Saistošie noteikumi par sociālo pakalpojumu un sociālā atbalsta pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Jēkabpils novadā

Saistošie noteikumi par sociālo pakalpojumu un sociālā atbalsta pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Jēkabpils novadā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Jēkabpils novada domes saistošie noteikumi Nr. 21 Jēkabpils novadā 2023. gada 13. jūlijā Saistošie noteikumi par sociālo pakalpojumu un sociālā atbalsta pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Jēkabpils novadā APSTIPRINĀTI ar Jēkabpils novada domes 13.07.2023. lēmumu Nr. 627 (prot. Nr. 11, 3. §) Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu, Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu, Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumu Nr. 829 "Noteikumi par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu" 26. punktu. (Jēkabpils novada domes 26.09.2024. saistošo noteikumu Nr. 26 redakcijā) I. Vispārīgie jautājumi 1. Saistošie noteikumi nosaka Jēkabpils novada pašvaldības nodrošināto sociālo pakalpojumu un sociālā atbalsta pakalpojumu veidus, saņemšanas un samaksas kārtību. 2 2. Saistošajos noteikumos lietotie termini: 2.1. Atbalsta (pašpalīdzības) grupa – cilvēku kopa, ko vieno līdzīga situācija vai dzīves apstākļi, kura, darbojoties kopā, pārvar grūtības, iegūst zināšanas, sociālās prasmes un atbalstu; 2.2. Atbalsta sistēma – savstarpēji saistīto cilvēku grupu, resursu un institūciju kopa, kas nodrošina indivīdam emocionālu un materiālu atbalstu, kā arī atbalstu krīzes situācijās un kas var veidoties kā dabiskie palīdzības tīklojumi (piemēram, ģimene, draugi, kaimiņi u.tml.), vai arī tā var būt profesionāli plānota un organizēta (piemēram, aprūpes centri, atbalsta (pašpalīdzības) grupas, sabiedriskās organizācijas u.tml.); 2.3. Katastrofa – notikums, kas nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus (plūdi, vētra, ugunsgrēks, radioaktīvo vai bioloģisko vielu noplūdes, u.c.); 2.4. Sociālās vajadzības – sociālo prasību kopums, kas nepieciešams indivīda, ģimenes, sociālās grupas, visas sabiedrības funkcionēšanas nodrošināšanai; 2.5. Vientuļa persona – atsevišķi dzīvojoša persona, kurai nav laulātā, bērnu, mazbērnu. 3 3. Sociālo pakalpojumu un sociālā atbalsta pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā. 4 4. Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālā atbalsta pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā vai kuras pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā. 5 II. Sociālo pakalpojumu un sociālā atbalsta pakalpojumu veidi 5. Sociālo pakalpojumu veidi: 5.1. aprūpes mājās pakalpojums; 5.2. drošības pogas pakalpojums; 5.3. pansijas pakalpojums; 5.4. grupu mājas pakalpojums; 5.5. dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem; 5.6. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem; 5.7. specializētās darbnīcas pakalpojums; 5.8. dienas centra pakalpojums; 5.9. naktspatversmes pakalpojums; 5.10. krīzes centra pakalpojums; 5.11. īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām; 5.12. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām; 5.13. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā bērniem; 5.14. īslaicīgās sociālās aprūpes jeb "atelpas brīža" pakalpojums (turpmāk – "atelpas brīža" pakalpojums); 5.15. ģimenes asistenta pakalpojums; 5.16. sociālā darba pakalpojums; 5.17. ārstnieciskās pedagoģijas (Montesori) pakalpojums; 5.18. silto smilšu nodarbības; 5.19. multisensorās istabas pakalpojums; 5.20. mūzikas terapijas pakalpojums; 5.21. ergoterapijas pakalpojums; 5.22. fizioterapijas pakalpojums; 5.23. atkarību profilakses pakalpojums; 5.24. psihologa pakalpojums; 5.25. atbalsta (pašpalīdzības) grupu pakalpojums; 5.26. sociālā mentora pakalpojums. 6 (Grozīts ar Jēkabpils novada domes 26.09.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 26) 6. Sociālā atbalsta pakalpojumu veidi: 6.1. transporta pakalpojums; 6.2. mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojums. 7 III. Aprūpes mājās pakalpojums 7. Aprūpes mājās pakalpojums nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu, palīdzību mājas darbu veikšanā un personiskajā aprūpē. 8 8. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu ir pilngadīgai personai, kurai objektīvu apstākļu dēļ ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kurai nav apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi un uzraudzību. 9 9. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz Jēkabpils novada Sociālajā dienestā (turpmāk – Dienests) Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr.138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" (turpmāk – MK noteikumi) noteiktos dokumentus. 10 10. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 9. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības. 11 11. Lai novērtētu personas un tās mājsaimniecības locekļu, kā arī apgādnieku (ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī apgādniekiem) ienākumus, Dienests sadarbībā ar personu un apgādnieku elektroniski sagatavo pašvaldības informācijas sistēmā Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" noteiktās iztikas līdzekļu deklarācijas (turpmāk – deklarācija) daļu par ienākumiem. Persona un apgādnieks Dienestā iesniedz: 11.1. pirmreizējo deklarāciju; 11.2. ceturkšņa deklarāciju. 12 12. Pirmreizējā deklarācijā norādāmas ziņas par personas un visu tās mājsaimniecības locekļu, kā arī apgādnieka visu mājsaimniecības locekļu ienākumiem par pēdējiem trīs kalendāra mēnešiem pirms personas iesnieguma par aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanu saņemšanas, bet ceturkšņa deklarācijā – par katriem iepriekšējiem trīs kalendāra mēnešiem. Kopā ar deklarāciju persona un apgādnieks iesniedz ienākumus apliecinošus dokumentus par visiem mājsaimniecības locekļiem. 13 13. Apgādnieks pirmreizējo deklarāciju iesniedz 10 dienu laikā pēc Dienesta pieprasījuma saņemšanas, ik ceturkšņa deklarāciju – līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 20. datumam. 14 14. Ja apgādnieks vēršas Dienestā ar iesniegumu, piekrītot apmaksāt starpību starp aprūpes mājās pakalpojuma maksu un aprūpējamās personas veiktajām iemaksām pilnā apmērā, apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savas mājsaimniecības ienākumus. 15 15. Atkarībā no personas pašaprūpes spējām, aprūpes mājās pakalpojuma apjoms tiek iedalīts četros aprūpes līmeņos: 15.1. pirmais aprūpes līmenis 4 stundas nedēļā; 15.2. otrais aprūpes līmenis 8 stundas nedēļā; 15.3. trešais aprūpes līmenis 12 stundas nedēļā; 15.4. ceturtais aprūpes līmenis 16 stundas nedēļā. 