📄 Likuma teksts
Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.325
Rīgā 2007.gada 15.maijā (prot. Nr.29 29.§)
Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās
Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 11.punktu un Ķīmisko vielu likuma 16.pantu
(MK 01.02.2011. noteikumu Nr.92 redakcijā)
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības, nodarbinātajiem saskaroties ar ķīmiskajām vielām (tai skaitā maisījumiem) darba vietās, ja risks rodas vai var rasties no darba vidē esošu vai ar darba procesu saistītu ķīmisko vielu iedarbības, kā arī īpašus ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz atsevišķām bīstamām ķīmiskajām vielām vai maisījumiem.
2
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
2. Noteikumi attiecas uz darba vietām, kur nodarbinātais tiek vai var tikt pakļauts tādu ķīmisko vielu un maisījumu iedarbībai:
2.1. kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk – regula Nr. 1272/2008), 1. pielikumā noteiktajiem kritērijiem vielu klasificēšanai kādā no fizikālās vai veselības bīstamības klasēm neatkarīgi no tā, vai šī ķīmiskā viela ir klasificēta saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008;
2.2. kas atrodas darba vidē vai tiek izmantotas darbā un savu fizikālo, ķīmisko un toksisko īpašību dēļ apdraud nodarbinātā drošību vai veselību;
2.3. kam ir noteikta aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) – tāda ķīmisko vielu un maisījumu koncentrācija darba vides gaisā, kas visā nodarbinātā dzīves laikā neizraisa saslimšanu un veselības traucējumus, kuri konstatējami ar mūsdienu izmeklēšanas metodēm, ja attiecīgās ķīmiskās vielas un maisījumi iedarbojas uz nodarbināto ne ilgāk par astoņām stundām darba dienā vai ne ilgāk par 40 stundām nedēļā (1. pielikums);
2.4. kam ir noteikti bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji (BER) - nodarbinātā organismā uzņemto ķīmisko vielu un to metabolītu koncentrācijas un ķīmisko vielu izraisīto bioloģisko efektu rādītāji nodarbinātā bioloģiskajā vidē, ko nosaka veseliem nodarbinātajiem, kuri ir pakļauti ķīmisko vielu un maisījumu iedarbībai aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) līmenī (3.pielikums).
3
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr. 92; MK 07.04.2015. noteikumiem Nr. 163; MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)
3. Ķīmiskās vielas aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER) nosaka, ņemot vērā vielas fizikāli ķīmiskās īpašības, toksiskumu, epidemioloģiskos pētījumus neinfekciju slimību jomā un tehnoloģiskā procesa nosacījumus, kā arī izvērtējot datus par ķīmiskajām vielām ar līdzīgu struktūru. Ķīmiskās vielas aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER) izmanto darba vides ķīmiskā riska izvērtēšanai (ķīmiskās vielas koncentrāciju darba vides gaisā salīdzina ar aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER)).
4
4. Aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER) definē kā vidējo aritmētisko vērtību astoņu stundu darba dienai (vidējā maiņas koncentrācija) vai kā vērtību īsam laikposmam (līdz 15 min., fibrogēnām vielām - līdz 30 min). Aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER) mēra 20 oC temperatūrā 101,3 kPa spiedienā un izsaka miligramos uz kubikmetru (mg/m3), bet gāzu un tvaiku koncentrāciju var izteikt arī no temperatūras un spiediena neatkarīgās mērvienībās - ppm (ml/m3), kas ir tilpuma miljonā daļa.
5
5. Labklājības ministrija sadarbībā ar standartizācijas tehnisko komiteju iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai publicēšanai tās tīmekļvietnē to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei.
6
(MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 191 redakcijā)
6. (Svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)
7
7. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.
8
8. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija un citas institūcijas atbilstoši Ķīmisko vielu likumā tām noteiktajai kompetencei.
9
(MK 01.02.2011. noteikumu Nr.92 redakcijā)
II. Riska noteikšana un novērtēšana
9. Ķīmisko vielu un maisījumu radītā riska novērtēšanu darba devējs nodrošina atbilstoši uzņēmuma darba vides iekšējās uzraudzības un darba vides risku novērtēšanas kārtībai, iesaistot uzticības personas un nodarbinātos.
10
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
10. Lai noteiktu ķīmisko vielu koncentrāciju darba vides gaisā, darba devējs pēc šo noteikumu 8. punktā minēto kontroles institūciju pieprasījuma mērījumu veikšanā iesaista laboratoriju, kas ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts akreditācijas institūcijā, kura veic laboratoriju atbilstības novērtēšanu.
11
(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.163 redakcijā)
11. Darba devējs nosaka darba vietas un darba procesus, kuros ķīmiskās vielas un maisījumi rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai, un novērtē to risku, ņemot vērā:
11.1. ķīmisko vielu un maisījumu drošības datu lapas informāciju, kas saņemta no piegādātāja vai importētāja;
11.2. nodarbināto veselības pārbaužu rezultātus;
11.3. veikto vai veicamo preventīvo pasākumu rezultātus un prognozes;
11.4. citu informāciju par ķīmisko vielu un maisījumu bīstamību;
11.5. ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) darba vides gaisā;
11.6. ķīmisko vielu un maisījumu bioloģiskās ekspozīcijas rādītājus (BER);
11.7. konkrētos darba apstākļus un procesus darba vietā un telpā (tai skaitā blakus darba vietās), kā arī darba vidē esošo ķīmisko vielu un maisījumu bīstamās īpašības, kuru dēļ rodas vai palielinās risks nodarbināto veselībai un drošībai attiecīgajos darba apstākļos un avārijas situācijās;
11.8. ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas koncentrāciju darba vides gaisā, kas noteikta kā astoņu stundu vai īslaicīgā aroda ekspozīcijas koncentrācija (vienu vai abas no šīm vērtībām), kā arī vielu iedarbības veidu un ilgumu;
11.9. ķīmisko vielu un maisījumu daudzumu darba vietā;
11.10. iespējamo avāriju risku, kas saistīts ar ķīmisko vielu un maisījumu lietošanu darbā un to fizikāli ķīmiskām īpašībām:
11.10.1. ja uzņēmumam ir saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem, tad, izpildot tur noteikto kārtību, ņem vērā arī šo noteikumu prasības;
11.10.2. ja uzņēmumam nav saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem, avāriju riska samazināšanas pasākumus nosaka šie noteikumi;
11.11. citu riska novērtējumu (piemēram, jaunas ķīmiskas vielas riska novērtējuma vai avārijas riska novērtējuma) rezultātus.
12
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
12. Risku novērtē regulāri, reizi gadā, kā arī gadījumos, ja:
12.1. notikušas būtiskas pārmaiņas darba vidē (piemēram, produkta sastāva, agregātstāvokļa vai izejvielu maiņa);
12.2. ieviestas jaunas darbības vai pārveidots ražošanas process (piemēram, darba aprīkojums, tehnoloģiskais un kontroles process);
12.3. darba vides pārbaužu rezultāti norāda iespējamu ķīmisko vielu iedarbības risku uz nodarbinātajiem, mērījumos noteikts, ka pārsniegta ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) vai konstatētas tehnoloģiskā procesa, iekārtu vai tehnisko paņēmienu nepilnības;
12.4. radusies avārijas situācija, kas izraisījusi vai veicinājusi nelaimes gadījumu, ugunsgrēku, sprādzienu vai bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo maisījumu noplūdi;
12.5. apstiprināts akūts arodsaindēšanās gadījums vai ķīmiskā riska faktora izraisīta arodslimība;
12.6. saņemta jauna informācija par attiecīgās ķīmiskās vielas vai maisījuma kaitīgumu nodarbināto veselībai, informācija par ugunsgrēka vai sprādziena iespējamību, kā arī par bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo maisījumu noplūdes iespējamību.
13
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
13. Šo noteikumu 12.punktā minētajos gadījumos pirms nodarbinātā norīkošanas darbā darba devējs novērtē pārmaiņu radīto risku un veic nepieciešamos preventīvos pasākumus.
14
14. Riska novērtēšanā ņem vērā arī iekārtu apkopi un citas darbības, kuru laikā var tikt apdraudēta nodarbināto drošība un veselība un uz nodarbinātajiem var iedarboties šo noteikumu 2.punktā minētās ķīmiskās vielas un maisījumi.
15
(MK 01.02.2011. noteikumu Nr.92 redakcijā)
15. Darba devējs nodrošina, lai darba vides gaisā regulāri tiktu noteikta ķīmisko vielu koncentrācija un salīdzināta ar aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER), un atbilstoši ekonomiskajām un tehniskajām iespējām veic pasākumus aroda ekspozīcijas faktiskās vērtības samazināšanai. Ķīmisko vielu ekspozīciju darba vides gaisā darba devējs nosaka un izvērtē atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajai metodikai.
16
16. Ja ieelpojamo ķīmisko vielu un maisījumu ekspozīcijas novērtēšanā ir ievēroti piemērojamie standarti, uzskata, ka šajos noteikumos noteiktās prasības ieelpojamo ķīmisko vielu un maisījumu ekspozīcijas novērtēšanai darba vietā ir ievērotas.
