Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas plānu 2015

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas plānu 2015.–2017. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 802 Rīgā 2015. gada 16. decembrī (prot. Nr. 67 68. §) Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošanas plānu 2015.-2017. gadam 1. Apstiprināt Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošanas plānu 2015.-2017. gadam (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. 3. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz 2018. gada 1. aprīlim atbilstoši kompetencei iesniegt Labklājības ministrijā informāciju par plāna uzdevumu izpildi 2015.-2017. gadā. Ministru prezidente Laimdota Straujuma Labklājības ministrs Uldis Augulis (Ministru kabineta 2015. gada 16. decembra rīkojums Nr. 802) Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošanas plāns 2015.-2017. gadam Rīgā, 2015 Lietotie saīsinājumi CSDD - Ceļu satiksmes drošības direkcija CVK - Centrālā vēlēšanu komisija EK - Eiropas Komisija EM - Ekonomikas ministrija ES - Eiropas Savienība ESF - Eiropas struktūrfondi ERAF - Eiropas reģionālās attīstības fonds FM - Finanšu ministrija IEM - Iekšlietu ministrija IZM - Izglītības un zinātnes ministrija KF - Kohēzijas fonds KM - Kultūras ministrija LDDK - Latvijas darba devēju konfederācija LM - Labklājības ministrija LNB - Latvijas Neredzīgo biedrība LNS - Latvijas Nedzirdīgo savienība LPS - Latvijas Pašvaldību savienība LPSDVA - Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība LTRK - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera MK - Ministru kabinets NEPLP - Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra NVO - Nevalstiskās organizācijas SAM - Specifiskā atbalsta mērķis SIF - Sabiedrības integrācijas fonds SM - Satiksmes ministrija VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VB - Valsts budžets VBTAI - Valsts bērnu tiesību un aizsardzības inspekcija VDEĀVK - Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija VI - Veselības Inspekcija VM - Veselības ministrija VRAA - Valsts reģionālās attīstības aģentūra VUGD - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Ievads 2013.gada 22.novembrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.564 tika apstiprinātas "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam" (turpmāk - Pamatnostādnes). Pamatojoties uz Pamatnostādnēs noteikto - izvirzīto uzdevumu īstenošanai tiek izstrādāti īstermiņa plānošanas dokumenti - Pamatnostādņu īstenošanas plāni, kas paredz pasākumu izstrādāšanu un īstenošanu trīs posmos: 2014. gadam, 2015.-2017. gadam un 2018.-2020. gadam. Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 22.novembra rīkojuma Nr.564 "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam" 4.punktam, LM jāsagatavo un labklājības ministram līdz 2015.gada 31.jūlijam Ministru kabinetā noteiktā kārtībā jāiesniedz Pamatnostādņu īstenošanas plāns 2015.-2017.gadam (turpmāk - Plāns). 2014.gada Pamatnostādņu īstenošanas plāna ietvaros tika uzsākts darbs pie Pamatnostādnēs noteikto mērķu īstenošanas. Izglītības nozarē strādāja pie normatīvo aktu pilnveides, nostiprinot iekļaujošas izglītības principu, t.sk., apzinot gan iekļaujošas, gan speciālās izglītības jomas problemātiku un izstrādājot veicamo uzdevumu plānu speciālās izglītības programmu satura un finansēšanas mehānisma pilnveidei iekļaujošās izglītības principa īstenošanas kontekstā. Nodarbinātības jomā tika uzsākts darbs pie sociālās uzņēmējdarbības koncepta izstrādes. Sociālās aizsardzības jomā tika pilnveidots normatīvais regulējums pakalpojumu un pabalstu saņemšanas kārtībā, kā arī celti pabalsta apjomi, piemēram, personām, kurām nepieciešam īpaša kopšana, līdz ar to pakāpeniski virzoties un to, lai personām ar invaliditāti uzlabotu dzīves kvalitāti. Sabiedrības izpratnes veicināšanā uzsvars tika likts uz preventīvajiem pasākumiem invaliditātes cēloņu mazināšanā un sabiedrības izglītošanā par personu ar invaliditāti vajadzībām un interesēm. Visi šie pasākumi ir turpināmi arī 2015.-2017.gada Plāna ietvaros, lai maksimāli pilnveidotu valsts sniegto atbalsta pasākumu saturu un pieejamību, tādejādi tuvinot personas ar invaliditāti cieņpilnai un neatkarīgai dzīvei. LM 2014. gadā tikās ar NVO pārstāvjiem, lai apspriestu esošo situāciju invaliditātes jautājumos, veiktās izmaiņas pabalstu un pakalpojumu jomā un noteiktu īstenojamos pasākumus 2015.-2017. gada Plānā, kā arī tika uzklausīti citu nozaru ministriju ieteikumi un priekšlikumi par iekļaujamiem pasākumiem, lai veiksmīgi sasniegtu Pamatnostādnēs nospraustos mērķus. Tāpat Plāna projekts tika ievietots Labklājības ministrijas mājas lapā, lai ikviens interesents varētu sniegt savu redzējumu par Plānā iekļautajiem pasākumiem, kā arī sniegt savus iebildumus vai ieteikumus Plāna uzlabošanai. Tika saņemti divu NVO komentāri - Resursu Centra ZELDA un Latvijas Neredzīgo biedrības- jautājumā par plānā iekļauto pasākumu mērķu grupu precizēšanu un darba uzdevumu. Iesniegtie ieteikumi tika daļēji ņemti vērā, par ko arī minētās organizācijas tika informētas. 1. Plāna kopsavilkums Mērķis: šajā plānošanas periodā Plāna mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti virzību uz neatkarīgu dzīvi un iekļaušanos dažādos sociālajos procesos, vienlaicīgi nodrošinot pieeju sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem - sākot no iekļaujošas izglītības, nodrošinot kvalitatīvu un pieejamu izglītību, iekļaujošiem nodarbinātības pasākumiem, sniedzot iespēju apgūt profesionālas iemaņas, kā arī stiprinot sociālās aizsardzības pasākumus, veicinot spēju būt aktīviem savu interešu pārstāvjiem. Politika tiek veidota, lai atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk - ANO Konvencija) noteiktajam, nodrošinātu pāreju no medicīniskā modeļa, kas uzsver cilvēka nespēju un atkarību no citiem cilvēkiem, uz cilvēktiesībās balstītu sociālo modeli, kurā uzsvars tiek likts uz personas ar invaliditāti tiesībām uz patstāvīgu dzīvi un aktīvu līdzdalību sabiedriskajos procesos, būt pašiem savas dzīves noteicējiem, baudot visas tiesības un brīvības, kas ir piemērojamas vienlīdzīgu iespēju īstenošanā un savas dzīves kvalitātes uzlabošanā. Tādējādi Latvijai turpmāk jāvirzās uz invaliditātes jomas pārstrukturēšanu, lai veicinātu personu ar invaliditāti aktivitāti atlikušo darbspēju ietvaros un jāveido tādi atbalsta pasākumi, lai personas ar invaliditāti varētu līdzvērtīgi pārējai sabiedrībai izmantot sniegtās iespējas un tiesības. Plāna īstenotāji apzinās, ka, lai ieviestu cilvēktiesībās balstītu pieeju un personas ar invaliditāti patstāvīgi veicinātu sava dzīves līmeņa uzlabošanos, ir nepieciešams pienācīgs valsts un pašvaldības atbalsts visās sasaistītajās sistēmās (skatīt pielikumu). Plānā attiecīgi iekļauti pasākumi, kuru darbības mērķis ir sekmēt, lai personas ar invaliditāti apzinās savas tiesības un spētu tās realizēt ikdienas dzīvē, un ar savu līdzdalību sabiedriskajos procesos stiprinātu sadarbības attīstību starp valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām. Plānā iekļautie pasākumi nodrošina Pamatnostādņu rīcības virzienu un to risinājumu praktisku ieviešanu. Plānā