16 16. Nodrošinot pirmā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām un nepieciešamībai, tiek sniegti šādi pakalpojumi: 16.1. ārstniecības personas izsaukšana; 16.2. pārtikas produktu, medikamentu un citu sīkpreču piegāde (kopējais svars līdz 5 kg); 16.3. dzīvojamo (dzīvojamā istaba, guļamistaba) un palīgtelpu (gaitenis, virtuve, sanitārtehniskās telpas) mitrā uzkopšana 1 reizi nedēļā kopplatībā līdz 40 m2; 16.4. logu siltināšana (aizlīmēšana) un mazgāšana 1 reizi gadā (tikai vientuļām personām); 16.5. aprūpējamās personas veļas mazgāšana automātiskajā veļas mazgājamajā mašīnā vai veļas nodošana un saņemšana no veļas mazgātavas; 16.6. palīdzība īres vai apsaimniekošanas maksas un ar dzīvojamās platības lietošanu saistīto komunālo maksājumu veikšanā; 16.7. palīdzība dokumentu noformēšanā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanai; 16.8. aprūpējamās personas apmeklēšana Jēkabpils novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās stacionārajās ārstniecības iestādēs 1 reizi nedēļā; 16.9. sadzīves atkritumu iznešana. 17 17. Nodrošinot otrā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām un nepieciešamībai, tiek sniegti pirmā līmeņa aprūpes pakalpojumi un šādi pakalpojumi: 17.1. kurināmā ienešana; 17.2. ūdens ienešana un izlietotā (netīrā) ūdens iznešana; 17.3. palīdzība aprūpējamās personas personiskās higiēnas nodrošināšanā (mazgāšanās, ķemmēšanās, nagu griešana, skūšanās); 17.4. palīdzība ēdiena gatavošanā. 18 18. Nodrošinot trešā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām un nepieciešamībai, tiek sniegti pirmā un otrā līmeņa aprūpes pakalpojumi un šādi pakalpojumi: 18.1. krāsns, plīts kurināšana; 18.2. ēdiena gatavošana aprūpējamajai personai; 18.3. trauku mazgāšana; 18.4. palīdzība gultas klāšanā; 18.5. aprūpējamās personas pavadīšana uz ārstniecības iestādi Jēkabpils novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežās un no tās (tikai vientuļām personām). 19 19. Nodrošinot ceturtā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām un nepieciešamībai, tiek sniegti pirmā, otrā un trešā līmeņa aprūpes pakalpojumi un šādi pakalpojumi: 19.1. palīdzība iekļūšanā gultā un izkļūšanā no tās, pozicionēšana un pārvietošanās; 19.2. palīdzība tualetes apmeklēšanā, mutes dobuma higiēnas nodrošināšanā un protēžu kopšana, palīdzība apģērbties un noģērbties; 19.3. veļas un inkontinences līdzekļu nomaiņa; 19.4. barošana. 20 20. Ja aprūpes mājās pakalpojums piešķirts vairākiem mājsaimniecības locekļiem, aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas ilgums stundās mājsaimniecībai netiek summēts un atbilst augstākajam aprūpes līmenim, kas noteikts kādam no mājsaimniecības locekļiem. 21 21. Aprūpes mājās pakalpojumu nepiešķir, ja: 21.1. personai ir smagi garīga rakstura traucējumi; 21.2. persona noslēgusi Uztura līgumu, ar kuru uztura devējam pielīgts uztura ņēmēja kopšanas pienākums; 21.3. persona ar funkcionāliem traucējumiem, kurai noteikts trešais vai ceturtais aprūpes mājās līmenis un kura vienlaicīgi atbilst šādiem kritērijiem: 21.3.1. personas speciālām vajadzībām atbilstošu sociālās aprūpes apjomu (regulārs atbalsts vai diennakts aprūpe un uzraudzība) nav iespējams pilnā apmērā nodrošināt ar aprūpes mājās pakalpojumu; 21.3.2. personai ārpus šo noteikumu 30. punktā noteiktā aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas laika nav iespējas savai aprūpei un uzraudzībai piesaistīt privātos resursus (ģimenes locekļi, kaimiņi, u.c.). 22 22. Aprūpes mājās pakalpojumu nesniedz, ja aprūpējamā persona pakalpojuma saņemšanas laikā ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai liek šķēršļus pakalpojuma sniegšanai (piemēram, bez objektīva iemesla neielaiž dzīvesvietā aprūpētāju). 23 23. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu pārtrauc uz laiku, kas nav īsāks par vienu kalendāra nedēļu uz personas iesnieguma pamata, kurā norādīts pārtraukšanas iemesls un laika periods. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma pārtraukšanu Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. 24 24. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma izbeigšanu Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem: 24.1. persona ir atguvusi sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un aprūpes mājās pakalpojums vairs nav nepieciešams; 24.2. personas veselības vai pašaprūpes spējas pasliktinājušās tiktāl, ka pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības vai konstatētas akūtas infekcijas vai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt aprūpes mājas pakalpojuma sniegšanas kārtību; 24.3. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā; 24.4. persona pakalpojuma saņemšanas laikā noslēgusi Uztura līgumu, ar kuru uztura devējam pielīgts uztura ņēmēja kopšanas pienākums; 24.5. iestājoties kādam no šo noteikumu 21. punktā minētajiem kritērijiem; 24.6. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju. 25 25. Aprūpes mājās pakalpojums tiek sniegts par maksu, kuru nosaka Jēkabpils novada dome. Aprūpes mājās pakalpojuma maksu nosaka par kalendāro mēnesi. Ja aprūpējamā persona aprūpes mājās pakalpojumu saņēma nepilnu mēnesi, maksa tiek aprēķināta proporcionāli dienu skaitam. 26 26. Samaksa par aprūpes mājās pakalpojumu tiek veikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumos Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" (turpmāk – samaksas noteikumi) noteiktajā kārtībā, izņemot šo noteikumu 14. punktā noteikto gadījumu. 27 27. Aprūpes mājās pakalpojumu bez maksas papildus samaksas noteikumos noteiktajām personām ir tiesības saņemt vientuļai personai, kura ir vecāka par 80 gadiem. 28 28. Apgādniekam ir pienākums: 28.1. sadarboties ar Dienestu personai nepieciešamā aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanas un nodrošināšanas procesā; 28.2. noslēgt ar Dienestu līgumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu aprūpējamajai personai vai, mainoties maksai – Vienošanos, ja apgādniekam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir pienākums maksāt par pakalpojumu. 29 29. Aprūpes mājās pakalpojumu sniedz Dienesta Aprūpes mājās biroja aprūpētāji. Nepieciešamības gadījumā aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanai Dienests var piesaistīt sociālo pakalpojumu sniedzēju, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un kura pamatdarbība vai attiecīgās struktūrvienības pamatdarbība ir aprūpes mājās pakalpojuma sniegšana un ar kuru Jēkabpils novada pašvaldība vai Dienests noslēdzis attiecīgu līgumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu. 30 30. Aprūpes mājās pakalpojums tiek sniegts darba dienās, ievērojot Darba likumā noteikto normālo darba laiku. 31 IV. Drošības pogas pakalpojums 31. Drošības pogas pakalpojums nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzības sniegšanu personas dzīvesvietā 24 stundas diennaktī personai, kuras funkcionālais stāvoklis ir mainīgs vai personas vecuma vai veselības stāvokļa dēļ pastāv iespēja nonākt bezpalīdzīgā stāvoklī. 32 32. Tiesības saņemt drošības pogas pakalpojumu ir: 32.1. personai, kurai ar Dienesta lēmumu piešķirts otrā, trešā vai ceturtā līmeņa aprūpes mājās pakalpojums; 32.2. atsevišķi dzīvojošai personai, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte un kurai atbilstoši MK noteikumos noteiktajiem kritērijiem noteikts otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis; 32.3. mājsaimniecībai, ja visiem tās locekļiem ir noteikta I vai II grupas invaliditāte un tiem atbilstoši MK noteikumos noteiktajiem kritērijiem noteikts otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis; 32.4. citos gadījumos pēc sociālā darbinieka atzinuma. 