Par Latvijas Piekto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2022.–2025. gadam

Par Latvijas Piekto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2022.–2025. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 78 Rīgā 2022. gada 10. februārī (prot. Nr. 6 37. §) Par Latvijas Piekto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2022.–2025. gadam 1. Apstiprināt Latvijas Piekto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2022.–2025. gadam (turpmāk – plāns). 2 2. Noteikt Valsts kanceleju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. 3 3. Plānā norādītajām atbildīgajām institūcijām sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām un citiem īstenotājiem nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu. 4 4. Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2022. gadā nodrošināt tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2023. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 5 5. Atbildīgajām institūcijām, līdzatbildīgajām institūcijām un citiem īstenotājiem informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi iesniegt Valsts kancelejā: 5.1. līdz 2024. gada 1. martam – par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim; 5.2. līdz 2026. gada 1. martam – par laikposmu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim. 6 6. Valsts kancelejai sagatavot un publicēt Ministru kabineta tīmekļvietnē (www.mk.gov.lv) vidusposma un nobeiguma ziņojumu par plānā paredzēto pasākumu īstenošanu. 7 Ministru prezidents A. K. Kariņš Ministru prezidenta vietā - zemkopības ministrs K. Gerhards (Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojums Nr. 78) LATVIJAS PIEKTAIS NACIONĀLAIS ATVĒRTĀS PĀRVALDĪBAS RĪCĪBAS PLĀNS2022.–2025. gadamSatursKopsavilkumsPlāna izstrādes gaitaLatvijas Ceturtā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna 2020.–2021. gadam būtiskākie pasākumiPlāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiemPlāna mērķiAtvērtā pārvaldība – pienesums uzticēšanās veicināšanaiPlāna rīcības virzieni un pasākumi1. rīcības virziens: Jēgpilna un efektīva sabiedrības līdzdalība izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē1. apņemšanās: Stiprināt sabiedrības līdzdalības ietvaru un vairot izpratni par efektīvu līdzdalības procesu2. apņemšanās: Popularizēt sabiedrības līdzdalības iespējas, tostarp jauniešu un NVO iesaisti3. apņemšanās: Stiprināt sabiedrības pārstāvniecību un dialogu ar sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesos ikvienā nozarē2. rīcības virziens: Valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātība un caurskatāmība4. apņemšanās: Valstij sazināties ar sabiedrību saprotami un cilvēcīgā valodā, skaidrot lēmumus un sarežģītas tēmas, uzsverot ieguvumus5. apņemšanās: Veicināt datu pieejamību un saprotamību, palielinot iedzīvotāju iespējas izmantot tos un veidot datos balstītus risinājumus3. rīcības virziens: Pašvaldību atvērtība un iedzīvotāju iespējas iesaistīties savas pašvaldības darbā6. apņemšanās: Veicināt atvērtību un iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību pašvaldībāsPlāna īstenošanai nepieciešamais finansējumsLietotie saīsinājumiES Atveseļošanas fonds– ES Atveseļošanas un noturības mehānisms (Recovery and Resilience Facility)Atveseļošanas fonda plāns– Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns LatvijāEK– Eiropas KomisijaEM– Ekonomikas ministrijaES– Eiropas Savienība"Delna"– biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna"FM– Finanšu ministrijaIeM– Iekšlietu ministrijaIniciatīva "Sabiedrības līdzdalība – atslēga demokrātijas nākotnei"– Valsts kancelejas sadarbībā ar biedrību "Latvijas Pilsoniskā alianse" un Islandes iedzīvotāju fondu īstenotā iniciatīva "Sabiedrības līdzdalība – atslēga demokrātijas nākotnei", EEZ Finanšu instruments | Ministru kabinets (mk.gov.lv)IZM– Izglītības un zinātnes ministrijaIUB– Iepirkumu uzraudzības birojsKM– Kultūras ministrijaKohēzijas politikas programma– Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadamLJP– biedrība "Latvijas Jaunatnes padome"LPS– biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība"LPA– biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse"LM– Labklājības ministrijaMemoranda padome– Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomeMK– Ministru kabinetsNAP2027– Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadamNVO– nevalstiskās organizācijasOGP– Atvērtās pārvaldības partnerība (Open Government Partnership)OECD– Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development)PKC– Pārresoru koordinācijas centrs"Providus"– biedrība "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS"TA– Tiesu administrācijaTAP portāls– Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls tapportals.mk.gov.lvTM– Tieslietu ministrijaSIF– Sabiedrības integrācijas fondsVARAM– Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVAS– Valsts administrācijas skolaVK– Valsts kancelejaVZD– Valsts zemes dienestswww.lvportals.lv– tiesiskās informācijas un pilsoniskās izglītības portāls "Cilvēks. Valsts. Likums"KopsavilkumsLatvijas Piektais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2022.–2025. gadam (turpmāk – plāns) ir izstrādāts, lai veicinātu valsts un pašvaldību institūciju atklātību un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības līdzdalību. Plānā ietvertie pasākumi īstenojami dažādās nozarēs, un tos veiks valsts institūcijas un pašvaldības – gan pašas, gan sadarbībā ar nevalstisko sektoru un nozaru pārstāvjiem.Valsts kanceleja ir atbildīgā valsts institūcija par Latvijas dalību Atvērtās pārvaldības partnerībā – OGP – un par atvērtās pārvaldības iniciatīvu koordināciju Latvijā. OGP ir 2011. gadā izveidota 75 pasaules valstu valdību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju atvērtās pārvaldības kustība.1 Memoranda padome uzrauga plāna īstenošanu, nodrošinot plāna izpildes pārraudzību un uzklausot NVO viedokli par progresu katras apņemšanās izpildē. Reizi gadā jautājumu izskata Memoranda padomes sēdē.Plāns ir starpnozaru politikas plānošanas dokuments, kura izstrādi nosaka Latvijas dalība OGP. Plāna sagatavošanā Valsts kanceleja iesaistīja valsts pārvaldes iestādes, NVO, kā arī citas institūcijas un pašvaldību intereses pārstāvošās organizācijas.Plāna izstrādē ir ievēroti OGP koprades un līdzdalības principi, kā arī citas OGP prasības2. Plāns atbilst MK 2014. gada 2. decembra noteikumiem Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi", ciktāl tas nav pretrunā ar OGP prasībām. Plāna izstrādei nodibinājums "Sabiedrības līdzdalības fonds" sadarbībā ar VK izveidoja koprades platformu Atvertalatvija.manabalss.lv.Plāna izstrādes gaita• Plāna izstrāde sākās 2021. gada 28. aprīlī ar tā mērķu un stratēģisko virzienu apspriešanu Memoranda padomē.3• Nākamais solis plāna izstrādē bija konsultatīvā aptauja jeb iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības ideju apkopošana šim mērķim izveidotā platformā Atvertalatvija.manabalss.lv (sk. 1. attēlu).• Līdztekus tam priekšlikumus plāna pasākumiem iesniedza vairākas valsts institūcijas un biedrības – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, IUB, Ārlietu ministrija, "Delna".• 2021. gada 9. jūlijā notika kopīga diskusija par plāna rīcības virzieniem. Pēc minētās diskusijas tika izveidotas divas darba grupas plāna izstrādei (par sabiedrības līdzdalību un par atklātību), tajās iekļaujot pārstāvjus no valsts institūcijām un NVO.