Lokālplānojums Līvānu novada teritorijas plānojuma 2012.–2024. gadam grozījumiem - Līvānu pilsētas centra teritorijai. Teritorijas izmantošanas un apb

Lokālplānojums Līvānu novada teritorijas plānojuma 2012.–2024. gadam grozījumiem - Līvānu pilsētas centra teritorijai. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Līvānu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 3 2023. gada 27. aprīlī Lokālplānojums Līvānu novada teritorijas plānojuma 2012.-2024. gadam grozījumiem - Līvānu pilsētas centra teritorijai. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa APSTIPRINĀTS ar Līvānu novada pašvaldības domes 2023. gada 27. aprīļa sēdes prot. Nr. 5, lēmumu Nr. 5-13 Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. pantu Saistošie noteikumi nosaka Līvānu pilsētas centra teritorijai teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (1. pielikums) un funkcionālo zonējumu - grafisko daļu (2. pielikums). Līvānu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Vaivods 1. pielikums Līvānu novada pašvaldības domes 2023. gada 27. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 3 Līvānu novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90000065595 Rīgas iela 77, Līvāni, Līvānu nov., LV-5316 pasts@livani.lv http://www.livani.lv Lokālplānojums Līvānu novada teritorijas plānojuma 2012.-2024. gadam grozījumiem - Līvānu pilsētas centra teritorijai Redakcija 3.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1.2. Definīcijas 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 2.3. Zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana 2.4. Piekļūšanas noteikumi 2.5. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.3. Prasības apbūvei 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.4. Publiskās apbūves teritorija 4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.10. Mežu teritorija 4.11. Lauksaimniecības teritorija 4.12. Ūdeņu teritorija 5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.5. Ainaviski vērtīga teritorija 5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija 5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 5.8. Degradēta teritorija 6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība 6.1. Prasības detālplānojumiem 6.2. Piespiedu nojaukšana un teritoriju sakārtošana 7. Citi nosacījumi/prasības Pielikumi 1. pielikums. Apbūves rādītāji 2. pielikums. Redzamības brīvlauki 3. pielikums. Vēsturiskā apbūve 1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS 1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA 1. Šie noteikumi nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi" norādītajā "Lokālplānojuma Līvānu novada teritorijas plānojuma 2012.-2024. gadam grozījumiem - Līvānu pilsētas centra teritorijai" (turpmāk - lokālplānojums) teritorijā. 2. Funkcionālo zonu robežas ir noteiktas galvenokārt pa ielu sarkanajām līnijām un zemes vienību kadastra robežām vai dabiskām robežām (grāvi, upi u.tml.). Kartēs noteikto funkcionālo zonu un aizsargjoslu robežu precizējumi lielākā mēroga noteiktībā nav lokālplānojuma grozījumi. 3. Spēkā esoša detālplānojuma teritorijā primāri ievēro detālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumus. 4. Mainoties zemes vai būves kadastra apzīmējumam, zemes vienību sadalot, apvienojot vai citādi pārveidojot, vai mainoties adresācijai, lokālplānojumā noteiktās prasības un īpašos noteikumus, ja tādi ir, piemēro arī jaunajā situācijā. 1.2. DEFINĪCIJAS 5. Vēsturiskā apbūve - vēsturisko būvju kopums vai atsevišķa dzīvojamā, sabiedriska vai darījumu rakstura ēka, kas ir vecāka par 50 gadiem, kurai laika gaitā sākotnējā veidolā ir saglabājusies lielākā ēkas daļa, tostarp fasāde, logi, arhitektoniskie elementi. Vēsturisko apbūvi nosaka atbilstoši Līvānu novada teritorijas plānojuma Paskaidrojuma raksta 11.2.nodaļas Kultūrvēsturiski objekti un teritorijas (37.tabula) un 11.3.nodaļai, un tā ir iekļauta šo noteikumu 3.pielikumā. Vēsturiskā apbūve. 2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI 2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA 6. Visā teritorijā zemes vienības atļauts apbūvēt un izmantot atbilstoši funkcionālajā zonā un teritorijā ar īpašiem noteikumiem noteiktajiem atļautajiem galvenās izmantošanas un papildizmantošanas veidiem. 7. Ja 4.nodaļā nav norādīts īpaši, visās teritorijās ir atļauta izmantošana saskaņā ar Vispārīgajiem apbūves noteikumiem. 2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA 8. Visā lokālplānojuma teritorijā aizliegts: 8.1. ierīkot atkritumu izgāztuves, 8.2. vākt un uzkrāt atkritumus, nolietotu tehniku, metāllūžņus un būvgružus, izņemot atbilstoši normatīvo aktu prasībām īpaši ierīkotas vai izbūvētās vietās (laukumos, novietnēs u.tml.), 8.3. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņus, 8.4. izmantot kā būves transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas, kuģu korpusus vai to daļas, treilerus, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja risinājums ir saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. 2.3. ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA UN ROBEŽU PĀRKĀRTOŠANA 9. Nav pieļaujama zemes vienības sadalīšana, ja rezultātā jebkura no jaunveidojamām zemes vienībām būs mazāka par funkcionālajā zonā noteikto minimālo platību, izņemot Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktajos gadījumos, vai jebkurai no jaunveidojamām zemes vienībām būs funkcionālajā zonā atļautajai apbūvei neatbilstoša konfigurācija. 10. Jaunveidojamās zemes vienības minimālās platības rādītāja samazināšana pieļaujama detālplānojumu izstrādes vai zemes ierīcības projektā precizējot zemes vienības robežas pa dabiskām robežām un respektējot esošu apbūvi, bet ne vairāk kā par 5%. 11. Jaunu zemes vienību atļauts izveidot, ja zemes vienība robežojas ar izbūvētu vai būvprojektā vai plānošanas dokumentā paredzētu ielu un ja pievienojumu ielai iespējams nodrošināt ne tuvāk kā 30 metrus no krustojuma. 12. Ja jaunu būvju būvniecībā vai esošo būvju pārbūvē rodas šaubas par šajos noteikumos noteikto zemes vienību veidošanas un apbūves parametru piemērošanu, pirmkārt, nodrošina ugunsdrošības noteikumu ievērošanu. 2.4. PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI 13. Jebkurai zemes vienībai nodrošina piebraukšanu no ielas, izņēmuma kārtā - no normatīvo aktu kārtībā nodibināta ceļa servitūta, kas reģistrēts visu iesaistīto nekustamo īpašumu Zemesgrāmatas nodalījumos. 14. Stūra zemes vienībās piekļūšanu veido pie zemākās kategorijas ielas. 15. Zemes vienībās ir jānodrošina operatīvo un apkalpes dienestu autotransporta piekļūšana ēkām un citām būvēm tās zemes vienības robežās, kurā atrodas būve. 16. Publiskajiem ūdeņiem nodrošina piebraucamo ceļu no ielas vai piekļūšanu (gājēju taka, velosipēdu ceļš) no valsts un pašvaldības zemes vienības. 