33 33. Lai saņemtu drošības pogas pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus. 34 34. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 33. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības un: 34.1. pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 34.1.1. lēmumu par drošības pogas pakalpojuma piešķiršanu; 34.1.2. lēmumu par personas uzņemšanu rindā drošības pogas pakalpojuma saņemšanai; 34.1.3. lēmumu par atteikumu piešķirt drošības pogas pakalpojumu; 34.2. reģistrē personu sociālo pakalpojumu saņemšanas reģistrā (turpmāk – reģistrs) tādā secībā, kādā Dienestam iesniegti iesniegumi drošības pogas pakalpojuma saņemšanai un visi dokumenti, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt attiecīgo pakalpojumu; 34.3. rakstiski informē personu vai tās likumisko pārstāvi par pieņemto lēmumu. 35 35. Par katru personu reģistrā iekļauj šādas ziņas: 35.1. personas kārtas numurs reģistrā; 35.2. reģistrētās personas vārds, uzvārds, personas kods; 35.3. datums, kad reģistrēts iesniegums un iesnieguma reģistrācijas numurs; 35.4. lēmuma par personas uzņemšanu rindā drošības pogas pakalpojuma saņemšanai pieņemšanas datums un numurs. 36 36. Ja pēc personas reģistrēšanas reģistrā zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas uzņemšanai rindā drošības pogas pakalpojuma saņemšanai un reģistrēšanai reģistrā, personas vai tās likumiskā pārstāvja pienākums ir nekavējoties par to rakstveidā paziņot Dienestam. 37 37. Persona tiek izslēgta no reģistra, ja: 37.1. pieprasot drošības pogas pakalpojumu sniegtas nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu tās reģistrēšanai reģistrā; 37.2. zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas reģistrēšanai reģistrā; 37.3. persona vai tās likumiskais pārstāvis atsakās no drošības pogas pakalpojuma saņemšanas, iesniedzot Dienestā attiecīgu iesniegumu; 37.4. persona ir mirusi. 38 38. Par personas izslēgšanu no reģistra Dienests pieņem lēmumu un trīs darbdienu laikā paziņo par to personai vai tās likumiskajam pārstāvim. 39 39. Dienests šo noteikumu 34.1.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja pienākusi drošības pogas pakalpojuma saņemšanas kārta, pārbauda, vai pakalpojums personai ir nepieciešams, tai skaitā no jauna pieprasa MK noteikumos noteikto ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, kā arī atkārtoti izvērtē personas fiziskās un garīgās spējas, ja kopš personas reģistrēšanas reģistrā ir pagājuši vismaz 12 mēneši, un pieņem lēmumu par drošības pogas pakalpojuma piešķišanu un viedās uzraudzības sistēmas un sensoru nodošanu lietošanā vai par atteikumu piešķirt drošības pogas pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos vai MK noteikumos minētās prasības. Dienests informē personu vai tās likumisko pārstāvi par pieņemto lēmumu trīs darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. 40 40. Drošības pogas pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz 12 mēnešiem, nododot personai lietošanā Dienesta īpašumā esošo viedo uzraudzības sistēmu un sensorus tiklīdz persona vai tās likumiskais pārstāvis ir noslēdzis ar Dienestu līgumu par drošības pogas pakalpojumu vai viedās uzraudzības sistēmas un sensoru patapinājuma līgumu, ja pakalpojums saskaņa ar šo noteikumu 45. punktu tiek sniegts bez maksas. Beidzoties piešķirtajam drošības pogas pakalpojuma periodam, personai, pēc šo noteikumu 33. punktā minēto dokumentu iesniegšanas, var pagarināt piešķirtā pakalpojuma termiņu uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem. 41 41. Personai vai tās likumiskajam pārstāvim ir pienākums: 41.1. nodrošināt viedās uzraudzības sistēmas un sensoru lietošanu atbilstoši to funkcijām un ar pienācīgu rūpību; 41.2. nodrošināt Dienesta darbiniekiem iespēju iekļūt dzīvesvietā viedās uzraudzības sistēmas un sensoru montāžas, tehniskās apkopes un demontāžas darbu veikšanai. 42 42. Drošības pogas pakalpojumu nepiešķir personai ar vidēji smagiem, smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, demenci, ierobežotu rīcībspēju, kā arī personai, kurai piešķirts grupu mājas vai pansijas pakalpojums. 43 43. Lēmumu par drošības pogas pakalpojuma izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par drošības pogas pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem: 43.1. persona ir atguvusi sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un drošības pogas pakalpojums vairs nav nepieciešams; 43.2. personai sākotnēji piešķirtais aprūpes mājās līmenis mainīts uz pirmo aprūpes līmeni; 43.3. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā, grupu mājas vai pansijas pakalpojums; 43.4. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju; 43.5. personai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas drošības pogas pakalpojuma saņemšanai; 43.6. drošības pogas pakalpojuma saņemšanas laikā iestājies kāds no šo noteikumu 42. punktā minētajiem apstākļiem. 44 44. Maksu par drošības pogas pakalpojumu nosaka Jēkabpils novada dome. 45 45. Drošības pogas pakalpojumu bez maksas papildus samaksas noteikumos noteiktajām personām ir tiesības saņemt: 45.1. personai ar I grupas invaliditāti; 45.2. vientuļai personai, kura ir vecāka par 80 gadiem. 46 V. Pansijas pakalpojums 46. Pansijas pakalpojums nodrošina mājokli, uzraudzību, atbalstu pašaprūpē un atbalstu sociālo problēmu risināšanā, ja nepieciešams, saglabājot patstāvīgas dzīves principus. 47 47. Tiesības saņemt pansijas pakalpojumu ir personai, kurai ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ un personai nepieciešamais sociālās aprūpes pakalpojuma apjoms atbilst pirmajam vai otrajam aprūpes līmenim, un tai nav apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi un uzraudzību, un tā saņem valsts vecuma pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un ir motivēta patstāvīgai dzīvei. 48 48. Lai saņemtu pansijas pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus. 49 49. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 48. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības un: 49.1. pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 49.1.1. lēmumu par pansijas pakalpojuma piešķiršanu; 49.1.2. lēmumu par personas uzņemšanu rindā pansijas pakalpojuma saņemšanai; 49.1.3. lēmumu par atteikumu piešķirt pansijas pakalpojumu; 49.2. reģistrē personu reģistrā pansijas pakalpojuma saņemšanai tādā secībā, kādā iesniegti Dienestam iesniegumi pansijas pakalpojuma saņemšanai un visi dokumenti, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt attiecīgo pakalpojumu; 49.3. rakstiski informē personu vai tās likumisko pārstāvi par pieņemto lēmumu. 