• Ikvienam (tai skaitā iedzīvotājiem), kurš bija norādījis, ka vēlas sekot līdzi izteikto priekšlikumu virzībai, bija iespēja pieteikties darba grupās koprades platformā.• Plāna projekta saskaņošana notika TAP portālā, par to informējot arī platformā Atvertalatvija.manabalss.lv.1. attēlsKoprades platformā Atvertalatvija.manabalss.lv iesniegtajās iedzīvotāju idejās balstīta plāna izstrādeOGP prasība atvērtās pārvaldības plānu izstrādē ir risināmo problēmu un veicamo pasākumu noteikšana kopradē ar iedzīvotājiem un NVO. Ar OGP sekretariāta atbalstu tika izveidota koprades platforma Atvertalatvija.manabalss.lv, kurā no 2021. gada 25. maija līdz 29. jūnijam iedzīvotāji iesniedza idejas un balsoja par citu iesniegtajām idejām.No iedzīvotājiem tika saņemtas 104 idejas.Par idejām kopumā tika balsots 5044 reizes.85 000 lietotāji bija redzējuši ideju sniegšanas logrīku.Ar iedzīvotāju ideju kopsavilkumu var iepazīties Atvertalatvija.manabalss.lv.Saņemtās idejas tika izskatītas un pārrunātas darba grupās. Darba grupās tika balsots par idejām, kopīgi nosakot, kuras ir īpaši aktuālas plašākai sabiedrībai un varētu tikt īstenotas.Dažas no plāna izstrādē izmantotajām iedzīvotāju ierosinātajām idejām:Latvijas Ceturtā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna 2020.–2021. gadam būtiskākie pasākumiLatvijas Ceturtā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna 2020.–2021. gadam (turpmāk – Ceturtais rīcības plāns)4 galvenie virzieni un paveiktais5:1. Publisko iepirkumu un līgumu atklātībaIUB tīmekļvietnē kopš 2020. gada jūlija darbojas digitālais iepirkumu risku izvērtēšanas rīks. IUB ir izstrādājis un ieviesis sarkano karodziņu izvietošanu pie publikācijām. "Delna" publicēja iepirkumu risku izvērtēšanas rīku Opener.ee. Vēl jāīsteno Ceturtajā rīcības plānā iecerētais Līgumu reģistrs. Finansējuma trūkuma dēļ nav ieviesti integritātes pakti iepirkumos, tomēr veiktas izglītojošas aktivitātes. "Delna" un Transparency International 2021. gadā izdeva ceļvedi par integritātes paktiem.6 Nākotnē sabiedrībā var turpināt izglītojošo darbu attiecībā uz integritātes paktiem.2. Informācijas atklātībai nozīmīgu datu kopu atvēršanaIzvērtēta informācijas atklātībai nozīmīgu datu publicēšana atvērto datu formā: nodokļi, valsts amatpersonu deklarācijas, dati par nodarbinātajiem valsts pārvaldē un viņu atalgojumu, dati par politisko partiju finansēm, valsts budžeta izpildi, pašvaldību saistībām. Publicēti dati par tiesu darbu, izglītības jomu, ārstniecības iestāžu darbu saistībā ar Covid-19, valsts pārvaldē nodarbinātajiem. Nākotnē ir svarīgi veicināt atvērto datu praktisku izmantošanu.3. Interešu pārstāvniecības un lobēšanas atklātība2020. gadā Saeimas darba grupa turpināja lobēšanas atklātības tiesiskā regulējuma izstrādi. Izstrādāti likuma pamatprincipi un veikta to sabiedriskā apspriešana. Izstrādāts arī likumprojekts. Nākotnē uzmanība jāvelta regulējuma praktiskai iedzīvināšanai, tai skaitā jāvērtē lobēšanas reģistra un TAP portāla sadarbība, kā arī vienotas komunikācijas iespējas.4. Atvērtā pārvaldība pašvaldībāsTopošajā Pašvaldību likumā iekļauti jauni iedzīvotāju līdzdalības instrumenti, piemēram, iedzīvotāju padomes un līdzdalības budžets. 2020. gadā izstrādātas vadlīnijas kopienu attīstības plānu izstrādei. 2021. gada beigās iecerēts pabeigt VK un LPA vadīto darbu pie līdzdalības vadlīnijām valsts pārvaldei, kuras būs iespējams izmantot arī pašvaldībās. Apkopota labā prakse sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai pašvaldībās. "Providus" sadarbībā ar VARAM izstrādāja Atvērtības standartus pašvaldībām7. VARAM par standartiem informēja visas pašvaldības, aicinot pēc iespējas piemērot tos savā ikdienas darbā. Nākotnē pašvaldībām jāīsteno pasākumi minēto standartu ieviešanai. Svarīgi ir aktualizēt iedzīvotāju līdzdalības iespējas pašvaldībās pēc administratīvi teritoriālās reformas.5. Sabiedrības iesaiste reformu procesos un sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā2020. gadā veikts valsts budžeta programmas "NVO fonds" izvērtējums8, tostarp vērtēts tā ieguldījums sabiedrības līdzdalības un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. VK veic Valsts sekretāru sanāksmēs izsludināto tiesību aktu un plānošanas dokumentu projektu monitoringu. 2021. gada septembrī darbu sācis TAP portāls. 2022. gadā VK pabeigs darbu pie vadlīnijām valsts pārvaldei sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanai.6. Korupcijas novēršanas pasākumiAizsākts darbs pie izpratnes veicināšanas par korupciju un interešu konfliktiem, kā arī par korupcijas risku novēršanu veselības aprūpes jomā, izmantojot inovatīvas metodes. Šo virzienu neturpinām, jo korupcijas novēršanas pasākumi būs iekļauti Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānā 2021.–2024. gadam.Ceturtā rīcības plāna neatkarīgā izvērtējuma9galvenie ieteikumi:• īstenot visaptverošu lobēšanas atklātības reformu;• atvērtās pašvaldības un līdzdalība pašvaldībās, iesaistot dažādas sabiedrības grupas;• turpināt darbu pie iepirkumu (līgumu) atklātības;• uzlabot pilsoniskās līdzdalības iespējas, izmantojot deliberatīvās jeb apspriežu demokrātijas metodes10;• iesaistīt OGP procesā augsta līmeņa (tostarp politiskās) amatpersonas, lai noteiktu stratēģiski nozīmīgas un ambiciozākas apņemšanās.Plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiemPlānā iekļautie pasākumi ir sasaistīti ar šādiem attīstības plānošanas dokumentiem:– Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam;– Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam un Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2021.–2023. gadam;– Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam;– Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2021.–2024. gadam (izstrādē);– Latvijas valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam (izstrādē);– Memoranda padomes darba plāns 2021.–2023. gadam;– Reģionālās attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam;– konceptuālais ziņojums "Par līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā";– Latvijas atvērto datu stratēģija;– Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plāns 2021.–2027. gadam (attiecībā uz mācību pasākumiem).Plāna mērķiPlāna mērķis ir veicināt jēgpilnu un efektīvu sabiedrības līdzdalību izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē un valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātību un caurskatāmību.Atklāti un saprotami lēmumi un to pieņemšanas process ir viens no stimuliem, lai sabiedrība uzticētos valsts pārvaldībai un lēmumu leģitimitātei mūsdienu demokrātijā. Pietiekama un skaidra informācija no valsts iestādēm ietekmē iedzīvotāju apmierinātību ar valsts iestāžu darbu, izpratni par notiekošajiem procesiem valstī un paļaušanos uz valsti.Plānā ietvertie pasākumi veicina atbilstību starptautiski definētām atvērtās pārvaldības vērtībām un faktoriem, kuri veicina uzticēšanās valsts pārvaldībai.2. attēlsAtvērtās pārvaldības vērtības113. attēlsSabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldībai veicinošie faktori12Lai atvērtās pārvaldības iniciatīvas būtu efektīvas un uzlabotu iedzīvotāju uzticēšanos, šīm iniciatīvām jābūt pietiekami aptverošām no iedzīvotāju skatpunkta un jāiekļauj visa publiskā pārvalde – ne tikai Ministru kabinetam padotās valsts pārvaldes iestādes, bet arī pašvaldības, neatkarīgās iestādes un visi trīs valsts varas atzari. Tādējādi atvērtā pārvaldība jāattiecina uz visiem iedzīvotāju un valsts attiecību līmeņiem, pakāpeniski virzoties uz atvērtu valsti.13Atvērtā pārvaldība – pienesums uzticēšanās veicināšanaiViens no šā plāna mērķiem ir, īstenojot tajā iekļautos pasākumus, ilgtermiņā veicināt uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām un sniegt pienesumu NAP2027 stratēģiskā mērķa – veicināt sociālo uzticēšanos – sasniegšanā, kas ietver gan uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām, gan lielāku dažādu sabiedrības grupu savstarpējo uzticēšanos.Plāns sniedz ieguldījumu NAP2027 rīcības virziena "Tiesiskums un pārvaldība" uzdevumu izpildē – par tiesiskumu un demokrātiskas valsts apziņas stiprināšanu (426. uzdevums) un par gudru, efektīvu un atvērtu pārvaldību, izmantojot jaunas metodes un digitālās iespējas, pārvaldei sniedzot saprotamu un pieejamu informāciju, nodrošinot iespējas cilvēkiem līdzdarboties politikas veidošanā un panākot līdzsvarotu sabiedrisko grupu pārstāvību (428. uzdevums). Plāns sniedz ieguldījumu arī rīcības virziena "Saliedētība" uzdevuma izpildē attiecībā uz sabiedrības pašorganizēšanos, sadarbības un līdzdarbības prasmju un iespēju paplašināšanu (407. uzdevums) (NAP2027 rādītājus, kurus plāns atbalsta, sk. arī 1. pielikumā).Salīdzinājumā ar citām ES valstīm sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldes institūcijām Latvijā ir diezgan zema. Pandēmijas laiks parādīja arī to, ka svarīgi ir uzkrāt iedzīvotāju uzticēšanās kredītu ilgtermiņā. Salīdzinot Eirobarometra aptauju datus no 2019. gada līdz 2021. gadam, Latvijā ap 33 % iedzīvotāju drīzāk neuzticas, nekā uzticas valsts pārvaldei. Pēc šā rādītāja Latvija 2020. gadā bija 22. vietā no 27 ES dalībvalstīm14. Sākoties Covid-19 pandēmijai, nebija izveidojies "uzticēšanās spilvens", tādēļ panākt pandēmijas laikā pieņemto lēmumu izpildi un paļaušanos uz valdības politisko kursu bija grūti15. Latvijā Covid-19 pandēmijas laikā veiktās aptaujas liecina, ka 2020. gada aprīlī 70,6 % Latvijas iedzīvotāju uzticējās Latvijas valsts pārvaldes institūciju sniegtajai informācijai, bet 2020. gada septembrī tai uzticējās vairs tikai 50,7 %16.4. attēlsEirobarometra aptauju dati par sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām ES dalībvalstīs 2019. un 2021. gadā (%)17Avots: Standard Eurobarometer 95 (2021. g.), Standard Eurobarometer 90.3. un 91.5. (2019. g.)Problemātiski zema ir Latvijas iedzīvotāju ticība savai spējai ietekmēt lēmumus. Eirobarometra 2021. gada pavasara dati liecina, ka tikai 28 % iedzīvotāju Latvijā tic, ka ar savu viedokli var kaut ko mainīt savā valstī, bet 71 % netic tam, ka viņu balsij ir nozīme. Pēc šā rādītāja Latvija ierindojas pēdējā vietā ES18. Salīdzinoši 2019. gadā citam apgalvojumam – Manai balsij ir nozīme ES – Latvijā piekrita 30 % respondentu (Latvija ierindojās 3. vietā no beigām ES)19. Plāna pasākumu uzdevums ir uzlabot iedzīvotāju uztveri attiecībā uz iespēju ietekmēt rīcībpolitiku, līdz ar to palīdzot sasniegt NAP 418. progresa rādītāju (sk. 1. pielikumu).5. attēlsES iedzīvotāju viedoklis 2021. gadā par apgalvojumu "Manai balsij manā valstī ir nozīme"Avots: Standard Eurobarometer 95 – Spring 2021 (aptauja veikta 2021. gada jūnijā–jūlijā)Pašreizējā situācija rāda, ka virkne sabiedrības grupu nejūtas uzklausītas. Nākotnē lēmumu pieņemšanas procesos aktīvāk jāiesaista iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, nepilsoņi, mazākumtautību iedzīvotāji, jaunieši, pašvaldību iedzīvotāji (tostarp nomalēs dzīvojošie), Kurzemes un Latgales reģiona iedzīvotāji, seniori, iedzīvotāji, kuri neizmanto digitālo vidi. Plānā īpaši ir uzsvērta jauniešu iesaiste un uzrunāšana. Paredzēta līdzdalības tēmas aktualizācija jauniešu vidū, kā arī tiks ņemtas vērā Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam un IZM 2021. gadā izstrādātie ieteikumi "Darba ar jaunatni sistēmas attīstība apvienotajās pašvaldībās".Sabiedrības attieksmi pret valsti veido indivīdu personīgā pieredze – pozitīvā vai negatīvā. Nākotnē jāveicina pozitīvā pieredze, kas rada motivāciju individuālai iniciatīvai. Pētījumi liecina, ka svarīgs elements uzticēšanās veicināšanā ir pieredze. Individuālā iniciatīva pilsoniskajā sabiedrībā un ekonomikā ir arī valsts attīstības resurss20. Tādēļ svarīgi ir veicināt motivāciju rīkoties, un to nosaka indivīda mijiedarbības pieredze ar apkārtējo vidi, t. sk. ar pārvaldes institūcijām. Arī Valsts kancelejas ikgadējie valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījumi parāda tendenci – iedzīvotāju kopējā attieksme pret valsts pārvaldi ir kritiskāka, bet personīgā saskarsme ar konkrētām valsts iestādēm bieži ir pozitīva. Kā iestādes ar labu iedzīvotāju apkalpošanu 2020. gada aptaujā visbiežāk minētas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests, pašvaldību domes un iestādes un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests21.Uzticēšanās krīze ir mūsdienu pasaules izaicinājums un skar arī citas valstis. Ar demokrātiju neapmierināto pasaules iedzīvotāju īpatsvars 2019. gadā sasniedza 57,5 % jeb augstāko līmeni pēdējos 25 gados, un pētnieki to saista ar ekonomiskajām un politiskajām krīzēm, korupcijas skandāliem22. Pieaug plaisa starp eliti un tautu – izglītotā, turīgā sabiedrības daļa valdībai uzticas vairāk nekā lielākā daļa sabiedrības. Covid-19 pandēmijas laikā neuzticēšanos valsts pārvaldībai papildināja neuzticēšanās personīgā un sociālā dimensija, piemēram, bailes zaudēt darbu, saslimt, bažas par klimata pārmaiņām, kiberdrošību. Sabiedrība mazāk uzticas valdību līderiem, vairāk – biznesa līderiem un ekspertiem, piemēram, veselības jomā. Tomēr vairākās valstīs (Šveicē, Dānijā, Norvēģijā, Nīderlandē un Luksemburgā) ir vērojama pretēja tendence – iedzīvotāju apmierinātība ar demokrātiju pieauga23.OECD sadarbībā ar dalībvalstīm 2021. gadā uzsāka uzticēšanās pētījumu (OECD Trust Survey), kurā piedalās arī Latvija. Šajā pētījumā paredzēts izzināt gan uzticēšanās līmeni, gan faktorus, kas ļautu uzticēšanos vairot, kā arī paredzēts pētīt, uz kādām sabiedrības gaidām netiek pienācīgi reaģēts. Pētījumu par uzticēšanos valsts institūcijām OECD jau iepriekš veica Korejā un Somijā24. Vēl 20 valstīs šāds pētījums veikts 2021. gada nogalē. 2022. gadā gaidāmi OECD pētījuma rezultāti, ietverot starptautiski salīdzinošu izvērtējumu, ieteikumus un starptautisku uzticēšanās rādītāju.Latvijas mērogā sociālā neuzticēšanās tiek pētīta Memoranda padomes ietvaros 2021.–2022. gadā. 2021. gada oktobrī Memoranda padomē prezentēta analīze par Eiropas Sociālā pētījuma datiem par sociālo uzticēšanos Latvijā. Uzmanība vērsta uz neuzticēšanās cēloņiem un to iedzīvotāju sociāldemogrāfisko raksturojumu, kuru uzticēšanās ir zema, un sniegti ieteikumi valsts institūcijām. 2022. gadā Memoranda padome kopradē, visdrīzāk domnīcu formātā, meklēs radošus risinājumus kritisko neuzticēšanās cēloņu mazināšanai un seku likvidēšanai (šis uzdevums ir iekļauts Memoranda padomes darba plānā 2021.