Lokālplānojums Līvānu novada teritorijas plānojuma 2012.–2024. gadam grozījumiem - Līvānu pilsētas centra teritorijai. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā…
Par ko ir šis tiesību akts?
Šis lokālplānojums nosaka Līvānu pilsētas centra teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un funkcionālo zonējumu, lai nodrošinātu sakārtotu attīstību.
Uz ko attiecas: Zemes vienību īpašniekiem un attīstītājiem Līvānu pilsētas centra teritorijā; Pašvaldības iestādēm, kas atbild par būvniecības un teritorijas plānošanas jautājumiem Līvānu novadā.
Galvenais
- Valsts
- Latvija
- Tiesību joma
- Transporta tiesības
- Avots
- likumi.lv
- Teksts iegūts
- Skaidrojums atjaunināts
Ko regulē šis tiesību akts?
- Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus Līvānu pilsētas centra teritorijai.
- Funkcionālo zonējumu, kas parādīts grafiskajā daļā.
- Prasības transporta infrastruktūrai, tostarp stāvvietu nodrošinājumam.
- Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, kā arī definīcijas.
Uz ko attiecas šis tiesību akts?
- Zemes vienību īpašniekiem un attīstītājiem Līvānu pilsētas centra teritorijā.
- Pašvaldības iestādēm, kas atbild par būvniecības un teritorijas plānošanas jautājumiem Līvānu novadā.
Kādi ir galvenie punkti?
- Visā lokālplānojuma teritorijā ir aizliegts ierīkot atkritumu izgāztuves, vākt un uzkrāt atkritumus, nolietotu tehniku, metāllūžņus un būvgružus, izņemot īpaši ierīkotās vietās.
- Nav pieļaujama zemes vienības sadalīšana, ja jaunveidojamā zemes vienība būs mazāka par funkcionālajā zonā noteikto minimālo platību, izņemot Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktajos gadījumos.
- Jebkurai zemes vienībai jānodrošina piebraukšana no ielas, izņēmuma kārtā - no ceļa servitūta.
- Vienai automašīnas autostāvvietai paredz ne mazāk kā 25 m2, autobusam - ne mazāk kā 60 m2, velosipēdam - ne mazāk kā 1,2 m2.
Transporta tiesības
Likuma teksts
Likuma teksts
Līvānu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 3 2023. gada 27. aprīlī Lokālplānojums Līvānu novada teritorijas plānojuma 2012.-2024. gadam grozījumiem - Līvānu pilsētas centra teritorijai. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa APSTIPRINĀTS ar Līvānu novada pašvaldības domes 2023. gada 27. aprīļa sēdes prot. Nr. 5, lēmumu Nr. 5-13 Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. pantu Saistošie noteikumi nosaka Līvānu pilsētas centra teritorijai teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (1. pielikums) un funkcionālo zonējumu - grafisko daļu (2. pielikums).
Līvānu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Vaivods 1. pielikums Līvānu novada pašvaldības domes 2023. gada 27. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 3 Līvānu novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90000065595 Rīgas iela 77, Līvāni, Līvānu nov., LV-5316 pasts@livani.lv http://www.livani.lv Lokālplānojums Līvānu novada teritorijas plānojuma 2012.-2024. gadam grozījumiem - Līvānu pilsētas centra teritorijai Redakcija 3.1.
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1.2. Definīcijas 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 2.3. Zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana 2.4. Piekļūšanas noteikumi 2.5. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.3. Prasības apbūvei 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.4. Publiskās apbūves teritorija 4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.10. Mežu teritorija 4.11. Lauksaimniecības teritorija 4.12. Ūdeņu teritorija 5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.5. Ainaviski vērtīga teritorija 5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija 5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 5.8. Degradēta teritorija 6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība 6.1. Prasības detālplānojumiem 6.2. Piespiedu nojaukšana un teritoriju sakārtošana 7. Citi nosacījumi/prasības Pielikumi 1. pielikums. Apbūves rādītāji 2. pielikums. Redzamības brīvlauki 3. pielikums. Vēsturiskā apbūve 1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS 1.1.
NOTEIKUMU LIETOŠANA 1. Šie noteikumi nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi" norādītajā "Lokālplānojuma Līvānu novada teritorijas plānojuma 2012.-2024. gadam grozījumiem - Līvānu pilsētas centra teritorijai" (turpmāk - lokālplānojums) teritorijā.
1.2.
DEFINĪCIJAS 5. Vēsturiskā apbūve - vēsturisko būvju kopums vai atsevišķa dzīvojamā, sabiedriska vai darījumu rakstura ēka, kas ir vecāka par 50 gadiem, kurai laika gaitā sākotnējā veidolā ir saglabājusies lielākā ēkas daļa, tostarp fasāde, logi, arhitektoniskie elementi. Vēsturisko apbūvi nosaka atbilstoši Līvānu novada teritorijas plānojuma Paskaidrojuma raksta 11.2.nodaļas Kultūrvēsturiski objekti un teritorijas (37.tabula) un 11.3.nodaļai, un tā ir iekļauta šo noteikumu 3.pielikumā.
Vēsturiskā apbūve.
VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA 6. Visā teritorijā zemes vienības atļauts apbūvēt un izmantot atbilstoši funkcionālajā zonā un teritorijā ar īpašiem noteikumiem noteiktajiem atļautajiem galvenās izmantošanas un papildizmantošanas veidiem.
2.2.
VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA 8. Visā lokālplānojuma teritorijā aizliegts:
8.1. ierīkot atkritumu izgāztuves, 8.2. vākt un uzkrāt atkritumus, nolietotu tehniku, metāllūžņus un būvgružus, izņemot atbilstoši normatīvo aktu prasībām īpaši ierīkotas vai izbūvētās vietās (laukumos, novietnēs u.tml.), 8.3. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņus, 8.4. izmantot kā būves transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas, kuģu korpusus vai to daļas, treilerus, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja risinājums ir saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
2.3.
ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA UN ROBEŽU PĀRKĀRTOŠANA 9. Nav pieļaujama zemes vienības sadalīšana, ja rezultātā jebkura no jaunveidojamām zemes vienībām būs mazāka par funkcionālajā zonā noteikto minimālo platību, izņemot Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktajos gadījumos, vai jebkurai no jaunveidojamām zemes vienībām būs funkcionālajā zonā atļautajai apbūvei neatbilstoša konfigurācija.