50 50. Par katru personu reģistrā iekļauj šādas ziņas: 50.1. personas kārtas numurs reģistrā; 50.2. reģistrētās personas vārds, uzvārds, personas kods; 50.3. datums, kad reģistrēts iesniegums un iesnieguma reģistrācijas numurs; 50.4. lēmuma par personas uzņemšanu rindā pansijas pakalpojuma saņemšanai pieņemšanas datums un numurs. 51 51. Ja pēc personas reģistrēšanas reģistrā zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas uzņemšanai rindā pansijas pakalpojuma saņemšanai un reģistrēšanai reģistrā, personas vai tās likumiskā pārstāvja pienākums ir nekavējoties par to rakstveidā paziņot Dienestam. 52 52. Persona tiek izslēgta no reģistra, ja: 52.1. pieprasot pansijas pakalpojumu sniegtas nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu tās reģistrēšanai reģistrā; 52.2. zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas reģistrēšanai reģistrā; 52.3. persona vai tās likumiskais pārstāvis atsakās no pansijas pakalpojuma saņemšanas, iesniedzot Dienestā attiecīgu iesniegumu; 52.4. persona ir mirusi. 53 53. Par personas izslēgšanu no reģistra Dienests pieņem lēmumu un trīs darbdienu laikā paziņo par to personai vai tās likumiskajam pārstāvim. 54 54. Dienests šo noteikumu 49.1.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja pienākusi pansijas pakalpojuma saņemšanas kārta, pārbauda, vai pakalpojums personai ir nepieciešams, tai skaitā no jauna pieprasa MK noteikumos noteikto ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, kā arī atkārtoti izvērtē personas fiziskās un garīgās spējas, ja kopš personas reģistrēšanas reģistrā ir pagājuši vismaz 12 mēneši, un pieņem lēmumu par pansijas pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt pansijas pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos vai MK noteikumos minētās prasības. Dienests pieņemto lēmumu trīs darbdienu laikā nosūta personai vai tās likumiskajam pārstāvim. 55 55. Pansijas pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem. Beidzoties piešķirtajam pansijas pakalpojuma periodam, personai, pēc šo noteikumu 48. punktā minēto dokumentu iesniegšanas, var pagarināt piešķirtā pakalpojuma termiņu uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem. 56 56. Lai novērtētu personas un tās apgādnieku (ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī apgādniekiem) ienākumus, Dienests sadarbībā ar personu un apgādnieku elektroniski sagatavo pašvaldības informācijas sistēmā šo noteikumu 11. punktā minēto deklarāciju, ievērojot šo noteikumu 12. un 13. punktā noteikto. 57 57. Ja apgādnieks vēršas Dienestā ar iesniegumu, piekrītot apmaksāt starpību starp pansijas pakalpojuma maksu un aprūpējamās personas veiktajām iemaksām pilnā apmērā, apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savas mājsaimniecības ienākumus. 58 58. Pansijas pakalpojumu nepiešķir, ja: 58.1. personai ir vidēji smagi, smagi vai ļoti smagi garīga rakstura traucējumi; 58.2. persona noslēgusi Uztura līgumu, ar kuru uztura devējam pielīgts uztura ņēmēja kopšanas pienākums. 59 59. Lēmumu par pansijas pakalpojuma izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par pansijas pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem: 59.1. persona ir atguvusi sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un pansijas pakalpojums vairs nav nepieciešams; 59.2. personas veselības vai pašaprūpes spējas pasliktinājušās tiktāl, ka pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības vai konstatētas akūtas infekcijas vai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt pansijas pakalpojuma sniegšanas kārtību; 59.3. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā; 59.4. persona pakalpojuma saņemšanas laikā noslēgusi Uztura līgumu, ar kuru uztura devējam pielīgts uztura ņēmēja kopšanas pienākums; 59.5. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju. 60 60. Maksu par pansijas pakalpojumu un pansijas nodrošināto ēdināšanas pakalpojumu nosaka Jēkabpils novada dome. 61 61. Samaksa par pansijas pakalpojumu tiek veikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un MK noteikumos noteiktajā kārtībā, izņemot šo noteikumu 57. punktā noteikto gadījumu. 62 62. Samaksu par pansijas nodrošināto ēdināšanas pakalpojumu persona veic pilnā apmērā no saviem finanšu līdzekļiem. Ja persona ir garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēja vai tā nav garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēja un tās ienākumi nepārsniedz valstī noteikto garantētā minimālā ienākuma slieksni, pēc pansijas nodrošinātā ēdināšanas pakalpojuma samaksas, personas rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par 50 % no valstī noteiktā garantētā minimālā ienākumu sliekšņa apmēra. Ja šajā punktā noteiktajā kārtībā persona nevar samaksāt pilnu pansijas nodrošinātā ēdināšanas pakalpojuma maksu, pārējo ēdināšanas pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība. 63 63. Apgādniekam ir pienākums: 63.1. sadarboties ar Dienestu personai nepieciešamā pansijas pakalpojuma piešķiršanas un nodrošināšanas procesā; 63.2. noslēgt ar Dienestu līgumu par pansijas pakalpojuma sniegšanu aprūpējamajai personai vai, mainoties maksai – Vienošanos, ja apgādniekam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir pienākums maksāt par pakalpojumu. 64 VI. Grupu mājas pakalpojums 64. Grupu mājas pakalpojums nodrošina mājokli, diennakts uzraudzību, personas pašaprūpes un sociālo prasmju korekciju un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu pēc iespējas neatkarīgi funkcionēt grupu mājā. 65 65. Tiesības saņemt grupu mājas pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar viegliem, vidēji smagiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem un noteiktu I vai II grupas invaliditāti, kurai: 65.1. ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā; 65.2. beidzies sociālās rehabilitācijas kurss pusceļa mājā un persona ir piemērota dzīvei grupu mājā. 66 66. Lai saņemtu grupu mājas pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis, vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs, ja personai, kuras deklarētā dzīvesvieta pirms ievietošanas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā vai tās pēdējā konstatējamā atrašanās vieta bija Jēkabpils novada pašvaldība un viņai ir iespēja nomainīt pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pret grupu mājas pakalpojumu, iesniedz Dienestā MK noteikumos noteiktos dokumentus. 67 67. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 66. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības un: 67.1. pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 67.1.1. lēmumu par grupu mājas pakalpojuma piešķiršanu; 67.1.2. lēmumu par personas uzņemšanu rindā grupu mājas pakalpojuma saņemšanai; 67.1.3. lēmumu par atteikumu piešķirt grupu mājas pakalpojumu; 67.2. reģistrē personu reģistrā grupu mājas pakalpojuma saņemšanai tādā secībā, kādā iesniegti Dienestam iesniegumi grupu mājas pakalpojuma saņemšanai un visi dokumenti, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt attiecīgo pakalpojumu; 67.3. rakstiski informē personu, tās likumisko vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāju par pieņemto lēmumu. 