–2023. gadam). Turpmākajā darbā tiks ņemti vērā arī valsts pētījumu programmu ietvaros veiktie uzticēšanās pētījumi25.Atvērtās pārvaldības vīzijaAtvērtā pārvaldība ietver kvalitatīvu un regulāru valsts institūciju un sabiedrības dialogu un partnerību, lai kopīgi noteiktu un risinātu sabiedrībai aktuālas problēmas.Valsts institūcijās strādājošie izjūt misiju strādāt sabiedrības labā un atbildību par saviem lēmumiem un darbiem sabiedrības priekšā.Uzlabojoties valsts komunikācijai, iedzīvotāji arvien labāk izprot valsts institūciju darbu sabiedrības labā un paši arvien aktīvāk iesaistās tajā.Sabiedrībai svarīgos jautājumos pilsoniskā sabiedrība un iedzīvotāji tiek jēgpilni un mērķtiecīgi uzklausīti. Valsts pārvalde ir mūsdienīga, godīga un uzticama.Valstī pieņemtie lēmumi ir demokrātiski apspriesti, izsekojami un saprotami. Valsts iestāžu publicētie dati ir saprotami un pieejami, palīdzot radīt jaunus produktus un pētījumus, vairojot atklātību un uzlabojot pārskatu sniegšanas kultūru.Aktīva pilsoniskā sabiedrība, iedzīvotāji un nozaru pārstāvji mērķtiecīgi ietekmē valdības lēmumus un iesaistās sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā. Sabiedrībā valdošās vērtības ir savstarpējā palīdzība, taisnīgums, godīgums. Pieaug dažādu sabiedrības grupu savstarpējā uzticēšanās. Pieaug iedzīvotāju ticība savai spējai ietekmēt lēmumus un iesaistīšanās darbā sabiedrības kopējam labumam.Plāna rīcības virzieni un pasākumiPlāns paredz pasākumu kopumu trijos rīcības virzienos:1. Jēgpilna un efektīva sabiedrības līdzdalība izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē2. Valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātība un caurskatāmība3. Pašvaldību atvērtība un iedzīvotāju iespējas iesaistīties savas pašvaldības darbāPlānā paredzētie pasākumi nākamajos četros gados palīdzēs attīstīt pilsonisko dialogu un plašākas sabiedrības iesaisti, stiprinot iedzīvotāju ticību spējai ietekmēt norises Latvijā un paverot vairāk iespēju būt pilsoniski aktīviem, sekmēt mūsdienīgu komunikāciju, oficiālās informācijas pieejamību, datos balstītus risinājumus un valstī pieejamo datu kopu atvērtību.Lai vairotu savstarpējo uzticēšanos, visos rīcības virzienos ir pasākumi, kas ļaus aktīvāk un plašāk iesaistīt NVO un ekspertus publiskā sektora darbā, tostarp aktuālo jautājumu skaidrošanā sabiedrībai (piemēram, par sabiedrības veselību, zaļo kursu, brīvprātīgo darbu, dezinformāciju), palīdzot veidot sabiedrības izpratni un uzticēšanos valdības piedāvātajiem risinājumiem.Ir dažādi instrumenti, kā vairot sabiedrības uzticēšanos. Viens no veidiem ir turpmākajos gados iesaistīt sabiedrības un nozaru pārstāvjus Atveseļošanas fonda plāna ietvaros finansētu reformu un Kohēzijas politikas programmas investīciju veikšanas procesā, kā arī nodrošināt šo reformu un investīciju caurspīdīgumu, lai vairotu sabiedrības izpratni par īstenotajām aktivitātēm un to rezultātiem. Savukārt sabiedrības pārstāvju iesaiste nodrošinās sasniedzamo rezultātu atbilstību dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un tiešām kvalitatīvu un pārdomātu pasākumu īstenošanu.2021.–2027. gadā Latvijā plānotas ES investīcijas 10,44 miljardu euro apmērā26. Sabiedrībai jāredz ar ES finansējumu īstenoto projektu radītās pārmaiņas un jābūt pārliecībai, ka līdzekļi tiek izlietoti lietderīgi. 2021. gada augustā, tiekoties ar Memoranda padomi, Ministru prezidents A. K. Kariņš aicināja nodrošināt jēgpilnu sabiedrības uzklausīšanu attiecībā uz atbalsta saņemšanu Kohēzijas politikas programmas ietvaros institūciju atbildībā esošajās jomās.ES Atveseļošanas fonds aptver visas ES valstis, un daudzās valstīs ir aktualizējies jautājums par sabiedrības lomu tā uzraudzībā un tā caurspīdīgumu. ES Atveseļošanas fonda plānu īstenošanas procesā Itālijā un Portugālē plāno iesaistīties nevalstiskās organizācijas. Izveidota nevalstisko organizāciju un profesionāļu koalīcija par atklātību ES tēriņos – Open Spending EU Coalition27. ES Atveseļošanas fonda plānu īstenošanas procesā dalībvalstīm jānodrošina atbilstošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas28. Iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības ietver arī procedūras, kuru mērķis ir sniegt informāciju sabiedrībai un nodrošināt sabiedrības pārstāvju līdzdalību29.1. rīcības virziens:Jēgpilna un efektīva sabiedrības līdzdalība izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādēEsošās situācijas raksturojums un risināmās problēmasDažkārt līdzdalības iespējas Latvijā netiek organizētas efektīvi, piemēram, novēloti publicējot informāciju iestādes tīmekļvietnē vai neiesaistot sabiedrību risinājumu meklēšanā. Publiskajā sektorā strādājošo izpratne par ieguvumiem no līdzdalības vēl nav nostiprinājusies. Tādēļ sabiedrībā valda uzskats, ka bieži vien līdzdalība ir nepietiekama un formāla.Šobrīd valsts pārvaldei nostiprinājies šaurs sadarbības partneru loks. Tai pašā laikā sabiedrība un risināmās problēmas dinamiski attīstās. Bieži vien risināmie jautājumi ir sarežģīti un tiem ir pārnozaru raksturs. Jāturpina attīstīt sociālo un pilsonisko dialogu un jānodrošina plašākas sabiedrības iesaiste publiskās pārvaldes darbā un lēmumu pieņemšanas procesos, nodrošinot lielāku viedokļu sabalansētību. Jāveicina arī interešu grupu iesaiste tām aktuālu jautājumu risināšanā. Nepieciešams ilgtspējīgs risinājums tam, lai biedrībām un nodibinājumiem būtu plašākas iespējas (tai skaitā līdzvērtīgā apmērā ar sociālajiem partneriem) sniegt kvalitatīvus padomus valdībai.Dialogam ar sadarbības partneriem jānotiek ikdienā, nevis tikai formāli izpildot normatīvo aktu prasības. Piemēram, MK 2009. gada 25. augusta noteikumos Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" un MK 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 455 "Kārtība, kādā iestādes ievieto internetā informāciju" ir noteikta gan sabiedrības līdzdalības kārtība, gan prasības iestādēm savās tīmekļvietnēs sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" ievietot ziņas par sadarbības partneriem, sadarbības principu īsu aprakstu un kontaktpersonas. Šīs prasības ir nepieciešams iedzīvināt vienādi, konsekventi un efektīvi.Latvijā ir raksturīga gan zema pilsoniskā aktivitāte un nepietiekama nevalstisko organizāciju darbības kapacitāte, gan neuzticēšanās publiskās varas institūcijām. Kā jau minēts, NAP2027 viena no stratēģiskajām prioritātēm ir sociālās uzticēšanās veicināšana. Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam uzticēšanās ir saistīta ar līdzdarbības prasmēm, un tajā ir ietverti pasākumi nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšanai un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstībai. Atbalstu nevalstiskā sektora kapacitātei aktīvāk piedalīties līdzdalības procesos sniedz valsts budžeta programma "NVO fonds" un nākotnē sniegs Atveseļošanas fonda plāna pasākums "Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecības stiprināšanai un sabiedrības interešu uzraudzībai".Šobrīd normatīvie akti neparedz pienākumu reģistrēt NVO darbības jomas un informācija par NVO dažādās jomās ir grūti atrodama. Nākotnē NVO klasifikators var vairot gan NVO sektora caurskatāmību, gan atvieglot iespējas NVO iesaistīt valsts pārvaldes iniciatīvās. Pamati NVO klasifikatora izveides izpētei likti gan TM ziņojuma projektā "Priekšlikumi pasākumiem attiecībā uz nevalstisko organizāciju terorisma finansēšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un mazināšanu nevalstisko organizāciju sektorā", gan "Providus" pētījumā par Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmām30.Latvijā maz iedzīvotāju jūtas sadzirdēti, un vairums neuzskata, ka viņu viedoklim ir nozīme. To parāda gan jau minētie valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" dati (sk. 1. tabulu), gan Eirobarometra dati (sk. 5. attēlu). Valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" pētījumā norādīts, ka pandēmijas laikā plašāka sabiedrība tikpat kā netika uzklausīta un daudzi jutās nesadzirdēti. Plašsaziņas līdzekļos trūka ekspertu, iedzīvotāju un uzņēmēju pieredzes stāstu, un tādēļ noteiktas sabiedrības daļas negatīvā pieredze netika pietiekami uzklausīta.1. tabulaLatvijas