iekļauto pasākumu mērķa teritorija ir visa Latvija, nodrošinot personu ar invaliditāti vienlīdzīgu vajadzību un interešu pārstāvēšanu un horizontālas politikas ieviešanu. Veidojot Plānu, uzsvars tiek likts uz četriem rīcības virzieniem mērķa sasniegšanai ar konkrētiem darbības rezultātiem: 1) izglītība - tiks veikti pasākumi, lai sekmētu izglītības pieejamību un iekļaujošas izglītības principa īstenošanu, t.sk., veicot pasākumus, lai veicinātu izpratnes veidošanos pedagogiem par izglītojamo ar funkcionālajiem traucējumiem vajadzībām, paaugstinot pedagogu profesionālo kompetenci. Uzsverot izglītības nozīmi ikviena cilvēka personības attīstībā, īstenot tādu horizontālu politiku, kura nodrošinās iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību ikvienai personai visas dzīves garumā, veicinot arī personu ar invaliditāti konkurētspēju darba tirgū un patstāvīgu dzīvi jau esot pieaugušiem. (ANO Konvencijas 7.pants, 24.pants); 2) darbs un nodarbinātība - tiks attīstīti pasākumi, lai veicinātu personu ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū, darba iemaņu iegūšanu, uzlabošanu un atjaunošanu, sekmējot kopējo nodarbinātības attīstību un rādītāju uzlabošanos bezdarba samazināšanā. Kā vienu no kanāliem, caur kuru darbā iekārtošanās procesu varētu attīstīt, ir turpināt subsidēto darbavietu nodrošināšanu bezdarbnieku uzskaitē esošām personām ar invaliditāti, kā arī attīstot sociālās uzņēmējdarbībās koncepta ieviešanu Latvijā, tādejādi veidojot tādu darba vidi, kurā personas, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā (tai skaitā personas ar invaliditāti) atbilstoši savām darbspējām un iemaņām spētu integrēties darba tirgū, veicinot kopējo ekonomisko izaugsmi. (27.pants); 3) sociālā aizsardzība - tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti uz to, lai personas ar invaliditāti spētu saņemt efektīvus un viņiem piemērotus valsts atbalsta pasākumus, tādejādi, veicinot personu ar invaliditāti labklājības līmeņa uzlabošanos un iekļaušanos sociāli ekonomiskajā dzīvē, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu ar invaliditāti un viņu vecāku integrēšanu visos sociālajos procesos. Īpaša uzmanība liekama uz deinstitucionalizācijas procesa uzsākšanu, lai personas ar invaliditāti nebūtu atstumtas no dzīves un spētu baudīt visas tām pienākošās tiesības un brīvības ārpus institūcijām, esot ģimenes un tuvinieku gādībā. (7.pants, 19.pants, 26.pants, 28.pants); 4) sabiedrības izpratne - tiks veicināta personu ar invaliditāti tiesību un brīvību īstenošana, stiprinot arī sabiedrības solidaritāti un izpratni par personu ar invaliditāti vajadzībām, uzsverot, ka personas ar invaliditāti nav nošķiramas no sabiedrības, bet gan tieši pretēji - pieliekamas maksimālas pūles personu ar invaliditāti integrēšanai sabiedrībā. Tāpat lielāka uzmanība jāpievērš preventīvajiem pasākumiem invaliditātes cēloņu mazināšanai, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu veselību un interešu pārstāvēšanu. (9.pants, 11.pants, 12.pants, 29.pants). Atbildīgā institūcija par Plāna ieviešanas rezultātu pārraudzību ir LM. Plānā ir noteiktas atbildīgās un iesaistītās institūcijas par konkrētu pasākumu izpildi. Īstenojot invaliditātes politiku valstī, tiks attīstīta saskaņota un koordinēta nozaru ministriju darbība, ar mērķi uzlabot personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu un īstenošanu sabiedriskajos procesos. Informāciju par Plāna īstenošanu tiks iekļauta pamatnostādņu vidusposma novērtējumā, ko Ministru kabinetā plānots iesniegt līdz 2018.gada 1.novembrim. 2. Esošās situācijas raksturojums 2.1. Personu ar invaliditāti skaita dinamika Balstoties uz VSAA un VDEĀVK sniegtajiem datiem par personām ar invaliditāti, var redzēt, ka, salīdzinot piecu gadu dinamiku, personu ar invaliditāti skaitam ir tendence pieaugt (skatīt 1.attēlu un 2.attēlu). Lielākajai daļai personu invaliditātes pamatā ir saslimšana. No specifiskajiem funkcionālajiem traucējumiem (redze, dzirde, kustību, garīga rakstura) personu ar I, II invaliditātes grupu un bērnu ar invaliditāti vidū visbiežāk sastopami garīga rakstura traucējumi, savukārt personām ar III invaliditātes grupu - kustību traucējumi (skatīt 3.attēlu). Pēc VDEĀVK sniegtajiem datiem laika posmā no 2010.gada-2014.gada decembrim personu, kam pirmreizēji noteikta invaliditāte, kopskaitā sievietes ir nedaudz vairāk kā puse 53%, attiecīgi vīrieši 47%. Šāda proporcija aptuveni atbilst sieviešu un vīrieši īpatsvaram iedzīvotāju kopskaitā, tādējādi piemērojamie pasākumi ir skatāmi kompleksi un visaptveroši gan sievietēm, gan vīriešiem, kā galveno mērķi izvirzot kopējās situācijas uzlabošanu personām ar invaliditāti. Attiecībā uz personu ar invaliditāti bezdarba rādītājiem, jānorāda, ka saskaņā ar NVA statistikas datiem 2012.gada beigās bija reģistrēti 9 799 bezdarbnieki ar invaliditāti (9,4% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita valstī). No tiem 52,3 % (5127) ir sievietes un 47,7% (4675) - vīrieši. Savukārt 2014. gada beigās bija reģistrētas 8355 (10.2% no kopējo bezdarbnieku skaita valstī) personas ar invaliditāti, no kurām 4297 sievietes ar invaliditāti un 4058 vīrieši ar invaliditāti. Kopumā 10.2% no kopējo bezdarbnieku skaita ir personas ar invaliditāti, kas nozīmē, ka vēl joprojām ir aktīvi jāstrādā pie tā, lai personas ar invaliditāti varētu sevi brīvi realizēt darba tirgū atbilstoši savām iespējām un vajadzībām, neskatoties uz funkcionālo ierobežojuma veida. Iekļaujošas nodarbinātības vecināšanā liela loma ir iekļaujošas izglītības stiprināšanai, jo tieši izglītības pieejamība un kvalitāte ir cieši saistīta ar nodarbinātības iespējām nākotnē. Kopumā vērojamas pozitīvas tendences bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšanā speciālajās pamata un vidējās vispārējās izglītības programmās vispārizglītojošās izglītības iestādēs - pēc IZM sniegtajiem datiem 2012./2013.mācību gadā šīs programmu apguva 4120 izglītojamais ar speciālajām vajadzībām, savukārt 2014./2015.mācību gadā - 5184 izglītojamie ar speciālām vajadzībām. Šie rādītāji nostiprina nepieciešamību virzīties uz iekļaujošu sabiedrību, kurā jebkurai personai, neskatoties uz tās funkcionāliem traucējumiem, būtu iespēja sevi brīvi realizēt un būt aktīvam, neatkarīgam sabiedrības loceklim. 1.attēls Personas ar invaliditāti (pieaugušie un bērni), kuras ir VSAA uzskaitē kā sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu saņēmējas Avots: VSAA dati Nākotnes perspektīvā lielāku uzmanību nepieciešams veltīt preventīvajiem pasākumiem invaliditātes cēloņu mazināšanā un atbalsta sniegšanā personām ar jau esošu invaliditāti to seku mazināšanai, lai tie justos iederīgi sabiedriskajos procesos - akcentējot iekļaujošu izglītību un nodarbinātību kā priekšnosacījumu neatkarīgai un patstāvīgai dzīvei. 2.attēls VDEĀVK sniegtā informācija par pirmreizēji noteikto invaliditāti un tās dinamiku no 2010.