2.4.
PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI 13. Jebkurai zemes vienībai nodrošina piebraukšanu no ielas, izņēmuma kārtā - no normatīvo aktu kārtībā nodibināta ceļa servitūta, kas reģistrēts visu iesaistīto nekustamo īpašumu Zemesgrāmatas nodalījumos.
2.5.
AIZSARGJOSLAS UN CITI TERITORIJAS IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI 17. Lokālplānojuma teritorijā spēkā esošās aizsargjoslas, tostarp sarkanās līnijas, ir parādītas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi" saskaņā ar valsts un pašvaldību iestāžu, kas ir šo datu turētāji, informāciju un atbilstoši mēroga noteiktībai 1:2000.
PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI 3.1.1.
Vispārīgas prasības transporta infrastruktūras plānošanai 19. Veidojot jaunas apbūves teritorijas, lokālplānojumā, detālplānojumā jāplāno racionāls ielu tīkls, veidojot vienotu transporta sistēmu ar blakus esošajām zemes vienībām.
3.1.2. Prasības stāvvietu nodrošinājumam 20. Katrā zemes vienībā, kur atļauta apbūve, paredz autostāvvietas. Minimālo un maksimālo autostāvvietu skaitu zemes vienībā nosaka atbilstoši Līvānu novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 4. pielikumam (1. tabula), ciktāl tas nav pretrunā ar Vispārīgajiem apbūves noteikumiem un būvnormatīviem.
22.1. Ja blakus zemes vienībā atrodas publiskā autostāvvieta, un pašvaldība piekrīt, ka publiskās ēkas vai teritorijas apmeklētāji to izmantos.
22.2. Ja publiskās ēkas vai teritorijas apmeklējumam ir epizodisks vai sezonāls raksturs, un atklāto stāvvietu uzturēšana pārējā laikā prasa nesamērīgus līdzekļus un kļūst vizuāli nepievilcīga pilsētvidē.
22.3. Ja būtiski palielināsies satiksmes intensitāte tuvējās ielās, ko pierāda transporta plūsmas modelēšanas rezultāti.
22.4. Ja zemes vienībā tiek izvietoti vairāki teritorijas izmantošanas veidi, kuru darbības laiki atšķiras un stāvvietu nodrošinājumu ir iespējams savietot.
24.1. Ja maina būves vai zemes vienības izmantošanas veidu.
24.2. Ja maina publiskā, vai ražošanas objekta vai labiekārtotās apstādījumu teritorijas platību un ir paredzamas nodarbināto vai apmeklētāju skaita izmaiņas.
24.3. Ja, pārbūvējot dzīvojamu māju, maina lietderīgi izmantojamo platību.
25.1. Stāvlaukumu norobežo (žogs, apstādījumi), lai gaisma no transportlīdzekļu starmešiem nekristu uz dzīvojamo māju, ārstniecības iestāžu stacionāru un tūristu naktsmītņu logiem.
25.2. Auto stāvlaukumā, kurā ir vismaz 30 automašīnu stāvvietas, nodrošina lietus ūdeņu savākšanu un attīrīšanu.
25.3. Stāvvietu iesegumos, kur tas iespējams, vēlams izmantot šķembzāli, zāles klāju ar ģeotekstila stiprinājumu vai caurumotu betona plākšņu un zālāja kombinācijas.
25.4. Pirms vārtiem izbūvē 6 metrus garu piebrauktuvi, kuras virsmas garenkritums nav lielāks kā 3%.
25.5. Vienai automašīnas autostāvvietai paredz ne mazāk kā 25 m2, autobusam - ne mazāk kā 60 m2, velosipēdam - ne mazāk kā 1,2 m2. Stāvlaukuma iekšējās kustības joslas plāno ne mazāk kā 2,5 metrus vienā virzienā un ievērojot brīvtelpas un apgriešanās rādiusus.
25.6. Stāvlaukumu labiekārtojumā Līvānu novada būvvalde var izvirzīt prasības elektrouzlādes iekārtu, alternatīvu energo apgādes risinājumu izmantošanai, dzeramā ūdens padevei, kustības organizācijas pasākumiem, kas veidoti pēc universālā dizaina principiem.
25.7. Auto stāvlaukumos ir pieļaujams ierīkot līdz četrām āra sezonas tirdzniecības vietām. Ja projektē lielāku skaitu āra tirdzniecības vietu, preču piegādei paredz atsevišķu piebraucamo ceļu.
3.1.3. Vides pieejamības prasības 26. Ielu, publiskās ārtelpas teritoriju un objektu būvniecības ieceres dokumentācijā iekļauj risinājumus vides pieejamības nodrošināšanai. Līvānu novada būvvalde būvatļaujas projektēšanas nosacījumos var noteikt papildus prasības vides pieejamības nodrošināšanai.
3.2.
PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM 3.2.1.
Vispārīgas prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 29. Pašvaldība nodrošina ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un centralizētas siltumapgādes maģistrālo būvju izbūvi un sadarbībā ar inženiertīklu valdītājiem nodrošina centralizētu inženierapgādes sistēmu darbību un attīstību, komunālo un sakaru pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
3.2.2.
Ūdensapgāde, notekūdeņu savākšana un attīrīšana 39. Būvēm, kam nepieciešama ūdensapgāde un sadzīves notekūdeņu savākšana, būvniecības ieceres dokumentācijā izstrādā pieslēgumu centralizētajām ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas sistēmām.
Ja objektam ir lokāls risinājums, tas nedrīkst pasliktināt vides situāciju īpašumā un tā apkārtnē.
40.1. hermētiskas izsmeļamās kanalizācijas bedres, 40.2. lokālas bioloģiskās attīrīšanas ietaises, 40.3. grodu aka, iedzītā vai urbtā aka, 40.4. lokālie tīkli un dzeramā ūdens attīrīšanas ietaises.
3.2.3.
Siltumapgāde 42. Jaunbūvējamām publiskajām ēkām un dzīvojamām daudzdzīvokļu mājām, vēlams arī savrupmājām, paredz pieslēgumu centralizētai siltumtrasei. Ja objektam ir lokāls risinājums, tas nedrīkst pasliktināt vides situāciju īpašumā un tā apkārtnē.
3.2.4.
