Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 160 Rīgā 2017. gada 29. martā (prot. Nr. 10 22. §) Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.- 2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"") šādus grozījumus: 1. Izteikt 51. punktu šādā redakcijā: "(51) Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam1 norādīts, ka Latvijas bagātais dabas un kultūras mantojums šobrīd ir saimnieciskajai darbībai un reģionu attīstībai nepietiekami novērtēts resurss. Reģionālās attīstības pamatnostādnes 2013.-2019. gadam kā vienu no rīcības virzieniem attīstības centru attīstībā iezīmē degradētu agrāko industriālo teritoriju sakārtošanu un attīstību. Daudzviet šādas Padomju Savienības laikā darbojušās industriālās teritorijas ir pamestas, turpina degradēt pilsētas vidi un netiek produktīvi izmantotas. Veicot investīcijas reģionu izaugsmē, šādu teritoriju sakārtošanai būtu jādod priekšroka pār investīcijām jaunas infrastruktūras un industriālo teritoriju attīstībā. Viena no Padomju Savienības industriālās rūpniecības ietekmētajām teritorijām atrodas Pierīgā, Inčukalna novadā, kur atrodas dažas no visvairāk piesārņotajām vietām ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Ir jāveic šo vēsturiski piesārņoto vietu sanācija, lai nepieļautu turpmāku teritorijas degradāciju un pazemes ūdeņu piesārņošanu ar bīstamiem ķīmisko vielu savienojumiem." 2. Izteikt tabulas Nr. 1.1. (1) 6. punktu šādā redakcijā: "6. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības. (KF) NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, pilnveidojot atkritumu saimniecības infrastruktūru, nodrošinot atkritumu pārstrādes/reģenerācijas palielināšanos un apglabāto bioloģisko noārdāmo atkritumu samazināšanos.  EK pētījumā2 Latvija ir saņēmusi negatīvu vērtējumu vairākos kritērijos. Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīva "Resursu ziņā efektīva Eiropa" paredz, ka, palielinot pārstrādes līmeni, samazināsies pieprasījums pēc primārajām izejvielām un tiks atkārtoti izmantoti vērtīgi materiāli. Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas 2008/98/EK, Direktīvas 1999/31/EK, Direktīvas 94/62/EK, Direktīvas 2012/19/EK un Direktīvas 2000/53/EK prasību izpildi.  Investēt ūdensapgādes nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības. (KF) Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvas "Resursu ziņā efektīva Eiropa" ūdens resursu politikas prioritāte ir ūdens taupīšana un efektīva izmantošana, nodrošinot tā pieejamību pietiekamā daudzumā un atbilstošā kvalitātē, kā arī atgriežot to vidē pieņemamā kvalitātē. NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, pilnveidojot ūdenssaimniecības infrastruktūru, vienlaikus nodrošinot atbilstību ES direktīvu prasībām. Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas 91/271/EEK un Direktīvas 98/83/EK prasību izpildi. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru. (ERAF) Latvijai jāizpilda vismaz 18 ES direktīvu un 6 konvenciju prasības vides monitoringa jomā, piemēram, Direktīvas 91/676/EEK, Direktīvas 2008/50/EK, Direktīvas 2004/107/EK, Direktīvas 2000/60/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasības. Lai nodrošinātu iepriekš noteikto, tiks pilnveidots vides monitoringa tīkls, palielināts teritoriju skaits, kurās tiek novērsta antropogēnā slodze uz īpaši aizsargājamām sugām/biotopiem, pilnveidota jau izbūvētā infrastruktūra, sabiedrība un valsts institūcijas tiks nodrošinātas ar objektīvu informāciju par vides kvalitāti. Investīcijas tiks vērstas arī uz Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru. (KF) Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu. (ERAF) Saskaņā ar Tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam dabas un kultūras mantojums šobrīd ir komercdarbībai un reģionālajai attīstībai nepietiekami novērtēts un izmantots resurss. Šīs investīcijas jāveic, balstoties uz attiecīgo teritoriju integrētām attīstības programmām, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu kultūras un dabas mantojuma aizsargāšanu, saglabāšanu, kā arī izmantošanu sociālā kapitāla attīstībai un vides kvalitātes pilnveidei. NRP uzsver kultūrvides un sociālekonomiskā potenciāla izmantošanas lomu pašvaldību ekonomiskajā attīstībā. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus. (ERAF) NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019. gadam nosaka nepieciešamību veicināt pilsētu revitalizāciju, nodrošinot vides kvalitātes uzlabošanos un investīciju piesaisti. NRP uzsver kultūrvides un sociālekonomiskā potenciāla izmantošanas lomu pašvaldību ekonomiskajā attīstībā. Atbalstot to vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanāciju, kurās piesārņojošo vielu koncentrācija ir visaugstākā un piesārņojuma izplatība apdraud dabas vērtības un apdzīvotās vietas, kā arī pastāv īpaši augsts gruntsūdeņu un upju baseinu ūdens kvalitātes pasliktināšanās risks, tiktu nodrošināts, ka tiek atjaunota vides kvalitāte piesārņotajās vietās, novēršot iedzīvotāju veselības un vides apdraudējumu, kā arī tiktu veicināta šīs teritorijas atgriešana saimniecisko darbību veikšanai. Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam kā vienu no aktuālākajām problēmām piesārņoto vietu apsaimniekošanas jomā uzsver piesārņoto vietu sanāciju, ko neveicot saglabājas gruntsūdeņu un augsnes piesārņojuma tālākas izplatības draudi. NAP 2020 rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" viens no mērķiem ir saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei, kas atbilst ieguldījumu prioritātes ietvaros veicamajām darbībām." 3. Izteikt 115. punktu šādā redakcijā: "(115) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par tiesu sistēmas pārvaldības un efektivitātes uzlabošanu, celtu valsts pārvaldes darbinieku kapacitāti, publisko pakalpojumu efektivitāti un attīstītu sociālo dialogu, plānoti ieguldījumi 11. tematiskajā mērķī, novirzot ESF finansējumu 2,83 % no ESF." 4. Izteikt tabulas Nr. 1.2. (2) 3. punktu šādā redakcijā: "3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja ERAF 296 191 300 6,70 % 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja 3.1. Veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību 3.1.1. Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto 3.1.2. Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu Straujās izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma pieauguma 3.2. Atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos 3.2.1. Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju MVK eksporta apjoms 3.3. Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai 3.3.1. Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem3 ārpus Rīgas (faktiskajās cenās, EUR) ESF 18 063 357 0,41 % 11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti 3.4. Investīcijas institucionālajās spējās, efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību 3.4.1. Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai 3.4.2. Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai Valsts pārvaldes darbinieku skaits, kuri paaugstinājuši profesionālo kompetenci labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās Nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju noslēgto ģenerālvienošanos skaits" 5. Izteikt tabulas Nr. 1.2. (2) 5. un 6. punktu šādā redakcijā: "5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte ERAF 432 917 039 9,80 % 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību 5.1. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas  5.1.1. Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās To piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos applūšanas gadījumā 5.1.2. Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijās Plūdu apdraudējums hidrobūvju aizsargātās platībās 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru 5.4.1. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām 5.5. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu 5.5.1. Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā 5.6. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus 5.6.1. Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu Piesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas 5.6.2. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām Strādājošo skaits (privātajā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to funkcionālās teritorijas 5.6.3.  Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija To piesārņoto vietu skaits, kas radušās naftas pārstrādes produktu ražošanas laikā un kurās nav veikta sanācija KF 190 138 398 4,30 % 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 5.2. Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības, vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana 5.2.1. Veicināt dažādu veidu atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju Pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu 5.3. Investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās investīciju vajadzības, kas pārsniedz minētās prasības 5.3.1. Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi Iedzīvotāju skaits, kuriem nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi 5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru 5.4.2. Nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām 5.4.3. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām 6. Ilgtspējīga transporta sistēma ERAF 235 477 563 5,33 % 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās 6.3. Pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai 6.3.1. Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti Valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars Vidējais laika ietaupījums uz vienu kilometru, rekonstruējot valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumu KF 924 294 295 20,92 % 6.1. Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T 6.1.1. Palielināt ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti Laika apstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves samazinājums Pievadceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars 6.1.2. Palielināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga" Ielidojošo reisu ar kursu RWY18 gaisa kuģu dzinēju radītais vidējais CO2 apjoms manevrēšanas laikā (taxi-in) Notekūdeņu ķīmiskā skābekļa patēriņa vērtība 6.1.3. Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu Vidējais transportlīdzekļu aizkavējuma laiks 6.1.4. Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu Lielo pilsētu skaits, kur izveidoti alternatīvi maršruti TEN-T tranzīta un kravu transportam 6.1.5. Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars 6.2. Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus 6.2.1. Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti CO2 emisijas dzelzceļa pārvadājumos Infrastruktūras caurvedes spēja" 6. Izteikt tabulu Nr. 2.1.2. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.1.2. (5) ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.1.1.1.ak (CO25) To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos Pilnslodzes ekvivalents ERAF 2163 Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.bk (CO24) Jaunu pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents) Pilnslodzes ekvivalents ERAF 700 Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.ck (CO26) To komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām Komersanti ERAF 450 Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.d Virs kvalitātes sliekšņa novērtēto un ERAF atbalstīto Horizon 2020 un ES 9. Ietvara programmas projektu pieteikumu skaits, t. sk. BalticBonus iniciatīvas ietvaros Projektu iesniegumu skaits ERAF 558 Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.e Zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts Zinātnisko rakstu skaits ERAF 1472 Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.f Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem EUR ERAF 15 953 000 Projekta īstenošanas atskaites Reizi gadā i.1.1.1.g Jauno produktu un tehnoloģiju skaits, kas ir komercializējami un kuru izstrādei sniegts atbalsts Produkti un tehnoloģijas ERAF 530 Projekta īstenošanas atskaites Reizi gadā" 7. Izteikt 273., 274. un 275. punktu šādā redakcijā: "(273)  3.4.2. SAM: valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai. (274) Globālās finanšu krīzes ietekmē īstenotie iestāžu funkciju, struktūru un darbības pārskatīšanas pasākumi valsts