Par konceptuālo ziņojumu "Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai"

Par konceptuālo ziņojumu "Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 737 Rīgā 2021. gada 20. oktobrī (prot. Nr. 70 26. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ietverto 1. risinājumu, kas paredz izstrādāt likumprojektu "Rail Baltica likums". Iekļaut likumprojektā konceptuālā ziņojuma sadaļā "1. risinājums: likumprojekta "Rail Baltica likums" izstrāde" minēto problēmjautājumu risinājumus. 2. Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma 1. risinājuma īstenošanā. 3. Lai nodrošinātu konceptuālā ziņojuma 1. risinājuma īstenošanu, Satiksmes ministrijai sagatavot un satiksmes ministram divu mēnešu laikā pēc konceptuālā ziņojuma izskatīšanas iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu "Rail Baltica likums". Ministru prezidents A. K. Kariņš Satiksmes ministrs T. Linkaits (Ministru kabineta 2021. gada 20. oktobra rīkojums Nr. 737) Konceptuālais ziņojums "Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai" Saturs Kopsavilkums Panāktais progress Rail Baltica projekta īstenošanā Aktuālās problēmas, kuras varētu risināt tiesiskā regulējuma līmenī Citu Baltijas valstu regulējums un pieredze ar projekta vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu Igaunija Lietuva Piedāvātie risinājumi 1. risinājums: likumprojekta "Rail Baltica likums" izstrāde 1. risinājuma priekšrocības un trūkumi 2. risinājums: grozījumu veikšana spēkā esošajos normatīvajos aktos 2. risinājuma priekšrocības un trūkumi Kopsavilkums Satiksmes ministrija šajā konceptuālajā ziņojumā (turpmāk - Ziņojums) ir iezīmējusi panākto progresu Rail Baltica projekta īstenošanā, pamatojusi nepieciešamību veicināt Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanu, ņemot vērā aktuālo projekta īstenošanas laika grafiku un stratēģiju. Īpaši jāatzīmē nepieciešamība ieviest izmaiņas, kas paātrinātu un uzlabotu Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvniecības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu un dzelzceļa infrastruktūras būvniecības uzsākšanu. Ziņojumā ir apkopoti galvenie konstatētie problēmjautājumi, kā arī ir izvērtēti iespējamie risinājumi - speciālā Rail Baltica likuma izstrāde un/vai spēkā esošo normatīvo aktu grozīšana, kas ļautu gan atrisināt būvprojekta saskaņošanas izaicinājumu, gan paātrināt atsavināšanas pabeigšanu un būvdarbu uzsākšanu. Ieskats ir sniegts arī Lietuvas Republikas (turpmāk - Lietuva) un Igaunijas Republikas (turpmāk - Igaunija) tiesiskajā regulējumā, kas noteic Rail Baltica projekta vajadzībām īstenojamo nekustamo īpašumu atsavināšanas kārtību. Satiksmes ministrija piedāvā izšķirties par vienu no diviem iespējamajiem risinājumiem, norādot, ka Satiksmes ministrijas ieskatā priekšroka būtu dodama speciālā Rail Baltica likuma izstrādei, jo tas visefektīvāk palīdzēs sasniegt izvirzīto mērķi - paātrināt Rail Baltica projekta ieviešanu Latvijā. Panāktais progress Rail Baltica projekta īstenošanā Rail Baltica projekts ir Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa transporta Trans-Eiropas transporta tīkla (turpmāk - TEN-T tīkla) Ziemeļjūras - Baltijas koridora transporta sistēmas elements, kas aptver piecas Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstis - Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju, tālākā nākotnē paredzot koridora pagarinājumu līdz Arktikai. Rail Baltica projekts Latvijā paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas būvniecību, lai integrētu Baltijas valstis Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Vienotajā dzelzceļa telpā. Rail Baltica projekta ieviešanā ir paredzēti vairāki posmi: plānošana, projektēšana, atsavināšana/tiesību iegūšana būvdarbu veikšanai un būvdarbi, kas atsevišķos posmos pārklājas. Apzinoties, ka projekts ir apjomīgs un tā realizācijā izšķirošs ir ES finansiālais atbalsts, ir uzsākts detalizēts darbs pie projekta būvniecības stratēģijas izstrādes, kuru paredzēts apstiprināt tuvākajā laikā. Tādēļ projekta īstenošana tiek plānota vairākos finanšu plānošanas periodos, attiecīgi Rail Baltica projektu īstenojot ģeogrāfiskās, inženiertehniskās un finanšu kārtās. Ņemot vērā Rail Baltica projektam pieejamo finansējumu un tā ierobežoto attiecināmības periodu, tā ietvaros paredzēto dzelzceļa infrastruktūras objektu projektēšana notiek pakāpeniski. Nekustamo īpašumu atsavināšana/ tiesību iegūšana būvdarbu veikšanai tiek organizēta paralēli projektēšanai un tehnisko risinājumu izstrādei, to uzsākot tādā projektēšanas stadijā, kad pietiekami skaidri zināmas atsavināmā/ iegūstamā nekustamā īpašuma platība un robežas. Tā ir cieši pakārtota projektēšanas gaitai, jo dati par nepieciešamajām zemes platībām un piekļuves risinājumiem tiek iegūti projektēšanas darbu rezultātā. Turklāt, mainoties vai precizējoties projektēšanas risinājumiem, atsavināšanas/ tiesību iegūšanas aktivitātes jāveic atkārtoti, ja precizēta atsavināmā nekustamā īpašuma platība vai robežas. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam projektēšanas stadijā identificētos nekustamos īpašumus nepieciešams iegūt valsts īpašumā pirms Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvdarbu uzsākšanas. Zeme, kā arī cits nepieciešamais nekustamais īpašums tiek atsavināts (pārņemts) tiesību aktos1 noteiktajā kārtībā gan no privātpersonām (tostarp publisku personu kapitālsabiedrībām), gan no publiskām personām, kā arī tiek iegūtas tiesības uz rezerves zemes fonda zemesgabaliem. Nekustamā īpašuma atsavināšana/tiesību iegūšana par labu valstij, ir laikietilpīgs process (kas vidēji ilgst 24 mēnešus jeb divus gadus, taču kopumā atsavināšanas procesa ilgums var būtiski atšķirties no gadījuma uz gadījumu), kura īstenošana sastāv no daudziem soļiem. Lai Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešamais nekustamais īpašums tiktu atsavināts par labu valstij un uz tā pēc projektēšanas pabeigšanas varētu uzsākt infrastruktūras būvniecību, ir jāpaveic ļoti daudzas normatīvajos aktos noteiktās darbības un jāīsteno vairākkārtējs saskaņošanas process. Katra nekustamā īpašuma atsavināšanas virzība ir arī tieši atkarīga no daudziem subjektīviem faktoriem un tostarp to ietekmē attiecīgo nekustamo īpašuma īpašnieku vēlme iesaistīties procesā un sadarboties. Īstenojot Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu, atlīdzības apmērs par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu tiek noteikts saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumos Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" noteikto kārtību. Lai arī Rail Baltica projektam nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanu paredzēts pamatā īstenot labprātīgi, tomēr jārēķinās, ka atsevišķos gadījumos var nākties īstenot piespiedu atsavināšanas procesu un nekustamā īpašuma piespiedu atbrīvošanas procesu, kas papildu paildzina atsavināšanas procesu pirms nākamā plānotā posma īstenošanas, atbilstoši attiecīgā likumprojekta virzībai un pieņemšanai Saeimā un atbilstoši tiesvedības un izpildu lietas virzībai. Papildus jāvērš uzmanība, ka projekta īstenošanai iegūstams liels daudzums nekustamo īpašumu konkrētā laika periodā, kas attiecīgi saistīts ar procesā iesaistīto institūciju un pakalpojumu