2.5. AIZSARGJOSLAS UN CITI TERITORIJAS IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI 17. Lokālplānojuma teritorijā spēkā esošās aizsargjoslas, tostarp sarkanās līnijas, ir parādītas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi" saskaņā ar valsts un pašvaldību iestāžu, kas ir šo datu turētāji, informāciju un atbilstoši mēroga noteiktībai 1:2000. 18. Aizsargjoslu teritorijās ievēro Aizsargjoslu likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktos teritorijas izmantošanas aprobežojumus. 3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI 3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI 3.1.1. Vispārīgas prasības transporta infrastruktūras plānošanai 19. Veidojot jaunas apbūves teritorijas, lokālplānojumā, detālplānojumā jāplāno racionāls ielu tīkls, veidojot vienotu transporta sistēmu ar blakus esošajām zemes vienībām. 3.1.2. Prasības stāvvietu nodrošinājumam 20. Katrā zemes vienībā, kur atļauta apbūve, paredz autostāvvietas. Minimālo un maksimālo autostāvvietu skaitu zemes vienībā nosaka atbilstoši Līvānu novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 4. pielikumam (1. tabula), ciktāl tas nav pretrunā ar Vispārīgajiem apbūves noteikumiem un būvnormatīviem. 21. Autostāvvietas izvieto tajā zemes vienībā vai būvē, kurā atrodas objekts, kam šīs autostāvvietas ir paredzētas, vai tam pašam īpašniekam piederošā blakus zemes vienībā vai būvē, būvniecības ieceres dokumentācijā iekļaujot piekļuves risinājumu paskaidrojumu. 22. Autostāvvietu minimālo skaitu atļauts samazināt pie publiskām ēkām, šādos gadījumos: 22.1. Ja blakus zemes vienībā atrodas publiskā autostāvvieta, un pašvaldība piekrīt, ka publiskās ēkas vai teritorijas apmeklētāji to izmantos. 22.2. Ja publiskās ēkas vai teritorijas apmeklējumam ir epizodisks vai sezonāls raksturs, un atklāto stāvvietu uzturēšana pārējā laikā prasa nesamērīgus līdzekļus un kļūst vizuāli nepievilcīga pilsētvidē. 22.3. Ja būtiski palielināsies satiksmes intensitāte tuvējās ielās, ko pierāda transporta plūsmas modelēšanas rezultāti. 22.4. Ja zemes vienībā tiek izvietoti vairāki teritorijas izmantošanas veidi, kuru darbības laiki atšķiras un stāvvietu nodrošinājumu ir iespējams savietot. 23. Autostāvvietas izbūvē un nodod ekspluatācijā reizē ar objektu. Ja būvdarbus veic kārtās, stāvvietu skaits attiecīgajā kārtā nedrīkst būt mazāks par minimālo stāvvietu skaitu, kas nepieciešams attiecīgajā kārtā ekspluatācijā nodotās būves vai tās daļas funkcionēšanas nodrošināšanai. 24. Esošo ēku un būvju nodrošinājumu ar stāvvietām maina šādos gadījumos: 24.1. Ja maina būves vai zemes vienības izmantošanas veidu. 24.2. Ja maina publiskā, vai ražošanas objekta vai labiekārtotās apstādījumu teritorijas platību un ir paredzamas nodarbināto vai apmeklētāju skaita izmaiņas. 24.3. Ja, pārbūvējot dzīvojamu māju, maina lietderīgi izmantojamo platību. 25. Publiskās ēkas un valsts un pašvaldību pārvaldes iestādes nodrošina ar labiekārtotām publiskām autostāvvietām un velosipēdu stāvvietām. Auto stāvlaukumu ar vairāk kā 10 automašīnām būvniecībā ievēro šādas prasības: 25.1. Stāvlaukumu norobežo (žogs, apstādījumi), lai gaisma no transportlīdzekļu starmešiem nekristu uz dzīvojamo māju, ārstniecības iestāžu stacionāru un tūristu naktsmītņu logiem. 25.2. Auto stāvlaukumā, kurā ir vismaz 30 automašīnu stāvvietas, nodrošina lietus ūdeņu savākšanu un attīrīšanu. 25.3. Stāvvietu iesegumos, kur tas iespējams, vēlams izmantot šķembzāli, zāles klāju ar ģeotekstila stiprinājumu vai caurumotu betona plākšņu un zālāja kombinācijas. 25.4. Pirms vārtiem izbūvē 6 metrus garu piebrauktuvi, kuras virsmas garenkritums nav lielāks kā 3%. 25.5. Vienai automašīnas autostāvvietai paredz ne mazāk kā 25 m2, autobusam - ne mazāk kā 60 m2, velosipēdam - ne mazāk kā 1,2 m2. Stāvlaukuma iekšējās kustības joslas plāno ne mazāk kā 2,5 metrus vienā virzienā un ievērojot brīvtelpas un apgriešanās rādiusus. 25.6. Stāvlaukumu labiekārtojumā Līvānu novada būvvalde var izvirzīt prasības elektrouzlādes iekārtu, alternatīvu energo apgādes risinājumu izmantošanai, dzeramā ūdens padevei, kustības organizācijas pasākumiem, kas veidoti pēc universālā dizaina principiem. 25.7. Auto stāvlaukumos ir pieļaujams ierīkot līdz četrām āra sezonas tirdzniecības vietām. Ja projektē lielāku skaitu āra tirdzniecības vietu, preču piegādei paredz atsevišķu piebraucamo ceļu. 3.1.3. Vides pieejamības prasības 26. Ielu, publiskās ārtelpas teritoriju un objektu būvniecības ieceres dokumentācijā iekļauj risinājumus vides pieejamības nodrošināšanai. Līvānu novada būvvalde būvatļaujas projektēšanas nosacījumos var noteikt papildus prasības vides pieejamības nodrošināšanai. 27. Publiskajās ēkās un teritorijās un daudzdzīvokļu mājās, kā arī pārbūvējot esošās publiskās ēkas un teritorijas, veic vides pieejamības un satiksmes drošības pasākumus, lai tajās ērti un droši varētu pārvietoties cilvēki ar kustību, dzirdes un redzes traucējumiem. Optimālais uzbrauktuves slīpums garenvirzienā ir 1:20 (5%), bet maksimālais atļautais slīpums ir 1:12 (8%), ievērojot, ka ik pa 10 metriem jāveido apstāšanās laukumu. 28. Auto stāvlaukumos publiskajā ārtelpā un pie publiskām ēkām paredz ne mazāk kā 3,5 m platu autostāvvietu personai ar īpašām vajadzībām. Ja stāvlaukumā stāvvietu kopējais skaits pārsniedz 10 stāvvietas, personām ar īpašām vajadzībām paredz vismaz vienu autostāvvietu no katrām 20 autostāvvietām. Autostāvvietas, kas paredzētas personām ar īpašām vajadzībām, izvieto vistuvāk objekta ieejai. Ja stāvvietas tiek ierīkotas būvē, tostarp pagrabstāvā vai kādā no ēkas stāviem, stāvvietās paredz liftu personām ar īpašām vajadzībām. 3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM 3.2.1. Vispārīgas prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 29. Pašvaldība nodrošina ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un centralizētas siltumapgādes maģistrālo būvju izbūvi un sadarbībā ar inženiertīklu valdītājiem nodrošina centralizētu inženierapgādes sistēmu darbību un attīstību, komunālo un sakaru pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. 30. Galvenos inženiertehniskās apgādes objektus galvenokārt izvieto Tehniskās apbūves (TA1) un Ražošanas uzņēmumu (R2) teritorijās. 31. Jaunbūvējamus inženiertīklus izvieto galvenokārt joslā starp ielu sarkanajām līnijām vai, kad sarkano līniju platums esošās apbūves dēļ ir nepietiekams, ir pieļaujama inženiertīklu izvietošana starp būvlaidi un ielas sarkano līniju. Izņēmuma gadījumā inženiertīklu izvietošanai plāno apgrūtinājuma teritoriju - inženiertīklu koridoru un nodrošina piekļūšanas tiesības inženiertīklu valdītājiem. 32. Detalizētu informāciju un precizētus esošos un plānotos inženiertīklus un objektus, kā arī to ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas uzrāda detālplānojumos, zemes ierīcības projektos, būvniecības ieceres dokumentācijā. 