17
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
17. Ķīmiskās vielas koncentrācijas mērījumu periodiskumu nosaka atbilstoši ķīmiskās vielas ekspozīcijas indeksam, ko iegūst, dalot ķīmiskās vielas koncentrāciju (aroda ekspozīcijas koncentrāciju) darba vides gaisā ar aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER):CEI = ———, kurAER EI - ķīmiskās vielas ekspozīcijas indekss;
C - ķīmiskās vielas koncentrācija (aroda ekspozīcijas koncentrācija) darba vides gaisā.
18
18. Ja, nosakot ķīmiskās vielas koncentrāciju vienas darba dienas vai vienas maiņas laikā, ķīmiskās vielas ekspozīcijas indekss ir lielāks par 1 (EI > 1), ekspozīcija darba vides gaisā ir lielāka par aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER). Tas rada risku nodarbinātā drošībai un veselībai, un darba devējam nekavējoties jāveic pasākumi riska novēršanai. Pēc minēto pasākumu īstenošanas darba devējs veic atkārtotus ķīmiskās vielas koncentrācijas mērījumus, lai pārliecinātos par veikto pasākumu efektivitāti un riska samazināšanu līdz pieļaujamam līmenim.
19
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
19. Ja, nosakot ķīmiskās vielas koncentrāciju vienas darba dienas vai vienas maiņas laikā, ķīmiskās vielas ekspozīcijas indekss ir vienāds ar 0,1 vai mazāks (EI ≤ 0,1), ķīmiskās vielas ekspozīcija darba vides gaisā ir vienāda ar 1/10 daļu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) vai zemāka. Ja iespējams pierādīt, ka šie līmeņi darba vides apstākļus raksturo ilgtermiņā, periodiskos mērījumus var neveikt.
20
20. Laikposmu nākamajam periodiskajam mērījumam nosaka atbilstoši iepriekšējos mērījumos iegūtajam rezultātam. Maksimālais laikposms līdz nākamajam periodiskajam mērījumam ir:
20.1. 104 nedēļas, ja iepriekšējos mērījumos EI ≤ 0,5 (aroda ekspozīcijas koncentrācija ir zemāka par pusi aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER));
20.2. 52 nedēļas, ja iepriekšējos mērījumos 0,5 20.3. 24 nedēļas, ja iepriekšējos mērījumos 0,75 21
(MK 01.02.2011. noteikumu Nr.92 redakcijā)
21. Mērījumus veic darba procesa laikā (tipiskos darba apstākļos). Ja mainās darba apstākļi un konstatēta vai iespējama riska palielināšanās, veic ķīmisko vielu koncentrācijas papildu mērījumus.
22
22. Ja darba vides gaisā izdalās ātras iedarbības ķīmiskas vielas, šo vielu kontrolei ierīko signalizāciju, kas ziņo par aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) pārsniegšanu.
23
23. Ja nodarbinātie ir pakļauti vairāk nekā vienas ķīmiskās vielas vai maisījuma iedarbībai (vienlaikus vai pakāpeniski), risku novērtē, ņemot vērā visu darbā lietoto ķīmisko vielu un maisījumu iespējamo savstarpējo un kopējo iedarbību un tās ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību:
23.1. ja darba vides gaisā vienlaikus ir vairākas bīstamās ķīmiskās vielas ar pretēju (antagonisku) iedarbību, šo vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) paliek tādas pašas kā tad, ja katra viela iedarbotos atsevišķi;
23.2. ja darba vides gaisā vienlaikus ir vairākas bīstamās ķīmiskās vielas ar līdzīgu (sinerģisku) darbību, šo vielu kopējo iedarbības efektu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
, kur
C1; C2 ; Cn - vielu koncentrācijas darba vides gaisā (mg/m³);
AER1; AER2; AERn - vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (mg/m³).
Vielu ekspozīcijas faktiskās koncentrācijas attiecība pret AER (ekspozīcijas indeksu EI) summējot nedrīkst pārsniegt 1. Ja šo daļskaitļu summa ir 1, tā atbilst kopējās iedarbības robežvērtībai.
24
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
24. Darba devējs dokumentē riska novērtēšanas rezultātus, tai skaitā mērījumu rezultātus, kas nepieciešami riska novērtēšanai, un pasākumus, kas veikti ķīmisko vielu un maisījumu radītā riska novēršanai vai samazināšanai. Šo dokumentāciju uzglabā ne mazāk kā trīs gadus.
25
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
25. Darba devējs nodrošina iespēju nodarbinātajiem, viņu uzticības personām un nodarbināto pārstāvjiem iepazīties ar riska novērtējuma un mērījumu rezultātiem, kā arī ar ķīmisko vielu un maisījumu iedarbību uz nodarbināto drošību un veselību.
26
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
26. Darba devējs nodrošina, lai riska novērtējuma rezultāti, tai skaitā mērījumu rezultāti, būtu pieejami ārstam vai iestādei, kas atbild par nodarbināto veselības aprūpi.
27
27. (Svītrots ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
28
28. (Svītrots ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
29
29. (Svītrots ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
30
III. Riska novēršana un samazināšana
30. Ja darba veids un tehniskās iespējas to pieļauj, darba devējs aizstāj bīstamās ķīmiskās vielas un bīstamos maisījumus ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem, kas konkrētajos darba apstākļos nav bīstami vai ir mazāk bīstami nodarbināto drošībai un veselībai.
31
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
31. Ja tiek atklāts risks nodarbināto drošībai un veselībai, darba devējs novērš šo risku vai, ja tas, ņemot vērā konkrētā darba specifiku, nav iespējams, risku samazina, veicot šādus pasākumus:
31.1. apgādā darba vietu ar attiecīgu aprīkojumu, kā arī nodrošina tādu darba organizāciju, tehniskos paņēmienus un tehnoloģiskos procesus, kas nerada risku nodarbināto drošībai un veselībai;
31.2. nodrošina tehnoloģisko iekārtu, darba vietu un aprīkojuma regulāru apkopi;
31.3. norīkojot nodarbināto darbā ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem, ņem vērā nodarbinātā profesionālo izglītību, pieredzi, apmācības un sagatavotības līmeni darba aizsardzības jomā;
31.4. ierobežo to nodarbināto skaitu, kuri strādā ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem;
31.5. novērš nodarbināto saskari ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem vai līdz minimumam samazina to iedarbības ilgumu un intensitāti;
31.6. nodrošina, ka darba telpās atrodas tikai konkrētā darba veikšanai nepieciešamais ķīmisko vielu un maisījumu daudzums;
31.7. plānojot un organizējot darba procesu:
31.7.1. nodrošina ķīmisko vielu un maisījumu pareizu glabāšanu, ņemot vērā to savietojamības, sprādzienbīstamības un ugunsdrošības īpašības;
31.7.2. atdala ķīmisko vielu un maisījumu noliktavu no darba telpām un aprīko to ar nosūces ventilāciju;
31.7.3. novērš ķīmisko vielu noplūdi, bet, ja tā notikusi, paredz tūlītējus pasākumus noplūdes seku likvidēšanai vai samazināšanai;
31.7.4. klasificē un marķē ķīmiskās vielas un maisījumus, kā arī atkritumus, kas satur šīs vielas vai maisījumus, nodrošina to drošu un ātru savākšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un maisījumu, kā arī bīstamo atkritumu klasificēšanu, marķēšanu, iepakošanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu un utilizēšanu;
31.7.5. attiecīgi norobežo darba vietas un lieto normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā noteiktās drošības zīmes un uzrakstus;
31.7.6. izstrādā rīcības pasākumus iespējamām avārijas situācijām;
31.7.7. nodarbināto atpūtai un sadzīves vajadzībām iekārto atbilstošas telpas, kurās novērsts ķīmisko vielu un maisījumu radītais risks.
32
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
32. Riska novēršanas un samazināšanas pasākumus veic šādā secībā:
32.1. ķīmisko vielu un maisījumu radītā riska novēršana vai maksimāla samazināšana darba vietā, izveidojot atbilstošu darba procesu un tehniskās uzraudzības sistēmu;
32.2. piemērota darba aprīkojuma, tehnoloģiju un materiālu izmantošana un darba vides kontrole bīstamo ķīmisko vielu izplatības novēršanai vai samazināšanai;
32.3. kolektīvās aizsardzības pasākumu izvēle un ieviešana tieši pie riska avota (piemēram, saskaņā ar projektu un aprēķiniem iekārtota vispārējā un, ja nepieciešams, vietējā nosūces ventilācija);
32.4. individuālo darba aizsardzības pasākumu, tai skaitā individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošana, ja ķīmisko vielu un maisījumu iedarbību nevar novērst ar šajā punktā minētajiem pasākumiem.
33
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
33. Ja konstatēts, ka pārsniegtas ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER), darba devējs nekavējoties veic attiecīgus darba aizsardzības pasākumus.
34
34. Darba devējs, glabājot, pārvietojot un atdalot nesaderīgas ķīmiskas vielas un maisījumus, ņem vērā konkrēto ķīmisko vielu un maisījumu fizikālo, ķīmisko un toksisko īpašību radīto risku un veic šādus tehniskus un organizatoriskus pasākumus nodarbināto drošības un veselības aizsardzībai:
34.1. novērš viegli uzliesmojošu vielu uzkrāšanos vai ķīmiski nestabilu vielu (vielas, kas dažādu ārēju faktoru ietekmē savas īpašības nesaglabā ilgstoši) bīstamu koncentrāciju darba vietā un darba vides gaisā;
34.2. nodrošina ugunsdrošības un sprādziendrošības noteikumu ievērošanu un nepieļauj aizdegšanās avotu atrašanos darba vietās, kur tiek veiktas darbības ar sprādzienbīstamām ķīmiskajām vielām, maisījumiem un viegli uzliesmojošām un ķīmiski nestabilām vielām vai to maisījumiem;
34.3. nodrošina pirmās palīdzības sniegšanu un citus pasākumus, kas mazina kaitīgo faktoru ietekmi uz nodarbināto veselību un drošību, ja noticis ugunsgrēks vai sprādziens, kas saistīts ar ugunsnedrošu vielu aizdegšanos, vai mazina citas sekas, ko radījušas ķīmiski nestabilas vielas vai to maisījumi;
34.4. nodrošina normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsardzības sistēmu drošību.
35
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
35. Darba devējs nodrošina ķīmisko vielu iepakojuma, konteineru un cauruļvadu marķējumu un drošības zīmju izvietošanu darba vietās un marķējuma atbilstību iepakojuma, konteinera vai cauruļvada saturam atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un maisījumu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtību un darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā.
36
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
IV. Pasākumi avārijas situācijās
36. Ja uzņēmumam ir saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem, darba devējs nodrošina iepriekšēju paziņošanu atbilstoši šiem noteikumiem.
37
37. Ja uzņēmumam nav saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novēršanu un samazināšanas pasākumiem, bet, veicot riska novērtēšanu, tiek konstatēts, ka pastāv bīstamo ķīmisko vielu vai maisījumu avārijas risks, un paredzams, ka avārijas sekas ietekmēs arī teritoriju ārpus uzņēmuma, darba devējs iesniedz rakstisku informāciju attiecīgajai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, norādot ķīmisko vielu vai maisījumu nosaukumu, to bīstamības klasi, kā arī atbilstošas riska un drošības frāzes.
38
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
38. Darba devējs saskaņā ar riska novērtējumu izstrādā pasākumus, ko nodarbinātie veic iespējamos nelaimes gadījumos vai avārijās darba vietās, kur strādā ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem un kuras ir pakļautas avāriju riskam, nosakot atbildīgos darbiniekus un norādot kārtību, kā ar šiem darbiniekiem sazināties avārijas situācijā, tai skaitā norādot atbildīgo darbinieku un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta telefona numurus, kā arī nosakot avārijas gadījumā paziņojamo informāciju.
39
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
39. Nodarbināto teorētisko un praktisko apmācību par pirmās palīdzības sniegšanu un rīcību avārijas situācijās (piemēram, ugunsgrēks, ķīmisko vielu noplūde) organizē ne retāk kā reizi gadā, ņemot vērā darba vietas specifiku un darbā lietojamo ķīmisko vielu un maisījumu īpašības.
40
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
40. Ja radusies avārijas situācija, darba devējs par to nekavējoties informē nodarbinātos un veic pasākumus ķīmisko vielu un maisījumu kaitīgās iedarbības novēršanai vai samazināšanai un stāvokļa normalizēšanai (piemēram, iekārtu atvienošana, nodarbināto evakuācija, uguns lokalizēšana, noplūdes kontrole, bīstamās zonas noteikšana un norobežošana).
41
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
41. Avārijas situācijās bīstamajā zonā drīkst atrasties tikai tie nodarbinātie, kuri ir iesaistīti remontdarbos vai kuri veic noteiktus pasākumus avārijas novēršanai un kuri ir īpaši apmācīti šādai rīcībai. Avārijas situācijās bīstamajā zonā drīkst veikt tikai tos remontdarbus vai citus darbus, kas nepieciešami avārijas radīto draudu un seku novēršanai vai samazināšanai.
42
42. Nodarbinātos, kuri strādā bīstamajā zonā, darba devējs nodrošina ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, speciālajiem drošības līdzekļiem un darba aprīkojumu, kas atbilst attiecīgajiem darba apstākļiem. Individuālos aizsardzības līdzekļus, speciālos drošības līdzekļus un darba aprīkojumu lieto līdz bīstamo faktoru pilnīgai novēršanai saskaņā ar šo faktoru riska novērtējumu un ražotāja instrukcijām. Avārijas situācijās bīstamajā zonā aizliegts uzturēties personām bez piemērotiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.
43
43. Darba devējs nodrošina trauksmes un avārijas saziņas līdzekļu efektīvu darbību, lai katrs nodarbinātais nekavējoties tiktu informēts par draudiem viņa drošībai un veselībai.
44
44. Darba devējs regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā atbilstoši riska novērtējumam pārskata un aktualizē pasākumus, kas veicami avārijas situācijās, kā arī avārijas situācijas novēršanai.
45
V. Konsultēšanās, informēšana un apmācība
45. Darba devējs nodrošina nodarbinātajiem un viņu uzticības personām darba specifikai atbilstošu apmācību un nepieciešamo informāciju par attiecīgajiem darba aizsardzības pasākumiem, lai katrs nodarbinātais darba vietā prastu aizsargāt sevi un citus nodarbinātos. Darba devējs nodrošina šādu informāciju:
45.1. par riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šo noteikumu II nodaļas prasībām, ievērojot jebkuras pārmaiņas darba vietā, kas var mainīt riska novērtējuma datus;
45.2. par pasākumiem riska novēršanai un samazināšanai un par pārmaiņām riska novērtējuma datos;
45.3. par ķīmiskajām vielām un maisījumiem darba vietā, to koncentrāciju darba vides gaisā, risku nodarbināto drošībai un veselībai, kā arī par ķīmisko vielu un maisījumu aroda ekspozīcijas robežvērtībām (AER);
45.4. par drošības datu lapās sniegto ķīmisko vielu un maisījumu raksturojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK, 31. pantu;
45.5. par rīcību un pasākumiem avārijas situācijās.
46
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92; MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.163)
46. Darba devējs nodrošina to nodarbināto apmācību, kuriem ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem:
46.1. pirms darba uzsākšanas;
46.2. regulāri, ne retāk kā reizi gadā;
46.3. atkārtoti, ja darba vidē notikušas pārmaiņas, kuras var ietekmēt nodarbināto drošību un veselību, saņemta jauna informācija par ķīmisko vielu un maisījumu īpašībām vai konstatēts, ka nodarbinātā zināšanu līmenis ir nepietiekams.
47
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
47. Nodarbinātie, nodarbināto uzticības personas un viņu pārstāvji konsultējas un piedalās šajos noteikumos paredzēto jautājumu risināšanā saskaņā ar Darba aizsardzības likumu.
48
VI. Īpaši ierobežojumi un aizliegumi ķīmisko vielu un maisījumu ražošanā, izgatavošanā un lietošanā darba vietās, kā arī veicot citas darbības ar tiem(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
48. Īpašus ierobežojumus, kas attiecas uz darbībām ar atsevišķām bīstamām ķīmiskajām vielām, reglamentē normatīvie akti par bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu ražošanas, tirdzniecības un lietošanas ierobežojumiem, izņemot šādus gadījumus:
48.1. zinātnisko pētījumu, testu un analīžu veikšana;
48.2. ķīmisko vielu un maisījumu - blakusproduktu vai ražošanas atkritumu - pārstrāde vai iznīcināšana;
48.3. ķīmisko vielu un maisījumu kā starpproduktu ražošana un izmantošana vienotā, nepārtrauktā procesā.
49
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
49. Šo noteikumu 48.punktā noteiktajos izņēmuma gadījumos darbības ar atsevišķām bīstamām ķīmiskajām vielām ir atļautas, ja ir ievērotas šo noteikumu 50.punktā minētās prasības un darba devējs pirms darbu uzsākšanas ir sagatavojis un iesniedzis kontroles institūcijās šādus datus:
49.1. izņēmuma pamatojums;
49.2. aprēķini par lietojamo ķīmisko vielu un maisījumu daudzumu gadā;
49.3. to darbību (reakciju, procesu) apraksti, kurās tiek lietota attiecīgā ķīmiskā viela vai maisījums;
49.4. paredzamais nodarbināto skaits;
49.5. tehniskie un citi pasākumi, kas novērš vai samazina risku nodarbināto drošībai un veselībai.
50
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
50. Šo noteikumu 48.punktā minētās ķīmiskās vielas un maisījumus drīkst ražot un izmantot tikai tad, ja ražošana un izmantošana notiek noslēgtā sistēmā (sistēma, kas nepieļauj nodarbinātā tiešu saskari ar ķīmisko vielu vai maisījumu), no kuras ķīmiskās vielas izvada tikai tad, ja tas nepieciešams procesa kontrolei vai sistēmas apkalpošanai.
51
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
VII. Nodarbināto veselības uzraudzība
51. Nodarbinātajiem, kuriem darba vietā iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, veic obligātās veselības pārbaudes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību. Nosūtot nodarbināto uz obligāto veselības pārbaudi, darba devējs obligātās veselības pārbaudes kartē norāda informāciju par ķīmiskajām vielām, to iedarbības veidu, ilgumu un koncentrāciju darba vides gaisā.