sniedzēju (ierīcības projektu izstrāde, kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumi, nekustamo īpašumu vērtēšanas pakalpojumi u.c.) kapacitātes pietiekamību. Lai radītu izpratni par laikietilpīgo Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešamā, privātpersonām piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu, Satiksmes ministrijas ieskatā Ziņojumā ir nepieciešams izklāstīt šī procesa būtisko posmu gaitu. Atsavināšanas procesu reglamentē Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums2 (turpmāk - Atsavināšanas likums), kā arī Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumi Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 204).3 Līdz šim Rail Baltica projektā privātpersonu nekustamo īpašumu atsavināšana ir notikusi Rīgas un Mārupes posmos, kur projekta ietvaros jau pieejams finansējums būvdarbu veikšanai Rīgas centrālās stacijas sekcijā un starptautiskās lidostas "Rīga" sekcijā, tuvākajā laikā plānots uzsākt atsavināšanas aktivitātes arī citās administratīvajās teritorijās. Labprātīgas privātpersonai piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, uzsākot projektēšanas darbus, personai (nekustamā īpašuma īpašniekam) tiek nosūtīts Atsavināšanas likuma 8. panta otrās daļas 2. punktā minētais projektēšanas paziņojums, pirms tam no valsts institūcijām izprasot un publiskajos reģistros iegūstot informāciju par nekustamo īpašumu īpašnieku deklarētajām dzīvesvietas adresēm un juridiskajām adresēm. Pēc tam, kad projektēšanas gaitā pietiekami skaidri zināma projekta īstenošanai iegūstamā nekustamā īpašuma platība un robežas, ja sabiedrības vajadzībām nepieciešams iegūt zemesgabala daļu, tiek izprasīts un saņemts pašvaldības vai tās institūcijas atzinums par atlikušās zemesgabala daļas atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam (vidēji divu mēnešu laikā). Pēc tam pāris mēneši ir jāatvēl Atsavināšanas likuma 18. panta pirmajā daļā minētā atsavināšanas paziņojuma sagatavošanai un nosūtīšanai, lai informētu nekustamā īpašuma īpašnieku par nekustamā īpašuma vai tā daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai un noteiktu atlīdzību, pirms tam valsts institūcijās un publiskajos reģistros iegūstot informāciju par nekustamo īpašumu īpašnieku deklarētajām dzīvesvietas adresēm un juridiskajām adresēm. Viena mēneša laikā nekustamā īpašuma īpašnieks var pieteikt zaudējumus, kas radīsies no īpašuma atsavināšanas sabiedrības vajadzībām, iesniedzot būtisku informāciju par īpašumu, kas varētu ietekmēt īpašuma vērtību (piemēram, ziņas par apgrūtinājumiem, nomas/īres līgumi utt.). Ja nekustamā īpašuma īpašnieks nav iesniedzis pilnīgu nekustamā īpašuma sastāvu un apgrūtinājumus raksturojošo informāciju, attiecīgo informāciju institūcija iegūst pati, izprasot to kompetentajām institūcijām (informācijas iegūšanai nepieciešamais laiks katrā konkrētajā gadījumā var būtiski atšķirties, tas var aizņemt pat vairāk kā pusgadu, ja iegūstama kompetento institūciju informācija par būvju, tai skaitā inženierkomunikāciju, tiesiskas iegūšanas un būvniecības likumības aspektiem vai būvju tiesiskas lietošanas aspektiem). Pēc visas pieejamās informācijas par īpašumu un pieteiktajiem zaudējumiem iegūšanas, apkopošanas un izanalizēšanas, aptuveni viena mēneša laikā Atlīdzības noteikšanas komisija (turpmāk - Komisija) apstiprina darba uzdevumu sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam īpašuma vērtības noteikšanai, kā arī lemj par zaudējumu atlīdzības noteikšanu. Tad tiek izvēlēts sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs un/vai eksperts/speciālists zaudējumu novērtēšanai, ar kuru tiek noslēgts pakalpojuma līgums, kā arī notiek vērtēšanas process un novērtējuma iesniegšana, izvērtēšana, trūkumu novēršana un pieņemšana, kas vidēji ilgst trīs mēnešus. Vērtēšanas procesā, apsekojot nekustamo īpašumu dabā, var tikt konstatēta apbūve, par kuru no publiskajiem reģistriem informācija nebija secināma, attiecīgi nepieciešams papildu laiks informācijas iegūšanai no kompetentajām institūcijām par būvju, tai skaitā inženierkomunikāciju, tiesiskas iegūšanas un būvniecības likumības aspektiem. Aptuveni 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc novērtējuma saņemšanas, Komisija sēdē izvērtē saņemto novērtējumu un aprēķina atlīdzību. Ja par novērtējumu nepieciešams papildu skaidrojums, Komisija lūdz vērtētāju sniegt skaidrojumu vai novērst nepilnības. Pēc atlīdzības aprēķināšanas nekustamā īpašuma īpašniekam vismaz 30 dienas pirms Komisijas sēdes tiek nosūtīts uzaicinājums piedalīties Komisijas sēdē un nekustamā īpašuma novērtējums (tai skaitā pamatojums īpašnieka pieteikto zaudējumu aprēķināšanai vai noraidīšanai), lai izvērtētu aprēķināto atlīdzību. Komisija iepazīstina atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieku ar informāciju un dokumentiem, kas pamato noteikto atlīdzību un zaudējumu noraidīšanu, uzklausa atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieka viedokli par atlīdzību un tās apmēru, atbild uz viņa jautājumiem par atsavināmā nekustamā īpašuma vērtējumu, zaudējumiem, to apmēru un aprēķinu vai pieprasa uzaicinātajām personām skaidrojumu par šiem jautājumiem. Dažkārt, lai sniegtu atbildes uz īpašnieka jautājumiem vai iebildumiem, ir nepieciešams papildus laiks, piemēram, papildus informācijas iegūšanai, tostarp no kompetentajām institūcijām, asociācijām, nekustamā īpašuma vērtētāja u.c., attiecīgi institūcijas viedokļa formulēšanai un nosūtīšanai īpašniekiem var būt nepieciešami pat vairāki mēneši. Jāpiebilst, ka procesa gaitā var atklāties tādi faktiskie apstākļi, kuru dēļ ir nepieciešams precizēt darba uzdevumu, veikt atkārtotu nekustamā īpašuma novērtēšanas vai zaudējumu noteikšanas procesu, atlīdzības aprēķināšanu vai atlīdzības izvērtēšanu. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks izsaka vēlmi izmantot savas MK noteikumu Nr. 204 30. punktā noteiktās tiesības iesniegt alternatīvu sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotu atsavināmā nekustamā īpašuma vērtējumu vai to zaudējumu aprēķinu, kurus institūcija ir uzdevusi noteikt sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam, tad nekustamā īpašuma novērtējumu un zaudējumu aprēķinu izvērtēšana un nepieciešamības gadījumā precizēšana vai jauna vērtējuma izstrāde notiek atbilstoši Atsavināšanas likumā un MK noteikumos Nr. 204 noteiktajai kārtībai, atsevišķos gadījumos tostarp iegūstot biedrības "Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija" atzinumu par vērtējumu atbilstību normatīvajiem aktiem un institūcijas dotajam darba uzdevumam, kas var aizņemt trīs, četrus mēnešus (atsevišķos sarežģītos gadījumos - pat ilgāku laiku līdz pat gadam). Mēneša laikā pēc minēto darbību pabeigšanas tiek organizēta Komisijas sēde par atlīdzības apstiprināšanu, pēc kuras apmēram divu mēnešu laikā Satiksmes ministrija izvērtē komisijas apstiprināto atlīdzības apmēru, sagatavo un pieņem Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajā daļā minēto lēmumu par atlīdzības apmēru, ja atlīdzības noteikšanā nav konstatēti trūkumi. Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajā daļā minētā Ministru kabineta rīkojuma ierosināt sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību sagatavošana, saskaņošana, iesniegšana un pieņemšana vidēji aizņem četrus mēnešus. Paralēli minētajām darbībām, ja nepieciešams, tiek īstenots zemes ierīcības projekta izstrādes process, un, ja piekrīt nekustamā īpašuma īpašnieks (visi kopīpašnieki), arī zemes kadastrālās uzmērīšanas process. Pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas tiek īstenotas darbības pirkuma līguma noslēgšanai, organizējot zemes kadastrālās uzmērīšanas procesu, ja nekustamā īpašuma īpašnieks (visi kopīpašnieki) tam piekrīt. Attiecīgi pirkuma līguma noslēgšana atkarībā no konkrētās situācijas var tikt pabeigta 2-8 mēnešu laikā (tai skaitā zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības 3-6 mēnešu laikā atkarībā no konkrētā nekustamā īpašuma sastāva un apgrūtinājumiem). Tad divu mēnešu laikā tiek veiktas darbības atlīdzības samaksai un darījums tiek reģistrēts zemesgrāmatā. Tādējādi vidējais laiks, kāds nepieciešams privātpersonas nekustamā īpašuma labprātīgas atsavināšanas procesa pabeigšanai, ir vidēji 1,5-2,5 gadi. Turklāt papildus laiks vēl plānojams nekustamā īpašuma atbrīvošanai (Atsavināšanas likuma 17. panta pirmā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks atbrīvo nekustamo īpašumu līgumā par šā īpašuma labprātīgu atsavināšanu noteiktajā termiņā, ja institūcija ir izpildījusi savas saistības saskaņā ar minēto līgumu, vai 20 dienu laikā no dienas, kad tā samaksājusi atlīdzību un nodrošinājusi nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku ar līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 28. pantu). Piespiedu atsavināšanas process tiek īstenots gadījumā, ja nekustamā īpašuma īpašnieks pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas atsakās labprātīgi atsavināt sev piederošo nekustamo īpašumu vai pastāv citi normatīvajos aktos noteiktie faktiskie apstākļi, kad atsavināšanas līguma noslēgšana nav iespējama. Šādā gadījumā atsavināšana tiek veikta piespiedu kārtā uz atsevišķa likuma pamata. Tiek sagatavots likumprojekts par piespiedu atsavināšanu, pirms likumprojekta sagatavošanas un iesniegšanas tālākai virzībai tiek vairākkārtīgi uzrunāts nekustamā īpašuma īpašnieks, lai panāktu vienošanos par labprātīgu atsavināšanu vai novērstu šķēršļus labprātīgas atsavināšanas īstenošanai (piemēram, parādu segšanai un parādu piedziņas atzīmju dzēšanai). Bet, ja vienošanos panākt neizdodas, likumprojekts tiek virzīts saskaņošanai un izskatīšanai Ministru kabinetā un secīgi izskatīts Saeimā, kas kopumā aizņem apmēram 12 mēnešus. Līdz ar to piespiedu atsavināšanas gadījumā process var pagarināties līdz pat gadam. Turklāt atsevišķos gadījumos nekustamā īpašuma atbrīvošana un ievešana valdījumā var notikt uz tiesas nolēmuma pamata (Atsavināšanas likuma 17. panta otrā daļa noteic, ja nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks neatbrīvo nekustamo īpašumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, institūcijai ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā), attiecīgi tiesvedības un izpildu lietas procesam plānojami papildus 6-12 mēneši. Atvasināto publisko personu nekustamo īpašumu un valsts nekustamo īpašumu pārņemšanas process Satiksmes ministrijas valdījumā ir vienkāršāks un mazāk laikietilpīgs. Tomēr jāņem vērā, ka tas nedaudz atšķiras atkarībā no tā, vai attiecīgais zemesgabals ir vai nav reģistrēts zemesgrāmatā. Zemesgrāmatā reģistrētu zemesgabalu gadījumā procesa sākumā aptuveni divu mēnešu laikā tiek saņemta atvasinātas publiskas personas vai valsts institūcijas piekrišana zemes sadalei un nekustamā īpašuma nodošanai projekta īstenošanai. Četru līdz septiņu mēnešu laikā tiek īstenota zemes ierīcības projekta izstrāde un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšana. Ja attiecīgs lēmums nav pieņemts pirms nekustamā īpašuma sadales, seko atvasinātas publiskas personas lēmuma pieņemšana par nekustamā īpašuma atsavināšanu valstij, kas tiek pieņemts viena līdz trīs mēnešu laikā. Savukārt četri līdz seši mēneši parasti jāatvēl attiecīga Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanai, saskaņošanai un pieņemšanai. Aptuveni divu mēnešu laikā notiek nekustamā īpašuma pārņemšana valsts īpašumā Satiksmes ministrijas valdījumā ar aktu un nekustamā īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Līdz ar to atvasinātai publiskai personai piederošā nekustamā īpašuma pārņemšanas process Rail Baltica projekta vajadzībām, ja zemesgabals sākotnēji bija reģistrēts zemesgrāmatā, vidēji aizņem 18 mēnešus jeb 1,5 gadu. Zemesgrāmatā nereģistrētu zemju pārņemšanas gadījumā process nedaudz atšķiras. Arī šī procesa sākumā vidēji mēnesis ir jāparedz atvasinātas publiskas personas vai valsts institūcijas piekrišanas saņemšanai zemes sadalei un nodošanai projekta īstenošanai. Tad aptuveni viena līdz divu mēnešu laikā notiek kadastra datu aktualizācija. Pēc tam vidēji vienu līdz trīs mēnešu laikā tiek pieņemts atvasinātas publiskas personas lēmums. Līdzīgi kā gadījumā ar zemesgrāmatā reģistrētu pašvaldības zemesgabalu pārņemšanu valsts īpašumā, četri līdz seši mēneši parasti jāparedz Ministru kabineta rīkojuma sagatavošanai, saskaņošanai un pieņemšanai, un vidēji četru līdz piecu mēnešu laikā tiek noslēgts līgums par zemes robežu kadastrālo uzmērīšanu un tiek veikti kadastrālās uzmērīšanas darbi. Uzziņas saņemšana un nostiprinājuma lūguma sagatavošana, nekustamā īpašuma pārņemšana, kā arī zemesgabala reģistrācija zemesgrāmatā aizņem vidēji divus līdz trīs mēnešus. Kopumā atvasinātai publiskai personai piekrītošā nekustamā īpašuma pārņemšanas process Rail Baltica projekta vajadzībām, ja zemesgabals sākotnēji nav bijis reģistrēts zemesgrāmatā, aizņem 18 mēnešus jeb 1,5 gadu. Jāatzīmē, ka gadījumā, ja Rail Baltica projekta vajadzībām par valstij piekrītošu tiek atzīta zeme, kas ieskaitīta rezerves zemes fondā, tad process un tā ilgums ir ļoti līdzīgs tam, kādā tiek pārņemts atvasinātas publiskas personas nekustamais īpašums, ja tas nav bijis reģistrēts zemesgrāmatā. Šī procesa ietvaros Satiksmes ministrija veic saraksti ar pašvaldību, kuras valdījumā atrodas rezerves zemes fonda zemes vienības, noskaidrojot, vai pašvaldībai nav iebildumu. Ja zemes reforma ir pabeigta, tad pašvaldības vēstule ir obligāts priekšnoteikums, lai virzītu jautājumu uz MK, negaidot MK noteikumos noteikto termiņu un procesa stadiju pabeigšanu. Atsevišķos gadījumos projekta īstenošanai iegūstami nekustamie īpašumi saskaņā ar citiem tiesiskiem instrumentiem, piemēram, pārņemot bezmantinieka mantu Satiksmes ministrijas valdījumā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniedzot pieteikumu juridiska fakta konstatēšanai vai ceļot īpašuma prasību tiesā, lūdzot tiesu atzīt uz valsts zemes esošas būves par valstij kā zemes īpašniecei piekrītošām, ko attiecīgi iespējams veikt pēc valsts īpašuma tiesību uz zemi iegūšanas projekta īstenošanai, utt. Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā nepieciešams atsavināt nekustamos īpašumus lielā teritorijā. Ir identificētas 1623 skartās zemes vienības, no tām 1179 pieder privātpersonām, pārējie 444 ir publisku personu īpašumā/rezerves zemes fonda zeme.4 Atsavināšanas process Latvijā tiek veikts kārtās, pirmajā kārtā atsavinot īpašumus, kas nepieciešami Rail Baltica stacijas izbūvei starptautiskajā lidostā "Rīga" un Rīgas Centrālās stacijas pārbūvei - aktivitātēm, kurās jau ir pieejams finansējums būvniecības darbu uzsākšanai. Attiecībā uz Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvdarbu procesu jānorāda, ka 2020. gada novembrī Rīgas Centrālās stacijas mezgla posmā tika uzsākti pirmie Rail Baltica dzelzceļa trases būvdarbi Latvijas teritorijā. Pirmajā būvdarbu posmā paredzēts pabeigt 1) pazemes inženiertīklu, sabiedriskā transporta kontakttīklu un ielu apgaismojuma izbūvi, pārvietošanu un demontāžu, 2) būvdarbu sagatavošanu uz sliežu ceļiem, 3) jaunu kontakttīklu mastu uzstādīšanu, kontakttīklu elektroinstalācijas, gaisa appūšanas sistēmas, elektroapgādes, signalizācijas un tml. sistēmu izbūvi un pārvietošanu, 4) jaunās transformatoru apakšstacijas izbūvi, 5) bumbu patvertnes daļēju nojaukšanu (pazemes tuneļa daļa). 2021. gada pirmajā ceturksnī tika noslēgts līgums par Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā Rīga izbūvi, bet jūnija beigās šajā objektā tika atklāts būvlaukums. Vienlaikus jāatzīst, ka Rail Baltica projekta īstenošanai atbilstoši noteiktajam grafikam pastāv virkne izaicinājumu, tostarp ļoti sarežģītā projektēšanas procesa salāgošana ar nekustamo īpašumu atsavināšanu un būvdarbu uzsākšanu, nodrošinot nepieciešamo būvdarbu secību, atbilstoši dzelzceļa nodošanas ekspluatācijā posmu prioritārajai secībai. Tas, savukārt, rada būtiskus riskus Rail Baltica ieviešanai Latvijas teritorijā, kā arī risku kopējai projekta īstenošanai. Tādēļ ir nepieciešams ievērojami samazināt veicamo procesu soļu skaitu un saīsināt procesa termiņus Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanai (tiesību iegūšanai), projektēšanai un būvniecības uzsākšanai, maksimāli samazinot birokrātisko slogu un iespējamo laika pārtraukuma risku starp projektēšanu un būvdarbiem, jo īpaši gadījumā, ja būvniecībai ir jau piešķirts nepieciešamais ES finansējums. Papildu vēršam uzmanību uz to, ka gatavība uzsākt būvniecības darbus ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem nākamās kārtas finansējuma saņemšanai no ES Savienošanas instrumenta, kur lielākā daļa finansējuma pieejama konkurencē ar pārējām ES valstīm, kas ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda atbalstu un pastāv zināmi ierobežojumi laikā minētā finansējuma piesaistīšanai. Daļa no Rail Baltica projektā konstatētajiem izaicinājumiem Latvijā tiek risināta jau šobrīd, izstrādājot un virzot grozījumus spēkā esošajos normatīvajos aktos: Nr. Nosaukums Autors Stadija Saite Grozījuma attiecināmība uz Rail Baltica projekta īstenošanas izaicinājumiem 1. Rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 24.augusta rīkojumā Nr.468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica"" SM Projekts izsludināts 2021. gada 20. maija Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr. 19, 20.§), VSS-479; pieņemts Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra sēdē. http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40502451 Grozījumi izstrādāti, lai precizētu nacionālā interešu objekta tvērumu. Šobrīd MK rīkojuma Nr. 468 pielikums indikatīvi atspoguļo Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras un ar tās izbūvi saistīto būvju novietojumu Latvijas teritorijā atbilstoši 2016. gadā veiktajām izpētēm un veiktajam ietekmes uz vidi novērtējumam un pielikums neiekļauj visu to Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūru un saistītās būves, kuras būs nepieciešams izbūvēt Rail Baltica ietvaros, lai nodrošinātu dzelzceļa līnijas funkcionēšanu. Ievērojot minēto, paredzēts precizēt šobrīd MK rīkojumā Nr. 468 pielikumā pievienoto kartes attēlu. Vienlaikus jāņem vērā, ka pilnīgi precīzi visu faktiski nacionālo interešu objektam nepieciešamo teritoriju varēs fiksēt, kad būves būs nodotas ekspluatācijā. Tādēļ ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka aktuālā informācija par nacionālo interešu objekta funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju tiks publicēta TAPIS informācijas sistēmā. MK rīkojums Nr. 468 tiek precizēts, izslēdzot daļu, kas noteic, ka Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica nacionālo interešu objekta statuss tiek noteikts atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā saņemtā paredzētās darbības akcepta nosacījumiem un šā rīkojuma pielikumam, kā arī anotācijā skaidrojot, ka dzelzceļa līnijas izbūvei un funkcionēšanai nepieciešamās saistītās infrastruktūras teritorija tiek noteikta, gan ņemot vērā ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, gan veiktās papildus projekta izpētes, gan arī būvprojektu minimālajā sastāvā un būvprojektu. Projektēšanas darbu veikšanas laikā, saņemot pašvaldību tehniskos noteikumus, tika konstatēta nepieciešamība ar grozījumiem MK rīkojumā Nr. 468 skaidrot nacionālo interešu objekta tvērumu, uzsverot, ka tas aptver ne tikai pašu Rail Baltica dzelzceļa līniju, bet arī ar dzelzceļa infrastruktūras izveidi saistītās būves. 2. Likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā" SM Projekts izsludināts 2021. gada 29. aprīļa Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr. 17, 15.§), VSS-395 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40501609 Likumprojekts cita starpā paredz kārtību, kādā pagarināma būvatļauja, ja dzelzceļa infrastruktūras objekts vai tā kārta nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā. 3. Likumprojekts "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā" TM 2021. gada 13. augustā likumprojekts iesniegts Saeimā (likumprojekta Nr. 1135/Lp13 https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf /0/F89535CAD73420B4C225873000235386?OpenDocument Tieslietu ministrijas izstrādātajā likumprojektā par grozījumiem Atsavināšanas likumā ir iestrādāti grozījumi: 1) lai noteiktu nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksājamu paaugstinātu atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma atsavināšanu , ja nekustamais īpašums, kas tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, ir šā nekustamā īpašuma īpašniekam vienīgā piederošā dzīvojamā telpa, kurā viņš paziņojuma nosūtīšanas dienā dzīvo; 2) lai risinātu problemātiku saistībā ar zemesgrāmatā neierakstīto nekustamo īpašumu atsavināšanu; 3) lai noteiktu nekustamā īpašuma atsavināšana kārtību gadījumos, kad nekustamā īpašuma īpašnieks ir miris un mantojuma masai ir vai nav noteikts aizgādnis. 4. Likumprojekts "Grozījumi zemes pārvaldības likumā" VARAM TM priekšlikums, iekļaušanai likumprojektā "Grozījumi zemes pārvaldības likumā" (VSS-215) http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40499372 Lai risinātu problēmsituācijas, kad zemes vienības ir nepieciešamas valstij valsts pārvaldes funkcijas veikšanai, bet zemes vienība saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17. panta sesto daļu piekrīt pašvaldībai un pašvaldība vēl nav ierakstījusi zemes vienību zemesgrāmatā, likumprojekts paredz papildināt Zemes pārvaldības likuma 17. pantu ar jaunu piekto prim daļu, paredzot divus izņēmuma gadījumus, kad ministrijai ir iespēja sagatavot Ministra kabineta rīkojuma projektu par zemes piekritību valstij. Proti: a. ja ministrija izvērtētajā sarakstā zemes vienību atzīmējusi kā valstij piekritīgu zemi, bet pašvaldība savu izvēli uz attiecīgo zemes vienību nav izdarījusi, turklāt valsts konstatējusi, ka zeme ir nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai vai ka zeme ir tāda zeme uz kuru valstij atbilstoši normatīvajiem aktiem būtu pirmpirkuma tiesības; b. ja izvērtētajā zemes sarakstā ne ministrija, ne pašvaldība zemes vienības piekritības izvēli nav izdarījušas, tomēr ministrija konstatējusi, ka zemes vienība nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai vai ka zeme ir tāda zeme uz kuru valstij atbilstoši normatīvajiem aktiem būtu pirmpirkuma tiesības. Būtiski, ka abos gadījumos ministrijai būs saņemams pašvaldības izsniegts dokuments - izziņas, vēstules vai lēmuma formā par saskaņojumu zemes piekritības noteikšanai valstij vai apliecinājums strīda par zemes piekritību valsti neesamību.  5. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" TM Projekts izsludināts 2021. gada 17. jūnija Valsts sekretāru sanāksmē (Prot. Nr. 24, 26.§),VSS-574 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40503918 Likumprojekts paredz papildināt 14. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "Ēkas (būves) vai augļu dārzi (koki), kas ir bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta, piekrīt pašvaldībai, ja ēkas (būves) vai augļu dārzs (koki) ir patstāvīgs īpašuma objekts un tās uzceltas vai tie uzstādīti uz zemes, kas piekrīt vai pieder pašvaldībai. Zemes gabals, kas ir bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta, piekrīt pašvaldībai, ja uz tā ir pašvaldībai piederošas vai piekrītošas ēkas (būves) vai augļu dārzs (koki), kas ir patstāvīgs īpašuma objekts." 6. "Grozījumi Civillikumā" TM Projekts izsludināts 2021. gada 17. jūnija Valsts sekretāru sanāksmē (Prot. Nr. 24,25.§) VSS-573 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40503917 Likumprojekta mērķis ir precizēt Civillikuma normas par bezmantinieku mantu (416. un 417. pants) un bezīpašnieka lietu (930. pants), lai: 1) skaidri nodalītu, ka manta, kas paliek pēc fiziskas personas nāves, var kļūt par bezmantinieku, bet manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās - par bezīpašnieka lietu; 2) noteiktu, ka Ministru kabineta noteiktos gadījumos bezmantinieku manta un bezīpašnieka lieta piekrīt pašvaldībai; 3) pilnveidotu mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru tiesības saņemt apmierinājumu par savu prasījumu. 7. Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 530 "Dzelzceļa būvnoteikumi"" EM Projekts izsludināts 2021. gada 8. jūlija Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr. 26, 7.§), VSS-640 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40505109 Noteikumu projekts cita starpā paredz kārtību, kādā pagarināms maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš, ja dzelzceļa infrastruktūras objekts vai tā kārta nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā. Projektēšanas gaitā un būvdarbu sagatavošanas procesā ir konstatēti arī citi ar normatīvo regulējumu saistīti risināmie jautājumi, kas var būtiski kavēt Rail Baltica projekta īstenošanu, piemēram, Rail Baltica projekta neizbēgama saskare ar kultūrvēsturiskā vai dabas mantojuma objektiem. Tādēļ Satiksmes ministrija ir sagatavojusi šo Ziņojumu, lai informētu par būtiskākajiem šķēršļiem, kas palēnina Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamo nekustamo īpašumu atsavināšanu, infrastruktūras projektēšanu un būvniecības uzsākšanu, un, lai piedāvātu iespējamo risinājumu identificēto problēmu atrisināšanai, rosina pilnveidot normatīvo regulējumu. Aktuālās problēmas, kuras varētu risināt tiesiskā regulējuma līmenī Satiksmes ministrija sadarbībā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" (turpmāk - EDzL) un RB Rail AS (turpmāk - RBR) ir apkopojusi šobrīd aktuālos problēmjautājumus, kuru atrisināšanas gadījumā būtu iespējams panākt Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanu atbilstoši saspringtajam projekta ieviešanas laika grafikam. Zemāk uzskaitītie problēmjautājumi netika identificēti agrākajās projekta stadijās, tāpēc šos projekta īstenošanas šķēršļus nebija iespējams novērst projekta plānošanas laikā. 1. Jāatrod līdzsvars starp kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību un sabiedrības interešu nodrošināšanu - nacionālo interešu objekta infrastruktūras būvniecību Rail Baltica dzelzceļa līnijas projektēšanas posma ietvaros atbilstoši projektētāju veiktajai izpētei ir konstatēti vairāki nekustamie kultūras pieminekļi, kuri varētu tikt skarti Rail Baltica dzelzceļa trases būvdarbu laikā (pēc šī brīža aprēķiniem tādi trīs, taču, ņemot vērā, ka joprojām notiek trases projektēšanas, šis skaitlis var mainīties). Saskaņā ar 2016. gadā veikto Ietekmes uz vides novērtējumu, kā arī projektēšanas ietvaros veiktām izpētēm ir paredzams, ka būvdarbu veikšana noteikto kultūras pieminekļa tuvumā varētu radīt veselības un drošības apdraudējumu. Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūves procesā identificēto nekustamo kultūras pieminekļu skārums varētu būt ievērojams, un paredzams, ka to atrašanās esošajā vietā un tehniskais stāvoklis nav savietojams ar plānotā dzelzceļa izbūvi. Izpēte liecina, ka nav piemeklējama tāda pārbūves metode, kas ļautu attiecīgās būves saglabāt neskartas, kā arī saglabāt to esošās struktūras ekspluatāciju pēc pārbūves. Šobrīd spēkā esošais regulējums - likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"5 (turpmāk - Pieminekļu likums) 3. pants - nosaka, ka kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt, un, ka nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Kultūras ministrijas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - NKMP) atļauju. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība. Pieminekļu likumā šobrīd ir paredzēts tikai viens gadījums, kad kultūras piemineklis var tikt izslēgts no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, kas ir noteikts Pieminekļu likuma 15. pantā - ja objekts ir pilnībā zaudējis kultūras pieminekļa vērtību. Citi gadījumi likumā nav paredzēti. Šobrīd Rail Baltica dzelzceļa trases koridorā identificētie nekustamie kultūras pieminekļi ir ekspluatācijai atbilstošā stāvoklī. Tādējādi nav konstatējama Pieminekļu likumā paredzētā situācija to izslēgšanai no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Savukārt saskaņā ar RBR pasūtīto izpēti to pārvietošana nav praktiski īstenojama, līdz ar to nevar tikt izskatīta kā risinājums Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izveidei. Šajā gadījumā, ņemot vērā kultūras pieminekļa raksturu, nav arī iespējama kultūras pieminekļu pārveidošana vai to oriģinālo daļu aizstāšana. Tādējādi tiesiskajā regulējumā nepieciešams noteikt gadījumus, kuros no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta varētu izslēgt objektus, kurus nav iespējams ne neaizskart, ne arī pārvietot, lai realizētu nacionālā interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvniecību. 