Gāzapgāde 45. Lai nodrošinātu gāzapgādi perspektīvajiem rūpnieciskajiem, komunālajiem un individuālajiem patērētājiem, detālplānojumā un būvniecības ieceres dokumentācijā ieplāno iespējamo sadales gāzesvadu novietni.
3.2.5.
Elektroapgāde 47. Jaunu elektrolīniju izbūvi AS "Latvenergo" veic pēc elektroenerģijas lietotāju pieprasījuma par elektroenerģijas jaudas ievērojamu paaugstināšanu un jauniem pieslēgumiem.
3.2.6.
Alternatīvie energoresursi 49. Ir atļauta visu veidu alternatīvo energoresursu izmantošana, kā arī kombinētie risinājumi ar tradicionālajiem energoresursiem, izņemot vēja stacijas.
3.2.7.
Sakari 52. Brīvstāvošus sakaru pārraides torņus ir aizliegts uzstādīt teritorijā starp Kurzemes ielu un Raiņa un Rūpniecības ielām.
3.3.
PRASĪBAS APBŪVEI 3.3.1. Apbūves parametri 56. Veicot būvniecību, ievēro attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktos maksimālos un minimālos apbūves blīvuma, apbūves augstuma, apbūves intensitātes un brīvās teritorijas rādītājus.
3.3.2. Ēku, būvju un stādījumu izvietošana zemes vienībā 58. Būves zemes vienībā pilsētā izvieto atbilstoši 1.pielikumam (5.attēls) un ievērojot funkcionālajā zonā noteikto būvlaidi.
Atbilstoši teritorijas izmantošanas veidam, tā ir dzīvojamā māja, sabiedriskā vai darījuma ēka, biroju ēka ražošanas vai tehniskās apbūves zemes vienībās. Palīgēkas, ražošanas un tehniskās būves novieto aiz galvenās ēkas zemes vienības dziļumā.
3.3.3.
Redzamības brīvlauki 69. Apbūvējot zemes vienību, kas piekļaujas ielām, ceļiem un vienlīmeņa dzelzceļa šķērsojumiem, ievēro normatīvajos aktos noteikto pārredzamības zonu, ko nedrīkst apbūvēt:
69.1. Būvi pie vienlīmeņa dzelzceļa šķērsojumiem izvieto tā, lai tiktu nodrošināta redzamība Ministru kabineta noteikumos par dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanu, aprīkošanu, apkalpošanu un slēgšanu noteiktajos attālumos.
69.2. Apbūvējot zemes vienību, kas piekļaujas ielu krustojumam, redzamības brīvlauku nodrošina saskaņā ar 2. pielikumu.
3.3.4. Pagalmu noteikumi 71. Būves zemes vienībā izvieto atbilstoši 1. pielikumam (6. attēls), un zemes vienībā veido vienu vai vairākus pagalmus - priekšpagalmu, sānpagalmu, aizmugures pagalmu.
3.3.5. Žogi 77. Žogus zemes vienībā izvieto:
77.1. pret ielu - ne tālāk par ielas sarkano līniju, 77.2. pret ielu krustojumu- ne tālāk par redzamības brīvlauku, 77.3. pret ūdenstecēm un ūdenstilpēm - ne tālāk par tauvas joslu, 77.4. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē - pēc nepieciešamības, 77.5. pārējos gadījumos - pa zemes vienību robežām.
78.1. līdz 1 m augstam žogam - bez ierobežojumiem, 78.2. no 1 līdz 1,45 m augstam žogam - 30 %, 78.3. no 1,45 m līdz 1,60 m augstam žogam - 50 %.
78.4. Žoga augstums nedrīkst pārsniegt 1,6 m, dzīvžoga augstums - 2 metrus, izņemot gadījumus, kad žogs ir saskaņots ar Līvānu novada būvvaldi un nepieciešams funkcionāli (piem., rūpnieciskās teritorijas norobežošana vai kā prettrokšņa siena).
3.3.6. Ēku un būvju elementi 84. Ēkas īpašniekam (lietotājam) ir pienākums uzturēt kārtībā ēkas fasādes, jumtu un lietus ūdens novadīšanas sistēmu no jumtiem.
84.1. Logu dalījumu, aiļu lielumu un augstumu izmaiņas, balkonu aizstiklošanu un pārbūvi veic atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijai.
3.3.7. Kultūras pieminekļi un kultūrvēsturiskie objekti 94. Ierobežojumus valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā, to aizsargjoslā vai individuālajā kultūras pieminekļa aizsardzības zonā nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem.
95.1. Pārbūvējot vai remontējot ēkas, aizliegts vienkāršot fasāžu risinājumus, iznīcināt vai pārbūvēt arhitektoniskās detaļas un veidojumus (portālus, logu apmales, dzegas, fasāžu apdares elementus, oriģinālos dūmeņus un citas ēku daļas un detaļas).
95.2. Jaunas piebūves projektē un būvē, respektējot vēsturisko ēku arhitektūru un būvapjomus.
95.3. Aizliegts nojaukt ēkas, izņemot gadījumus, kad ēku tehniski nav iespējams saglabāt. Šajā gadījumā lēmumu par ēkas nojaukšanu pieņem Līvānu novada dome. Īpašniekam ir jāiesniedz Līvānu novada būvvaldē ēkas tehniskās apsekošanas slēdziens, ko izstrādājis sertificēts būvspeciālists, kurā ir izvērtēts ēkas faktiskais tehniskais stāvoklis un sniegts pamatots slēdziens par to, ka ēku tehniski nav iespējams saglabāt.
95.4. Vēsturiskajās ēkās ir aizliegts iebūvēt plastmasas vai metāla konstrukcijas logus un durvis. Fasāžu apdari veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem, faktūru un krāsu toņiem.
95.5. Jumtu segumu nosaka Līvānu novada būvvalde. Vēlams pielietot vēsturiski izmantotos segumus vai analogus risinājumus.
95.6. Atkāpes atļautas gadījumos, ja risinājums pamatots, izstrādājot būvniecības ieceri minimālā sastāvā un veicot tās publisko apspriešanu, iegūstot gan būvvaldes, gan iedzīvotāju piekrišanu projektam.
96.1. Aizliegts aizsegt skatu uz pieminekļiem un kultūrvēsturiskās apbūves objektiem no ielas un citiem raksturīgiem skatu punktiem.