52
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
52. Ja nodarbinātajam darba vietā ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, viņa veselības pārbaužu rezultātiem (attiecīgo dokumentu kopijām), ja nepieciešams, jābūt pieejamiem kompetentam speciālistam vai kompetentai institūcijai un Valsts darba inspekcijai saskaņā ar Darba aizsardzības likumu.
53
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
53. Nodarbinātajam, kuram darba vietā ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, ir tiesības iepazīties ar veselības pārbaužu rezultātiem, kas attiecas uz viņu.
54
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
54. Ja nodarbinātajiem darba vietā ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, izstrādājot darba aizsardzības pasākumus konkrētajā darba vietā, ņem vērā viņu veselības pārbaužu rezultātus.
55
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
55. Ja veselības pārbaudē konstatēts, ka slimība vai veselības traucējumi nodarbinātajam radušies no saskares ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem darba vietā, vai ir pārsniegti bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji (BER):
55.1. arodslimību ārsts informē nodarbināto par obligāto veselības pārbaužu rezultātiem un sniedz informāciju un ieteikumus par veselības aprūpi arī pēc ķīmisko vielu ietekmes izbeigšanas, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību informē darba devēju par neatbilstošiem darba vides apstākļiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt pārējos līdzīgos apstākļos nodarbinātos, norādot, ka arī viņiem būtu vēlams veikt obligātās veselības pārbaudes;
55.2. darba devējs atkārtoti izvērtē riska novērtējuma rezultātus un darba aizsardzības pasākumus, kas novērš vai samazina attiecīgo risku, atbilstoši šo noteikumu III nodaļai;
55.3. darba devējs ņem vērā arodslimību vai arodveselības ārsta, darba aizsardzības speciālista, kompetenta speciālista vai kompetentās institūcijas ieteikumus, veicot darba aizsardzības pasākumus ķīmisko vielu un maisījumu radītā riska novēršanai vai samazināšanai, paredzot iespēju norīkot nodarbinātos alternatīvos darbos, kur nepastāv ķīmisko vielu un maisījumu iedarbības risks;
55.4. darba devējs nodrošina sistemātisku veselības uzraudzību un paredz atkārtotu veselības pārbaudi jebkuram nodarbinātajam, kurš ticis pakļauts līdzīgai ķīmisko vielu un maisījumu iedarbībai.
56
(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)
55.1 Šajā nodaļā minētos veselības pārbaužu datus darba devējs glabā 40 gadus pēc pēdējās zināmās nodarbinātā saskares ar ķīmiskajām vielām, pēc tam datus nodod arhīvā. Ja darba devēju likvidē, veselības pārbaužu datus glabā saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par arhīva dokumentu glabāšanu.
57
(MK 01.02.2011. noteikumu Nr.92 redakcijā)
VIII. Noslēguma jautājums(Nodaļas nosaukums MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 191 redakcijā)
56. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumus Nr.399 "Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar ķīmiskajām vielām darba vietās" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 127.nr.; 2005, 72.nr.).
58
57. (Svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)
59
58. (Svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)
60
59. (Svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)
61
60. (Svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)
62
61. (Svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)
63
62. Līdz 2028. gada 31. decembrim šo noteikumu 1. pielikuma 177.1 punktā minēto diizocianātu aroda ekspozīcijas robežvērtība ir 0,01 mg/m3 un īslaicīgas iedarbības robežvērtība – 0,02 mg/m3.
64
(MK 17.03.2026. noteikumu Nr. 142 redakcijā)
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām(Grozīta ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr. 92; MK 07.04.2015. noteikumiem Nr. 163; MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 407; MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 11; MK 18.02.2021. noteikumiem Nr. 110; MK 17.03.2026. noteikumiem Nr. 142)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Komisijas 1991.gada 29.maija Direktīvas 91/322/EEK par iesakāmo robežlielumu noteikšanu, izpildot Padomes Direktīvu 80/1107/EEK par darbinieku aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar pakļaušanu ķīmisku, fizikālu un bioloģisku aģentu iedarbībai darba vietā;
2) Eiropas Padomes 1998.gada 7.aprīļa Direktīvas 98/24/EK par darbinieku veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punktu);
3) Komisijas 2000.gada 8.jūnija Direktīvas 2000/39/EK, ar ko izveido darba vietā pieļaujamo indikatīvo robežvērtību pirmo sarakstu, lai īstenotu Padomes Direktīvu 98/24/EK par darbinieku veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/37/EK par darbinieku aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbību darbavietā (sestā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punktu);
5) Komisijas 2006.gada 7.februāra Direktīvas 2006/15/EK, ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido otru sarakstu ar orientējošām robežvērtībām vielu iedarbībai darbavietā un groza Direktīvu 91/322/EEK un 2000/39/EK;
6) Komisijas 2009.gada 17.decembra Direktīvas 2009/161/ES, ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido darbavietā pieļaujamo indikatīvo iedarbības robežvērtību trešo sarakstu un groza Direktīvu 2000/39/EK;
7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/27/ES, ar ko groza Padomes Direktīvas 92/58/EEK, 92/85/EEK, 94/33/EK, 98/24/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK, lai tās pielāgotu Regulai (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu;
8) Komisijas 2017. gada 31. janvāra Direktīvas (ES) 2017/164, ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido ceturto sarakstu darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošām robežvērtībām un groza Komisijas Direktīvu 91/322/EEK, 2000/39/EK un 2009/161/ES;
9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Direktīvas 2017/2398, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darba vietā;
10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 16. janvāra Direktīvas 2019/130, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā;
11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvas 2019/983, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā;