33. Ja inženiertīklu objektu izbūvē atsevišķā zemes vienībā, nenosaka zemes vienību un apbūves rādītāju ierobežojumus, bet tos aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem, jaunajā zemes vienībā iekļaujot ekspluatācijas aizsargjoslas. 34. Dažādus inženiertīklus iegulda pazemē kompakti, lai ielas pazemes telpa tiktu izmantota pēc iespējas racionāli un netiktu nelabvēlīgi ietekmēta koku sakņu sistēma un esošās ēkas. 35. Izvietojot virszemes inženiertīklus un iekārtas, ievēro satiksmes dalībnieku pārvietošanās drošību un gājēju ērtības. 36. Būvniecības ieceres dokumentācijā, ko izstrādā kultūrvēsturiski nozīmīgai ēkai (būvei), ievēro virszemes inženiertīklu un iekārtu samērīgumu un neaizsedz arhitektoniskās detaļas. 37. Inženiertīklu būvdarbos ietilpst teritorijas sakārtošana, ceļa, ielas brauktuves un ietves seguma, augsnes virskārtas un apstādījumu atjaunošana. 38. Inženiertīklus un iekārtas zemes vienībā attiecībā pret kaimiņu zemes vienības robežu novieto attālumā, kas pārsniedz aizsargjoslas, kā arī brīvstāvošas iekārtas augstumu. 3.2.2. Ūdensapgāde, notekūdeņu savākšana un attīrīšana 39. Būvēm, kam nepieciešama ūdensapgāde un sadzīves notekūdeņu savākšana, būvniecības ieceres dokumentācijā izstrādā pieslēgumu centralizētajām ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas sistēmām. Ja objektam ir lokāls risinājums, tas nedrīkst pasliktināt vides situāciju īpašumā un tā apkārtnē. 40. Ierīkojot lokālas ūdenssaimniecības sistēmas vai individuālus notekūdeņu novadīšanas risinājumus, nodrošina atbilstību vides normatīviem. Kā individuāli risinājumi ir atļauti: 40.1. hermētiskas izsmeļamās kanalizācijas bedres, 40.2. lokālas bioloģiskās attīrīšanas ietaises, 40.3. grodu aka, iedzītā vai urbtā aka, 40.4. lokālie tīkli un dzeramā ūdens attīrīšanas ietaises. 41. Neizmantotiem dzeramā ūdens ieguves urbumiem un akām īpašnieks veic atbilstošos aizsardzības pasākumus - konservēšanu vai tamponēšanu. 3.2.3. Siltumapgāde 42. Jaunbūvējamām publiskajām ēkām un dzīvojamām daudzdzīvokļu mājām, vēlams arī savrupmājām, paredz pieslēgumu centralizētai siltumtrasei. Ja objektam ir lokāls risinājums, tas nedrīkst pasliktināt vides situāciju īpašumā un tā apkārtnē. 43. Atsevišķi stāvošas lokālās apkures iekārtas aizliegts izvietot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. 44. Apkurei izmanto videi draudzīgu kurināmo un iespēju robežās ievieš atjaunojamos energoresursos balstītus apkures risinājumus. 3.2.4. Gāzapgāde 45. Lai nodrošinātu gāzapgādi perspektīvajiem rūpnieciskajiem, komunālajiem un individuālajiem patērētājiem, detālplānojumā un būvniecības ieceres dokumentācijā ieplāno iespējamo sadales gāzesvadu novietni. 46. Jaunu gāzes pieslēgumu ierīkošanu veic saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un gāzapgādes tīklu valdītāja tehniskajiem noteikumiem. 3.2.5. Elektroapgāde 47. Jaunu elektrolīniju izbūvi AS "Latvenergo" veic pēc elektroenerģijas lietotāju pieprasījuma par elektroenerģijas jaudas ievērojamu paaugstināšanu un jauniem pieslēgumiem. 48. Detalizētu informāciju un precizētas esošo un plānoto elektrisko tīklu un iekārtu novietojumu, kā arī to ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas uzrāda detālplānojumos, zemes ierīcības projektos un būvniecības ieceres dokumentācijā. 3.2.6. Alternatīvie energoresursi 49. Ir atļauta visu veidu alternatīvo energoresursu izmantošana, kā arī kombinētie risinājumi ar tradicionālajiem energoresursiem, izņemot vēja stacijas. 50. Iekārtu, kura uzkrāj, pārvada vai pārveido saules, gaisa, ūdens, zemes enerģiju, būvniecības vai uzstādīšanas dokumentāciju saskaņo būvvaldē vispārīgajā būvniecības kārtībā. 51. Uz jumta izvietotu iekārtu atļauts izvietot, ja tā neatrodas vienā līmenī vai zemāk par blakus esošās dzīvojamās mājas logiem. 3.2.7. Sakari 52. Brīvstāvošus sakaru pārraides torņus ir aizliegts uzstādīt teritorijā starp Kurzemes ielu un Raiņa un Rūpniecības ielām. 53. Jaunu stacionāro un mobilo sakaru tīklu un iekārtu izbūvi un uzstādīšanu veic sakaru operatori saskaņā ar uzņēmumu attīstības plāniem un pakalpojumu pieprasījumu. 54. Telekomunikācijas pēc iespējas izbūvē kopējā pazemes kabeļu kanalizācijā ar pietiekamu rezervi turpmākai jaunu kabeļu izvietošanai. Kabeļu kanalizācijas parametrus nosaka Līvānu novada būvvalde. 55. Publiskās ēkas un teritorijas nodrošina ar publisko interneta pieeju vai bezvadu pārraides tīklu. 3.3. PRASĪBAS APBŪVEI 3.3.1. Apbūves parametri 56. Veicot būvniecību, ievēro attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktos maksimālos un minimālos apbūves blīvuma, apbūves augstuma, apbūves intensitātes un brīvās teritorijas rādītājus. 57. Ja maksimālie un minimālie rādītāji kādam no teritorijas izmantošanas veidiem šajos Noteikumos nav noteikti, tos aprēķina saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem un nozaru normatīvajiem aktiem. 3.3.2. Ēku, būvju un stādījumu izvietošana zemes vienībā 58. Būves zemes vienībā pilsētā izvieto atbilstoši 1.pielikumam (5.attēls) un ievērojot funkcionālajā zonā noteikto būvlaidi. 59. Augstākas nozīmes ielai tuvāk novieto galveno ēku. Atbilstoši teritorijas izmantošanas veidam, tā ir dzīvojamā māja, sabiedriskā vai darījuma ēka, biroju ēka ražošanas vai tehniskās apbūves zemes vienībās. Palīgēkas, ražošanas un tehniskās būves novieto aiz galvenās ēkas zemes vienības dziļumā. 60. Veicot esošo dzīvojamo māju pārbūvi, atļauts saglabāt iepriekšējo novietojumu vai būves izvietot saskaņā ar funkcionālajā zonā noteikto būvlaidi un minimālajiem attālumiem no zemes vienību robežām. 61. Teritorijās ar iedibinātu būvlaidi galveno ēku izvieto tā, lai pret ielu vērstās fasādes vertikālā projekcija sakristu ar būvlaidi. 62. Ēkas un būves vai to daļas nedrīkst projicēties ārpus zemes vienības robežas, izņemot, ja iedibinātā būvlaide sakrīt ar sarkano līniju, tad būves daļa drīkst projicēties uz ielas pusi līdz 0,5 m aiz sarkanās līnijas un ne zemāk kā 3,0 m virs ietves līmeņa. 63. Būvi var izvietot ar atkāpi no noteiktās būvlaides izņēmuma gadījumos, lai saglabātu koku stādījumus vai lai respektētu apstādījumus. 64. Nosakot minimālo attālumu starp ēkām, ēku minimālo attālumu no zemes vienības robežas un būvju attālumu līdz dzīvojamām telpām, ievēro insolācijas prasības, ugunsdrošības noteikumus, būvnormatīvus, šo noteikumu, Civillikuma un citu normatīvo aktu prasības. 65. Vienģimeņu un divģimeņu dzīvojamās ēkas novieto ne tuvāk par četriem metriem no zemes vienības robežas. Šo attālumu ir atļauts samazināt, ja jaunbūve nenoēnos kaimiņu zemes vienību, ir saņemta kaimiņa rakstiska piekrišana uz zemes robežu plāna lapas, kā arī ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas. 66. Minimālie attālumi starp vienģimeņu un divģimeņu dzīvojamām mājām vienā zemes vienībā ir 10 metri. 67. Stādījumus, tostarp kokus, dzīvžogus, augļu kokus un krūmus, dekoratīvos u.c. stādījumus drīkst stādīt, ievērojot prognozējamā koka vainaga attālumu no kaimiņa zemes gabala robežas. Ja kaimiņa īpašumā projicējas stādījumu daļas vai tas tiek noēnots, kaimiņam ir tiesības griezties pie īpašnieka ar lūgumu stādījumu likvidēt (vai ierobežot). Ja kaimiņu zemes vienību īpašnieki (valdītāji) nespēj vienoties, par to lemj Līvānu novada būvvalde. 