priekšsēdētāju un darbinieku zināšanu pilnveide seksuālās vardarbības pret bērnu jomā Pieaug bāriņtiesu priekšsēdētāju un bāriņtiesu locekļu izpratne un zināšanas par seksuālas vardarbības problēmu 1 seminārs VBTAI Pašvaldības No 2019. gada katru gadu Esošā finansējuma ietvaros 1.3.5. Pedagogu zināšanu pilnveide seksuālās vardarbības pret bērnu atpazīšanā Pedagogiem ir nodrošinātas iespējas pilnveidot izpratni un zināšanas par seksuālas vardarbības problēmu Izglītoti pedagogi IZM LM, VBTAI Pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros Skaidrojums: IZM kā atbildīgā institūcija nodrošina iepirkuma organizēšanu atbilstoši tematiskajām prioritātēm, ka arī sniedz priekšlikumus programmu tematikai. 1.3.6. Sabiedrības izglītošanas pasākumi un informēšanas kampaņas, lai vairotu izpratni par problēmu un palīdzības iespējām, atpazītu seksuālu vardarbību un savlaicīgi par to ziņotu Pieaug izpratne par seksuālas vardarbības problēmu un palīdzības iespējām cietušajiem Izstrādāts un ieviests informēšanas pasākumu plāns vardarbības ģimenē ar bērniem atpazīšanai LM VBTAI 2019.-2020. gada 31. decembrim 18 856 euro ESF projekta Nr. 9.2.1.3/16/I/001 "Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" ietvaros Skaidrojums: Sabiedrībā ir vērojama vāja izpratne par vardarbību, tai skaitā seksuālu vardarbību pret bērniem, tās dažādiem veidiem un negatīvām ilgstošām sekām. Pieaug vardarbības gadījumu skaits, ko ir grūtāk identificēt un pierādīt, jo cietušajam nepaliek fiziski miesas bojājumi - vardarbība tiešsaistē un pavešana netiklībā. Savukārt ESF projekta Nr. 9.2.1.3/16/I/001 "Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" ietvaros ir ieplānoti informēšanas pasākumi sabiedrības izpratnes maiņai attiecībā uz vardarbību ģimenē. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar LM apkopotajiem datiem, lielākoties vardarbības pret bērniem, tai skaitā, seksuālas vardarbības, gadījumi notiek ģimenēs, plānotie informēšanas pasākumi vardarbības ģimenē ar bērniem atpazīšanai palīdzēs uzlabot izpratni arī par seksuālu vardarbību un atklāt vairāk šādu gadījumu. Lanzarotes komiteja 2017. gada 13. marta Īpašajā ziņojumā "Bēgļu krīzes skarto bērnu aizsardzība pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību" sniedza rekomendācijas dalībvalstīm par tiem pasākumiem, kas jāveic, lai uzlabotu vai stiprinātu bēgļu krīzes skarto bērnu aizsardzību pret seksuālu vardarbību vai seksuālu izmantošanu. Kultūras un valodas atšķirības var radīt problēmas speciālistiem, kuri patvēruma procedūras ietvaros kontaktējas ar bēgļu krīzes skartajiem bērniem. Tāpēc nepieciešamas apmācības, lai speciālisti apgūtu zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, zināšanas kā atpazīt seksuālas izmantošanas un vardarbības pazīmes, kā runāt ar cietušo bērnu, ņemot vērā kultūras īpatnības un bērna dzimumu, par pakalpojumiem, kuri ir pieejami cietušajiem bērniem (R10), (R15), (R20). VBTAI ESF projekta Nr. 9.2.1.3/16/I/001 "Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē īstenošanu" aktivitātes "Informēšanas pasākumi interaktīvās spēles popularizēšanai" ietvaros plānotās summas: 1) 2019. gads - 9428 EUR (ar PVN); 2) 2020. gads - 9428 EUR (ar PVN). 1.3.7. Pilnveidot ziņošanas sistēmu par bērnu tiesību pārkāpumiem, lai veicinātu ārstniecības personu sniegtās informācijas nodošanu policijai un pašvaldību sociāliem dienestiem Ārstniecības personām vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā ir iespējams elektroniski sniegt informāciju par iespējamu pret bērnu vērstu tiesību pārkāpumu attiecīgās informācijas tālākai nodošanai pašvaldību sociāliem dienestiem un policijai. Uzsākts darbs pie tehniskā risinājuma izstrādes vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (e-veselības sistēmā). NVD VM LM IeM TM 2020. gada 31. decembris Esošā finansējuma ietvaros Skaidrojums: Šobrīd Ārstniecības likuma 56.1 panta otrajā daļā ir noteikts, ka gadījumos, kad ārstniecības iestāde sniedz palīdzību nepilngadīgiem pacientiem un ir pamats uzskatīt, ka pacients cietis no pienācīgas aprūpes un uzraudzības trūkuma vai cita bērnu tiesību pārkāpuma, ārstniecības iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā paziņo par to VP. Ņemot vērā VP kompetenci, un to, ka ne visi bērna tiesību pārkāpumi sasniedz tādu kaitīguma pakāpi, lai tos kvalificētu kā administratīvus pārkāpumus vai noziedzīgus nodarījumus, ir nepieciešams paplašināt to institūciju loku, kas saņem informāciju par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem. Nereti tieši ārstniecības personas ir tās, kuras jau agrīnā stadijā redz to, ka bērns cieš no pienācīgas aprūpes un uzraudzības trūkuma vai no citiem bērnu tiesību pārkāpumiem. Vienlaikus ārstniecības personas ir tās, kuras bieži vien pirmās identificē pazīmes, kas var radīt aizdomas, ka bērns cieš no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, bet, kas vēl nedod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka noziedzīgs nodarījums tiešām tiek veikts. Papildus pašvaldību sociālajiem dienestiem, atbilstoši Pacientu tiesību likumā noteiktajam, nav iespēju saņemt sīkāku informāciju par bērna traumām, to raksturu u. tml. Līdz ar to, nepieciešams uzsākt darbu pie tehniskā risinājuma izstrādes vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (e-veselības sistēmā), paredzot iespēju ārstniecības personām vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā sniegt informāciju par iespējamu pret bērnu vērstu tiesību pārkāpumu, attiecīgās informācijas tālākai nodošanai pašvaldību sociāliem dienestiem un policijai. 1.3.8. Speciālistu, kas strādā ar dzimumnoziedzniekiem vai personām, kuras baidās, ka varētu izdarīt dzimumnoziegumu pret nepilngadīgo, informēšana par klientam pieejamo palīdzību Speciālisti, kas strādā ar dzimumnoziedzniekiem vai personām, kuras baidās, ka varētu izdarīt dzimumnoziegumu pret nepilngadīgo, ir informēti par iespēju šādai personai saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus Izstrādāts informatīvais materiāls speciālistiem (psihiatriem, psihoterapeitiem, psihologiem, VPD un IeVP darbiniekiem) par pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem dzimumnoziedzniekiem vai personām, kuras baidās, ka varētu izdarīt dzimumnoziegumu pret nepilngadīgo SPKC TM, IeM, IeVP, VPD, RPNC, VM, NVD, LM 2019. gads Esošā finansējuma ietvaros Izglītojoši pasākumi IeVP un VPD darbinieku informēšanai par LM sniegtajiem pakalpojumiem darbā ar dzimumnoziedzniekiem LM IeVP, VPD 2019. gads Esošā finansējuma ietvaros 1.3.9. Uzsākt darbu pie NPAIS pilnveidošanas, lai novērstu konstatētās problēmas NPAIS funkcionalitātes pārvērtēšana, datu kvalitātes izvērtēšana un iesaistīto institūciju sadarbības nodrošināšana Izstrādāti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos LM IeM, TM, IZM 2020. gada 31. decembris Esošā finansējuma ietvaros Skaidrojums: Latvijā saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67.2 pantu NPAIS ir valsts informācijas sistēmas "Integrētā iekšlietu informācijas sistēma" sastāvdaļa, kurā iekļauta bērnu tiesību aizsardzībai nepieciešamā informācija, integrējot valsts un pašvaldību institūciju, kā arī ārstniecības personu informāciju par nepilngadīgajiem, kuriem vajadzīgs atbalsts, un gadījumiem, kad veicami preventīvi pasākumi bērnu tiesību aizsardzībai. NPAIS mērķis ir veicināt bērnu tiesību un interešu aizsardzību, nodrošinot nepieciešamās informācijas apstrādi un sekmējot starpinstitūciju sadarbību šādos jautājumos: 1) nepilngadīgā tiesību un interešu aizstāvība; 2) nepilngadīgā tiesību un interešu nodrošināšanas uzraudzība; 3) profilaktiskais darbs; 4) sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nodrošināšana; 5) noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršana un atklāšana; 6) nepilngadīgā meklēšana; 7) administratīvo sodu, kriminālsodu, drošības līdzekļu un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes nodrošināšana; 8) izlīgumu īstenošana un izvērtēšanas ziņojumu sagatavošana par probācijas klientu. Kārtību, kādā NPAIS tiek iesniegta un no tās saņemta informācija, kā arī sistēmā iekļautās informācijas apjomu un apstrādes kārtību nosaka Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumi Nr. 157 "Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 157). Noteikumos Nr. 157 noteikts pienākums valsts un pašvaldību institūcijām sniegt informāciju NPAIS, tomēr praksē vairākas iestādes, it īpaši pašvaldības iestādes sistēmu lieto ļoti kūtri, kā rezultātā nav pārliecības, ka sistēmā iekļautā informācija ir pilnīga un netiek sasniegts galvenais mērķis - veicināt bērnu tiesību un interešu aizsardzību, nodrošinot nepieciešamās informācijas apstrādi, sekmējot starpinstitūciju sadarbību. Tiesībsarga birojs veica padziļinātu NPAIS izvērtējumu un 2018. gadā sniedza atzinumu pārbaudes lietā Nr. 2017-42-27K "Par Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu", konstatējot būtiskus trūkums. Tiesībsarga birojs kopumā sniedza 21 priekšlikumu konstatēto trūkumu novēršanai un aicināja visas NPAIS darbā iesaistītās valsts un pašvaldību iestādes, ņemot vērā katras iestādes kompetenci, veikt pasākumus trūkumu novēršanai, lai nodrošinātu NPAIS efektīvu un pilnvērtīgu lietošanu. 2. RĪCĪBAS VIRZIENS - SEKUNDĀRĀS PREVENCIJAS PASĀKUMI (pasākumi, kas vērsti uz sabiedrības daļu, kas pakļauta augstam vardarbības riskam (ģimenēm, vecākiem, potenciāliem dzimumnoziedzniekiem) (augsta riska līmenis)) 2.1. Mērķa grupa - BĒRNI UN VECĀKI Nr. p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots 2.1.1. VBTAI Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 speciālistiem sniegt konsultācijas seksuālas vardarbības jautājumos, t.sk. ar bērnu drošību internetā, par gadījumiem saistībā ar seksuāla rakstura piedāvājumiem Sniegta tūlītēja palīdzība bērnam, kas nonācis krīzes situācijā Katru gadu sniegt 200 psiholoģiskās konsultācijas, t.sk. saistībā ar drošību internetā gadījumos, kas saistīti ar seksuālu vardarbību vai seksuāla rakstura piedāvājumiem VBTAI Pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros 2.2. Mērķa grupa - PERSONAS, KAS BAIDĀS, KA VARĒTU IZDARĪT DZIMUMNOZIEGUMU PRET NEPILNGADĪGO 2.2.1. Nodrošināt, ka personām, kuras baidās, ka tās varētu izdarīt dzimumnoziegumu pret bērnu, ir pieejami efektīvi intervences pasākumi, lai novērstu šādu nodarījumu izdarīšanas iespējamību, un šādas personas ir informētas par iespēju saņemt nepieciešamo atbalstu Izveidoti informatīvi materiāli, lai nodrošinātu, ka personas, kuras baidās, ka varētu veikt seksuālu vardarbību vai izmantošanu pret bērniem, ir informētas par pieejamo atbalstu Personām, kuras baidās, ka varētu izdarīt dzimumnoziegumu pret bērnu, ir pieejama informācija par iespēju saņemt nepieciešamo atbalstu SPKC VM, VPD, RPNC, NVD, LM, VBTAI 2019. gads Esošā finansējuma ietvaros Personām, kuras baidās, ka varētu izdarīt dzimumnoziegumu pret bērnu, ir pieejami efektīvi intervences pasākumi, kas paredzēti, lai novērstu šādu nodarījumu izdarīšanas iespējamību Ikgadēji vismaz 2 personām nodrošināta psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, lai novērstu dzimumnoziegumu pret nepilngadīgo, ja šādas palīdzības nepieciešamību noteicis psihiatrs RPNC VM, NVD Pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros Skaidrojums: Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra direktīvai 2011/92/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un, ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI, dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka personām, kuras baidās, ka tās varētu veikt seksuālu vardarbību vai seksuālu izmantošanu pret bērniem, vajadzīgā gadījumā ir pieejamas efektīvas intervences programmas vai pasākumi, kas paredzēti, lai izvērtētu un novērstu šādu nodarījumu izdarīšanas iespējamību. Ieviešot minēto direktīvu, Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" tika paredzēts, ka no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā psihoterapeitisko un psiholoģisko palīdzību, ja šādas palīdzības nepieciešamību noteicis psihiatrs, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu veikšanu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību.16 Tomēr dati par to, vai šāda palīdzība tiek nodrošināta arī praksē, it īpaši gadījumos, kad persona iepriekš nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, netiek apkopoti, tomēr smagnēja mehānisma dēļ var būt pamatotas aizdomas, ka cilvēki, kuriem tas būtu nepieciešams, to neizmanto un par šādām aktivitātēm nav informēti. It īpaši, ņemot vērā, ka pašreizējais regulējums, kas paredz personai pašai sākotnēji vērsties pie psihiatra, kas, kaut arī ir tiešās pieejamības speciālists, tomēr cilvēkos rada negatīvas asociācijas un tādējādi varētu aizkavēt personu vērsties pēc palīdzības. 2.3. Mērķa grupa - SPECIĀLISTI, KAS STRĀDĀ AR BĒRNIEM Nr. p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots 2.3.1. Pilnveidot patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju sadarbības kārtību, lai aizsargātu bēgļu krīzes skartos bērnus pret iespējamu seksuālu vardarbību vai seksuālu izmantošanu Izstrādāti IeM iekšējie noteikumi par patvēruma un starptautiskās aizsardzības statusa procedūrā iesaistīto IeM padotībā esošo iestāžu sadarbības kārtību, kuros atsevišķi noteikta rīcība bērnu tiesību aizsardzības jomā Patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju koordinēta sadarbība, lai aizsargātu bēgļu krīzes skartos bērnus pret iespējamu cilvēktirdzniecību, seksuālu vardarbību vai seksuālu izmantošanu un nodrošinātu pēc iespējas ātrāku palīdzības sniegšanu cietušajiem bērniem IeM VR, PMLP, VP, VDD, IC 2020. gads Esošā finansējuma ietvaros Skaidrojums: Lanzarotes komiteja 2017. gada 13. marta Īpašajā ziņojumā "Bēgļu krīzes skarto bērnu aizsardzība pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību" sniedza rekomendācijas dalībvalstīm par tiem pasākumiem, kas jāveic, lai uzlabotu vai stiprinātu bēgļu krīzes skarto bērnu aizsardzību pret seksuālu vardarbību vai seksuālu izmantošanu. Pilnveidojot patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju sadarbības kārtību, tiks precizētas procedūras, kas saistītas ar bērnu informēšanu par viņu tiesībām (R3), bērnu pavadošo pieaugušo radniecības pārbaudēm (R4), nepavadītu bērnu ģimenes atkalapvienošanos (R26), (R27), kā arī sadarbību un rīcību nepilngadīgā patvēruma meklētāja pazušanas gadījumā (R6). 2.3.2. Seksuālās vardarbības risku izvērtēšana Valsts sociālās aprūpes centros Veikta iespējamo seksuālās vardarbības risku identificēšana Valsts sociālās aprūpes centros; sniegtas rekomendācijas Valsts sociālās aprūpes centros identificēto seksuālās vardarbības risku novēršanai Veiktas padziļinātas pārbaudes Valsts sociālās aprūpes centros VBTAI 2019. gads Esošā finansējuma ietvaros Skaidrojums: VBTAI, sākot no 2013. gada kā vienu no prioritātēm izvirza bērnu ar īpašām vajadzībām tiesību ievērošanas novērtēšanu speciālajās internātskolās. Ņemot vērā minēto, no 2013. gada veiktas padziļinātās bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes speciālajās internātskolās ar mērķi novērtēt iespējamos vardarbības, tajā skaitā seksuālās vardarbības riskus. Izvērtējot 2013. gada padziļināto bērnu tiesību ievērošanas pārbaužu rezultātus, konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi, tajā skaitā pedagogu un darbinieku izpratnes trūkums par seksuālās vardarbības riskiem un to atpazīšanu. Tādējādi 2014. gadā un 2015. gadā inspekcija turpināja veikt padziļinātās bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes internātskolās un speciālajās internātskolās. Vienlaikus, lai veicinātu speciālo internātskolu un internātskolu darbinieku izpratni par seksuālās vardarbības riskiem, inspekcija pēc savas iniciatīvas 2014. gadā un 2015. gadā nodrošināja speciālo internātskolu un internātskolu speciālistu un darbinieku apmācību seksuālās vardarbības risku izvērtēšanā, orga …

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.