68 68. Par katru personu reģistrā iekļauj šādas ziņas: 68.1. personas kārtas numurs reģistrā; 68.2. reģistrētās personas vārds, uzvārds, personas kods; 68.3. datums, kad reģistrēts iesniegums un iesnieguma reģistrācijas numurs; 68.4. lēmuma par personas uzņemšanu rindā grupu mājas pakalpojuma saņemšanai pieņemšanas datums un numurs. 69 69. Ja pēc personas reģistrēšanas reģistrā zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas uzņemšanai rindā grupu mājas pakalpojuma saņemšanai un reģistrēšanai reģistrā, personas, tās likumiskā pārstāvja vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijas vadītāja pienākums ir nekavējoties par to rakstveidā paziņot Dienestam. 70 70. Persona tiek izslēgta no reģistra, ja: 70.1. pieprasot grupu mājas pakalpojumu sniegtas nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu tās reģistrēšanai reģistrā; 70.2. zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas reģistrēšanai reģistrā; 70.3. persona vai tās likumiskais pārstāvis atsakās no grupu mājas pakalpojuma saņemšanas, iesniedzot Dienestā attiecīgu iesniegumu; 70.4. persona ir mirusi. 71 71. Par personas izslēgšanu no reģistra Dienests pieņem lēmumu un trīs darbdienu laikā paziņo par to personai, tās likumiskajam pārstāvim vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijas vadītājam. 72 72. Dienests šo noteikumu 67.1.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja pienākusi grupu mājas pakalpojuma saņemšanas kārta, pārbauda, vai pakalpojums personai ir nepieciešams, tai skaitā no jauna pieprasa MK noteikumos noteikto ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, kā arī atkārtoti novērtē personas fiziskās un garīgās spējas, ja kopš personas reģistrēšanas reģistrā ir pagājuši vismaz 12 mēneši, un pieņem lēmumu par grupu mājas pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt grupu mājas pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos vai MK noteikumos minētās prasības. Dienests pieņemto lēmumu trīs darbdienu laikā nosūta personai, tās likumiskajam pārstāvim vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijas vadītājam. 73 73. Personai, kura vēlas saņemt grupu mājas pakalpojumu un Dienestā ir iesniegti visi lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti saskaņā ar MK noteikumos noteikto kārtību, ir pienākums pirms grupu mājas pakalpojuma piešķiršanas apmeklēt grupu māju, lai iepazītos ar tās vidi. 74 74. Grupu mājas pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem. Beidzoties piešķirtajam grupu mājas pakalpojuma periodam, personai, pēc šo noteikumu 66. punktā minēto dokumentu iesniegšanas, var pagarināt piešķirtā pakalpojuma termiņu uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem. 75 75. Lēmumu par grupu mājas pakalpojuma izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par grupu mājas pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem: 75.1. persona ir atguvusi sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un grupu mājas pakalpojums vairs nav nepieciešams; 75.2. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā; 75.3. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju; 75.4. persona apdraud citu personu veselību vai dzīvību; 75.5. persona ļaunprātīgi pārkāpj vai nepilda līgumā par grupu mājas pakalpojuma sniegšanu noteiktās saistības; 75.6. personas veselības vai pašaprūpes spējas pasliktinājušās tiktāl, ka pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības vai konstatētas akūtas infekcijas vai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt grupu mājas pakalpojuma sniegšanas kārtību; 75.7. persona ir nodibinājusi ģimeni (izņemot gadījumu, ja laulātais ir persona ar garīga rakstura traucējumiem un tai ar Dienesta lēmumu ir piešķirts grupu mājas pakalpojums); 75.8. persona bez attaisnojoša iemesla ilgāk par diviem mēnešiem nedzīvo grupu mājā. 76 76. Ja Dienests pieņēmis lēmumu par grupu mājas pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu sakarā ar kāda no šo noteikumu 75.1., 75.4., 75.5., 75.6., 75.7. un 75.8. apakšpunktā noteiktā apstākļa iestāšanos, persona var uzturēties grupu mājā līdz personas vajadzībām atbilstoša sociālā pakalpojuma piešķiršanai vai jaunas dzīvesvietas atrašanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par grupu mājas pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu stāšanās spēkā. Sociālā pakalpojuma sniedzējs šajā laikā aktīvi iesaistās personas sociālo problēmu un dzīvesvietas jautājuma risināšanā, kā arī nodrošina personas uzraudzību. 77 77. Ja persona, kurai piešķirts grupu mājas pakalpojums ir nodibinājusi ģimeni, kuras abi ģimenes locekļi ir personas ar garīga rakstura traucējumiem un atbilst šo noteikumu 65. punktā noteiktajiem kritērijiem, sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina ģimenei grupu mājā dzīvojamo telpu vienā dzīvojamā istabā. 78 78. Grupu mājas pakalpojums tiek sniegts bez maksas. 79 79. Personai ir pienākums samaksāt sociālā pakalpojuma sniedzējam par dzīvojamās telpas, koplietošanas telpu, t.sk. virtuves, ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai). 80 80. Ja personai izveidojies šo noteikumu 79. punktā minēto maksājumu parāds, personai nav tiesību mainīt grupu mājas pakalpojuma sniedzēju līdz parāda samaksai. 81 VII. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem 81. Dienas aprūpes centra pakalpojums nodrošina dienas laikā personas sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanu, kā arī atbalstu personai un tās likumiskajam pārstāvim sociālo problēmu risināšanā. 82 82. Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar viegliem, vidēji smagiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem un noteiktu I vai II grupas invaliditāti. 83 83. Lai saņemtu dienas aprūpes centra pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus. 84 84. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 83. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības. 85 85. Dienas aprūpes centra pakalpojumu piešķir uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem. Beidzoties piešķirtajam dienas aprūpes centra pakalpojuma periodam, personai var atkārtoti piešķirt pakalpojumu pēc šo noteikumu 83. punktā minēto dokumentu iesniegšanas. 86 86. Dienas aprūpes centra pakalpojumu nepiešķir, ja nav iespējams nodrošināt personas speciālās vajadzības. 87 87. Lēmumu par dienas aprūpes centra pakalpojuma izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par dienas aprūpes centra pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem: 87.1. personas veselības vai pašaprūpes spējas pasliktinājušās tiktāl, ka pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības vai konstatētas akūtas infekcijas vai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt dienas aprūpes centra pakalpojuma sniegšanas kārtību; 87.2. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā; 87.3. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju. 88 88. Dienas aprūpes centra pakalpojums (izņemot ēdināšanas pakalpojumu) tiek sniegts bez maksas. Dienas aprūpes centra nodrošinātā ēdināšanas pakalpojuma maksu nosaka Jēkabpils novada dome. 89 89. Dienas aprūpes centra pakalpojums tiek sniegts darba dienās. 90 VIII. Dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem 90. Dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem nodrošina dienas laikā sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu. 91 91. Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu ir bērnam ar funkcionāliem traucējumiem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuram ir noteikta invaliditāte un kurš dzīvo ģimenē. 92 92. Lai saņemtu dienas aprūpes centra pakalpojumu, bērna ar funkcionāliem traucējumiem likumiskais pārstāvis vai audžuģimene vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus. 93 93. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 92. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības. 94 94. Dienas aprūpes centra pakalpojumu piešķir līdz trīs stundām dienā un uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem, nepārsniedzot periodu, uz kuru noteikta invaliditāte. Beidzoties piešķirtajam dienas aprūpes centra pakalpojuma periodam, personai var atkārtoti piešķirt pakalpojumu pēc šo noteikumu 92. punktā minēto dokumentu iesniegšanas. 95 95. Dienas aprūpes centra pakalpojumu nepiešķir, ja nav iespējams nodrošināt personas speciālās vajadzības. 96 96. Lēmumu par dienas aprūpes centra pakalpojuma izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par dienas aprūpes centra pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no bērna ar funkcionāliem traucējumiem likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem: 96.1. personas veselības stāvoklis pasliktinājies tiktāl, ka pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības vai konstatētas akūtas infekcijas vai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt dienas aprūpes centra pakalpojuma sniegšanas kārtību; 96.2. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju. 97 97. Dienas aprūpes centra pakalpojums tiek sniegts bez maksas. 98 98. Dienas aprūpes centra pakalpojums tiek sniegts darba dienās. 99 IX. Specializētās darbnīcas pakalpojums 99. Specializētās darbnīcas pakalpojums nodrošina prasmes veicinošas aktivitātes un speciālistu atbalstu, un sevī ietver personas nodarbinātības interešu un iemaņu novērtēšanu, darba iemaņu apguvi ēdienu gatavošanā, galdniecībā, keramikā, rokdarbos un zīmēšanā individuāli vai grupā, sociālā darbinieka individuālās konsultācijas, personu informēšanas un izglītošanas pasākumus atbilstoši nepieciešamībai, brīvā laika pasākumus un ēdināšanu. 100 100. Tiesības saņemt specializētās darbnīcas pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar viegliem, vidēji smagiem un smagiem garīga rakstura traucējumiem un noteiktu I vai II grupas invaliditāti. 101 101. Lai saņemtu specializētās darbnīcas pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus. 102 102. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 101. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības. 103 103. Specializētās darbnīcas pakalpojumu piešķir uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem. Beidzoties piešķirtajam specializētās darbnīcas pakalpojuma periodam, personai var atkārtoti piešķirt pakalpojumu pēc šo noteikumu 101. punktā minēto dokumentu iesniegšanas. 104 104. Specializētās darbnīcas pakalpojumu nepiešķir, ja nav iespējams nodrošināt personas speciālās vajadzības. 105 105. Lēmumu par specializētās darbnīcas pakalpojuma izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par specializētās darbnīcas pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem: 105.1. personas veselības vai pašaprūpes spējas pasliktinājušās tiktāl, ka pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības vai konstatētas akūtas infekcijas vai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt specializētās darbnīcas pakalpojuma sniegšanas kārtību; 105.2. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā; 105.3. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju. 106 106. Specializētās darbnīcas pakalpojums (izņemot ēdināšanas pakalpojumu) tiek sniegts bez maksas. Ēdināšanas pakalpojuma maksu nosaka Jēkabpils novada dome. 107 107. Specializētās darbnīcas pakalpojums tiek sniegts darba dienās. 108 X. Dienas centra pakalpojums 108. Dienas centra pakalpojums nodrošina sociālu atbalstu personai, kura, izmantojot pieejamos resursus, vēlas uzlabot savu dzīves kvalitāti un pilnīgāk integrēties sabiedrībā. 109 109. Dienas centra pakalpojumu sniedz Dienesta izveidots Dienas centrs (turpmāk – Centrs) un sociālo pakalpojumu sniedzējs, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un kura pamatdarbība vai attiecīgās struktūrvienības pamatdarbība ir dienas centra pakalpojuma sniegšana un ar kuru Jēkabpils novada pašvaldība vai Dienests noslēdzis līgumu par dienas centra pakalpojuma sniegšanu (turpmāk – ārpakalpojuma sniedzējs). 110 110. Tiesības saņemt Centra sniegto dienas centra pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar invaliditāti, riska ģimenei, pensijas vecuma personai, jaunietim darbspējīgā vecumā, kurš neiegūst izglītību un nekur nestrādā. 111 111. Tiesības saņemt dienas centra pakalpojumu pie ārpakalpojuma sniedzēja ir pensijas vecuma personai. 112 112. Dienas centra pakalpojums sevī ietver psiholoģiskas atbalsta grupas, praktiskās nodarbības, izglītojošas lekcijas, individuālas konsultācijas, domubiedru tikšanās u.c. 113 113. Dienas centra pakalpojums tiek nodrošināts darba dienās atbilstoši sociālo pakalpojumu sniedzēja dibinātāja noteiktajam darba laikam. 114 114. Lai saņemtu dienas centra pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus. 115 115. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 114. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības un dienas centra pakalpojuma saņemšanai pie ārpakalpojuma sniedzēja izsniedz norīkojumu. Norīkojumā norāda: 115.1. norīkojuma numuru un sastādīšanas datumu; 115.2. personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontakttālruni; 115.3. periodu, uz kādu piešķirts dienas centra pakalpojums; 115.4. dienas centra pakalpojuma sniegšanas ilgumu stundās pakalpojuma sniegšanas dienā, nepārsniedzot četras stundas dienā; 115.5. norīkotāja amatu, vārdu, uzvārdu, parakstu. 116 116. Dienas centra pakalpojumu piešķir uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem. Beidzoties piešķirtajam dienas centra pakalpojuma periodam, personai var atkārtoti piešķirt pakalpojumu pēc šo noteikumu 114. punktā minēto dokumentu iesniegšanas. 117 117. Dienas centra pakalpojumu nepiešķir, ja: 117.1. personai ir smagi vai ļoti smagi garīga rakstura traucējumi; 117.2. nav iespējams nodrošināt personas speciālās vajadzības. 