Zaudējis spēku - Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi

Zaudējis spēku - Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.14 Rīgā 2002. gada 5. martā Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 4.panta trešo daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Šie noteikumi nosaka vieglo automobiļu, kravas automobiļu, autobusu, motociklu, triciklu, kvadriciklu un šo transportlīdzekļu piekabju (puspiekabju) (turpmāk - transportlīdzekļi) pārbūves kārtību un tehniskās prasības. 2. Noteikumi attiecas uz transportlīdzekļiem, kuru pamatfunkcija ir saistīta ar piedalīšanos ceļu satiksmē un kurus normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrē bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk - CSDD). 3. Šo noteikumu izpratnē transportlīdzekļa pārbūve ir izmaiņu veikšana transportlīdzekļa konstrukcijā (transportlīdzekļa agregātu (arī virsbūves), iekārtu, sistēmu, ierīču, mehānismu, mezglu, salikšanas vienību, detaļu vai papildu aprīkojuma uzstādīšana, izmaiņa, nomaiņa vai demontāža), kuru rezultātā mainās transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati vai transportlīdzekļa konstruktīvie parametri, kas uzskaitīti noteikumu 1.pielikumā. 4. Par transportlīdzekļa pārbūvi neuzskata: 4.1. motora maiņu pret tā paša transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas motoru; 4.2. līdz 2000.gada 31.decembrim izgatavotam transportlīdzeklim motora maiņu pret tās pašas transportlīdzekļa markas, modeļa un veida (dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes) motoru, ja šādu motoru transportlīdzeklim paredz tā izgatavotājs un ja motora maiņas rezultātā netiek izmainītas motora stiprinājuma vietas, kā arī ja motora nomaiņa būtiski neietekmē automobiļa iekārtu (bremžu iekārtas, stūres iekārtas u.c.) un sistēmu darbību un efektivitāti; 4.3. vinču, kravas liftu (paceļamo bortu) uzstādīšanu (demontāžu); 4.4. pilnpiedziņas automobiļa priekšējā vai pakaļējā tilta piedziņas atslēgšanu; 4.5. sakabes ierīces, izņemot seglu ierīces, uzstādīšanu (demontāžu); 4.6. automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5t, stūres rata maiņu pret cita izmēra rūpnieciski izgatavotu stūres ratu; 4.7. gaismas vai gaismas signalizācijas ierīču maiņu pret citas transportlīdzekļa markas un modeļa attiecīga pielietojuma gaismas un gaismas signalizācijas ierīcēm; 4.8. papildus gaismas un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 4.9. sēdekļu maiņu pret citas transportlīdzekļa markas un modeļa sēdekļiem, ja netiek mainītas sēdekļu stiprinājumu vietas; 4.10. priekšējo (sānu, pakaļējo) dekoratīvo aizsargstieņu (aizsargrežģu) uzstādīšanu (demontāžu); 4.11. sēdvietu īslaicīgu demontāžu, nedemontējot to stiprinājuma vietas; 4.12. tenta karkasa un tenta uzstādīšanu (demontāžu) kravas kastei; 4.13. gaisa aptecētāju (spoileru, antispārnu) uzstādīšanu (demontāžu). II. Pārbūves veidi un to iedalījums 5. Transportlīdzeklim pieļaujamie pārbūves veidi iedalīti trīs kategorijās: 5.1. pirmās kategorijas pārbūve - transportlīdzekļa individuālā pārbūve, kuras veikšanai nav nepieciešams izstrādāt un saskaņot transportlīdzekļa pārbūves tehnisko projektu; 5.2. otrās kategorijas pārbūve - transportlīdzekļa individuālā pārbūve, kuras veikšanai ir nepieciešams izstrādāt un saskaņot transportlīdzekļa pārbūves tehnisko projektu; 5.3. trešās kategorijas pārbūve - transportlīdzekļa sērijveida pārbūve, ko uzņēmējdarbības formā veic noteiktā kārtībā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) (turpmāk - pārbūves uzņēmums). 6. Pirmās kategorijas pārbūves veidi ir uzskaitīti noteikumu 2.pielikumā. 7. Transportlīdzeklim pieļaujamie pārbūves veidi, kas nav uzskaitīti noteikumu 2.pielikumā, uzskatāmi par otrās kategorijas pārbūvi. 8. Ja pirmās un otrās kategorijas pārbūvi veic sērijveidā, tā uzskatāma par trešās kategorijas pārbūvi. 9. Aizliegtie transportlīdzekļa pārbūves veidi uzskaitīti šo noteikumu 3.pielikumā. III. Pirmās un otrās kategorijas pārbūves vispārīgā kārtība 10. Pirmās un otrās kategorijas pārbūvi atļauts veikt tikai Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim, izņemot gadījumus, kad pārbūvi veic attiecīgās markas transportlīdzekļu izgatavotāju pilnvarotie pārstāvji Latvijā vai kad transportlīdzekli pielāgo labās puses kustībai vai vadītājam invalīdam. 11. Pirmās kategorijas pārbūvi, izņemot virsbūves maiņu, transportlīdzekļa pārbūvētājs var veikt bez iepriekšējas saskaņošanas. Pirms virsbūves maiņas transportlīdzekļa pārbūvētājs izvēlēto pārbūvi saskaņo noteikumu IV.nodaļā noteiktajā kārtībā. Lai pārliecinātos par izvēlētās pārbūves atbilstību šo noteikumu prasībām, transportlīdzekļa pārbūvētājs pirms transportlīdzekļa pārbūves izvēlēto pārbūvi var saskaņot arī citos gadījumos. 12. Pārbūves saskaņošanu veic jebkurā šim nolūkam paredzētā un transportlīdzekļa kategorijai atbilstošā tehniskās apskates vietā (turpmāk - tehniskās apskates vieta). 13. Pirms otrās kategorijas pārbūves uzsākšanas transportlīdzekļa pārbūvētājs noteikumu V.nodaļā noteiktā kārtībā izstrādā un CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijā (turpmāk - TKS inspekcija) saskaņo pārbūves tehnisko projektu. 14. Transportlīdzekļa pārbūvētājs transportlīdzekļa pārbūvi veic saskaņā ar noteikumu 4.pielikumā noteiktajām prasībām, bet otrās kategorijas pārbūves gadījumā - arī saskaņā ar TKS inspekcijā saskaņoto pārbūves tehnisko projektu. 15. Pēc pārbūves transportlīdzekļa pārbūvētājs nodod pārbūvēto transportlīdzekli tehniskajai ekspertīzei, lai saņemtu slēdzienu par pārbūvētā transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu prasībām. Tehnisko ekspertīzi neveic gadījumos, ja automobilim ir demontēta gāzes barošanas sistēma, mācību automobiļa dublējošā vadības sistēma vai vadītājam invalīdam speciāli paredzētā vadības sistēma. 16. Transportlīdzekļu tehnisko ekspertīzi veic noteiktā kārtībā atestēts CSDD vai CSDD akreditētas juridiskās personas transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors (turpmāk - inspektors) tehniskās apskates vietā. Latvijas Automobiļu federācijā noteiktā kārtībā reģistrētiem sporta automobiļiem (turpmāk - sporta Automobiļi) tehnisko ekspertīzi veic Latvijas Automobiļu federācijas pilnvarots tehniskais komisārs (turpmāk - tehniskais komisārs). 17. Pēc tehniskās ekspertīzes slēdziena saņemšanas transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) veikto pārbūvi ne vēlāk kā piecu dienu laikā reģistrē CSDD. Sporta automobilim veikto pārbūvi pirms pārbūves reģistrēšanas CSDD tā īpašnieks (turētājs) reģistrē Latvijas automobiļu federācijā un saņem sporta automobiļa tehnisko pasi. 18. Reģistrējot pārbūvi, CSDD transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā sadaļā "Tips" norāda noteikumu 5.pielikumā noteiktos pārbūves kodus. IV. Transportlīdzekļa pārbūves saskaņošana 19. Pārbūves saskaņošanu veic šādā kārtībā: 19.1. transportlīdzekļa pārbūvētājs transportlīdzekli uzrāda tehniskās apskates vietā un informē inspektoru par izvēlēto pārbūvi; 19.2. inspektors veic transportlīdzekļa vizuālo apskati un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā noformē pārbūves pieteikumu, norādot ziņas par transportlīdzekli un izvēlēto pārbūvi; 19.3. pēc izvēlētās pārbūves izvērtēšanas inspektors pārbūves pieteikumā dod slēdzienu par izvēlētā pārbūves veida atbilstību šo noteikumu prasībām un papildus norāda pārbūves galvenās tehniskās prasības, kuras pārbūvētājam ir jāievēro, veicot transportlīdzekļa pārbūvi. 