pārvaldē ir negatīvi ietekmējuši gan darbinieku motivācijas un atlīdzības politiku, gan arī mazinājuši iespējas iesaistīties profesionālās pilnveides pasākumos. Tas veicinājis gan nodarbināto skaita kopējo samazinājumu par 27,2 %, gan arī augstu personāla mainību valsts centrālajā pārvaldē 29,7 % apmērā, kas nozīmē gan to, ka valsts pārvaldē strauji zūd institucionālā atmiņa un līdz ar to tiek apdraudēta tās veiktspēja, gan nepieciešamību investēt nodarbināto apmācībā. Uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai, ir vērojamas tendences, ka darbu valsts pārvaldē pamet tieši profesionālākie darbinieki, kuri tiek piesaistīti darbā privātajā sektorā vai dodas strādāt ārpus valsts robežām. Tam pamatā ir atšķirības atlīdzības līmenī, motivācijā, izpratnē par veicamo uzdevumu mērķiem, kā arī izaugsmes un profesionālās pilnveides iespējās. Lai mazinātu negatīvās tendences, tiek veicināta pāreja no darbību procesa uzraudzības uz rezultāta sasniegšanu valsts pārvaldes darbā, ko plānots sekmēt ar mērķtiecīgu un sistematizētu apmācību programmas īstenošanu. Izstrādājot labāku tiesisko regulējumu uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, būtiska ir sociālo un sadarbības partneru līdzdalība un attīstīts sociālais dialogs kā konsultāciju un diskusiju instruments. Latvijā ir vāji attīstīts nozaru divpusējais sociālais dialogs, lai gan tam ir liels potenciāls uzlabot nozaru darba un uzņēmējdarbības vidi valstī kopumā. Nozares, kuras sniedz būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā, bet kuru ietvaros ir nepietiekami attīstīts divpusējais sociālais dialogs, ir, piemēram, kokrūpniecība, ķīmiskā rūpniecība, būvniecība, transports un loģistika, telekomunikācijas un sakari. Divpusējo sociālo dialogu nozaru līmenī plānots stiprināt, veicinot nozaru ģenerālvienošanos slēgšanu starp nozaru asociācijām un arodbiedrībām, - tas uzskatāms par uzņēmējdarbības vidi regulējošo instrumentu, lai apkarotu nelegālo nodarbinātību un ēnu ekonomiku, turklāt tādējādi tiktu sniegts ieguldījums Eiropas sociālo partneru darba programmas mērķu sasniegšanā. (275) Šobrīd kontrolējošām institūcijām ir nepietiekama administratīvā kapacitāte, tādēļ tām ir ierobežotas iespējas pietiekami kvalitatīvi noteikt korupcijas riskam pakļautās jomas un identificēt personas, kuru darbībā varētu būt likumpārkāpumu pazīmes. Citu valstu prakse un metodes operatīvās un stratēģiskās analīzes veikšanā netiek pilnvērtīgi izmantotas. Lai paaugstinātu izmeklējamo lietu kvalitāti, tiks uzlabotas stratēģiskās un operatīvās analīzes metodes noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, ko plānots sekmēt ar kontrolējošo institūciju profesionālās pilnveides pasākumiem." 8. Papildināt programmu ar 275.1 punktu šādā redakcijā: "(2751) No sabiedrības puses šobrīd ir skaidrs pieprasījums pēc valsts pārvaldes efektivitātes aspektu analīzes, novēršot iekšējo procesu pārklāšanos un tādējādi veicinot ekonomisku un produktīvu valsts pārvaldes funkcionēšanu un pakalpojumu sniegšanu, kā rezultātā ar mazāku resursu patēriņu tiktu sasniegts augstāks valsts pārvaldes institūciju darba ražīgums. To paredzēts panākt, izstrādājot valsts un publisko pakalpojumu sniegšanas procesu pārveides ietvaru." 9. Izteikt 276. punktu šādā redakcijā: "(276) Rezultātā tiks uzlabota valsts pārvaldes kapacitāte un tās sniegto publisko pakalpojumu efektivitāte, attīstīts sociālais dialogs un veicināta komercdarbības vides sakārtošana, ēnu ekonomikas un korupcijas mazināšana." 10. Izteikt tabulu Nr. 2.3.9. (4) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.3.9. (4) ESF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI4 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība (2013.  gadā) Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023.  gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.3.4.2.a Profesionālo kompetenci paaugstinājušo personu skaits labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās Mazāk attīstītie reģioni Personu skaits N/A 823 Skaits 3572 Projektu dati Reizi gadā r.3.4.2.b Nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju noslēgto ģenerālvienošanos skaits Mazāk attīstītie reģioni Ģenerālvienošanos skaits N/A 1 Skaits 5 Projektu dati Reizi gadā" 11. Izteikt 278. punktu šādā redakcijā: "(278) Zināšanu un profesionālās pilnveides pasākumi valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta jautājumiem, kā arī iekšējo procesu pārskatīšana veicinās valsts pārvaldes pieejamību, nodrošinot kvalitatīvāku un efektīvāku pakalpojumu sniegšanu, veicot atbilstīgo darbību skaita samazināšanu un šo darbību skaidru mērķorientāciju uz reformu veikšanu publiskajā pārvaldē, panākot reālu efektivitātes pieaugumu attiecībā uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un novēršot veikto iniciatīvu sadrumstalotību (it īpaši attiecībā uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, KP fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu u. tml. jomām, kā arī IKT izmantošanu), un sniedzot ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā. Paralēli tiks stimulēta tiesiskā pārvaldība, kas ietver koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu, valsts pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un vadības profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientētu publisko pakalpojumu sniegšanu, samazinot administratīvo procedūru radīto slogu, tādējādi stiprinot uz rezultātu un klientu orientētu valsts pārvaldes iestāžu darbību un nodrošinot komersantu vajadzībām atbilstošas vides veidošanu komercdarbības veikšanai. Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014.-2020. gadā ar ESF palīdzību piedāvā sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā, pretstatā 2007.