118 118. Lēmumu par dienas centra pakalpojuma izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par dienas centra pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem: 118.1. personas veselības vai pašaprūpes spējas pasliktinājušās tiktāl, ka pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības vai konstatētas akūtas infekcijas vai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt dienas centra pakalpojuma sniegšanas kārtību; 118.2. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā; 118.3. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju. 119 119. Dienas centra pakalpojums tiek sniegts bez maksas. 120 XI. Naktspatversmes pakalpojums 120. Naktspatversmes pakalpojums nodrošina drošu naktsmītni, bezmaksas vakariņas un personiskās higiēnas iespējas. 121 121. Naktspatversmes pakalpojumu sniedz Dienesta izveidota Naktspatversme (turpmāk – Naktspatversme). 122 122. Tiesības saņemt naktspatversmes pakalpojumu ir pilngadīgai personai bez noteiktas dzīvesvietas, vai kura nonākusi krīzes situācijā un nespēj sevi nodrošināt ar pajumti. 123 123. Lai saņemtu naktspatversmes pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Naktspatversmē, iesniedzot iesniegumu. 124 124. Ja persona uzturas Naktspatversmē ilgāk par trim darba dienām, tās pienākums ir papildus šo noteikumu 123. punktā minētajam iesniegumam iesniegt ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli, kurā norādīti funkcionālo traucējumu veidi un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt naktspatversmes pakalpojuma sniegšanas kārtību. 125 125. Naktspatversme pēc 123. punktā minētā iesnieguma saņemšanas nekavējoties pieņem lēmumu par pakalpojuma nodrošināšanu un Dienests, pamatojoties uz Naktspatversmes lēmumu, trīs darbdienu laikā rakstveidā noformē lēmumu par naktspatversmes pakalpojuma piešķiršanu. 126 126. Naktspatversmes pakalpojumu nenodrošina personai, kura atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. 127 127. Naktspatversmes pakalpojumu piešķir uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Beidzoties piešķirtajam naktspatversmes pakalpojuma periodam, personai var atkārtoti piešķirt pakalpojumu pēc šo noteikumu 123. un 124. punktā minēto dokumentu iesniegšanas. 128 128. Trūcīgai personai, izņemot 130. punktā minēto personu, naktspatversmes pakalpojums tiek sniegts bez maksas 60 secīgas dienas kalendārā gada laikā. Sākot ar 61. kalendāro dienu persona veic līdzmaksājumu par katru Naktspatversmē pavadīto nakti Jēkabpils novada domes noteiktajā apmērā. 129 129. Naktspatversmē tiek nodrošināta iespēja par papildus samaksu saņemt brokastis. Maksu par brokastīm nosaka Jēkabpils novada dome. 130 130. Personai, kuras pamata dzīvesvieta vai pēdējā deklarēta dzīvesvieta bija deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, Naktspatversmes pakalpojums tiek sniegts par maksu. Maksu par Naktspatversmes pakalpojumu nosaka Jēkabpils novada dome. 131 XII. Krīzes centra pakalpojums 131. Krīzes centra pakalpojums nodrošina krīzes situācijā nonākušai personai psihosociālu atbalstu, drošu naktsmītni un diennakts aprūpi. 132 132. Krīzes centra pakalpojumu sniedz Dienesta izveidots Ģimenes atbalsta centrs bērniem no 2 gadu vecuma un pilngadīgām personām. 133 133. Tiesības saņemt krīzes centra pakalpojumu ir: 133.1. bērnam, kura dzīvība, veselība, attīstība, pašcieņa ir vai var tikt apdraudēta vardarbības (visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība vai cita veida prettiesiskas darbības) dēļ; 133.2. bērnam, kurš patvaļīgi aizgājis no ģimenes, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes, atrodas sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī, nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes, bērnu aprūpes iestādes vadītāja vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas klātbūtnes nakts laikā (no plkst. 22.00 līdz 6.00), ja policija četru stundu laikā nav spējusi noskaidrot bērna personību un nodot bērnu vecākiem, aizbildnim, audžuģimenei, bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, vai to pilnvarotai personai; 133.3. bērnam pēc vecāku lūguma, ja viņi veselības stāvokļa dēļ nespēj bērnu aprūpēt; 133.4. jaundzimušam bērnam kopā ar vienu no vecākiem, ja nav iztikas līdzekļu, pajumtes vai trūkst iemaņu bērna aprūpē; 133.5. grūtniecei; 133.6. ģimenei ar bērniem, ja katastrofas rezultātā nav iespējams uzturēties mājoklī; 133.7. bērnam ar vienu no ģimenes locekļiem, ja vardarbības dēļ ģimenē ir vai var tikt apdraudēta viņu dzīvība vai veselība; 133.8. citos gadījumos pēc sociālā darbinieka atzinuma. 134 134. Krīzes centra pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz sešiem mēnešiem. 135 135. Lai saņemtu krīzes centra pakalpojumu, pilngadīga persona, bērns vai tā likumiskais pārstāvis, aizbildnis vai audžuģimene vai kompetentas iestādes pārstāvis, kurš nogādājis bērnu uz Ģimenes atbalsta centru, vēršas Ģimenes atbalsta centrā, iesniedzot iesniegumu. 136 136. Ģimenes atbalsta centrs pēc 135. punktā minētā iesnieguma saņemšanas nekavējoties pieņem lēmumu par pakalpojuma nodrošināšanu un Dienests, pamatojoties uz Ģimenes atbalsta centra lēmumu, trīs darbdienu laikā rakstveidā noformē lēmumu par krīzes centra pakalpojuma piešķiršanu un informē par pieņemto lēmumu pilngadīgo personu, bērna likumisko pārstāvi, aizbildni vai audžuģimeni. 137 137. Lēmumu par krīzes centra pakalpojuma izbeigšanu Dienests pieņem, ja: 137.1. novērsti apstākļi, kas bija par pamatu pakalpojuma piešķiršanai; 137.2. saņemts pilngadīgās personas, bērna likumiskā pārstāvja, aizbildņa vai audžuģimenes vai kompetentas iestādes rakstisks iesniegums par pakalpojuma izbeigšanu; 137.3. saņemts bāriņtiesas lēmums par bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, audžuģimenē, aizbildnības nodibināšanu vai atgriešanu bioloģiskajā ģimenē. 138 138. Maksu par krīzes centra pakalpojumu nosaka Jēkabpils novada dome. Jēkabpils novada pašvaldībā deklarētas personas krīzes centra pakalpojumu saņem bez maksas. 139 XIII. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām 139. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – īslaicīgas aprūpes pakalpojumi institūcijā) nodrošina mājokli, atbalstu problēmu risināšanā, sociālo rehabilitāciju un diennakts aprūpi. 140 140. Tiesības saņemt īslaicīgas aprūpes pakalpojumus institūcijā ir pensijas vecuma personai un personai ar I un II grupas invaliditāti, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās, dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, grupu mājas, pansijas noteikto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu, un personai bez noteiktas dzīvesvietas (pēdējā deklarētā dzīvesvieta – Jēkabpils novadā), kurai pašvaldība nevar nodrošināt dzīvojamo telpu, bet ir nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums. 141 141. Lai saņemtu īslaicīgas aprūpes pakalpojumus institūcijā, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus. 142 142. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 141. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības. 143 143. Lai novērtētu personas un tās mājsaimniecības locekļu, kā arī apgādnieku (ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī apgādniekiem) ienākumus, Dienests sadarbībā ar personu un apgādnieku elektroniski sagatavo pašvaldības informācijas sistēmā šo noteikumu 11. punktā minēto deklarāciju, ievērojot šo noteikumu 12. un 13. punktā noteikto. 144 144. Pirmreizējā deklarācija iesniedzama 10 dienu laikā pēc Dienesta pieprasījuma saņemšanas un atkārtoti gadījumā, ja saskaņā ar šo noteikumu 146. punktu tiek pagarināts personai piešķirto īslaicīgas aprūpes pakalpojumu institūcijā termiņš. 145 145. Ja apgādnieks vēršas Dienestā ar iesniegumu, piekrītot apmaksāt starpību starp īslaicīgas aprūpes pakalpojumu institūcijā maksu un personas veiktajām iemaksām pilnā apmērā, apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savas mājsaimniecības ienākumus. 146 146. Īslaicīgas aprūpes pakalpojumus institūcijā piešķir līdz trīs mēnešiem. Atsevišķos gadījumos Dienestam ir tiesības pagarināt minētā pakalpojuma saņemšanas termiņu, ja to nav iespējams aizstāt ar citu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā vai institūcijā. 147 147. Lēmumu par īslaicīgas aprūpes pakalpojumu institūcijā izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par īslaicīgas aprūpes pakalpojumu institūcijā piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem: 147.1. persona ir atguvusi sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un īslaicīgas aprūpes pakalpojumi institūcijā vairs nav nepieciešami; 147.2. personai piešķirts cits sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā. 148 148. Samaksa par īslaicīgas aprūpes pakalpojumiem institūcijā tiek veikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un samaksas noteikumos noteiktajā kārtībā, izņemot šo noteikumu 145. punktā noteikto gadījumu. 149 149. Apgādniekam ir pienākums: 149.1. sadarboties ar Dienestu personai nepieciešamā īslaicīgas aprūpes pakalpojumu institūcijā piešķiršanas un nodrošināšanas procesā; 149.2. noslēgt ar Dienestu līgumu par īslaicīgas aprūpes pakalpojumu institūcijā sniegšanu personai vai, mainoties maksai – Vienošanos, ja apgādniekam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir pienākums maksāt par pakalpojumu. 150 XIV. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām 150. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – ilgstošas aprūpes pakalpojumi institūcijā) nodrošina mājokli, atbalstu problēmu risināšanā, sociālo rehabilitāciju un diennakts aprūpi. 151 151. Tiesības saņemt pašvaldības pilnībā vai daļēji finansētus ilgstošas aprūpes pakalpojumus institūcijā ir pensijas vecuma personai un personai ar I un II grupas invaliditāti (izņemot personai ar smagiem garīga rakstura traucējumiem un neredzīgai personai), ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās, dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, grupu mājas, pansijas noteikto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu. 152 152. Lai saņemtu ilgstošas aprūpes pakalpojumus institūcijā, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus. 153 153. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 152. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības. 154 154. Lai novērtētu personas un viņas mājsaimniecības locekļu, kā arī tās apgādnieku (ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī apgādniekiem) ienākumus, Dienests sadarbībā ar personu un apgādnieku elektroniski sagatavo pašvaldības informācijas sistēmā šo noteikumu 11. punktā minēto deklarāciju, ievērojot šo noteikumu 12. un 13. punktā noteikto. 155 155. Ja apgādnieks vēršas Dienestā ar iesniegumu, piekrītot apmaksāt starpību starp ilgstošas aprūpes pakalpojumu institūcijā maksu un personas veiktajām iemaksām pilnā apmērā, apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savas mājsaimniecības ienākumus. 156 156. Samaksa par ilgstošas aprūpes pakalpojumiem institūcijā tiek veikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un samaksas noteikumos noteiktajā kārtībā, izņemot šo noteikumu 155. punktā noteikto gadījumu. 157 157. Apgādniekam ir pienākums: 157.1. sadarboties ar Dienestu personai nepieciešamo ilgstošas aprūpes pakalpojumu institūcijā piešķiršanas un nodrošināšanas procesā; 157.2. noslēgt ar Dienestu līgumu par ilgstošas aprūpes pakalpojumu institūcijā sniegšanu personai un mainoties pakalpojuma maksai vai apgādnieka līdzmaksājuma daļai – Vienošanos, ja apgādniekam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir pienākums maksāt par pakalpojumu. 158 XV. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā bērniem 158. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā bērniem (turpmāk – ilgstošas aprūpes pakalpojumi institūcijā bērniem) nodrošina mājokli, diennakts aprūpi, sociālo rehabilitāciju, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai jaunas ģimenes iegūšanu vai, ja tas nav iespējams, sagatavo bērnu patstāvīgas dzīves uzsākšanai. 159 159. Tiesības saņemt pašvaldības finansētus ilgstošas aprūpes pakalpojumus institūcijā bērniem ir bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa. 160 160. Dienests nodrošina ilgstošas aprūpes pakalpojumus institūcijā bērniem, pamatojoties uz Jēkabpils novada bāriņtiesas lēmumu par bērna ievietošanu ilgstošas aprūpes pakalpojumu institūcijā bērniem un Dienesta lēmumu par minētā pakalpojuma piešķiršanu. 161 XVI. Atelpas brīža pakalpojums 161. Atelpas brīža pakalpojums nodrošina īslaicīgu izmitināšanu, uzraudzību, sociālās aprūpes un rehabilitācijas pasākumu kompleksu, apmierinot personas pamatvajadzības atbilstoši funkcionēšanas spēju līmenim un aizstājot mājsaimniecības locekļus aprūpes procesā. 162 162. Tiesības saņemt atelpas brīža pakalpojumu ir: 162.1. bērna ar funkcionāliem traucējumiem, kurš dzīvo ģimenē un kuram noteikta invaliditāte, kā arī Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – VDEĀVK) izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenei no bērna 5 gadu vecuma; 162.2. pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem un noteiktu I vai II grupas invaliditāti. 163 163. Lai saņemtu atelpas brīža pakalpojumu, persona, tās likumiskais pārstāvis vai audžuģimene vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus. 164 164. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 163. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības. 165 165. Atelpas brīža pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz 30 diennaktīm kalendārajā gadā. 166 166. Atelpas brīža pakalpojums tiek sniegts bez maksas. 167 XVII. Ģimenes asistenta pakalpojums 167. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai (turpmāk – mājsaimniecība) atbalstu un palīdzību mājokļa, nodarbinātības, izglītības, atkarības, veselības problēmu risināšanā, sociālo un sadzīves prasmju attīstīšanā, kā arī bērnu aprūpē un audzināšanā saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu. 168 168. Tiesības saņemt ģimenes asistenta pakalpojumu ir: 168.1. bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecumam, kuram nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšan …