Par tirgus dalībnieku apvienošanos

Par tirgus dalībnieku apvienošanos Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.15 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2013.gada 8.aprīlī (prot. Nr.19, 2.§) Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lieta Nr.2595/12/03.01./12 Par BALTCOM grupas un IZZI grupas apvienošanos  Konkurences padome (turpmāk - KP) 07.12.2012. saņēma SIA "BALTCOM TV" un SIA "IZZI COM" ziņojumu1 par tirgus dalībnieku apvienošanos (turpmāk - Ziņojums). Ziņojumā norādīts, ka 16.10.2012. tika noslēgts līgums "Būtiskie darījuma nosacījumi - apvienošanās projekts", ar kuru paredzēts, ka SIA "BALTCOM TV" iegūst (*) SIA "IZZI COM" kapitāla daļu. Iepazīstoties ar Ziņojumā ietverto informāciju, kā arī tam pievienotajiem dokumentiem, KP konstatēja, ka tas atbilst Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr.800 "Kārtība, kādā iesniedz un izskata pilno un saīsināto ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos" (turpmāk - Noteikumi) prasībām, un par Ziņojuma iesniegšanas dienu ir uzskatāms 07.12.2012. 07.01.2013. KP, pamatojoties uz Konkurences likuma (turpmāk - KL) 16.panta pirmo daļu pieņēma lēmumu Nr.1 "Par papildu izpētes uzsākšanu" (Prot.Nr.1, 2.§). SIA "BALTCOM TV" ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar Nr.40003005264, juridiskā adrese: Vecpilsētas iela 19, Rīga, LV-1050, Latvija. SIA "IZZI COM" ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar Nr.40003403962, juridiskā adrese: Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija. Izvērtējot Ziņojumā sniegto un no citiem tirgus dalībniekiem iegūto informāciju, KP konstatēja: 1. Apvienošanās dalībnieki ir SIA "BALTKOM TV" un SIA "IZZI COM" 1.1. SIA "BALTCOM TV" īpašnieki un saistītie uzņēmumi Tabula Nr.1 SIA "BALTCOM TV" kapitāla daļu turētāji Sabiedrības nosaukums Daļu skaits Daļu īpatsvars, % Reģ.Nr. Adrese MACKONAR IMPEX LIMITED 6088109 29,96 1000232604 Ptolemaion Street, Office 1, Zenon Court, Limassol, 3041, Kipras Republika RPAX ONE S.A. 14223087 70 1000234088 9a, Rue, Gabriel Lippmann, L-5365, Munsbach, Luksemburgas Lielhercogiste VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" 7500 0,04 40003011203 Ērgļu iela 7, Rīga, LV-1012, Latvija SIA "BALTCOM TV" 28.03.2013. vēstulē Nr.67 norādīts, ka (*). Tabula Nr.2 Sabiedrības, kurās SIA "BALTCOM TV" ir izšķirošā ietekme (turpmāk - BALTCOM grupa) Sabiedrības nosaukums Daļu skaits Daļu īpatsvars, % Reģ.Nr. Adrese SIA "LATVIJAS DATORU TĪKLI" 1 415 100 40003566441 Līvzemes iela 22 k-4, Salaspils, Salaspils nov., LV-2169, Latvija SIA "LAIN NET" 1 500 100 40003608995 Zeiferta iela 22, Olaine, Olaines nov., LV-2114, Latvija SIA "IME PLUSS" 20 000 100 40003635546 Brīvības gatve 437a, Rīga, LV-1024, Latvija SIA "GLOBAL DVA" 300 100 40003605289 Mazā Nometņu iela 47, Rīga, LV-1002, Latvija SIA "TELEVIDEOTĪKLS"2 2 124 884 100 40003069941 Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 1, Rīga, LV-1050, Latvija SIA "EST RISINĀJUMI" 100 100 40103226122 Maskavas iela 322, Rīga, LV-1063, Latvija SIA "BALTINET DATA" 4 950 100 40003626473 Anniņmuižas bulvāris 43-170, Rīga, LV-1067, Latvija SIA "ALDEMS" 140 100 43603015111 Lielā iela 7, Jelgava, LV-3001, Latvija SIA "LV DATS" 40 100 40003526449 Cēsu iela 5, Limbaži, Limbažu nov., LV-4001, Latvija SIA "INTERNETA PASAULE"3 220 000 100 50003491261 Brīvības gatve 214M-2,Rīga, LV-1039 SIA "MFL Serviss" 400 100 40003553095 Mazā Nometņu iela 47, Rīga, LV-1002, Latvija SIA "TV 24"4 50 50 40003756835 Vecpilsētas iela 19, Rīga, LV-1050, Latvija Visas sabiedrības, kas minētas tabulā Nr.2 (izņemot SIA "TV24"), SIA "BALTCOM TV", SIA "Tehnonet", SIA "Multitone Balt", SIA "IPTV.LV" un SIA "RĪGAS KABEĻRADIO"5ir uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku KL 1.panta 9.punkta izpratnē. 1.2. SIA "IZZI COM" īpašnieki un tās saistītie uzņēmumi Tabula Nr.3 SIA "IZZI COM" kapitāla daļu turētājs Sabiedrības nosaukums Daļu skaits Daļu īpatsvars, % Reģ.Nr. Adrese SIA "TELLA Capital" 42000 100 40003676597 Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija Saskaņā ar LR Valsts ieņēmumu dienesta datiem: - SIA "TELLA CAPITAL" īpašnieki ir Liberts Armands un SIA "CONTAQ LATVIAN CABLE" (reģ.Nr.40103177804). - SIA "CONTAQ LATVIAN CABLE" īpašnieki ir DELOS CAPITAL S.A.R.L. (124, Boulevard de la Petrusse L-2330, Luxemburg) un SIA "CONTAQ LATVIAN PARTICIPATION". - SIA "CONTAQ LATVIAN PARTICIPATION" īpašnieks ir CONTAQ LATVIAN CABLE HOLDING S.A.R.L. (8-10 Rue MATHIAS HARDT, L-1717, LUKSEMBURGA). Tabula Nr.4 Sabiedrības, kurās SIA "IZZI COM" ir izšķirošā ietekme (turpmāk - IZZI grupa) Sabiedrības nosaukums Daļu skaits Daļu īpatsvars, % Reģ.Nr. Adrese SIA "IZZI" 286945 100 40003215809 Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija SIA "IZZI FAO" 5 179 100 40103061592 Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija SIA "IZZI Ultracom" 2 000 100 40003668458 Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija SIA "IZZI Ethernet"6 100 100 40003650899 Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija SIA "Intentus Inkaso" 100 100 45403016540 Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija SIA "DT Komunikācijas" 100 100 40003481897 Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija SIA "MAKSINETS" 58 100 40003535085 Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija SIA "Fastnets" 100 100 40003488645 Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija SIA "LCOM" 20 100 42403016628 Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija SIA "A Technologies" 200 100 42403015162 Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija SIA "Dobeles Telesat" 18986 100 55103000561 Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija Visas sabiedrības, kas minētas tabulā Nr.4, kā arī SIA "IZZI COM" un SIA "COM4TEL", ir uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku KL 1.panta 9.punkta izpratnē. 2. Apvienošanās veids Saskaņā ar KL 15.panta pirmās daļas 3.punktu: "Tirgus dalībnieku apvienošanās ir: (..) tāds stāvoklis, kad viena vai vairākas fiziskās personas, kurām jau ir izšķiroša ietekme pār vienu vai vairākiem tirgus dalībniekiem, vai viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst (..) tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem". Darījuma rezultātā BALTCOM iegūs (*) IZZI grupas kapitāla daļas un balsstiesības (*). Ņemot vērā minēto, KP konstatē, ka BALTCOM grupas un IZZI grupas darījums ir uzskatāms par apvienošanos atbilstoši KL 15.panta pirmās daļas 3.punktam. SIA "BALTCOM TV" ir iegūstošs uzņēmums, SIA "IZZI COM" - mērķsabiedrība. 