68. Minimālo attālumu no saimniecības būvēm, tostarp objektiem, kas var būt pastāvīgu smaku avoti (mēslu krātuves, komposta kaudzes, sausās tualetes), līdz kaimiņu zemes vienības robežai nosaka ne mazāku kā 4 metri. Minimālos attālumus var samazināt, vienīgi, ja kaimiņi attālumu ir saskaņojuši un parakstījušies uz zemes vienības situācijas plāna. 3.3.3. Redzamības brīvlauki 69. Apbūvējot zemes vienību, kas piekļaujas ielām, ceļiem un vienlīmeņa dzelzceļa šķērsojumiem, ievēro normatīvajos aktos noteikto pārredzamības zonu, ko nedrīkst apbūvēt: 69.1. Būvi pie vienlīmeņa dzelzceļa šķērsojumiem izvieto tā, lai tiktu nodrošināta redzamība Ministru kabineta noteikumos par dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanu, aprīkošanu, apkalpošanu un slēgšanu noteiktajos attālumos. 69.2. Apbūvējot zemes vienību, kas piekļaujas ielu krustojumam, redzamības brīvlauku nodrošina saskaņā ar 2. pielikumu. 70. Atkāpes no redzamības brīvlauka ir atļautas esošās apbūves teritorijās esošās apbūves dēļ. Veicot esošo būvju pārbūvi, būves pasūtītājs nodrošina transporta un gājēju kustības drošību ar ceļu satiksmes organizāciju regulējošām zīmēm un tehniskām ierīcēm. 3.3.4. Pagalmu noteikumi 71. Būves zemes vienībā izvieto atbilstoši 1. pielikumam (6. attēls), un zemes vienībā veido vienu vai vairākus pagalmus - priekšpagalmu, sānpagalmu, aizmugures pagalmu. 72. Katrai zemes vienībai ir savs pagalms, un vienas zemes vienības pagalma daļu nedrīkst uzskatīt par otras zemes vienības pagalma daļu. 73. Pagalmus uztur kārtībā, tīrus un sausus, nodrošina lietus ūdens novadīšanu no tiem. 74. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā, kas robežojas ar ielu un ja tas nav norobežots ar necaurredzamu žogu, aizliegta būvmateriālu, kurināmā un citu materiālu vai priekšmetu atklāta uzglabāšana. 75. Daudzdzīvokļu māju koplietošanas pagalmus iekārto un uztur saskaņā ar 3.4.2. apakšnodaļas noteikumiem. 76. Publisko ēku pagalmus aprīko ar auto un velo stāvvietām, atkritumu urnām, informācijas norādēm, apgaismojumu, reklāmām, brīvdabas sporta un kultūras infrastruktūru un tamlīdzīgiem teritorijas labiekārtojuma elementiem. 3.3.5. Žogi 77. Žogus zemes vienībā izvieto: 77.1. pret ielu - ne tālāk par ielas sarkano līniju, 77.2. pret ielu krustojumu- ne tālāk par redzamības brīvlauku, 77.3. pret ūdenstecēm un ūdenstilpēm - ne tālāk par tauvas joslu, 77.4. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē - pēc nepieciešamības, 77.5. pārējos gadījumos - pa zemes vienību robežām. 78. Rūpnieciskajai un tehniskajai apbūvei atļauts būvēt blīvus žogus. Pārējiem objektiem jāievēro žogu minimālā caurredzamība atkarībā no žoga augstuma: 78.1. līdz 1 m augstam žogam - bez ierobežojumiem, 78.2. no 1 līdz 1,45 m augstam žogam - 30 %, 78.3. no 1,45 m līdz 1,60 m augstam žogam - 50 %. 78.4. Žoga augstums nedrīkst pārsniegt 1,6 m, dzīvžoga augstums - 2 metrus, izņemot gadījumus, kad žogs ir saskaņots ar Līvānu novada būvvaldi un nepieciešams funkcionāli (piem., rūpnieciskās teritorijas norobežošana vai kā prettrokšņa siena). 79. Ja kaimiņi nevar vienoties par robežžoga uzstādīšanu, to nosaka Līvānu novada būvvalde. 80. Žogu un vārtu augstumu, caurspīdīgumu, krāsu un materiālu saskaņo ar ēku stilu un vēlams, - arī ar blakus esošajiem žogiem. 81. Žogu ir atļauts būvēt no koka, metāla, akmens vai stādīt dzīvžogu. Aizliegts žogu būvniecībā izmantot krāsotu dabisko akmeni, keramiku, cēlapmetumu, dzeloņstieples un surogātmateriālus. 82. Nekustamā īpašuma īpašnieka (valdītāja) pienākums ir uzturēt labā stāvoklī savā īpašumā esošo žogu. Ja zemes vienības norobežotas ar kopēju žogu, kaimiņi uztur savā īpašuma daļā esošo žoga daļu vai vienojas par žoga uzturēšanu. 83. Ūdensobjektu krastam jābūt brīvi pieejamam tauvas joslas platumā, bez žogiem un būvēm, kas traucē pārvietošanos tauvas joslā. 3.3.6. Ēku un būvju elementi 84. Ēkas īpašniekam (lietotājam) ir pienākums uzturēt kārtībā ēkas fasādes, jumtu un lietus ūdens novadīšanas sistēmu no jumtiem. 84.1. Logu dalījumu, aiļu lielumu un augstumu izmaiņas, balkonu aizstiklošanu un pārbūvi veic atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijai. 85. Jumtus izbūvē tā, lai lietus ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemes vienības. 86. Ja ēka novietota uz ielas sarkanās līnijas, to vismaz ielas pusē aprīko ar lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Lai notekcaurules netraucētu gājēju kustību un lietus ūdens nebojātu ēkas sienas, notekcauruļu galus izvieto ne augstāk kā 15 cm virs ietves un ne tālāk kā 25 cm no ārsienas. 87. Satelītantenas atļauts izvietot pie ēku galvenajām (ielas) fasādēm, ja saņemts Līvānu novada būvvaldes akcepts. 88. Daudzdzīvokļu ēkās satelītantenu uzstādīšanu saskaņo ar ēkas apsaimniekotāju un Līvānu novada būvvaldi. Nav atļauta patvaļīga satelītantenu novietošana uz jumtiem un balkoniem, virs erkeriem vai to piestiprināšana pie ēku fasādēm, ja tas apdraud cilvēku drošību un bojā ēku fasāžu kopskatu. Atbildību par satelītantenas uzstādīšanas tehnisko risinājumu nes uzstādītājfirma vai īpašnieks. 89. Jaunu skatlogu un ieejas durvju izbūvēšanu fasādēs veic atbilstoši Līvānu novada būvvaldē akceptētam fasādes projektam. 90. Markīzes (pie sienas piestiprinātus sauljumus) izvieto tā, lai tās netraucē gājēju un transporta kustību ielās: ne tuvāk kā 0,5 m no brauktuves un ne zemāk kā 2,2 m virs ietves. Ielas pusē markīzes izvietojumu, formu, krāsu un materiālu saskaņo Līvānu novada būvvaldē. 91. Jaunu ēku jumtu segumos vai pārbūvējot esošo ēku jumtu segumu, aizliegts pielietot azbestcementa loksnes. Rīgas ielas māju fasādēs aizliegts lietot plastmasas materiālus. 92. Ieejas laukumu pagrabstāvā aprīko ar lietus ūdens savākšanas sistēmu. 93. Pie ietves izvietotus atklātus (vaļējus) pagrabstāvu logus un ieejas kāpnes norobežo ar 0,9m augstām metāla margām ar caurspīdīgumu vismaz 50%. Minimālais ietves platums pēc pagrabstāva ieejas vai gaismas šahtas izbūves ietves pusē ir 0,9 m. Ietves paplašināšanu veic būvniecības ierosinātājs. 3.3.7. Kultūras pieminekļi un kultūrvēsturiskie objekti 94. Ierobežojumus valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā, to aizsargjoslā vai individuālajā kultūras pieminekļa aizsardzības zonā nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem. 95. Līvānu novada būvvaldei ir tiesības izvirzīt prasības būvniecības ierosinātājam, ja būvniecību plāno nekustamajos īpašumos, kuros atrodas valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un Līvānu novada kultūrvēsturiskie objekti (3.pielikums): 95.1. Pārbūvējot vai remontējot ēkas, aizliegts vienkāršot fasāžu risinājumus, iznīcināt vai pārbūvēt arhitektoniskās detaļas un veidojumus (portālus, logu apmales, dzegas, fasāžu apdares elementus, oriģinālos dūmeņus un citas ēku daļas un detaļas). 