-2014. gadam Avots: VDEĀVK dati 3.attēls Personu ar invaliditāti proporcionālais sadalījums pēc funkcionālo traucējumu veida Avots: VDEĀVK dati (2015.gada marts) 2.2. Plāna sasaiste ar citiem dokumentiem Invaliditātes politikas īstenošana ir komplekss pasākumu kopums, kas prasa ministriju koordinētu sadarbību, lai maksimāli uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, pakalpojumu pieejamību un atbalstu visās dzīves jomās. Plāns ir saistīts ar politikas plānošanas dokumentiem gan Eiropas līmenī, gan nacionālajā līmenī, kurus ir izstrādājusi IZM, KM, LM, VARAM, SM, VM. Iekļautie pasākumi nedublē un neaizvieto nozaru ministriju un citu iestāžu politikas plānošanas dokumentos paredzētās aktivitātes. Lai veiksmīgāk pildītu Latvijas saistības, ieviešot ANO Konvencijā noteiktos principus, Plāns risina starpsektorālus jautājumus, kā, piemēram, bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšanu vispārējās izglītības iestādēs, izglītības satura uzlabošanu un atbalsta pakalpojumu paplašināšanu izglītības nozarē, preventīvo pasākumu uzlabošanu, lai mazinātu invaliditāti izraisošos cēloņus, kā arī vides pieejamības nodrošināšana personām ar invaliditāti, veicinot aktīvāku sociālo līdzdalību un integrēšanos sabiedrībā. Plāns ir saistīts ar šādiem galvenajiem politikas plānošanas dokumentiem (politikas dokumentu projektiem): • EK stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei Eiropa 2020, kur uzsvars tiek likts uz attīstītu un nodarbinātību Eiropu, kur katrai dalībvalstij ir jāstrādā pie integrētas sabiedrības, lai veicinātu Eiropas attīstību kopumā. Tāpēc vēl jo svarīgāk ir veicināt vidi, kur personas ar invaliditāti būtu ekonomiski un sociāli aktīvas; • Eiropas Stratēģija invaliditātes jomā (2010-2020) - ar šo stratēģiju ES dalībvalstis apņemas veidot no šķēršļiem brīvu Eiropu, kuras galvenie uzdevumi ir uzlabot personu ar invaliditāti iespējas brīvi piekļūt videi (gan ēkām, gan transporta un sakaru jomā) un pakalpojumiem, tādejādi realizējot sevi jebkurā dzīves jomā neatkarīgi no funkcionālā traucējuma veida. Tāpat caur šo stratēģiju EK ir noteikusi astoņas svarīgākās rīcības jomas: pieejamība, līdzdalība, līdztiesība, nodarbinātība, izglītība un apmācības, sociālā aizsardzība, veselība un pasākumi ārējās darbības jomās; • Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam - invaliditātes jomā uzsvars tiek likts uz vides pieejamību, cilvēkkapitāla maksimālu izmantošanu nodarbinātības jautājumu uzlabošanā un sabiedrības izpratnes veidošanā par personām ar invaliditāti kā pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem; • Sociālās politikas jomā Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 18.decembra rīkojumu Nr.652, paredzot atbalsta sociālajiem darbiniekiem, piemēram, darbam ar ģimenēm ar bērniem, jauniešiem, kuriem noteikta invaliditāte. Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 4.decembra rīkojumu Nr.589. Šo pamatnostādņu mērķis ir veidot personas individuālajām vajadzībām atbilstošu vidi, kas sekmētu personas neatkarīgu un cieņpilnu dzīvi. Invaliditātes jomā virzība ir fokusēta uz vairākām inovatīvām aktivitātēm, kā, piemēram, funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas fonda izglītības iestādēm, kurās mācās izglītojamie ar funkcionāliem traucējumiem, sistēmas izveide, prasmju sertificēšanas sistēmas izveide, jaunu profesionālās izglītības programmu, tai skaitā prasmju apguves programmu, kas piemērotas personām ar smagu invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem, izstrāde un īstenošana. Šo pamatnostādņu izvirzītajos uzdevumos ir iekļauts jauna pakalpojumu finansēšanas veida (shēmas) izstrāde, kas nodrošinās individuālu pieeju aprūpes un atbalsta pakalpojumu sniegšanas un finansēšanas mehānismā personām ar funkcionāliem traucējumiem - "nauda seko klientam". Rīcības plāns deinstitucionalizācijas īstenošanai 2015.-2020.gadam (kas apstiprināts 2015.gada 15.jūlijā), kas paredz pasākumus deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai, kā mērķa grupas nosaka arī bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, palielinot atbalsta pasākumu skaitu, pieejamību un kvalitāti. • Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2015.gada 12.maija ar rīkojumu Nr.244, atbalstot vienlīdzīgas iespējas darba tirgū. Šo pamatnostādņu mērķis ir sekmēt iekļaujoša darba tirgus veidošanos, pilnvērtīgi izmantojot Latvijas iedzīvotāju cilvēkresursu potenciālu, tajā skaitā mazinot bezdarba sociālās sekas, atbalstot bez darba palikušo cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pārstāvju pēc iespējas ilgu noturēšanos darba tirgū, kā arī uzlabojot darbavietu kvalitāti. • Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam, apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011. gada 18. februāra rīkojumu Nr. 65, kuras paredz valsts lomas paaugstināšanu atbalsta sniegšanai ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, piedāvājot atbilstošās atbalsta formas dažādu pakalpojumu veidā. • Izglītības nozarē Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, apstiprinātas Saeimā 2014.gada 22.maijā. Šo pamatnostādņu virsmērķis ir- kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Šo pamatnostādņu īstenošanai ir izstrādāts īstenošanas plāns 2015.-2017.gadam (pieņemts 2015.gada 29.jūnijā ar MK rīkojumu nr. 331). Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 18.decembra rīkojumu Nr.666, ar mērķi palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz 1-2 reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm. Šis plānotais punkts varētu būt kā viens no potenciālajiem risinājumiem preventīvo aktivitāšu sarakstā, lai mazinātu invaliditātes izraisītos cēloņus. Iedzīvotāju pietiekamas fiziskās aktivitātes un izpratnes par fizisko aktivitāšu nepieciešamību veselības saglabāšanā un nostiprināšanā plānotie pasākumi paredzēti ikvienam iedzīvotājam, īpaši bērnu un jauniešu mērķgrupai - vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu un augstākās izglītības iestāžu izglītojamiem, tai skaitā bērniem un jauniešiem ar invaliditāti, arī pedagogiem un ģimenes ārstiem. • Veselības nozarē Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra rīkojumu Nr.58, šo pamatnostādņu uzdevumos iekļauti tādi pasākumi kā veselību -veicinošo skolu tīklu attīstība, uzsākt kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanu prioritārajās veselības aprūpes jomās - sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda aprūpes, kā arī garīgās veselības aprūpes jomās, turklāt to nepieciešams vērst gan uz resursiem, kas tiek izmantoti ārstniecībā, gan ārstniecības procesu un tā rezultātiem. Tādējādi tiktu sekmēta pieejamība agrīnai diagnostikai un ārstniecībai, samazinot saslimstības pieauguma tempu, invaliditāti, priekšlaicīgu mirstību kā arī uzlabojot pacientu dzīves kvalitāti, ātrāku izārstēšanos, ātrāku atgriešanos darba tirgū. • Reģionālās attīstības un e-pakalpojumu jomā izstrādātās Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, apstiprinātas Ministru kabinetā 2013.gada 14.oktobrī ar rīkojumu Nr.468, liekot uzsvaru invaliditātes jomā uz e-pakalpojumu pieejamību tādā līmenī, lai personas ar funkcionāliem traucējumiem spētu tās lietot bez citu cilvēku palīdzības. • Satiksmes nozarē Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 27.decembra rīkojumu Nr.683, caur kurām risināms ir jautājums par pakalpojumu pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem. 2.3. Plānotais finansējums Kopumā Plānā iekļauto pasākumu īstenošana ir paredzēta no piešķirtā valsts budžeta līdzekļiem. Plāna apakšsadaļā 2.5. ir norādīti pasākumi, kuri parāda virzību uz invaliditātes politikas pilnveidošanu, bet kuriem šobrīd nevar izdalīt konkrētu finansējumu, jo darbs pie to detalizētas izstrādes tiks uzsākts secīgi plāna īstenošanas periodā. Tie ir pasākumi, kuru ietvaros paredzēts izstrādāt priekšlikumus normatīvā akta grozījumiem vai izstrādāt jaunu normatīvo aktu. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem pasākuma īstenošanai tiks veikta un norādīta, izstrādājot konceptuālo ziņojumu vai sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotācija) (2.5.sadaļā atzīmēti ar divu zvaigznīšu atsauci **). Attiecīgi jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna pasākumu nodrošināšanai izskatīs atsevišķi Ministru kabinetā, attiecīgi lemjot par pasākuma iekļaušanu likumprojekta "Par valsts budžetu 2017.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Plānā ietverti arī tādi pasākumi, kuru īstenošana ir finansējama ar ESF, ERAF vai KF līdzfinansējumu, daļa no tiem paredzēti plašāku pasākumu īstenošanas ietvaros (īstenošanas termiņš ir līdz pat 2023.gadam, 2.5.sadaļā atzīmēti ar trīs zvaigznīšu atsauci-***). 2.4. Plānā paredzētie pasākumi 2015.-2017. gadam Plāna mērķis Plāna mērķis ir Pamatnostādņu īstenošana 2015.-2017. gadam, īstenojot pasākumus, kas veicinātu personu ar invaliditāti pamattiesību un pamatbrīvību nodrošināšanu Politikas rezultāts/i un rezultatīvais rādītājs/i Rezultatīvie rādītāji1 plānoti Pamatnostādnēs noteiktajiem politikas rezultātiem( uz 2017.gadu): 1. Īstenots iekļaujošas izglītības princips: personu ar invaliditāti skaits vispārizglītojošās mācību iestādēs - 10%; 2. Mērķtiecīgāka subsidēto darba vietu izveide personām ar invaliditāti: subsidētajās darba vietās nodarbināto skaits - 600; 3. Veikti pasākumi atbalstītā darba ieviešanai personām ar garīga rakstura traucējumiem: nodarbinātu personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits - 40; 4. Sagatavots izvērtējums un priekšlikumi optimālai un uz iekļaujošu izaugsmi vērstai sociālās uzņēmējdarbības funkcionēšanai Latvijā: nodarbināto personu ar invaliditāti īpatsvars (%) - 30 5. Pieejamāki aktīvās darba tirgus politikas pasākumi atkarībā no invaliditātes grupām un veida: pakalpojumu skaits, kuros iesaistītas personas ar invaliditāti - 17 000; 6. Efektivizēts valsts atbalsts personām ar invaliditāti: personu ar invaliditāti īpatsvars (%), kuru ienākumi nepārsniedz nabadzības riska sliekšņa līmeni - 15%; 7. Attīstīti jauni pakalpojumi un pilnveidoti esošie pakalpojumi un valsts atbalsts personām ar invaliditāti: personas ar I grupas redzes invaliditāti, kas saņem asistenta pakalpojumu /atbalstu - 1900; personu ar invaliditāti skaits, kas saņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā - 6647; personu ar invaliditāti skaits, kuras saņem asistenta pakalpojumus augstākās izglītības apguvei - 10; personu skaits, kuras saņem psihologa pakalpojums personai līdz 18 gadiem, kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim - 100; 8. Pilnveidots atbalsts mājokļa pielāgošanai: personu ar invaliditāti skaits, kuras saņem atbalstu mājokļa pielāgošanai - 100; 9. Palielināts iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojuma apmērs personām ar invaliditāti: personu ar invaliditāti skaits, kuras saņem ienākumu nodokļa atvieglojumus - 35%; 10. Samazinās to personu skaits, kurām pirmreizēji noteikta invaliditāte: personu skaits, kurām pirmreizēji noteikta invaliditāte (uz 1000 iedzīvotājiem) - 95; 11. Kvalitatīvāks un saprotamāks invaliditātes ekspertīzes process: apstrīdēto administratīvo aktu skaits - 640; invaliditātes ekspertīzes procesa ilgums - 60-80min; 12. Īstenots vienlīdzības princips, nosakot medicīniskās indikācijas par īpašas kopšanas nepieciešamību personām ar invaliditāti: personu ar invaliditāti skaits, kurām, sasniedzot 18 gadu vecumu, īpašas kopšanas nepieciešamība turpinās -380; 13. Ieviests atbalsts bērniem ar invaliditāti līdz piecu gadu vecumam: asistenta pakalpojumu saņēmēju skaits bērniem līdz piecu gadu vecumam - 100; izveidotas rehabilitācijas nodaļas pašvaldībā (sociālajos dienestos) - 30; 14. Nodrošinātas iespējas dzīvot patstāvīgu dzīvi: personu skaits, kuras atrodas aprūpes institūcijās (uz 10 000 iedzīvotāju) - 46; 15. Izstrādāts un īstenots atbalsta personas pakalpojums: personu skaits, kuras saņem atbalsta personu pakalpojumu -200; 16. Nodrošināta pieejamība personām ar invaliditāti, atbilstoši funkcionālo traucējumu veidam: subtitrēto un surdotulkoto raidījumu apjoms (%); pieejamas ēkas un būves(%) - 80%; pieejams sabiedriskais transports (%) -50%. 1.Rīcības virziens Izglītība - nodrošināt bērniem ar invaliditāti kvalitatīvu un konkurētspējīgu pamatizglītību un vidējo izglītību, veicinot bērnu ar invaliditāti iekļaušanos visās izglītības pakāpēs un veidos, atbilstoši viņu spējām. N.p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pus gadam) Paredzētais finansējums un tā avoti2 1.1.Nodrošināt efektīvu bērnu ar invaliditāti iekļaušanu vispārizglītojošās skolās3. 1.2.Izvērtēt, cik efektīvi speciālās izglītības iestāžu tīkls pilda izglītojošo funkciju un nodrošina bērnu ar speciālām vajadzībām tiesības uz kvalitatīvu izglītību.4 1.2.1. Sagatavot rekomendācijas internātskolām un pašvaldību speciālistiem par darbu ar vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem izglītojamiem Paaugstinot speciālistu zināšanas par vājdzirdīgu un nedzirdīgu bērnu vajadzībām un problēmām, tiks veicināta mācību kvalitātes uzlabošanās un izglītojamo sociālā integrācija. Izstrādāto rekomendāciju skaits 2015.gadā - 3 LM VBTAI, LNS, Pašvaldības 2015.gada 2.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.2.2. Sagatavot rekomendācijas internātskolām par darbu ar neredzīgiem bērniem un jauniešiem. Paaugstinot speciālistu zināšanas par neredzīgu bērnu vajadzībām un problēmām, tiks veicināta mācību kvalitātes uzlabošanās un izglītojamo sociālā integrācija. Izstrādāto rekomendāciju skaits 2016.gadā - 1 LM VBTAI, Pašvaldība, LNB 2016.gada 1.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.3.Nodrošināt atbalsta personāla speciālistu pieejamību izglītības iestādēs5. 