3. Ziņojuma iesniegšanas pienākums KL 15.panta otrā prim daļa nosaka, ka Ziņojumu neiesniedz, ja vienam no diviem apvienošanās dalībniekiem apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijā nepārsniedz 1,5 miljonus latu. Apvienošanās dalībnieku kopējo apgrozījumu nosaka pēc Noteikumu III nodaļas "Apgrozījuma aprēķināšana" prasībām. Savukārt tirgus dalībnieka kopējo neto apgrozījumu aprēķina, saskaitot iepriekšējā finanšu gada ieņēmumus no tirgus dalībnieka darbības, preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas Latvijā. Saskaņā ar Ziņojumā norādīto kopējais apvienošanās dalībnieku apgrozījums pārsniedz Ls 25 000 0007. Ņemot vērā augstāk minēto, KP secina, ka īstenojot konkrēto apvienošanos, izpildās KL 15.panta otrās daļas 1.punkta kritērijs, kas attiecās uz apvienošanās dalībnieku kopējo apgrozījumu. Uz konkrēto apvienošanās darījumu nav attiecināms KL 15.panta otrās prim daļas izņēmums, jo katra apvienošanās dalībnieka neto apgrozījums pārsniedz 1,5 miljonus latu. Ziņojumā ir norādīts: "[a]tbilstoši Apvienošanās dalībnieku aplēsēm un balstoties uz iepriekšējo Konkurences padomes praksi uzskatām, ka vairākos elektronisko sakaru pakalpojumu tirgos - maksas televīzijas pakalpojumu tirgū, Ludzas pilsētā, Jēkabpils pilsētā, Balvu pilsētā un Rīgas pilsētā - Apvienošanās dalībnieku tirgus daļa pārsniedz 40%". Tādējādi izpildās KL 15.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktais kritērijs, un konkrētā apvienošanās pakļaujama KP kontrolei - KP ir iesniedzams pilns apvienošanās ziņojums. 4. Konkrētie tirgi Saskaņā ar KL 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. SIA "BALTCOM TV" darbības veidi pēc Vispārējās ekonomiskās darbības kvalifikācijas un sabiedrības statūtiem ir: - kabeļu telekomunikācijas pakalpojumi (61.1 NACE 2.red); - inženiersistēmu montāža (45.3, 1.1 red); - telekomunikācijas (61, 2.0 red); - darba mašīnu un iekārtu iznomāšana (71.3, 1.1 red); - ar kino un video saistīta darbība (92.1, 1.1 red); - radio un televīzijas darbība (92.2, 1.1 red). SIA "IZZI COM" darbības veids ir kabeļu telekomunikācijas pakalpojumi (61.1, 2.0 red). Saskaņā ar Ziņojumā minēto informāciju, atbilstoši KP 13.11.2010.lēmumā Nr.83 norādītajam8, kā arī izvērtējot apvienošanās dalībnieku pašreizējās saimnieciskās darbības raksturu, saimnieciskā darbība pārklājas šādos konkrētajos preču tirgos: 1) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus; 2) interneta piekļuves pakalpojumu tirgus un datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus; 3) fiksētās balss telefonijas pakalpojumu tirgus. Apvienošanās rezultātā pārklājas sekojoši konkrētie preču tirgi: 1) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā, Jēkabpils pilsētā, Balvu pilsētā un Rīgas pilsētā; 2) interneta piekļuves pakalpojumu tirgus un datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā un Rīgas pilsētā; 3) fiksētās balss telefonijas tirgus Latvijas teritorijā. Tabula Nr.5 Konkrētie tirgi, kuros darbojas BALTCOM grupa Konkrētais tirgus Iesaistītās sabiedrības Ģeogrāfiskais tirgus Maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgus SIA "ALDEMS" Jelgava, Bauska, Iecava, Āne (Ozolnieku novads) SIA "LATVIJAS DATORU TĪKLI" Salaspils SIA "BALTINET DATA" Rīga, Salaspils, Jūrmala, Gaisma, Skulte SIA "Multitone Balt" Jelgava, Jelgavas rajons SIA "BALTCOM TV" Rīga, Rīgas rajons, Ogre, Aizkraukles rajons, Jelgava, Jelgavas rajons, Bauska, Limbaži, Jēkabpils, Balvi, Gulbene SIA "TELEVIDEOTĪKLS" Rīga, Ogre, Ludza, Zilupe, Ludzas rajons SIA "IPTV" Rīga SIA "IME PLUSS" Ogre SIA "MFL Serviss" Rīga, Salaspils, Jūrmala, Gaisma, Skulte Fiksētās balss telefonijas pakalpojumu sniegšanas tirgus SIA "LATVIJAS DATORU TĪKLI" Salaspils SIA "INTERNETA PASAULE" Rīga SIA "BALTCOM TV" Rīga, Salaspils Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu sniegšanas tirgus SIA "ALDEMS" Jelgava, Bauska, Iecava, Kalnciems, Āne (Ozolnieku novads) SIA "LATVIJAS DATORU TĪKLI" Salaspils SIA "BALTINET DATA" Rīga, Salaspils, Jūrmala, Baloži, Tīraine, Gaisma, Titurga, Skulte SIA "Multitone Balt" Jelgava, Ozolnieku novads (Ozolnieki, Brankas, Āne) SIA "BALTCOM TV" Rīga, Rīgas rajons, Ogre, Aizkraukles rajons, Jelgava, Jelgavas rajons, Bauska, Limbaži, Jēkabpils, Balvi, Gulbene SIA "MFL Serviss" Rīga, Salaspils, Jūrmala, Baloži, Tīraine, Gaisma, Titurga, Skulte SIA "LV DATS" Salacgrīva, Limbaži, Cēsis SIA "Tehnonet" Jēkabpils, Jēkabpils rajons, Pļaviņas, Koknese, Līvāni SIA "TELEVIDEOTĪKLS" Rīga, Ogre, Ludza, Zilupe, Ludza rajons SIA "GLOBAL DVA" Rīga, Rīgas rajons SIA "LAIN NET" Olaine, Jaunolaine SIA "INTERNETA PASAULE" Rīga, Ķekavas novads SIA "IME PLUSS" Ogre  Tabula Nr.6 Konkrētie tirgi, kuros darbojas IZZI grupa Konkrētais tirgus Iesaistītās sabiedrības Ģeogrāfiskais tirgus Maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgus SIA "IZZI" Rīga, Rīgas rajons, Ropaži, Ādaži, Acone, Aiviekste, Alūksne, Balvi, Code (Bauskas rajons), Birzgale, Druva (Saldus rajons), Ikšķile, Jaunmārupe, Jēkabpils, Kalnciems (Jelgavas novads), Kārsava, Kuldīga, Liepa (Cēsu rajons), Lielvārde, Madona, Malnava (Ludza rajons), Pļaviņas (Aizkraukles rajons), Preiļi, Priedaine (Kuldīgas rajons), Skrunda, Talsi, Tukums, Tutāni (Ludzas rajons), Ulbroka (Rīgas rajons), Upeslejas (Rīgas rajons), Valmiera, Valle (Aizkraukles rajons), Viesīte (Jēkabpils rajons), Jēkabpils, Viļaka, Zaķumuiža,Žīguri (Balvu rajons), Dobele, Baloži un Titurga, Ķekava, Rēzekne, Ludza, Sigulda, Aizkraukle, Aizkraukles rajons SIA "IZZI FAO" Rīga, Lielvārde, Tukums, Ulbroka (Rīgas rajons), Upeslejas (Rīgas rajons), Tīraine SIA "Dobeles Telesat" Dobele Fiksētās balss telefonijas pakalpojumu sniegšanas tirgus SIA "IZZI" Rīga, Dobele, Rēzekne, Ādaži, Ludza, Valdlauči, Aizkraukle, Kuldīga Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu sniegšanas tirgus SIA "IZZI" Rīga, Dobele, Rēzekne, Ādaži, Ludza, Valdlauči, Aizkraukle, Kuldīga SIA "Intentus Inkaso" Aizkraukle SIA "IZZI Ultracom" Rīga SIA "IZZI Ethernet" Rīga SIA "MAKSINETS" Rīga SIA "Fastnets" Rīga SIA "A Technologies" Rēzekne SIA "LCOM" Ludza Ņemot vērā minēto, apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas šādos konkrētajos tirgos: 1) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā, Jēkabpils pilsētā, Balvu pilsētā un Rīgas pilsētā; 2) interneta piekļuves pakalpojumu tirgus un datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā un Rīgas pilsētā; 3) fiksētās balss telefonijas tirgus Latvijas teritorijā. 4.1. Maksas televīzijas pakalpojuma tirgus 4.1.1. Konkrētas preces tirgus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk - EPLL) 1.panta 18.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir programmu nogādāšana līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem un raidīšana publiskai uztveršanai atklāta vai aizsargāta pakalpojuma veidā, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus. Savukārt saskaņā ar EPLL 23.pantu raidīšana ir programmu izplatīšana publiskai uztveršanai. Saskaņā ar KP rīcībā esošo informāciju televīzijas un skaņas izplatīšanā elektroniskajos sakaru tīklos pastāv šādas tehnoloģijas jeb platformas: 1) kabeļtelevīzija (kabeļtelevīzijas pakalpojumi); 2) individuālo mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēma (MMDS); 3) zemes televīzijas sistēma (DVB-T)9 (maksas televīzijas pakalpojumi); 4) satelīta signālu uztveršanas iekārta tieši pakalpojuma saņēmējam (satelīttelevīzijas pakalpojumi); 5) Interneta Protokola tehnoloģija, kas nosacīti var tikt pieskaitīta pie pārraides, izmantojot kabeļtīklu. 1) "Kabeļtelevīzija (..) programmu un raidījumu izplatīšana, izmantojot galvenokārt kabeli" (EPLL 1.panta 12.punkts). Kabeļtelevīzijas pakalpojuma nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā, dekodē signālu un pārraida to pa elektronisko sakaru tīklu pieslēgtajiem abonentiem (individuālām mājsaimniecībām, juridisko personu pakalpojumu sniedzējiem, viesnīcām, kafejnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu iekārtas signāla uztveršanai. Kabeļtelevīzijas tīklā, ņemot vērā noteiktus kabeļtīkla tehniskos parametrus, var izplatīt analogu un ciparu televīzijas signālu. Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma pakalpojumu. Rīgā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas komercsabiedrības: SIA "BALTCOM TV", SIA "IZZI", AS "BALTICOM", SIA "MiTS", SIA "TELEVIDEOTĪKLS" (BALTCOM grupa), SIA "Livas KTV", SIA "L.A.T." u.c. Ludzā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas komercsabiedrības: SIA "IZZI", SIA "TELEVIDEOTĪKLS" (BALTCOM grupa), SIA "Vels" u.c. mazākas sabiedrības. Balvos kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas komercsabiedrības: SIA "IZZI", SIA "BALTCOM TV" u.c. nelielas sabiedrības. Jēkabpilī kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas komercsabiedrības: SIA "IZZI", SIA "BALTCOM TV" u.c. nelielas sabiedrības. 2) saskaņā ar Ministra kabineta 06.10.2009. noteikumiem Nr.1151 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmās, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču plāns)" radiofrekvenču spektra joslas 2500MHz - 2690MHz iedalījums MMDS sistēmām ir spēkā līdz 31.12.2013. Tas nozīmē, ka SIA "BALTCOM TV"01.01.2014. būs jāpārtrauc signāla pārraide, izmantojot MMDS tehnoloģiju. Izņemot SIA "BALTCOM TV", nav zināmi citi tirgus dalībnieki, kas sniedz televīzijas pakalpojumus, izmantojot MMDS tehnoloģiju. 3) DVB-T vai zemes ciparu televīzija - televīzijas pakalpojumu platforma, kura 2009.gadā nomainīja zemes analogo televīziju, kuru nodrošināja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". 4) satelīttelevīzijas pakalpojumus nodrošina sekojoši: abonents saņem kodēto signālu tieši no satelīta ar individuālo satelītuztvērēju, un signāls tiek atkodēts ar dekodera palīdzību. Papildus programmu atkodēšanai ir nepieciešams dekodējošais līdzeklis - karte. Šādu satelīta televīzijas pakalpojumu (tehnoloģisks risinājums un programmu dekodēšana) abonentiem Latvijā sniedz komercsabiedrība Viasat AS Latvia filiāle. 5) interneta protokola televīzija (turpmāk - IPTV)10- televīzijas signāls tiek raidīts, izmantojot platjoslas interneta pieslēgumu. Tādā veidā var nodrošināt gan interneta, gan televīzijas pieslēgumu. Tas nozīmē, ka dzīvojamās mājās nav jāvelk atsevišķi papildus kabeļi, tāpat arī mājas ārpusē nav jāuzstāda satelītuztvērēji. Lietā šim maksas televīzijas veidam tiks izmantots arī nosaukums - interaktīvā televīzija. Saskaņā ar KP rīcībā esošo informāciju interneta protokola televīzijas pakalpojumus sniedz sekojošas komercsabiedrības: SIA "Lattelecom", SIA "Livas KTV", kā arī citi mazie IPTV operatori Rīgā. Pašlaik IPTV piedāvājums tiek uzskatīts par vienu no perspektīvākajiem piedāvājumiem nākotnē maksas televīzijas tirgū, daudzas mājsaimniecības izvēlas tieši šo pakalpojumu, jo tas ir ļoti ērti pieslēdzams un var izmantot viena veida ierīci, lai lietotu gan internetu, gan skatītos televīziju, kā arī lietotājiem papildus ir iespējas lietot televīzijas gidu, videonomas pakalpojumus, atgādinājumus, iespēju apstrādāt dažādus augstās kvalitātes grafiskus pielikumus u.c. pakalpojumus. Galvenie faktori, kas jāņem vērā, nosakot konkrētās preces tirgus robežas, ir patērētāju un piegādātāju viedoklis par preču aizstājamību. No patērētāju puses galvenais aizvietojamību noteicošais faktors ir pakalpojuma fiziskā pieejamība, dažādu tehnoloģiju izmantošanas izmaksas atšķirības, kā arī t.s. "pārslēgšanas izmaksas" (t.i., resursi (arī naudas ziņā), kas nepieciešami, lai pārslēgtos no vienas tehnoloģijas izmantošanas un citas tehnoloģijas izmantošanu), jo to apmērs var atturēt patērētājus no pārslēgšanās uz citas tehnoloģijas izmantošanu. No piegādātāju viedokļa ir vērtējams, cik viegli tie var pārorientēties uz pakalpojuma sniegšanu, izmantojot citas tehnoloģijas. KP ir secinājusi, ka dažādu tirgus dalībnieku-televīzijas operatoru11sniegtā informācija liecina, ka pārorientēties uz televīzijas pakalpojuma sniegšanu, izmantojot citu tehnoloģiju, ir iespējams tikai teorētiski, bet praktiski nav iespējams, jo: - nepieciešamas lielas investīcijas; - tirgus ir piesātināts; - nav ekonomiski pamatoti dublēt infrastruktūru (piemēram, ja teritoriju jau pārklāj kāds televīzijas tīkls, it īpaši uz bezvadu tehnoloģiju pamata, tad būvēt šajā teritorijā kabeļtīklu ir ekonomiski nepamatoti, vai arī atdeve nebūs pietiekama, lai segtu izmaksas samērīgā periodā)12. Ņemot vērā minēto, secināms, ka no piegādātāja viedokļa starp dažādām tehnoloģijām, kas nodrošina televīzijas signāla raidīšanu, pastāv aizvietojamības šķēršļi un ar dažādām platformām nodrošinātais pakalpojums pamatā nav aizvietojams no piegādātāju puses. Zināma aizvietojamība pastāv interneta televīzijas gadījumā, ja operatoram jau ir kabeļtelevīzijas tīkls ar internetu, tad, iespējams, var attīstīt interneta televīziju. No patērētāju viedokļa attiecībā par dažādu tehnoloģiju savstarpējo aizvietojamību, nodrošinot televīzijas signāla raidīšanu, KP uzskata, ka patērētājiem ir svarīgi, kāda ir maksa par pakalpojumu (ņemot vērā arī kvalitāti un apjomu), mazāk svarīgi, ar kādas tehnoloģijas palīdzību pakalpojums tiks nodrošināts. Ziņojuma iesniedzēji uzskata, ka kabeļtelevīzijas pakalpojumi Latvijā ir aizvietojami neatkarīgi no tehnoloģiskās platformas, ar kādu televīzijas pakalpojums tiek nodrošināts, piemēram, zemes televīzijas, IP televīzijas sistēmu izmantošana vai satelīttelevīzijas sistēmu izmantošana. Zemes televīzijas sistēmas, IP televīzija un satelīttelevīzija šobrīd patērētājiem ir aizvietojamas ar kabeļtelevīzijas pakalpojumiem (ciktāl ir fiziskais tīklu pārklājums), ņemot vērā piedāvāto televīzijas programmu klāstu un cenu (televīzijas programmu paketes ar līdzīgu programmu skaitu ir līdzīgas cenās). Savukārt kabeļtelevīziju var aizvietot ar zemes televīziju, IP televīziju un satelīta televīziju. Ievērojot minēto, šajā apvienošanās lietā KP nosaka maksas televīzijas (mazumtirdzniecības) tirgu kā ietekmēto konkrētās preces tirgu, kurā ietverti visi maksas televīzijas pakalpojumu veidi, neatkarīgi no tehnoloģijas (kabeļtelevīzija, zemes maksas televīzija, satelīttelevīzija), ar kuru tie tiek nodrošināti (ar nosacījumu, ka šo aizvietojamību vienīgi tehniski ierobežo tīklu pārklājuma neesamība). 