95.2. Jaunas piebūves projektē un būvē, respektējot vēsturisko ēku arhitektūru un būvapjomus. 95.3. Aizliegts nojaukt ēkas, izņemot gadījumus, kad ēku tehniski nav iespējams saglabāt. Šajā gadījumā lēmumu par ēkas nojaukšanu pieņem Līvānu novada dome. Īpašniekam ir jāiesniedz Līvānu novada būvvaldē ēkas tehniskās apsekošanas slēdziens, ko izstrādājis sertificēts būvspeciālists, kurā ir izvērtēts ēkas faktiskais tehniskais stāvoklis un sniegts pamatots slēdziens par to, ka ēku tehniski nav iespējams saglabāt. 95.4. Vēsturiskajās ēkās ir aizliegts iebūvēt plastmasas vai metāla konstrukcijas logus un durvis. Fasāžu apdari veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem, faktūru un krāsu toņiem. 95.5. Jumtu segumu nosaka Līvānu novada būvvalde. Vēlams pielietot vēsturiski izmantotos segumus vai analogus risinājumus. 95.6. Atkāpes atļautas gadījumos, ja risinājums pamatots, izstrādājot būvniecības ieceri minimālā sastāvā un veicot tās publisko apspriešanu, iegūstot gan būvvaldes, gan iedzīvotāju piekrišanu projektam. 96. Līvānu novada būvvaldei ir tiesības izvirzīt prasības būvniecības ierosinātājam, ja būvniecību plāno nekustamajos īpašumos, kuri atrodas tiešā tuvumā valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, un Līvānu novada kultūrvēsturiskajiem objektiem (3.pielikums): 96.1. Aizliegts aizsegt skatu uz pieminekļiem un kultūrvēsturiskās apbūves objektiem no ielas un citiem raksturīgiem skatu punktiem. 96.2. Aizliegts izvietot reklāmas, sludinājumu dēļus un citu ar objektu nesaistītu vizuālu informāciju zemes vienībā vai tuvāk par 20 metriem no objekta bez saskaņošanas ar Līvānu novada būvvaldi. 96.3. Apbūvi tiešā kultūras pieminekļu un kultūrvēsturisko objektu apkārtnē stilistiski saskaņo ar vēsturisko ēku kompozīciju un arhitektūru (mērogu, izvietojumu ielas vidē, būvapjomiem, siluetu, fasāžu dalījumu, ēku daļu formu un materiāliem, teritorijas labiekārtojumu). 96.4. Atļautie ēku fasāžu apdares materiāli ir sarkanā ķieģeļa mūris, dabīgā akmens mūris, apmetums, koka dēlīšu apšuvums. 96.5. Ēku fasāžu apdarē aizliegtie materiāli ir plastmasas apšuvums, apaļkoku guļbaļķi. 3.3.8. Īslaicīgas lietošanas būves 97. Sezonas rakstura un īslaicīgas lietošanas būves (kioski, nojumes, nelieli tirdzniecības paviljoni un tamlīdzīgi objekti) būvē atbilstoši būvatļaujai vai novietnes plānam uz Līvānu novada būvvaldē akceptēto laiku (termiņu). Ja ēka ir mazēka, nepieciešams tikai novietnes plāns. 98. Ielu tirdzniecība atļauta tikai šim nolūkam paredzētajās vietās pēc tirdzniecības atļaujas saņemšanas Līvānu novada pašvaldībā. 99. Pēc termiņa beigām īslaicīgas lietošanas būves nojauc vai aizvāc būves īpašnieks. 3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM 3.4.1. Apstādījumi 100. Apstādījumos, tostarp ūdensmalās utt., ir aizliegta atkritumu izvietošana, rakšana, koku ciršana, augsnes virskārtas ieguve, izņemot, ja šīm darbībām ir izsniegta Līvānu novada būvvaldes atļauja. 101. Pašvaldība var noteikt uzturēšanās ierobežojumus valsts un pašvaldībai piederošajās dabas teritorijās (braukšana ar motorizētiem transportlīdzekļiem, suņu pastaigu vietas u.c.). 102. Īpašnieks par saviem līdzekļiem uztur kārtībā apstādījumus: 102.1. Nepieļauj aizaugšanu ar nezālēm un nodrošina stādījumu laistīšanu; 102.2. Tīra savā īpašumā esošās dabīgās vai mākslīgās ūdenstilpes un ūdensteces un to krastus; 102.3. Nepieļauj apstādījumu pārpurvošanos un noplūdināšanu; prasība neattiecas uz applūstošajām teritorijām pie upēm; 102.4. Ja nepieciešams, nodrošina stādījumu ieziemošanu un ziemošanas materiālu novākšanu pavasarī; 102.5. Nodrošina atkritumu savākšanu no teritorijas, nepieļauj apstādījumu piegružošanu ar sadzīves, ražošanas un celtniecības atkritumiem, notekūdeņiem, augiem un videi kaitīgām vielām; 102.6. nodrošina labiekārtojuma infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu. 103. Daudzdzīvokļu māju pagalmus uztur kārtībā un nodrošina lietus ūdeņu novadīšanu no tiem. Daudzdzīvokļu māju pagalmos izvieto labiekārtojuma infrastruktūru (soli, sporta, spēļu konstrukcijas, laukumi, gājēju ceļi, atkritumu urnas, u.tml.) un autostāvvietas. 3.4.2. Publiskā ārtelpa 104. Publiskajā ārtelpā (pašvaldībai piederošajos apstādījumos, publisko ēku un teritoriju zemes vienībās) ierīko apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru iedzīvotāju atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam. 105. Publiskās ārtelpas infrastruktūru (piebraucamos ceļus, gājēju un velosipēdu ceļus, laukumus, stāvvietas, ūdensobjektus, apgaismojumu, mākslas objektus, tualetes, ārtelpas mēbeles, atpūtas un sporta vietas, terases u.c.) veido atbilstoši universālā dizaina principiem, lai tajā būtu ievērotas vides pieejamības prasības dažādām sabiedrības grupām - iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem, ar redzes, ar dzirdes traucējumiem, ar specifiskām vajadzībām (veciem cilvēkiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem u.tml.). 106. Gājēju un velosipēdu ceļu parametrus un iesegumus nosaka saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, standartiem un personu ar īpašām vajadzībām biedrību izstrādātām metodikām, ievērojot vides pieejamības prasības. 3.4.3. Apgaismojums 107. Ar ārtelpu apgaismojumu nodrošina: 107.1. daudzdzīvokļu māju kāpņu ieejas, koplietošanas telpas un pagalmus, 107.2. publisko ēku ieejas un teritorijas, 107.3. sabiedriskos apstādījumus, kas norādīti 4.9.1.1. apakšnodaļā, 107.4. ielas, krustojumus un gājēju pārejas. 108. Ārtelpas apgaismošanai ir atļauts izmantot pie stabiem piestiprinātus vai virs ielām iekārtus apgaismes ķermeņus. Desmit metru vai šaurākās ielās vai piebraucamos ceļos ir atļauts izmantot pie būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus. 109. Teritoriju apgaismošanai atļauts izmantot apgaismes ķermeņus uz stabiem. Ir atļauts dažāds stabu augstums un apgaismes ķermeņu veids, bet tam jābūt saskanīgam katra laukuma vai skvēra robežās. 110. Ārtelpu apgaismes ķermeņus pēc iespējas pieslēdz pazemes kabeļiem vai kabeļiem būvju sienās. Kabeļi nedrīkst būt redzami būvju fasādēs. 111. Izvietojot apgaismes ķermeņus sabiedriskās vietās, ievēro, lai to novietojums netraucē satiksmes drošību un nepasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus. 3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI 3.5.1. Ugunsdrošība un civilā aizsardzība 112. Iedzīvotāju apziņošanai uz publisko ēku un būvju jumtiem ir atļauts izvietot trauksmes sirēnu ierīces. 113. Ja piesārņotās darbības atļaujas vai apliecinājuma izsniegšanas nosacījumos nav noteiktas konkrētajam uzņēmumam specifiskas prasības, tad: 113.1. Lieliem rūpniecības objektiem ar sprādzienbīstamu vidi un objektiem, kur vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas), izstrādā uzņēmumu civilās aizsardzības pasākumu plānu un paredz cilvēku evakuācijas plānu. 