96.2. Aizliegts izvietot reklāmas, sludinājumu dēļus un citu ar objektu nesaistītu vizuālu informāciju zemes vienībā vai tuvāk par 20 metriem no objekta bez saskaņošanas ar Līvānu novada būvvaldi.
96.3. Apbūvi tiešā kultūras pieminekļu un kultūrvēsturisko objektu apkārtnē stilistiski saskaņo ar vēsturisko ēku kompozīciju un arhitektūru (mērogu, izvietojumu ielas vidē, būvapjomiem, siluetu, fasāžu dalījumu, ēku daļu formu un materiāliem, teritorijas labiekārtojumu).
96.4. Atļautie ēku fasāžu apdares materiāli ir sarkanā ķieģeļa mūris, dabīgā akmens mūris, apmetums, koka dēlīšu apšuvums.
96.5. Ēku fasāžu apdarē aizliegtie materiāli ir plastmasas apšuvums, apaļkoku guļbaļķi.
3.3.8.
Īslaicīgas lietošanas būves 97. Sezonas rakstura un īslaicīgas lietošanas būves (kioski, nojumes, nelieli tirdzniecības paviljoni un tamlīdzīgi objekti) būvē atbilstoši būvatļaujai vai novietnes plānam uz Līvānu novada būvvaldē akceptēto laiku (termiņu). Ja ēka ir mazēka, nepieciešams tikai novietnes plāns.
3.4.
PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM 3.4.1.
Apstādījumi 100. Apstādījumos, tostarp ūdensmalās utt., ir aizliegta atkritumu izvietošana, rakšana, koku ciršana, augsnes virskārtas ieguve, izņemot, ja šīm darbībām ir izsniegta Līvānu novada būvvaldes atļauja.
102.1. Nepieļauj aizaugšanu ar nezālēm un nodrošina stādījumu laistīšanu;
102.2. Tīra savā īpašumā esošās dabīgās vai mākslīgās ūdenstilpes un ūdensteces un to krastus;
102.3. Nepieļauj apstādījumu pārpurvošanos un noplūdināšanu; prasība neattiecas uz applūstošajām teritorijām pie upēm;
102.4. Ja nepieciešams, nodrošina stādījumu ieziemošanu un ziemošanas materiālu novākšanu pavasarī;
102.5. Nodrošina atkritumu savākšanu no teritorijas, nepieļauj apstādījumu piegružošanu ar sadzīves, ražošanas un celtniecības atkritumiem, notekūdeņiem, augiem un videi kaitīgām vielām;
102.6. nodrošina labiekārtojuma infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu.
3.4.2. Publiskā ārtelpa 104. Publiskajā ārtelpā (pašvaldībai piederošajos apstādījumos, publisko ēku un teritoriju zemes vienībās) ierīko apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru iedzīvotāju atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam.
3.4.3.
Apgaismojums 107. Ar ārtelpu apgaismojumu nodrošina:
107.1. daudzdzīvokļu māju kāpņu ieejas, koplietošanas telpas un pagalmus, 107.2. publisko ēku ieejas un teritorijas, 107.3. sabiedriskos apstādījumus, kas norādīti 4.9.1.1. apakšnodaļā, 107.4. ielas, krustojumus un gājēju pārejas.
3.5.
PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI 3.5.1.
Ugunsdrošība un civilā aizsardzība 112. Iedzīvotāju apziņošanai uz publisko ēku un būvju jumtiem ir atļauts izvietot trauksmes sirēnu ierīces.
113.1. Lieliem rūpniecības objektiem ar sprādzienbīstamu vidi un objektiem, kur vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas), izstrādā uzņēmumu civilās aizsardzības pasākumu plānu un paredz cilvēku evakuācijas plānu.
113.2. Uzņēmumi, kuru saimnieciskajā darbībā ir iesaistītas vai tiek ražotas bīstamās vielas, izstrādā rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumu plānu.
3.5.2. Prasības degvielas uzpildes, gāzes uzpildes stacijām un transporta apkalpes būvēm 114. Degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacijas atļauts izvietot lokālplānojumā atļautajās vietās, ņemot vērā Aizsargjoslu likumā noteiktos ierobežojumus.
3.5.3. Atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes un sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkti 120. Cieto sadzīves atkritumu vākšanai un atkritumu dalītai vākšanā konteinerus un tvertnes novieto uz betonētas pamatnes.
Līdz tai ierīko 2,70 m platu cieta seguma ceļu, ja tas ir garāks par 100 metriem.
3.5.4. Būves lauksaimniecības dzīvniekiem 122. Teritorijā starp Kurzemes ielu un Raiņa un Rūpniecības ielām aizliegta lauksaimniecības dzīvnieku turēšana, kā arī pārējā lokālplānojuma teritorijā zemes vienībās, kur ir daudzdzīvokļu māju apbūve, ir aizliegts izvietot būves lauksaimniecības dzīvniekiem un lauksaimniecības dzīvnieku turēšana. Pārējā teritorijā ir atļauta vienas govs, viena zirga, divu cūku, 10 mājputnu turēšana.
124.1. vismaz 10 metri no zemes vienības robežas, kas robežojas ar dzīvojamo apbūvi, 124.2. vismaz 20 metri no zemes vienības robežas, kas robežojas ar publisko apbūvi, 124.3. ārpus virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas.
3.5.5.
Prettrokšņu sienas un piesārņojuma mazināšanas būves 126. Prettrokšņa sienas nepieciešamību pamato būvniecības ieceres dokumentācijā.
127.1. zonā starp jaunveidojamiem sliežu ceļiem un zonā starp esošu dzīvojamo un publisko apbūvi - dzelzceļa infrastruktūras valdītājs, 127.2. veicot esošo dzelzceļa sliežu pārbūvi, zonā starp pārbūvējamiem sliežu ceļiem un zonā starp esošu dzīvojamo un publisko apbūvi - dzelzceļa infrastruktūras valdītājs, 127.3. zonā starp esošajiem sliežu ceļiem un jaunveidojamu dzīvojamo un publisko apbūvi - attiecīgās jaunveidojamās apbūves īpašnieks.
3.5.6. Reljefa, augsnes virskārtas, lietusūdens savākšanas sistēmu un dabīgo ūdensnoteku aizsardzība 129. Veicot būvniecību un teritorijas izmantošanu, pēc iespējas saglabā reljefu un dabīgo augsnes virskārtu.
4.1.
SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA 4.1.1.
Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) 4.1.1.1.