20. Virsbūves maiņas gadījumā inspektors pārbūvi nesaskaņo šādos gadījumos: 20.1. pārbūves saskaņošanai uzrāda nenokomplektētu automobili (tam demontētas galvenās iekārtas un agregāti, t.i., motors, transmisija, balstiekārta, tilti, bremžu iekārta, stūres iekārta); 20.2. pārbūves saskaņošanai uzrādītais automobilis un tā agregāti ir tiktāl deformēti vai citādā veidā bojāti, ka automobilis, tam veicot tikai virsbūves maiņu, nav atjaunojams. 21. Pārbūves saskaņošanu veic bez maksas. V. Pārbūves tehniskā projekta izstrādāšana un saskaņošana 22. Transportlīdzekļa pārbūvētājs, izstrādājot pārbūves tehnisko projektu, tajā iekļauj šādas sadaļas: 22.1. aprakstošo daļu ar pārbūves nepieciešamības pamatojumu un pārbūves tehniskā risinājuma izklāstu; 22.2. konstruktīvo daļu ar pārbūves galveno konstruktīvo risinājumu rasējumiem (skicēm); 22.3. aprēķinu daļu ar galveno konstruktīvo risinājumu stiprības, slodzes un citiem nepieciešamiem aprēķiniem; 22.4. transportlīdzekļa tehnisko aprakstu, kas satur noteikumu 1.pielikumā minētos transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus un galvenos konstruktīvos parametrus pirms un pēc pārbūves. Piezīme: Gadījumos, kad pārbūvē izmanto izgatavotāja paredzētos mezglus un agregātus, kā arī citos pamatotos gadījumos, to iepriekš saskaņojot ar TKS inspekciju, pārbūves tehniskajā projektā konstruktīvo un aprēķinu daļu var neiekļaut. 23. Pārbūves tehniskā projekta saskaņošanu veic par maksu. 24. Saskaņošanai transportlīdzekļa pārbūvētājs TKS inspekcijā iesniedz pārbūves tehniskā projekta trīs eksemplārus un kvīti, kas apliecina samaksu par tehniskā projekta saskaņošanu. 25. TKS inspekcija reģistrē iesniegto pārbūves tehnisko projektu, izvērtē to un ne vēlāk kā 15 dienu laikā pieņem lēmumu par tehniskā projekta saskaņošanu vai par saskaņošanas atteikumu. 26. Nepieciešamības gadījumā TKS inspekcija var pieprasīt pārbūves tehniskā projekta iepriekšēju saskaņošanu ar transportlīdzekļa izgatavotāju vai ar attiecīgās markas transportlīdzekļa izgatavotāja pilnvaroto pārstāvi Latvijā. 27. Pēc saskaņošanas vienu projekta eksemplāru nodod glabāšanā TKS inspekcijas arhīvā, bet pārējos divus nodod transportlīdzekļa pārbūvētājam. VI. Tehniskās ekspertīzes veikšanas kārtība 28. Pirms transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes transportlīdzekļa pārbūvētājs uzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai citu personu apliecinošu dokumentu. Ja transportlīdzeklim ir veikta virsbūves maiņa, pārbūvētājs uzrāda arī pārbūves pieteikumu un uzstādītās virsbūves uzskaites tehniskos datus apliecinošu dokumentu. Otrās kategorijas pārbūves gadījumā pārbūvētājs iesniedz arī vienu no pārbūves tehniskā projekta eksemplāriem. 29. Transportlīdzekļa tehnisko ekspertīzi veic par maksu. 30. Tehniskā ekspertīze netiek uzsākta šādos gadījumos: 30.1. virsbūves maiņa veikta bez pārbūves saskaņošanas noteikumos noteiktajā kārtībā; 30.2. pārbūve nav veikta saskaņā ar pārbūves saskaņošanas pieteikumā noteiktajām tehniskajām prasībām. 31. Pēc dokumentu uzrādīšanas un iesniegšanas pārbūvēto transportlīdzekli pārbūvētājs nodod inspektoram tehniskās ekspertīzes veikšanai. 32. Transportlīdzekļa tehnisko ekspertīzi inspektors sāk ar uzskaites tehnisko datu salīdzināšanu. Ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļa agregātu numuros vai reģistrācijas dokumentos, inspektors rīkojas saskaņā ar Valsts policijas un CSDD savstarpēji noteikto kārtību. 33. Pēc uzskaites tehnisko datu salīdzināšanas inspektors veic transportlīdzekļa tehnisko kontroli, lai izvērtētu tā atbilstību noteikumu 4.pielikumā noteiktajām prasībām un pārbūves tehniskajam projektam (otrās kategorijas pārbūves gadījumā). 34. Pēc transportlīdzekļa tehniskās kontroles inspektors normatīvajos aktos noteiktā kārtībā noformē transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes aktu, kurā norāda izmainītos transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus un galvenos konstruktīvos parametrus, un dod slēdzienu par transportlīdzekļa atbilstību noteikumu 4.pielikumā noteiktajām prasībām un TKS inspekcijā saskaņotajam pārbūves tehniskajam projektam (otrās kategorijas pārbūves gadījumā). 35. Transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes aktu inspektors paraksta, apliecina ar personīgo spiedogu un nodod pārbūvētājam. Tehniskās ekspertīzes veikšanai iesniegtais pārbūves tehniskais projekts tiek uzglabāts tehniskās apskates vietā. 36. Gadījumos, kad, veicot tehnisko ekspertīzi pēc virsbūves maiņas, inspektors konstatē, ka virsbūves maiņa faktiski nav veikta un ekspertīzei tiek uzrādīts cits automobilis, tiek uzskatīts, ka pārbūve nav veikta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, un tehniskās ekspertīzes slēdziens ir negatīvs. 37. Kopā ar tehniskās ekspertīzes aktu, kura slēdziens pozitīvs, inspektors izsniedz arī izziņu par transportlīdzekļa agregātu numuru salīdzināšanu. 38. Ja tehniskās ekspertīzes slēdziens ir negatīvs, inspektors pamato savu lēmumu, tehniskās ekspertīzes aktā norāda tā iemeslu un sniedz skaidrojumu par konstatētajiem trūkumiem. 39. Ja transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes laikā inspektors ir konstatējis atkāpes no šo noteikumu prasībām, tad pārbūvētājs tās novērš un veic atkārtotu tehnisko ekspertīzi. 40. Ja transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes laikā inspektors konstatē atkāpes no pārbūves tehniskā projekta, tad pārbūvētājs tās novērš vai izdara attiecīgas izmaiņas pārbūves tehniskajā projektā, tās saskaņo TKS inspekcijā un veic atkārtotu tehnisko ekspertīzi. 41. Atkārtoto tehnisko ekspertīzi veic par maksu. 42. Sporta automobiļu tehnisko ekspertīzi veic Latvijas Automobiļu federācijas noteiktā un ar CSDD saskaņotā kārtībā. VII. Trešās kategorijas pārbūves vispārīgā kārtība 43. Pirms transportlīdzekļu sērijveida pārbūves uzsākšanas pārbūves uzņēmums noteikumu VIII. nodaļā noteiktajā kārtībā izstrādā, saskaņo un reģistrē transportlīdzekļu pārbūves tehniskos noteikumus. 44. Katra transportlīdzekļa pārbūvi pārbūves uzņēmums veic saskaņā ar pārbūves tehniskajiem noteikumiem, ko apliecina ar sērijveidā pārbūvēta transportlīdzekļa atbilstības apliecinājumu (turpmāk - atbilstības apliecinājums) (6.pielikums). 45. Atbilstības apliecinājumu veidlapas pārbūves uzņēmums par maksu saņem CSDD, pirms tam CSDD iesniedzot pilnvaru, kurā norādīts to personu vārds, uzvārds un ieņemamais amats, kuras būs tiesīgas parakstīt atbilstības apliecinājumus, kā arī šo personu parakstu paraugi. 46. Atbilstības apliecinājumu pārbūves uzņēmums aizpilda trīs eksemplāros. Pirmo eksemplāru tas izsniedz transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam) transportlīdzekļa pārbūves reģistrācijai CSDD, otru eksemplāru nodod TKS inspekcijā, bet trešais paliek pārbūves uzņēmumam glabāšanai arhīvā. 47. Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc atbilstības apliecinājuma izsniegšanas transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) veikto pārbūvi reģistrē CSDD. VIII. Pārbūves tehnisko noteikumu izstrādāšanas, saskaņošanas un reģistrēšanas kārtība 48. Pieteikumu pārbūves tehnisko noteikumu izstrādei kopā ar pārbūves skiču projektu pārbūves uzņēmums iesniedz izskatīšanai TKS inspekcijā. 49. TKS inspekcija reģistrē pieteikumu un ne vēlāk kā 15 dienu laikā pieņem lēmumu par pieteikuma saskaņošanu vai atteikumu. 50. Pēc pieteikuma saskaņošanas pārbūves uzņēmums izstrādā pārbūves tehniskos noteikumus, kur iekļauj šādas sadaļas: 50.1. "Ievads", kur dots transportlīdzekļa pārbūves nepieciešamības skaidrojums; 50.2. "Tehniskās prasības", kur doti pārbūves, ekspluatācijas un kvalitātes raksturojumi, sadaļā iekļaujot šādas apakšsadaļas: 50.2.1. "Pamatparametri un izmēri", kur norādīti pārbūves galvenie parametri, gabarītu un montāžas izmēri vai dota atsauce uz izstrādāto pārbūves konstruktoru dokumentāciju; 50.2.2. "Raksturojumi", kur norādītas galvenās ekspluatācijas nosacījumu prasības; 50.2.3. "Komplektācija", kur dots komplektējošo daļu un dokumentu uzskaitījums; 50.2.4. "Marķēšana", kur norādīti transportlīdzekļu marķēšanas nosacījumi atbilstoši valsts standarta LVS 88-1997 prasībām; 50.2.5. "Pieņemšanas noteikumi", kur ietverta pārbūves kontroles kārtība un nosacījumi; 50.2.6. "Kontroles metodes", kur norādīti sadaļā "Tehniskie noteikumi" minēto parametru, izmēru, raksturojumu, normu kontroles metodes un kontroles mērinstrumenti; 50.2.7. "Ekspluatācijas noteikumi", kur ietverti ekspluatācijas nosacījumi, tehniskās apkopes periodiskums un materiāli; 50.2.8. "Pārbūves uzņēmuma garantijas", kur doti pārbūves uzņēmuma garantijas nosacījumi. 51. Pirms pārbūves tehnisko noteikumu iesniegšanas saskaņošanai TKS inspekcijā pārbūves uzņēmuma izveidotā komisija veic eksperimentālā parauga pieņemšanas izmēģinājumus. Pieņemšanas izmēģinājumu laikā komisija pārbauda pārbūvētā transportlīdzekļa tehnisko datu atbilstību izstrādāto tehnisko noteikumu un satiksmes drošības prasībām. Pieņemšanas komisijas darbā piedalās TKS inspekcijas inspektors. Pieņemšanas izmēģinājumu rezultātus komisija noformē ar izmēģinājumu protokolu. 52. Izstrādātos pārbūves tehniskos noteikumus transportlīdzekļa pārbūves uzņēmums saskaņo TKS inspekcijā. 53. Pārbūves tehnisko noteikumu saskaņošanu veic par maksu. 54. Saskaņošanai TKS inspekcijā pārbūves uzņēmums iesniedz pārbūves tehnisko noteikumu trīs eksemplārus un pārbūvētā transportlīdzekļa pieņemšanas izmēģinājumu protokolu. 55. TKS inspekcija izvērtē iesniegtos pārbūves tehniskos noteikumus, pārliecinās, vai pārbūves uzņēmums ir gatavs veikt nepieciešamos pasākumus un procedūras, lai nodrošinātu efektīvu kontroli pār pārbūves procesā esošo transportlīdzekļu atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām. Lēmumu par pārbūves tehnisko noteikumu saskaņošanu vai par saskaņošanas atteikumu TKS inspekcija pieņem 15 dienu laikā. 56. Pēc pārbūves tehnisko noteikumu saskaņošanas TKS inspekcijā pārbūves uzņēmums tos reģistrē valsts bezpeļņas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" (turpmāk - SIA "Latvijas standarts"). Pēc reģistrēšanas vienu no pārbūves tehnisko noteikumu eksemplāriem pārbūves uzņēmums iesniedz TKS inspekcijā glabāšanai arhīvā. IX. Ražošanas atbilstības nodrošināšana un tās kontrole 57. Pēc pārbūves tehnisko noteikumu saskaņošanas pārbūves uzņēmums: 57.1. nodrošina katra pašu pārbūvētā transportlīdzekļa atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām; 57.2. veic efektīvu transportlīdzekļu kontroli to pārbūves procesā; 57.3. reģistrē uzņēmuma veikto pārbaužu rezultātus un nodrošina to pieejamību vismaz trīs gadu laikā; 57.4. pastāvīgi analizē pārbaužu rezultātus, lai pārbaudītu un nodrošinātu transportlīdzekļu parametru stabilitāti; 57.5. iespējami īsā laikā novērš konstatētos trūkumus un atjauno pārbūves procesa atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām. 58. TKS inspekcija periodiski kontrolē pārbūves uzņēmuma ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un pārbauda pārbūvēto un pārbūves procesā esošo transportlīdzekļu atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām. Šim nolūkam TKS inspekcija, izmantojot nejaušās atlases paņēmienu, izvēlas paraugus, kuru atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām pārbauda pārbūves uzņēmumā vai tehniskās apskates vietā. 59. Ja TKS inspekcija konstatē vai saņem informāciju par pārbūvētā transportlīdzekļa neatbilstību tehnisko noteikumu prasībām, tad atkarībā no neatbilstības rakstura veic kādu no šādām darbībām: 59.1. izsaka mutisku vai rakstisku aizrādījumu pārbūves uzņēmumam un nosaka laiku, līdz kuram šī neatbilstība jānovērš; 59.2. atzīst par nederīgiem atsevišķu transportlīdzekļu atbilstības apliecinājumus līdz brīdim, kad pārbūves uzņēmums pierāda transportlīdzekļa atbilstību saskaņoto tehnisko noteikumu prasībām; 59.3. atzīst par nederīgiem visus attiecīgā tipa transportlīdzekļu atbilstības apliecinājumus līdz brīdim, kad pārbūves uzņēmums pierāda transportlīdzekļu atbilstību saskaņoto tehnisko noteikumu prasībām; 59.4. atzīst par nederīgiem TKS inspekcijā saskaņotos pārbūves tehniskos noteikumus līdz neatbilstības novēršanai; 59.5. anulē TKS inspekcijā saskaņotos pārbūves tehniskos noteikumus, par ko informē SIA "Latvijas standarts". X. Rīcība strīdus gadījumos un lēmumu pārsūdzēšanas kārtība 60. Noteikumos neatrunātos gadījumos jautājumus par transportlīdzekļa pārbūvi izskata un lēmumu pieņem TKS inspekcija. 61. Ja transportlīdzekļa pārbūvētājam ir pamatotas pretenzijas par transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes slēdziena atbilstību faktiskajam stāvoklim, transportlīdzekļa pārbūvētājs var vērsties pie tehniskās apskates vietas priekšnieka vai pie attiecīgās CSDD nodaļas priekšnieka, lai atrisinātu radušās domstarpības. 62. Ja domstarpības attiecīgajā tehniskās apskates vietā vai CSDD nodaļā nav atrisināmas, pārbūvētājs trīs darba dienu laikā pēc tehniskās ekspertīzes veikšanas var pārsūdzēt tehniskās ekspertīzes slēdzienu, iesniedzot motivētu iesniegumu CSDD. 63. Pēc iesnieguma saņemšanas CSDD trīs darba dienu laikā informē tā iesniedzēju par transportlīdzekļa pārbaudes veikšanas vietu un laiku. 64. Transportlīdzekļa pārbaudi veic satiksmes ministra apstiprināta komisija un dod slēdzienu par transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu prasībām. 65. Ja transportlīdzekļa pārbūvētājam vai pārbūves uzņēmumam ir pamatotas pretenzijas par transportlīdzekļa pārbūves tehniskā projekta vai pārbūves tehnisko noteikumu saskaņošanas atteikumu, transportlīdzekļa pārbūvētājs vai pārbūves uzņēmums var vērsties pie TKS inspekcijas priekšnieka, lai atrisinātu radušās domstarpības. 66. Ja domstarpības TKS inspekcijā nav atrisināmas, pārbūvētājs vai pārbūves uzņēmums trīs darba dienu laikā pēc saskaņošanas atteikuma saņemšanas var pārsūdzēt TKS inspekcijas slēdzienu, iesniedzot motivētu iesniegumu CSDD. 67. Atkārtotu pārbūves tehniskā projekta vai tehnisko noteikumu izskatīšanu veic satiksmes ministra apstiprināta komisija un dod slēdzienu par to atbilstību šo noteikumu prasībām. 68. Komisijas slēdzienu transportlīdzekļa pārbūvētājs vai pārbūves uzņēmums var pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. XI. Pārejas noteikumi 69. Noteikumi stājas spēkā 2002.gada 18.martā. 