113.2. Uzņēmumi, kuru saimnieciskajā darbībā ir iesaistītas vai tiek ražotas bīstamās vielas, izstrādā rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumu plānu. 3.5.2. Prasības degvielas uzpildes, gāzes uzpildes stacijām un transporta apkalpes būvēm 114. Degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacijas atļauts izvietot lokālplānojumā atļautajās vietās, ņemot vērā Aizsargjoslu likumā noteiktos ierobežojumus. 115. Gāzes un naftas produktu noliktavu un krātuvju būvniecībā ir pieļaujamas tikai plastificētas pazemes tvertnes. Tvertņu atrašanās daļēji vai pilnīgi virs zemes pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos, ja nav iespējami citi risinājumi. Šādos gadījumos nepieciešams veikt īpašus drošību pastiprinošus pasākumus, kuri pirms projektēšanas tiek noteikti īpaši. 116. Projektējot degvielas uzpildes un gāzes uzpildes staciju, izstrādā pasākumu shēmu avāriju un to seku likvidācijai, paredz nepieciešamo tehniku, personālu un naftas produktu savākšanas līdzekļu (sorbentu) pieejamību avārijas gadījumā. 117. Degvielas uzpildes stacijas un transporta apkalpes būves nodrošina ar lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām. 118. Degvielas uzpildes stacijās veido gruntsūdens novērošanas aku tīklu pazemes ūdeņu un grunts kvalitātes kontrolei. Degvielas uzpildes staciju tvertņu pārbaudi periodiski jāveic licencētai firmai, lai novērstu degvielas noplūdes. 119. Ierīkojot jaunu degvielas (gāzes) uzpildes staciju un transporta apkalpes būvi, ievēro valdošo vēju virzienu un nodrošina gaisa kvalitātes normatīvu un citu vides prasību ievērošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Kaitīgo vielu izmešu piezemes koncentrācijas jebkādos tehnoloģiskos procesos uz zemes vienības robežas un ārpus tās nedrīkst pārsniegt šo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas apdzīvotās vietās. 3.5.3. Atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes un sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkti 120. Cieto sadzīves atkritumu vākšanai un atkritumu dalītai vākšanā konteinerus un tvertnes novieto uz betonētas pamatnes. Līdz tai ierīko 2,70 m platu cieta seguma ceļu, ja tas ir garāks par 100 metriem. 121. Teritorijas tīrības uzturēšanai paredzētās atkritumu urnas, konteinerus u.tml. izvieto vai ierīko visās apbūves teritorijās. 3.5.4. Būves lauksaimniecības dzīvniekiem 122. Teritorijā starp Kurzemes ielu un Raiņa un Rūpniecības ielām aizliegta lauksaimniecības dzīvnieku turēšana, kā arī pārējā lokālplānojuma teritorijā zemes vienībās, kur ir daudzdzīvokļu māju apbūve, ir aizliegts izvietot būves lauksaimniecības dzīvniekiem un lauksaimniecības dzīvnieku turēšana. Pārējā teritorijā ir atļauta vienas govs, viena zirga, divu cūku, 10 mājputnu turēšana. 123. Būves lauksaimniecības dzīvniekiem būvē, ievērojot dzīvnieku labturības noteikumus, nodrošinot normatīviem atbilstošas būves un dabas teritorijas dzīvnieku pastaigai. 124. Būves lauksaimniecības dzīvniekiem un kūtsmēslu krātuves novieto, ievērojot Ministru kabineta apstiprinātās īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs un minimālos attālumus līdz kaimiņu zemes vienības robežai, kur atrodas dzīvojamās un publiskās ēkas: 124.1. vismaz 10 metri no zemes vienības robežas, kas robežojas ar dzīvojamo apbūvi, 124.2. vismaz 20 metri no zemes vienības robežas, kas robežojas ar publisko apbūvi, 124.3. ārpus virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas. 125. Jaunu dzīvojamo māju un publisko ēku būvniecībā pret jau esošu būvi lauksaimniecības dzīvniekiem un kūtsmēslu novietni ievēro 124. punktā noteiktos minimālos attālumus. 3.5.5. Prettrokšņu sienas un piesārņojuma mazināšanas būves 126. Prettrokšņa sienas nepieciešamību pamato būvniecības ieceres dokumentācijā. 127. Pasākumus piesārņojuma un trokšņa mazināšanai īsteno: 127.1. zonā starp jaunveidojamiem sliežu ceļiem un zonā starp esošu dzīvojamo un publisko apbūvi - dzelzceļa infrastruktūras valdītājs, 127.2. veicot esošo dzelzceļa sliežu pārbūvi, zonā starp pārbūvējamiem sliežu ceļiem un zonā starp esošu dzīvojamo un publisko apbūvi - dzelzceļa infrastruktūras valdītājs, 127.3. zonā starp esošajiem sliežu ceļiem un jaunveidojamu dzīvojamo un publisko apbūvi - attiecīgās jaunveidojamās apbūves īpašnieks. 128. Ja tehniskās apbūves un ražošanas apbūves teritorijas robežojas ar dzīvojamās vai publiskās apbūves teritorijām, piesārņojuma radītājs nodrošina šo zemes vienību aizsardzību pret piesārņojumu,nepieļaujot vides kvalitātes robežlielumu pārsniegšanu. 3.5.6. Reljefa, augsnes virskārtas, lietusūdens savākšanas sistēmu un dabīgo ūdensnoteku aizsardzība 129. Veicot būvniecību un teritorijas izmantošanu, pēc iespējas saglabā reljefu un dabīgo augsnes virskārtu. 130. Būvniecības ieceres dokumentācijā iekļauj projekta vertikālā plānojuma daļu. 131. Pēc būvdarbu pabeigšanas augsnes virskārtu atjauno, izņemot, ja būve ir iedziļināta (baseins, pagrabs). 132. Zemes īpašumu īpašniekiem atļauts izbūvēt grāvjus ūdens novadīšanai un caurvadīšanai sava zemes īpašuma robežās saskaņā ar Līvānu novada būvvaldes izdotajiem tehniskajiem noteikumiem. 133. Lietus ūdens novadīšanas risinājumu izstrādā un saskaņo Līvānu novada būvvaldē. 134. Līvānu novada būvvalde ir tiesīga pieprasīt lietusūdens savākšanas shēmu detālplānojuma sastāvā vai būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā, shēmā ietverot novadīšanas vietas koplietošanas ūdenstecēs un grāvju sistēmu līdz novadīšanas vietai. 135. Zemes vienības īpašniekam ir obligāta visu viņam piederošajā zemes vienībā esošo grāvju, caurteku, dabīgo ūdensnoteku saglabāšana un apsaimniekošana. 4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ Ja teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem. 4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA 4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) 4.1.1.1. Pamatinformācija 136. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. 4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 137. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas) un dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu. Apbūvē atļauta arī šāda izmantošana: augļu un sakņu dārzs, divas saimniecības ēkas, kas ir vai garāža, vai telpas individuālajai komercdarbībai, mājražošanai, vai ģimenes sporta būvei, nojume. 138. Vasarnīcu apbūve (11002). 4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 139. Dārza māju apbūve (11003). 140. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts - veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas objekts, tirgus, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), sadzīves un citu pakalpojumu objekti, izņemot degvielas uzpildes stacijas un azartspēļu un izložu organizēšana. 141. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido naktsmītnes līdz 20 vietām, tūrisma, atpūtas un sporta aprīkojuma nomas punkts. 142. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde, interešu izglītības iestāde, pieaugušo izglītības iestāde. 143. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ģimenes ārsta un speciālista ārsta prakses vieta. 144. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): īslaicīgas uzturēšanās sociālās rehabilitācijas iestāde (dienas centrs, rehabilitācijas centrs, u.tml.). 145. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārārsta prakses vieta. 146. Labiekārtota ārtelpa (24001). 147. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002). 4.1.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 148. 1200 m2 30 līdz 9 līdz 2 1 50 1 un jumta stāvs 4.1.1.5. Citi noteikumi 149. Būvējot jaunu dzīvojamo māju, ievēro: 149.1. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu dzīvojamo māju ar divām saimniecības ēkām vai vienu dvīņu mājas daļu ar vienu saimniecības ēku. 149.2. Dzīvojamās ēkas galveno fasādi izvieto uz būvlaides. 149.3. Ēku un būvju fasādes krāsojums, apdares materiāli un jumta segums saskaņojams ar Līvānu novada būvvaldi. 149.4. Dzīvojamo ēku būvdarbus atļauts uzsākt pēc piebraucamo ceļu izbūves. 149.5. Minimālais vietu skaits vieglo automašīnu novietošanai zemes vienībā: 2 vietas. 4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA 4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) 4.2.1.1. Pamatinformācija 150. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir izveidota, lai uzlabotu nodrošinājumu ar dzīvojamo platību pilsētā, brīvi izvēloties mājokļa tipu, sākot no vienas ģimenes mājas līdz pat daudzdzīvokļu mājām, kas nepārsniedz trīs stāvus, paredzot atbilstošu infrastruktūru. 4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 151. Savrupmāju apbūve (11001): savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un mājas līdz četriem dzīvokļiem, ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu: augļu un sakņu dārzs, siltumnīca, divas saimniecības ēkas, kas ir vai garāža, vai telpas individuālajai komercdarbībai, mājražošanai, vai ģimenes sporta būvei, nojume, būve mājlopiem. 152. Rindu māju apbūve (11005): dzīvojamā apbūve, ko veido trīs lineāri bloķētas individuālās dzīvojamās mājas ar nepieciešamajām palīgbūvēm un labiekārtojumu: augļu un sakņu dārzs, siltumnīca, divas saimniecības ēkas, kas ir garāža vai ēka individuālajai komercdarbībai, mājražošanai, ģimenes sporta būve, nojume, būve mājlopiem. 153. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar nepieciešamajām palīgbūvēm un labiekārtojumu: augļu un sakņu dārzs, siltumnīca, kopdzīvojamo māju nedzīvojamās ēkas, kas tiek izmantotas kā garāža, kurināmā novietne, inženierapgādes objekts, kopdzīvojamo māju pagalmu labiekārtojuma infrastruktūra. 4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 154. Biroju ēku apbūve (12001): sabiedrisko organizāciju telpas, uzņēmumu, valsts un pašvaldības iestāžu administrācijas telpas, sakaru iekārtu telpas. 155. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts - veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas objekts, tirgus, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), sadzīves un citu pakalpojumu objekti, izņemot degvielas uzpildes stacijas un azartspēļu un izložu organizēšana. 156. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido naktsmītnes līdz 20 vietām, tūrisma, atpūtas un sporta aprīkojuma nomas punkts. 157. Kultūras iestāžu apbūve (12004): bibliotēka. 158. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde, interešu izglītības iestāde, pieaugušo izglītības iestāde. 159. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ģimenes ārsta un speciālista ārsta prakses vieta. 160. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): īslaicīgas uzturēšanās sociālās rehabilitācijas iestāde (dienas centrs, rehabilitācijas centrs u.tml.). 161. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārārsta prakses vieta. 162. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011). 163. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti pagalmi un publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. 164. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002). 4.2.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 165. 75 m2 2 40 līdz 110 līdz 12 līdz 3 40 2 uz vienu dzīvokli, bet ne mazāk kā 1200 m2 4.2.1.5. Citi noteikumi 166. Minimālā zemes vienības fronte: 166.1. Savrupmājai - 20 metri; 166.2. Dvīņu mājai, kas izvietota divās zemes vienībās, - kopā 30 metri; 166.3. Rindu mājas vienai sekcijai - 8 metri. 167. Būvējot jaunu dzīvojamo māju, ievēro: 167.1. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju ar divām saimniecības ēkām vai vienu dvīņu vai rindu mājas daļu ar vienu saimniecības ēku. Ja dvīņu vai rindu māju būvē vienā zemes vienībā, saimniecības ēku pieļaujamais skaits aprēķināms pēc sekciju skaita. 167.2. Dzīvojamās ēkas galveno fasādi izvieto uz būvlaides. 167.3. Ēku un būvju fasādes krāsojums, apdares materiāli un jumta segums saskaņojams ar Līvānu novada būvvaldi. 167.4. Minimālais vietu skaits vieglo automašīnu novietošanai zemes vienībā: 2 vietas. 167.5. Dzīvojamo ēku būvdarbus atļauts uzsākt pēc piebraucamo ceļu izbūves. 168. Būvlaide: 168.1. trīs stāvu mājām - 15 metri vai iedibinātā būvlaide; 168.2. ēkām līdz diviem stāviem - 6 metri vai iedibinātā būvlaide. 169. Papildizmantošanas būvju augstumu izvēlas tā, lai neaizsegtu daudzdzīvokļu māju dzīvojamo telpu logus. 170. Iekārtojot palīgizmantošanas objektu, ievēro: 170.1. Tirdzniecības un pakalpojumu objekts drīkst atrasties atsevišķā zemes vienībā vai daudzdzīvokļu ēkas pirmajā stāvā, ja iespējams tam nodrošināt atsevišķu ieeju un ja tas netraucē mājas iemītniekiem (troksnis, sabiedriskās kārtības pastiprināta traucēšana). Atļauts objekta vajadzībām izmantot zem tā esošo pagrabstāvu. 170.2. Papildizmantošanas objekta turētājs nodrošina pagalma daļas pie ieejas uzturēšanu kārtībā. 170.3. Publisko pakalpojumu objektus pieslēdz pie pilsētas centralizētajām ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes sistēmām. 4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA 4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) 4.3.1.1. Pamatinformācija 171. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru. 4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 172. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006). 4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 173. Biroju ēku apbūve (12001): uzņēmumu, valsts un pašvaldības iestāžu administrācijas telpas, sabiedrisko organizāciju telpas. 174. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts - veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas objekts, tirgus, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), sadzīves un citu pakalpojumu objekti, izņemot degvielas uzpildes stacijas un azartspēļu un izložu organizēšana. 175. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): dienesta dzīvokļi, dienesta viesnīca. 176. Kultūras iestāžu apbūve (12004): bibliotēka, jauniešu centrs. 177. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde, profesionālās izglītības iestāde, pieaugušo izglītības iestāde. 178. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ģimenes ārsta un speciālista ārsta prakses vieta. 179. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): īslaicīgas uzturēšanās sociālās rehabilitācijas iestāde. 180. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi, pagalmu labiekārtojums. 181. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002). 4.3.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 182. 75 m2 3 50 līdz 120 līdz 20 līdz 5 4 30 3 uz vienu dzīvokli, bet ne mazāk kā 1200 m2 4 un jumta stāvs 4.3.1.5. Citi noteikumi 183. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu dzīvojamo māju un nepieciešamās palīgēkas. 184. Ēku un būvju fasādes krāsojums, apdares materiāli un jumta segums saskaņojams ar Līvānu novada būvvaldi. 185. Papildizmantošanas būvju augstumu izvēlas tā, lai neaizsegtu daudzdzīvokļu māju dzīvojamo telpu logus. 186. Iekārtojot papildizmantošanas objektu, ievēro: 186.1. Tirdzniecības un pakalpojumu objekts drīkst atrasties atsevišķā zemes vienībā vai daudzdzīvokļu ēkas pirmajā stāvā, ja iespējams tam nodrošināt atsevišķu ieeju un ja tas netraucē mājas iemītniekiem (troksnis, sabiedriskās kārtības pastiprināta traucēšana). Atļauts objekta vajadzībām izmantot zem tā esošo pagrabstāvu. 186.2. Papildizmantošanas objektus pieslēdz pie pilsētas centralizētajām ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes sistēmām. 186.3. Publiskā objekta turētājs nodrošina pagalma daļas pie ieejas uzturēšanu kārtībā. 187. Minimālā zemes vienības fronte: 20 metri. 188. Būvlaide: 15 metri vai iedibinātā būvlaide. 4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P) 4.4.1.1. Pamatinformācija 189. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru. P1 ir noteikta, lai attīstītu valsts un pašvaldības pakalpojumus iedzīvotājiem, nodrošinātu valsts un pašvaldību funkciju izpildi un iestāžu darbību un uzlabotu publisko ārtelpu. 4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 190. Biroju ēku apbūve (12001). 191. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus, tirgus paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, izņemot degvielas uzpildes staciju un azartspēļu un izložu organizēšana. 192. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, motelis, dienesta viesnīca, viesu nams, ēkas un būves tūrisma un atpūtas pakalpojumu sniegšanai. 193. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, cirka ēkas, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, izņemot azartspēļu un izložu organizēšana. 194. Sporta būvju apbūve (12005). 195. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): policijas iestādes un apsardzes dienesti un to funkcijām nepieciešamās ēkas. 196. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007). 197. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008). 198. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009). 199. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārārsta prakses vieta. 200. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011). 201. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumu - parku, dārzu, skvēru un aleju ierīkošana, koku un krūmu stādīšana un kopšana un nepieciešamo būvju izbūve, kas nepieciešama apstādījumu apkopei un uzturēšanai, augļu un sakņu dārzi, ielas (ceļa) labiekārtojums, gājēju un velosipēdistu infrastruktūra. 4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 202. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006). 4.4.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 203. 1200 m2 5 50 līdz 12 līdz 2 6 30 5 uz vienu dzīvokli, bet ne mazāk kā 1200 m2 6 un jumta stāvs 4.4.1.5. Citi noteikumi 204. Atļauts mainīt dzīvojamās ēkas pirmā stāva vai visas ēkas funkciju uz publisko ēku, kā arī publisku ēku pārbūvēt par dzīvojamo ēku. 205. Tehnisku izmantošanu izvieto aizmugures pagalmos vai ēkās, tā, lai vizuāli netraucētu tranzītielas telpai. 206. Galvenās ieejas publiskās ēkās vai telpās izvieto ēkas ielas fasādē. 207. Iebrauktuves un pieejas pie publiskajām ēkām veido atbilstoši vides pieejamības noteikumiem. 208. Jaunai apbūvei veido pieslēgumu centrālajai notekūdeņu savākšanas, ūdensapgādes sistēmai, un vēlams arī centralizētai siltumapgādes sistēmai. 209. Minimālā zemes vienības fronte: 18 metri. 210. Būvlaide: iedibinātā būvlaide. 4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA 4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) 4.5.1.1. Pamatinformācija 211. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu Līvānu pilsētas tranzītielai - Rīgas ielai - piegulošo teritoriju attīstību un jauktu izmantošanu. 4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 212. Savrupmāju apbūve (11001). 213. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): daudzdzīvokļu mājas līdz 2 stāviem, izņemot Domes ielas sākumā - pussalā. 214. Biroju ēku apbūve (12001). 215. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sadzīves un citu pakalpojumu objekti, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas, izņemot degvielas uzpildes stacijas un azartspēļu un izložu organizēšana. 216. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, motelis, dienesta viesnīca, viesu nams, ēkas un būves tūrisma un atpūtas pakalpojumu sniegšanai. 217. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, cirka ēkas, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, izņemot azartspēļu un izložu organizēšana. 218. Sporta būvju apbūve (12005). 219. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): policijas iestādes un apsardzes dienesti un to funkcijām nepieciešamās ēkas. 220. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007). 221. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008). 222. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009). 223. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārārsta prakses vieta. 224. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011). 225. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtotas apstādījumu teritorijas, augļu un sakņu dārzs, gājēju un velosipēdu ceļi un cita labiekārtojuma infrastruktūra (tajā skaitā nedzīvojamās ēkas un būves) un stādījumi atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. 4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 226. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001). 227. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātas autostāvvietas. 4.5.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 228. 1200 m2 50 līdz 14 līdz 14 30 4.5.1.5. Citi noteikumi 229. Dzīvojamai funkcijai atļauts izmantot lī …