Pamatinformācija 136. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.
4.1.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 137. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas) un dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.
Apbūvē atļauta arī šāda izmantošana: augļu un sakņu dārzs, divas saimniecības ēkas, kas ir vai garāža, vai telpas individuālajai komercdarbībai, mājražošanai, vai ģimenes sporta būvei, nojume.
4.1.1.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi 139. Dārza māju apbūve (11003).
4.1.1.4. Apbūves parametri Nr.
Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 148.
1200 m2 30 līdz 9 līdz 2 1 50 1 un jumta stāvs 4.1.1.5. Citi noteikumi 149. Būvējot jaunu dzīvojamo māju, ievēro:
149.1. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu dzīvojamo māju ar divām saimniecības ēkām vai vienu dvīņu mājas daļu ar vienu saimniecības ēku.
149.2. Dzīvojamās ēkas galveno fasādi izvieto uz būvlaides.
149.3. Ēku un būvju fasādes krāsojums, apdares materiāli un jumta segums saskaņojams ar Līvānu novada būvvaldi.
149.4. Dzīvojamo ēku būvdarbus atļauts uzsākt pēc piebraucamo ceļu izbūves.
149.5. Minimālais vietu skaits vieglo automašīnu novietošanai zemes vienībā: 2 vietas.
4.2.
MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA 4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) 4.2.1.1.
Pamatinformācija 150. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir izveidota, lai uzlabotu nodrošinājumu ar dzīvojamo platību pilsētā, brīvi izvēloties mājokļa tipu, sākot no vienas ģimenes mājas līdz pat daudzdzīvokļu mājām, kas nepārsniedz trīs stāvus, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.2.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 151. Savrupmāju apbūve (11001): savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un mājas līdz četriem dzīvokļiem, ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu: augļu un sakņu dārzs, siltumnīca, divas saimniecības ēkas, kas ir vai garāža, vai telpas individuālajai komercdarbībai, mājražošanai, vai ģimenes sporta būvei, nojume, būve mājlopiem.
4.2.1.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi 154. Biroju ēku apbūve (12001): sabiedrisko organizāciju telpas, uzņēmumu, valsts un pašvaldības iestāžu administrācijas telpas, sakaru iekārtu telpas.
4.2.1.4. Apbūves parametri Nr.
Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 165.
75 m2 2 40 līdz 110 līdz 12 līdz 3 40 2 uz vienu dzīvokli, bet ne mazāk kā 1200 m2 4.2.1.5. Citi noteikumi 166. Minimālā zemes vienības fronte:
166.1. Savrupmājai - 20 metri;
166.2. Dvīņu mājai, kas izvietota divās zemes vienībās, - kopā 30 metri;
166.3. Rindu mājas vienai sekcijai - 8 metri.
167.1. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju ar divām saimniecības ēkām vai vienu dvīņu vai rindu mājas daļu ar vienu saimniecības ēku. Ja dvīņu vai rindu māju būvē vienā zemes vienībā, saimniecības ēku pieļaujamais skaits aprēķināms pēc sekciju skaita.
167.2. Dzīvojamās ēkas galveno fasādi izvieto uz būvlaides.
167.3. Ēku un būvju fasādes krāsojums, apdares materiāli un jumta segums saskaņojams ar Līvānu novada būvvaldi.
167.4. Minimālais vietu skaits vieglo automašīnu novietošanai zemes vienībā: 2 vietas.
167.5. Dzīvojamo ēku būvdarbus atļauts uzsākt pēc piebraucamo ceļu izbūves.
168.1. trīs stāvu mājām - 15 metri vai iedibinātā būvlaide;
168.2. ēkām līdz diviem stāviem - 6 metri vai iedibinātā būvlaide.
170.1. Tirdzniecības un pakalpojumu objekts drīkst atrasties atsevišķā zemes vienībā vai daudzdzīvokļu ēkas pirmajā stāvā, ja iespējams tam nodrošināt atsevišķu ieeju un ja tas netraucē mājas iemītniekiem (troksnis, sabiedriskās kārtības pastiprināta traucēšana). Atļauts objekta vajadzībām izmantot zem tā esošo pagrabstāvu.
170.2. Papildizmantošanas objekta turētājs nodrošina pagalma daļas pie ieejas uzturēšanu kārtībā.
170.3. Publisko pakalpojumu objektus pieslēdz pie pilsētas centralizētajām ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes sistēmām.
4.3.
DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA 4.3.1.
Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) 4.3.1.1.
Pamatinformācija 171. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.3.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 172. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
4.3.1.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi 173. Biroju ēku apbūve (12001): uzņēmumu, valsts un pašvaldības iestāžu administrācijas telpas, sabiedrisko organizāciju telpas.
4.3.1.4. Apbūves parametri Nr.
Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 182.
75 m2 3 50 līdz 120 līdz 20 līdz 5 4 30 3 uz vienu dzīvokli, bet ne mazāk kā 1200 m2 4 un jumta stāvs 4.3.1.5. Citi noteikumi 183. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu dzīvojamo māju un nepieciešamās palīgēkas.
186.1. Tirdzniecības un pakalpojumu objekts drīkst atrasties atsevišķā zemes vienībā vai daudzdzīvokļu ēkas pirmajā stāvā, ja iespējams tam nodrošināt atsevišķu ieeju un ja tas netraucē mājas iemītniekiem (troksnis, sabiedriskās kārtības pastiprināta traucēšana). Atļauts objekta vajadzībām izmantot zem tā esošo pagrabstāvu.
186.2. Papildizmantošanas objektus pieslēdz pie pilsētas centralizētajām ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes sistēmām.
186.3. Publiskā objekta turētājs nodrošina pagalma daļas pie ieejas uzturēšanu kārtībā.
4.4.
PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P) 4.4.1.1.
Pamatinformācija 189. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru. P1 ir noteikta, lai attīstītu valsts un pašvaldības pakalpojumus iedzīvotājiem, nodrošinātu valsts un pašvaldību funkciju izpildi un iestāžu darbību un uzlabotu publisko ārtelpu.
4.4.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 190. Biroju ēku apbūve (12001).
4.4.1.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi 202. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
4.4.1.4. Apbūves parametri Nr.
Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 203.
1200 m2 5 50 līdz 12 līdz 2 6 30 5 uz vienu dzīvokli, bet ne mazāk kā 1200 m2 6 un jumta stāvs 4.4.1.5. Citi noteikumi 204. Atļauts mainīt dzīvojamās ēkas pirmā stāva vai visas ēkas funkciju uz publisko ēku, kā arī publisku ēku pārbūvēt par dzīvojamo ēku.
4.5.
JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA 4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) 4.5.1.1.
Pamatinformācija 211. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu Līvānu pilsētas tranzītielai - Rīgas ielai
4.5.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 212. Savrupmāju apbūve (11001).
4.5.1.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi 226. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
4.5.1.4. Apbūves parametri Nr.
Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 228.
1200 m2 50 līdz 14 līdz 14 30 4.5.1.5. Citi noteikumi 229. Dzīvojamai funkcijai atļauts izmantot līdz 10% no funkcionālās zonas platības vai publiskās ēkas kopējās lietderīgās platības.
231.1. Publisko pakalpojumu objektam un savrupmājai - 12 metri.
231.2. Daudzdzīvokļu mājai - 18 metri.
4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC2) 4.5.2.1.
Pamatinformācija 239. Jauktas centra apbūves teritorija JC2 ir noteikta, lai veicinātu uzņēmējdarbību un darba vietu veidošanos, radītu apstākļus privātā sektora pakalpojumu attīstībai un ražošanas uzņēmumu darbībai Līvānu pilsētā.
4.5.2.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 240. Biroju ēku apbūve (12001).
4.5.2.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi 252. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
4.5.2.4. Apbūves parametri Nr.
Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 254.
1200 m2 50 līdz 14 līdz 14 30 4.5.2.5. Citi noteikumi 255. Esošajai dzīvojamai apbūvei piemēro neatbilstošas izmantošanas statusu un ievēro, ka teritorijā var būt dzīvojamiem apstākļiem neatbilstošs vides stāvoklis.
4.5.3. Jauktas centra apbūves teritorija (JC3) 4.5.3.1.
Pamatinformācija 262. Jauktas centra apbūves teritorijas JC3 mērķis ir veicināt Līvānu kā reģiona nozīmes pilsētas pakalpojumu, darījumu un administratīvā centra attīstību, uzlabot arhitektonisko un publiskās telpas kvalitāti un transporta organizāciju.
4.5.3.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 263. Savrupmāju apbūve (11001).
4.5.3.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi 278. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): mazais ražošanas uzņēmums, mājražošanas uzņēmums, mācību prakses bāzes.
4.5.3.4. Apbūves parametri Nr.
Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 280.
1000 m2 60 līdz 20 līdz 20 20 4.5.3.5. Citi noteikumi 281. Autostāvvietas ierīko priekšpagalmā vai sānpagalmā.
286.1. Daudzdzīvokļu mājai - 16 metri;
286.2. Savrupmājai un publiskam objektam - 12 metri.
288.1. Publiskiem objektiem un rūpniecības objektiem - 6 metri;
288.2. Starp brīvstāvošām daudzdzīvokļu mājām - 10 metri.
289.1. Pārbūvējot vai remontējot ēkas, aizliegts vienkāršot fasāžu risinājumus, iznīcināt vai pārbūvēt arhitektoniskās detaļas un veidojumus (portālus, logu apmales, dzegas, fasāžu apdares elementus, oriģinālos dūmeņus un citas ēku daļas un detaļas).
289.2. Jaunas piebūves projektē un būvē, respektējot vēsturisko ēku arhitektūru un būvapjomus.
289.3. Aizliegts nojaukt ēkas, izņemot gadījumus, kad ēku tehniski nav iespējams saglabāt. Šajā gadījumā lēmumu par ēkas nojaukšanu pieņem Līvānu novada dome. Īpašniekam ir jāiesniedz Līvānu novada būvvaldē ēkas tehniskās apsekošanas slēdziens (ar fotofiksācijām), ko izstrādājis sertificēts būvspeciālists un kurā ir izvērtēts ēkas faktiskais tehniskais stāvoklis un sniegts pamatots slēdziens par to, ka ēku tehniski nav iespējams saglabāt.
289.4. Vēsturisko ēku oriģinālos logus, durvis un kāpnes restaurē vai aizstāj ar vizuāli analogiem risinājumiem.
289.5. Vēsturiskajās ēkās ir aizliegts iebūvēt plastmasas vai metāla konstrukcijas logus un durvis. Fasāžu apdari veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem un faktūru.
289.6. Jumtu segumu veidu un krāsu saskaņo Līvānu novada būvvaldē.
289.7. Atkāpes atļautas gadījumos, ja risinājums pamatots, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju un veicot tās publisko apspriešanu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos vai ja projekts ir izvēlēts arhitektūras konkursa rezultātā.
289.8. Vēsturisko ēku galvenajās (ielas) fasādēs ir aizliegts ierīkot satelītantenas, elektrosadales, elektrouzskaites, sakaru iekārtas, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtas. Citās fasādēs iepriekšminētās iekārtas uzstāda, pēc iespējas nebojājot ēkas fasādes izskatu un pilsētvides ainavu.
289.9. Ierīkojot alternatīvās energoapgādes objektus, tos izvieto respektējot vēsturisko ēku galvenās (ielas) fasādes un pilsētvides ainavu.
289.10. Veicot jaunu būvniecību vai pārbūvi, izstrādā apzaļumošanas un apstādījumu labiekārtošanas projektu.
289.11. Virszemes inženiertīklu projektā respektē vēsturisko ēku arhitektoniskās detaļas.
4.6.
RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.6.1.
Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) 4.6.1.1.
Pamatinformācija 290. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) ir funkcionālā zona, lai veicinātu ražošanas nozaru attīstību, uzņēmējdarbību un darba vietu veidošanos Līvānu pilsētā un nodrošinātu vēsturisko ražošanas uzņēmumu teritoriju sakārtošanu.
4.6.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 291. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanas, pārtikas rūpniecības, mēbeļu ražošanas, poligrāfijas, industriālo un tehnoloģisko parku un citu vieglās rūpniecības uzņēmumu, kas nerada būtisku piesārņojumu, darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra. Teritorijā var izvietot arī metālapstrādes un mašīnbūves, ādas, koksnes pārstrādes, būvmateriālu un sanitārtehnisko iekārtu ražošanas, ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu un līdzīgu uzņēmumus, ja tie nerada būtisku piesārņojumu.
4.6.1.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi 297. Biroju ēku apbūve (12001).