iedzīvotāju viedoklis par savām iespējām ietekmēt norises Latvijā un iedzīvotāju attieksme pret demokrātiju (%) PiekrītNepiekrītJūsu viedoklim Latvijā ir nozīme18,573,3Covid-19 pandēmijas iespaidā ir pieaugusi mana uzticēšanās demokrātijai27,157,5Avots: Valsts pētījumu programmas projekta reCOVery-LV sabiedriskās domas aptauja 2020. gada septembrī31Publiskā pārvalde maz izmanto inovatīvas un mūsdienīgas līdzdalības metodes, piemēram, kopradi, dizaina domāšanu un deliberatīvās metodes. Šīs metodes var papildināt esošos līdzdalības veidus. Tās izmanto, lai veicinātu plašākas demokrātiskas diskusijas un dažādu pušu mijiedarbību, valstij kopīgi ar sabiedrību risinot tai aktuālas problēmas. Svarīgi ir līdzdalības veicināšanai plašāk izmantot arī digitālo vidi. Inovatīvās metodes ļauj iedzīvotājus iesaistīt aktīvāk un padziļināti. Iedzīvotāji tiek ne tikai pasīvi informēti, bet arī iesaistīti darba procesā. Viņi var ietekmēt lēmumus, paši rosināt risināmās problēmas un piedāvāt virzienus, kuros valstij strādāt32. Svarīgi ir aktīvāk izmantot digitālās demokrātijas iespējas33. Vienlaikus, lai būtiski nesamazinātu jau tā zemo sabiedrības līdzdalības līmeni, ir nepieciešams saglabāt un uzlabot esošās līdzdalības formas, kuras Latvijas sabiedrība šobrīd vērtē kā vēlamākās34.Iedzīvotāji vēlas, lai esošie formālie līdzdalības instrumenti tiktu reāli ieviesti dzīvē, un uzskata, ka viņiem joprojām ir nepietiekama informācija par iespējām līdzdarboties. Iedzīvotāju sadzirdēšana un iesaistīšana ir atkarīga arī no tā, cik cilvēki paši vēlēsies un būs spējīgi darboties. Izaicinājums ir – kā ļaut cilvēkiem darboties un būt lietderīgiem. Jāiesaista gan aktīvie, gan pasīvie iedzīvotāji. Jāstiprina pārvaldes funkciju deleģēšana un pilsoniski aktīva sabiedrība pašvaldībās. Jāiedarbina iedzīvotāju padomes, un tām jābūt atklātām, pieejamām un jaudīgām pašvaldības iedzīvotāju interešu pārstāvēm35.Šobrīd materiāli par līdzdalību nav pieejami vienkopus vai mūsdienu vajadzībām ērtā formā. Trūkst platformas interaktīvai domu apmaiņai par valsts politikām, kur nozares speciālisti viens otru atbalstītu sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā, kāpinot tās kvalitāti. Citās valstīs atrodamas gan līdzdalības platformas, gan sadaļas iestāžu tīmekļvietnēs36. 2021. gadā VK sadarbībā ar LPA un kopā ar Islandes organizāciju citizens.is iniciatīvas "Sabiedrības līdzdalība – atslēga demokrātijas nākotnei" ietvaros strādāja pie prototipa izveides līdzdalības e-rīkam37.Sabiedrības kapacitāte nav pietiekama, lai piedalītos līdzdalības procesā. Neliels NVO skaits aktīvi iesaistās nacionāla līmeņa līdzdalības mehānismos, tomēr NVO kapacitāte sabiedrības interešu uzraudzības jomā ir nepietiekama. LPA pētījums apliecina, ka 720 organizācijas ir iesaistījušās līdzdalībā, taču aptuveni tikai 4 % no visām organizācijām ir aktīvas dažādos līdzdalības mehānismos38. Sabiedrības uzticēšanos un iespēju līdzdarboties var veicināt integritātes pakti iepirkumos39. Ceturtā rīcības plāna ietvaros uzsāktais darbs attiecībā uz integritātes paktiem jāturpina, iesaistot gan nevalstiskā sektora, gan publisko iepirkumu veicējus. Arī citās jomās iedzīvotāji, eksperti, nozaru pārstāvji un NVO var aktīvāk nodrošināt sabiedrības interešu uzraudzību, veicinot publiskā sektora darba atklātību. Vienlaikus norādāms, ka Latvijas biedrību un nodibinājumu sektorā ir maz organizāciju, kurām ir pietiekama kapacitāte, lai veiktu sabiedrisko uzraudzību attiecībā uz valsts un ES līdzekļu godprātīgu izmantošanu, korupcijas riskiem, problēmām tiesu vai prokuratūras darbā, ēnu ekonomikas izpausmēm, negodīgiem iepirkumiem.Sasniedzamie mērķiKvalitatīvu un mūsdienīgu sabiedrības problēmu risinājumu pamatā ir izpratne par iedzīvotāju vajadzībām un atklāts, iekļaujošs dialogs ar sabiedrību, kurā sabalansēti dažādi viedokļi. Iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības uzklausīšana palīdz risināt patiesās problēmas un veidot sabiedrības vajadzībās balstītus risinājumus.Šodienas sabiedrības aktuālo jautājumu un izaicinājumu risināšanā nepieciešama jauna pieeja – plašāka sabiedrības iesaiste un atbilstoši veidi pilsoniskās sabiedrības, iedzīvotāju un nozaru pārstāvju iesaistei, kā arī lielāka atvērtība iespējamo risinājumu dažādībai un prasme līdzdarbību organizēt publiskās pārvaldes pusē.Ministru prezidents A. K. Kariņš 2021. gada augustā, tiekoties ar Memoranda padomi, aicināja nodrošināt, ka visām ieinteresētajām pusēm ir vieta pie diskusiju galda, notiek jēgpilna uzklausīšana, tiek attīstīts valsts pārvaldes dialogs ar NVO sektoru un NVO argumentēti, organizēti un strukturēti tiecas ietekmēt valdības lēmumus40.Plānā ietvertās aktivitātes veicinās pilsonisko dialogu – strukturētu un institucionalizētu dialogu pilsoniskajā sabiedrībā savstarpēji un ar lēmumu pieņēmējiem Ministru kabinetā, Saeimā un pašvaldībās.Svarīgi ir vairot aktīvismu Latvijas sabiedrībā, veidojot tādu vidi, kur aktīvi un daroši cilvēki no dažādām jomām un sektoriem – jaunuzņēmumi, sociālie uzņēmumi, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, neformālās iniciatīvas, jomu eksperti u. c. – var satikties, sadarboties un kopdarīt, veicinot pilsonisku līdzdalību, jaunu iniciatīvu īstenošanu un finansējuma piesaisti.Plāna ietvaros iecerēts attīstīt sabiedrības līdzdalības vietni, kurā publicēt Valsts kancelejas un Latvijas Pilsoniskās alianses 2021. gadā izveidotās vadlīnijas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai valsts pārvaldē, kā arī citus materiālus par līdzdalību.Tādējādi šajā rīcības virzienā sasniedzamie mērķi nākamajos četros gados ir:1) izstrādāta kopīga nākotnes vīzija par sabiedrības līdzdalību, tās dažādajām metodēm un rīkiem (tai skaitā digitālajā vidē), kā arī mūsdienīgs tiesiskais regulējums tās nodrošināšanai;2) pieaugusi izpratne un prasmes publiskajā pārvaldē (tai skaitā valsts un pašvaldību līmenī) attiecībā uz plašāku un efektīvāku sabiedrības iesaisti un iedzīvotāju uzklausīšanu lēmumu pieņemšanā;3) stiprināta sabiedrības pārstāvniecība nozarēs un starpnozaru jautājumos, tostarp palielinājusies strukturēta pilsoniskā dialoga loma līdztekus sociālajam dialogam; publiskā pārvalde ikdienas darbā, risinot sabiedrībai aktuālus jautājumus, plašāk iesaista sabiedrību, izmantojot efektīvas un mūsdienīgas līdzdalības pieejas;4) ieviests pilsoniskais dialogs, kas līdzvērtīgs sociālajam dialogam.Rīcības virziena ietvaros īstenojamie pasākumi1. apņemšanās: Stiprināt sabiedrības līdzdalības ietvaru un vairot izpratni par efektīvu līdzdalības procesuPasākumsIzpildes termiņšAtbildīgās institūcijasLīdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotājiFinansējums un tā avoti41Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji1.1.Ietvara dokumenta izstrāde par sabiedrības līdzdalību un pilsonisko dialogu, tostarp vīzija par līdzdalības iespēju palielināšanu digitālajā vidēRedzējuma nostiprināšana par to, kā veicināt pilsonisko aktivitāti un iesaistīšanos sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā. Tiek definēts, ko sevī ietver un kā veidot regulāru un kvalitatīvu pilsonisko dialogu un kas ir pilsoniskā sabiedrībaVienošanās par priekšnosacījumiem un pasākumiem līdzdalības veicināšanai digitālajā vidē, definējot, kā digitālās iespējas var palīdzēt nodrošināt sabiedrībai pilnvērtīgas un plašākas līdzdalības iespējasIdentificē nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā2023. gada IV ceturksnisVKKMSIFPKCMemoranda padomeLPA"Providus"Esošā budžeta ietvarosKohēzijas politikas programmas 4.3.4. SAM ievaros plānotās aktivitātesNAP2027 uzdevums Nr. 428Koprades procesā izstrādāts ietvara dokumentsDomnīca par pilsonisko dialogu2 publiskas diskusijasIzpēte1.2.Sabiedrības līdzdalības regulējuma pilnveide:a) MK 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" aktualizēšana, tostarp atbilstoši 2021. gadā pieņemtajam Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības jautājumu regulējumam;b) ja nepieciešams, veicamas citas izmaiņas normatīvajā regulējumāa) 2022. gada IV ceturksnisb) 2022.