1.3.1. Izvērtēt iespēju diferencēt surdotulka stundas tarifa likmi izglītības iestādēs. Sagatavots izvērtējums par sniegtā pakalpojuma apjomu, sarežģītību atkarībā no pakalpojuma veida (izglītības iestāde, ikdienas komunikācija, pasākumi, utml.). Noteiktas provizoriskās izmaksas valsts budžetam. Priekšlikumi surdotulka stundas tarifa likmes diferencēšanai - 1 darba grupas ziņojums LM IZM, Latvijas Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība, Augstskolas, NVO 2017.gada 1.pusgads Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu pasākuma īstenošanai tiks norādīta izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā, savukārt ziņojuma izstrāde tiks nodrošināta esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.3.2. Sniegt informāciju personām ar invaliditāti par augstskolu piedāvātajām studiju programmām un atbalsta pakalpojumiem, izmantojot individuālu pieeju personu ar invaliditāti vajadzībām. Integrēts konsultanta pakalpojums augstākās izglītības apguves procesā personām ar invaliditāti. Informatīvi metodoloģisks materiāls augstskolām un koledžām - 1 LM IZM, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība, Augstskolas, NVO 2017.gada 2.pusgads Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu pasākuma īstenošanai tiks norādīta izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā, savukārt ziņojuma izstrāde tiks nodrošināta esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 2. Rīcības virziens Darbs un nodarbinātība - veikt pasākumus personu ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū, sniedzot attiecīgu atbalstu, ņemot vērā personas ar invaliditāti funkcionālo traucējumu veidu. 2.1. Pārskatīt personu ar invaliditāti subsidētās nodarbinātības kārtību un turpināt pilnveidotus subsidētās nodarbinātības pasākumus personām ar invaliditāti. 2.1.1. Nodrošināt darbavietas personām ar invaliditāti, sniedzot iespēju iegūt, atjaunot vai pilnveidot darba prasmes un integrēties darba tirgū. Īstenoti subsidētās nodarbinātības pasākumi. Izveidotas 600 darbavietas personām ar invaliditāti. LM NVA 2017.gada 2.pusgads (projekta gala termiņš 2022.gada 4.cet.) ESF=85% (SAM 9.1.1. "Palielināt nelabvēlīgā situācijā esošo bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" pasākuma 9.1.1.1. "Subsidētās darba vietas nelabvēlīgā situācijā esošiem bezdarbniekiem" ietvaros), Valsts budžeta ietvaros=15% Plāna pasākuma 2.1.1. kopējās indikatīvās izmaksas: 8 418 460 euro Indikatīvais finansējums 2015.-2017.gadam 2 010 299 euro: ESF-1 708 754 euro VB-301 545 euro; 2.2. Uzsākt sociālās uzņēmējdarbības ieviešanu Latvijā un piedāvāt optimālus risinājumus. 2.2.1. Nodrošināt iespēju nelabvēlīgā situācijā esošiem bezdarbniekiem (t.sk., personām ar invaliditāti) integrēties darba tirgū, attīstot sociālās uzņēmējdarbības principa nostiprināšanu uzņēmējdarbībā. Uzsākts sociālās uzņēmējdarbības principa īstenošana. Starprezultātu izvērtējums - 1, Projektā iesaistīti 80 bezdarbnieku. LM EM, FM, KM, VARAM, VRAA, LDDK, LTRK, NVO, LPS 2017.gada 2.pusgads (projekta gala termiņš 2022.gada 4.cet.) ESF=85% (SAM 9.1.1. "Palielināt nelabvēlīgā situācijā esošo bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū", 9.1.1.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ietvaros), Valsts budžeta ietvaros=15% Projekta kopējās indikatīvās izmaksas: 19 920 206 euro6 Indikatīvais finansējums 2015.-2017.gadam - 7 018 231 euro: ESF-5 965 496 euro VB - 1 052 735 euro; 2.3. Izvērtēt iespējas diferencēt personu ar invaliditāti iesaisti aktīvās darba tirgus politikas pasākumos atkarībā no invaliditātes grupām un veida. 2.3.1. Izvērtēt kvotu ieviešanas priekšnosacījumus personu ar invaliditāti iesaistīšanai nodarbinātībā Sagatavots izvērtējums un secinājumi par kvotu ieviešanas iespējām Latvijā. Sagatavots darba grupas ziņojums - 1 LM EM, NVA, LDDK, LTRK 2017.gada 2.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 2.4. Palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojuma apmēru personām ar invaliditāti7. 2.5. Uzlabot priekšnosacījumus, lai veiksmīgāk integrētu personas ar invaliditāti darba tirgū8. 2.5.1. Uzlabot iespējas personām ar smagu un ļoti smagu invaliditāti saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu. Pilnveidoti profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas kritēriji un nosacījumi. Atbalstīto likumprojektu skaits - 1 (Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā) LM SIVA 2016. 1.pusgads Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu pasākuma īstenošanai tiks norādīta anotācijā, savukārt normatīvā akta grozījums un anotācijas izstrāde tiks nodrošināta esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 2.5.2. Nodrošināta iespēja personām ar, garīga rakstura traucējumiem, I un II invaliditātes grupu apgūt profesionālās prasmes, saņemot valsts izsniegtu apliecinājumu. Izveidota jauna profesionālās rehabilitācijas programmas un prasmju sertifikācijas sistēma. Profesionālās rehabilitācijas programmas (5), sertificēšanas sistēmas (3), apmācītas 45 personas ( līdz 2018.gada 2.pusgadam) LM SIVA 2017.gada 2.pusgads (projekta gala termiņš 2019.gada 4. et.) ESF=85%, (SAM 9.1.4."Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū", pasākuma 9.1.4.1. "Profesionālās rehabilitācija" ietvaros), Valsts budžeta ietvaros=15% Uz visa projekta darbības termiņu (līdz 2019.gada 31.decembrim) kopējais attiecināmais finansējums SIVA projektam ir 1 252 127 euro: ESF- 1 064 308 euro VB-187 819 euro; 2.5.3. Izglītot darba devējus par valsts sniegtajiem atvieglojumiem, nodarbinot personas ar invaliditāti. Nodrošinot informācijas apmaiņu starp darba devējiem un nozares ekspertiem, paaugstināta darba devēju ieinteresētība par valsts atbalsta programmām personu ar invaliditāti nodarbināšanai. Izveidotas infografikas 2016.gadā - 1, rīkotie semināri 2017.gadā - 1. LM EM, NVA, LDDK, NVO. 2017.gada 2.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 2.5.4. Izglītot darba devējus par darba aizsardzības principiem darbā ar personām ar invaliditāti. Uzlabota darba devēju izpratne par darba aizsardzības principiem, nodarbinot. personas ar invaliditāti. Izveidotas infografikas 2016.gadā - 1, rīkotie semināri 2017.gadā - 1. LM EM, VARAM, LDDK, NVO. 2017.gada 2.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 3. Rīcības virziens Sociālā aizsardzība - veikt pasākumus personu ar invaliditāti labklājības līmeņa paaugstināšanai, samazinot nabadzības riskam pakļauto personu skaitu un nodrošināt, ka ikviena persona ar invaliditāti saņem mērķtiecīgu un efektīvu valsts atbalstu, atbilstoši personas funkcionālā traucējuma veidam. 3.1. Ieviest jaunu invaliditātes noteikšanas sistēmu, atbilstošu SFK kritērijiem 3.1.1. Veicināt invaliditātes ekspertīzes efektīvāku nodrošināšanu bērniem. Izvērtēt iespēju izveidot jaunu kritēriju kopumu invaliditātes noteikšanai personām līdz 18 gadu vecumam. Izstrādāts pētījums 2017.gadā - 1. Atbalsta gadījumā izstrādātas jauns normatīvais akts -1 LM VDEĀVK 2017.gada 2.pusgads (projekta gala termiņš 2021.gada 2.cet.) ESF=85% (SAM 9.1.4. "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" pasākuma 9.1.4.3. "Invaliditātes ekspertīzes pakalpojuma kvalitātes uzlabošana" ietvaros), Valsts budžeta ietvaros=15% Projekta kopējās indikatīvās izmaksas: 318 054 euro, Indikatīvais finansējums no 2015.-2017. gadam 100 000 euro: ESF-85 000 euro VB-15 000 euro; 3.2. Atbilstoši jaunajai invaliditātes noteikšanas sistēmai, kas balstīta uz darbspēju, funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu, izvērtēt valsts atbalstu personām ar invaliditāti. 3.2.1. Efektivizēt asistenta pakalpojumu pašvaldībā. Noteikta mērķētāka pakalpojuma sniegšana, nosakot pakalpojuma saņemšanas mērķu prioritātes - nokļūšana vietās, kur mācās, strādā, saņems pakalpojumus, tādējādi mazinot invaliditāte sekas un veicinot integrāciju sabiedrībā. Pieaug pakalpojuma saņēmēju īpatsvars, kuras pakalpojumu saņēmušas sociālās integrācijas pasākumiem (nokļūšana darbā, izglītības iestādē, dienas centrā, utml.) Grozījumi MK 2012.gada 12.decembra noteikumos Nr.942. LM VDEĀVK, Pašvaldības, LPSDVA, NVO 2016.gada 1.pusgads Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu pasākuma īstenošanai tiek norādīta anotācijā, savukārt normatīvā akta grozījumi un anotācijas izstrāde tiks nodrošināta esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 3.2.2. Paplašināt augstākās izglītības apguves iespējas personām ar I un II invaliditātes grupu Ieviests 100% valsts galvojums studiju un studējošā kredītu nodrošināšanai personām ar I un II invaliditātes grupu. Studējošo skaits ar invaliditāti, kuri saņem 100% valsts galvotus kredītus studijām. Atbalstīts viens normatīvā akta projekts (Grozījumi MK noteikumu Nr. 220 131 punktā.). IZM LM, Studiju un zinātnes administrācija 2016.gada 1.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 3.2.3. Izvērtēt iespējas ieviest profesionālās darbspējas zaudējuma kritērijus invaliditātes noteikšanā. Apkopoti priekšnosacījumi invaliditātes noteikšanas sistēmas maiņai par pamatu virzot personas profesionālo darbspēju zaudējumu invaliditātes grupas noteikšanai. Izstrādāts konceptuāls ziņojums - 1 LM VM, VDEĀVK, NVA, NVO 2016.gada 2.pusgads Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu pasākuma īstenošanai tiks norādīta izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā, savukārt ziņojuma izstrāde tiks nodrošināta esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 3.3. Pilnveidot Invaliditātes likumā noteiktos pakalpojumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai 3.3.1. Efektivizēt psihologa pakalpojumu pie pirmreizēji noteiktas invaliditātes personām līdz 18 gadu vecumam un to likumiskajam pārstāvim. Ģimenēm, kurās bērnam pirmreizēji noteikta invaliditāte, nodrošināts kvalitatīvāks pakalpojums. Palielināts pakalpojuma apjoms līdz desmit 45 minūšu konsultācijām vienai personai. Grozījumi MK 2010.gada 28.decembra noteikumos Nr.1208. LM VDEĀVK, LPSDVA, NVO 2015.gada 2.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 3.3.2. Pilnveidot atbalsta pasākumus personām ar invaliditāti apgūstot augstāko izglītību Paplašinot asistenta pakalpojuma nodrošināšanu un tā kārtību izglītības iestādēs, uzlabotas iespējas personām ar I un II invaliditātes grupu, kurām VDEĀVK izsniedzis atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, apgūt augstāko izglītību. Atbalstīti grozījumi normatīvajos aktos - 1 (Veikti grozījumi Invaliditātes likumā 12. panta 1. daļas 4.apakšpunkts) LM Latvijas Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība, Augstskolas, NVO 2017.gada 2.pusgads Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu pasākuma īstenošanai tiks norādīta izstrādātajā anotācijā, savukārt normatīvā akta un anotācijas izstrāde tiks nodrošināta esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros Atbalstīti grozījumi normatīvajos aktos - 1 (MK 2012.gada 9.oktobra noteikumos Nr.695) Asistenta pakalpojums piešķirts 15 personām. IZM 3.3.3. Sagatavot izvērtējumu par audžuģimeņu iekļaušanu psihologa pakalpojuma bērna pirmreizējas invaliditātes gadījumā saņēmēju mērķa grupā. Izvērtētas iespējas paplašināt psihologa pakalpojuma saņēmēju mērķa grupu ar audžuģimenēm. Konceptuāls ziņojums 2017.gadā - 1. LM VDEĀVK, LPSDVA, NVO 2017.gada 2.pusgads Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu pasākuma īstenošanai tiks norādīta izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā, savukārt ziņojuma izstrāde tiks nodrošināta esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 3.4. Pilnveidot prognozējamās invaliditātes noteikšanas sistēmu. 3.4.1. Veicināt savlaicīgu un kvalitatīvu prognozējamās invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes veikšanu. Pārskatot prognozējamās invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes veikšanā iesaistīto institūciju kompetences, pilnveidota darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ietupot darba stundas, ko iespējams veltīt prognozējamās invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Grozījumi normatīvajos aktos - 2 (MK 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.152 un MK 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr.805). LM VM, VSAA, VDEĀVK 2016.gada 2.pusgads Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu pasākuma īstenošanai tiks norādīta izstrādātajā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā, savukārt normatīvā akta grozījumi un ziņojuma izstrāde tiks nodrošināta esošā valsts budžeta līdzekļu ietvaros 3.5. Pilnveidot normatīvo regulējumu, nodrošinot efektīvāku invaliditātes noteikšanas procesa organizēšanu. 3.5.1. Paplašināt ārstu loku, kas ir tiesīgi veikt prognozējamās invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi. Nodrošinot kvalitatīvu cilvēkresursu piesaisti VDEĀVK, celta pakalpojuma sniegšanas kvalitāte un ātrums. Palielinās speciālistu skaits vismaz par 17 personām. Grozījumi Invaliditātes likumā. LM VM, VDEĀVK,VI 2016.gada 1.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 3.5.2. Izvērtēt iespējas paplašināt informācijas tehnoloģiju risinājumu pielietojumu invaliditātes ekspertīzes pakalpojuma sniegšanā un datu apmaiņā ar ārējiem lietotājiem. Sagatavoti priekšlikumi par e-vidē izvietoto un pieejamo ar invaliditātes ekspertīzes procesu saistīto dokumentu klāsta papildināšanu, ar mērķi pilnveidot valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, samazināt administratīvo slogu iestādēm un iedzīvotājiem saistībā ar dokumentu apriti. Atbalstīts projekta apraksts par Invaliditātes informatīvās sistēmas (IIS) pakalpojuma attīstību - 1. LM VARAM, VDEĀVK 2016.gada 1.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 3.5.3. Paplašināts informācijas tehnoloģiju risinājumu pielietojumu invaliditātes ekspertīzes pakalpojuma sniegšanā un datu apmaiņā ar ārējiem lietotājiem. Pilnveidota valsts pārvaldes iestāžu sadarbība, samazināt administratīvo slogu iestādēm un iedzīvotājiem saistībā ar dokumentu apriti. Atbalstīts sagatavots projekts ieviešanai - 1 VDEĀVK LM, VARAM 2017.gada 2.pusgads (projekta gala termiņš 2020.gada 4.cet.) ERAF=85% (SAM 2.2.1. "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" pasākuma 2.2.1.1. "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" ietvaros), Valsts budžeta ietvaros=15% Projekta kopējās indikatīvās izmaksas: 1 300 000 euro9: ERAF-1 105 000 euro VB-195 000 euro; 3.5.4. Nodrošināt pieejamāku profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu. Vienkāršotas profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas iespējas, atsakoties no priekšnosacījuma saņemt VDEĀVK atzinumu pirms SIVA pakalpojumu saņemšanas. Grozījumi normatīvajos aktos - 1 (grozījumi MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr.805, grozījumi MK 2012.gada 17.aprīļa noteikumos Nr.271, grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā) LM SIVA, VDEĀVK 2017.gada 1.pusgads Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu pasākuma īstenošanai tiks norādīta izstrādātajā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā, savukārt normatīvā akta grozījumi un ziņojuma izstrāde tiks nodrošināta esošā valsts budžeta līdzekļu ietvaros 3.5.5. Izslēgt iespēju vienai personai noteikt vienlaicīgi vairākas invaliditātes ar atšķirīgiem cēloņiem. Pārskatīta invaliditātes cēloņu noteikšanas kārtību. Izstrādāts izvērtējuma ziņojums 2017.gadā - 1. LM VDEĀVK, VM, VSAA,NVO 2017.gada 2.pusgads Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu pasākuma īstenošanai tiks norādīta izstrādātajā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā, savukārt normatīvā akta grozījumi un ziņojuma izstrāde tiks nodrošināta esošā valsts budžeta līdzekļu ietvaros 3.6. Izvērtēt un nepieciešamības gadījumā pārskatīt kritērijus atzinuma izsniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai un personām pēc 18 gadu vecuma10. 3.7. Ieviest atbalstu bērniem ar invaliditāti līdz piecu gadu vecumam un viņu ģimenēm. 3.7.1 Uzsākt bērna ar invaliditāti līdz 5 gadu vecumam sociālās aprūpes pakalpojuma ieviešanu. Nodrošināts sociālās aprūpes pakalpojums bērniem, kuriem noteiktas medicīniskās indikācijas bērna invalīda īpašas kopšanas nepieciešamībai, sniedzot iespēju bērna ar invaliditāti vecākiem integrēties vai reintegrēties darba tirgū. Nodrošināts pakalpojums 74 bērniem ar invaliditāti. LM Plānošanas reģioni, pašvaldības, NVO 2017.gada 2.pusgads (projekta gala termiņš 2021.gada 4.cet.) ESF - 85% (SAM 9.2.2. "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem", pasākuma 9.2.2.1. "Deinstitucionalizācija," ietvaros), Valsts budžeta ietvaros - 15% Plāna pasākuma 3.7.1. indikatīvās izmaksas: 2 501 784 euro No 2016.-2017. gadam indikatīvais finansējums 833 928 euro: ESF - 708 838 euro; VB - 125 090 euro; 4. Rīcības virziens Sabiedrības izpratne - veicināt personu ar invaliditāti iespējas īstenot cilvēktiesības un brīvības un dzīvot pilnvērtīgu, cieņpilnu dzīvi, nodrošinot kvalitatīvu informatīvo un demokrātisko telpu, tādējādi stiprinot sabiedrības savstarpējo komunikāciju un izpratni. 4.1. Veidot efektīvu, kvalitatīvu un ilgtspēju sociālo pakalpojumu sistēmu ar sabiedrībā balstītiem iekļaujošiem pakalpojumiem, atbilstoši personas ar invaliditāti vajadzībām11. 4.1.1. Veicināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību bērniem ar invaliditāti. Nodrošināti pieejamāki sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērna ar invaliditāti dzīves vietai. Nodrošināts pakalpojums 500 bērniem ar invaliditāti. LM Plānošanas reģioni, pašvaldības, NVO 2017.gada 2.pusgads (projekta gala termiņš 2021.gada 4.cet.) ESF - 85% (SAM 9.2.2. "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem", pasākuma 9.2.2.1. "Deinstitucionalizācija," ietvaros), Valsts budžeta ietvaros - 15%. Plāna pasākuma 4.1.1. indikatīvās izmaksas: 6 337 716 euro No 2016.-2017. gadam indikatīvais finansējums 1 466 810 euro ESF - 1 246 788 euro; VB - 220 022 euro; 4.1.2. Nodrošināt īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu bērniem ar invaliditāti. Nodrošināta iespēja bērniem, kuriem noteiktas medicīniskās indikācijas bērna invalīda īpašas kopšanas nepieciešamībai, viņu vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem izmantot sociālās aprūpes pakalpojumu "Atelpas brīdis" psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanai. 2017.gadā 150 bērniem ar invaliditāti nodrošināts pakalpojums līdz 30 dienām kalendārā gada ietvaros. LM Plānošanas reģioni, pašvaldības, NVO 2017.gada 2.pusgads (projekta gala termiņš 2021. gada 4. cet.) ESF - 85% (SAM 9.2.2. "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem", pasākuma 9.2.2.1. "Deinstitucionalizācija," ietvaros), Valsts budžeta ietvaros - 15% Plāna pasākuma 4.1.2. indikatīvās izmaksas: 2 520 000 euro Indikatīvais finansējums no 2016.-2017. gadam 840 000 euro: ESF - 714 000 euro; VB - 126 000 euro; 4.2. Atbalsta personas pakalpojuma ieviešana personām ar garīga rakstura traucējumiem. 4.2.1. Veicināt personām ar garīga rakstura traucējumiem tuvināšanos neatkarīgai dzīvei ārpus institūcijām. Sniegta palīdzību personām ar garīga rakstura traucējumiem komunikācijā ar trešajām personām, ieviešot pakalpojumu atbalsta persona. 2017.gadā pakalpojums nodrošināts 50 personām ar garīga rakstura traucējumiem LM NVO 2017.gada 2.pusgads (projekta gala termiņš 2021.gada 1.cet.) ESF - 85% (SAM 9.2.2. "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem", pasākuma 9.2.2.2. "Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide," ietvaros) Valsts budžeta ietvaros - 15% Plāna pasākuma 4.2.1. indikatīvās izmaksas: 1 613 534 euro Indikatīvais finansējums no 2016.-2017. gadam 463 384 euro: ESF - 393 876; VB - 69 508 euro; 4.3. Informēt un izglītot sabiedrību par personām ar invaliditāti, veicinot toleranci un informēt par labās prakses piemēriem plašsaziņas līdzekļos. 4.3.1. Uzlabot sabiedrības attieksmi pret personām ar invaliditāti kā pilntiesīgu sabiedrības locekli. Izvēršot informatīvo kampaņu, vērsta uzmanību uz diskriminācijas novēršanas jautājumiem personām ar invaliditāti. Informatīvās kampaņa - 1 LM KM SIF 2017.gada 2.pusgads (projekta gala termiņš 2021.gada 1. cet.) ESF=85% (SAM 9.1.4. "Palielināt diskriminācijas riskam pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" pasākuma 9.1.4.4."Dažādības veicināšana (diskriminācijas novēršana)" ietvaros.) Valsts budžeta ietvaros=15% Plāna pasākuma indikatīvās izmaksas: 800 000 euro Indikatīvais finansējums 2017.gadam 266 666 euro: ESF - 226 666 euro; VB - 40 000 euro; 4.4. Informēt sabiedrību par preventīvajiem pasākumiem, kas saistīti ar novēršamu un slēptu invaliditāti.12 4.5. Veidot valsts finansētus raidījumus (t.sk. dokumentālus raidījumus) ar personu ar invaliditāti piedalīšanos. 4.5.1. Veicināt sociālo integrāciju jauniešu ar invaliditāti vidū. Konkursā "Gudrs un vēl gudrāks" iesaistīti skolēni ar invaliditāti (atbilstoši pieteikumu skaitam). Veicināta sabiedriskā līdzdalība. Izplatīta informācija par iespējām piedalīties skolēnu erudīcijas konkursā "Gudrs un vēl gudrāks".-1 LM LTV 2017.gada 2.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 4.5.2. Sabiedriskajos medijos atspoguļot personu ar invaliditāti tiesības un intereses. Uzlabota izpratne par personu ar invaliditāti vajadzībām un iespējām. 10 % informatīvi analītisko un dokumentālo programmu (43 oriģinālās raidstundas gadā); 5 % bērnu un pusaudžu programmu (6 oriģinālās raidstundas gadā) NEPLP KM,LM, LTV, LR 2017.gada 2.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 4.6. Uzlabot iespējas personām ar dzirdes traucējumiem iegūt informāciju viņiem saprotamā veidā13 4.6.1. Palielināt LTV raidījumu un filmu subtitrēšanu un surdotulkošanu. Personām ar dzirdes traucējumiem paplašinās iespējas iegūt informāciju un piedalīties kultūras dzīves procesos viņiem piemērotā veidā. Pieaudzis subtitrēto un surdotulkoto pārraižu skaits LTV - 2015.gadā ar subtitriem un surdotulkošanu pārraida 20% no kopējā raidījuma apjoma, 2016.gadā 20% no kopējā apjoma, 2017.gadā vidēji 28% no kopējā apjoma. NEPLP KM,LM, LTV 2017.gada 2.pusgads Pasākuma īstenošanai nepieciešams papildus finanses no valsts budžetam līdzekļiem 2017.gadā 151 448 euro. 4.7. Veicināt izpratnes veidošanos14. 4.7.1. Veicināt izpratni par personu ar invaliditāti tiesībām, vajadzībām un iespējām. Nodrošināta regulāra informācija par ANO Konvencijas īstenošanas progresu Latvijā pēc Konvencijas ratifikācijas, kā arī par izmaiņām normatīvajos aktos. Preses relīzes plašsaziņas līdzekļos, kā arī regulāri aktualizēta informācija LM mājas lapā - atbilstoši izmaiņām LM Nozaru ministrijas, Pašvaldības Pastāvīgi Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 4.7.2. Analizēta vismaz piecu ES dalībvalstu rīcībpolitika personu ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un iespēju jomā. Sniedzot analīzē balstītas rekomendācijas, izvērtēta labās prakses piemēru (pakalpojumu, pabalstu) ieviešanas iespēja Latvijā, nosakot priekšrocības un riskus. Pētījums 2016.gadā - 1 LM Nozaru speciālisti 2016.gada 2.pusgads (projekta gala termiņš 2022.gada 4.cet.) ESF=85% (SAM 9.2.1.2. "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām" pasākuma 9.2.1.2. "Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings" ietvaros), Valsts budžeta ietvaros=15% Plāna pasākuma 4.7.2. indikatīvais finansējums 75 900 euro Indikatīvais finansējums 2016.gadam 75 900 euro: ESF - 64 515euro; VB - 11 385euro; 4.7.3. Paaugstināt padotības iestāžu personāla kompetenci un praktiskās zināšanas palīdzības sniegšanā personām ar funkcionāliem traucējumiem krīzes un katastrofu situācijās. Sniegts informatīvs skaidrojums un ieteikumi Valsts sociālās aprūpes centru speciālistiem par personu ar invaliditāti vajadzībām krīzes un katastrofu situācijās. Informatīvie semināri - 5 LM IeM, VUGD, Valsts sociālās aprūpes centri 2017.gada 1.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 4.7.4. Sadarboties ar pašvaldībām un skaidrot to kompetenci attiecībā uz ANO Konvencijā noteiktā īstenošanu savas kompetences ietvaros. Sniedzot pašvaldībām koncentrētu informāciju par invaliditātes noteikšanas kārtību, valsts pabalstiem, atvieglojumiem un pakalpojumiem, kurus var izmantot personas ar invaliditāti, nodrošināta informācija par personu ar invaliditāti pieejamiem pakalpojumiem valsts un pašvaldību ietvaros personām pieejamā un saprotamā veidā. Informatīvās tikšanās ar pašvaldībām informācijas apmaiņai -tikšanās skaits 2016.gadā - 1; 2017.gadā - 1 LM Pašvaldības, LPSDVA, 2017.gada 2.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 4.8. Veicināt vēlēšanu pieejamību 4.8.1. Veicināt vēlēšanu iecirkņu noteikšanu tikai tādās vietās, kas pieejamas personām ar kustību traucējumiem. Nodrošināta iespēja personām ar funkcionāliem ierobežojumiem īstenot politiskās tiesības. Informatīvā vēstule pašvaldībām par vēlēšanu procedūras nodrošināšanu - 1. CVK Pašvaldības 2017.gada 1.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 4.8.2. Veikt visu vēlēšanu iecirkņu apsekošanu novados un republikas pilsētās, lai izvērtētu telpu atbilstību iecirkņa izvietošanai, tai skaitā pieejamību vēlētājiem ar kustību traucējumiem. Iegūto informāciju apkopot datu bāzes izveidošanai. Pārbaudīta vēlēšanu iecirkņu pieejamība personām ar kustību traucējumiem, rasti risinājumi iecirkņu (telpu) nomaiņai uz iecirkņa funkcijām atbilstošākām un vēlētājiem pieejamākām. Pārbaudīti 954 vēlēšanu iecirkņi. Apkopota informācija par visiem vēlēšanu iecirkņiem valstī, izveidota vēlēšanu iecirkņu datu bāze - 1 CVK Pašvaldības 2016.gada 2.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 4.8.3. Aktualizēt vēlēšanu iecirkņu datu bāzi, papildinot to ar ziņām par vēlētājiem ar kustību traucējumiem pieejamajiem iecirkņiem. Nodrošināts personas ar kustību traucējumiem pirms vēlēšanām iegūt informāciju par ērtāko vēlēšanu iecirkni. Vēlēšanu iecirkņu datu bāze pieejama CVK interneta vietnē www.cvk.lv - 1 CVK Pašvaldības 2017.gada 1.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 4.8.4. Sagatavot informāciju par vēlētāju reģistru un vēlēšanu kārtību vieglajā valodā Nodrošināta informācija par vēlēšanu procesu personām ar garīga rakstura traucējumiem. Informācija ievietota CVK mājas lapā www.cvk.lv pie sadaļas viegli lasīt. CVK 2017.gada 1.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 4.8.5. Sagatavot informatīvos klipus televīzijai par 2017.gada pašvaldību vēlēšanu kārtību ar titriem vieglajā valodā Nodrošināta informācija par vēlēšanu procesu video formā personām ar dzirdes un uztveres traucējumiem Klipi pārraidīti plašsaziņas līdzekļos, publicēti sociālajos tīklos un CVK interneta vietnē www.cvk.lv CVK 2017.gada 1.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 4.8.6. Sagatavot informāciju audioierakstu formātā par vēlētāju reģistru un vēlēšanu kārtību. Nodrošināta informācija par vēlēšanu procesu audio formā personām ar redzes traucējumiem. Audioieraksti publicēti CVK interneta vietnē www.cvk.lv, izplatīti LNB. CVK LNB 2017.gada 1.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 4.9. Veicināt vides pieejamību personām ar invaliditāti 4.9.1. Uzlabot vides pieejamību būvēm. Nodrošināts normatīvais regulējums vides pieejamības standartiem. Atbalstīti grozījumi normatīvajos aktos. EM Nozaru ministrijas, pašvaldības 2015.gada 2.pusgads Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 4.9.2 Izstrādāt vides pieejamības stratēģijas un vides pieejamības standarta publiskajām un dzīvojamām ēkām Izstrādājot vides pieejamības standartu, tiks panākts, ka vienlīdzīgi ar citiem tiks nodrošināta personām ar invaliditāti pieeja fiziskajai videi, transportam, informācijai un citiem objektiem un pakalpojumiem Izstrādāts standarts - 1 LM EM 2016.gada 2.pusgads 2017.gada 2.pusgads (Projekta gala termiņš 2018.gada 4.ceturksnis) KF=85% (DP "Izaugsme un nodarbinātība" 2.12. prioritārā virziena "Tehniskā palīdzība "Kohēzijas fonda atbalsts Kohēzijas politikas fondu ieviešanai un vadībai". Horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" koordinēšanai VB=15% Projekta kopējās indikatīvās izmaksas: 130 000 euro Indikatīvais finansējums 2016. gadā 14 000 euro: KF=11 900 euro VB= 2 100 euro 4.9.3. Organizēt informatīvus seminārus par vides un informācijas pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti. Veicināta izpratne par personu ar invaliditāti vajadzībām. Rīkotie semināri: 2015.gads - 4 2016.gads - 2 2017.gads - 2 LM Nozaru speciālisti 2017.gada 2.pusgads (Projekta gala termiņš 2018.gada 4.ceturksnis) 2015.gadā ESF=85% (LM tehniskās palīdzības projekts "Eiropas Savienības fondu administrēšana Labklājības ministrijā 2007.-2013.gada plānošanas periodā (2012.-2015.gads), darbības programmu "Cilvēkresursi un nodarbinātība", "Uzņēmējdarbība un inovācijas", "Infrastruktūra un pakalpojumi", pasākumu ietvaros: 1.6.1.pasākums. VB=15% Projekta kopējās indikatīvās izmaksas: 130 000 euro 2016.-2017.gadam KF=85% (DP "Izaugsme un nodarbinātība " 2.12. prioritārā virziena "Tehniskā palīdzība "Kohēzijas fonda atbalsts Kohēzijas politikas fondu ieviešanai un vadībai" horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" koordinēšanai 2016.-2018.gadam paredzēto līdzekļu ietvaros) VB=15% Indikatīvais finansējums 2015.gadā - 911 EUR 2016.-2017.gadā 908 euro ESF=771.80 euro VB=136.20 euro 2.5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu15 Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenoš …