Par konceptuālo ziņojumu "Konceptuāls ziņojums par imigrācijas politiku"

Par konceptuālo ziņojumu "Konceptuāls ziņojums par imigrācijas politiku" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr. 61 Rīgā 2018. gada 15. februārī (prot. Nr. 9 34. §) Par konceptuālo ziņojumu "Konceptuāls ziņojums par imigrācijas politiku" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā par imigrācijas politiku (turpmāk – ziņojums) ietverto 1. risinājuma variantu: 1.1. ģimenes apvienošanas jomā: 1.1.1. Latvijas pilsoņu, nepilsoņu un trešo valstu pilsoņu, kuri Latvijā uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, laulātajiem, laulāto nepilngadīgajiem bērniem un vecākiem, kā arī Latvijas pilsoņu pilngadīgajiem bērniem tiesības uz uzturēšanos piešķirt uz sešiem gadiem, palielinot intervālu starp uzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņiem; 1.1.2. reģistrējot termiņuzturēšanās atļaujas, nepieprasīt uzaicinātājam noformēt izsaukumu; 1.2. darba migrācijas jomā: 1.2.1. atbrīvot no nepieciešamības reģistrēt brīvu darba vietu tos darba devējus, kas vēlas nodarbināt ārzemnieku, kurš vismaz divus gadus bijis nodarbināts Latvijas Republikā; 1.2.2. pētniekiem, kuri noslēguši zinātniskās sadarbības līgumu ar Latvijas Republikā reģistrētu zinātnisko organizāciju, piešķirt piekļuvi darba tirgum pedagoģiskā darba veikšanai; 1.2.3. ārzemniekiem, kuri vismaz divus gadus uzturējušies Latvijas Republikā sakarā ar nodarbinātību, atļaut mainīt darba devēju un neanulēt uzturēšanās atļauju līdz jauna darba devēja sameklēšanai, ja bezdarba periods neilgst vairāk par diviem mēnešiem un ārzemnieks turpina darbu, kas atbilst viņa iepriekšējai nodarbinātības jomai; 1.2.4. atcelt prasību saņemt jaunas tiesības uz nodarbinātību ārzemniekam, kuram pēc sešu mēnešu nodarbināšanas uzņēmumā mainās amats uzņēmuma ietvaros; 1.2.5. anulēt uzturēšanās atļauju darba ņēmējiem, kas gada laikā ilgāk nekā vienu mēnesi nepārtraukti atrodas bezalgas atvaļinājumā; 1.2.6. Nodarbinātības valsts aģentūrai izvērtēt iespēju Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā iekļaut arī to trešo valstu pilsoņu dzīvesgaitas aprakstu (CV), kuri vēlas darbu meklēt Latvijā; 1.3. ārvalstu investoru uzņemšanas jomā Imigrācijas likumā precizēt investora ģimenes locekļu turpmākās uzturēšanās iespējas Latvijas Republikā investora nāves gadījumā; 1.4. komercreģistrā reģistrēto amatpersonu uzņemšanas jomā: 1.4.1. noteikt, ka ārzemniekiem, kas līdztekus darba līgumam ir komercreģistrā reģistrētas amatpersonas, uzturēšanās atļauja jāsaņem kā komercreģistrā reģistrētām amatpersonām, un uzņēmumam jāizpilda aktīvas ekonomiskās darbības kritērijs; 1.4.2. atcelt prasību par to, ka uzņēmumam jābūt reģistrētam komercreģistrā vismaz vienu gadu, pirms tā valdes loceklis ir tiesīgs pieprasīt uzturēšanās atļauju; 1.4.3. komercreģistrā reģistrētu valdes vai padomes locekli, prokūristu, administratoru, likvidatoru vai personālsabiedrības biedru, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai personu, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, atbrīvot no prasības noformēt izsaukumu, reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju; 1.5. ārvalstu studentu uzņemšanas jomā: 1.5.1. paredzēt, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz sešus mēnešus garāku termiņu, nekā noslēgts studiju līgums, lai students pēc studiju beigām var saņemt un legalizēt diplomu, kā arī iesniegt dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja viņš gatavojas turpināt studijas, meklēt darbu vai uzsākt darbu vai komercdarbību; 1.5.2. Imigrācijas likumā iekļaut nosacījumu par to, ka uzturēšanās atļauju var anulēt, ja students nesasniedz noteiktu progresu studijās; 1.5.3. paredzēt iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju sagatavošanas vai adaptācijas programmas apguves laikā; 1.5.4. atcelt prasību darba devējam reģistrēt brīvu darba vietu Nodarbinātības valsts aģentūrā, ja ārzemnieka uzaicināšanas iemesls ir nodarbināšana saskaņā ar darba līgumu un ārzemnieks Latvijas Republikas teritorijā vismaz trīs semestru garumā ir apguvis pilna laika bakalaura, maģistra vai doktorantūras studiju programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi; 1.6. pastāvīgās uzturēšanās tiesību piešķiršanas jomā ārzemniekiem, kas nepārtraukti piecus gadus uzturējušies Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju vai kā Latvijas nepilsoņi pirms citas valsts pilsonības iegūšanas, pastāvīgas uzturēšanās tiesības piešķirt atbilstoši likumā "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" noteiktajiem kritērijiem; 1.7. administratīvo procedūru uzlabošanas jomā: 1.7.1. samazināt to ārzemnieku kategoriju skaitu, kuriem nepieciešams veikt termiņuzturēšanās atļaujas ikgadējo reģistrāciju; 1.7.2. ieviest elektroniskos pakalpojumus, kas vienkāršo administratīvo procedūru; 1.7.3. pirms uzturēšanās atļaujas izsniegšanas nodrošināt biometrijas datu pārbaudi katram ārzemniekam; 1.8. integrācijas jomā definēt imigrantu grupas, kurām integrācijas pasākumi (valodas un integrācijas kursi) ir obligāta prasība. 2 2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju ziņojuma īstenošanā. 3 3. Iekšlietu ministrijai ziņojuma kopsavilkumā ietvertā 1. risinājuma varianta ieviešanai sagatavot Imigrācijas likumprojektu, un iekšlietu ministram līdz 2019. gada 30. decembrim iesniegt to noteiktā kārtībā Ministru kabinetā. 4 (Grozīts ar MK 03.04.2019. rīkojumu Nr.145) 4. Ziņojuma kopsavilkumā ietvertā 1. risinājuma varianta ieviešanu nodrošināt no Iekšlietu ministrijas budžeta programmas 11.00.00 "Pilsonības un migrācijas lietas" līdzekļiem. 5 Ministru prezidents, veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Ministru kabineta 2018. gada 15. februāra rīkojums Nr. 61) Konceptuāls ziņojums par imigrācijas politiku Satura rādītājsKopsavilkumsSituācijas izklāsts1. Ģimenes apvienošana2. Darba migrācija3. Ārvalstu investoru uzņemšana4. Komercreģistrā reģistrēto amatpersonu uzņemšana5. Ārvalstu studentu uzņemšana6. Pastāvīgās uzturēšanās tiesības7. Administratīvās procedūras8. Integrācijas pasākumi.9. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetuKopsavilkumsKonceptuālā ziņojuma projektā apskatītas visas nozīmīgās ārzemnieku ieceļošanas jomas legālās migrācijas kontekstā (ģimenes apvienošana, darba migrācija, komercdarbība, studijas), kā arī analizētas ārzemnieku uzņemšanas administratīvās procedūras, un par katru jomu sniegti priekšlikumi esošās situācijas uzlabošanai, ko būtu nepieciešams iekļaut jaunā likumprojektā "Imigrācijas likums", kas aizstātu šobrīd spēkā esošo, 2002.gada 31.oktobrī pieņemto Imigrācijas likumu.Ģimenes apvienošanas jomā:I risinājuma variants:1) Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu un trešo valstu pilsoņu, kuri Latvijā uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, laulātajiem, laulāto nepilngadīgajiem bērniem un vecākiem, kā arī Latvijas pilsoņu pilngadīgajiem bērniem tiesības uz uzturēšanos piešķirt uz sešiem gadiem, palielinot intervālu starp uzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņiem;2) veicot termiņuzturēšanās atļaujas reģistrāciju, nepieprasīt uzaicinātājam noformēt izsaukumu.II risinājuma variants.Esošo regulējumu nemainīt.Darba migrācijas jomā:I risinājuma variants:1) Atbrīvot no nepieciešamības reģistrēt brīvu darbavietu tos darba devējus, kas vēlas nodarbināt ārzemnieku, kurš vismaz divus gadus bijis nodarbināts Latvijas Republikā;2) Pētniekiem, kuri noslēguši zinātniskās sadarbības līgumu ar Latvijas Republikā reģistrētu zinātnisko organizāciju, piešķirt piekļuvi darba tirgum pedagoģiskā darba veikšanai;3) Ārzemniekiem, kuri vismaz divus gadus uzturējušies Latvijas Republikā sakarā ar nodarbinātību, atļaut mainīt darba devēju un neanulēt uzturēšanās atļauju līdz jauna darba devēja sameklēšanai, ja bezdarba periods neilgst vairāk nekā divus mēnešus un ārzemnieks turpina darbu, kas atbilst viņa iepriekšējai nodarbinātības jomai;4) Atcelt prasību saņemt jaunas tiesības uz nodarbinātību ārzemniekam, kuram pēc sešu mēnešu nodarbināšanas uzņēmumā mainās amats (specialitāte) uzņēmuma ietvaros;5) Anulēt uzturēšanās atļauju darba ņēmējiem, kas gada laikā ilgāk nekā vienu mēnesi nepārtraukti atrodas bezalgas atvaļinājumā;6) Nodarbinātības valsts aģentūrai izvērtēt iespēju Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā iekļaut arī to trešo valstu pilsoņu CV, kuri vēlētos darbu meklēt Latvijā.II risinājuma variants:Esošo regulējumu nemainīt.Ārvalstu investoru uzņemšanas jomā:I risinājuma variants:Imigrācijas likumā precizēt investora ģimenes locekļu turpmākās uzturēšanās iespējas Latvijas Republikā investora nāves gadījumā.II risinājuma variants:Esošo regulējumu nemainīt.Komercreģistrā reģistrēto amatpersonu uzņemšanas jomā:I risinājuma variants:1) noteikt, ka ārzemniekiem, kas līdztekus darba līgumam ir komercreģistrā reģistrētas amatpersonas, uzturēšanās atļauja jāsaņem kā komercreģistrā reģistrētām amatpersonām, un uzņēmumam jāizpilda aktīvas ekonomiskās darbības kritērijs;2) atcelt prasību par to, ka uzņēmumam jābūt reģistrētam komercreģistrā vismaz vienu gadu pirms tā valdes loceklis ir tiesīgs pieprasīt uzturēšanās atļauju;3) komercreģistrā reģistrētu valdes vai padomes locekli, prokūristu, administratoru, likvidatoru vai personālsabiedrības biedru, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai personu, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, atbrīvot no prasības noformēt izsaukumu, reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju.II risinājuma variants:Esošo regulējumu nemainīt.Ārvalstu studentu uzņemšanas jomā:I risinājuma variants:1) paredzēt nosacījumu par to, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz sešus mēnešus garāku termiņu, nekā noslēgts studiju līgums, lai students pēc studiju beigām var saņemt un legalizēt diplomu, kā arī iesniegt dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja viņš gatavojas turpināt studijas, meklēt darbu vai uzsākt nodarbinātību vai komercdarbību;2) Imigrācijas likumā iekļaut nosacījumu par to, ka uzturēšanās atļauju var anulēt, ja students nesasniedz noteiktu progresu studijās;3) paredzēt iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju sagatavošanas vai adaptācijas programmas apguves laikā;4) Atcelt prasību darba devējam reģistrēt brīvu darba vietu Nodarbinātības valsts aģentūrā, ja ārzemnieka uzaicināšanas iemesls ir nodarbinātība saskaņā ar darba līgumu un ārzemnieks Latvijas Republikas teritorijā vismaz trīs semestru garumā ir apguvis pilna laika bakalaura, maģistra vai doktorantūras studiju programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi.II risinājuma variants:Esošo regulējumu nemainīt.Pastāvīgās uzturēšanās tiesību piešķiršanas jomā:I risinājuma variants:Ārzemniekiem, kas nepārtraukti piecus gadus uzturējušies Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju vai kā Latvijas nepilsoņi pirms citas valsts pilsonības iegūšanas, pastāvīgas uzturēšanās tiesības piešķirt atbilstoši likumā "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" noteiktajiem kritērijiem.II risinājuma variants:Esošo regulējumu nemainīt.Administratīvo procedūru uzlabošanas jomā:I risinājuma variants:1) Samazināt to ārzemnieku kategoriju skaitu, kuriem nepieciešams veikt termiņuzturēšanās atļaujas ikgadējo reģistrāciju;2) Ieviest elektroniskos pakalpojumus, kas vienkāršo administratīvo procedūru;3) Pirms uzturēšanās atļaujas izsniegšanas nodrošināt biometrijas datu pārbaudi katram ārzemniekam.II risinājuma variants:Saglabāt pašlaik esošo uzturēšanās atļauju reģistrācijas procedūru un neieviest elektroniskos pakalpojumus un papildu drošības pasākumus.Integrācijas jomā:I risinājuma variants:Mainīt pašreizējo regulējumu, definējot imigrantu grupas, kurām integrācijas pasākumi (valodas un integrācijas kursi) ir obligāta prasība. Valsts nenodrošina pasākumu finansējumu, bet nodrošina piekļuvi standartizētai mācību programmai.II risinājuma variants:Mainīt pašreizējo regulējumu, definējot imigrantu grupas, kurām integrācijas pasākumi (valodas un integrācijas kursi) ir obligāta prasība. Valsts nodrošina pasākumu finansējumu un piekļuvi standartizētai mācību programmai, nosakot daļēju imigranta līdzmaksājumu vai citu atbildību.Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu:I risinājuma variants visās legālās migrācijas jomās:Izdevumi Iekšlietu ministrijai no valsts budžeta 53 520 euro – ieviešot papildu drošības pasākumus personu identificēšanai.II risinājuma variants visās legālās migrācijas jomās:Izdevumi Kultūras ministrijai 492 800 euro, nodrošinot daļu no integrācijas kursu finansējuma.Situācijas izklāstsValdības rīcības plāna Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 157.1.punktā Iekšlietu ministrijai tika dots uzdevums izstrādāt Imigrācijas politikas koncepciju1.Konceptuālā ziņojuma mērķis ir izveidot līdzsvarotu un Latvijas interesēm atbilstošu ārzemnieku ieceļošanas sistēmu, kas vērsta uz:– Latvijas pamatiedzīvotāju interešu ievērošanu, nodrošinot viņu tiesības uz ģimenes apvienošanu ar trešo valstu pilsoņiem;– ekonomiskās migrācijas nodrošināšanu atbilstoši valsts tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām;– labvēlīgu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumu radīšanu ārvalstu investoriem, kuri veic investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, tādējādi veicinot tās attīstību;– administratīvo procedūru vienkāršošanu, tajā skaitā, elektronisko pakalpojumu ieviešanu, vienlaikus saglabājot efektīvas kontroles iespējas nolūkā novērst pārkāpumus;– valsts drošības un sabiedriskās kārtības interešu nodrošināšanu.Šobrīd ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā regulē 2002.gada 31.oktobrī pieņemtais Imigrācijas likums (spēkā no 2003.gada 1.maija), uz šī likuma pamata pieņemtie Ministru kabineta noteikumi un virkne Eiropas Savienības tieši piemērojamo normatīvo aktu. Kopš Imigrācijas likuma stāšanās spēkā tajā ik gadu vienu vai vairākas reizes veikti dažāda apjoma grozījumi. Būtiskākās izmaiņas saistītas ar nepieciešamību pārņemt Eiropas Savienības direktīvas legālās un nelegālās migrācijas jomā, turklāt Imigrācijas likumu nācies pieskaņot arī Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, novēršot nacionālo un Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību normu dublēšanos. Eiropas Savienības apjomīgo normatīvo aktu pakāpeniskā ieviešana, kā arī dažāda rakstura nacionālās iniciatīvas nav labvēlīgi ietekmējušas Imigrācijas likuma struktūru un uztveramību.Jāatzīmē, ka pašlaik spēkā esošajos normatīvajos aktos nav pietiekami korekti regulēta Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņu (turpmāk – Savienības pilsoņi) un viņu ģimenes locekļu ieceļošana un uzturēšanās Latvijā, jo to, atšķirībā no trešo valstu pilsoņu ieceļošanas, nosaka Imigrācijas likumam pakārtots normatīvais akts – Ministru kabineta noteikumi.2Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka ir nepieciešams izstrādāt jaunu Imigrācijas likumu, kurā tiktu aptverti visu personu, ieskaitot Savienības pilsoņus un viņu ģimenes locekļus, ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, veicot ne tikai redakcionālus un strukturālus precizējumus, bet paredzot regulējumu, kas atbilstu Latvijas ekonomisko izaugsmi veicinošai imigrācijas politikai, un pilnveidotu Imigrācijas likuma atbilstību Latvijai saistošajām starptautiskajām un, tajā skaitā, Eiropas Savienības tiesību normām, kā arī paredzot pasākumus, kas ļautu nodrošināt valsts drošības un sabiedriskās kārtības intereses.Ieviešot koncepcijā piedāvātos risinājumus, nav prognozējams, ka būtiski palielināsies ieceļojošo ārzemnieku skaits Latvijā, tādējādi apdraudot sociālās palīdzības vai veselības aprūpes sistēmu vai ierobežojot darba nodrošināšanas Latvijas iedzīvotājiem iespēju, jo galvenie faktori, kas ir pamatā ārzemnieku izvēlei par labu ieceļošanai vai investīciju veikšanai kādā valstī, ir šīs valsts ekonomiskā situācija, politiskais klimats, pieprasījums pēc darbaspēka vai darbaspēka piedāvājums (investīciju veikšanas gadījumā), nevis ieceļošanas un uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtība. Optimizējot ar imigrāciju saistīto jautājumu risināšanu, tiek paaugstināta darba devēju spēja elastīgi reaģēt uz darbaspēka trūkuma problēmām, uzlabota investīciju veikšanas iespēja, kā arī samazināts administratīvais slogs gan uzturēšanās atļauju pieprasītājiem, gan valsts pārvaldes iestādēm.Konceptuālajā ziņojumā aplūkoti galvenie legālās imigrācijas virzieni – ģimenes apvienošana, darba migrācija, ārvalstu investoru ieceļošana un uzturēšanās, ārvalstu studentu un brīvprātīgā darba veicēju uzņemšana, nepieskaroties problemātikai, kas saistīta ar nelegālo migrāciju.Konceptuālo ziņojumu izstrādājusi ar Iekšlietu ministrijas 2012.gada 27.aprīļa rīkojumu Nr.1-12/805 izveidota darba grupa, kurā iesaistīti Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.1. Ģimenes apvienošanaProblēmas izklāstsTiesības uz ģimenes dzīvi ir vienas no pamattiesībām, kas nostiprinātas vairākos Latvijai saistošos starptautiskajos tiesību aktos, piemēram, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 9.pantā3, 24.pantā4, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā5.Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, pastāv dažāds regulējums ģimenes apvienošanai, kas atkarīgs no to personu, kuras vēlas apvienot ģimeni, pilsonības. Izšķir trīs dažādus regulējumus:1) Latvijas pilsonis un trešās valsts pilsonis – ģimenes apvienošanas kārtību nosaka Imigrācijas likums, izņemot gadījumu, ja Latvijas pilsonis ir izmantojis tiesības uz brīvu personu kustību, un tādējādi uz ģimenes apvienošanu attiecas Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumi Nr.675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā", kas izdoti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – direktīva 2004/38);2) Savienības pilsoņi vai Savienības pilsonis un trešās valsts pilsonis – ģimenes apvienošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumi Nr.675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā";3) Trešo valstu pilsoņi – ģimenes apvienošanas kārtību nosaka Imigrācijas likums, kurā pārņemta Padomes 2003.gada 22.septembra direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (turpmāk – direktīva 2003/86).Lai gan ģimenes apvienošanas kārtību lielā mērā nosaka Eiropas Savienības normatīvie dokumenti, tajos, it īpaši direktīvā 2003/86, iekļauts daudz izvēles nosacījumu, kuru ieviešana ir katras valsts kompetencē.Izstrādājot Imigrācijas likumu, jāpievērš uzmanība uzturēšanās atļauju piešķiršanas administratīvajai procedūrai, kas šobrīd ir pārāk sarežģīta. Piemēram, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar laulībām vai, ja atļauju pieprasa Latvijas pilsoņu vai nepilsoņu vecāki vai Latvijas pilsoņu pilngadīgie bērni, tā tiek izsniegta sākotnēji uz vienu gadu, pēc tam – uz četriem gadiem, bet pēc tam persona ir tiesīga pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Termiņuzturēšanās atļauja, kas izsniegta uz termiņu, kas ilgāks par vienu gadu, jāreģistrē vienreiz gadā, uzaicinātājam apstiprinot jaunu izsaukumu un personām pierādot, ka termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas brīdī esošie apstākļi joprojām pastāv. Par katru no veiktajām procedūrām tiek iekasēta valsts nodeva. Izvērtējot šo administratīvo procedūru lietderīgumu, var secināt, ka ikgadēja reģistrācija ģimenes apvienošanas gadījumos uzskatāma par lieku administratīvu procedūru, it īpaši gadījumos, kad uzturēšanās atļauju saņem pensijas vecumu sasniegušie vecāki pie pilngadīgiem bērniem vai pilngadīgi bērni – pie vecākiem, Latvijas pilsoņiem, jo vairumā gadījumu uzturēšanās atļaujas reģistrācijas laikā netiek saņemta nekāda būtiska papildu informācija, kas varētu būt par pamatu uzturēšanās atļaujas anulēšanai.Risinājuma varianti:I variants:1) Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu un trešo valstu pilsoņu, kuri Latvijā uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, laulātajiem, laulāto nepilngadīgajiem bērniem un vecākiem, kā arī Latvijas pilsoņu pilngadīgajiem bērniem tiesības uz uzturēšanos piešķirt uz sešiem gadiem, palielinot intervālu starp uzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņiem;2) veicot termiņuzturēšanās atļaujas reģistrāciju, nepieprasīt uzaicinātājam noformēt izsaukumu.Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;Ieguvumi no piedāvātā regulējumaVienkāršota administratīvā procedūra un samazinātas administratīvās izmaksas.Piedāvātā risinājuma vājās pusesSamazināti ieņēmumi valsts budžetā, piešķirot uzturēšanās atļaujas uz ilgāku termiņu un atceļot prasību katru gadu apstiprināt izsaukumu termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanaiIetekme uz valsts un pašvaldību budžetuSamazināti ieņēmumi valsts budžetā par aptuveni 70 149 euro, tomēr šo samazinājumu kompensēs ārzemnieku, kas pieprasa uzturēšanās atļaujas Latvijā, skaita palielinājums, līdz ar to šis pasākums neietekmēs plānotās valsts nodevas apjomu.II variants:Esošo regulējumu nemainīt.Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu:Ieguvumi no piedāvātā regulējumaNesamazinās iekasētie valsts nodevu ieņēmumi par uzturēšanās atļauju reģistrāciju.Piedāvātā risinājuma vājās pusesAdministratīvā procedūra ir pārāk birokratizēta, apgrūtinot gan valsts pārvaldes iestāžu darbību, gan uzliekot nevajadzīgus pienākumus Latvijas iedzīvotājiem – trešo valstu pilsoņu uzaicinātājiem un pašiem ieceļotājiem.Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetuNav2. Darba migrācijaProblēmas izklāstsViesstrādnieku uzņemšanas nosacījumi ir viena no imigrācijas politikas sastāvdaļām, par kuru risinās visaktīvākās diskusijas. No vienas puses, neviens nenoliedz nepieciešamību uzņemt trešo valstu pilsoņus nodarbinātības nolūkā, ja tas nepieciešams tautsaimniecības sekmīgai attīstībai, no otras puses – tiek uzsvērts iespējamais apdraudējums produktivitātes attīstībai, nacionālajai identitātei, valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai, kā arī ir iespējami papildus izdevumi sociālās aizsardzības un veselības aprūpes sistēmām, jo vairāki Eiropas Savienības normatīvie dokumenti paredz nodrošināt vienlīdzīgas tiesības trešo valstu strādājošajiem, tajā skaitā, veselības aprūpes jomā.Latvija ir valsts, kuras migrācijas saldo laika posmā kopš neatkarības atjaunošanas 1991.gadā ir bijis negatīvs, t.i., izceļotāju skaits no valsts vienmēr pārsniedzis ieceļotāju skaitu. Īpaši šī tendence ir pastiprinājusies pēc 2004.gada 1.maija, Latvijai kļūstot par vienu no Eiropas Savienības dalībvalstīm un dodot tās iedzīvotājiem iespēju izmantot brīvas personu pārvietošanās principa sniegtās priekšrocības – praktiski bez šķēršļiem doties uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nodarbinātības vai studiju nolūkā.Latvijas iedzīvotāju aktīvo emigrācijas procesu nelīdzsvaro tikpat intensīvas imigrācijas plūsmas. No 1992.gada, kopš Latvija sāka patstāvīgi regulēt savu imigrācijas politiku, ieceļojušo ārzemnieku skaits Latvijā ir bijis salīdzinoši zems, augstāku līmeni sasniedzot 2006.–2007.gadā, kad valstī tika konstatēta vietējā darbaspēka nepietiekamība un bija nepieciešama tā piesaiste no ārvalstīm, savukārt ekonomiskās lejupslīdes laikā pēc strauja pirmreizēji izsniegto uzturēšanās atļauju skaita samazināšanās no 2011.gada vērojams izsniegto atļauju skaita pieaugums, Latvijā ieceļojot trešo valstu pilsoņiem saistībā ar veiktajām investīcijām Latvijas tautsaimniecībā (skat. 1.attēlu).1.attēlsAnalizējot Latvijas situāciju imigrācijas jomā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, var konstatēt, ka imigrācijas plūsmu absolūtā apjoma ziņā Latvija atrodas vienā no pēdējām vietām, savukārt valstī dzīvojošo ārzemnieku un ārvalstīs dzimušo īpatsvara ziņā ieņem trešo vietu Eiropas Savienībā pēc Luksemburgas un Kipras, šim rādītājam 2012.gada 1.janvārī sasniedzot 17%6 no kopējā valstī dzīvojošo skaita. Šāds rādītājs sasniegts, jo ārzemnieku (trešo valstu pilsoņu) kategorijā ietilpst arī Latvijas nepilsoņi – personas, kurām nav Latvijas pilsonības.Raksturojot situāciju cilvēkresursu jomā, jāpiemin arī negatīvās demogrāfijas tendences. No 1990.gada strauji mainījās Latvijas iedzīvotāju sociālais stāvoklis, un līdzīgi kā citās postsociālisma valstīs strauji samazinājās dzimstība. Īsā laikā dzimušo bērnu skaits samazinājās uz pusi – no pāri par 40 tūkstošiem jaundzimušo 1986.–1988.gadā līdz aptuveni 19 tūkstošiem 1996.–1999.gadā. Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, dzimušo skaits saruka līdz desmit bērniem 1993.gadā un pat zem astoņiem bērniem 1997.–1998.gadā. Latvijas vecumpiramīdas īpatnības – zemā dzimstība un augsts vecāku cilvēku īpatsvars nosaka, ka jau tuvākajos piecos gados mainīsies Latvijas darba tirgus jaunpienācēju skaits. Ar katru gadu samazināsies to jauno cilvēku skaits, kuri varēs papildināt Latvijas darba tirgu, bet pakāpeniski palielināsies to cilvēku skaits, kuri būs sasnieguši pensijas vecumu. Jāņem vērā, ka no jauniešiem liela daļa, iespējams, turpinās mācības vai emigrēs, līdz ar to viņu reālais skaits būs ievērojami mazāks.7Analizējot darbaspēka migrāciju, papildus nepieciešams ņemt vērā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita un darba produktivitātes izmaiņas, kā arī aktīvās novecošanās procesus, piemēram, darba dzīves ilguma pieaugumu.Ārvalstu investoru padome Latvijā 2015.gada 25.septembrī, 19.augsta līmeņa tikšanās ar Latvijas valdību laikā, iepazīstināja ar "Viedokļa ziņojumu par ilgtspējīgu ekonomikas attīstību", kurā norādīts, ka darbaspēka piedāvājuma sarukums Latvijā (prasmju zuduma, novecošanās, zemās dzimstības un emigrācijas dēļ) apvienojumā ar administratīvi teritoriālo vienību sadrumstalotību un finansiālajām grūtībām radīs draudus valsts spējai piesaistīt investīcijas un radīt ilgtspējīgas un labi apmaksātas darbavietas. Ziņojumā norādīts, ka lielākā daļa Ārvalstu investoru padomes Latvijā biedru tuvāko 3–5 gadu laikā prognozē nepieciešamā darbaspēka nepietiekamību, līdz ar to Ārvalstu investoru padome Latvijā aicina izstrādāt pārdomātu imigrācijas politiku, lai piesaistītu investīcijas, kas paredz lielu nodarbināto skaitu. Pārdomāta imigrācijas politika ietvertu juridisko un administratīvo ierobežojumu atvieglošanu, tādējādi ļaujot piesaistīt kvalificētu darbaspēku no valstīm ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas.8Arī konsultāciju kompānijas "Ernst and Young" (E&Y) 2015.gada pētījumā par Eiropas Savienības valstu pievilcīgumu ārvalstu investoriem norādīts, ka ierobežotais darbaspēka piedāvājums Baltijas valstīm rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm lielu investīciju projektu piesaistīšanā.9Jāsecina, ka Latvijas ekonomikas turpmākās izaugsmes nodrošināšanai un Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai viens no līdzekļiem būs darbaspēka imigrācijas optimāla regulēšana.Ekonomikas ministrija jau vairākus gadus veic apjomīgu pētījumu, sagatavojot "Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm"10. Ziņojumā ir analizēti dažādi iespējamie Latvijas tautsaimniecības attīstības modeļi laikposmā līdz 2030.gadam, secinot, ka "līdz 2030.gadam migrācijai būs izšķiroša loma lejupslīdošās demogrāfijas negatīvo seku mazināšanai. Turklāt, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmes mērķu sasniegšanu, liela nozīme būs valsts migrācijas politikai, kur galvenajiem uzsvariem jābūt uz Latvijas valsts piederīgo reemigrācijas veicināšanu un selektīvu imigrācijas mehānismu izveidi, kas ilgtermiņā nodrošinātu ātru un efektīvu darba tirgus nepilnību novēršanu. Bez izsvērtas migrācijas politikas darbaspēka nepietiekamība nākotnē var kļūt par vienu no galvenajiem izaugsmes šķēršļiem."Ekonomikas ministrija norāda, ka "lai gan pieauguma tempi ir sagaidāmi salīdzinoši strauji, tomēr pieprasījums pēc darbaspēka vidējā termiņā augs mēreni, jo izaugsmei galvenokārt jābalstās uz produktivitātes pieaugumu. Īpaši tas ir attiecināms uz tirgojamajām nozarēm un galvenokārt apstrādes rūpniecību, kas darbojas atvērtos preču un pakalpojumu tirgos, kur izšķiroša nozīme ir konkurētspējai." Analizējot darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, ziņojumā sniegta informācija par tām tautsaimniecības nozarēm, kurās līdz 2030.gadam būs vērojamas lielākās nodarbināto skaita pieprasījuma izmaiņas.1.tabulaDarbaspēka pieprasījuma izmaiņas pa nozarēmtūkstošos 2015201620222030Starpība(2022.–2015.)Starpība(2030.–2015.)Lauksaimniecība71727067-1-4Apstrādes rūpniecība1161181281521236Pārējā rūpniecība2424262623Būvniecība7272787866Tirdzniecība1591621701691010Transports8586909459Komercpakalpojumi1701731861971627Sabiedriskie pakalpojumi1991991991961-2Kopā8969059479815185Avots: EM 2016.gada Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēmEkonomikas ministrija secinājusi, ka kopumā 2022.gadā tautsaimniecībā pieprasījums pēc darbaspēka par 5,7% pārsniegs 2015.gada līmeni. Lai arī atbilstošais darbaspēka pārpalikums varētu būt pietiekams, lai nodrošinātu normālu darba tirgus un tautsaimniecības funkcionēšanu kopumā, tomēr atsevišķos darba tirgus segmentos (reģionos, atsevišķās profesijās) disproporcijas varētu būt pietiekami nozīmīgas, lai kavētu noteiktu tautsaimniecības sektoru izaugsmi.Ziņojumā norādīts, ka ņemot vērā tautsaimniecības pārstrukturizāciju vidējā un ilgtermiņā, sagaidāmas izmaiņas arī darbaspēka pieprasījumā pa profesiju grupām. Aizvien straujāk pieaugs pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas speciālistiem. To pamatā noteiks pieprasījuma pieaugums pēc darbaspēka apstrādes rūpniecībā un pakalpojumos, it īpaši komercpakalpojumos. Sagaidāms, ka profesiju griezumā vidējā termiņā pieprasījums palielināsies pēc zinātnes un inženierzinātņu speciālistiem, kā arī IKT jomas speciālistiem.Vidējā termiņā augs arī pieprasījums pēc vidējās kvalifikācijas profesiju speciālistiem, galvenokārt apstrādes rūpniecībā. Kā būtiskākās profesijas, pēc kurām pieaugs pieprasījums, ir jāmin elektrisko un elektronisko iekārtu strādnieki, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu strādnieki, kā arī pārtikas produktu pārstrādes un kokapstrādes strādnieki. Tajā pašā laikā mazināsies pieprasījums pēc lauksaimniecības darbiniekiem. Ņemot vērā demogrāfijas tendences, atbilstošās kvalifikācijas darbaspēka piedāvājums nākotnē varētu būtiski sarukt, līdz ar to profesionālās vidējās izglītības loma vidējā termiņā aizvien pieaugs.Ziņojumā norādīts, ka vidējā termiņā darbaspēka piedāvājums pārsniegs pieprasījumu gan augstākās kvalifikācijas, gan zemākās kvalifikācijas profesiju grupās. Savukārt vairākās vidējās kvalifikācijas profesiju pamatgrupās būs vērojams iztrūkums, piemēram, iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru, kvalificētu strādnieku un amatnieku profesiju, kā arī kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupās. Pašlaik aptuveni puse šajās profesijās strādājošie ir ar pamatizglītību vai vidējo vispārējo izglītību. Vienlaikus darbaspēka piedāvājums pieaugs augstākās kvalifikācijas profesiju grupās, ko nosaka lielais studējošo skaits iepriekšējos gados. Vidējās un zemākās kvalifikācijas profesiju pamatgrupās darbinieku piedāvājums samazināsies. Darbaspēka pieprasījums līdz 2022.gadam palielināsies gandrīz visās profesiju pamatgrupās, izņemot kvalificētus lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekus, kalpotāju profesijas (vidējās kvalifikācijas administratīvais atbalsta dienests un klientu apkalpošanas speciālisti) un vienkāršās profesijas.Turpmāk redzamajā tabulā Ekonomikas ministrija apkopojusi datus par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu atkarībā no strādājošo izglītības līmeņa. Vidējā termiņā (līdz 2022.gadam) kopumā augstākās kvalifikācijas darbaspēka pieprasījums un piedāvājums pakāpeniski tuvosies līdzsvaram. Vienlaikus darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība nebūs vienlīdz vienāda visos izglītības apakšsegmentos – daudz izteiktāka nepietiekamība būs vērojama pēc darbaspēka ar profesionālās ievirzes izglītību (gan vidējā, gan augstākajā izglītībā). Vidējās profesionālās kvalifikācijas darbaspēkam vidējā termiņā būs iztrūkums, disproporcijai starp pieprasījumu un piedāvājumu būtiski palielinoties arī ilgtermiņā, ko noteiks piedāvājuma samazināšanās. Vienlaikus bez efektīvas un uz darba tirgu orientētas tālākizglītības, augstākais darbaspēka pārpalikums gan vidējā, gan ilgtermiņā saglabāsies starp iedzīvotājiem ar pamatizglītību un vidējo vispārējo izglītību.2.tabulaDarbaspēka pieprasījums un piedāvājums sadalījumā pa izglītības līmeņiem(tūkst.) FaktsPrognoze      Izglītības pakāpes20142015201620222030Pieprasījums kopātai skaitā:884,7896,1904,9946,9981,1Augstākā izglītība301,0314,8322,4361,6403,1Vidējā profesionālā izglītība292,9300,7302,3311,1318,9Vidējā vispārējā izglītība219,5208,8209,0205,5190,1Pamatizglītība71,271,871,368,668,9      Piedāvājums kopātai skaitā:992,3994,3991,91007,41038,6Augstākā izglītība319,0331,2333,4358,7419,4Vidējā profesionālā izglītība329,0333,8324,6285,8255,0Vidējā vispārējā izglītība250,2237,7235,6231,3233,4Pamatizglītība94,091,698,4131,6130,8Avots: EM 2016. gada Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēmLai efektīvāk reaģētu uz darba tirgus pieprasījumu un lai noteiktu bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību prioritāros virzienus, kuros piedāvāt apmācību programmas, Labklājības ministrija veic darba tirgus situācijas analīzi, noskaidrojot darbaspēka un prasmju pieprasījuma izmaiņas īstermiņā, kā arī esošā darbaspēka piedāvājuma analīzi. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darba devēju aptaujas11, kas ir viena no prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt NVA ar ievaddatiem prognožu sagatavošanai ekonometriskajā modelī, lai koriģētu prognozes, ņemot vērā darba devēju plānus par darbinieku pieņemšanu/atlaišanu un izzināt darba tirgus vajadzības, rezultāti liecina, ka 2017.gada laikā jaunas darba vietas varētu piedāvāt 11% no visiem Latvijas darba devējiem.Kopumā Latvijā 2017.gada laikā tiek plānots izveidot 8187 jaunas darba vietas. Plāni veidot jaunas darba vietas ir cieši saistīti ar uzņēmuma/ iestādes pakalpojumu vai preču pieprasījuma palielināšanos gan 2016.gadā, gan pozitīvām prognozēm par 2017.gadu. Sagaidāms, ka jaunas darba vietas vairāk piedāvās lielie (nodarbināto skaits 250 un vairāk darbinieku) nekā mazie vai vidējie uzņēmumi/ iestādes. Salīdzinoši vairāk ir nozares "J" (Informācijas un komunikācijas pakalpojumi) nekā citu nozaru uzņēmumi/ iestādes, kas plāno veidot jaunas darba vietas. Jaunu darbavietu prognozes sadalījumā pa profesiju apakšgrupām 2 zīmju līmenī atspoguļotas 3.tabulā.3.tabulaPlānoto jaunizveidojamo darbavietu sadalījums pa profesiju apakšgrupām 2017.gadā (2 zīmes) Top 10Profesijas grupa, (2 zīmes)Skaits, NSadalījums, %Kopā (bāze):8187100,0%71 Būvnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki (izņemot elektriķus)120414,793 Raktuvju, būvniecības, ražošanas un transporta strādnieki7819,551 Individuālo pakalpojumu jomas darbinieki6908,433 Komercdarbības un pārvaldes (administrācijas) speciālisti6497,972 Metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu strādnieki6267,775 Pārtikas produktu pārstrādes un kokapstrādes strādnieki, apģērbu izgatavošanas un citi amatnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki5406,652 Tirdzniecības darbinieki4565,624 Komercdarbības un pārvaldes (administrācijas) vecākie speciālisti3994,983 Pašgājēju mašīnu un iekārtu vadītāji un celšanas iekārtu un mašīnu operatori3454,2Datu avots: NVALai nodrošinātu pietiekamu darbaspēka piedāvājumu Informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm12 nosauktajās nozarēs un profesijās un atbilstoši nodarbināto izglītības līmenim, nav nepieciešamas kardinālas izmaiņas viesstrādnieku uzņemšanas jomā, tomēr viesstrādnieku uzņemšanas kārtību ir iespējams uzlabot, saīsinot un vienkāršojot atsevišķas administratīvās procedūras.Būtu apsverams priekšlikums no nepieciešamības reģistrēt brīvu darbavietu atbrīvot tos darba devējus, kuri vēlas nodarbināt ārzemniekus, kuri Latvijā vismaz divus gadus uzturējušies nodarbinātības nolūkā.Lai veicinātu ārvalstu pētnieku ieceļošanu Latvijā, būtu jāapsver iespēja pētniekiem, kuri noslēguši līgumu par zinātnisko sadarbību ar Latvijas Republikā reģistrētām zinātniskajām organizācijām, piešķirt piekļuvi darba tirgum, jo nereti pētnieks zinātnisko darbību vēlas savietot ar lekciju lasīšanu izglītības iestādēs.Darba devēji, tajā skaitā Ārvalstu investoru padome Latvijā, pauduši neapmierinātību arī ar to, ka nodarbinātības nosacījumu maiņas gadījumā viena uzņēmuma ietvaros nodarbinātajam ārzemniekam jāsaņem jaunas tiesības uz nodarbinātību (piemēram, ja grāmatveža amatā nodarbināts ārzemnieks kļūst par finanšu direktoru), līdz ar to būtu lietderīgi apsvērt iespēju šādu prasību neizvirzīt.Pašreizējā regulējumā konstatētas problēmas, kas saistītas ar ārvalstu darba ņēmēju atrašanos bezalgas atvaļinājumā. Nereti darba devējs veic nepieciešamās procedūras, lai uzaicinātu ārvalsts darba ņēmēju, bet nevar viņu nodrošināt ar darbu un darba ņēmējam piešķir bezalgas atvaļinājumu. It īpaši bieži šādas situācijas novērojamas gadījumos, kad darba veikšanai tiek uzaicināti autovadītāji starptautisko kravas pārvadājumu nodrošināšanai, jo praktiski visiem reizi vai vairākkārt gada laikā tiek piešķirts bezalgas atvaļinājums. Atsevišķos gadījumos no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek saņemta informācija, ka attiecīgais trešās valsts pilsonis uzsācis nelikumīgu nodarbinātību citā dalībvalstī. Lai izvairītos no šādām situācijām, lietderīgi būtu noteikt, ka tad, ja bezalgas atvaļinājums tiek piešķirts uz laiku, kas ilgāks par vienu mēnesi, uzturēšanās atļauja un tiesības uz nodarbinātību tiek anulētas.Lai risinātu darbaspēka nepietiekamības jautājumu, OECD Latvijai sniegusi rekomendāciju, kas aicina prognozēto prasmju trūkumu mazināt arī ar trešo valstu pilsoņu piesaisti (Labour migrants should be actively targeted to help address projected skills shortages, including through outreach activities to non-EU nationals by the State Employment Agency). Minētā rekomendācija saņemta Latvijas pirmsiestāšanās procesa ietvaros, OECD ekspertiem vērtējot Latvijas nodarbinātības, darba lietu, un sociālās politikas atbilstību OECD standartiem. Rekomendācijas apstiprinātas OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu komitejas 127.sesijā 2015.gada 6.decembrī. Ziņojums "OECD Reviews of Labour Market and Social Policies: Latvia 2016" publiski pieejams interneta vietnē http://www.oecd-ilibrary.org/social-issues-migration-health/oecd-reviews-of-labour-market-and-social-policies-latvia-2016_9789264250505-en.Risinājuma varianti:I variants:1) atbrīvot no nepieciešamības reģistrēt brīvu darbavietu tos darba devējus, kas vēlas nodarbināt ārzemnieku, kurš vismaz divus gadus bijis nodarbināts Latvijas Republikā;2) pētniekiem, kuri noslēguši zinātniskās sadarbības līgumu ar Latvijas Republikā reģistrētu zinātnisko organizāciju, piešķirt piekļuvi darba tirgum pedagoģiskā darba veikšanai;3) ārzemniekiem, kuri vismaz vienu gadu uzturējušies Latvijas Republikā sakarā ar nodarbinātību, atļaut mainīt darba devēju un neanulēt uzturēšanās atļauju līdz jauna darba devēja sameklēšanai, ja bezdarba periods neilgst vairāk nekā divus mēnešus un ārzemnieks turpina darbu, kas atbilst viņa iepriekšējai nodarbinātības jomai;4) atcelt prasību saņemt jaunas tiesības uz nodarbinātību ārzemniekam, kuram pēc sešu mēnešu nodarbināšanas uzņēmumā mainās amats (specialitāte) uzņēmuma ietvaros;5) anulēt uzturēšanās atļauju darba ņēmējiem, kas gada laikā ilgāk nekā vienu mēnesi nepārtraukti atrodas bezalgas atvaļinājumā;6) Nodarbinātības valsts aģentūrai izvērtēt iespēju Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā iekļaut arī to trešo valstu pilsoņu CV, kuri vēlētos darbu meklēt Latvijā.Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;Ieguvumi no piedāvātā regulējumaVienkāršota administratīvā procedūra viesstrādnieku uzņemšanai, tādējādi uzlabojot darba devēju iespējas operatīvi reaģēt uz darba tirgus vajadzībām un veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.Piedāvātā risinājuma vājās pusesIespējama vietējā darbaspēka nodarbinātības samazināšanās.Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetuNavII variants:Esošo regulējumu nemainīt.Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;Ieguvumi no piedāvātā regulējumaSamazināts risks vietējā darbaspēka izstumšanai no darba tirgus.Piedāvātā risinājuma vājās pusesDarba devēju iespējas operatīvi reaģēt uz darba tirgus vajadzībām ir apgrūtinātas, apdraudēta tautsaimniecības izaugsme.Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetuNav3. Ārvalstu investoru uzņemšanaProblēmas izklāstsĀrvalstu investoru ieceļošanu un uzturēšanos regulējošie normatīvie akti ir Latvijā visaktīvāk apspriestais temats migrācijas jomā. Spēkā esošais Imigrācijas likums nosaka vairākus investīciju veidus, kuru veikšana nodrošina trešās valsts pilsonim iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā uz laiku līdz pieciem gadiem:– ja viņš ir veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot, vai ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, dibinot jaunu kapitālsabiedrību, un, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, ir samaksājis valsts budžetā 10 000 euro, kā arī veiktais ieguldījums ir vismaz:a) 50 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus euro. Saistībā ar ieguldījumu vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā termiņuzturēšanās atļauju izsniedz ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, ja katrs no viņiem ir veicis šajā punktā noteikto ieguldījumu un samaksājis valsts budžetā 10 000 euro,b) 100 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus euro,c) 100 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kura kopā ar vienu vai vairākiem meitas uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijas Republikā, nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un to kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus euro;– ja viņš Rīgā vai Jūrmalā, vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novadā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme), kura vērtība ir vismaz 250 000 euro, vai ārpus minētajām administratīvajām teritorijām – ne vairāk kā divi nekustamie īpašumi (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme) un katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 euro, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:a) viņam nav nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu,b) kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā,c) nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrētas juridiskās personas, kura ir nodokļu maksātāja Latvijas Republikā Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē, vai no fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju,d) nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 80 000 euro. Ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus ārpus Rīgas vai Jūrmalas, vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novada, katra nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 40 000 euro. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkst būt mazāka par 250 000 euro vai, ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus, – katra nekustamā īpašuma tirgus vērtība nedrīkst būt mazāka par 125 000 euro,e) viņš, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, samaksā valsts budžetā piecus procentus no nekustamā īpašuma vērtības,f) nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai meža zeme;– ja viņam ir pakārtotās saistības ar Latvijas Republikas kredītiestādi ne mazāk kā 280 000 euro apmērā un ar šo kredītiestādi slēgtā darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, viņš samaksā valsts budžetā 25 000 euro;– ja viņš saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts vērtspapīru izlaišanu, iegādājas īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus par nominālvērtību 250 000 euro un samaksā valsts budžetā 38 000 euro.Kopš šo nosacījumu ieviešanas Imigrācijas likumā debates par regulējuma atbilstību valsts interesēm ir risinājušās vairākkārt; regulējuma atbalstītāji uzsver investīciju programmas pozitīvo ietekmi uz valsts budžetu, valsts atpazīstamības veicināšanu un ekonomikas augšupeju, savukārt pretējā viedokļa paudēji izsaka bažas par nekustamā īpašuma cenu nepamatotu paaugstināšanos, draudiem valsts drošībai un negatīvo ietekmi uz nacionālo sastāvu, neproporcionāli palielinoties Krievijas Federācijas pilsoņu skaitam (Krievijas Federācijas pilsoņi pieprasa aptuveni 70% no visām termiņuzturēšanās atļaujām saskaņā ar šo regulējumu).Ievērojot to, ka Saeimā ik gadu norisinās debates par regulējumu, kas attiecas uz trešo valstu investoru uzņemšanu, konceptuālajā ziņojumā netiks piedāvāti jauni risinājumi šīs programmas uzņemšanas nosacījumu pilnveidošanai. Jautājums, ko būtu nepieciešams risināt Imigrācijas likumā, saistīts ar investora ģimenes locekļu turpmāko uzturēšanos Latvijas Republikā investora nāves gadījumā. Šādos gadījumos, ja ģimenes locekļi jau kādu laika posmu pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, ir nodarbināti un/vai apmeklē izglītības iestādes, viņiem būtu lietderīgi saglabāt tiesības turpināt uzturēties Latvijas Republikā.Risinājuma varianti:Pašreizējo regulējumu būtiski nemainīt, juridiskās skaidrības nodrošināšanai Imigrācijas likumā precizēt investora ģimenes locekļu turpmākās uzturēšanās iespējas Latvijas Republikā investora nāves gadījumā.Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;Ieguvumi no piedāvātā regulējumaPastāvīga investoru programmas nosacījumu maiņa izraisījusi investoru skaita būtisku samazinājumu, līdz ar to stabilitātes saglabāšana regulējumā varētu palīdzēt atjaunot ārvalstnieku interesi par investīcijām tautsaimniecībā. Paredzot kritērijus, kādiem izpildoties, investora ģimenes locekļi saglabā tiesības uzturēties Latvijas Republikā, tiek panākta lielāka tiesiskā skaidrība par programmas nosacījumiem.Piedāvātā risinājuma vājās pusesNavIetekme uz valsts un pašvaldību budžetuNav4. Komercreģistrā reģistrēto amatpersonu uzņemšanaProblēmas izklāstsPapildus iepriekšējā sadaļā norādītajam Imigrācijas likumā paredzētas iespējas termiņuzturēšanās atļauju pieprasīt arī tad, ja persona ir:– komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants;– komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, ja komercsabiedrība vai ārzemju komersanta filiāle ir ierakstīta komercreģistrā ne mazāk kā vienu gadu pirms uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas, tā veic aktīvu saimniecisku darbību un tās darbība dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai. Attiecībā uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību komercreģistrā reģistrētu amatpersonu šo nosacījumu piemēro, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls ir ne mazāks par 2800 euro;– pašnodarbināta persona.Lai šeit minētie ārzemnieki varētu uzturēties Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju, viņu komercdarbībai jāveicina Latvijas tautsaimniecības attīstība. Kritēriji, kādiem jāatbilst ārzemnieku veiktajai komercdarbībai, norādīti Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi", un tie galvenokārt ir nodokļi, kas ik gadu noteiktā apjomā jāsamaksā valsts budžetā.Šobrīd, izvērtējot uzturēšanās atļauju pieprasīšanai iesniegtos dokumentus, konstatēti gadījumi, kad trešo valstu pilsoņi, nespējot izpildīt Imigrācijas likumā noteiktos kritērijus, uzturēšanās atļauju pieprasa kā attiecīgā uzņēmuma nodarbinātie, norādot, ka pāris stundu nedēļā strādās arī uzņēmuma valdē. Šāda termiņuzturēšanās atļaujas pieprasījuma gadījumā uzņēmumam nav jāveic Imigrācijas likumā noteiktās nodokļu summas samaksa. Lai novērstu Imigrācijas likumā noteikto kritēriju apiešanu, būtu jāapsver iespēja personām, kas darbojas viena vai vairāku uzņēmumu valdē, noteikt prasību, ka vismaz vienam no šiem uzņēmumiem jāizpilda aktīvas komercdarbības kritērijs, proti, jāveic nodokļu samaksa Imigrācijas likumā noteiktajā apmērā. Līdztekus šim regulējumam lietderīgi būtu atcelt ierobežojumu valdes locekļiem saņemt uzturēšanās atļauju pirmajā gadā pēc uzņēmuma reģistrēšanas, jo šis nosacījums, pirmkārt, ierobežo komercdarbību un, otrkārt, ir viens no iemesliem, kādēļ ārzemnieki pieprasa termiņuzturēšanās atļaujas kā uzņēmuma darbinieki, nevis valdes locekļi.Lai vienkāršotu administratīvo procedūru, arī komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, būtu atbrīvojami no prasības noformēt izsaukumu, reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju.Risinājuma varianti:I variants:1) noteikt, ka ārzemniekiem, kas līdztekus darba līgumam ir komercreģistrā reģistrētas amatpersonas, uzturēšanās atļauja jāsaņem kā komercreģistrā reģistrētām amatpersonām, un uzņēmumam jāizpilda aktīvas ekonomiskās darbības kritērijs;2) atcelt prasību par to, ka uzņēmumam jābūt reģistrētam komercreģistrā vismaz vienu gadu pirms tā valdes loceklis ir tiesīgs pieprasīt uzturēšanās atļauju;3) komercreģistrā reģistrētu valdes vai padomes locekli, prokūristu, administratoru, likvidatoru vai personālsabiedrības biedru, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai personu, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, atbrīvot no prasības noformēt izsaukumu, reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju.Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;Ieguvumi no piedāvātā regulējuma1) samazināta iespēja apiet Imigrācijas likumā iekļautos nosacījumus par to, ka uzņēmumam jāveicina Latvijas tautsaimniecības attīstība;2) atceļot prasību par viena gada reģistrāciju, pirms komercreģistrā reģistrēta amatpersona ir tiesīga pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, netiek ierobežota komercdarbība;3) samazināts administratīvais slogs, atceļot izsaukuma noformēšanas prasību, reģistrējot uzturēšanās atļauju.Piedāvātā risinājuma vājās pusesNavIetekme uz valsts un pašvaldību budžetuNavII variants:Pašreizējo regulējumu nemainīt.Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;Ieguvumi no piedāvātā regulējumaSaglabāta ieceļošanas kritēriju stabilitāte, tādējādi veicinot iespēju, ka ārvalstu komersanti pieņems lēmumu par komercdarbības veikšanu Latvijā.Piedāvātā risinājuma vājās pusesSaglabājas risks, ka komercreģistrā reģistrētas amatpersonas, apejot imigrācijas nosacījumus, saņem uzturēšanās atļaujas kā darba ņēmēji, bet uzņēmuma darbības rezultātā Latvijas tautsaimniecības attīstība netiek veicināta.Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetuNav5. Ārvalstu studentu uzņemšanaProblēmas izklāstsŠobrīd Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 10.punktā paredzēta iespēja ārzemniekiem, kuri ir pilna laika studenti Latvijas Republikā akreditētās izglītības iestādēs, saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz paredzēto studiju laiku.Ārvalstu studentu skaits, kuri saņem termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, pakāpeniski palielinās. Ja 2010.gadā tika izsniegtas tikai 296 pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas, tad 2015.gadā – 1602, bet 2016.gadā – 1644 atļaujas. Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2016./2017.mācību gadā augstākās izglītības iestādēs studēja 8137 ārvalstu studenti jeb 10% no kopējā studējošo skaita, 2015./2016.mācību gadā – 6465 jeb 8%, 2014./2015.gadā – 5293 jeb 6%, 2013./2014.mācību gadā – 4475 jeb 5%, 2012./ 2013.– 3493 jeb 3.69%, 2011./2012.mācību gadā – 2717 jeb 3%, 2010./2011.mācību gadā – 1949 jeb 2%, bet 2009./2010.mācību gadā – 1715 jeb 2%13.Deklarācija par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību14 kā vienu no pasākumiem izglītībā paredz: "Augstākajā izglītībā ieguldītā finansējuma efektīvāka pārvaldība, kvalitātes uzlabošana, sistēmas orientācija uz produkta eksportspējas celšanu – "trīs pīlāru" finansēšanas modeļa īstenošana, kā arī to ārvalstu studentu īpatsvara palielināšanās līdz 10 %, kuri studē grāda vai kvalifikācijas iegūšanai."Augstskolu likuma 3.panta septītā daļa (stājas spēkā 01.09.2014.) nosaka, ka augstskolā vismaz pieci procenti, rēķinot no akadēmiskā personāla skaita, ir ārvalstu viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti un vieslektori, kas iepriekšējo piecu gadu laikā bija nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu, izņemot Latviju, augstskolām. 2016./2017.mācību gadā Latvijas augstskolās strādāja 244 ārvalstu viespasniedzēji jeb 4%15.Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam rīcības virzienā "Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība" ietverts uzdevums: "Augstākās izglītības eksporta atbalsta pasākumi (izcilu programmu apvienošana un vienoto programmu izveide citās ES valodās vismaz 10 studiju virzienos, programmu starptautiskā publicitāte un ārvalstu studentu atbalsta punktu attīstība, ārvalstu pasniedzēju piesaiste)" [189]16.Uzdevums paaugstināt Latvijas augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju un vienkāršot studējošo un akadēmiskā personāla piesaisti no ārvalstīm, t.sk. no ārpus Eiropas Savienības valstīm, iekļauts arī Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par Izglītības un zinātnes ministrijas turpmāko rīcību zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā", ko Ministru kabinets apstiprinājis 2013.gada 3.janvārī.Jautājumi, kuri skar augstākās izglītības konkurētspējas paaugstināšanu, un rīcībpolitikas īstenošanas plāns ir skarti Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam. Pamatnostādnēs paredzētie pasākumi ir izglītības nozares attīstību secīgi turpinoši, ietverot arī iepriekšējā periodā sasniegto rezultātu izvērtējumu, Latvijas izglītības attīstības tendences, sasaistot nacionālā līmenī nospraustos mērķus ar Eiropas Savienības attīstības plānotajiem mērķiem un Nacionālo reformu programmu "ES 2020" stratēģijas īstenošanai.Lai gan nevienā no iepriekš minētajiem dokumentiem attiecīgā mērķa sasniegšanai nav ieplānoti pasākumi, kas būtu veicami migrācijas jomā, izstrādājot Imigrācijas likumu, ir iespējams paredzēt regulējumu, kas studijas Latvijā padarītu pieejamākas un motivētu studentus pēc studiju beigām izvērtēt iespēju īslaicīgi vai ilgāku laika posmu palikt Latvijā un uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību.Nepieciešams paredzēt arī atbilstošas kontroles iespējas, lai neradītu iespēju studentiem izsniegto uzturēšanās atļauju izmantot citiem mērķiem, piemēram, nodarbinātībai, nesasniedzot pietiekamu progresu studijās (nosakot, piemēram, noteiktu kredītpunktu skaitu, kāds jāiegūst mācību gada laikā, vai prasību, ka studentam jābūt pārceltam nākamajā kursā, vai studiju līguma izpildi, vai arī prasības par apmierinoša akadēmiskā snieguma izpildi, vienlaikus nosakot, ka atrašanās akadēmiskajā atvaļinājumā nedod tiesības turpināt uzturēties Latvijas Republikā). Minētās kontroles nepieciešamība kļūs īpaši aktuāla pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 11.maija direktīvas 2016/801/ES par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā ieviešanas, kas jāveic līdz 2018.gada maijam. Direktīva paredz īpaši labvēlīgu mobilitātes režīmu, kas atļauj vienā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā studiju nolūkā ceļot uz citu dalībvalsti un tur studēt līdz pat vienam gadam, saglabājot tiesības uz nodarbinātību.Nereti studentam nepieciešama atsevišķu disciplīnu apguve pirms mācību programmas uzsākšanas (adaptācijas jeb sagatavošanas programma). Šādos gadījumos jāparedz iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju vismaz uz vienu vai diviem semestriem.Lai veicinātu studentu integrāciju darba tirgū pēc izglītības iestādes absolvēšanas, būtu lietderīgi apsvērt iespēju par darba tirgus testa nepiemērošanu gadījumos, kad students vēlas uzsākt nodarbinātību nozarē, kas atbilst viņa iegūtajai izglītībai. Nereti studenti jau tiek nodarbināti attiecīgajā nozarē un specialitātē, jo darba attiecībās stājušies studiju laikā un darba devējs vēlas turpināt darba attiecības. Šādos gadījumos nepieciešamība pieteikt brīvu darbavietu Nodarbinātības valsts aģentūrā ir uzskatāma par lieku administratīvu procedūru, kas tiks veikta formāli.Risinājuma varianti:I variants1) Imigrācijas likumā iekļaut nosacījumu par to, ka uzturēšanās atļauju var anulēt, ja students nesasniedz noteiktu progresu studijās, normatīvajā aktā norādot kritērijus, kādi studentam jāizpilda, lai studiju process varētu tikt vērtēts kā prasībām atbilstošs (studiju līguma izpilde vai prasības par apmierinoša akadēmiskā snieguma izpildi);2) paredzēt iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju sagatavošanas vai adaptācijas programmas apguves laikā;3) atbrīvot darba devējus no prasības reģistrēt brīvu darba vietu Nodarbinātības valsts aģentūrā, ja viņi vēlas nodarbināt ārvalstu studentu, kurš izglītību attiecīgajā specialitātē ieguvis, studējot Latvijas Republikas izglītības iestādē.Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;Ieguvumi no piedāvātā regulējuma1) samazināta iespēja ļaunprātīgi izmantot iespēju saņemt uzturēšanās atļauju studiju nolūkā;2) veikti pasākumi, lai veicinātu augstas kvalifikācijas nodarbināto piesaistīšanu Latvijas darba tirgum.Piedāvātā risinājuma vājās pusesSarežģītākas administratīvās procedūras, kontrolējošajām institūcijām veicot studiju progresa un finansējuma avotu pārbaudi.Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetuNavII variantsEsošo regulējumu nemainīt.Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;Ieguvumi no piedāvātā regulējumaSaglabāta salīdzinoši vienkārša kontroles sistēma, studentiem izsniedzot un reģistrējot termiņ …