–2025. gadāVKMemoranda padomeEsošā budžeta ietvarosTiesību akta izstrāde1.3.Mācību pasākumi publiskajai pārvaldei "Efektīva un jēgpilna sabiedrības līdzdalība"Valsts pārvaldē nodarbinātie sabiedrības līdzdalības procesu var apgūt VAS izstrādātajās mācībās (piemēram, darbnīcu un e-mācību formā), kuru saturs ir balstīts pilnveidotajā normatīvajā regulējumā, VK sabiedrības līdzdalības vadlīnijās un labajā praksē Latvijā un citās valstīs.Mācības ietver e-kursu (obligātais minimums) un tematiskas darbnīcas. E-kursu var ērti noklausīties atkārtoti. Viena no tēmām ir sabiedrības līdzdalības process Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.Mācībās iekļauj lekcijas, videopamācības, metodiskos materiālus līdzdalības organizēšanai, testu.Mācības veido sadarbībā ar VK Inovācijas laboratoriju42 sazobē ar VAS mācībām attiecībā uz jaunām metodēm, politiku un pakalpojumu veidošanu, kā arī mācību satura izstrādē iesaista nevalstiskā sektora pārstāvjus2023. gada I ceturksnisVASVKTMSabiedrības līdzdalības koordinatori ministrijās43VK Inovācijas laboratorija"Providus"Esošā budžeta ietvarosAtveseļošanas fonda plāna pasākums 6.3.1.1.i. Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga publiskā pārvalde un tehniskās palīdzības līdzekļi (pasākumiem par sabiedrības iesaisti Kohēzijas politikas programmas īstenošanā)NAP2027 uzdevums Nr. 428Mācību kursa (piemēram, e-kursa) izstrāde, testēšana un uzsākšanaMācības klātienē (līdz 100 dalībniekiem gadā), e-kurss (kopā 2000 dalībnieki)Mācību dalībniekiem izsniegti mācību apguves sertifikātiPar tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādi atbildīgās ministriju amatpersonas un sabiedrības intereses skarošu projektu vadītāji ir uzaicināti noklausīties un ir noklausījušies kursu un saņēmuši sertifikātuMācības nodrošinātas arī pašvaldību darbiniekiem1.4.Līdzdalības labās prakses pēcpusdienasLai veidotos vienota izpratne un būtu informācija par norisēm valsts pārvaldē, tiks organizēta regulāra dalīšanās ar ministriju un iestāžu labo praksi un izaicinājumiem, nodrošinot sabiedrības iesaisti. Tādējādi tiks stimulēta plašāka līdzdalība, piemērotu iesaistes formu izvēle, vairojot sabiedrības līdzdalības ietekmi2022.–2025. gadsVKVASSabiedrības līdzdalības koordinatori ministrijāsEsošā budžeta ietvarosMinistrijas dalās labajā praksē par sabiedrības līdzdalības organizēšanuLīdzdalības pēcpusdienas 2 reizes gadāPēc VAS ielūguma ministrijas un iestādes aicina piedalīties nodarbinātos, kuri nodrošina sabiedrības līdzdalību1.5.Sabiedrības līdzdalības digitālā platforma2022.–2025. gadsVKLPANepieciešams papildu valsts budžeta finansējumsBalstoties iniciatīvas "Sabiedrības līdzdalība – atslēga demokrātijas nākotnei" ietvaros izveidotajā prototipā, vērtē iespēju izstrādāt un uzturēt sabiedrības līdzdalības vietniVietne var būt atsevišķa jauna vai integrēta kā sadaļa esošā tīmekļvietnēVietnē publicē vadlīnijas un citus atbalsta instrumentus un praktiskus padomus par līdzdalību un atvērtību. Sabiedrība vietnē var uzzināt par līdzdalības iespējām, un vietnē ir iebūvētas interakcijas iespējas 2. apņemšanās: Popularizēt sabiedrības līdzdalības iespējas, tostarp jauniešu un NVO iesaistiPasākumsIzpildes termiņšAtbildīgās institūcijasLīdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotājiFinansējums un tā avotiDarbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji2.1.Komunikācijas aktivitātes par līdzdalības iespējām valsts pārvaldēVK vadībā tiek veiktas mērķtiecīgas sabiedrības informēšanas aktivitātes izpratnes veicināšanai par līdzdalības veidiem un sabiedrības iesaistīšanās formām.Vismaz vienas aktivitātes mērķauditorija ir jaunieši, un to organizē kopīgi ar IZM2022.–2025. gadsVKIZMJauniešu intereses pārstāvošās organizācijas (piemēram, LJP)VSIA "Latvijas Vēstnesis"Esošā budžeta ietvarosRegulāra komunikācija par līdzdalības iespējām publiskajā pārvaldē4 komunikācijas aktivitātes, vēlams reizi gadā (audio, video vai rakstveida materiāli, kā arī vienoti vēstījumi par TAP portālu un līdzdalības iespējām, kurus izplata sociālajos tīklos, tīmekļvietnēs, www.lvportals.lv u. c. kanālos)Aktivitāti jauniešiem organizē kā domu apmaiņu ar aktīvu jauniešu iesaisti2.2.Komunikācijas aktivitātes par līdzdalības iespējām nozarēs un pašvaldībāsMinistrijas to mērķgrupām un sadarbības partneriem, kā arī pašvaldības to iedzīvotājiem un NVO skaidro, kā var līdzdarboties to darbā un lēmumu pieņemšanas procesos, uzsverot iesaistīšanās ieguvumus, un, kur tas ir atbilstoši, izmanto vienotus vēstījumus un materiālus, kas attiecināmi uz valsts pārvaldi kopumā2022.–2025. gadsVisas ministrijasPasākumu īsteno sadarbībā ar ministriju komunikācijas departamentiemPašvaldībasVARAM (skaidrojošas informācijas sniegšana pašvaldībām)LPS"Providus" (atbalsts skaidrojošas informācijas pašvaldībām sagatavošanā)Esošā budžeta ietvarosKatra ministrija un pašvaldība vismaz reizi gadā izplata attiecīgi nozares vai pašvaldības mērķgrupām video, audio vai rakstveida materiālus par līdzdalības iespējām tās darbā (ja nepieciešams, izmanto šīs apņemšanās 2.1. pasākumā sagatavotos materiālus un vēstījumus)Skaidrojoša informācija pašvaldībām2.3.NVO dienaKatru gadu NVO dienā nozares sadarbībā ar VK rīko pasākumus, iepazīstinot pilsonisko sabiedrību ar nozaru aktualitātēm un sadarbības un līdzdalības iespējām2022.–2025. gads (reizi gadā)VKVisas ministrijasLPAEsošā budžeta ietvarosValsts pārvalde piedalās NVO dienā (World NGO day), kas gan Latvijā, gan pasaulē tiek atzīmēta 27. februārī, un iepazīstina ar līdzdalības iespējāmPreses relīze4 valsts pārvaldē organizēti pasākumi2.4.Jauniešu līdzdalības prasmes dalībai lēmumu pieņemšanā Latvijā un Eiropas līmenī, tostarp atjaunot Jauniešu Saeimu un stiprināt jauniešu līdzdalību Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā442022.–2025. gadsLR SaeimaLPSIZM (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra) Esošā budžeta ietvarosPasākumu, tostarp sēžu, skaitsIesaistīto jauniešu skaitsIesaistīto jauniešu atgriezeniskā saite par paveikto2.5.Līdzdalības budžeta principu iedzīvināšana skolās, tostarp pašpārvaldēs, mudinot jauniešus apgūt dažādas ar ideju attīstīšanu saistītas prasmes, finanšu pratību, kā arī atbildības uzņemšanos par apkārtējo vidi IZM (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra)"Delna"PašvaldībasEsošā budžeta ietvarosSkolu izglītošana par līdzdalīgo budžetēšanu, "Delnas" pieredzes nodošana un citu projektu ietvaros sagatavoto informatīvo materiālu izplatīšana (plānots informatīvos materiālus izplatīt visās Latvijas skolās)Pieredzes nodošana IZM un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūraiIdeju konkursi izglītojamo pašpārvaldēm (100 skolu iesaiste gadā)Jauniešu aktivitātes veicināšana, kompetenču izglītība 3. apņemšanās: Stiprināt sabiedrības pārstāvniecību un dialogu ar sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesos ikvienā nozarēPasākumsIzpildes termiņšAtbildīgās institūcijasLīdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotājiFinansējums un tā avotiDarbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji3.1.Nozaru sadarbības partneru pārstāvniecības stiprināšana un regulāra dialoga uzturēšanaMinistrijas apzina un pilnveido savu sadarbības partneru loku – pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sociālos partnerus, ekspertus, nozares pārstāvjus, kā arī citas organizācijas un indivīdus ministrijas darbības jomās un mērķgrupās.Ministrijas definē, kādos veidos tās uztur pastāvīgu dialogu ar sadarbības partneriem, kas ietver līdzdalības iespējas dažādos ministrijas darba formātos.Informācija par līdzdalības iespējām ministrijas darbā ir viegli pieejama.Ieinteresētās NVO un citi sabiedrības pārstāvji bez ierobežojumiem var kļūt par sadarbības partneriem un piedalīties nozares dialogā ar sabiedrību2022. gada IV ceturksnisVisas ministrijas un iestādesSabiedrības līdzdalības koordinatori ministrijāsVK (monitorings) Nepieciešams papildu valsts budžeta finansējumsMinistrijas sagatavots apraksts par sadarbības partneriem un sabiedrības līdzdalības iespējām nozarē, tostarp jaunu sadarbības partneru pieteikšanās iespējām (publiski pieejama informācija katras ministrijas tīmekļvietnē)Ministrijas ikgadējās aptaujas par sabiedrības līdzdalību ietvaros45 sniedz VK datus par šā pasākuma īstenošanu (VK apkopo gan kvantitatīvos datus, gan izmanto kvalitatīvās datu iegūšanas metodes)3.2.Izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādei ikvienā nozarē izmanto efektīvas un mūsdienīgas sabiedrības līdzdalības pieejas:2022.–2025. gads (pasākumus īsteno patstāvīgi; pārskatus sniedz reizi gadā)Visas ministrijasVK (monitorings)Neatkarīgi eksperti vai NVONepieciešams papildu valsts budžeta finansējumsMinistrijas ikgadējās aptaujas par sabiedrības līdzdalību ietvaros46 sniedz VK datus par šā pasākuma īstenošanuSabiedrības aktivitātes rādītājiPamatojoties uz ministriju iesniegtajiem aptaujas rezultātiem un no TAP portāla izgūtajiem datiem, VK katru gadu publicē pārskatu par līdzdalību iepriekšējā gadāGan datus, gan VK sagatavotā pārskata secinājumus pārrunā līdzdalības pēcpusdienās 2 reizes gadā a) plašākas sabiedrības un dažādu sabiedrības mērķgrupu uzrunāšana;b) iespēju došana pašai sabiedrībai risināt problēmas un lēmumu kopīga apspriešana, tostarp inovatīvu līdzdalības pieeju (koprade, dizaina domāšana, hakatoni47, domnīcas, iedzīvotāju apspriedes48, deliberatīvās metodes, ideju laboratorijas u. c.) izmantošana;c) iedzīvotāju informēšana par viņu priekšlikumu īstenošanu;d) līdzdalība digitālajā vidē (digitāli organizēti dialogi par nozares politikas tēmām, apspriešana tiešsaistē, diskusiju platformas);e) sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšana TAP portālā;f) sabiedrības proaktīva informēšana par lēmumiem un to skaidrošana, iesaistot nozares ekspertus, NVO un iestāžu komunikācijas speciālistus3.3.Caurskatāmība un sabiedrības iesaiste Atveseļošanas fonda plāna un Kohēzijas politikas programmas ietvaros finansētu reformu un investīciju efektīvā veikšanā, caurskatāmā un atbildīgā uzraudzībā:      a) Atveseļošanas fonda plāna ietvaros īstenoto reformu vai investīciju efektīvā plānošanā un īstenošanā iesaista sabiedrības pārstāvjus (biedrības, nodibinājumus, ekspertus). Tos iesaista arī informatīvos pasākumos par īstenoto projektu rezultātiem un nozīmi sabiedrībai.Atbildīgās institūcijas (atkarībā no investīcijas jomas un specifikas) tiek aicinātas arī vērtēt biedrību un nodibinājumu iesaisti reformas un investīcijas veikšanā un, ja iespējams, noteikt biedrības un nodibinājumus par projekta iesniedzējiem;2022.–2025. gadsVisas institūcijas, kuras ir atbildīgās institūcijas Atveseļošanas fonda plāna ieviešanā (EM, FM, IeM, IZM, KM, LM, SM, TM, VK, VM, VARAM, ZM, VAS, SIF, FID) Esošā budžeta ietvarosAtkarībā no investīciju jomas un specifikas nozares dialogā ar NVO definē, kā notiek iesaiste uzraudzībā, un nostiprina, kuras organizācijas un kādos veidos piedalīsiesJa veido projekta uzraudzības padomi, tajā uzaicina NVOMemoranda padomes iesaiste kritēriju un metodikas izstrādē un regulāra Memoranda padomes informēšana par rezultātiem (reizi gadā)b) atbilstoši Ministru prezidenta A. K. Kariņa 2021. gada 26. augustā Memoranda padomes sēdē izteiktajam aicinājumam49 nodrošināt jēgpilnu sabiedrības (attiecīgajā jomā strādājošo biedrību un nodibinājumu) uzklausīšanu attiecībā uz atbalsta saņemšanu Kohēzijas politikas programmas ietvaros institūciju atbildībā esošajās jomāsNoteikt biedrības un nodibinājumus (atkarībā no līdzekļu ieguldījumu rakstura) par projekta iesniedzējiem, lai Kohēzijas politikas programmas aktivitātes var ieviest arī NVO sektors2022.–2025. gadsVisas institūcijas, kuras ir atbildīgās institūcijas atbalsta saņemšanā Kohēzijas politikas programmas ietvaros (FM, EM, IZM, KM, LM, SM, TM, VM, IeM, VK) Esošā budžeta ietvarosMinistrijas sniedz informāciju par šā pasākuma īstenošanu gan ikgadējās aptaujas par sabiedrības līdzdalību ietvaros50, gan pēc pieprasījuma VK kā Memoranda padomes sekretariātam3.4.Izglītojoši semināri pilsoniskajai sabiedrībai par TAP portāla izmantošanas iespējām2022.–2025. gadsVKLPA"Providus" (iesaiste mācību satura izstrādē)Esošā budžeta ietvaros3 semināri3.5.Deliberatīvo diskusiju modeļa izveide, sākotnējās diskusijas un deliberatīvo formu tālākā attīstība2022.–2025. gadsVK"Providus"Esošā budžeta ietvarosMetodika un standarta budžeta izstrādeNoorganizētas sākotnējās deliberatīvās diskusijas, balstoties metodikā un standarta budžetāDiskusijās iesaista šādas iedzīvotāju grupas: maznodrošinātie, cittautieši, cilvēki ar zemāku izglītības līmeni, jaunieši, pašvaldību iedzīvotāji3.6.NVO klasifikatora izveide pa darbības jomām, kas ļauj identificēt organizācijas dažādās jomās vai organizācijas, kuras pārstāv noteiktas mērķgrupas2023.–2025. gadsTMFM (VID)LPA"Providus"Nepieciešams papildu valsts budžeta finansējumsIzstrādāts un ieviests publiski pieejams NVO klasifikators, ko var izmantot valsts pārvalde, NVO sektors, žurnālisti u. c.Definētas jomas un izveidota iespēja klasificēt un meklēt NVO pēc darbības jomas2. rīcības virziens:Valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātība un caurskatāmībaEsošās situācijas raksturojums un risināmās problēmasIkdienas valsts komunikācijā ar iedzīvotājiem izaicinājums ir nodrošināt skaidri saprotamu un uzticamu vēstījumu un sasniegt iedzīvotāju viņam ērtā veidā. Pieaug iedzīvotāju pieprasījums pēc modernas un atvērtas valsts pārvaldes, kura spēj sniegt ērtu un saprotamu informāciju, skaidrot savus lēmumus un iedzīvotāju ieguvumus no tiem. Sabiedrības pārstāvji plāna izstrādes gaitā aicināja vairot valsts spēju runāt cilvēcīgā valodā, valsts pārvaldē strādājošo iejūtību un ieinteresētību palīdzēt iedzīvotājiem jautājumu risināšanā, kā arī aicināja valsts pārvaldē strādājošos būt komunikabliem un klientorientētiem, konsultējot par savā nozarē esošiem jautājumiem. Svarīgi ir izskaidrot sarežģītu informāciju vienkāršā un saprotamā veidā, īpaši tiem iedzīvotājiem, kuri ir ieguvuši tikai pamatizglītību, ilgstoši ir bez darba, vecāka gada gājuma cilvēkiem.Trūkst komunikācijas ar iedzīvotājiem, kuri paši aktīvi neseko oficiālajai informācijai vai kuru uzticēšanās valstij pandēmijas laikā ir mazinājusies. Daudziem pandēmijas laiks nozīmēja negatīvu personīgo pieredzi, piemēram, zaudēts darbs, samazinājušies ienākumi, situācija ilgstoši ir neparedzama, neskaidrības par pieejamo valsts atbalstu