12) Komisijas 2019. gada 24. oktobra Direktīvas (ES) 2019/1831, ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido piekto sarakstu ar darbavietā pieļaujamās eksponētības orientējošām robežvērtībām un groza Komisijas Direktīvu 2000/39/EK;
13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta Direktīvas 2024/869, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK un Padomes Direktīvu 98/24/EK attiecībā uz svina un tā neorganisko savienojumu un diizocianātu robežvērtībām.
65
Ministru prezidents A.Kalvītis
Labklājības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis
Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā
1. pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 15.maija
noteikumiem Nr. 325(Pielikums MK 17.03.2026. noteikumu Nr. 142 redakcijā)
Ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) darba vides gaisā
Nr.p. k.EINECS1CAS2Vielas nosaukums(t. sk. sinonīmi)Struktūrformula/summārā formulaAroda ekspozīcijas robežvērtības (AER)Piezīmes8 st.īslaicīgi (15 min)mg/m3ppm (ml/m3)mg/m3ppm (ml/m3)1.200-835-275-05-8Acetonitrils(cianometāns)CH3CN7040--Āda2. 50-78-2Acetilsalicilskābe(2-acetoksibenzoskābe)0,5--- 3. 98-86-2Acetofenons(fenilmetilketons)5--- 4. 75-86-5Acetonciānhidrīns(α-hidroksiizobutironitrils2-hidroksi-2-metilpropionitrils)0,9--- 5.200-662-267-64-1Acetons(2-propanons, dimetilketons)CH3COCH31210500-- 6. 124-04-9Adipīnskābe(1,4-butāndikarbonskābe)HOOC(CH2)4COOH4--- 7. 626-86-8Adipīnskābes monoetilesteris(1,4-butāndikarbonskābes monoetilesteris)HOOC(CH2)4COOCH2CH33--- 8.201-177-979-10-7Akrilskābe (propēnskābe) propēn-2 skābeH2C=CH-COOH51,7594204 9. 376-84-1Akrilskābes 1H, 1H, 5H-oktafluorpentilesteris(2,2,3,3,4,4,5,5- oktafluorpentilakrilāts2-propēnskābes 2,2,3,3,4,4,5,5-oktafluorpentilesteris)H2C=CHCOOCH2 (CF2)5 CF330--- 10. 103-11-7Akrilskābes 2-etilheksilesteris(2-propēnskābes 2-etilheksilesteris2-etilheksilakrilāts)H2C=CHCOOCH2 -CH(C2H5)(CH2)3CH31--- 11. 818-61-1Akrilskābes 2-hidroksietilesteris(2-hidroksietilakrilāts)H2C=CH-COOCH2CH2OH0,5--- 12. 814-68-6Akrilskābes hloranhidrīds(akriloilhlorīds,propenoilhlorīds)H2C=CH-COCl0,3--- 13.203-453-4107-02-8Akroleīns (akrilaldehīds, 2-propenāls)H2C=CH-CHO0,050,020,120,05 14. 107-95-9β- alanīns(3- aminopropānskābe)NH2CH2CH2COOH10--- 15.203- 470-7107-18-6Alilspirts,(2-propēn-1-ols)CH2=CHCH2OH4,8212, 15Āda16. 21645-51-2Alumīnija hidroksīdsAl(OH)36--- 17. 24304-00-5Alumīnija nitrīdsAlN6--- 18. 1344-28-1Alumīnija oksīdsAl2O3 * dezintegrācijas aerosola veidā 6--- * maisījumā ar niķeli (līdz 15%), (elektrokorunds) 4--- 19. 7429-90-5Alumīnijs un tā sakausējumi (pēc alumīnija)Al2--- 20. Alvas neorganiskie savienojumipēc Sn2----21.211- 047-3628-63-7Amilacetāts(pentilacetāts,pentiletanoāts)CH3COO(CH2)4CH327050540100-22. 620-11-13-Amilacetāts(3-pentilacetāts,3-pentiletanoāts)CH3COOCH(C2H5)227050540100-23. 625-16-1terc-Amilacetāts,etiķskābes 2-metil-2-butilesteris (terc-pentilacetāts)CH3COOC(CH3)2C2H527050540100-24. 110-53-2Amilbromīds(pentilbromīds)CH3(CH2)4Br0,3--- 25. 638- 49-3Amilformiāts(pentilformiāts,skudrskābes pentilesteris)HCOOC5H1110--- 26. 71-41-0Amilspirts(1-pentanols)CH3(CH2)3CH2OH10--- 27.200-521-561-82-5Amitrols (1,2,4-triazol-3-ilamīns)C2H4N40,2 28. Amīni, alifātiskie(alkilamīni)H2N-R, R ≥ C71--- 29. 1918-02-14-Amino-3, 5, 6-trihlorpikolīnskābe(4-amino-3, 5, 6-trihlorpiridīn-2-karbonskābe,tordons-22k, hloramps)2--- 30. 3060-41-14-Amino-3-fenilbutānskābes hidrogēnhlorīds(fenibuts)1--- 31. 6928-85-44-Amino-4-metilpiperazīns(4-metilpiperazīn-1-amīns)2--- a.205-483-3141-43-52-Aminoetanols(monoetanolamīns)NH2CH2CH2OH0,50,27,63Āda32. 591-27-53-Aminofenols1--- 33. 123-30-84-Aminofenols1--- 34. 929-17-97-AminoheptānskābeH2N(CH2)6COOH8--- 35. AMINOSKĀBES 56-41-7L-alanīns,(2-aminopropānskābe,α-aminopropionskābe)CH3CH(NH2)COOH5--- 36. 74-79-3Arginīns(2-amino-3-guanidīnopentānskābe)10 37. 56-84-8Asparagīnskābe(2- aminodzintarskābe)HOOCCH2CH(NH2)COOH10 38. 52-90-4Cisteīns(2- amino-3-merkaptopropānskābe,α - amino- β -merkaptopropionskābe)HSCH2CH(NH2)COOH2 39. 56-89-3Cistīns(3,3’-ditio-bis-2- aminopropānskābe,2- amino-3-(2-amino-2-karboksietildisulfēnil) propānskābe)2 40. 63-91-2Fenilalanīns(2-amino-3-fenilpropānskābe,α -amino- β -fenilpropionskābe)C6H5-CH2 CH(NH2)COOH5 41. 56-40-6Glicīns(aminoetiķskābe)NH2CH2COOH5 42. 56-86-0Glutamīnskābe(1-amino-1,3-propāndikarbonskābe)HOOCCH2CH2CH(NH2)COOH10 43. 71-00-1Histidīns(2-amino-3- (4-imidazolil) propānskābe)5 44. 73-32-5Izoleicīns(2-amino-3-metilpentānskābeα -amino- β -metilbaldriānskābe)5 45. 61-90-5Leicīns(2- amino-4-metilpentānskābe),α -aminoizokapronskābe)(CH3)2CHCH2CH(NH2)COOH5 46. 56-87-1Lizīns(2,6–diaminoheksānskābe,α, ε diaminokapronskābe)NH2(CH2)4CH(NH2)COOH5 47. 63-68-3Metionīns(2 – amino-4-metilmerkap-tobutānskābe,α - amino-g-metiltiosviestskābe)CH3SCH2CH2CH(NH2)COOH5 48. 98-79-35- Oksoprolīns(glutamīnskābes 5-laktāms,pirolidīn-2-ona-5-karbonskābe)5 49. 147-85-3Prolīns(2-pirolidīnkarbonskābe)5 50. 56-45-1Serīns(2- amino-3-hidroksipropānskābe)HOCH2CH(NH2)COOH5 51. 60-18-4Tirozīns(2- amino-3-(4-hidroksifenil)-propānskābe,3-(4- hidroksifenil) alanīns)2 52. 72-19-5Treonīns(2- amino-3-hidroksibutānskābe)CH3CH(OH)CH(NH2)COOH2 53. 73-22-3Triptofāns(2- amino-3-(3-indolil) propānskābe)2 54. 72-18-4Valīns(2- amino-3-metilbutānskābe)(CH3)2CHCH(NH2)COOH5 55. 7783-28-0Amofoss(amonija hidrogēnfosfāta un dihidrogēnfosfāta maisījums, diamonija hidrogēnortofosfāts)NH4H2PO4, (NH4)2HPO46 56. 16919-58-7Amonija (IV) heksahlorplatināts(NH4)2[PtCl6]0,005 57. 1309-32-6Amonija heksafluorsilikāts (pēc fluora)NH4SiF60,2 58. 12125-02-9Amonija hlorīdsNH4Cl10 59. 1762-95-4Amonija rodanīds(amonija tiocianāts)NH4SCN5 60.213-695-21002-89-7Amonija stearāts[CH3(CH2)16COO]NH42 61. 7773-06-0Amonija sulfamātsNH4SO3NH210 62. 7783-18-8Amonija tiosulfāts(NH4)2S2O310 63.231-635-37664-41-7AmonjaksNH314203650 64. 69-53-4Ampicilīns(adobacilīns,Aminofenilmetil-penicilīns,aminobenzilpenicilīns)C16H20N3O4S0,1 65. 5907-38-0Analgīns([(2- fenil-1,5-dimetil-3-okso-2,3-dihidro-1H-pirazol-4-il)-metilamino]-metānsulfonskābes nātrija sāls)0,5 66. Anestēzijas gāzes(halotāns, sevofluorāns, izoflurāns, enflurāns, desflurāns u.c. halokāni) 202 67.200-539-362-53-3Anilīns(aminobenzols,fenilamīns)7,74219,355Āda68. 104-94-9Anizidīns (p-anizidīns, 4- amino-1-metoksibenzols, 4- metoksianilīns)1 69. 