2. Jāatrod līdzsvars starp aizsargājamo koku nociršanu un sabiedrības interešu nodrošināšanu - nacionālo interešu objekta īstenošanu Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"6 (turpmāk - MK noteikumi Nr. 264) 46., 48. un 52. punkts noteic gadījumus, kādos var nocirst (novākt) aizsargājamos kokus, bīstamos kokus un alejas kokus. Katrā no šiem gadījumiem ir nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Gandrīz visos Rail Baltica dzelzceļa trases projektēšanas posmos ir nepieciešams nocirst vairākus aizsargājamos kokus, lai varētu izbūvēt Rail Baltica infrastruktūru atbilstoši Rail Baltica projektam izvirzītajām tehniskajām prasībām. Šobrīd nepastāv cits tiesiskais pamats, kā tikai iepriekš minētās MK noteikumu Nr. 264 normas, kas ļautu Dabas aizsardzības pārvaldei saskaņot aizsargājamo koku ciršanu, pat ja tas ir nepieciešams nacionālā interešu objekta būvniecībai. Izvērtējot paredzētajā Rail Baltica trasē identificētos aizsargājamos kokus un to stāvokli, ir secināts, ka lielākajā daļā gadījumu, kad būs nepieciešams nocirst kādu aizsargājamu koku, lai veiktu Rail Baltica dzelzceļa trases būvniecību, neizpildās kāds no MK noteikumu Nr. 264 priekšnoteikumiem, kas ļautu Dabas aizsardzības pārvaldei saskaņot šo koku nociršanu.7 Tādēļ Satiksmes ministrija rosina paredzēt iespēju Dabas aizsardzības pārvaldei saskaņot attiecīgo koku nociršanu gadījumā, ja tas ir nepieciešams nacionālā interešu objekta realizācijai. 3. Tehnisko noteikumu nesamērīgās prasības Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvprojektēšanas sagatavošanai nepieciešamie tehniskie noteikumi ir jāsaņem katrā pašvaldībā, kuras teritorijā ir paredzēta infrastruktūras būvniecība gan no pašvaldības iestādēm, gan ārējo inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta pirmo daļu8, ierosinot būvniecību, jāiesniedz būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamo informāciju un dokumentus būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu. Būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus, kā arī saskaņojumus vai atļaujas valsts un pašvaldību institūcijas un ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji izdod būvniecības informācijas sistēmā. Daļā pašvaldību šādi tehniskie noteikumi jau ir izdoti un atsevišķos gadījumos Rail Baltica projekta koordinatora, RBR un īstenotājas, Satiksmes ministrijas ieskatā tehniskajos noteikumos ir iekļautas nesamērīgas prasības, kuras nav tieši saistītas un nepieciešamas Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai, bet gan paredz esošās situācijas būtisku uzlabošanu, piemēram, papildu tilta vai autoceļa izbūve vai ar dzelzceļa trasi nesaistīta apvedceļa būvniecība. Šādas prasības nav tiesiski iespējams finansēt no Rail Baltica projekta finanšu līdzekļiem un šādas izmaksas tiktu atzītas par neattiecināmām jeb tādām, kuras jāfinansē no citiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar Eiropas Savienošanas instrumenta finansējumu. Turklāt būves, kuru izveidi paredz atsevišķi pašvaldību iestāžu izdotie tehniskie noteikumi, nav funkcionāli saistītas ar Rail Baltica nacionālo interešu objekta izveidi, un nacionālo interešu objekta īstenošana nepamato šo būvju nepieciešamību. Faktiski var secināt, ka atsevišķos gadījumos tehnisko noteikumu mērķis ir citu vajadzību risināšana un apmierināšana, izmantojot Rail Baltica projekta publiskos līdzekļus un situāciju, ka Rail Baltica izveides ietvaros tiks veikti apjomīgi būvdarbi. Tādejādi tie pārsniedz prasības, kuru izpilde ir nepieciešama, lai nodrošinātu Rail Baltica projekta īstenošanu attiecīgajā teritorijā. Šobrīd RBR kā tehnisko noteikumu saņēmējs ir apstrīdējis jau divu pašvaldību institūcijās atsevišķas strīdīgas tehnisko noteikumu prasības. Tomēr gadījumā, ja apstrīdēšanas stadijā apstrīdētās tehnisko noteikumu prasības netiks izslēgtas vai mainītas, RBR atbilstoši Administratīva procesa likumā noteiktajai kārtībā būs spiesta vērsties administratīvajā tiesā. Šādas tiesvedības ilgums varētu būt vairāki gadi, kuru laikā nevar tikt akceptēts būvprojekts un nevarēs tikt veikta Rail Baltica trases izbūve attiecīgo pašvaldību teritorijās. Ņemot vērā tehnisko noteikumu izdošanas tiesiskā regulējuma vispārīgo raksturu, nav izslēgts, ka arī citos tehniskajos noteikumos var tikt ietvertas nesamērīgas prasības. Papildus jāņem vērā, ka minētais attiecībā uz apstrīdēšanas problemātiku nav attiecināms uz Valsts vides dienesta izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumiem Nr. 30 "Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumu paredzētājai darbībai", kas, ievērojot, ka apstrīdēšana tehniskajiem noteikumiem ir noteikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra direktīvas 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu un Konvencijas par pieejamu informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesās saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija) prasībām, nav apstrīdami un uz tiem nav iespējams noteikt citādāku kārtību, noregulējot to ar speciālo likumu. 4. Garāks topogrāfiskā plāna derīguma termiņš Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumu Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi"9 (turpmāk - MK noteikumi Nr. 281) 81. punkts noteic, ka topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir viens gads vai arī ne ilgāks par diviem gadiem, ja pašvaldība ir noteikusi garāku termiņu. Īstenojot Rail Baltica projektu, ir konstatēts, ka šobrīd normatīvo aktu līmenī noteiktie topogrāfiskā plāna un tehnisko noteikumu derīguma termiņi ir par īsu tik vērienīga, resursu ietilpīga un laikietilpīga projekta īstenošanai. Proti, pat dzelzceļa infrastruktūras projektēšanas darbi aizņem vairāk kā gadu un vēl vairāk laika aizņems būvdarbi. Līdz ar to šos dokumentus nākas pieprasīt no jauna, tādējādi radot lieku administratīvo slodzi un papildus izmaksas. Tādēļ Satiksmes ministrija rosina paredzēt garāku topogrāfiskā plāna derīguma termiņu, ja tas ir nepieciešams nacionālā interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras realizācijai. 5. Maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšana Maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš izriet no Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk - Vispārīgie būvnoteikumi) 80. punkta, kas nosaka, ka maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, - pieci gadi, pārējām būvēm - astoņi gadi. Dzelzceļa inženierbūves, pamatojoties uz Vispārīgo būvnoteikumu 1. pielikuma 2. punktu "Inženierbūvju iedalījums grupās", tiek iedalītas trīs grupās, kur kā trešās grupas inženierbūve noteikts publiskās lietošanas dzelzceļš, tilts (arī viadukts un ceļu pārvads), kā arī tunelis. Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 530 "Dzelzceļa būvnoteikumi" 5.4. apakšpunktam, likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"4. pantam un šā likuma 1. pielikuma "Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams" 9. punktam attiecībā uz jauna dzelzceļa līniju būvniecību, ja to garums ir 10 kilometru un vairāk, ierosinot būvniecību, būvniecības ierosinātājs iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā arī ietekmes uz vidi novērtējumu. Ņemot vērā Rail Baltica projekta vērienīgumu, kā ietvaros jaunbūvējamās Rail Baltica dzelzceļa līnijas kopgarums plānots 265 km, vairākkārt pārsniedzot 10 kilometru garumu, un ar projekta risinājumiem aptvertās Latvijas teritorijas apjomu, ir skaidrs, ka projekta ieviešanas gaitā maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums vairākām būvatļaujām pārsniegs piecus gadus. Jau šobrīd ir zināmi riski, ka Rail Baltica projekta īstenošanai izsniegtās būvatļaujas netiks īstenotas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā. Tā, piemēram, Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksa būvniecības projekta ietvaros vairākām būvatļaujām šobrīd vēlākais būvdarbu veikšanas termiņš līdz būves nodošanai ekspluatācijā saskaņā ar izdoto būvatļauju un spēkā esošo normatīvo aktu nosacījumiem noslēdzas 2026. gada rudenī. Arī indikatīvais laiks Torņakalna projekta būvniecībai saskaņā ar būvnieka aplēsēm ir seši gadi, pārsniedzot Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 80.1. apakšpunktā noteikto termiņu. Līdz ar ko nepieciešams rast risinājumu, lai Rail Baltica projekta maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums būtu garāks par pieciem gadiem bez nepieciešamības atkārtoti veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Satiksmes ministrijas ieskatā sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums kā nosacījums termiņa pagarināšanai jebkādu faktisko vai tiesisko apstākļu izmaiņu gadījumā nebūtu automātiski piemērojams Rail Baltica projektam, īpaši ņemot vērā, ka sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums laika ziņā ietekmēs maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, kas ir tieši saistīts ar finansējuma piešķiršanu un finansēšanas līgumos noteiktajiem termiņiem, tādējādi radot papildu riskus Rail Baltica projekta īstenošanai. Ņemot vērā Rail Baltica projekta nozīmību un tā atkarību no piešķirtā finansējuma apjoma un grafika, maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanas iespēja paredzama bez papildu administratīvā sloga un attiecīgi izmaksām. 6. Problemātika saistībā ar zemes vienību piekritību valstij Likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2. un 4.1 pants neparedz iespēju atzīt par valstij piekrītošām rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes vienības, kuras ir lietderīgi saskaņā ar Atsavināšanas likuma 26. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu izmantot kā kompensācijas veidu, attiecīgi samazinot izmaksājamo finanšu līdzekļu apmēru. Vienlaikus ir konstatēts, ka likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2. panta trešā daļa neparedz iespēju par valstij piekrītošu atzīt Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo zemi, kura 1940. gada 21. jūlijā piederēja pašvaldībām, ja vien uz šīs zemes neatrodas normā minētās piederības būves. Ņemot vērā to, ka jārod risinājumi minēto zemes vienību piekritībai valstij, nepieciešams paredzēt speciālo normu, kas paredz tiesības atzīt par valstij piekrītošām Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās zemes vienības, neatkarīgi no to vēsturiskās piederības, vienlaikus rodot risinājumu, kas noteiktu, ka rezerves zemes fonda zemes vienības var tikt izmantotas kā kompensācija sabiedrības vajadzībām nepieciešamā īpašuma atsavināšanas gadījumā. 7. Būvniecībai nepieciešamo bezmantinieka nekustamo īpašumu nepieciešams nodot Satiksmes ministrijas valdījumā Ne visos gadījumos Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma iegūšanai būtu lietderīgi veikt atsavināšanas procedūru, jo īpaši, ja iegūtā informācija par nekustamo īpašumu liecina, ka attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts uz mirušas personas vārda un ir bezmantinieka manta, jo attiecīgajai personai nav mantinieku, vai arī tie neplāno pieteikties un tādēļ attiecīgais nekustamais īpašums visticamāk tiktu atzīts par bezmantinieka mantu, kas piekrīt valstij. Notariāta likuma10 294. pants paredz, ka izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt mantinieks, persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūts, pēcmantinieks), testamenta izpildītājs, mantojuma aizgādnis un personas, kas pieteikušas pretenzijas uz mantojumu kā legatāri vai kreditori. Lai atvieglotu šāda nekustamā īpašuma nonākšanu Satiksmes ministrijas valdījumā Rail Baltica projekta īstenošanai, nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kas ļautu bezmantinieka nekustamo īpašumu nodot valstij, vienlaikus paredzot tiesības ierosināt izsludināt mantojuma atklāšanos arī institūcijai, kuras kompetencē ir nacionālā interešu objekta būvniecība nekustamajā īpašumā, un attiecīgi pārņemt to institūcijas valdījumā, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu nodrošināšanai - nacionālo interešu projektu īstenošanai - un nav pieteiktas kreditoru prasības. 8. Rīcība ar atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem, kuros dažādu iemeslu dēļ vēl nav iespējams uzsākt būvdarbus Iepriekš Ziņojumā ir norādīti vidējie sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas termiņi, atspoguļojot dažādus faktorus, kas var ietekmēt atsavināšanas ilgumu. Paredzams, ka daļā gadījumu Rail Baltica projektam nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšana var ieilgt, aizkavējot būvdarbu uzsākšanu attiecīgajā zemesgabalā, taču atsevišķos gadījumos var veidoties situācija, ka kāds projektam nepieciešamais nekustamais īpašums jau ir atsavināts, taču dažādu iemeslu dēļ (piemēram, finansējuma nepietiekamība, dažādu ar vides tiesību jautājumiem saistītu procedūru veikšanas nepieciešamība, tehnisko noteikumu saskaņošanas problemātika, tehnisko risinājumu precizēšana u.c.) tuvākajā laikā tajā nav iespējams uzsākt būvdarbus. Gadījumos, kad Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešamajā nekustamajā īpašumā uzreiz pēc tā atsavināšana nebūs iespējama būvdarbu uzsākšana, Satiksmes ministrijai būs jānodrošina attiecīgo nekustamo īpašumu apsaimniekošana. Vienlaikus var prognozēt, ka daļā aprakstīto gadījumu bijušais atsavinātā nekustamā īpašuma īpašnieks labprāt turpinātu izmantot viņam atsavināto nekustamo īpašumu arī pēc atsavināšanas pabeigšanas. Tādēļ jāizvērtē iespēja noteikt, ka gadījumos, kad tas netraucē Rail Baltica projekta īstenošanai (ja nekustamajā īpašumā tuvākajā laikā nav iespējams veikt būvdarbus), attiecīgā atsavinātā nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam var atļaut turpināt izmantot viņam atsavināto nekustamo īpašumu. Vienlaikus jāņem vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. panta pirmā daļa, kas noteic, ka publiskas personas mantu aizliegts nodot privātpersonai vai kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā. Minētā panta otrās daļas 6. punkts paredz, ka šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts publiskas personas mantu nodot bezatlīdzības lietošanā. Savukārt minētā panta trešā prim daļa paredz, ka tiesību subjekts, kuram manta nodota bezatlīdzības lietošanā, nodrošina attiecīgās mantas uzturēšanu, kā arī sedz ar to saistītos izdevumus. Izstrādājot risinājumu aprakstītajai problēmai, būs jāņem vērā arī potenciālais komercdarbības atbalsta sniegšanas risku, ja nekustamais īpašums tiktu izmantots saimnieciskās darbības veikšanai. Līdz ar to gadījumā, ja publiskai personai piederošs nekustamais īpašums tiek nodots bezatlīdzības lietošanā privātpersonai, kas to izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, ir jānodrošina komercdarbības atbalsta kontroles normu piemērošana. 