4.1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, tiek ņemta vērā teritorija, kurā patērētājiem ir ekonomiska iespēja nopirkt konkrētās preces. Ārpus šīs teritorijas patērētājs nevar iegādāties konkrētas preces vai to iegāde rada tam būtiskus papildu izdevumus; preču piegādātājs nevar pārdot konkrētās preces vai var to darīt uz ievērojami neizdevīgākiem nosacījumiem. Ziņojuma iesniedzēji norāda, ka to elektronisko sakaru tīkli, kuros tiek sniegti maksas televīzijas pakalpojumi, pārklājas Ludzā, Jēkabpilī, Balvos un Rīgā. Citās ģeogrāfiskās vietās apvienošanās dalībnieki nav uzskatāmi par konkurentiem maksas televīzijas pakalpojumu tirgū, jo citur to elektroniskie sakaru tīkli nepārklājas. KP norāda, ka konkrētās preces - maksas televīzijas - tirgū dažādi operatori darbojas dažādos konkurences apstākļos dažādās teritorijās. Tā, piemēram, SIA "Lattelecom" konkurē visā Latvijas teritorijā, jo zemes televīzijas signāls tiek izplatīts visā Latvijā. Visā Latvijas teritorijā konkurē arī Viasat AS Latvia filiāle, bet kabeļtelevīzijas operatori konkurē ierobežotās teritorijās - kurās ir izbūvēts kabeļtelevīzijas tīkls. KP secina, ka televīzijas skatītāji parasti vēlas skatīties televīzijas programmas savās mājās. Tāpēc operatora spēja sacensties par noteiktām mājsaimniecībām ir ierobežota ar tā esošo tīklu. Tādējādi to konkurence pamatā notiek ar cenu, atlaidēm, dažādām akcijām. Kabeļtīklu operatori var aptvert mājsaimniecības apdzīvotākajos valsts reģionos, kamēr zemes un satelīta tīkli var sasniegt individuālas mājsaimniecības mazos un vidējas apdzīvotības reģionos. Tādējādi augstas un zemas apdzīvotības reģionos pastāv atšķirīgi konkurences apstākļi. KP savos iepriekšējos lēmumos ir konstatējusi, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus kabeļtelevīzijas pakalpojumiem ir pilsētas, kurā izbūvēts tīkls, teritorija. Ievērojot potenciālo konkurenci un tīkla paplašināšanas iespējas, nav pamata sašaurināt konkrēto ģeogrāfisko tirgu līdz vienas ielas robežām, ne paplašināt to, nosakot to robežās plašākās par pilsētas teritoriju. Arī šajā lietā KP pieturas pie minētā viedokļa, t.i., kabeļtelevīzijas pakalpojumu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir pilsētas, kurā sniegts attiecīgs maksas televīzijas pakalpojums. Vienlaikus, KP, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, ņēma vērā, ka tas ietver arī tādus maksas televīzijas operatorus, kuri nav ierobežoti infrastruktūras tehnoloģiskā risinājuma ziņā un spēj piedāvāt savu maksas televīzijas pakalpojumu plašākā teritorijā kā pilsēta. Šis viedoklis ir pamatojams ar to, ka kabeļtelevīzijas operatori konkurē konkrētā pilsētā ne tikai ar citiem kabeļtelevīzijas operatoriem, t.i., kabeļtelevīzijas platformas ietvaros, bet arī ar maksas televīzijas operatoriem, kas darbojas citās platformās. Ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieku maksas televīzijas infrastruktūras tīkli pārklājas Rīgā, Ludzā, Jēkabpilī un Balvos, ievērojot iepriekšējo praksi un pamatojoties uz KL 1.panta 3.punktu, KP definē konkrēto ģeogrāfisko tirgu maksas televīzijas pakalpojumam kā Ludzas, Jēkabpils, Balvu un Rīgas teritoriju. Papildus jau iepriekš definētajiem maksas televīzijas konkrētajiem ģeogrāfiskajiem tirgiem, kā arī ņemot vērā, ka SIA "Lattelecom" un Viasat AS Latvia filiāles televīzijas pakalpojumi konkurē savā starpā visā Latvijas teritorijā, kā arī ņemot vērā, ka BALTCOM grupa un IZZI grupa sniedz maksas televīzijas pakalpojumus vairākās Latvijas pilsētās un to tīkli pārklājas ne katrā pilsētā (skat. tabulā Nr.5 un tabulā Nr.6 iekļauto informāciju), t.i., apstākļus, kas liecina par atšķirīgiem konkurences apstākļiem Latvijas teritorijā, KP uzskata, ka šajā lietā nav pamatoti kā atsevišķu ģeogrāfisko tirgu noteikt visu Latvijas teritoriju, bet apvienošanās ietekme attiecībā uz visu Latvijas teritoriju ir jāizvērtē. Ņemot vērā, ka BALTCOM grupas un IZZI grupas maksas televīzijas pakalpojumu nodrošinošie tīkli pārklājas tikai Rīgā, Balvos, Ludzā un Jēkabpilī, lietā par konkrētajiem tirgiem tiek noteikti: 1) maksas televīzijas pakalpojuma tirgus Rīgā; 2) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Balvos; 3) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Ludzā; 4) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Jēkabpilī. 4.2. Maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā KP konstatēja, ka faktiski visi maksas televīzijas pakalpojumu sniedzēji Latvijā cenšas sadarboties ar lielākajiem TV programmdevējiem (TV3, LNT, LT1, NTV, MTV, Pirmais Baltijas Kanāls, Eurosport, Pro 7, RTL u.c.)13, tādējādi retranslējamo kanālu saraksts ir līdzīgs. Var droši apgalvot, ka abonentu pieprasītākos televīzijas kanālus retranslē visi maksas televīzijas operatori. Analizējot maksas televīzijas piedāvājumus, jāsecina, ka visiem maksas televīzijas operatoriem TV programmu piedāvājums abonentiem Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un Ludzā ir līdzīgs, bet TV kanālu pakā iekļauto "noteicošo" jeb "pieprasītāko" TV kanālu ziņā ir vienāds. Latgalē ir jāņem vērā Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas faktors, jo šī reģiona iedzīvotājiem ir pieejama minēto valstu televīzija. Apvienošanās dalībnieki-elektronisko pakalpojumu komersanti darbojas pieprasījuma jeb iepirkuma pusē maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgū. Tie veic maksas televīzijas kanālu iepirkumu, lai retranslētu šos kanālus visos savos tīklos. Pēc apvienošanās tās dalībnieku pozīcija tirgū kļūs stiprāka. Tāpēc apvienošanās var ietekmēt konkurences situāciju šajā tirgū. Ievērojot iepriekš minēto, KP šajā lietā kā konkrēto tirgu nosaka maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu Latvijas teritorijā. 4.3.Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus 4.3.1. Konkrētās preces tirgus Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - SPRK)  12.11.2008. apstiprinātiem noteikumiem Nr.425 "Par elektronisko sakaru komersantu reģistrēšanu un elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sarakstu" publiskais interneta piekļuves pakalpojums ir definēts kā "publiskais elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina pieeju nacionāliem un starptautiskajiem interneta resursiem". Tādējādi interneta piekļuves pakalpojums dod lietotājam iespēju piekļūt jebkuram punktam globālajā tīklā. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem interneta piekļuves pakalpojums tiek detalizētāk definēts kā: 1) platjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir: "publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu augšupielādes un lejupielādes ātruma starp elektronisko sakaru tīkla punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu ne mazāk kā 144 kilobiti sekundē"; 2) šaurjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir: "publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu augšupielādes vai lejupielādes ātrumu starp elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu līdz 144 kilobiti sekundē". Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma (turpmāk - ESL) 1.panta 11.punkta a) apakšpunktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt nodrošināti: - fiksētos elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos); - mobilo zemes elektronisko sakaru tīklos; - tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai; - kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos; - elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantojamas, lai pārraidītu signālus. Interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt interneta vietējās piekļuves pakalpojumu tirgū un interneta starptautiskās piekļuves pakalpojuma tirgū. Papildus, KP, tāpat kā savos iepriekšējos lēmumos14, kuros bija izvērtēti konkurences apstākļi interneta pieslēguma pakalpojumu tirgū, uzskata, ka pašreiz interneta pieslēgumi, izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu, nav savstarpēji aizvietojami ar interneta pieslēguma pakalpojumiem, izmantojot mobilo elektronisko sakaru tīklu. Kā viens no galvenajiem argumentiem, ka pašlaik mobilais internets nevar sasniegt tādu ātrumu kā fiksētais internets (pašlaik fiksētais internets ir pieejams ar maksimālo ātrumu līdz 200 Mbit/s, bet mobilā interneta lejupielādes ātrums ir ap 3 MB/s). BALTCOM un IZZI grupas uzņēmumi - darbojas interneta vietējās piekļuves pakalpojumu tirgū. Publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru tīklos". Datu pārraides pakalpojums ir tehnoloģiski vienkāršākais un plašāk izmantotais pakalpojuma veids. Datu pārraides pakalpojums nodrošina ātru un drošu vietējā mēroga vai starptautisku datu pārraidi. Ņemot vērā abu pakalpojumu tehnisko risinājumu, nav iespējams strikti nošķirt datu pārraides pakalpojumus no interneta piekļuves pakalpojumiem. Datu pārraides gadījumā līgums tiek slēgts ar klientu (parasti tie ir lielie vai vidēji uzņēmumi), kurš pieprasa saslēgt datu pārsūtīšanas punktus, t.i., Virtual Private Network ("Virtuālais privātais tīkls", turpmāk -  VPT). VPT ir publiska datora tīkla kopa, kas, izmantojot dažādas sistēmas, izveidota tā, lai datu pārsūtīšanas videi izmantotu interneta tīklu. Šīs sistēmas izmanto šifrēšanu un citus drošības pasākumus, lai piekļuve tīklam būtu nodrošināta tikai autorizētiem lietotājiem. Par papildu samaksu klients var saņemt interneta piekļuves pakalpojumu. Interneta piekļuves pakalpojumu parasti izmanto nelielie klienti un privātpersonas, taču tas nenozīmē, ka klienti nevar saņemt arī datu pārraides pakalpojumus. Tādējādi, konkrētās preces tirgus atbilstoši KL 1.panta 5.punktam ir interneta vietējā pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus. 4.3.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus BALTCOM grupas uzņēmumi SIA "BALTINET DATA", SIA "MFL Serviss",  SIA "ALDEMS", SIA "Multitone Balt", SIA "TEHNONET", SIA "LV Dats",  SIA "LATVIJAS DATORU TĪKLI", SIA "Baltcom TV", SIA "TELEVIDEOTĪKLS", SIA "Global DVA", SIA "LAIN NET", SIA "INTERNETA PASAULE", SIA "IME PLUSS" darbojas interneta vietējās piekļuves pakalpojumu tirgū, sniedzot pakalpojumus galalietotājiem. Arī IZZI grupas uzņēmumi - SIA "IZZI", SIA "IZZI Ultracom", SIA "IZZI Ethernet", SIA "MAKSINETS", SIA "Fastnets", SIA "A Technologies", SIA "LCOM", SIA "Intentus Inkaso" sniedz interneta pakalpojumus galalietotājiem. Interneta starptautiskās piekļuves pakalpojumu tirgū darbojas SIA "Lattelecom", kas pakalpojumus sniedz interneta vietējās piekļuves pakalpojumu sniedzējiem un galapatērētājiem. BALTCOM grupas un IZZI grupas uzņēmumi nesniedz starptautiskās interneta piekļuves pakalpojumus un izmanto to elektronisko sakaru komersantu pakalpojumus, kuri to nodrošina. Ņemot vērā minēto, apvienošanās dalībnieku darbība pārklājās Rīgas teritorijā un Ludzas teritorijā. Ietekmētais tirgus līdz ar to būtu vērtējams kā vietējais tirgus, t.i., teritorijas, kurās pārklājās apvienošanās dalībnieku elektronisko sakaru tīkli, kas to klientiem nodrošina interneta pieslēgumu. Līdz ar to KP secina, ka konkrētie ģeogrāfiskie tirgi atbilstoši KL 1.panta 3.punktam ir Rīga un Ludza. Šajā lietā KP uzskata, ka BALTCOM grupas un IZZI grupas apvienošanās rezultātā to tīkla pārklājumi nevar radīt ietekmi uz vietējā interneta pieslēguma pakalpojuma tirgu visā Latvijas teritorijā kopumā, tāpēc nav pamata kā konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikt visu Latvijas teritoriju. Ņemot vērā minēto, par konkrētajiem tirgiem tiek definēti: 1) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus Rīgā; 2) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus Ludzā. 4.4. Balss telefonijas pakalpojuma tirgus Balss telefonijas pakalpojums ir publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru gala iekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā elektronisko sakaru tīklā. Līdz šim, vērtējot balss telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju aizvietojamību, KP ir secinājusi, ka minētie pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami. Saskaņā ar Ziņojumā norādīto informāciju BALTCOM grupa un IZZI grupa sniedz fiksētās balss telefonijas pakalpojumus (BALTCOM grupa tikai Rīgā un Salaspilī), kā arī balss telefonijas pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā. Izvērtējot Ziņojumā norādīto informāciju, KP secina, ka apvienošanās ietekme uz balss telefonijas tirgu (gan fiksētās, gan mobilās telefonijas pakalpojumu tirgū) ir niecīga un nav pamatoti vērtēt konkrēto tirgu un apvienošanās ietekmi uz to. 5. Apvienošanās ietekmes izvērtējums 5.1. Apvienošanās ietekmes izvērtējums maksas televīzijas tirgos Rīgā, Balvos, Jēkabpilī, Ludzā un Latvijā kopumā 5.1.1. Barjeras komercdarbības uzsākšanai un paplašināšanai Lai uzsāktu kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu, komercsabiedrībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir jāsaņem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) licence kabeļtelevīzijas darbībai un SPRK publiskā fiksētā telekomunikācijas tīkla operatora individuālā licence telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai. EPLL 16.panta otrajā daļā ir noteikts, ka "elektronisko sakaru komersantiem ir tiesības ierīkot publiskos elektronisko sakaru tīklus un izbūvēt to infrastruktūras būves (...) valsts, pašvaldības un privātajā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot projektu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai vadītāju". Elektronisko komunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību nosaka Ministru kabineta 04.04.2006.noteikumi Nr.256 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība". No iepriekš minētā var secināt, ka nepieciešamo dokumentu izstrādāšana, saskaņošana un atļauju saņemšana kabeļtīklu ierīkošanai var tikt uzskatīti par šķēršļiem kabeļtelevīzijas pakalpojuma attīstībai. Kā vienu no galvenajiem šķēršļiem jānorāda, ka kabeļtīkla izbūvēšanai ir nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi. Turklāt komercsabiedrībai ienākot jaunajā teritorijā, kur jau darbojas viens vai vairāki kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzēji, ir jārēķinās ar to, ka, lai piesaistītu potenciālo abonentu uzmanību, t.sk. to, kas jau izmanto kabeļtelevīzijas pakalpojumus, jāpiedāvā akcijas vai jārīko cenu atlaižu pasākumi, kas, savukārt, samazina sagaidāmo ienākumu līmeni un var palielināt ieguldījumu atgūšanas laiku. Jāpiemin arī, ka šķēršļus kabeļtelevīzijas infrastruktūras izbūvei dzīvojamās mājās var veidot nama apsaimniekotāja rīcība, ierobežojot operatoriem tīkla izbūves iespējas. Ņemot vērā minēto, secināms, ka konkrētajā tirgū pastāv barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai. Vienlaicīgi KP norāda, ka telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības process notiek ļoti strauji. Līdz ar to maksas televīzijas tirgū arvien vairāk ienāk interneta televīzija, kur televīzijas pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot interneta pieslēgumu. Ievērojot teikto, KP secina, ka barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai šajā tirgū samazinās. 