-2013. gadā īstenotajām mācībām, kas bija paredzētas noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu problēmu. Sociālo dialogu turpmāk paredzēts stiprināt nozaru līmenī divpusējā dialoga ietvaros, veicinot ģenerālvienošanos slēgšanu nozaru asociāciju un arodbiedrību starpā, kas apliecinātu abām pusēm pieņemamu sadarbības nosacījumu apstiprināšanu, tādējādi nodrošinot turpmāko izaugsmi un attīstību gan nozaru, gan nacionālā līmenī. Nozaru divpusējā sociālā dialoga attīstībai kā atbalsta elements tiks izmantots arī sociālo partneru reģionālo struktūrvienību darbs, integrējot reģionālā līmeņa problēmjautājumus un rasto risinājumu rezultātus nozaru un nacionālā līmenī. Lai to veiksmīgi īstenotu, plānots attīstīt sociālo un sadarbības partneru profesionālo izaugsmi, nodrošinot atbalstu ekspertīžu sniegšanai nozaru labāka regulējuma izstrādei, kā arī veicināt sociālā dialoga atpazīstamību un atbalstu sabiedrībā, skaidrojot tā būtību un sniegtās priekšrocības darba ņēmēju un darba devēju interešu un tiesību aizstāvībā." 12. Izteikt 283., 284. un 285. punktu šādā redakcijā: "(283) 3.4.2. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts profesionālo kompetenču attīstīšanas programmas, mācību moduļu un materiālu izstrādei un apmācību, semināru un pieredzes apmaiņas īstenošanai valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta jautājumiem; sociālo un sadarbības partneru ekspertu piesaiste, konferenču, semināru, apmācību un citu pasākumu organizēšana nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesaistei, politikas ietekmes uzņēmēju un iedzīvotāju aptaujas un izvērtējumi, valsts pārvaldes institūciju procesu analīze un pārveide, metodiku, rokasgrāmatu izstrāde, sociālo partneru iekšējās darbības sistēmas pilnveidošana; atbalsts par ēnu ekonomikas apkarošanu atbildīgo un ar korupcijas riska novēršanu saistīto iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai: apmācības (tai skaitā par stratēģiskās un operatīvās analīzes metodēm), semināri un pieredzes apmaiņas programmas par korupcijas apkarošanu, novēršanu un iespējām mazināt ēnu ekonomiku. Apmācību saturā, kur attiecināms, tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi. (284) 3.4.2. SAM indikatīvā mērķa grupa: valsts pārvaldes institūcijas un darbinieki, kas izstrādā normatīvos aktus, kam ir ietekme uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu, komercdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, IKT izmantošanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, KP fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu, valsts pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientētu publisko pakalpojumu sniegšanu, ēnu ekonomikas apkarošanu, koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu un citām jomām, kas saistītas ar MVK atbalstu, kā arī institūcijas, kas nodrošina darba devēju un darba ņēmēju organizāciju interešu pārstāvniecību nozaru sociālā dialoga stiprināšanā. (285) 3.4.2. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VK, Valsts administrācijas skola, VARAM, LBAS, LDDK, sadarbības partneri, kas gatavi sniegt kvalitatīvu ieguldījumu nozaru divpusējā sociālā dialoga attīstībai, kā arī neatkarīga koleģiāla augstākās revīzijas iestāde." 13. Izteikt tabulu Nr. 2.3.10. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.3.10. (5) ESF specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.3.4.1.a Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Personu skaits ESF 11 433 Projektu dati Reizi gadā i.3.4.2.a Apmācīto personu skaits labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās Personu skaits ESF 14 126 Projekta dati Reizi gadā i.3.4.2.b Organizēto pasākumu skaits nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesaistei sociālajā dialogā Pasākumu skaits ESF 25 Projektu dati Reizi gadā i.3.4.2.c Institūciju skaits, kurās īstenota pakalpojumu sniegšanas organizēšanas pārveide Institūciju skaits ESF 5 Projektu dati Reizi gadā" 14. Izteikt tabulu Nr. 2.4.1. (3) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.4.1. (3) KF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība (2012. gadā) Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.4.1.1.a Enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā (2010. gada salīdzināmajās cenās) kg naftas ekvivalenta uz 1000 EUR 329,9 263,9 EM (CSP datubāze) Reizi gadā r.4.1.1.b Atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā % 38 51 EM (CSP datubāze) Reizi gadā" 15. Izteikt tabulu Nr. 2.4.6. (3) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.4.6. (3) KF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība (2012. gadā) Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.4.3.1.a Atjaunojamo energoresursu īpatsvars pārveidošanas sektorā saražotajā siltumenerģijā % 22,6 60 EM Reizi gadā r.4.3.1.b Kopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda pārveidošanas sektorā MW 1171,4 1820 CSP Reizi gadā" 16. Izteikt tabulu Nr. 2.4.9. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.4.9. (5) ERAF specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.4.4.1.a Uzstādīto uzlādes staciju skaits Uzlādes stacijas ERAF 150 Projektu dati Reizi gadā" 17. Izteikt tabulu Nr. 2.5.5. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.5.5. (5) KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums i.5.2.1.ak (CO17) Atkritumu pārstrādes jaudas pieaugums Tonnas gadā KF 172 0005 Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati Reizi gadā i.5.2.1.b Šķiroto atkritumu apjoma palielinājums atbalstītajos projektos Tonnas gadā KF 52 000 Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati Reizi gadā i.5.2.1.c Atkritumu reģenerācijas ar enerģijas atguvi jaudas pieaugums Tonnas gadā KF 11 000 Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati Reizi gadā" 18. Svītrot 439. punktu. 19. Izteikt 440. punktu šādā redakcijā: "(440) Lai nodrošinātu dabas vērtību nenoplicināšanu, dabas mantojuma saglabāšanu un ekoloģisko prasību ievērošanu, tiks veikti teritorijas labiekārtojumi, tādējādi novirzot iespējamās tūrisma plūsmas uz Natura 2000 teritorijas daļām ar lielāku vides ietilpību vai to piegulošajām teritorijām, rezultātā palielinot to dzīvotņu platību, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi. Integrētas investīcijas nodrošinās dabas vērtību ekoloģiskajām prasībām nepieciešamo aizsardzības un apsaimniekošanas režīmu, vienlaikus līdzsvarojot dabas aizsardzības un ekonomiskās attīstības intereses, rezultātā palielinot to teritoriju skaitu, kurās tiek novērsta antropogēnā slodze uz īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. Plānotie pasākumi Natura 2000 teritorijās ir paredzēti saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu (Priority action framework - PAF) un tiks īstenoti saskaņā ar dabas aizsardzības plānos noteikto. Projektu iesniegumu atlases laikā tiks prioritāri atbalstīti pasākumi, kas vienlaikus ar dabas aizsardzību dos arī lielāku pienesumu ekonomikas attīstībā un IKP pieaugumam." 