vai dažādām nodarbinātības formām un atbilstoši tām veicamajām sociālajām iemaksām vai nodokļu apmēru. Jārada iespējas uzrunāt šādus cilvēkus, uzklausot viņu pieredzi un vajadzības. Pētījumi parāda, ka, neatpazīstot savu pieredzi publiskajā komunikācijā, šīs grupas nav pārliecinātas, ka politikas veidotāji ņem vērā viņu viedokļus un vajadzības51.Nevalstiskais sektors un nozares pārstāvji ir svarīgs publiskās pārvaldes partneris sabiedrības informēšanā un izglītošanā. NVO sektoru kā drošu informācijas avotu sabiedrībai parādīja arī Covid-19 pandēmija. Nevalstiskās organizācijas regulāri, izmantojot uzticamu publiskās pārvaldes sagatavotu informāciju, izplata to savos komunikācijas tīklos, tādējādi sasniedzot dažādas mērķgrupas. Publiskajai pārvaldei jānodrošina savlaicīga informācijas nodošana sadarbības partneriem. Nevalstiskās organizācijas var sniegt atbalstu informācijas izplatīšanā. Par nozarē aktuālajiem projektiem valsts iestāde uzrunā sabiedrību sadarbībā ar nozaru pārstāvjiem. Valsts iestāde un nozares pārstāvji kopīgi tiecas nodot informāciju iedzīvotājiem saprotamā veidā.Valsts iestāžu dati un radītā informācija var tikt izmantota jaunu produktu un pētījumu attīstībai. Ik dienas pieaug publicēto atvērto datu kopu skaits. Nākotnē svarīga ir esošo rīku un datu popularizēšana, lai veicinātu to izmantošanu. Komunikācija par sabiedrībai noderīgu informāciju, dažādiem portāliem un rīkiem, ko veido publiskā pārvalde, nav pietiekami aktīva. Ikdienā jāvērš sabiedrības uzmanība uz jauniem datiem vai analītiskiem pārskatiem. Jāskaidro, kāda informācija atrodama datubāzēs, datu publicēšanas sistēmās, informācijas nodošanas risinājumos, piemēram, Atvērto datu portālā, Elektronisko iepirkumu sistēmā, VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv, Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē, latvija.lv un TAP portālā.Valsts iestāžu informāciju un datubāzes dažkārt izmanto tikai šaurs profesionāļu loks. Nepieciešams nodrošināt valsts datu pieejamību un izmantošanu zinātniekiem, profesionāļiem, uzņēmējiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, plašsaziņas līdzekļiem un plašākai sabiedrībai.Valsts iestāžu savstarpējā atvērtība nav pietiekama, tādēļ maz tiek praktizēta datu apmaiņa ar mērķi kopīgi strādāt un veidot datos balstītus sabiedrības problēmu risinājumus. Maz tiek izmantota piekļuve citu iestāžu rīcībā esošajiem datiem pēc principa – valsts pārvalde kopumā kā viens datu turētājs (nevis katra iestāde atsevišķi).2021. gada septembrī darbu sāka TAP portāls, bet 2023. gadā varētu stāties spēkā jaunais lobēšanas atklātības likums. Potenciāli gan TAP portāls, gan nākotnē iespējamais lobēšanas reģistrs varētu nodrošināt lielāku caurskatāmību lēmumu pieņemšanas procesiem, palielināt pārliecību, ka jautājumi tiek demokrātiski apspriesti, un sekmēt lielāku atklātību interešu aizstāvju darbībai. Nākamajos gados svarīga būs efektīva un godprātīga iedzīvināšana.Ceturtajā rīcības plānā uzsākta tādu datu publicēšana atvērto datu formā, kuri veicina informācijas atklātību un valsts institūciju atbildību sabiedrības priekšā. Šādi dati aptver valsts un pašvaldību budžeta informāciju, publiskos iepirkumus, datus par valsts sektorā nodarbinātajiem (piemēram, valsts amatpersonu deklarācijas un atlīdzība), politisko partiju finanses, izglītības, veselības un tiesu jomas darbu. Demokrātijas nodrošināšanā būtiska loma ir plašsaziņas līdzekļiem, un informācija par to īpašniekiem veicina iedzīvotāju uzticēšanos tiem.2021. gadā Valsts kanceleja atvērto datu formā publicēja datus par nodarbināto skaitu un amatu sadalījumu valsts tiešās pārvaldes iestādēs un neatkarīgās iestādēs52.Norādāms, ka VID publiskojamo datubāzē ir pieejamas valsts amatpersonu deklarācijas. Ceturtā rīcības plāna ietvaros tika atbalstīta to publicēšana atvērto datu formā un veikts šo datu atvēršanas sākotnējais izvērtējums. Ievērojot Datu valsts inspekcijas viedokli, ka valsts amatpersonu deklarācijas nav publiskojamas Atvērto datu portālā, VID atkārtoti izvērtēs iespējamos grozījumus normatīvajos aktos un, ja tādi tiks atbalstīti, nodrošinās valsts amatpersonu deklarāciju publiskošanu Atvērto datu portālā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna ietvaros VID izvērtēs nepieciešamību publiskot valsts amatpersonu sarakstus.Iedzīvotājiem un nevalstiskajam sektoram ir interese iepazīties ar informāciju par valsts un pašvaldību nekustamajiem īpašumiem, kas šobrīd ir dažādu iestāžu vietnēs un dažādos griezumos. Informācija ir Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv, elektronisko izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv, SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" tīmekļvietnē, iestāžu tīmekļvietnēs sadaļā "Īpašumi" u. c. Norādams, ka zemesgrāmatas dati ir par maksu, attiecīgi tie nav brīvi pieejami ikvienam. Plāna izstrādes gaitā noskaidrojās, ka gan iedzīvotājiem, gan NVO dažādās dzīves situācijās ir vajadzība noskaidrot īpašnieku vai statusu kādai teritorijai (piemēram, nesakārtotam ceļam pie bērnudārza) vai ēkai (piemēram, ilgstoši pamestai vai brīvai, piemērotai ēkai, ko var izmantot sabiedrības vajadzībām). Lai iedzīvotāji varētu iesniegt līdzdalības budžeta projektu, jāizvēlas pašvaldībai piederoša vai piekrītoša publiska ārtelpa53.Sasniedzamie mērķiŠajā virzienā pasākumu uzsvars ir ne tik daudz uz lielāku datu kopu skaitu vai jaunu atklātības rīku radīšanu, bet uz esošo rīku, datu un datubāzu popularizēšanu un skaidrošanu, lai veicinātu to izmantošanu. Svarīgi skaidrot, kā lietot atvērtos datus un vairāk tos izmantot praksē.Valsts, kuru ir viegli saprast un kas saziņā ar iedzīvotājiem un starp iestādēm lieto vienkāršu un saprotamu valodu, ir viena no plāna prioritātēm. Atzīstot, ka sabiedrība kļūst arvien sarežģītāka (īpaši saistībā ar digitalizāciju), pasākumus par šo tēmu atvērtās pārvaldības plānos iekļāvušas arī citas valstis (piemēram, labas administratīvās valodas kurss Somijā, vienkāršās valodas brigāde Nīderlandē).Nākotnē vairāk izmantojami mūsdienīgi informācijas nodošanas veidi un jāveido aktīva, mērķtiecīga komunikācijas ar iedzīvotājiem, lai skaidrotu nozaru darbu, aptvertu plašākas mērķauditorijas un sasniegtu tos, kurus tieši ietekmē attiecīgā informācija. Viens no risinājumiem ir automātiskās e-pasta vēstuļu izsūtīšanas sistēmas, kā arī informēšana, izmantojot vairākus komunikācijas kanālus.Tādējādi šajā rīcības virzienā sasniedzamie mērķi nākamajos četros gados ir:1) pieaugusi valsts spēja nodot informāciju sabiedrībai saprotamā un cilvēcīgā valodā, plašāk tiek skaidroti lēmumi un iedzīvotāju ieguvumi no tiem;2) veicināta nozaru atklātība par to darbu sabiedrības labā, aktīva un mūsdienīga komunikācija;3) sabiedrībā pieaugusi izpratne par valsts institūcijās radīto informāciju un datiem, tostarp atvērtajiem datiem, un to izmantošana pieaug, veicinot datos balstītus risinājumus un sadarbību valsts pārvaldē.TM turpinās darbu, lai veicinātu informācijas atklātību par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem, kā arī minētās informācijas plašāku izmantošanu sabiedrībā (piemēram, pētījumos).Plāna ietvaros tiks veicināta informācijas pieejamība sabiedrībai par valstij un pašvaldībām piederošo nekustamo īpašumu. Paredzēts uzlabot informācijas pieejamību par publiskām personām (valstij un pašvaldībām) piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, tādējādi sekmējot iespējas iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai attīstīt …