7440-36-0Antimona metāliskie putekļiSb0,2 0,5 70. 1309-64-4Antimona trīsvērtīgo oksīdu putekļi (pārrēķinot uz antimonu)Sb2O31 71.215-237-71314-60-9Antimona piecvērtīgo oksīdu putekļi (pārrēķinot uz antimonu)Sb2O52 72. Arsēna neorganiskie savienojumi (pēc arsēna)(As)0,01 0,04 73. 109-52-4Baldriānskābe(pentānskābe)CH3CH2CH2CH2COOH5 74. 12253-23-5Bārija aluminātsBaAl2O40,1 75. Bārija alumosilikātsBaAl2Si2O80,5 1 76. 52869-91-7Bārija alumīnija titanāts 0,5 77. 23436-05-7Bārija borāts(ortoborskābes bārija sāls)Ba3(BO3)20,5 78. 13718-55-3Bārija fluorhlorīds (luminofors P - 385)BaClF0,1 79. 7787-32-8Bārija fluorīdsBaF20,1 80. 10048-98-3Bārija hidrogēnfosfāts(bārija ūdeņraža fosfāts)BaHPO40,5 81. 52869-93-9Bārija kalcija titanātsBaCaTi2O60,5 82. 513-77-9Bārija karbonātsBaCO30,5 83. 13462-86-7Bārija sulfāts(barīts)BaSO46 84. Bārija šķīstošie savienojumipēc Ba0,5 Āda85. 125693-49-4Bārija tetratitanātsBaTi4O90,5 86. 12047-27-7Bārija titanāts (IV)BaTiO30,5 87. 103-83-3BenzildimetilamīnsC6H5CH2N(CH3)25 88. 100-52-7BenzaldehīdsC6H5CHO5 89. 140-11-4Benzilacetāts(etiķskābes benzilesteris)CH3COOCH2C6H55 90. 98-87-3Benzilidēnhlorīds( α,α-dihlortoluols,benzālhlorīds,dihlormetilbenzols)C6H5CHCl20,5 91. 69-57-8Benzilpenicilīns(6- fenilacetamidopeni-cilān-skābes nātrija sāls)0,1 92. 100-51-6Benzilspirts(fenilmetanols,fenilkarbinols)C6H5CH2OH5 93. 106-51-41,4- Benzohinons(p- benzohinons)0,05 94. 98-88-4Benzoilhlorīds(benzoskābes hloranhidrīds)C6H5COCl5 95. 528-44-91,2,4- Benzoltrikarbonskābe(trimelitskābe)0,1 96. 100-47-0Benzonitrils(cianobenzols)C6H5CN1 97. 65-85-0BenzoskābeC6H5COOH5 98. 87-25-2Benzoskābes 2-aminoetilesteris(2- aminoetilbenzoāts)C6H5COOCH2CH2NH25 99. 95-14-7Benzotriazols5 100. 13684-63-4Betanāls(fenmedifams,1- piridiletiķskābes betaīns,1-karboksimetilpiridīnija betaīns)0,5 101. 92-52-4Bifenils(difenils)10 102. 366-18-7 un 553-26-42,2'- Bipiridils un 4,4'-bipiridils(2,2'- bipiridīns un 4,4'-bipiridīns,2,2'- dipiridils un 4,4'-dipiridils)0,2 103. 7440-69-9Bismuts un tā neorganiskie savienojumiPēc Bi0,5 104. 12069-32-8Bora karbīdsB4C6 105. 10043-11-5Bora nitrīdsBN6 106. 7637-07-2Borfluorīds(bora trifluorīds)BF31 107. 63428-82-0Boverīns (izomēru maisījums) 0,3 108.231-778-17726-95-6BromsBr20, 70,1 109. 353-59-3Bromdifluorhlormetāns(freons 12Br,difluorhlorbrommetāns)CBrClF21000 110. 95-56-7 un 106-41-2Bromfenols, o- un p-izomēri0,3 111. 107-81-32- BrompentānsCH3CHBrCH2CH2CH35 112. 75-63-8Bromtrifluormetāns(trifluorbrommetāns,freons 13 B1)F3BrC3000 113.233-113-010035-10-6BromūdeņradisHBr--6,72-114.201-159-078-93-32-Butanons(metiletilketons,etilmetilketons)CH3CH2COCH320067900300-115.203-788-6110-65-6But-2-īn 1,4-diols (1,4-butīndiols)C4H6O2/OHCH2CCCH2OH0,5 116. 106-97-8ButānsCH3CH2CH2CH3300 117.205-480-7141-32-2n-ButilakrilātsCH2=CHCOO(CH2)3CH31125310-118. 109-73-9ButilamīnsCH3CH2CH2CH2NH210 119. 109-65-9Butilbromīds(1- brombutāns)CH3CH2CH2CH2Br0,3 120. 75-91-2terc- Butilhidroperoksīds5 121. 109-69-3Butilhlorīds(1- hlorbutāns)CH3CH2CH2CH2Cl0,5 122. 111-36-4ButilizocianātsCH3CH2CH2CH2N=C=O1 123. 97-88-1Butilmetakrilāts(2-metilpropēnskābes butilesteris)CH2=C(CH3)COOC4H930 124. 628-28-4ButilmetilēterisCH3OC4H9100 125. Butilspirti (pirmējais, otrējais, trešējais) 10 71-36-3(n- butanols,CH3CH2CH2CH2OH 1- butanols, 78-92-22- butanols,CH3CH2CH(OH)CH3 75-65-02- metil-2-propanols,(CH3)3COH terc- butanols, 78-83-12- metil-1-propanols,(CH3)2CHCH2OH izobutilspirts) 126. 111-34-2ButilvinilēterisCH2=CHOC4H920 127.203-905-0111-76-22-Butoksietanols,(etilēnglikola monobutilēteris,butilcelosolvs)HOCH2-CH2-O-C4H9982024650Āda128.203-933-3112-07-22-Butoksietilacetāts (etilēnglikola monobutilētera acetāts,butilglikolacetāts)CH3COOCH2CH2O(CH2)3CH31332033350Āda129.203-961-6112-34-52-(2-Butoksietoksi) etanols (butildiglikols)HOC2H4OCH2CH2O(CH2)3CH367,510101,215 130. 61-24-5 525-94-028393-42-2Cefalosporīns C;penicilīns N (cefalosporīns N); cefolosporīns PC16H21N3O8SC14H21N3O6SC33H50O80,3 131. 9004-34-6Celuloze 2 132. 65997-15-1Cements(portlandcements) 6 133. 7758-88-5Cērija (III) fluorīdsCeF30,5 2,5 134. 1306-38-3Cērija dioksīdsCeO25 135. 21351-79-1Cēzija hidroksīdsCsOH0,3 136.206-992-3420-04-2Ciānamīds(karbanonitrils)H2NCN10,58--Āda137.200-821-674-90-8Ciānūdeņradis (zilskābe)HCN0,30,2754,5Āda138.203-631-1108-94-1Cikloheksanons40,81081,620Āda139. 100-64-1Cikloheksanona oksīms10 140.203-806-2110-82-7Cikloheksāns8023 141. 108-91-8Cikloheksilamīns1 142. Cimols (2,3,4-izomēru maisījums vai atsevišķi izomēri)(2- izopropiltoluolso-cimols3- izopropiltoluolsm-cimols4- izopropiltoluolsp-cimols)10 143. 12122-67-7Cinka etilēn-N,N’-bis-ditiokarbamāts(N,N’-etāndiil-bis-ditiokarbamīnskābes cinka sāls,cinebs,kuprozāns)0,5 144. 1314-84-7Cinka fosfīds(tricinka difosfīds)Zn3P20,1 145. 10192-46-8Cinka heksaborāts(dibora tricinka heksaoksīds)Zn2B6O111 146. 1314-13-2Cinka oksīdsZnO0,5 147. 1314-98-3Cinka sulfīdsZnS5 148. 112-30-1n- Decilspirts(1- dekanols)CH3(CH2)8CH2OH10 149.207-069-8431-03-8Diacetils (butāndions, dimetil diketons)CH3COCOCH30,070,020,360,1 150. 131-17-9Dialilftalāts(1,2-benzoldikarbonskābes di-2-propēnilesteris)1 151. 83968-18-7Dialkilftalāti(1,2- benzoldikarbonskābes dialkilēsteri)1 152. 2687-25-42,3- Diaminotoluols(toluol-2,3-diamīns)2 153. 105-99-7Dibutiladipināts(adipīnskābes dibutilesteris,heksāndiskābes dibutilesteris,1,4-butāndikarbonskābes dibutilesteris)C4H9OOC(CH2)4COOC4H95 154. 2528-36-1Dibutilfenilfosfāts(fosforskābes dibutilfenilesteris)0,1 155. 502-56-7DibutilketonsCH3(CH2)3CO(CH2)3CH320 156. 109-43-3Dibutilsebacināts(sebacīnskābes dibutilesteris,dekāndiskābes dibutilesteris)C4H9OOC(CH2)8COOC4H910 157.203-716-3109-89-7Dietilamīns(C2H5)2 NH1553010-158. 111-46-6Dietilēnglikols(2,2' oksibisetanols,2,2' dihidroksidietilēteris)HOCH2CH2-O-CH2CH2OH10 159.200-467-260-29-7DietilēterisC2H5-O-C2H5308100616200-160. 84-66-2Dietilftalāts(1,2-benzoldikarbonskābes dietilesteris)C6H4(COOC2H5)20,5 161. 82-66-6Difenacils(2-difenilacetil-1,3-indandions,ratindāns,difacinons)0,01 162. Difenili hlorētie 1 163.202-981-2101-84-8Difenilēteris (fenilēteris, fenoksibenzols)C6H5OC6H571142 164. 76-12-01,2-Difluor-1,1,2,2-tetrahloretāns(tetrahlordifluoretāns,freons-112)Cl2FC-CFCl21000 165. 75-71-8Difluordihlormetāns(freons 12)CCl2F23000 166. 624-72-61,2-Difluoretāns,(freons 152)FH2C-CH2F3000 167. 25497-29-41,2-Difluorhloretāns(freons 142)FH2C-CHClF3000 168.200-871-975-45-6DifluorhlormetānsCHClF236001000-- 169. 