20. Papildināt programmu ar 445.1, 445.2, 445.3 un 445.4 punktu šādā redakcijā: "(4451) 5.4.3. SAM: pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai. (4452) Latvijā sastopami 60 biotopu veidi, kas iekļauti Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā "Prioritāri aizsargājamie biotopi". KF investīcijas SAM ietvaros paredzētas, lai virzītos uz ES stratēģisko mērķu sasniegšanu bioloģiskās daudzveidības jomā, veicot pasākumus ES nozīmes biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai. (4453) Īpaši nepieciešama to biotopu atjaunošana, kuru aizsardzības stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs vai pasliktinās. Atjaunojot un saglabājot biotopus, īpaša vērība jāpievērš nelabvēlīgās antropogēnās ietekmes apturēšanai un samazināšanai, tādējādi atjaunojot ilgtspējīgai biotopu pastāvēšanai piemērotus apstākļus. (4454) SAM aktivitātes tiks veiktas saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu un ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (5.4.2. SAM ietvaros) ietvaros iegūto datu izvērtējumu." 21. Papildināt programmu ar tabulu Nr. 2.5.9. (3)1 šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.5.9. (3)1 KF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība (2012. gadā) Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums r.5.4.3.a Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem % 13 60 Ziņojumi par biotopu un sugu stāvokli Reizi divos gados r.5.4.3.b Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām % 28 60 Ziņojumi par biotopu un sugu stāvokli Reizi divos gados" 22. Izteikt 448. punktu šādā redakcijā: "(448) Lai sasniegtu iepriekš minēto, ar 2014.-2020. gada plānošanas perioda investīcijām un citiem finansējuma piesaistes instrumentiem ir plānots īstenot šādas darbības: 1) apzināt valstī esošo biotopu stāvokli un ar tiem saistītos ekosistēmu pakalpojumus; 2) veikt īpaši aizsargājamo sugu populāciju un/vai īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu (pēc EK lēmuma par snieguma ietvara izpildi, atbilstoši izstrādātajai Natura 2000 teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas programmai un ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (5.4.2. SAM ietvaros) ietvaros iegūto rezultātu izvērtējumam); 3) izveidot antropogēno slodzi mazinošu infrastruktūru un veikt esošās infrastruktūras rekonstrukciju Natura 2000 teritorijās un to funkcionālajās teritorijās." 23. Papildināt programmu ar 448.1 punktu šādā redakcijā: "(4481) Ieguldītās investīcijas un plānotās darbības 5.4.1. SAM un 5.4.3. SAM tiks vērstas uz Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās, lai nodrošinātu, ka tiek paaugstināts tādu ES nozīmes biotopu un sugu skaita īpatsvars, kam ir labvēlīgs aizsardzības statuss. Papildus tiks veicināta arī ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam paredzēto mērķu sasniegšana." 24. Izteikt 450. punktu šādā redakcijā: "(450) Dabas objektu aizsardzības un apskates infrastruktūras attīstības un biotopu atjaunošanas aktivitātes ir virzītas arī uz valsts sociālekonomisko attīstību, jo uzlabota dabas objektu infrastruktūra ne tikai palīdzēs nodrošināt antropogēnās slodzes mazināšanu īpaši aizsargājamajiem biotopiem, bet arī nodrošinās dabas tūrisma un to pavadošā biznesa attīstību, kā arī veicinās un attīstīs Latvijas valsts "zaļo tēlu". Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai prioritāri tiks veikti vietās, kurās būs lielāka sociālekonomiskā ietekme. Veicot projektu atlasi, tiks ņemts vērā gan esošais sugu un biotopu aizsardzības stāvoklis, gan tūrisma plūsma." 25. Izteikt 459. un 460. punktu šādā redakcijā: "(459) 5.4.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir infrastruktūras rekonstrukcija un izbūve saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem. (460) 5.4.1. SAM indikatīvā mērķteritorija - Natura 2000 teritorijas un to funkcionālās teritorijas.6 5.4.1. SAM kā mērķa grupa paredzēti aizsargājamo teritoriju apsaimniekotāji un apmeklētāji, pašvaldības, valsts iestādes, kas nodrošina dabas un biotopu aizsardzību, biedrības un nodibinājumi." 26. Papildināt programmu ar 463.1, 463.2 un 463.3 punktu šādā redakcijā: "(4631) 5.4.3. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir pasākumi biotopu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai un sugu aizsardzības pasākumi saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem, sugu un biotopu aizsardzības plāniem un Natura 2000 teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas programmu, prioritāri veicot pasākumus vietās, kurās tiks nodrošināta lielāka sociālekonomiskā ietekme. (4632) 5.4.3. SAM indikatīvā mērķteritorija - īpaši aizsargājamie biotopi. (4633) 5.4.3. SAM mērķa grupa: aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekotāji, institūcijas, kas nodrošina dabas un biotopu aizsardzību." 27. Izteikt 464. punktu šādā redakcijā: "(464) 5.4.1. SAM, 5.4.2. SAM un 5.4.3. SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumdošanas prasībām.7" 28. Izteikt tabulu Nr. 2.5.10. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.5.10. (5) KF un ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums i.5.4.1.ak (CO23) To dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi Hektāri ERAF 2620 Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati Reizi gadā i.5.4.3.ak (CO23) To dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi Hektāri KF 13 800 Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati Reizi gadā i.5.4.2.a Atbilstoši direktīvu prasībām īstenotas monitoringa programmas (jomas)8 Monitoringa programmas KF 4 Projektu dati Reizi gadā i.5.4.2.b Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni Aizsardzības plāni KF 20 Dabas aizsardzības pārvaldes dati, dabas datu informācijas sistēma "Ozols", projektu dati Reizi gadā i.5.4.2.b Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības plāni Aizsardzības plāni KF 5 Dabas aizsardzības pārvaldes dati, dabas datu informācijas sistēma "Ozols", projektu dati Reizi gadā" 29. Papildināt programmu ar 486.1, 486.2 un 486.3 punktu šādā redakcijā: "(4861) 5.6.3. SAM: Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija. (4862) SAM īstenošanas rezultātā plānots pabeigt Latvijā divu vēsturiski piesārņotāko vietu teritorijas sanāciju, kurās piesārņojošo vielu koncentrācija ir visaugstākā un piesārņojuma izplatība apdraud dabas vērtības, apdzīvotās vietas un iedzīvotāju veselību. Sanācijas rezultātā tiks ne tikai samazināta piesārņojuma negatīvā ietekme, bet arī veicināta teritorijas turpmāka izmantošana saimniecisko darbību veikšanai vai publiskajai lietošanai 7-9 ha platībā. (4863) Ieguldījumi, lai pabeigtu piesārņoto vietu sanāciju, ir saskaņā ar Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam veikto izvērtējumu, kur noteikts, ka viena no aktuālākajām problēmām piesārņoto vietu apsaimniekošanas jomā ir piesārņoto vietu sanācija, ko neveicot saglabājas gruntsūdeņu un augsnes piesārņojuma tālākas izplatības draudi. Savukārt viens no NAP 2020 rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķiem ir saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei, kas atbilst ieguldījumu prioritātes ietvaros veicamajām darbībām." 30. Papildināt programmu ar tabulu Nr. 2.5.14. (3)1 šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.5.14. (3)1 ERAF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība (2016. gadā) Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums r.5.6.3.a To piesārņoto vietu skaits, kas radušās naftas pārstrādes produktu ražošanas laikā un kurās nav veikta sanācija Piesārņotās vietas 9 7 Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs Reizi gadā" 31. Izteikt 495. punktu šādā redakcijā: "(495) Tikai maza apjoma kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūra atbilstoši ERAF regulas 3. panta pirmās daļas "e" apakšsadaļā minētajam var tikt atbalstīta, veicot ERAF ieguldījumus saskaņā ar ERAF regulas 5. panta sestās daļas "c" apakšsadaļu. Atbalsts netiek plānots liela mēroga kultūras un tūrisma infrastruktūras attīstībai, ieguldījumi, kas satur vairākus nelielus objektus infrastruktūrā, var tikt atbalstīti kā daļa no plašākas teritorijas attīstības stratēģijas, ieskaitot papildu atbalsta pasākumus, lai maksimāli palielinātu to izaugsmi un radītu darbavietu potenciālu. Tas jo īpaši attiecas uz ieguldījumiem dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai (ERAF regulā noteiktā investīciju prioritāte 6c) teritorijās, kur potenciāls, lai radītu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, ir augstāks kā vidēji citur." 32. Papildināt programmu ar 495.1, 495.2 un 495.3 punktu šādā redakcijā: "(4951) Joprojām Latvijas teritorijā ir saglabājušās intensīva vēsturiskā piesārņojuma zonas, no kurām piesārņojums izplatās tālāk, nonākot pazemes un virszemes ūdeņos, ietekmējot vides kvalitāti ne tikai tiešā piesārņotās vietas apgabalā, bet izplatoties ļoti plašā teritorijā. Ūdens vidē noturīgo ķīmisko vielu piesārņojums akumulējas ekosistēmās un procesus veicinošos apstākļos izplatās plašā areālā, ietekmējot arī pazemes dzeramā ūdens horizontus. Lielākos draudus rada piesārņojums ar bīstamajām ķīmiskajām vielām. (4952) Lai varētu samazināt vēsturiskā piesārņojuma radītās sekas, nepieciešama šādu teritoriju sanācija, jo ir būtiski mazināt risku, ko rada piesārņojuma ietekme uz bioloģisko daudzveidību, pazemes ūdensgūtnēm un upju baseiniem, augsni, līdz ar to arī uz iedzīvotāju veselību un dabas resursiem. Šādu piesārņoto vietu sanācijai ir nepieciešamas specifiskas attīrīšanas tehnoloģijas, kā arī individuāli risinājumi sanācijas procesā savāktā piesārņojuma utilizācijai vai apglabāšanai.  (4953) Vispiesārņotākās vietas Latvijā ir Inčukalna sērskābā gudrona dīķi, kuru sanācija uzsākta jau 2007.-2013. gada plānošanas periodā. Projekta īstenošanas laikā tika konstatētas gudrona netipiskas ķīmiskās un fizikālās īpašības, kas būtiski kavēja ekskavētā gudrona pārstrādes un utilizācijas procesu, tādējādi bija nepieciešams veikt izmaiņas gudrona pārstrādes un utilizācijas tehnoloģiskajā risinājumā, un tas sadārdzināja sanācijas darbu izmaksas. 2015. gada vidū projekta finansējuma saņēmējs pārtrauca sanācijas darbu līgumu, jo sanācijas darbu veicējs nenodrošināja sanācijas darbu līgumā noteikto saistību izpildi. 2015. gada beigās tika sagatavoti un noteiktā kārtībā Eiropas Komisijā iesniegti priekšlikumi grozījumiem projektā. Eiropas Komisija tos apstiprināja 2016. gada 7. jūnijā, atzīstot neparedzamu apstākļu rašanos projekta īstenošanas laikā, kā rezultātā palielinājās projekta kopējais budžets, kā arī apstiprināja projekta īstenošanas dalīšanu posmos pa ES fondu plānošanas periodiem. Līdz ar to projekts īstenojams divu plānošanas periodu ietvarā, 2014.-2020. gada plānošanas periodā pabeidzot Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju." 33. Papildināt programmu ar 506.1, 506.2, 506.3, 506.4 un 506.5 punktu šādā redakcijā: "(5061) 5.6.3. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: piesārņojuma avota likvidācija, piesārņotās teritorijas sanācija, sanācijas procesā izņemtā piesārņojuma utilizācija vai apglabāšana, lai panāktu augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, atjaunojot vides kvalitāti. (5062) 5.6.3. SAM finansējuma saņēmējs: valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir organizēt vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju. (5063) 5.6.3. SAM lielie projekti: indikatīvi plānots īstenot lielo projektu "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācijas II kārta". (5064) 5.6.3. SAM projektu atlase: skatīt pielikumu "Projektu atlase".  (5065) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu tādu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar normatīvo aktu prasībām." 34. Izteikt tabulu Nr. 2.5.15. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.5.15. (5) ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums i.5.6.1.ak (CO38) Pilsētu teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa m2 ERAF 10 000 Pašvaldības informācija Reizi gadā i.5.6.1.bk (CO39) Uzceltas vai atjaunotas sabiedriskās vai komercēkas pilsētās m2 ERAF 20 000 Projektu dati Reizi gadā i.5.6.1.c Atjaunoto, izveidoto un rekonstruēto sabiedrisko un infrastruktūras objektu skaits Objektu skaits ERAF 12 Pašvaldības informācija Reizi gadā i.5.6.2.ak (CO22) Kopējā atjaunotās zemes platība ha ERAF 556 Projektu dati Reizi gadā i.5.6.3.ak Kopējā atjaunotās zemes platība ha ERAF 2,5 Projektu dati Reizi gadā" 35. Izteikt tabulu Nr. 2.5.17. (7-12) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.5.17. (7-12) ERAF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR 5 11 826 219 1 432 917 039 7 13 1375 386 7 80819321 N/A N/A 5 65 819 321 7 11 826 219 1 172 521 464 1 92138673 6 367097718 21 11 826 219 3 36 881 516 5 259 959 045 34 23 652 438 2 92 138 673 72 82 783 529 86 3 400 000 87 65 819 321 89 186 592 539 92 15 190 555 94 20 000 000 " 36. Izteikt tabulu Nr. 2.5.18. (7-12) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.5.18. (7-12) KF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR 17 24 805 351 1 190 138 398 7 71 394 938 7 190 138 398 N/A N/A 6 190 138 398 18 9 184 249 1 51 059 688 19 7 352 652 3 39 185 342 21 104 469 173 2 28 498 430 22 14 274 287 85 30 052 686 " 37. Izteikt 512., 513. un 514. punktu šādā redakcijā: "(512) Lai ūdens transporta sektorā samazinātu esošo piesārņojumu, kura iemesls ir efektīvas ūdens infrastruktūras trūkums un vāji attīstīts ūdens transporta un sauszemes transporta savienojums, būtiski ir nodrošināt atbilstošu autoceļu un dzelzceļa caurlaides spēju un savienojumu ar ostām. Attiecīgi SAM ietvaros plānots uzlabot kuģošanas ceļu un sauszemes savienojumus ostām (jaunas infrastruktūras izbūve, esošas infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana, jūras transporta infrastruktūras (t. sk. ostas kuģošanas ceļa) padziļināšana, paplašināšana un iztaisnošana, kuras mērķis ir kuģošanas drošības paaugstināšana, kas vienlīdzīgi ietekmēs ostas lietotājus kopumā un ļaus novērst TEN-T tīkla problemātisko posmu radīto negatīvo ietekmi uz kuģošanas drošības līmeni lielajās ostās). Jūras ostām ir svarīga loma kā loģistikas centriem, un tām ir vajadzīgi droši un efektīvi savienojumi ar iekšzemi. Investīciju rezultātā tiks nodrošināta atbilstoša TEN-T tīklā iekļauto ostu infrastruktūras rekonstrukcija un izbūve, kā arī atbalstīta sauszemes pievadceļu funkcionalitātes palielināšana, sekmējot kravas operāciju novirzīšanu no pilsētām, lai mazinātu sastrēgumus, saudzētu vidi un paaugstinātu drošību. (513) Rekonstruētās hidrotehniskās būves un uzlabotā jūras transporta infrastruktūra uzlabos kuģošanas drošību un ostas funkcionalitāti, atļaujot kuģu kustību nelabvēlīgos laika apstākļos, kādos kuģu kustība pašlaik tiek apturēta. Tas ļaus palielināt kuģošanas drošību, kā arī samazināt kuģu dīkstāves, atrodoties reidā, tādējādi mazinot kuģu dzinēju darbības rezultātā radītās emisijas. Ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošana radīs priekšnosacījumus vidēji ar vienas ostā pārkrautās tonnas pārvadāšanu saistītās negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanai. (514) Veicot ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošanu, tiks rekonstruētas kritiskā stāvoklī esošās kopējās hidrotehniskās būves, uzlabota jūras transporta infrastruktūra lielajās ostās un veikti ieguldījumi kuģu satiksmes monitoringa un koordinācijas sistēmas attīstībā, kas paaugstinās kuģošanas drošību un uzlabos vides kvalitāti ostu teritorijās, dodot ieguldījumu ESSBJR mērķa "Glābt jūru" sasniegšanā, kā arī veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātes "Tīra un droša kuģošana" ietvaros. No KP fondiem tiks finansēts tikai atbalsts publiskai infrastruktūrai un tikai gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti. Direktīvas Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidei izpildei (paredzēts, ka Direktīva stāsies spēkā līdz 2014. gada beigām un dalībvalstīm būs jāizstrādā nacionālie ietvari tās izpildei divu gadu laikā kopš tās stāšanās spēkā) arī būs nepieciešamas investīcijas tajā paredzēto prasību izpildei attiecībā uz alternatīvajām degvielām." 38. Izteikt tabulu Nr. 2.6.1. (3) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.6.1. (3) KF specifiskie rezultātu rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums r.6.1.1.a Laika apstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves samazinājums Stundas 170 (2012. gads) KF 100 Projektu dati Projektu īstenošanas noslēgumā r.6.1.1.b Pievadceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars % 62 (2014. gads) KF 47 Lielo ostu pārvalžu dati Reizi gadā" 39. Izteikt 539. punktu šādā redakcijā: "(539) 6.1.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: lai uzlabotu drošības līmeni ostās un novērstu vājo punktu radītos ierobežojumus TEN-T transporta infrastruktūras darbībā, plānots veikt molu un viļņlaužu pārbūvi vai atjaunošanu, ostas kuģu kanāla padziļināšanu, paplašināšanu un iztaisnošanu, infrastruktūras kompleksam piederošo inženiertīklu būvniecību, autotransporta un dzelzceļa pievadceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecību, nodrošināt ar ugunsdzēsības un vides aizsardzības prasību ievērošanu, kā arī veikt ar citu drošības prasību ievērošanu saistītās darbības." 40. Izteikt tabulu Nr. 2.6.6. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.6.6. (5) KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.6.1.1.a Rekonstruētās hidrotehniskās būves Hidrotehniskās būves KF 4 Projektu dati Reizi gadā i.6.1.1.b Rekonstruēto ielu un dzelzceļa garums km KF 12 Projektu dati Reizi gadā i.6.1.2.a Izbūvēta peronu manevrēšanas ceļa otrā ātrā nobrauktuve m2 KF 12 090 Projektu dati Reizi gadā i.6.1.2.b Modernizēto peronu manevrēšanas ceļu kopējais garums m KF 11 330 Projektu dati Reizi gadā i.6.1.3.a Rekonstruēto vai izbūvēto tiltu, pārvadu un tuneļu kopējais garums km KF 3,8 Projektu dati Reizi gadā i.6.1.3.b Izbūvēts multimodāls transporta mezgls m2 KF 40 000 Projektu dati Reizi gadā i.6.1.4.a Izbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto alternatīvo kravas ceļu, ielu un pārvadu kopējais garums sasaistei ar TEN-T km KF 9,96 Projektu dati Reizi gadā i.6.1.5.ak (CO14a) Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums km KF 296 Projektu dati Reizi gadā" 41. Izteikt tabulu Nr. 2.6.7. (3) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.6.7. (3) KF specifiskie rezultātu rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība (2012. gadā) Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums r.6.2.1.a CO2 emisijas dzelzceļa pārvadājumos t 225 126 KF 180 000 VAS "Latvijas dzelzceļš" Reizi gadā piecu gadu uzraudzības periodā r.6.2.1.b Infrastruktūras caurvedes spēja t 67 000 000 KF 73 000 000 VAS "Latvijas dzelzceļš" Reizi gadā" 42. Izteikt tabulu Nr. 2.6.8. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.6.8. (5) KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.6.2.1.ak (CO12a) Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums km KF 300 Projekta dati Reizi gadā i.6.2.1.b Staciju skaits, kurās uzbūvēti paaugstinātie peroni Stacijas KF 21 Projekta dati Reizi gadā" 43. Izteikt tabulu Nr. 2.6.10. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.6.10. (5) ERAF kopējie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.6.3.1.ak (CO14) Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums km ERAF 305 Projekta dati Reizi gadā" 44. Izteikt tabulu Nr. 2.6.11. (6) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.6.11. (6) Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID.  Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība 2018. gadā Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts sievietes vīrieši kopā Finanšu rādītājs (F09)  Finanšu rādītājs 6.PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 72 852 630 277 032 428 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F10)  Finanšu rādītājs 6.PV (KF) EUR KF Mazāk attīstītie reģioni 306 148 623 1 087 405 057 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs i.6.1.5.ak Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums (TEN-T). (CO14a) Kopējais km KF Mazāk attīstītie reģioni 0 296 Projektu dati Rādītājs ietver 6.5.1. plānotās investīcijas TEN-T ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst 23,63 % no KF finansējuma prioritārajam virzienam. Galvenais īstenošanas posms i.6.1.5.a Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu (TEN-T) skaita. (S615) Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1. ex-ante nosacījumam % KF Mazāk attīstītie reģioni 50 Projektu dati Iznākuma rādītājs i.6.2.1.ak Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums. (CO12a) Kopējais km KF Mazāk attīstītie reģioni 0 300 Projektu dati Rādītājs iekļauj SAM 6.2.1. plānotās investīcijas dzelzceļa līniju rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst 46,89 % no KF finansējuma prioritārajam virzienam. Galvenais īstenošanas posms i.6.2.1.a Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 6.2.1. SAM finansējuma. (S621) Ar projekta īstenotāju noslēgts līgums par summu % no SAM ietvaros paredzētā finansējuma % KF Mazāk attīstītie reģioni 15 Projektu dati Iznākuma rādītājs i.6.3.1.ak Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums. (CO14) Kopējais km ERAF Mazāk attīstītie reģioni 0 305 Projektu dati Rādītājs atbilst 100,00 % no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam. Rādītājs ietver 6.3.1. plānotās investīcijas reģionālo ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā. Galvenais īstenošanas posms i.6.3.1.a Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. (S631) Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1. ex-ante nosacījumam % ERAF Mazāk attīstītie reģioni 20 Projektu dati " 45. Izteikt tabulu Nr. 2.6.13. (7-12) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.6.13. (7-12) KF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR 5 120 000 1 924 294 295 7 672 377 169 7 924 294 295 N/A N/A 7 924 294 295 7 48000 1 251 917 126 13 2 556 640 21 800 000 22 1 015 580 24 418 927 366 25 17 000 000 26 2 500 000 33 377 676 199 34 18 900 000 35 3 275 340 37 8 362 545 39 55 112 625 44 18 000 000 " 46. Izteikt tabulu Nr. 2.7.2. (4) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.7.2. (4) ESF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI9 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.7.1.2.a Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma Mazāk attīstītie reģioni Kvalitatīvs rādītājs N/A EM informatīvais ziņojums (MK 09.07.2013. prot. Nr. 39  44. §) LM informatīvais ziņojums (MK 21.05.2013. prot. Nr. 30  53. §)10 2012. Kvalitatīvs rādītājs Izveidota sistēma11 Izvērtējums 2019. gadā" 47. Izteikt tabulu Nr. 2.8.22. (6) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.8.22. (6) Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID.  Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība 2018. gadā Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts sievietes vīrieši kopā Finanšu rādītājs (F14) Finanšu rādītājs 8.PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 106 809 079 326 424 456 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F15)  Finanšu rādītājs 8.PV (ESF) EUR ESF Mazāk attīstītie reģioni 53 539 675 273 826 243 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā (CO35) Kopējais Personas ERAF Mazāk attīstītie reģioni 12 162 59 492 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj SAM 8.1.1., 8.1.2., 8.1.3. un 8.1.4. plānotās investīcijas izglītības infrastruktūras modernizācijā un uzlabošanā. Rādītājs aptver 100 % kopējas investīcijas prioritārajam virzienam ERAF atbalsta ietvaros. Iznākuma rādītājs i.8.2.1.b Studiju programmu ES valodās, izņemot latviešu valodu, skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts To atbalstīto studiju programmu ES valodās (izņemot latviešu valodu) skaits, kuru attīstībai piešķirts ESF atbalsts. Atbalsts plānots visu līmeņu studiju programmu ES valodās attīstībai (koledžas, bakalaura, profesionālo pamatstudiju, maģistra, profesionālo maģistra, 2. līmeņa profesionālo, doktora studiju programmām). Atbalsts ES valodu studiju programmu ieviešanai ietver starptautiski atzītas akreditācijas izdevumu segšanu un starptautisko publicitāti Programmu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 16 80 Projektu dat …