70. Noteikumu 4.pielikuma 9.5. un 10.7.apakšpunkts stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī. 71. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi atzīt par spēku zaudējušiem: 71.1. Satiksmes ministrijas 1999.gada 22.marta noteikumus Nr.11 "Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 102/103.nr.); 71.2. Satiksmes ministrijas 2000.gada 5.septembra noteikumus Nr.20 "Grozījumi Satiksmes ministrijas 1999.gada 22.marta noteikumos Nr.11 "Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi"" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 334/335.nr.); 71.3. Satiksmes ministrijas 2001.gada 12.novembra noteikumus Nr.33 "Grozījumi Satiksmes ministrijas 1999.gada 22.marta noteikumos Nr.11 "Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi"" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 167.nr.). Satiksmes ministrs A.Gorbunovs Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J.Kancēvičs 1. pielikums Transportlīdzekļu uzskaites tehniskie dati un konstruktīvie parametri Nr. Tipa apstiprinājumu Nosaukums p.k. datu bāzes kods* 1. 0.4. TL kategorija 2. 0.5. TL tips 3. 1.3. Asu un riteņu skaits 4. 2.1. Garenbāze, mm 5. 2.4.2.1. Garums, mm 6. 2.4.2.2. Platums, mm 7. 2.4.2.3. Augstums, mm 8. 2.6. Pašmasa, kg 9. 2.8.1. Pilnā masa, kg 10. 2.8. Pilnās masas sadalījums pa asīm, kg 11. 3.2.1.1. Motora darbības princips 12. 3.2.1.2. Cilindru skaits un izvietojums 13. 3.2.1.3. Motora darba tilpums, cm3 14. 3.2.1.7. Motora maksimālā lietderīgā jauda, kW 15. 3.2.1.8. Motora maksimālais lietderīgais griezes moments, Nm 16. 3.2.2. Degvielas veids 17. 3.2.3.1.1. Degvielas tvertņu skaits 18. 8.5. ABS (ir/nav) 19. 9.1. Virsbūves tips 20. 9.10.3.1. Sēdvietu skaits 21. 11.1. Sakabes ierīču klase un tips 22. 13.1. Autobusa klase 23. 13.2. Stāvvietu skaits 24. 13.3. Pasažieru un apkalpes locekļu sēdvietu skaits 25. 13.4. Pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai izmantojamo durvju skaits * - Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvas 70/156/EEC 3.pielikumu. Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J.Kancēvičs 2.pielikums Pirmās kategorijas pārbūves veidi 1. Pirmās kategorijas pārbūves veidi vieglajam automobilim uzskaitīti 1.tabulā. 1.tabula Nr. Transportlīdzekļa tips Vieglais pasažieru automobilis Plašlietojuma vieglais automobilis Speciālais vieglais automobilis p.k. Pārbūves veids 1.1. Pārbūve par kravas furgonu l l 1.2. Pārbūve par mācību automobili / l l aprīkojuma demontāža 1.3. Pārbūve par katafalkautomobili l l 1.4. Pielāgošana labās puses kustībai l l l 1.5. Pielāgošana vadītājam invalīdam / l l aprīkojuma demontāža 1.6. Motora maiņa pret tās pašas l l l markas un modeļa cita veida motoru vai pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita varianta (versijas) motoru 1.7. Virsbūves maiņa l l l 1.8. Rāmja maiņa l l l 1.9. Jebkura pieļaujamā pārbūve l l sporta automobilim Apzīmējumi: l - pārbūve pieļaujama 2. Pirmās kategorijas pārbūves veidi kravas automobilim uzskaitīti 2.tabulā 2.tabula Nr. Transportlīdzekļa tips Kravas šasija Kravas transporta Kravas seglu vilcējs Kravas universāls Kravas speciālais p.k. Pārbūves veids 2.1. Pārbūve par kravas šasiju l l l l l 2.2. Pārbūve par kravas kasti l l l l l 2.3. Pārbūve par kravas furgonu l l l l l 2.4. Pārbūve par kravas cisternu l l l l l 2.5. Pārbūve par kravas platformu l l l l l 2.6. Pārbūve par mācību l l l l automobili / aprīkojuma demontāža 2.7. Kabīnes maiņa l l l l l 2.8. Rāmja maiņa l l l l l 2.9. Virsbūves maiņa l l 2.10. Kabīnes uzstādīšana l l l l l 2.11. Motora maiņa pret tās pašas l l l l l markas un modeļa cita veida motoru vai pret tā paša transportlīdzekļa tipa varianta (versijas) motoru 2.12. Degvielas tvertnes maiņa l l l l l 2.13. Papildu degvielas tvertnes l l l l l uzstādīšana /demontāža 2.14. Hidromanipulatora demontāža l l l l l Apzīmējumi: l - pārbūve pieļaujama 3. Pirmās kategorijas pārbūves veidi autobusam uzskaitīti 3.tabulā. 3.tabula Nr. Transportlīdzekļa tips Pasažieru autobuss Speciālais autobuss p.k. Pārbūves veids 3.1. Pārbūve par kravas furgonu l l 3.2. Pārbūve par plašlietojuma vieglo automobili l l (sēdvietu demontāža) 3.3. Pārbūve par mācību autobusu / aprīkojuma l demontāža 3.4. Pārbūve par katafalkautobusu l l 3.5. Motora maiņa pret tās pašas markas un modeļa l l cita veida motoru vai pret tā paša transportlīdzekļa tipa varianta (versijas) motoru 3.6. Virsbūves maiņa l l 3.7. Rāmja maiņa l l Apzīmējumi: l - pārbūve pieļaujama 4. Pirmās kategorijas pārbūves veidi piekabei (puspiekabei) uzskaitīti 4.tabulā. 4.tabula Transportlīdzekļa tips Piekabe (puspiekabe) šasija Piekabe (puspiekabe) transporta Piekabe (puspiekabe) universālā Piekabe (puspiekabe) speciālā Nr. p.k. Pārbūves veids 4.1. Pārbūve par piekabi (puspiekabi) l l l l kravas kasti 4.2. Pārbūve par piekabi (puspiekabi) l l l l furgonu 4.3. Pārbūve par piekabi (puspiekabi) l l l l cisternu 4.4. Pārbūve par piekabi (puspiekabi) l l l l platformu 4.5. Rāmja maiņa l l l l Apzīmējumi: l - pārbūve pieļaujama Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J.Kancēvičs 3.pielikums Aizliegtie pārbūves veidi 1. Vieglajam automobilim, izņemot sporta automobiļus, aizliegts: 1.1. veikt izmaiņas virsbūves konstrukcijā, ja tā rezultātā mainās virsbūves tehniskie parametri (garums, platums, augstums u.tml.) vai vizuālais izskats. Šī prasība neattiecas uz papildu aprīkojuma uzstādīšanu (spoileri, antispārni gaisa aptecētāji) un riteņu arku paplašināšanu; 1.2. veikt izmaiņas stūres iekārtas konstrukcijā; 1.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā; 1.4. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas markas un modeļa tiltu, izņemot gadījumu, ja tie ir analoģiski un šādu tiltu uzstādīšanu paredz izgatavotājs; 1.5. uzstādīt cita modeļa rāmi; 1.6. nomainīt virsbūvi pret citas markas, modeļa vai tipa virsbūvi; Piezīme: virsbūves tips - sedans, hečbeks, vagons u.tml. atbilstoši valsts standartam LVS 87:1997 "Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas". 1.7. veikt izmaiņas bremžu iekārtā, izņemot tās pašas markas cita modeļa bremžu vakuuma pastiprinātāja uzstādīšanu kopā ar galveno bremžu cilindru, ja šādas pārbūves rezultātā tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība; 1.8. uzstādīt papildu degvielas tvertni, izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā; 1.9. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā. 2. Sporta automobiļiem aizliegts: 2.1. Veikt izmaiņas automobiļa konstrukcijā, ko nepieļauj attiecīgās klases sporta automobiļu tehniskie noteikumi vai kas nav paredzētas sporta automobiļa homologācijas dokumentos. 3. Kravas automobilim aizliegts: 3.1. veikt izmaiņas virsbūves (kabīnes) konstrukcijā, ja tā rezultātā mainās virsbūves (kabīnes) tehniskie parametri (garums, platums, augstums u.tml.) vai vizuālais izskats. Šī prasība neattiecas uz papildu aprīkojuma uzstādīšanu (spoileri, antispārni gaisa aptecētāji) un riteņu arku paplašināšanu; 3.2. veikt izmaiņas stūres iekārtas konstrukcijā; 3.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā; 3.4. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas markas un modeļa tiltu, izņemot gadījumu, ja tie ir analoģiski un šādu tiltu uzstādīšanu paredz izgatavotājs; 3.5. veikt izmaiņas bremžu iekārtā, izņemot tās pašas markas cita modeļa bremžu vakuuma pastiprinātāja uzstādīšanu kopā ar galveno bremžu cilindru, bremžu loku izvērsuma regulēšanas mehānisma, bremžu kameru un energoakumulatoru maiņu pret citu marku un modeļu attiecīgajām sastāvdaļām, ja šādas pārbūves rezultātā tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība; 3.6. uzstādīt citas markas kabīni; 3.7. uzstādīt citas markas rāmi; 3.8. nomainīt virsbūvi pret citas markas, modeļa vai tipa virsbūvi; 3.9. uzstādīt papildu degvielas tvertni, izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā; 3.10. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā; 3.11. uzstādīt citas markas stūresratu; 3.12. mainīt asu un riteņu skaitu; 3.13. veikt izmaiņas sakabes (arī seglu) ierīces konstrukcijā; 3.14. pielāgot vadītājam - invalīdam. 4. Autobusam aizliegts: 4.1. veikt izmaiņas virsbūves (kabīnes) konstrukcijā, ja tā rezultātā mainās virsbūves (kabīnes) tehniskie parametri (garums, platums, augstums u.tml.) vai vizuālais izskats. Šī prasība neattiecas uz papildu aprīkojuma uzstādīšanu (spoileri, antispārni gaisa aptecētāji); 4.2. veikt izmaiņas stūres iekārtas konstrukcijā; 4.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā; 4.4. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas markas un modeļa tiltu, izņemot gadījumu, ja tie ir analoģiski un šādu tiltu uzstādīšanu paredz izgatavotājs; 4.5. uzstādīt citas markas un modeļa virsbūvi (kabīni); 4.6. veikt izmaiņas bremžu iekārtā, izņemot tās pašas markas cita modeļa bremžu vakuuma pastiprinātāja uzstādīšanu kopā ar galveno bremžu cilindru, bremžu loku izvērsuma regulēšanas mehānisma, bremžu kameru un energoakumulatoru maiņu pret citu marku un modeļu attiecīgajām sastāvdaļām, ja šādas pārbūves rezultātā tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība; 4.7. uzstādīt papildu degvielas tvertni, izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā; 4.8. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā; 4.9. uzstādīt citas markas stūresratu; 4.10. mainīt asu un riteņu skaitu; 4.11. likvidēt (aizmetināt u.tml.) durvis, logus, avārijas izejas. Tas neattiecas uz pakaļējo logu; 4.12. pielāgot vadītājam - invalīdam. 5. Piekabei (puspiekabei) aizliegts: 5.1. veikt izmaiņas sakabes ierīces konstrukcijā; 5.2. veikt izmaiņas bremžu iekārtā, izņemot bremžu loku izvērsuma regulēšanas mehānisma, bremžu kameru un energoakumulatoru maiņu pret citu marku un modeļu attiecīgajām sastāvdaļām, ja šādas pārbūves rezultātā tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība; 5.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā; 5.4. uzstādīt degvielas tvertni, izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā; 5.5. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā; 5.6. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas markas un modeļa tiltu, izņemot gadījumu, ja tie ir analoģiski un šādu tiltu uzstādīšanu paredz izgatavotājs; 5.7. uzstādīt citas markas rāmi; 5.8. mainīt asu un riteņu skaitu. 6. Motociklam (triciklam, kvadriciklam) aizliegts: 6.1. uzstādīt pašizgatavotu vai citas markas un modeļa rāmi; 6.2. veikt izmaiņas rāmja konstrukcijā; 6.3. uzstādīt pašizgatavotu priekšējo dakšu; 6.4. veikt izmaiņas bremžu iekārtā, izņemot priekšējās dakšas vai pakaļējā riteņa maiņu komplektā ar bremžu iekārtu; 6.5. uzstādīt blakusvāģi motocikla kreisajā pusē; 6.6. uzstādīt automobiļa riteņus; 6.7. uzstādīt pašizgatavotu stūri; 6.8. uzstādīt pašizgatavotus sēdekļus; 6.9. uzstādīt pašizgatavotus vai pārbūvētus trokšņu slāpētājus un izpūtēja caurules; 6.10. izmainīt stūres ģeometriju; 6.11. izmainīt kāju balstu izvietojumu, nemainot vadības ierīču izvietojumu. Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J.Kancēvičs 4.pielikums Pārbūves tehniskās prasības 1. Vispārīgās prasības 1.1. Pārbūvē ieteicams izmantot attiecīgās markas un modeļa transportlīdzekļa izgatavotāja ražotās detaļas, mezglus un agregātus. 1.2. Transportlīdzekļa gabarīti pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumu Nr.15 "Ceļu satiksmes noteikumi" (turpmāk - Ceļu satiksmes noteikumi) 2.pielikumā noteiktās robežvērtības. Tas neattiecas uz gadījumiem, ja transportlīdzeklis pārbūvēts lielgabarīta nedalāmu kravu pārvadāšanai. 1.3. Transportlīdzekļa pilna masa pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt šādus lielumus: 1) transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo pilno masu; 2) Ceļu satiksmes noteikumu 2.pielikumā noteiktās robežvērtības, izņemot gadījumus, ja transportlīdzeklis pārbūvēts smagsvara nedalāmu kravu pārvadāšanai. 1.4. Vieglajiem automobiļiem pilna masa pēc pārbūves netiek mainīta, izņemot gadījumus, kad pārbūves rezultātā ir uzstādīta virsbūve, uz kuras transportlīdzekļa izgatavotāja plāksnītē norādītā pilnā masa atšķiras no transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītās pilnās masas. Šādos gadījumos par automobiļa pilno masu tiek uzskatīta masa, kas norādītā uzstādītās virsbūves transportlīdzekļa izgatavotāja plāksnītē. Vieglajiem automobiļiem pašmasa tiek mainīta tikai gadījumos, kad pārbūves rezultātā tiek izmainīts sēdvietu skaits. Tā tiek noteikta, transportlīdzekli nosverot. Piezīme. Automobiļa pašmasa ir pilnībā nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju bez pasažieriem un kravas. Automobiļa pašmasā ietilpst: 1) automobiļa masa; 2) vadītāja masa (75kg); 3) dzesēšanas šķidruma masa; 4) eļļu masa; 5) degvielas masa* (degvielai jābūt piepildītai 90% no izgatavotāja noteiktā tilpuma); 6) instrumentu komplekta masa; 7) rezerves riteņa (-u) masa. * benzīna blīvums r = 0,74 g/cm3. * dīzeļdegvielas blīvums r = 0,83 g/cm3 . 1.5. Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pilna masa, veicot pirmās kategorijas pārbūvi, netiek mainīta. Otrās kategorijas pārbūves gadījumā par kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pilno masu tiek uzskatīta saskaņotajā pārbūves tehniskajā projektā norādītā pilnā masa pēc transportlīdzekļa pārbūves. Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pašmasa pēc jebkura veida pārbūves tiek noteikta, transportlīdzekli nosverot. Piezīme. Kravas automobiļa un autobusa pašmasa ir pilnībā nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju bez pasažieriem un kravas. Kravas automobiļa un autobusa pašmasā ietilpst: 1) kravas automobiļa vai autobusa masa; 2) vadītāja masa (75kg); 3) dzesēšanas šķidruma masa; 4) eļļu masa; 5) degvielas masa* (degvielai jābūt piepildītai 90% no izgatavotāja noteiktā tilpuma); 6) instrumentu komplekta masa; 7) rezerves riteņa (-u) masa. Piekabes un puspiekabes pašmasā ietilpst: 1) piekabes (puspiekabes) masa; 2) degvielas masa* (degvielai jābūt piepildītai 90% no izgatavotāja noteiktā tilpuma); 3) instrumentu komplekta masa; 4) rezerves riteņa (-u) masa. * benzīna blīvums r = 0,74 g/cm3. * dīzeļdegvielas blīvums r = 0,83 g/cm3. 1.6. Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pilnas masas slodze uz ass pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt šādus lielumus: 1) transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo slodzi uz ass; 2) Ceļu satiksmes noteikumu 2.pielikumā noteiktās robežvērtības, izņemot gadījumus, ja transportlīdzeklis paredzēts smagsvara nedalāmu kravu pārvadāšanai. 1.7. Automobiļa pašmasas slodze uz stūrējamo asi pēc pārbūves nedrīkst būt mazāka par 20% no automobiļa pašmasas. 1.8. Transportlīdzekļu pakaļējās reģistrācijas numura zīmes vietai jāatbilst ES direktīvas 70/222/EEC prasībām. Šīs prasības tiek uzskatītas par ievērotām, ja izpildās šādi nosacījumi: 1) reģistrācijas numura zīmes viduspunkts nedrīkst atrasties pa labi no transportlīdzekļa simetrijas plaknes; 2) reģistrācijas numura zīmes kreisā mala nedrīkst atrasties pa kreisi no plaknes, kas skar vistālāk izvirzīto transportlīdzekļa sānu punktu kreisajā pusē; 3) reģistrācijas numura zīmes apakšējā mala nedrīkst atrasties zemāk par 0,3m, bet augšējā mala ne augstāk par 1,2m no ceļa virsmas. Ja pēdējais nosacījums transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ nav izpildāms, reģistrācijas numura zīme jānovieto iespējami tuvāk norādītajam augstumam, bet ne augstāk par 2m no ceļa virsmas; Piezīme: reģistrācijas numura zīmes augstums virs ceļa virsmas jāmēra nenoslogotam transportlīdzeklim. 4) reģistrācijas numura zīmei jābūt novietotai perpendikulāri transportlīdzekļa simetrijas plaknei. Ja transportlīdzekļa konstrukcija to nepieļauj, tā var būt novirzīta no vertikāles ne vairāk par 30°, ja reģistrācijas numura zīmes virsma vērsta uz augšu un tās augšējā mala neatrodas augstāk par 1,2m no ceļa virsmas, un ne vairāk par 15°, ja reģistrācijas numura virsma vērsta uz leju un tās augšējā mala atrodas augstāk par 1,2m no ceļa virsmas; 5) reģistrācijas numura zīmei jābūt redzamai telpā, kuru norobežo četras plaknes: - divas vertikālās plaknes, kuras ir vērstas uz abām pusēm 30° leņķī pret transportlīdzekļa garenasi un skar reģistrācijas numura zīmes sānu malas; - viena horizontāla plakne, kura vērsta uz augšu 15° leņķī pret transportlīdzekļa garenasi un skar reģistrācijas numura zīmes augšējo malu; - viena horizontāla plakne, kura vērsta uz leju 15° leņķī pret transportlīdzekļa garenasi un skar reģistrācijas numura zīmes apakšējo malu gadījumā, ja reģistrācijas numura zīmes augšmala atrodas augstāk par 1,2m no ceļa virsmas; 1.9. Transportlīdzekļu gaismas ierīču instalācijai jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.48 vai ES direktīvas 76/756/EEC prasībām. Šīs prasības tiek uzskatītas par izpildītām, ja ir ievērotas tehniskās apskates noteikumu 1.pielikuma 201.-213.punkta prasības. 1.10. Transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pēc 2000.gada 31.decembra, jāatbilst šādām prasībām: 1) N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar pakaļējām drošības konstrukcijām, izņemot gadījumus, kad nenoslogota transportlīdzekļa pakaļējās daļas augstums virs zemes nav lielāks par 550 mm visā tās platumā, kas nav mazāks par pakaļējās ass platumu (ja ir vairāk nekā viena pakaļējā ass, jāvadās pēc platākās) vairāk nekā par 100 mm katrā pusē, turklāt šim nosacījumam jāizpildās vismaz 450 mm attālumā no transportlīdzekļa pakaļējo gabarītu plaknes. Pakaļējām drošības konstrukcijām jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.58 vai ES direktīvas 70/221/EEC prasībām. Šīs prasības tiek uzskatītas par izpildītām, ja ir ievērotas visas Satiksmes ministrijas 2000.gada 4.februāra noteikumu Nr.2 "Noteikumi par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un valsts tehnisko apskati" (turpmāk - tehniskās apskates noteikumi) 1.pielikuma 604.punktā noteiktās prasības; 2) N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar sānu drošības konstrukcijām, izņemot seglu vilcējus, speciālas piekabes, kas paredzētas sevišķi garu, nedalāmu kravu pārvadāšanai, un transportlīdzekļus, kam sānu aizsargierīces uzstādīšana ir nesavienojama ar to izmantošanu. Sānu drošības konstrukcijām jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.73 vai ES direktīvas 89/297/EEC prasībām. Šīs prasības tiek uzskatītas par izpildītām, ja ir ievērotas visas tehniskās apskates noteikumu 1.pielikuma 605.punktā noteiktās prasības; 3) N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas un visiem N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļu asīm jābūt aprīkotiem ar dubļusargiem. Dubļusargiem jāatbilst ES direktīvas 91/226/EEC prasībām. Šīs prasības tiek uzskatītas par izpildītām, ja ir ievērotas tehniskās apskates noteikumu 1.pielikuma 623.punkta prasības. 1.11. Transportlīdzeklim nomainīto vai uzstādīto agregātu, iekārtu, sistēmu, ierīču, mehānismu, mezglu, salikšanas vienību un detaļu tehniskajam stāvoklim jāatbilst Satiksmes ministrijas 2000.gada 4.februāra noteikumu Nr.2 "Noteikumi par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un valsts tehnisko apskati" noteiktām prasībām. 1.12. Transportlīdzekļa tipam pēc pārbūves jāatbilst Valsts standarta LVS 87:1997 "Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas" prasībām. 2. Kabīnes uzstādīšana 2.1. Kravas automobiļiem oriģinālās kabīnes vietā pieļaujams uzstādīt tas pašas markas cita modeļa kabīni. 2.2. Uzstādāmās kabīnes stiprinājuma elementiem, to skaitam un izvietojumam jāatbilst oriģinālās kabīnes stiprinājuma elementiem, to skaitam un izvietojumam. Pretējā gadījumā šāds pārbūves veids tiek uzskatīts par otrās kategorijas pārbūvi. 3. Motora maiņa 3.1. Automobiļiem, kas izgatavoti līdz 2000.gada 31.decembrim, par pirmās kategorijas pārbūvi motora maiņas gadījumā tiek uzskatīta motora maiņa pret tās pašas markas un modeļa cita veida (dzirksteļaizdedzes/ kompresijas aizdedzes) motoru, pie tam tikai tādos gadījumos, ja šāda veida motoru automobilim paredz tā izgatavotājs un, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus. Automobiļiem, kas izgatavoti pēc 2000.gada 31.decembra, par pirmās kategorijas pārbūvi motora maiņas gadījumā tiek uzskatīta motora maiņa pret tā paša automobiļa tipa varianta citas versijas motoru, pie tam tikai tādos gadījumos, ja, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus. Jebkura cita veida pārbūve motora maiņas gadījumā tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi. 3.2. Uzstādītā motora jaudas un griezes momenta izmaiņas ne tieši ne arī netieši nedrīkst būtiski ietekmēt automobiļa iekārtu (bremžu iekārtas, stūres iekārtas u.c.) un sistēmu darbību un efektivitāti. 3.3. Motora stiprinājuma skaitam un izvietojumam jāatbilst uzstādītā motora izgatavotāja noteiktām prasībām. Motora stiprināšanai pie automobiļa rāmja atļauts lietot pārejas kronšteinus. 3.4. Akumulatora baterijai jānodrošina motora palaišanai nepieciešamā palaišanas strāva un spriegums (12 V vai 24 V). 3.5. Ģeneratoram jānodrošina attiecīgs automobiļa elektroiekārtai nepieciešamais barošanas un akumulatora baterijas lādēšanas spriegums. 3.6. Gadījumos, kad tiek uzstādīta papildu akumulatora baterija un tā tiek uzstādīta automobiļa salonā vai slēgtas virsbūves bagāžas nodalījumā, tai jāatrodas izolētā un vēdināmā akumulatora kastē. 3.7. Ja automobiļa darba bremžu iekārta aprīkota ar vakuuma pastiprinātāju, mainot motoru pret kompresijas aizdedzes motoru, papildus jāuzstāda vakumsūknis, kura ražībai jānodrošina bremžu pastiprinātāja efektīva darbība. 3.8. Ja automobiļa stūres iekārta aprīkota ar stūres pastiprinātāju, eļļas sūkņa darbībai jānodrošina stūres pastiprinātāja efektīva darbība. 3.9. Motora izplūdes gāzu sistēmai jābūt hermētiskai. 3.10. Gadījumos, kad, mainot motoru, motors netiek mainīts kopā ar pārnesumu kārbu, motora un pārnesumu kārbas savienošanai atļauts izmantot speciālu savienojošo atloku. Nav atļauts veikt konstruktīvas izmaiņas sajūga kartera korpusam. 3.11. Motora maiņas gadījumā aizliegts pagarināt kardānpārvadu. Atļauts izmantot citu marku un modeļu attiecīga garuma un griezes momenta kardānpārvadu. 4. Kravas tilpnes (kravas kastes, furgona, cisternas, platformas) maiņa vai uzstādīšana 4.1. Kravas tilpnes stiprinājuma elementiem un to skaitam jānodrošina ar pilnu masu slogotas kravas tilpnes noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes. 4.2. Pirmajam (aiz vadītāja kabīnes) kravas tilpnes stiprinājuma elementam jābūt elastīgam, bet pēdējam - nekustīgam. Elastīgo stiprinājuma elementu skaita attiecībai pret nekustīgajiem visā rāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja kravas tilpnei ir tikai trīs stiprinājuma vietas visā rāmja sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir 1:2. Stiprinājuma elementiem jānodrošina arī kravas tilpnes noturēšana šķērsvirzienā. 4.3. Ja kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi. 4.4. Otrās kategorijas pārbūves gadījumā kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst pārsniegt lielumu, pie kuras ar pilnu masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs mazāka 25% no transportlīdzekļa pilnas masas. 4.5. Otrās kategorijas pārbūves gadījumā kravas automobiļa šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,6. Tas tiek aprēķināts pēc formulas: k = B : 2Hsc, kur B - automobiļa šķērsbāze; Hsc - automobiļa smaguma centra augstums. 5. Pārbūve par kravas pašizgāzēju 5.1. Kravas tilpnes stiprinājuma elementiem un to skaitam jānodrošina ar pilnu masu slogotas kravas tilpnes noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes. 5.2. Pirmajam (aiz vadītāja kabīnes) kravas tilpnes stiprinājuma elementam jābūt elastīgam, bet pēdējam - nekustīgam. Elastīgo stiprinājuma elementu skaita attiecībai pret nekustīgajiem visā rāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja kravas tilpnei ir tikai trīs stiprinājuma vietas visā rāmja sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir 1:2. Stiprinājuma elementiem jānodrošina arī kravas tilpnes noturēšana šķērsvirzienā. 5.3 Kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst pārsniegt lielumu, pie kura ar pilnu masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs mazāka par 25% no transportlīdzekļa pilnas masas. 5.4. Pašizgāzēja kravas tilpnei jābūt droši nofiksējamai paceltā un nolaistā stāvoklī. Kravas tilpnes maksimālo pacelšanas augstumu jāierobežo ar speciālu maksimālā pacelšanas augstuma ierobežotāju. 5.5. Hidrosistēmas šļūtenēm un cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem. Hidraulisko šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas noplūde nav pieļaujama. 5.6. Darba cilindriem jābūt droši nostiprinātiem, bez korozijas un mehāniskiem bojājumiem. 5.7. Kravas tilpnes pacelšanas (nolaišanas) vadības ierīcei jāatrodas vadītāja kabīnē viegli pieejamā vietā. 5.8. Kravas tilpnes pacelšanas (nolaišanas) hidrosistēmai jābūt darba kārtībā. 5.9. Kravas pašizgāzēja šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,6. Tas tiek aprēķināts pēc formulas: k = B : 2Hsc, kur B - automobiļa šķērsbāze; Hsc - automobiļa smaguma centra augstums. 6. Pārbūve par kravas seglu vilcēju 6.1. Seglu ierīci atļauts montēt tikai pie virsrāmja, kuru attiecīgi stiprina pie automobiļa rāmja. 6.2. Seglu ierīces stiprinājuma elementiem pie virsrāmja un to skaitam jāatbilst seglu ierīces izgatavotāja noteiktajām prasībām. 6.3. Virsrāmja stiprinājuma elementiem un to skaitam jānodrošina ar pilnu masu slogotas seglu ierīces noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes. 6.4. Virsrāmja stiprinājuma elementiem jābūt nekustīgiem. 6.5. Seglu ierīces izvietojumam attiecībā pret automobiļa pakaļējo tiltu jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktām prasībām un jānodrošina vilcēja un puspiekabes pagrieziens ap pulkas asi horizontālā plaknē ne mazāk kā 90° uz abām pusēm. 6.6. Seglu ierīcei jānodrošina puspiekabes pulkas automātiska bloķēšana pēc puspiekabes un vilcēja sakabes. Atbloķēšana jāveic ar speciālas sviras palīdzību, kurai jāatrodas uz seglu ierīces. 6.7. Automobiļiem, kas izgatavoti pēc 2000.gada 31.decembra, atļauts uzstādīt tikai tādu seglu ierīci, kas sertificēta un marķēta atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.55 vai ES direktīvas 94/20/EEC prasībām. 7. Pārbūve par konteinervedēju 7.1. Konteinera stiprinājuma elementiem jābūt izgatavotiem un marķētiem atbilstoši standarta ISO 3874 prasībām. 7.2. Konteinera stiprinājuma elementu izvietojumam saskaņā ar standarta ISO 668 prasībām jānodrošina izgatavoto konteineru atbilstošs stiprinājums. 7.3. Konteinervedēja šķērsiju konstrukcijai jānodrošina ar pilnu masu slogota konteinera noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes. 7.4. Konteinervedēja rāmim jābūt apgādātam ar speciālām konteinera atbalsta virsmām. Tām jābūt izvirzītām par 12,5 mm virs konteinera stiprinājuma elementu atbalsta plaknes. 7.5. Attāluma starpība starp konteinera stiprinājuma elementu centriem, mērot attālumu starp konteinera stiprinājuma elementiem pa diagonāli, nedrīkst pārsniegt 13 mm. 8. Plašlietojuma vieglā automobiļa vai autobusa pārbūve par kravas furgonu 8.1. Pēc pārbūves kravas automobilim jāatbilst šādam vestspējas sadalījuma nosacījumam: P-(M+Nx68)>Nx68, kur: P - automobiļa pilna masa (kg); M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg); N - sēdvietu skaits (gab.). 8.2. Kravas nodalījumā jābūt demontētiem sēdekļiem un likvidētām sēdekļu stiprinājuma vietām tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdvietas nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ. 8.3. Kopumā kravas automobilī var būt uzstādītas ne vairāk kā 7 sēdvietas. Tām jābūt izvietotām ne vairāk kā 2 rindās, turklāt priekšējā sēdvietu rindā (1.rinda) jābūt izvietotām ne vairāk kā 3 sēdvietām. Sēdvietu rindām jābūt izvietotām vienai aiz otras. Ja sēdvietu rindas izvietotas automobiļa kustības virzienā, minimālam attālumam starp sēdekļu atzveltnēm jābūt 0,65m, maksimālam - 1,5m. Gadījumā, kad 2.sēdvietu rinda izvietota pretēji braukšanas virzienam, maksimālais attālums starp sēdekļu atzveltnēm nedrīkst pārsniegt 0,5m. Piezīme: ja, ievērojot minētos nosacījumus, automobilī tiek uzstādītas papildu sēdvietas vai mainīts to izvietojums, tas tiek uzskatīts par otrās kategorijas pārbūvi. 8.4. Sēdekļiem stiprinājuma elementiem jānodrošina sēdekļu drošs stiprinājums. 8.5. Sēdvietu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja otrajā rindā sēdošiem pasažieriem nav paredzētas atsevišķas durvis iekāpšanai un izkāpšanai, priekšējai sēdvietu rindai jābūt atvāžamai vai citādā veidā jānodrošina pasažieru iekāpšana un izkāpšana. 8.6. Visām sēdvietām, ja tās izvietotas kustības virzienā, jābūt aprīkotām ar drošības jostām, kas sertificētas un marķētas atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.16 vai ES direktīvas 77/541/EEC prasībām. Drošības jostu stiprinājuma vietām un to izvietojumam jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.14 vai ES direktīvas 76/115/EEC prasībām. 