886-77-1Difurfurilidēnacetons10 170.202-425-995-50-11,2-Dihlorbenzols,(o-dihlorbenzols)C6H4Cl21222030650Āda171. 541-73-11,3-Dihlorbenzols(m-dihlorbenzols)Cl2C6H420 172.203-400-5106-46-71,4-Dihlorbenzols, (p-dihlorbenzols)C6H4Cl21226010Āda173.200-863-575-34-31,1-DihloretānsCH3CHCl2412100--Āda174. 79-43-6DihloretiķskābeCl2CHCOOH4 175. 102-36-33,4-Dihlorfenilizocianāts0,3 176. 149-74-6Dihlorfenilmetilsilāns (pēc HCl)C6H5SiCl2CH31 177. 27137-85-52,5-DihlorfeniltrihlorsilānsCl2C6H3-SiCl31 177.1 Diizocianāti (mērīti kā NCO (10) 0,006 0,012 Iedarbība caur ādu (8);Ādas un elpceļu sensibilizācija (9)178.204-697-4124-40-3Dimetilamīns(CH3)2NH3,829, 45-179. 1149-23-12,6-Dimetil-1,4-dihidropiridīn-3,5-dikarbonskābes dietilesteris(2,6- dimetil-3,5-dietoksikarbonil-1,4-dihidropiridīns,diludīns,dietil-1,4-dihidro-2,6-dimetilpiridīn-3,5-dikarboksilāts)2 180. 108-01-02-(Dimetilamino) etanols(N,N-dimetil-2-hidroksietilamīns,N,N-dimetiletanolamīns)(CH3)2NCH2CH2OH5 181. 121-69-7N,N-Dimetilanilīns(N,N-dimetilfenilamīns)(CH3)2N-C6H50,2 182. 103-83-3N,N-DimetilbenzilamīnsC6H5CH2N(CH3)25 183. 80-15-9α α Dimetilbenzilhidro-peroksīds(Kumolhidroperoksīds)C9H12O21 184.204-065-8115-10-6DimetilēterisCH3-O-CH319201000---185. 576-26-12,6- Dimetilfenols(2,6- Ksilenols)2 186. 131-11-3Dimetilftalāts(1,2-benzoldikarbonskābes dimetilesteris)C6H4(COOCH3)20,3 187. 106-79-6Dimetilsebacināts(1,8-oktāndikarbonskābes dimetilesteris,dekāndiskābes dimetilesteris,sebacīnskābes dimetilesteris)CH3OOC(CH2)8COOCH310 188. 75-18-3DimetilsulfīdsH3C-S-CH350 189. 120-61-6Dimetiltereftalāts(1,4-benzoldikarbonskābes dimetilesteris)0,1 190.203-714-2109-87-5Dimetoksimetāns (formaldehīda dimetilacetāls, metilāls)CH3OCH2OCH310 191. 528-29-01,2-dinitrobenzolsC6H4(NO2)21 192. 99-65-01,3-dinitrobenzolsC6H4(NO2)21 193. 100-25-41,4-dinitrobenzolsC6H4(NO2)21 194. 25550-58-72,4-Dinitrofenols0,5 195. 27478-34-8Dinitronaftalīns (1,5- un 1,8-izomēru maisījums)C10H6(NO2)21 196. 84-76-4Dinonilftalāts(1,2-benzoldikarbonskābes dinonilesteris)1 197. 123-91-11,4-dioksāns205,5 198. 122-62-3Dioktilsebacināts(oktān-1,8-dikarbonskābes dioktilesteris,sebacīnskābes dioktilesteris,bis(2- etilheksil) sebacināts)C8H17OOC(CH2)8COOC8H1710 199. 142-84-7Dipropilamīns(CH3CH2CH2)2NH2 200. 1335-47-3Ditolilmetāns(CH3C6H4)2CH21 201. 112-53-8Dodecilspirts(dodekanols,laurilspirts)CH3(CH2)10CH2OH10 202. 25991-86-0Dodekahidro-1,1’-karbonil-bis -1H-azepīns(bis-azepān-1-ilmetanonsbis-N,N'-heksametilēnurīnvielakarboksīds (pesticīds)0,5 203. 13463-40-6Dzelzs pentakarbonils(pentakarbonildzelzs)Fe(CO)50,1 204. Dzelzs rūda(dzelzs aglomerāts) 4 205. 317-34-0Eifilīns(aminofilīns)0,5 206. Epoksīda sveķi (pēc epihlorhidrīna) 0,5 207. 75-08-1Etāntiols(etilmerkaptāns)C2H5SH1 208. 94-19-9Etazols(4-amino-N-(5-etil-[1,3,4]tiadiazol-2-il) benzolsulfonamīds,sulfaetiodols,sulfaetiltiadiazols)1 209. 108-24-7Etiķskābes anhidrīdsCH3CO-O-COCH35 210.204-658-1123-86-4Etiķskābes butilesteris(n-butilacetāts)CH3COOC4H924150723150 211.205-500-4141-78-6Etiķskābes etilesteris (etilacetāts)CH3COOC2H5200541468400 212. 140-88-5Etilakrilāts (2-propēnskābes etilesteris, akrilskābes etilesteris)H2C=CH-COOC2H510 213.200- 834-775-04-7EtilamīnsC2H5NH29,45---214.202-849-4100-41-4EtilbenzolsC6H5C2H5442100884200Āda;Ietekme uz dzirdi215. 74-96-4Etilbromīds(brometāns)CH3CH2Br5 216. 107-15-3Etilēndiamīns(1,2-diaminoetāns)NH2CH2CH2NH22 217.203-473-3107-21-1Etilēnglikols,(1,2-etāndiols)HOCH2-CH2OH522010440Āda218. 818-61-1Etilēnglikola monoakrilesteris(propēnskābes 2-hidroksietilesteris)CH2=CHCOOCH2CH2OH0,5 219. 74-85-1EtilēnsCH2=CH2100 220.203-234-3104-76-72-etilheksān-1ols (2-Etil-1-heksanols, 2-etilheksilspirts)CH3(CH2)3CH(CH2CH3)CH2OH5,41 221.200-830-575-00-3Etilhlorīds(hloretāns)CH3CH2Cl5019268105 222. N-etil, N-(n-butil)-S-propiltiokarbamāts(tilāms)(C2H5)N(C4H9)C(O)SC3H71 223. 64-17-5Etilspirts(etanols)C2H5OH1000 224.200-580-764-19-7Etiķskābe (etānskābe)CH3COOH25105020 225. 106-74-12-Etoksietilakrilāts(akrilskābes 2-etoksietilesteris2-eropēnskābes 2-etoksietilesteris)CH2=CHCOOCH2CH2OC2H55 226. 85-01-08Fenantrēns0,8 227.202-705-098-83-92-Fenilpropēns (izopropēnilbenzols,α-metilstirols)C6H5C(CH3)=CH224650492100-228. 80-15-92-Fenil-2-propilhidroperoksīds(kumola hidroperoksīds, kumilhidroperoksīds,izopropilbenzola hidroperoksīds,α α dimetilbenzilhidrope-roksīds)1 229. 58-15-12-Fenil-4-dimetilamino-1,5-dimetil-1,2-dihidropirazol-3-ons(amidopirīns,piramidons)0,5 230. 140-29-4Fenilacetontrils(benzilcianīds)C6H5CH2CN0,8 231. 6017-21-6Fenilazomalondinitrils(2-fenilazomalonnitrils,Fenilhidrazonomalon-nitrils)C6H5-N=NCH(CN)20,1 232. 108-45-2m-Fenilēndiamīns(1,3-fenilēndiamīns)0,1 233. 95-54-5o-Fenilēndiamīns(1,2-fenilēndiamīns)0,5 234. 106-50-3p-Fenilēndiamīns(1,4-fenilēndiamīns)0,05 235. 3006-93-7N,N’-1,3-fenilēndimaleīnimīds(N,N’-(m-fenilēn) disukcinimīds,1,1'-1,3-fenilēnbis-1H-pirol-2,5-dions)1 236. 103-71-9FenilizocianātsC6H5N=C=O0,5 237. 1007-36-9N-Fenil-N'-metilurīnvielaC6H5NHCONHCH33 238. 122-59-8FenoksietiķskābeC6H5OCH2COOH1 239. 713-68-8m-Fenoksifenols(3-fenoksifenols)1 240.203-632-7108-95-2Fenols (hidroksibenzols)C6H5OH82164Āda241. Fluorīdi, neorganiskiePēc F2,5----242.231-954-87782-41-4FluorsF21,5813,162-243. 430-57-91-Fluor-1,2-dihloretāns(1,2-dihlorfluoretāns,freons 141)HClFC-CClH21000 244. 75-69-4Fluortrihlormetāns(freons 11)Cl3FC1000 245.231-634-87664-39-3FluorūdeņradisHF1,51,82,53-246. Fluorūdeņražskābes sāļi (pēc F):* alvas, amonija, bārija, cinka, kālija, litija, nātrija, sudraba fluorīdi, amonija hidrofluorīds, kriolīts,* alumīnija, hroma, magnija, kalcija, stroncija, vara 0,20,5 12,5 247.232-260-87803-51-2FosfīnsPH30,140,10,280,2 248.233-060-310026-13-8Fosfora (V) hlorīds(fosfora pentahlorīds)PCl51----249.215-236-11314-56-3Fosfora (V) oksīds,(difosforpentaoksīds,fosfora pentoksīds)P2O51----250.233-046-710025-87-3Fosfora oksihlorīds(fosforiltrihlorīds)POCl30,0640,010,120,02 251.215-242-41314-80-3Fosfora (V) sulfīds,(difosforapentasulfīds)P4S101----252. 7719-12-02Fosfora trihlorīdsPCl30,2 253.231-633-27664-38-2Fosforskābe (ortofosforskābe)H3PO41-2--254. 7723-14-0FosforsP0,03 255.200-870-375-44-5Fosgēns(karbonilhlorīds)COCl20,080,020,40,1-256. 85-44-9Ftalskābes anhidrīds(1,2-benzoldikarbonskābes anhidrīds)1 257. 59-87-0Furacilīns(nitrofurāls,5-nitrofurfurola semikarbazons)0,5 258. 67-20-9Furadonīns(N-(5-nitro-2-furfurilidēn)-1-aminohidantoīns,nitrofurantoīns)0,5 259. 1672-88-4Furagīns(N-[(5’-nitrofuril-2’) akrilidēn]-1-aminohidantoīns,N-[2-(5’-nitrofuril-2)-2-propēnilidēn]-1-aminohidantoīns)5 260. 67-45-8Furazolidons(3-(5-nitrofurfurilidēnamino)-2-oksazolidīnons)0,5 261. 98-00-0Furfurilspirts(2-hidroksimetilfurāns)0,5 262. 98-01-1Furfurols(2-formilfurāns,2-furānkarbaldehīds)10 263. 357-70-0Galantamīns(herbāns,nurunons,nivalīns)C17H21NO30,05 264. 12024-21-4Gallija oksīdiGa2O3 un Ga2O3 265. 10038-98-9Germānija (IV) hlorīds (pēc germānija)GeCl41 266. 1310-53-8Germānija dioksīds(germānija (IV) oksīds)GeO22 267. 7782-65-2Germānija tetrahidrīds(germāns)GeH45 268.200-240-855-63-0Glicerīna trinitrāts (nitroglicerīns)C3H5(NO3)30,0950,010,190,02Āda269. 111-30-8Glutāraldehīds(glutārskābes dialdehīds,1,5-pentāndiāls)OHC(CH2)3CHO5 270. 116-16-5Heksahloracetons(heksahlorpropanons)Cl3CCOCCl30,5 271. 999-97-3Heksametildisilazāns(CH3)3SiNHSi(CH3)32 272. 124-09-4Heksametilēndiamīns(1,6-heksāndiamīns,1,6-diaminoheksāns)(NH2CH2CH2CH2)20,1 273.Svītrots 274. 111-49-9Heksametilēnimīns(homopiperidīns,perhidroazepīns)0,5 275.203-777-6110-54-3n-HeksānsC6H147220 Ietekme uz dzirdi276.205-563-8142-82-5n-HeptānsCH3(CH2)5CH3350852085500-277.203-767-1110-43-02-Heptanons(metilpentilketons,Metilamilketons)CH3-CO-C5H1123850475100Āda278.203-388-1106-35-43-Heptanons (etilbutilketons)C2H5-CO-C4H99520---279. 2499-58-3Heptilakrilāts(propēnskābes heptilesteris,akrilskābes heptilesteris)H2C=CHCOO(CH2)6CH31 280. 111-70-6Heptilspirts(heptanols)CH3(CH2)5CH2OH10 281. 38066-16-9Heterofoss(O-etil-O’-fenil-S-propiltiofosfāts,dietilfeniltiometilfosfo-nāts)C11H17O3PS0,02 282.262-967-761788-32-7Hidrogenterfenils (hidrogenētie difenilbenzoli)(C6H7)3192485 283. 109-78-43-Hidroksipropionitrils(2-cianoetanols)10 284. 31282-04-9Higromicīns B(antihelmicīns)C20H37N3O130,001 285. 627-30-53-Hlor-1-propanols(1-hlor-3-hidroksipropāns,trimetilēnhlorhidrīns)Cl(CH2)3OH2 286. 19210-21-02-Hlor-1-propanolsCH3CH(Cl)CH2OH2 287. 97-00-71-Hlor-2,4-dinitrobenzols(2,4-dinitrohlorbenzols)0,05 288. 127-00-41-Hlor-2-propanols(propilēnhlorhidrīns)CH3CH(OH)CH2Cl2 289. 118-97-84-Hlor-3,5-dinitrobenzoskābe1 290.203-628-5108-90-7Hlorbenzols(monohlorbenzols)C6H5Cl2357015-291. 106-48-94-HlorfenolsClC6H4OH1 292. 1120-10-19-Hlornonānskābe(hlorpelargonskābe)ClCH2(CH2)7COOH5 293.200-663-867-66-3Hloroforms(trihlormetāns)CHCl3102--Āda294. 107-94-83-HlorpropānskābeClCH2CH2COOH5 295. 598-78-72-Hlorpropānskābe(α hlorpropionskābe)CH3CH(Cl)COOH2 296.231-959-57782-50-5HlorsCl210,31,50,5 297. 57-62-5HlortetraciklīnsC22H23ClN2O80,1 298. 95-49-8 un 106-43-4Hlortoluols (o- un p-izomēri)CH3C6H4Cl10 299.231-595-77647-01-0HlorūdeņradisHCl851510-300. Hroms, metālisks, (nešķīstošie neorganiskie hroma (II) hroma (III) savienojumi) 2 301. 7789-04-0Hroma (III) fosfāts pēc hroma(hroma ortofosfāts pēc hroma)CrPO42 302. 303. Hroma dihidrogēnfosfāts, pēc hromaCr(H2PO4)30,02 304. 10060-12-5Hroma trihlorīda heksahidrāts,pēc hromaCrCl3. 6H2O0,01 305. 1308-38-9Hroma (III) oksīds, pēc hromaCr2O31 306. 7783-20-2 + 7732-18-5Hroma-amonija sulfāts, pēc Cr(hroma-amonija alauns)Cr2(SO4)3. (NH4)2SO4. 24H2O0,02 307.204-662-3123-92-2Izoamilacetāts(izopentilacetāts,etiķskābes 3-metil-1-butilesteris,3-metilbutilacetāts,izopentiletanoāts)CH3COOCH2CH2CH(CH3)227050540100-308.204-633-5123-51-3Izoamilspirts,(3-metil-1-butanols,izopentilspirts)(CH3)2CHCH2CH2OH1853710 309.203-745-1110-19-0IzobutilacetātsC6H12O224150723150 310. 121-91-5Izoftalskābe(1,3-benzoldikarbonskābe)0,2 311.201-142-878-78-4IzopentānsH3C–CH2–CH(CH3)230001000 312. 67-63-0Izopropanols(2-propanols,izopropilspirts,1-metil-1-etanols)CH3CH(OH)CH3350 600 313. 7553-56-2JodsI21 314. 2223-93-0Kadmija stearāts(CH3(CH2)16COO)2Cd0,1 315. 156-62-7Kalcija ciānamīdsCaNCN1 316. 7789-75-5Kalcija fluorīdsCaF20,5 2,5 317. 7757-93-9Kalcija hidrogēnfosfātsCaHPO410 318.215-137-31305-62-0Kalcija hidroksīds, (kalcija dihidroksīds)Ca(OH))216-46 319. 7758-23-8Kalcija dihidrogēnfosfātsCa(H2PO4)210 320. 10043-52-4Kalcija hlorīdsCaCl22 321. 471-34-1Kalcija karbonātsCaCO36 322. Kalcija niķeļa hromfosfāts (pēc niķeļa) 0,005 323.215-138-91305-78-8Kalcija oksīdsCaO16 46 324. 7778-18-9Kalcija sulfāts (hidrogenēts; ģipša putekļi)CaSO4x2H2O4 325. Kālija alkilksantogenāti, R=alkil: izopropil-, izobutil-, izoamil-(kālija O-alkilditiokarbonāts, R=alkil: izopropil-, izobutil-, izoamil-)KSCSO-R1 326. 871-58-9Kālija butilksantogenāts(kālija O-butilditiokarbonāts)KSCSO-C4H910 327.205-792-3151-50-8Kālija cianīds (pēc cianīda)KCN1 5 Āda328. 140-89-6Kālija etilksantogenāts(kālija O-etilditiokarbonāts)KSCSO-C2H50,5 329. 16871-90-2Kālija fluorsilikāts (pēc fluora)(kālija heksafluorsilikāts)K2[SiF6]0,2 330. 14459-95-1Kālija heksacianoferāts (II)(dzeltenā asinssāls)K4[Fe(CN)6]4 331. 13746-66-2Kālija heksacianoferāts (III)(sarkanā asinssāls)K3[Fe(CN)6]4 332. 3811-04-09Kālija hlorātsKClO35 333. 7447-40-7Kālija hlorīdsKCl5 334. 584-08-7Kālija karbonātsK2CO32 335. 7757-79-1Kālija nitrātsKNO35 336. 7778-80-5Kālija sulfātsK2SO410 337. 21368-68-3Kampars(DL-bornan-2-ons,1,7,7-trimetilbiciklo(2,2,1) heptan-2-ons)C10H16O3 338.203-313-2105-60-2e-Kaprolaktāms (putekļi un tvaiki)(e-aminokapronskābes laktāms)10-40--339. 142-62-1Kapronskābe(heksānskābe)CH3(CH2)4COOH5 340. 655-35-6Karbokromēns(intenkordīns,Intensaīns,etil-[[3-[2-(dietilamino)etil]-4-metil-2-okso-2H-1-benzpirān-7-il]oksi]acetāta hidrohlorīds)C20H27NO5 . HCl0,3 341. 1302-76-7Kianīts(alumīnija oksīds ar silīcija dioksīda piejaukumu)Al2O5Si2 342. 50-29-3Klofenotāns (INN)(1,1,1-trihlor-2,2-bis-(4-hlorfenil)etāns,dihlordifeniltrihloretāns (DDT,p,p’-DDT (4,4'-DDT),1,1-bis-(4-hlorfenil)-2,2,2-trihloretāns)(ClC6H4)2CHCCl30,1 343. Kobalta hidrokarbonils un tā sašķelšanās produkti (pēc Co)Co(CO)4H0,01 344. 1307-96-6Kobalta II oksīdsCoO0,5 345. 1308-04-9Kobalta III oksīdsCo2O30,5 346. 7440-48-4KobaltsCo0,5 347. 58-08-02Kofeīns(1,3,7-trimetilksantīns)0,5 348. 8050-09-7Kolofonijs 4 349. Krāsvielas: vinilsulfona un hlortiazīna 2 350. Krāsvielas: antrahinona un ftalocianīna 5 351. Krāsvielas, bāziskās: arilmetāna 0,2 352. Krāsvielas, kubogēnās: dinaftilheksakarbonskābes dianhidrīda atvasinājumi 5 353.215-293-21319-77-3Krezols,(visi izomēri)(o-, m-, p-metilfenoli, krezolu maisījums225---354. 10453-89-1Krizantēmskābe(2,2-dimetil-3-(2-metil- …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.