5.1.2. Konkrēto tirgu struktūra Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem, t.sk., vai apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis un vai var tikt būtiski samazināta konkurence maksas televīzijas pakalpojumu tirgū, KP pieprasīja informāciju par abonentu skaitu no vairākiem tirgus dalībniekiem. Tirgus daļas maksas televīzijas pakalpojumu tirgū var tikt aprēķinātas pēc tirgus dalībnieku apgrozījumiem no maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanas un pēc tirgus dalībnieku abonentu skaita. Bet, ņemot vērā to, ka katram tirgus dalībniekam pakalpojumu cenas atšķiras, kā arī mazākā vai lielākā mērā atšķiras piedāvājums (dažādas pakas, dažāds kanālu skaits), KP uzskata, ka tirgus daļu atspoguļojums pēc abonentu skaita šajā lietā sniedz objektīvāku ainu par tirgus struktūru. Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, KP izvērtēja maksas televīzijas pakalpojumu sniedzēju ekonomisko stāvokli Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un Ludzā, ņemot vērā abonentu skaitu, apgrozījumu un tirgus daļas, kas norādītas tabulās Nr.7, 8, 9, 10, 11, 1215. Analizējot tirgus daļas pa atsevišķām pilsētām, KP norāda, ka aprēķinu tabulās nav norādīti dati par Viasat AS Latvia filiāles tirgus daļām, jo Viasat AS Latvia filiāle neveic abonentu uzskaiti atsevišķi pa pilsētām. Tirgus struktūra Rīgā un apvienošanās ietekme uz tirgu Ziņojumā norādīts, ka ar maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas teritorijā darbojas sekojoši apvienošanās dalībnieku saistītie uzņēmumi: SIA "IPTV", SIA "TELEVIDEOTĪKLS", SIA "BALTINET DATA", SIA "MFL Serviss", AS "BALTICOM", SIA "IZZI", SIA "IZZI FAO". SIA "BALTINET DATA" un SIA "MFL Serviss" maksas televīzijas pakalpojumus ar savu infrastruktūru nenodrošina. Ja formāli SIA "BALTINET DATA" un SIA "MFL serviss" arī slēdz līgumus ar abonentiem par televīzijas pakalpojumiem, fiziski tiek izmantota SIA "BALTCOM TV" infrastruktūra. Attiecīgi dati par SIA "MFL Serviss" un SIA "BALTINET DATA" tiek faktiski pieskaitīti SIA "BALTCOM TV" datiem. Bez apvienošanās dalībniekiem - BALTCOM grupas un IZZI grupas - maksas televīzijas pakalpojumu Rīgas teritorijā sniedz arī šādi tirgus dalībnieki: SIA "Lattelecom", Viasat AS Latvia filiāle, AS "BALTICOM", SIA "Livas KTV", SIA "L.A.T.", SIA "Ardi" u.c. Saskaņā ar apvienošanās dalībnieku sniegto informāciju BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Rīgā 2011.gadā pēc abonentu skaita pārsniedza 40% (*), bet pēc apgrozījuma pārsniedza 50% (*). Savukārt BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Rīgā 2012.gadā samazinājās un bija (*)(>40%) pēc abonentu skaita, bet pēc apgrozījuma (*)(>50%). KP veiktie tirgus daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.7. Tabula Nr.7 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Rīgā 2011.-2012.gadā Operators 2011.gads 2012.gads Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % BALTCOM (1)  (*)  (*) (<40) (*) (*) (<40) TELEVIDEO TĪKLS (2)  (*)  (*) (<10)  (*) (*) (<10) IPTV (3) (*) (<1) (*) (<1) BALTCOM KOPĀ (1+2+3) (*) (*) (>40) (*)  (*) (<40) IZZI (5)  (*)  (*) (<20) (*)  (*) (<20) IZZI FAO (6) (*) (*) (<1) (*) (<1) IZZI KOPĀ (5+6) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) IZZI grupa un BALTCOM grupa KOPĀ (1+2+3+4+5+6)  (*)  (*) (>50) (*) (*) (>40) Livas (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) L.A.T. (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Lattelecom  IP (7) (*) (*) (<20) (*)  (*) (<20) Lattelecom virszemes TV - maksas (8)  (*)  (*) (<10)  (*) (*) (<10) Lattelecom KOPĀ (7+8)  (*)  (*) (<20) (*) (*) <30) Pārējie kabeļu televīzijas operatori (*) (*) (>20) (*) (*) (>20) PAVISAM KOPĀ 262 700* 100 253 200* 100 *pēc SIA "TNS Latvia" sniegtās informācijas (19.02.2013. vēstule Nr.2013/02-01). KP secina, ka Rīgā 2011.gadā tirgus līderis pēc abonentu skaita bija BALTCOM grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (>40%), otrs lielākais uzņēmums, ņemot vērā tirgus daļu, bija SIA "Lattelecom" ar (*) (<20%). Kā trešais pēc abonentu skaita ir IZZI grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (<20%). Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka BALTCOM grupas tirgus daļa ir (*) (<40%), IZZI grupas - (*) (<20%), bet SIA "Lattelecom" - (*) (<30%)16. Izvērtējot datus par 2012.gadu un salīdzinot tos ar 2011.gada rādītājiem, KP secina, ka apvienošanās dalībnieku tirgus daļa ir samazinājusies par (*) %, bet SIA "Lattelecom" tirgus daļa ir pieaugusi par (*) %. Izvērtējot tirgus struktūras dinamiku maksas televīzijas tirgū Rīgas teritorijā, KP secina, ka, lai arī apvienošanās rezultātā apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa pieaug, šajā teritorijā patērētājiem ir pieejamas alternatīvas, t.i., citi kabeļtelevīzijas operatori, SIA "Lattelecom" zemes un interaktīvā televīzija, kā arī satelīttelevīzija, kas spēj radīt konkurences spiedienu uz apvienošanās dalībnieku cenu politiku. Vienlaicīgi KP norāda, ka tuvāko mēnešu laikā notiks konkurss "Maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšana zemes apraidē" (turpmāk - Konkurss), kura rezultāti var mainīt maksas televīzijas tirgus struktūru Latvijas teritorijā (arī Rīgas teritorijā). Atkarībā no konkursa rezultātiem (ja BALTCOM grupas uzņēmums uzvarēs konkursā) tirgus struktūra var izmainīties un konkurence var būtiski samazināties, jo zemes apraides platforma (maksas zemes televīzija) ir nozīmīga alternatīva kabeļtelevīzijas pakalpojumiem, it īpaši tiem patērētājiem, kas vēlas izmantot tikai televīzijas pakalpojumus, bez interneta pakalpojumiem17, vai arī vēlas, lai tiem kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumus nodrošinātu dažādi operatori. Vienlaicīgi nevar noliegt, ka attīstās jauna alternatīva - interneta televīzija, kuru piedāvā SIA "Lattelecom" u.c. tirgus dalībnieki un perspektīvā arī mobilo sakaru operatori. Tirgus struktūra Balvos un apvienošanās ietekme uz tirgu Balvos maksas televīzijas pakalpojumus sniedz sekojoši tirgus dalībnieki18: BALTCOM grupa, IZZI grupa, SIA "Lattelecom" un vēl, iespējams, daži mazi, nenozīmīgi tirgus dalībnieki. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Balvos 2012.gadā pārsniedza 60% (*) pēc abonenta skaita, bet pēc apgrozījuma pārsniedza 50% (*). KP veiktie tirgus daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.8. Tabula Nr.8 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Balvos 2011.-2012.gadā Operators 2011.gads 2012.gads Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % BALTCOM (1)  (*)  (*) (>40)  (*)   (*) (>40) IZZI (2)  (*)  (*) (<20)  (*)  (*) (<20) kopā (1+2) (*) (*) (>60) (*) (*) (>60) Lattelecom IP televīzija (3) (*)  (*) (<10) (*) (*) (<20) Lattelecom Virszemes TV - maksas (4)  (*)  (*) (<20) (*)  (*) (<20) kopā (3+4)  (*)  (*) (<20)  (*)  (*) (>20) Citi  (*)  (*) (<30)  (*) (*) (<20) PAVISAM KOPĀ*  (*) 100  (*) 100 *Informācija no Ziņojuma. KP secina, ka Balvos 2011.gadā tirgus līderis pēc abonentu skaita bija BALTCOM grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (>40%), otrs lielākais uzņēmums, ņemot vērā tirgus daļu, bija IZZI grupa ar (*) (<20%). Kā trešais ir SIA "Lattelecom", kuras tirgus daļa bija (*) (<20%). Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka BALTCOM grupas tirgus daļa ir (*) (>40%), IZZI grupai (*) (<20%), bet SIA "Lattelecom" - (*) (<30%). Konkrētajā tirgū Balvos laika periodā no 2011. līdz 2012.gadam ir novērojams pieaugums BALTCOM grupas tirgus daļai par (*) %, IZZI grupai - samazinājums par (*) %. Apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa šajā periodā ir pieaugusi par (*) %. Vienlaicīgi SIA "Lattelecom" tirgus daļa laika periodā no 2011.gada līdz 2012.gada beigām ir pieaugusi par (*) %. Balvos pēc apvienošanās būs tikai divi lieli tirgus dalībnieki un daži mazi operatori, ieskaitot Viasat AS Latvia filiāli. Izvērtējot konkurences apstākļus maksas televīzijas tirgū Balvu teritorijā, KP secina, ka, lai arī apvienošanās rezultātā apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa pieaug, šajā teritorijā patērētājiem ir pieejamas alternatīvas, t.i., SIA "Lattelecom" zemes un interaktīvā televīzija, kā arī satelīttelevīzija, kas spēj radīt konkurences spiedienu uz apvienošanās dalībnieku cenu politiku. Vienlaicīgi KP norāda, ka secinājumi par tirgus struktūras iespējamām izmaiņām Konkursa rezultātā ir attiecināmi arī uz Balvu tirgu. Tirgus struktūra Jēkabpilī un apvienošanās ietekme uz tirgu Jēkabpilī maksas televīzijas pakalpojumus sniedz sekojoši tirgus dalībnieki19: BALTCOM grupa, IZZI grupa, SIA "Lattelecom" un daži mazākie operatori. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Jēkabpilī 2012.gadā pārsniedza 60% (*) pēc abonenta skaita un pēc apgrozījuma (*). KP veiktie tirgus daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.9. Tabula Nr.9 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Jēkabpilī 2011.-2012.gadā Operators 2011.gads 2012.gads Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % BALTCOM (1)  (*)  (*) (<40)  (*)  (*) (<40) IZZI (2)  (*)  (*) (<40) (*)  (*) (<30) kopā (1+2) (*) (*) (>60)  (*)  (*) (>50) Lattelecom IP televīzija (3)  (*) (*) (<30) (*) (*) (<40) Lattelecom Virszemes TV - maksas (4) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) kopā (3+4) (*) (*) (<40) (*) (*) (>40) PAVISAM KOPĀ (*) 100 (*) 100 KP secina, ka Jēkabpilī 2011.gadā trīs lielākajiem maksas televīzijas operatoriem tirgus daļas bija aptuveni vienādas: SIA "Lattelecom" (*) (<40%), BALTCOM grupai (*) (<40%), IZZI grupai (*) (<40%). Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka SIA "Lattelecom" tirgus daļa pēc abonentu skaita ir (*) (>40%), BALTCOM grupai - (*) (<40%), IZZI grupas - (*) (<30%). Izvērtējot BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējo tirgus daļu Jēkabpilī, KP konstatē, ka tā 2011.gadā bija (*) (>60%). Dati par 2012.gadu liecina, ka BALTCOM grupai uz IZZI grupai kopējā tirgus daļa Jēkabpilī bija (*) (>50%). Vērtējot tirgus tendences laika periodā no 2011.gada sākuma līdz 2012.gada beigām, ir novērojams BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējās tirgus daļu samazinājums par (*) %. Savukārt SIA "Lattelecom" tirgus daļa minētajā laika posmā ir pieaugusi par (*) %. Tas liecina par to, ka SIA "Lattelecom" rada konkurences spiedienu. Situācija var mainīties atkarībā no Konkursa rezultātiem. Jēkabpilī pēc apvienošanās būs divi lieli tirgus dalībnieki, mazo tirgus dalībnieku tirgus daļa ir niecīga, bet Viasat AS Latvia filiāles tirgus daļa nav zināma, jo dati par satelīta televīzijas pakalpojuma realizācijas apjomiem nav pieejami pa atsevišķām pilsētām, tabulā Nr.9 informācija par satelīta televīziju nav iekļauta. Izvērtējot tirgus struktūru Jēkabpils teritorijā, KP secina, ka, lai arī apvienošanās rezultātā apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa pieaug, šajā teritorijā patērētājiem ir pieejamas alternatīvas, t.i., SIA "Lattelecom" zemes un interaktīvā televīzija, kā arī satelīttelevīzija, kas spēj radīt konkurences spiedienu uz apvienošanās dalībnieku cenu politiku. Līdzīgi kā Rīgā un Balvos, situācija Jēkabpilī var mainīties atkarībā no Konkursa rezultātiem, kā arī uz Jēkabpili attiecās secinājumi par jaunajām alternatīvajām pakalpojumu tehnoloģijām. Tirgus struktūra Ludzā un apvienošanās ietekme uz tirgu Ludzā maksas televīzijas pakalpojumus sniedz šādi tirgus dalībnieki20: BALTCOM grupa, IZZI grupa un SIA "Lattelecom". Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Ludzā 2012.gadā pārsniedza 70 % pēc abonentu skaita (*) un pēc apgrozījuma (*). KP veiktie tirgus daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.10. Tabula Nr.10 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Ludzā 2011.-2012.gadā Operators 2011.gads 2012.gads Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % IZZI (1)  (*)  (*) (>40)  (*)  (*) (>40) TELEVIDEOTĪKLS (BALTCOM grupa) (2)  (*)  (*) (<40)  (*)  (*) (<30) kopā (1+2)  (*)  (*) (>80)  (*)  (*) (>70) SIA "Vels"  (*) (*) (<10) Lattelecom IP televīzija (3)  (*)  (*) (<10)  (*) (*) (<10) Lattelecom Virszemes TV - maksas (4) (*)  (*) (<10)  (*)  (*) (<10) kopā 3+4  (*)  (*) (<20)  (*)  (*) (<20) Citi (*)  (*) (<10)  (*) (*) (<10) PAVISAM KOPĀ*  (*) 100  (*) 100 *Informācija no Ziņojuma. KP secina, ka Ludzā 2011.gadā tirgus līderis pēc abonentu skaita bija IZZI grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (>40%), otrs lielākais uzņēmums bija BALTCOM grupa ar (*) (<40%). Trešais pēc abonentu skaita ir SIA "Lattelecom", kuras tirgus daļa bija (*) (<20%). Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka IZZI grupas tirgus daļa ir (*) (>40%), BALTCOM grupas - (*) (<30%), bet SIA "Lattelecom" - (*) (<20%). Izvērtējot situāciju laika periodā no 2011.gada sākuma līdz 2012.gada beigām, kopējā apvienošanās dalībnieku tirgus daļa šajā konkrētajā tirgū ir samazinājusies par (*) %, bet SIA "Lattelecom" tirgus daļa ir palielinājusies par (*) %. KP norāda, ka starp visiem ietekmētajiem konkrētajiem ģeogrāfiskajiem tirgiem Ludza ir tas tirgus, kurā BALTCOM grupas un IZZI grupas tirgus daļa ir vislielākā. Pēc apvienošanās Ludzā būs tikai divi lieli tirgus dalībnieki, kā arī daži mazāki tirgus dalībnieki un Viasat AS Latvia filiāle. Izvērtējot konkurences apstākļus maksas televīzijas tirgū Ludzas teritorijā, KP secina, ka tirgū ir pietiekamas alternatīvas, lai izdarītu spiedienu uz apvienoto tirgus dalībnieku. Turklāt šajā teritorijā vēl darbojas salīdzinoši liels interneta pakalpojuma piegādātājs - SIA "Velss". Tāpat tirgus struktūru var ietekmēt Konkursa rezultāti (ja uzvar apvienotais tirgus dalībnieks) un tāpat alternatīvu piedāvājumu var veidot attīstošā interneta televīzija. Tabula Nr.11 Kopējais IZZI, BALTCOM grupas, SIA "Lattelecom", SIA "Livas KTV" abonentu skaits 2011. un 2012.gadā Operators Abonentu skaits 2010.gada 1.cet.* 2011.gads 2012.gads Rīgā BALTCOM grupa (*) (*) (*) IZZI grupa (*) (*) (*) SIA "Lattelecom" (*) (*) (*) SIA "Livas KTV" (*) (*) Balvos BALTCOM grupa (*) (*) (*) IZZI grupa (*) (*) (*) SIA "Lattelecom" (*) (*) (*) Jēkabpilī BALTCOM grupa (*) (*) (*) IZZI grupa (*) (*) (*) SIA "Lattelecom" (*) (*) (*) Ludzā BALTCOM grupa (*) (*) (*) IZZI grupa (*) (*) (*) SIA "Lattelecom" (*) (*) (*) *no KP 13.11.2010. lēmuma lietā Nr.1492/10/03.01.