8.7. Pasažieru nodalījumā jābūt sānu logiem. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.43 vai ES direktīvas 92/22/EEC prasībām. 8.8. Kravas furgona pakaļējām (sānu) durvīm jābūt atveramām no ārpuses, nodrošinātām pret patvaļīgu atvēršanos un fiksējamām atvērtā stāvoklī. 8.9. Kravas nodalījumā atļauts likvidēt logus un durvis. 9. Vienapjoma virsbūves tipa kravas furgona pārbūve par vieglo plašlietojuma automobili 9.1. Pieļaujamo pasažieru sēdvietu skaitu aprēķina pēc formulas: N £ P - M/ 68 x k, kur: P - automobiļa pilnā masa (kg); M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg); N - sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu; K - drošības koeficients (k = 1,15). Kopējais sēdvietu skaits kopā ar vadītāju vieglajā automobilī nedrīkst pārsniegt 9 vietas. 9.2. Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst šādam nosacījumam: P - (M + N x 68 ) < N x 68, kur: P -automobiļa pilnā masa (kg); M -automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg); N - sēdvietu skaits, neskaitot vadītāju. 9.3. Automobiļa grīdai sēdekļu kronšteinu stiprinājuma vietās jābūt pastiprinātai ar kronšteiniem, paplāksnēm u.tml. elementiem. 9.4. Pārbūvei ir atļauts izmantot tika rūpnieciski ražotus sēdekļus un to stiprinājumu elementus. 9.5. Automobiļiem, kas izgatavoti pēc 2000.gada 31.decembra, atļauts uzstādīt tikai tādus sēdekļus, kas sertificēti atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.17 vai ES direktīvas 74/408/EEC prasībām*. 9.6. Sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina sēdekļu drošs stiprinājums. 9.7. Sēdvietu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas speciālas ejas priekš pasažieru pārvietošanās un vienā rindā sēdošiem pasažieriem nav paredzētas atsevišķas durvis iekāpšanai un izkāpšanai, priekšējai sēdvietu rindai jābūt atvāžamai vai citādā veidā jānodrošina pasažieru iekāpšana un izkāpšana. 9.8. Visām sēdvietām jābūt aprīkotām ar drošības jostām, kas sertificētas un marķētas atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.16 vai ES direktīvas 77/541/EEC prasībām. Drošības jostu stiprinājuma vietām un to izvietojumam jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.14 vai ES direktīvas 76/115/EEC prasībām. 9.9. Pasažieru salons jāaprīko ar sānu logiem. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.43 vai ES direktīvas 92/22/EEC prasībām. * - prasība stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī. 10. Vienapjoma virsbūves tipa kravas automobiļa un plašlietojuma vieglā automobiļa pārbūve par pasažieru autobusu 10.1 Pieļaujamo pasažieru sēdvietu un stāvvietu skaitu aprēķina pēc formulas: N x 68 x k < P - M, kur: P - automobiļa pilnā masa (kg); M - autobusa pašmasa pēc pārbūves (kg); N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja vietu; K - drošības koeficients (k = 1,15). 10.2. Sēdvietu skaitam kopā ar vadītāja vietu jābūt lielākam par 9 vietām. 10.3. Salona aprīkojumam (avārijas izejas un to skaits, durvju skaits un izvietojums, ugunsdzēšamo aparātu skaits un izvietojums, lūka) un sēdekļu izvietojumam salonā jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.36 vai Nr.52 prasībām, izņemot šo noteikumu 5.7.1. un 5.7.7.apakšpunktā noteiktās prasības. 10.4. Automobiļa grīdai sēdekļu kronšteinu stiprinājuma vietās jābūt pastiprinātai (skavas, kronšteini, paplāksnes). 10.5. Sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina sēdekļu drošs stiprinājums. 10.6. Pārbūvei ir atļauts izmantot tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus un to stiprinājumu elementus. 10.7. Automobiļiem, kas izgatavoti pēc 2000.gada 31.decembra, atļauts uzstādīt tikai tādus sēdekļus, kas sertificēti atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.17 vai ES direktīvas 74/408/EEC prasībām*. 10.8. Sēdvietām, izņemot pilsētas autobusu, jābūt aprīkotām ar drošības jostām, kuras sertificētas un marķētas atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.16 vai ES direktīvu 77/541/EEC prasībām. Drošības jostu stiprinājuma vietām un to izvietojumam jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.14 vai ES direktīvas 76/115/EEC prasībām. 10.9. Ja automobilis izgatavots pēc 2000.gada 31.decembra, bremžu iekārtai jābūt sertificētai atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.13/09, 13/08, 13/07, 13/06 vai ES direktīvas 71/320/EEC (ietverot ar direktīvu 98/12/EC izdarītos grozījumus) prasībām un jābūt aprīkotai ar bremžu antibloķēšanas (ABS) sistēmu. * - prasība stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī. 11. Autobusa pārbūve par plašlietojuma vieglo automobili 11.1. Plašlietojuma vieglajam automobilim jāatbilst šādam vestspējas sadalījuma nosacījumam : P-(M+Nx68)<Nx68, kur: P - automobiļa pilna masa (kg); M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg); N - sēdvietu skaits (gab.). 11.2. Kopējais sēdvietu skaits kopā ar vadītāju nedrīkst pārsniegt 9 vietas. 11.3. Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdvietas nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ. 11.4. Sēdekļiem jābūt stiprinātiem izgatavotāja paredzētajās stiprinājuma vietās un stiprinātiem ar izgatavotāja paredzētajiem stiprinājuma elementiem. Piezīme: ja tiek mainīts sēdvietu izvietojums vai tiek uzstādītas citas markas, modeļa sēdekļi, tas tiek uzskatīts par otrās kategorijas pārbūvi. 11.5. Sēdvietām jābūt aprīkotām ar drošības jostām, kuras sertificētas un marķētas atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.16 prasībām vai ES direktīvai 77/541/EEC. Drošības jostu stiprinājuma vietām un to izvietojumam jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.14 vai ES direktīvas 76/115/EEC prasībām. 12. Automobiļa pielāgošana labās puses kustībai 12.1. Pārbūvi atļauts veikt tikai tādā gadījumā, ja izgatavotājs attiecīgās markas un modeļa automobiļus izgatavo tādus, kas paredzēti arī braukšanai pa ceļa labo pusi. 12.2. Pārbūvei atļauts izmantot tikai tās pašas markas un modeļa sastāvdaļas. 12.3. Stūres mehānismam jābūt piemērotam labās puses kustībai. 12.4. Automobilis ir jāaprīko ar Eiropas tipa labās puses kustībai paredzētiem lukturiem. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 1, 2, 5, 8, 20, 31, 37, 50, 53, 57, 72, 98, 99 vai ES direktīvu 76/761/EEC, 93/92/EEC prasībām. 12.5. Mēraparātu panelī izvietotajām mērīšanas un indikācijas ierīcēm jābūt izvietotām atbilstoši labās puses kustībai un jāveic paredzētās funkcijas. 12.6. Stikla tīrītājiem jābūt izvietotiem atbilstoši labās puses kustībai. 12.7. Kravas automobiļa kabīnes pacelšanas mehānismam jābūt izvietotām atbilstoši labās puses kustībai. 12.8. Pakaļējās reģistrācijas numura zīmes vietai jāatbilst ES direktīvas 70/222/EEC prasībām. 12.9. Gadījumā, ja pārbūve nav tehniski iespējama bez transportlīdzekļa identifikācijas numura likvidācijas, pirms pārbūves jāveic transportlīdzekļa agregātu numuru salīdzināšana. 13. Pārbūve par mācību automobili (aprīkojuma demontāža) 13.1. Automobiļa dublējošās vadības ierīcēm jābūt mehāniski (ar svirām, stiepņiem, trosēm) saistītā …