4.6.1.4. Apbūves parametri Nr.
Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 300.
1000 m2 60 līdz 18 7 8 20 9 7 izņemot būvēm, kuru augstums ir atkarīgs no tehnoloģiskā risinājuma.
8 nenosaka 9 prasība ir spēkā, ja zemes vienībā tiek izvietots publisks pakalpojumu objekts.
4.6.1.5. Citi noteikumi 301. Ja ražošanas vai tehniskās apbūves zemes vienībās ievieto publisku objektu, nodrošina atsevišķu piekļūšanu. Ja būvju būvniecība notiek pa kārtām un zemes vienības vai ēkas daļu ierīko publiskām funkcijām, to norobežo no pārējās teritorijas (ēkas) daļas.
4.7.
TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA 4.7.1.
Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) 4.7.1.1.
Pamatinformācija 307. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, kas ir noteikta publiskās lietošanas autotransporta infrastruktūrai.
4.7.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 308. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes, pazemes un zemūdens inženierkomunikācijas un inženiertīkli, hidrobūves, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves.
4.7.1.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi 311. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes un sezonas rakstura tirdzniecības un pakalpojumu objekts - sabiedriskās ēdināšanas objekts, inventāra noma, publiskās tualetes, tirdzniecības kioski un tirdzniecības stendi, sadzīves un citu pakalpojumu objekti, izņemot degvielas uzpildes stacijas un azartspēļu un izložu organizēšana.
4.7.1.4. Apbūves parametri Nr.
Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 314. līdz 18 10 10 izņemot būvēm, kuru augstums ir atkarīgs no tehnoloģiskā risinājuma.
4.7.1.5. Citi noteikumi 315. Papildizmantošanas veidi atļauti TR1 teritorijā un tikai tajos gadījumos, ja tie netraucē satiksmei vai gājēju un velosipēdu kustībai. Pastāvīgas ēkas atļauts izvietot tikai ārpus sarkanajām līnijām.
316.1. valsts ceļam (ielai) - 19 metri;
316.2. pašvaldības ielai - 12 metri;
316.3. komersantu un privātam ceļam (ielai) - 7 metri;
316.4. piekļuves ceļam - 5,5 metri;
316.5. minimālais brauktuves platums vienai joslai - 2,75 m;
316.6. apvienotam gājēju un velosipēdistu kustības ceļam - 2,25 m;
316.7. ielai ar nodalītu veloinfrastruktūru projektē ievērojot Latvijas valsts standartu, kā arī respektējot esošu apbūvi un prasības satiksmes drošībai.
317.1. Minimālais attālums starp sarkanajām līnijām Rožu ielā ir 8 metri;
317.2. Minimālais attālums starp sarkanajām līnijām Rūpniecības ielā posmā no Rīgas ielas līdz Rūpniecības ielai 5 ir 20 metri, pārējā daļā - 12 metri;
317.3. Minimālais attālums starp sarkanajām līnijām Centra laukumā ir no 19 līdz 33 metriem kā parādīts kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi".
318.1. Jaunus pašvaldības ceļus (ielas) plāno atbilstoši pašvaldības investīciju plānam.
318.2. Jaunu ceļu būvniecību un esošo ceļu pārbūvi veic atbilstoši Līvānu novada būvvaldes akceptētai būvniecības ieceres dokumentācijai. Tās ietvaros izstrādā inženiertīklu plānu un labiekārtošanas projektu.
318.3. Pašvaldībai ir tiesības pārņemt savā apsaimniekošanā ielas (ceļus), kas plānoti uz vairākām apbūves zemes vienībām pēc ielu (ceļu) nodošanas ekspluatācijā, vienojoties ar ielas (ceļa) īpašnieku.
318.4. Izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus, kā arī pārbūvējot esošās ielas (ceļus) applūšanas riska teritorijās pie Dubnas ievēro 89,50 m v.j.l. augstuma atzīmes. Ja minimālās augstuma atzīmes nav iespējams ievērot, būvniecības ieceres dokumentācijā paredz alternatīvus tehniskos risinājumus.
318.5. Jebkuras kategorijas ielu, kā arī laukumu, atklātu autostāvvietu un ietvju klātnes iesedz ar cieto segumu.
4.7.2.
Transporta infrastruktūras teritorija (TR2) 4.7.2.1.
Pamatinformācija 319. Transporta infrastruktūras teritorija (TR2) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi dzelzceļa zemes nodalījuma joslā.
4.7.2.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 320. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
4.7.2.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi 323. Noliktavu apbūve (14004).
4.7.2.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.7.2.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.8.
TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA) 4.8.1.1.
Pamatinformācija 324. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru. Tehniskās apbūves teritorijas tiek izmantotas arī citiem saimnieciskiem mērķiem - noliktavām, garāžu kooperatīviem, komunālo dienestu vajadzībām. Tehniskās apbūves teritorijās ir pieļaujama individuālās komercdarbības veikšana.
4.8.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 325. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): inženierkomunikācijas un inženiertīkli, hidrobūves, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves.
4.8.1.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi 330. Biroju ēku apbūve (12001): komunālo pakalpojumu, sakaru, energoapgādes uzņēmumu biroji, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, radiostaciju un televīzijas centri, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.
4.8.1.4. Apbūves parametri Nr.
Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 333.
300 m2 11 65 līdz 18 12 13 10 14 11 izņemot atsevišķi stāvošiem inženierobjektiem (sakaru tornim, ūdens ieguves urbumam u.tml.) zemes vienības veidošanas un apbūves rādītājus aprēķina pēc funkcionālās nepieciešamības un iekļaujot ekspluatācijas aizsargjoslas.
12 izņemot būvēm, kuru augstums ir atkarīgs no tehnoloģiskā risinājuma.
13 nenosaka 14 prasība ir spēkā, ja zemes vienībā tiek izvietots publisks pakalpojumu objekts.
4.8.1.5. Citi noteikumi 334. Papildizmantošanai atļauts izmantot līdz 10% no zemes vienības vai ēku kopējās lietderīgās platības, pie nosacījuma, ja netiek ierobežota komunālo pakalpojumu sniegšana vai inženierapgādes uzņēmumu darbība.
4.9.
DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA 4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) 4.9.1.1.
Pamatinformācija 343. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu atpūtas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās.