-01./13 "Par Baltkom grupas, Izzi grupas un SIA "EST Risinājumi" apvienošanos" 5.1.3. Maksas televīzijas pakalpojumi Latvijā kopumā Izvērtējot kopējo situāciju maksas televīzijas tirgū Latvijā, norādāms, ka saskaņā ar SIA "TNS Latvia" 19.02.2013. vēstulē Nr.2013/02-01 sniegto informāciju Latvijā ir 814 000 mājsaimniecību, kurās ir vismaz viens televizors, 723 600 mājsaimniecību no tām ir maksas televīzijas abonenti. Tādējādi pašlaik maksas televīzijas tirgū Latvijā ir 90 400 mājsaimniecību, ko tirgus dalībniekiem ir iespējams piesaistīt. Tabula Nr.12 Maksas televīzijas pakalpojumi Latvijā kopumā Operators 2011.gads 2012.gads Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % BALTCOM grupa (1) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) IZZI grupa (2) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) IZZI grupa un BALTCOM grupa KOPĀ (1+2) (*) (*)(<30) (*) (*) (<30) VIASAT (*) (*) (<20) (*) (*) (<10) Lattelecom IP televīzija (3) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) Lattelecom virszemes TV - maksas (4) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) KOPĀ (3+4) (*) (*) (<30) (*) (*)(<30) Lattelecom Interneta (WEB) televīzija* (*) (*) Citi (*) (*) (<40) (*) (*) (<40) PAVISAM KOPĀ21 (*) 100 (*) 100 * tirgus daļa netiek aprēķināta, jo interneta televīzija nav televīzija tās klasiskajā izpratnē. Vērtējot situāciju maksas televīzijas tirgū Latvijā kopumā, pēc lietas izpētes gaitā iegūtās informācijas, KP secina, ka SIA "Lattelecom" palielina savu tirgus daļu. Tas notiek, t.sk. atņemot abonentus apvienošanās dalībniekiem, bet notiek lēni. Vienlaicīgi pastāv risks, ka pēc apvienošanās darījuma ilgtermiņā palielināsies koordinējošās ietekmes starp SIA "Lattelecom" un apvienoto tirgus dalībnieku risks (par pakalpojumu cenu noteikšanu, vai cita veida darbībām), jo īstermiņa un vidējā termiņa perspektīvā pēc apvienošanās darījuma vērā ņemamu konkurentu, kas varētu radīt efektīvu konkurenci apvienotam tirgus dalībniekam un SIA "Lattelecom", Latvijā kopumā nebūs. SIA "Lattelecom" ir vērtējams par nozīmīgu konkurentu, kas spēj izdarīt spiedienu uz apvienošanās dalībniekiem, ja tirgus struktūra būtiski nemainīsies Konkursa rezultātā. Viasat AS Latvia filiāle ir vērtējama kā mazāk efektīvs konkurents. KP, vadoties no Viasat AS Latvia filiāles sniegtajiem datiem, secina, ka 2011.gadā Viasat AS Latvia filiāles abonentu skaits Latvijā bija (*), 2012.gadā - (*). Izvērtējot minētos datus, KP konstatē, ka ir novērojams Viasat AS Latvia filiāles abonentu skaita kritums, kas samazina šī uzņēmuma konkurences spiedienu lietā definētajos konkrētajos tirgos. Vērtējot apvienošanās ietekmi uz maksas televīzijas pakalpojuma tirgu Latvijā, secināms, ka Latvijā kopumā IZZI grupa un BALTCOM grupa ir tuvākie konkurenti. To tirgus daļas atsevišķi Latvijas mērogā nav lielas, un, lai gan kopējā tirgus daļa ir ievērojama, tā nav vislielākā tirgū. 5.2. Apvienošanās ietekmes izvērtējums maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgos Latvijas teritorijā kopumā KP secina, ka apvienošanās ietekmēs maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu Latvijas teritorijā, jo apvienošanās rezultātā apvienotais tirgus dalībnieks iegūs tirgus varu maksas televīzijas kanālu iepirkumā un tādējādi ietekmēs maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu. Apvienošanās ietekme būs jūtama attiecībā uz reģionālajiem televīzijas kanāliem, nevis starptautiskajiem televīzijas kanāliem. KP lietas izpētes gaitā nosūtīja informācijas pieprasījumus televīzijas satura piegādātājiem. SIA "TEM LV" (turpmāk - TEM) 18.02.2013. vēstulē Nr.13/030 norādīts, ka "TEM uzskata, ka apvienošanās ir kategoriski nepieļaujama sekojošu iemeslu dēļ: - Jebkura apvienošanās, sevišķi dotajā situācijā, noved pie konkurences samazināšanās un līdz ar to cietīs ne tikai programmu piegādātāji, bet pats galvenais - patērētāji, jo tiem praktiski nebūs izvēles iespējas; - Apvienošanās rezultātā tiks izdarīts spiediens uz TV programmu ražotājiem un izplatītājiem, ar mērķi samazināt cenas, kas savukārt nozīmē to, ka cenu samazināšanās rezultātā TV programmu ražotāji saņems mazāk ienākumus, kurus varēs ieguldīt TV programmas veidošanā, tās kvalitāte kritīsies un cietējs atkal būs skatītājs". Viasat AS Latvia filiāles viedoklis (25.01.2013. Viasat AS Latvia filiāles vēstule Nr.25/01/2013): "Gan BALTCOM grupai, gan IZZI grupai ir ievērojams abonentu skaits, tādējādi jaunizveidotais tirgus dalībnieks spēs realizēt tirgus varu vairumtirdzniecības līmenī, tādējādi būtiski ietekmējot VIASAT un citu maksas kanālu veidotāju iespēju nodrošināt pieeju gala skatītājam." "Tādējādi attiecībās ar maksas televīzijas vairumtirdzniecības pakalpojuma sniedzējam (programmu veidotājiem) apvienotajam tirgus dalībniekam izveidosies būtiska iepirkuma vara. Vietējo kanālu noiets būs lielā mērā atkarīgs no "BALTCOM/Izzi grupas iepirkuma, tādējādi padarot programmu veidotājus par ekonomiski atkarīgiem no minētajiem maksas televīzijas operatoriem un būtiski ietekmējot VIASAT konkurētspēju saistībā ar šo vietējā satura kanālu iepirkumu." Izvērtējot minētos viedokļus, KP secina, ka MTG Broadcasting AB un AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" (turpmāk - AS "LNT") apvienošanās rezultātā22, kas notika 2012.gadā, MTG grupa ir nostiprinājusi savas pozīcijas tirgū un tā ir pietiekami spēcīga, lai nepieļautu, ka apvienotais tirgus dalībnieks vienpusēji veidotu sadarbības noteikumus; tā ir spējīga līdzsvarot apvienošanās ietekmi sarunās. Attiecībā par ārvalstīs ražotiem kanāliem KP uzskata, ka tas realizācijas apjoms, ko nodrošina apvienošanās dalībnieki (Latvijā), nav tik lielas, lai ārvalstu ražotāji varētu kļūt atkarīgi no apvienotā tirgus dalībnieka. t.i., tirgū pastāvēs t.s. kompensējošā tirgus vara (contraveiling market power). KP secina, ka attiecībā pret citiem piegādātājiem kanālu vairumtirdzniecības tirgū Latvijas teritorijā apvienošanās rezultātā var rasties riski attiecībā uz maziem satura piegādātājiem, kuri piegādā savu produkciju tikai Latvijas teritorijā. Bet ievērojot pastāvošās un attīstošās alternatīvas, šis risks nav liels. Lielāks risks šajā ziņa var rasties, ja apvienotais tirgus dalībnieks uzvarēs Konkursā. 5.3. Apvienošanas ietekmes izvērtējums vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgos Rīgā, Ludzā un Latvijā kopumā Elektronisko sakaru pakalpojumu līmeņa attīstība un tirgus situācija nosaka interneta pieslēgumu tehniskās iespējas un tarifu dažādību. Patērētājiem tiek piedāvāti interneta pieslēguma pakalpojumi ar dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem. Latvijā ir izplatīti visi Eiropā pieejamie tehnoloģiju un interneta pieslēgumu veidi, sākot no iezvanpieejas līdz optiskajiem pieslēgumiem. Latvijā strauji pieaug to cilvēku skaits, kas internetu izmanto mājās, pieprasījums pēc minētā pakalpojuma pieaug, un tirgus nav piesātināts. Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem, t.sk. vai apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis, vai var tikt būtiski samazināta konkurence interneta pakalpojuma un datu pārraides tirgū, KP pieprasīja informāciju no vairākiem tirgus dalībniekiem. Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, KP izvērtēja interneta pakalpojuma un datu pārraides sniedzēja ekonomisko stāvokli Rīgā un Ludzā, ņemot vērā abonentu skaitu, apgrozījumu un tirgus daļas, kas norādītas Tabulās Nr.13 un 14. Ziņojumā norādīts: "Apvienošanās dalībnieku rīcībā nav informācijas par juridiskajām personām, t.i., abonentu skaitu, jo Apvienošanās dalībnieku rīcībā nav informācijas par juridiskajām personām, t.i., "biznesa klientiem", kuriem Inte …