9. Problemātika ar kopīpašniekiem piederošajiem atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem Ir konstatēts, ka gadījumā, kad Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešama daļa no nekustamā īpašuma, kas ir kopīpašumā, un tā sadalei un atsavināšanai nepiekrīt kāds no kopīpašniekiem, ir jāīsteno piespiedu atsavināšanas process par visu nekustamo īpašumu, jo pirms darījumu noslēgšanas ar personām, kas piekrīt un labprāt līgumu slēgtu, nav iespējams pabeigt mērniecības darbus un zemes sadali reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā. Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" (turpmāk - Uzmērīšanas noteikumi) 4. punkts noteic, ka zemes kadastrālo uzmērīšanu ierosina Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. pantā minētā persona: tostarp valsts institūcija, ja likumā par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām uzlikts pienākums atsavinātos nekustamos īpašumus ierakstīt zemesgrāmatā. Uzmērīšanas noteikumu 45. punkts noteic, ka, ja kopīpašuma gadījumā uz zemes kadastrālo uzmērīšanu neierodas vismaz viens ierosinātājs, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus neveic. Taču praksē ir novērots, ka, ja kadastrālā uzmērīšana veicama sabiedrības vajadzībām nepieciešamā īpašuma atsavināšanas procesa ietvaros, privātpersonas nav motivētas iesaistīties procesā, tāpēc nereti neierodas uz kadastrālās uzmērīšanas darbiem. Vienlaikus nepieciešams risinājums situācijās, kurās pastāv robežu strīds, un Uzmērīšanas noteikumi paredz, ka strīds risināms civiltiesiskajā kārtībā (Uzmērīšanas noteikumu 76., 89., 101., 114., 122. punkts). Robežu strīds līdz tā atrisināšanai civiltiesiskajā kārtībā ir šķērslis pabeigt atsavināšanas procesu gan labprātīgā, gan piespiedu kārtībā. Ņemot vērā Rail Baltica projekta īstenošanas ierobežotos termiņus, nav pieļaujama atsavināšanas procesa pabeigšanas aizkavēšanās par vairākiem gadiem līdz robežu strīds tiktu atrisināts civiltiesiskā kārtībā, līdz ar to būtu jāizvērtē iespēja noteikt atšķirīgu risinājumu šādu zemesgabalu atsavināšanas iespējamības nodrošināšanai Rail Baltica projekta vajadzībām. 10. Nepieciešamība salāgot projektēšanas un nekustamā īpašuma atsavināšanas pabeigšanu ar būvdarbu uzsākšanu Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku un būves īpašnieku gadījumā, kad būvniecība paredzēta esošā būvē, vai zemes gabala īpašnieks ir informēts gadījumā, kad to prasa normatīvie akti, bet šī likuma 15. panta otrā daļa paredz, ka speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos būvatļauju inženierbūves būvniecībai izdod pirms šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto prasību izpildes un iekļauj attiecīgās prasības būvatļaujas projektēšanas nosacījumos, proti, būvniecības iecere var būt nesaskaņota ar zemes gabala īpašnieku un būves īpašnieku gadījumā, kad būvniecība paredzēta esošā būvē, bet šo saskaņojuma nepieciešamību iekļauj būvatļaujas projektēšanas nosacījumos. Vispārīgo būvnoteikumu 3.1. apakšpunkts nosaka, ka būvniecību var ierosināt zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, - tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs) vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt. Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 530 "Dzelzceļa būvnoteikumi" 4. punkts nosaka, ka dzelzceļa infrastruktūras objekta būvniecību var ierosināt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, - tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais lietotājs), lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt, vai to pilnvarota persona (projekta vadītājs). Šo noteikumu 5.3. apakšpunkts paredz izņēmumu, ka būvniecības ieceres saskaņošana nav obligāta otrās un trešās inženierbūvju grupas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecībai, savukārt 16. punktā noteikts, ka būvatļaujā ietver projektēšanas nosacījumus - ja tiek paredzēta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta būvniecība zemes gabala īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības un apbūves tiesības apliecinoši dokumenti. Atsavināšanas likuma 8. pants, regulējot sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību, noteic, ka pēc tam, kad Ministru kabinets vai pašvaldība pieņēmusi konceptuālu lēmumu par sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama projekta īstenošanu, institūcija uzsāk attiecīgā projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu apzināšanu un nosaka atlīdzību par atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem, un pēc minētā konceptuālā lēmuma pieņemšanas institūcijai ir tostarp tiesības bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas veikt projektēšanas sagatavošanas un projektēšanas darbus, par būvju projektēšanas uzsākšanu informējot nekustamā īpašuma īpašnieku, nosūtot viņam paziņojumu. No šī likuma anotācijas izriet, ka paralēli var īstenot ne tikai zemes ierīcības projektus, bet arī uzsākt projektēšanas darbus. Līdz ar to, ja ir pieņemts konceptuāls lēmums par projekta īstenošanu, var ierosināt būvniecību un uzsākt projektēšanas darbus, kurus, ievērojot Vispārīgo būvnoteikumu 77. punktu, var veikt piecus gadus. Vienlaikus jāatzīmē, ka institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, nevarēs atzīmēt būvatļaujā projektēšanas nosacījumus kā izpildītus (saskaņot būvprojektu), ja līdz tam brīdim nebūs veikta visu skarto zemes un būvju atsavināšana. Rail Baltica projekta gadījumā faktiskais būvniecības ierosinātājs ir valsts jeb Satiksmes ministrija kā nacionālo interešu objekta īstenotājs, kura vārdā tiek iesniegts pieteikums būvatļaujas izdošanai, lai varētu tikt uzsākta un veikta būvprojekta izstrāde. Kopumā, nepiemērojot Civillikuma 1129.1 pantā paredzētais apbūves tiesību institūtu, atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam, Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvdarbus katrā konkrētajā zemes gabalā pamatā ir iespējams uzsākt tad, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir atsavināts un īpašuma tiesības ir pārgājušas Satiksmes ministrijai. Taču, ņemot vērā lielo projekta būvdarbu apjomu un plašo ģeogrāfisko noklājumu, jāvērtē, vai būvprojektu izstrāde, nekustamo īpašumu atsavināšana un būvdarbu veikšana daļā gadījumu būtu veicama paralēli, tādejādi paātrinot Rail Baltica projekta īstenošanu. Tā kā sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas ilgums var ievērojami atšķirties no gadījuma uz gadījumu, rodas sarežģījumi saplānot būvdarbus, kas aptvertu iespējami lielu teritoriju un skaitu savienotu zemes vienību. Tas samazina iespēju paļauties uz sākotnēji plānotajiem būvniecības termiņiem, kurus ietekmē faktori, kurus Satiksmes ministrija nevar pilnībā ietekmēt. Ņemot vērā projektēšanas gaitu un prognozēto nepieciešamo laiku atsavināšanas/ būvdarbu veikšanai nepieciešamo tiesību iegūšanai, var veidoties laika pārtraukums starp projektēšanas darbu pabeigšanu un būvdarbu uzsākšanu, kas, atkarībā no nekustamā īpašuma atrašanās vietas, finansējuma pieejamības būvdarbu veikšanai un būvdarbu stratēģijas, var būt 6-18 mēneši. Satiksmes ministrijas ieskatā šāds pārtraukums ir nevēlams un ir pēc iespējas jāsamazina, tādēļ ir būtiski rast veidu, kā Latvijā Rail Baltica projekta ieviešanai uzlabot šo saistīto procesu norisi un savstar …