4.9.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 344. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtota publiskā vai privātā ārtelpa: gājēju un velosipēdu ceļš, laipa, norāde, skatu tornis, skatu platforma, lapene, soliņš, atkritumu urna, piekļuves ceļš, velosipēdu stāvvietas, atkritumu urnas, apstādījumi (parks, skvērs, aleja, dārzs, stādījumi, t.sk. stādīti un kopti koki un krūmi, nogāžu stiprinājumi) un būves, kas nepieciešamas apstādījumu apkopei un uzturēšanai utt.
4.9.1.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi 346. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekts.
4.9.1.4. Apbūves parametri Nr.
Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 349. līdz 7 15 līdz 1 16 15 attiecas uz sezonas rakstura būvēm 16 un jumta stāvs 4.9.1.5. Citi noteikumi 350. Līvānu pilsētas sabiedriskie apstādījumi, kurus aizliegts pārveidot citos izmantošanas veidos, pārveidot par privātām teritorijām vai ierobežot to pieejamību:
350.1. Skvērs pie autobusu stacijas un sadalošā josla Rūpniecības ielā;
350.2. Skvērs pie Līvānu novada pašvaldības Rīgas ielā 77;
350.3. Teritorijas pie Dubnas Rīgas ielā 120 abās pusēs tiltam pāri Dubnai;
350.4. Skvērs Rīgas ielā 59;
350.5. Skvērs Rīgas ielā 126;
350.6. Apstādījumi pie skolas Rīgas ielā 103;
350.7. Apstādījumi Rīgas ielā 136;
350.8. Skvērs starp Sofijas, Krustpils un Rīgas ielām - Rīgas ielā 152.
351.1. būvju augstums nedrīkst pārsniegt 7 metrus;
351.2. tirdzniecības kioskus atļauts novietot tikai tajās apstādījumu teritorijās, kuru zemes gabals ir vismaz 100m2 un ja būve neaizņem vairāk kā 25% no zemes gabala platības.
4.10.
MEŽU TERITORIJA Nenosaka 4.11.
LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA Nenosaka 4.12.
ŪDEŅU TERITORIJA 4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū) 4.12.1.1.
Pamatinformācija 355. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.
4.12.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 356. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes, pazemes un zemūdens inženierkomunikācijas un inženiertīkli, hidrobūves, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves.
4.12.1.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.12.1.4.
Apbūves parametri Nr.
Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 362. līdz 4 17 18 17 attiecas uz peldošajām būvēm 18 nenosaka 4.12.1.5. Citi noteikumi 363. Aizliegta pastāvīgu ēku būvniecība.
Ūdensobjekta gultnes izmaiņa ir pieļaujama tikai aizsērējušo ūdensobjektu iztīrīšanai un ņemot vērā Ministru kabineta noteikto kārtību par virszemes ūdensobjektu tīrīšanu un padziļināšanu.
CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM 5.1.1.
Sabiedriskā centra teritorija (TIN1) 5.1.1.1.
Pamatinformācija 367. Sabiedriskā centra teritorija noteikta ar mērķi vietējiem un potenciālajiem Līvānu novada iedzīvotājiem nodrošināt un veidot uz augstām vērtībām orientētu, pievilcīgu, drošu un dzīves līmeņa uzlabošanai atbilstošu dzīves vidi, uzlabojot un attīstot publisko tehnisko infrastruktūru, pašvaldības sniegto pakalpojumu klāstu, iedzīvotāju un novada viesu drošību.
5.1.1.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.1.1.3. Citi noteikumi 368. Sabiedriskā centra teritorijā ir aizliegta azartspēļu un izložu organizēšana.
5.2.
TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS Nenosaka 5.3.
TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS Nenosaka 5.4.
VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA Nenosaka 5.5.
AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA Nenosaka 5.6.
VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA Nenosaka 5.7.
NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA Nenosaka 5.8.
DEGRADĒTA TERITORIJA Nenosaka 6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA 6.1.
PRASĪBAS DETĀLPLĀNOJUMIEM 369. Detālplānojumu izstrādā pirms būvniecības un jaunu zemes vienību veidošanas:
369.1. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;
369.2. gadījumos, kad to pieprasa Līvānu novada būvvalde, ievērojot šādus nosacījumus:
369.2.1. jaunas degvielas uzpildes stacijas būvniecība, 369.2.2. lielu zemes gabalu sadalīšanas un apbūves iecere, kuras rezultātā tiek veidotas trīs vai vairāk jaunas zemes vienības, 369.2.3. ja zemes ierīcība vai jauna apbūve paredzēta publiskās infrastruktūras apbūvei.
5 000. Detālplānojumā var ietvert apkārtējās teritorijas, lai pamatotu satiksmes organizācijas, inženiertīklu u.c. risinājumus.
Šos tematiskos plānus sagatavo uz kartes pamatnes ar mēroga noteiktību ne mazāku kā 1: 10 000 un izdrukas vai elektroniskos rastra attēlus noformē mērogā no 1: 25 000 līdz 1: 5 000.
371.1. izstrādāt pētījumus, kas izriet no teritorijas inženierģeoloģiskajiem vai vides aspektiem, 371.2. izstrādāt satiksmes organizācijas shēmu, 371.3. izstrādāt pilsētvides koncepciju, ietverot vizualizācijas, reklāmas un vides objektu novietojuma plānu, 371.4. veikt izpētes, lai raksturotu vides stāvokli un plānotu pasākumus tā nepasliktināšanai, 371.5. izstrādāt jaunbūves metu.
6.2.
PIESPIEDU NOJAUKŠANA UN TERITORIJU SAKĀRTOŠANA 372. Līvānu novada dome var lemt par ēku un būvju nojaukšanu un teritoriju sakārtošanu šādos gadījumos:
372.1. Ja ēkas un būves kļuvušas nelietojamas, un īpašnieks ilgāk par gadu nav veicis ieguldījumus nekustamā īpašuma atjaunošanā;
372.2. Ja ēkas un būves ir nelikumīgi uzbūvētas;
372.3. Ja ēkas un būves ir nepieciešamas publiskās infrastruktūras izbūvei un ir atsavinātas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pašvaldības vai valsts vajadzībām.
PIELIKUMS. APBŪVES RĀDĪTĀJI 1. pielikums 2.
PIELIKUMS. REDZAMĪBAS BRĪVLAUKI 2. pielikums 3.
PIELIKUMS. VĒSTURISKĀ APBŪVE 3. pielikums