Par programmas "Rossija RTR" izplatīšanas ierobežošanu Latvijas teritorijā

Par programmas "Rossija RTR" izplatīšanas ierobežošanu Latvijas teritorijā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 85/1-2 Rīgā 2022. gada 24. februārī Par programmas "Rossija RTR" izplatīšanas ierobežošanu Latvijas teritorijā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - Padome) šādā sastāvā - Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, Padomes locekle Ieva Kalderauska, Padomes locekle Ilva Milzarāja, Padomes loceklis Andis Plakans izskatīja administratīvo lietu par iespējamo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7. punkta pārkāpumu Latvijas teritorijā izplatītās programmas "Rossija RTR" saturā. 1. LIETAS FAKTISKO APSTĀKĻU APRAKSTS 1.1. 2022.gada 17.februāra diskusiju raidījums "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" Raidījuma dalībnieki diskutē par notikumiem, kas saistīti ar Ukrainu. Sarunās tiek attīstīts naratīvs par to, ka Krievija ir par mieru, bet Rietumu valstu un NATO vadītāju politika ir kļuvusi par melu politiku un viņu histērija veicina un aicina uz karu. Raidījumā tiek pausta informācija, ka Baltijas valstis būtībā ir atzīstamas par Krievijas valsts teritoriju. [1.1.1] No plkst. 23:41:10 līdz 23:41:55 diskusijas dalībnieks Karens Šahnazarovs pauž informāciju: "Viņi [domāts Rietumi un NATO] jau ir atnākuši uz Ukrainu, viņi jau ir Baltijā, bet tā esot bijusī PSRS teritorija, tā ir mūsu valsts teritorija [nepārprotami domāts Krievijas valsts teritorija]." K.Šahnazarovs saka, ka viņi jau esot pietuvojušies Pēterburgai. Viņi jau esot Gruzijā un Azerbaidžānā un retoriski jautā, kur un kam ir sarkanā līnija. Ne raidījuma vadītājs, ne kāds cits diskusijas dalībnieks šādu viedokli neapšauba. Paustā nostāja, ka "[..] Baltija ir mūsu valsts [Krievijas] teritorija [..].", ir tiešs un nepārprotams Baltijas valstu drošības un teritoriālās integritātes apdraudējums. 1.2. 2022.gada 18.februāra diskusiju raidījums "60 minūtes" Raidījuma dalībnieki diskutē par notikumiem, kas saistīti ar Ukrainu. Tiek pausta nostāja, ka no Ukrainas puses notiekot regulāras apšaudes, ka Ukraina pie Donbasa frontes līnijas esot sapulcinājusi daudz karaspēka. Pamatā tie esot karavīri, radikāļi, kaujinieki, agresīvi nacionāļi, teroristi. Faktiski tiek sniegta informācija, kurā Ukraina tiek pozicionēta kā agresors, kas vēlas uzbrukt Donbasa teritorijai un, iespējams, izraisīt militāru konfliktu vai izdarīt teroristiskus noziegumus. Raidījuma laikā tiek pausta melīga informācija, kas ir pretrunā publiski pieejamai informācijai no Ukrainas valsts iestādēm un amatpersonām, tādējādi maldinot auditoriju par Ukrainas agresiju, vienlaikus slēpjot Krievijas patiesos nodomus attiecībā uz Ukrainas valsti. Ne raidījuma vadītājs, ne kāds no raidījuma diskusijas dalībniekiem šo viedokli neapšauba, kā arī netiek pausts pretējs viedoklis. Šādas, apzināti maldinošas, informācijas paušana rada apdraudējumu Ukrainas valsts drošībai. 1.3. 2022.gada 20.februāra raidījums "Nedēļas ziņas" Raidījumā tiek atspoguļoti nedēļas notikumi Krievijā un pasaulē. Tiek pārrunātas iespējamās teorijas par karu starp Ukrainu un Krieviju. Ar nelielu ironiju tiek sniegta informācija par to, ka gan ASV, gan NATO, gan citu Rietumu valstu pārstāvju izteikumi par noteiktiem datumiem, kuros esot gaidāms Krievijas uzbrukums Ukrainai. Tiek pausta nostāja, ka karu vēlās amerikāņi un briti, savukārt noteikti karu vajagot "Zelenskim un ukraiņu naciķiem". [1.3.1.] No plkst. 19:30:32 līdz plkst. 19:30:49 seko informācija par to, ka Krievijas Federācija Valsts dome esot pieņēmusi lēmumu aicināt valsts prezidentu atzīt Doņeckas Tautas republiku un Luhanskas Tautas republiku. Tas ir tiešs un nepārprotams signāls Ukrainas teritoriālās integritātes apdraudējumam un valsts drošības apdraudējums. 1.4. 2022.gada 21.februāra diskusiju raidījums "60 minūtes" Raidījumu vada Olga Skabejeva un raidījuma dalībnieki diskutē par situāciju un notikumiem Ukrainā. Raidījuma laikā raidījuma dalībnieki pauž izteikti negatīvu un nicinošu attieksmi pret Ukrainas valsti, tās iedzīvotājiem; tiek izteikts aicinājums neleģitīmā veidā mainīt valsts varu Ukrainā un iespējamā kara ar Ukrainu rezultātā; tiek izteikts aicinājums izmantot militāru agresiju, lai kontrolētu ukraiņus un Ukrainas valsti kopumā. Cita starpā tiek pausta turpmāk norādītā informācija. [1.4.1] no plkst. 12.07.22 līdz 12.08.15 Igors Korotčenko (Игорь Коротченко) Krievijas žurnāla "Nacionālā aizsardzība" galvenais redaktors (par to, kā Krievijai jāreaģē uz pašreizējo situāciju Donbasā): "Kolektīvie Rietumi aktīvi virza Ukrainu uz karu. Šis karš var būt realitāte jau šodien, faktiski tas šodien ir sācies. Šī kara informatīvais nodrošinājums notiek. Un runa ir par to, kā reaģēs Krievija. Mēs pašsaprotami ceram, ka pagaidām nav izsmeltas diplomātiskās metodes. Jāizdara viss, lai karš nekļūtu par realitāti. Bet ja tas kļūs par realitāti, attiecīgi jārunā par jaunu Ukrainas pārkārtošanu, lai šī valsts būtu neitrāla, ārpus blokiem, ar atbilstošu politisko vadību, kura neapdraudēs mieru un drošību, kā šodien. Un faktiski šodienas Ukraina aizdedzina Trešā pasaules kara degli. Jāizdara viss, lai tas nekļūtu par realitāti." [1.4.2] no plkst. 12.24.29 līdz 12.25.23 Mihails Deļagins (Михаил Делягин) Krievijas Valsts Domes ekonomiskās politikas komitejas priekšsēdētāja vietnieks (par Krievijas attiecībām ar Ukrainu no 2014. gada): "Man pēdējos astoņos gados notiekošais ir jautājums par Krievijas valstiskuma pastāvēšanu. Astoņus gadus mēs uzbarojam aptrakušu fašistisku režīmu, uzbarojam "trakus suņus" [domāti ukraiņi]. Glaudām viņus pa spalvai, runājam ar viņiem maigās balsīs. Vai tad kāds nezina, ka, ja traku suni baro un glāsta, tad tas tāpat jūs sakodīs, jo ir traks? Lūk, tagad, lūdzu, desmitiem tūkstošu, būs simtiem tūkstošu bēgļu. Tā ir galēji nopietna humanitārā situācija Krievijas Federācijai piegulošajās teritorijās. Atvainojiet, lūdzu, bet atšaut simtu, pusotru simtu "Kalibrus" (domāta Krievijas spārnotā raķete "Kalibr"), lai šīs agresijas nebūtu, lai visi šie "mežonīgie dzīvnieki" (domāti ukraiņi), kuri tagad nogalina cilvēkus Doņeckā un Luhanskā, lai vienkārši noslaucītu viņus no zemes virsas? Tas būtu stipri lētāk, atvainojiet, no ekonomiskā un cilvēku dzīvību viedokļa." 1.5. 2022.gada 21.februāra raidījums "Ziņas" speciālizlaidums Raidījumu vada Ernests Mackjavičus un raidījumā tiek demonstrēti fragmenti no Krievijas Federācijas Drošības Padomes paplašinātās ārkārtas sēdes; tiek pausta informācija, kas apšauba Ukrainas valstiskuma leģitimitāti un Ukrainas valsts pastāvēšanu un teritoriālu vienotību; tiek izplatīti aicinājumi, kas apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, un Ukrainas valsts drošību. Cita starpā tiek pausta turpmāk norādītā informācija. [1.5.1] no plkst. 15.52.47 līdz 15.53.56 Vladimirs Putins (Krievijas Federācijas prezidents): "Un tā pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gadā daļa šīs valsts iedzīvotāju nepieņēma šo apvērsumu. Atgādināšu, ka tas bija antikonstitucionāls un asiņains, tāpēc, ka šo notikumu gaitā gāja bojā daudz nevainīgu cilvēku. Tas tiešām bija bruņots apvērsums. Par to, patiesībā runājot, neviens nestrīdas. Daļa, atkārtoju, šīs valsts pilsoņu nepieņēma šo apvērsumu, un tas skāra tos cilvēkus, kuri dzīvoja Krimā, tas skāra arī tos, kuri dzīvoja un dzīvo šodien Donbasā. Cilvēki izteicās par to, ka viņi veido divas neatkarīgas republikas - Doņeckas Tautas republiku un Luhanskas Tautas republiku. No tā brīža sākās Kijevas varas iestāžu un cilvēku, kuri dzīvo šajā teritorijā, konfrontācija." [1.5.2] no plkst. 15.56.18 līdz 15.57.08 Vladimirs Putins (Владимир Путин): "Mūsu šodienas sēdes mērķis ir uzklausīt kolēģus, un noteikt mūsu nākamos soļus šajā virzienā, ņemot vērā gan Doņeckas Tautas republikas un Luhanskas Tautas republikas vadītāju Krievijai vērstus lūgumus atzīt viņu suverenitāti, un Krievijas Federācijas Valsts Domes lēmumu par to pašu tēmu, ar aicinājumu valsts vadītājam izdarīt to, un atzīt Doņeckas Tautas republikas un Luhanskas Tautas republikas neatkarību un suverenitāti. [1.5.3] no plkst. 16.52.53 līdz 16.54.12 Vjačeslavs Volodins (Вячеслав Володин) Krievijas Federācijas Valsts domes priekšsēdētājs (pārstāvot Krievijas Federācijas Valsts domi): "[…] Mēs balstījāmies uz to, ka situācija DTR (saīsināti Doņeckas Tautas republika) un LTR (saīsināti Luhanskas Tautas republika) ir kļuvusi kritiska, un mūsu lēmums bija, pirmkārt, diktēta ar humanitāriem apsvērumiem, ņemot vērā, ka iet bojā cilvēki, tas netiek pārtraukts. Deputāti uzskata, ka Kijeva apzināti vienkārši novilcina un sabotē "Minskas" vienošanās, tas ir nepieļaujami, un mēs, protams, pieņemot lēmumu, sapratām, ka tur dzīvo mūsu pilsoņi, mūsu valsts pilsoņi - mūsu tautieši. Iesniegumus iesniegušo skaits, kuri vēlas Krievijas pilsonību 1 200 000 (viens miljons divi simti tūkstoši). Apmēram 800 000 (astoņi simti tūkstoši) saņēmuši pilsonību, bet to, kuri vēlas, ir daudz vairāk. Tāpēc runa ir par, pirmkārt, mūsu valsts pilsoņu un mūsu tautiešu aizsardzību. Un mēs tāpat balstāmies uz to, ka situācija jau 8 (astoņu) gadu garumā nemainās, un, vēl jo vairāk, pat neskatoties uz citu valstu pārstāvju pieslēgšanos pie šī jautājuma, Kijeva sabotē visas saistības, kuras ir uzņēmusies. Tāpēc, Vladimič (vēršoties pie Vladimira Putina), mēs lūdzam jūs izskatīt Valsts domes vēršanos un atzīt Doņeckas un Luhanskas Tautas republikas." 1.6. 2022.gada 21.februāra raidījuma "60 minūtes" (2.raidījums 21.februārī - speciālizlaidums) Raidījumā tiek demonstrēti un komentēti fragmenti no raidījumā "Vesti" izplatītā Krievijas Federācijas Drošības Padomes paplašinātās ārkārtas sēdes ieraksta. [1.6.1] no plkst. 17.43.08 līdz 14.43.53 tiek izplatīts sižets, kurā Deniss Pušiļins (pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas vadītājs) vēršas pie Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina par Doņeckas Tautas republikas neatkarības atzīšanu: "Ar mērķi noteikt starptautisko tiesībsubjektību, un kā sekas tam, iespēju pilnvērtīgai militārai konfrontācijai ar Ukrainas valsts varu, lai nepieļautu mierīgo iedzīvotāju upurus, infrastruktūras objektu un dzīvojamā fonda sagraušanu "Visas Doņeckas Tautas republikas tautas vārdā lūdzam jūs atzīt Doņeckas Tautas republiku kā neatkarīgu demokrātisku tiesisku sociālu valsti. Tāpat lūdzam izskatīt iespēju noslēgt līgumu par draudzību un sadarbību starp Doņeckas Tautas republiku un Krievijas Federāciju, paredzot sadarbību aizsardzības jomā"." [1.6.2] no plkst. 17.43.54 līdz 17.44.50 tiek izplatīts sižets, kurā Leonīds Pasečņiks (pašpasludinātās Luhanskas Tautas republikas vadītājs) vēršas pie Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina par Luhanskas Tautas republikas neatkarības atzīšanu: "Šā gada februārī Krievijas Federācijas Valsts Domes deputāti nosūtīja jums adresētu uzrunu ar lūgumu atzīt Donbasa republiku neatkarību. Cienījamais Vladimir Vladimirovič, ar mērķi nepieļaut republikas mierīgo iedzīvotāju masveida bojāeju, no kuriem trīs simti tūkstoši ir Krievijas pilsoņi, lūdzu jūs atzīt Luhanskas Tautas republikas suverenitāti un neatkarību. Tāpat arī lūdzu izskatīt iespēju noslēgt līgumu par draudzību un sadarbību starp Luhanskas Tautas republiku un Krievijas Federāciju, paredzot mijiedarbību aizsardzības jomā." 2. LIETAS FAKTISKO APSTĀKĻU JURIDISKAIS NOVĒRTĒJUMS 2.1. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkts noteic: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību." Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu 26.panta pirmās daļas 4.punktā ir noteikts, ka "elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu." Bet Elektronisko plašsaziņas līdzekļu 26.panta pirmās daļas 5.punktā ir noteikts, ka "elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu." 2.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 14.novembra direktīvas 2018/1808, ar kuru grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 10.marta direktīva 2010/13/ES (turpmāk - Direktīva) 3.panta 1.punkts noteic: "Dalībvalstis nodrošina uztveršanas brīvību un savā teritorijā neierobežo audiovizuālo mediju pakalpojumu retranslāciju no citām dalībvalstīm tādu apsvērumu dēļ, kuri ietilpst šīs direktīvas koordinētajās jomās." Direktīvas 3.panta 3. punkts noteic, ka "Dalībvalsts var uz laiku atkāpties no šā panta 1. punkta, ja audiovizuālo mediju pakalpojums, ko sniedz citas dalībvalsts jurisdikcijā esošs mediju pakalpojumu sniedzējs, klaji, nopietni un smagi pārkāpj 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai apdraud sabiedrisko drošību, tostarp valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanu, vai rada nopietnu un smagu tās apdraudējuma risku." Minēto atkāpi piemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: a) iepriekšējo 12 mēnešu laikā pirmajā daļā minētā rīcība iepriekš notikusi vismaz vienu reizi un b) attiecīgā dalībvalsts rakstiski ir paziņojusi mediju pakalpojumu sniedzējam, dalībvalstij, kuras jurisdikcijā ir minētais pakalpojumu sniedzējs, un Komisijai par varbūtējo pārkāpumu un par samērīgiem pasākumiem, ko tā nodomājusi veikt, ja jebkāds šāds pārkāpums atkārtotos. Savukārt Direktīvas 3.panta 5.punkts noteic: "Steidzamos gadījumos dalībvalstis var ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc varbūtējā pārkāpuma atkāpties no 3. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādā gadījumā par veiktajiem pasākumiem pēc iespējas īsākā laikā paziņo Komisijai un dalībvalstij, kuras jurisdikcijā ir mediju pakalpojumu sniedzējs, norādot iemeslus, kādēļ dalībvalsts uzskata, ka gadījums ir steidzams. Komisija pēc iespējas īsākā laikā pārbauda paziņoto pasākumu saderību ar Savienības tiesību aktiem. Ja tā secina, ka pasākumi nav saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, Komisija lūdz attiecīgajai dalībvalstij minētos pasākumus steidzami izbeigt." 2.3. Latvijas Republikā Direktīvas noteikumi ir ieviesti, tos implementējot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Ievērojot minēto, secināms, ka gan Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, gan Direktīva aizliedz programmās un raidījumos ietvert tādu saturu un aicinājumus, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību. Tāpat aizliegts programmās izvietot saturu, kas aicina uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu, aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu. Ievērojot minēto, turpmāk Padome analizēs, vai programmas "Rossija RTR" saturā ir konstatējama tāda satura demonstrēšana, kas ietver aicinājumus, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību (EPLL pirmās daļas 7.punts), kā arī, vai programmā ir pieļauti tādi pārkāpumi, kas satur Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto aizliegumu iekļaut programmās aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu vai 26.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto aizliegumu programmās un raidījumos ietvert saturu, kas aicina vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu, kas pēc savas būtības sevī ietver arī elementus, kas būtiski apdraud valsts drošību. 2.3.1. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkts: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību." Ar jēdzienu "aicinājums" tiek saprasta tāda iedarbības forma uz cilvēku apziņu, gribu, viņu uzvedību, kas, tieši iedarbojoties uz viņiem, veidojas vēlme veikt noteikta veida mērķtiecīgas darbības kāda mērķa sasniegšanai.1 Parasti aicinājums tiek izteikts, izmantojot darbības vārdus pavēles izteiksmē. Darbības vārds pavēles izteiksmē tiek lietots, ja ar to tiek izteikta pavēle vai pamudinājums, tomēr būtiski uzsvērt, ka aicinājumi var tikt izteikti arī netiešā veidā, izmantojot alegorijas (notikumi un parādības tiek atspoguļotas simboliski, nevis stāstoši), metaforas (viens no mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, kas bieži tiek izmantots dzejā), vai retoriskus jautājumus (jautājumus, uz kuriem nav nepieciešama atbilde).2 Ar jēdzienu "apdraudējums" tiek saprasta kādas personas pakļaušana briesmām, bīstama, nedroša stāvokļa radīšana. Ar terminu "valsts drošība" tiek saprasta pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins sevī ietver arī "nacionālo drošību". Nacionālās drošības likuma 1.pants noteic: "Nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Nepieciešamība nodrošināt šādu stāvokli attaisno atsevišķu personas pamattiesību ierobežošanu.3 Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību (tajā skaitā valsts suverenitāti, teritoriālo vienotību, sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī citus elementus). 2.3.2. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 4.punkts: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu." Ar jēdzienu "karš" saprotama organizēta bruņota cīņa starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u.tml. vai sociālām grupā valsts iekšienē. Karu raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un arī civiliedzīvotājiem. Bet "kara kurinātāji" ir personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, kā arī vairot militāro potenciālu. Savukārt ar "aicinājumu uz karu" saprotama tāda personas vai personu grupas rīcība, kas mudina citas personas uzvesties vardarbīgi, parasti tās uzbudinot vai saniknojot. Karš apdraud valstu nacionālo drošību. Nacionālās drošības likuma 1.pantā ir noteikts, ka "nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās tiek izplatīts tāds saturs, kas aicina uz kara vai militāra konflikta izraisīšanu. 2.3.3. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 5.punkts: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu." Aicinājumi vardarbīgi grozīt valsts varu vai valsts iekārtu, kā arī graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu, kas saistīti ar valsts varas vai valsts teritoriālās vienotības izmaiņu veikšanu, var izpausties kā aicinājumi organizēt dažāda veida pasākumus, organizācijas, grupējumus, kuru darbības mērķis ir likumīgās varas nelikumīga maiņa, aicinājumi nelikumīgi iznīcināt varas pārstāvjus. Šie aicinājumi ir attiecināmi uz jebkuru valsti, jo aicinājumi vardarbīgi gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību apdraud jebkuras valsts iekšējo drošību, tās suverenitāti un valsts varas stabilitāti. Padome ir konstatējusi, ka raidījumos ir tikuši izplatīti aicinājumi, kas apdraud valsts drošību, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem. 2022.gada 17.februāra diskusiju raidījums "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" Raidījuma dalībnieki diskutē par notikumiem, kas saistīti ar Ukrainu. Sarunās tiek attīstīts naratīvs par to, ka Krievija ir par mieru, bet Rietumu valstu un NATO vadītāju politika ir kļuvusi par melu politiku un viņu histērija veicina un aicina uz karu. Raidījumā tiek pausta informācija, ka Baltijas valstis būtībā ir atzīstamas par Krievijas valsts teritoriju. Raidījuma naratīvs ir izteikti negatīvs pret Ukrainas valsti, kā arī pret NATO dalībvalstīm. Tāpat raidījuma laikā vairākkārtīgi izplatīta ar dezinformācija un apmelojoša informācija. Naidīgos un melīgos izteikumus izplata ne tikai raidījuma dalībnieki, bet arī raidījuma vadītājs. Raidījuma vadītāja uzdevums ir sekot, lai diskusijas dalībnieki ievērotu vispārpieņemtās tiesiskās normas, ētiskās normas un ievērotu visas citas normas, kuras nosaka žurnālistikas darbības pamatprincipi. Radījuma vadītāja pienākums ir nekavējoties uzrunāt/pārtraukt to raidījuma dalībnieku, kurš savā diskusijā ignorē un pārkāpj šīs normas. Šajā gadījumā tiek konstatēts, ka raidījuma vadītājs ne tikai neveic šīs funkcijas, bet arī būtiski pārkāpj žurnālistikas pamatprincipus. Cita starpā tiek pausta nostāja, ka Baltijas valstis, tajā skaitā Latvija, nepārprotami ir Krievijas Federācijas teritorija. Citāds: "Viņi [domāts Rietumi un NATO] jau ir atnākuši uz Ukrainu, viņi jau ir Baltijā, bet tā esot bijusī PSRS teritorija, tā ir mūsu valsts teritorija [nepārprotami domāts Krievijas valsts teritorija]." Būtībā paziņots, ka Krievijas Federācija uzskata, ka Baltijas valstis varētu iekļaut Krievijas Federācijas sastāvā un, šie izteicieni aicina uz tā saucamās, "vēsturiskās patiesības" atjaunošanu. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un notikumus Ukrainā, nav šaubu, ka šādi paziņojumi būtiski apdraud valsts drošību, suverenitāti un teritoriālo vienotību. Jāņem vērā, ka pārkāpums ir saistīts ar valsts drošības apdraudējumu, šādos gadījumos raidījuma vadītājam būtu strikti jāiestājas pret šādas informācijas paušanu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumā, jāpārtrauc dalībnieks vai jānovirza uz citu tematu. Valstu nacionālās drošības un teritoriālās vienotības intereses ir īpaši aizsargājamas, lai garantētu ikvienas valsts pastāvēšanu, nemieru neveidošanos un teritoriālo nedalāmību. Vērtējot raidījumā pausto informāciju savstarpējā sakarībā, kā arī analizējot to saistībā ar normatīvajos aktos noteiktā aizliegumu izplatīt informāciju un aicinājumus, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību, Padome secina, ka programmā "Rossija RTR" 2022.gada 17.februāra raidījumā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" ir pārkāpts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkts, kā arī Direktīvas 3.pants. 2022.gada 18.februāra diskusiju raidījums "60 minūtes" Raidījuma dalībnieki diskutē par notikumiem, kas saistīti ar Ukrainu. Tiek pausta nostāja, ka Ukrainas puses notiekot regulāras apšaudes, ka Ukraina pie Donbasa frontes līnijas esot sapulcinājusi daudz karaspēka. Pamatā tie esot karavīri, radikāļi, kaujinieki, agresīvi nacionāli, teroristi. Faktiski tiek sniegta informācija, kurā Ukraina tiek pozicionēta kā agresors, kas vēlas uzbrukt Donbasa teritorijai. Raidījuma laikā pausta arī dezinformācija, tādējādi mērķtiecīgi maldinot elektronisko plašsaziņas līdzekļu auditoriju par to, ka Ukraina vēlas uzsākt karadarbību Donbasā. Tiek pozicionēts, ka Ukraina ir agresors un Krievija savas darbības veic, lai pasargātu Ukrainas iedzīvotājus, lai gan, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kā arī Ukrainas amatpersonu oficiāli sniegto informāciju un veiktās darbības, Krievija savas darbības veic tieši ar pretēju mērķi. Raidījuma naratīvs un raidījumā paustā informācija nepārprotami satur pazīmes, kas mudina uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu. Raidījumā tiek attaisnotas tādas darbības, kuru rezultātā varētu tikt apdraudēta valsts nacionālā drošība un suverenitāte, kā arī izplatīti aicinājumi, kas var izraisīt gan kara darbību, gan militāru konfliktu izraisīšanu. Ne raidījuma vadītājs, ne kāds no raidījuma diskusijas dalībniekiem šo viedokli neapšauba, tāpat netiek pausts pretējs viedoklis. Vērtējot raidījumā paustos izteikumus kontekstā un analizējot paustās informācijas saturu un mērķi, nav šaubu, ka šādi aicinājumi apdraud valstu drošību un to teritoriālo vienotību. Vērtējot raidījumā pausto informāciju un vērtējot to savstarpējā sakarībā, kā arī analizējot to saistībā ar normatīvajos aktos noteiktā aizliegumu izplatīt informāciju un aicinājumus, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību, Padome secina, ka programmā "Rossija RTR" 2022.gada 18.februāra raidījumā "60 minūtes" ir pārkāpts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkts, kā arī Direktīvas 3.pants. 2022.gada 20.februāra raidījums "Nedēļas ziņas" Raidījumā tiek atspoguļoti nedēļas notikumi Krievijā un pasaulē. Tiek pārrunātas iespējamās teorijas par karu starp Ukrainu un Krieviju. Ar nelielu ironiju tiek sniegta informācija par to, ka gan ASV, gan NATO, gan citu Rietumu valstu pārstāvju izteikumi par noteiktiem datumiem, kuros esot gaidāms Krievijas uzbrukums Ukrainai. Tiek pausta nostāja, ka karu vēlās amerikāņi un briti, savukārt noteikti karu vajagot "Zelenskim un ukraiņu naciķiem". Izplatot raidījumā informāciju par to, ka Krievijas Federācijas Valsts dome esot pieņēmusi lēmumu par to, ka aicināt valsts prezidentu atzīt Doņeckas Tautas republiku un Luhanskas Tautas republiku. Šādi izteikumi tiešā veidā ietekmē Ukrainas valsts teritoriālu vienotību un Ukrainas valsts drošību. Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var apdraudēt gan nacionālo, gan valsts drošību. Tas ir tiešs un nepārprotams signāls Ukrainas teritoriālās integritātes apdraudējumam un valsts drošības apdraudējums. Vienlaikus Padome konstatē, ka šajā raidījumā izplatīta arī aizskaroša un naidu kurinoša informācija par Ukrainas valsts prezidentu un Ukrainas iedzīvotājiem, dēvējot tos par "naciķiem" (domāts nacistiem), lai gan šādam nopietnam apvainojumam nav sniegts nekāds pamatojums. Tāpat nav nekādu pierādīju un pamata uzskatīt, ka Ukrainas prezidents un Ukrainas iedzīvotāji savā valstī vēlētos karu. Ievērojot minēto, secināms, ka raidījumā paustā informācija ir aizskaroša, nepatiesa un apmelojoša. Kopumā šādas informācijas paušana acīmredzami var destabilizēt stāvokli Ukrainā, tādējādi radot draudus Ukrainas valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Vērtējot raidījumā pausto informāciju savstarpējā sakarībā, kā arī analizējot to saistībā ar normatīvajos aktos noteiktā aizliegumu izplatīt informāciju un aicinājumus, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību, Padome secina, ka programmā "Rossija RTR" 2022.gada 20.februāra raidījumā "Nedēļas ziņas" ir pārkāpts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkts, kā arī Direktīvas 3.pants. 2022.gada 21.februāra diskusiju raidījums "60 minūtes" Raidījumu vada Olga Skabejeva un raidījuma dalībnieki diskutē par situāciju un notikumiem Ukrainā. Raidījuma laikā raidījuma dalībnieki pauž izteikti negatīvu un nicinošu attieksmi pret Ukrainas valsti, tās iedzīvotājiem; tiek izteikts aicinājums neleģitīmā veidā mainīt valsts varu Ukrainā un iespējamā kara ar Ukrainu rezultātā; tiek izteikts aicinājums izmantot militāru agresiju, lai kontrolētu ukraiņus un Ukrainas valsti kopumā. Cita starpā tiek pausta turpmāk norādītā informācija. Raidījumā tiek pausta aizvainojoša un nicinoša attieksme pret Ukrainu, piemēram: "[..] Astoņus gadus mēs uzbarojam aptrakušu fašistisku režīmu, uzbarojam "trakus suņus" [domāti ukraiņi]." Tāpat tiek pausta nostāja, ka ir attaisnojama Ukraiņu nogalināšana: "Atvainojiet lūdzu, bet atšaut simtu, pusotru simtu "Kalibrus" [domāta Krievijas spārnotā raķete "Kalibr"], lai šīs agresijas nebūtu, lai visi šie "mežonīgie dzīvnieki" (domāti ukraiņi), kuri tagad nogalina cilvēkus Doņeckā un Luhanskā, lai vienkārši noslaucītu viņus no zemes virsmas? Tas būtu stipri lētāk, atvainojiet, no ekonomiskā un cilvēku dzīvību viedokļa." Padomes ieskatā iepriekš minētās informācijas izplatīšana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā nav pieļaujama. Lai arī konkrētā informācija varētu būt diskusijas dalībnieka viedoklis, konkrētajā gadījumā tas uzskatāms par nesamērīgi aizskarošu, jo ar pausto tiek izteikts atklāts un tiešs aicinājums uz vardarbību un cilvēku nogalināšanu, tāpat tiek kurināts naids pret konkrētu valsti un valstspiederīgajiem. Jāuzsver, ka viedokli, ja tas ir dziļi un/vai nesamērīgi aizskarošs, ir pamatoti vērtēt kā naida kurināšanu. Minētā atziņa apstiprināta arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2004.gada 17.decembra spriedumā lietā Pedersen and Baadsgaard v. Denmark., kurā tiesa secinājusi, ka viedokļa paušana ir viena no cilvēka brīvībām, bet tajā pašā laikā viedoklis nedrīkst būt nesamērīgi aizskarošs. Tāpat raidījumā tiek pausta informācija, ka "kolektīvie Rietumi aktīvi virza Ukrainu uz karu. Šis karš var būt realitāte jau šodien, faktiski tas šodien ir sācies," tādējādi mēģinot iebaidīt Ukrainas iedzīvotājus, ka rietumvalstis mēģina panākt situāciju, kurā Ukraina tiktu iesaistīta karā, un mazinot uzticību rietumvalstīm un rietumvalstu izplatītajai informācijai. Esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, kā arī ņemot vērā dezinformācijas un nepatiesas informācijas izplatīšanu, kas konstatējama Krievijas izplatītajās televīzijas programmās, Padomes ieskatā ir īpaši svarīgi nodrošināt, ka televīzijas programmu auditorija tiek pasargāta no šāda veida nepatiesas informācijas. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paustā informācija nepārprotami rada draudus Ukrainas valsts drošībai, jo atklātā un tiešā veidā tiek norādīts uz nepieciešamību iznīcināt un "noslaucīt no zemes virsmas" Ukrainas tautas cilvēkus. Nav šaubu, ka šādos, aktīvas karadarbības un militāru draudu apstākļos valsts nevar garantēt un nodrošināt valsts konstitucionālās iekārtas efektīvu darbību, stabilitāti un sabiedrības labklājību, kas ir galvenie nacionālās drošības nodrošināšanas aspekti. Vērtējot raidījumā pausto informāciju, kā arī analizējot to saistībā ar normatīvajos aktos noteiktā aizliegumu izplatīt informāciju un aicinājumus, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību, Padome secina, ka programmā "Rossija RTR" 2022.gada 21.februāra raidījumā "60 minūtes" ir pārkāpts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkts, kā arī Direktīvas 3.pants. 2022.gada 21.februāra raidījums "Ziņas" speciālizlaidums Raidījumā tiek demonstrēti fragmenti no Krievijas Federācijas Drošības Padomes paplašinātās ārkārtas sēdes; tiek pausta informācija, kas apšauba Ukrainas valstiskuma leģitimitāti un Ukrainas valsts pastāvēšanu un teritoriālu vienotību; tiek izplatīti aicinājumi, kas apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, un Ukrainas valsts drošību. Cita starpā tiek pausta turpmāk norādītā informācija. Raidījuma ietvaros tiek izplatīts aicinājums "atzīt Doņeckas un Luhanskas Tautas republikas". Šādi izteikumi tiešā veidā ietekmē Ukrainas valsts teritoriālu vienotību un Ukrainas valsts drošību. Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību. Tas ir tiešs un nepārprotams signāls Ukrainas teritoriālās integritātes apdraudējumam un valsts drošības apdraudējums. Vērtējot raidījumā pausto informāciju, kā arī analizējot to saistībā ar normatīvajos aktos noteiktā aizliegumu izplatīt informāciju un aicinājumus, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību, Padome secina, ka programmā "Rossija RTR" 2022.gada 21.februāra raidījumā "Ziņas - speciālizlaidums" ir pārkāpts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkts, kā arī Direktīvas 3.pants. 2022.gada 21.februāra raidījuma "60 minūtes" (2.raidījums 21.februārī - speciālizlaidums) Raidījumā tiek demonstrēti un komentēti fragmenti no raidījumā "Ziņas" izplatītā Krievijas Federācijas Drošības Padomes paplašinātās ārkārtas sēdes ieraksta. Raidījuma ietvaros tiek demonstrēti fragmenti, kā pašpasludināto tauru republiku vadītāji lūdz iespēju izskatīt iespēju "noslēgt līgumu par draudzību ar Krieviju", kā arī atzīt šo republiku suverenitāti un neatkarību. Nav šaubu, ka šādu aicinājumu izteikšana ir tiešs drauds Ukrainas valstij un tās teritoriālajai vienotībai. Šādu izteikumu paušana elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī nenoliedzami palielina iespēju un var apdraudēt arī dažādu sabiedrības grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu. Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Tas ir tiešs un nepārprotams signāls Ukrainas teritoriālās integritātes apdraudējumam un valsts drošības apdraudējums. Vērtējot raidījumā pausto informāciju, kā arī analizējot to saistībā ar normatīvajos aktos noteiktā aizliegumu izplatīt informāciju un aicinājumus, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību, Padome secina, ka programmā "Rossija RTR" 2022.gada 21.februāra raidījumā "60 minūtes - speciālizlaidums" ir pārkāpts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkts, kā arī Direktīvas 3.pants. 3. PADOMES RĪCĪBA KONSTATĒTO PĀRKĀPUMU GADĪJUMĀ 3.1. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkts noteic: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību." Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu 26.panta pirmās daļas 4.punktā ir noteikts, ka "elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu." Bet Elektronisko plašsaziņas līdzekļu 26.panta pirmās daļas 5.punktā ir noteikts, ka "elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu." Ņemot vērā šajā lēmumā konstatēto, kā arī turpmāk norādīto, Padome uzskata, ka visos lēmumā minētajos programmas "Rossija RTR" 2022.gada 17.februāra, 2022.gada 18.februāra, 2022.gada 20.februāra un 2022.gada 21.februāra raidījumos ir ietverta informācija, kas ir pretrunā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 4., 5. un 7. punktā noteikto. Proti, programmas "Rossija RTR" raidījumos ietvertā informācija ir tiešā pretrunā un tādējādi būtiski pārkāpj Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta pirmās daļas 4., 5. un 7. punktā noteiktos aizliegumus programmās iekļaut saturu, kas aicina uz militāra konfliktu izraisīšanu, aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu, kā arī aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību. Papildu normatīvajos aktos noteiktajam, pieņemot lēmumu Padome ņem vērā arī turpmāk norādīto. 3.2. 2021.gadā Krievijas Federācija preses brīvības indeksā ierindojās 150. vietā no 180 vietām.4 Padome uzsver, ka 2021.gadā veiktais "Pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību un mediju satura lietošanas paradumiem" atspoguļo, ka programma "Rossija RTR" cittautiešu vidū Latvijā ir viena no biežāk minētajiem medijiem. Krievijā veidotās televīzijas programmas, piemēram, "Rossija RTR", "NTV Mir", "Ren TV" skatās gandrīz puse (44%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. 32% aptaujāto dažreiz skatās Krievijas televīzijas programmas, bet regulāri tās skatās 12% pētījuma dalībnieku. Lielākā Krievijas televīzijas programmu skatītāju auditorija ir cittautiešu vidū, kur tas sasniedz gandrīz divas trešdaļas (59%). Arī katrs trešais latvietis (35%) regulāri vai dažreiz skatās Krievijā veidotās televīzijas programmas. Dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās iegūtie rezultāti atklāj, ka salīdzinoši lielāks Krievijas televīzijas programmu skatītāju skaits vērojams arī gados vecāko (45+) respondentu un Latgales iedzīvotāju vidū.5 Taču Krievijā joprojām tiek ieviesti arvien jauni un stingrāki ierobežojumi plašsaziņas līdzekļiem, un iespējas sniegt objektīvas reportāžas un sekmē žurnālistu ētikas standartu graušanu. Notiek arī žurnālistu un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu apspiešana, turpinot žurnālistu un blogeru aizturēšanu.7 3.3. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi tiek izmantoti Krievijas ārpolitikas interesēm atbilstošas informācijas izplatīšanai, oficiāli argumentējot to ar savu tautiešu aizsardzību, Krievijas valsts kontrolētās programmas "Rossija RTR" raidījumos ir konstatēts saturs, kas aicina uz militāra konfliktu izraisīšanu, aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību, kā arī aicinājumu, kas apdraud valsts drošību. Būtiski norādīt, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā valsts drošības apdraudējums saskatāms ne vien attiecībā pret Ukrainas valsti, bet arī Latvijas Republiku, jo militāra agresija kaimiņvalstīs un neparedzama ģeopolitiskā situācija nenoliedzami apdraud arī Latvijas Republikas drošību, īpaši ņemot vērā apstākli, ka Latvija līdz 1990.gadam bija Padomju savienības sastāvā un programmas "RTR Rossija" ietvaros tiek pausta informācija, ka "viņi [NATO] jau ir atnākuši uz Ukrainu, viņi jau ir Baltijā, bet tā ir bijusī PSRS teritorija, tā ir mūsu valsts [Krievijas Federācijas] teritorija." (Skatīt šā lēmuma 1.1. punktu). Padome uzsver, ka apdraudējums nacionālajai drošībai ietver spēka lietošanu vai draudus pret pašu valsts pastāvēšanu vai tās teritoriālo integritāti - draudi var būt gan ārēji, gan iekšēji, gan tieši, gan netieši. 3.4. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izplatītie raidījumi ne tikai vienpusīgi pasniedz informāciju, bet ir arī manipulatīvi inscenēti kā militārās agresijas palīglīdzekļi un tiek pozicionēti kā kara vešanas instrumenti, tādējādi neapšaubāmi radot pamatotu iemeslu saskatīt valsts drošības apdraudējumu. Arī gadījumos, kad aicinājumi, kas apdraud valsts drošību vai saturs, kas satur aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu konstatēts diskusiju raidījumos, Padomes ieskatā, raidorganizācija nes atbildību par šādu viedokļu paušanas neierobežošanu un saprātīga viedokļu līdzsvara neesamību. Padome vērš uzmanību, ka augstu vērtē vārda brīvību, kura ir uzskatāma par vienu no lielākajām demokrātiskas valsts vērtībām, kuru izmantot ir tiesīgs ikviens tās sabiedrības loceklis. Tiesības uz vārda brīvību sevī ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Tomēr konkrēto gadījumos vārda brīvība ir ierobežojama, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, valsts un sabiedrības drošību un labklājību. Proti, gadījumā, ja diskusijas formāta piešķirtās tiesības tās dalībniekiem brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi, Padomes ieskatā, vārda brīvības izmantošana nolūkā paust ar aicinājumus, kas apdraud valsts drošību, nav pieļaujama vārda brīvības izpausme, jo tā neatbilst vispārējiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības mērķiem - informēt, izglītot un izklaidēt sabiedrību, kā arī ir pretēji demokrātijas pamatprincipiem. Vērtējot sižetus gan kontekstā, gan arī atsevišķus individuālus izteikumus, ir konstatējams gan nepārprotams aicinājums uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu, kas nenoliedzami būtiski ietekmē un apdraud valsts drošību. Līdz ar to Padome secina, ka programmas "Rossija RTR" raidījumos atspoguļotā informācija nepārprotami un būtiski pārkāpj EPLL 26. panta pirmās daļas 4., 5. un 7.punktu, un ir pretrunā Direktīvas 3. pantam. 3.5. Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1. panta 28. punktam retranslācija ir "programmas uztveršana un tūlītēja pilnīga vai daļēja izplatīšana Latvijā publiskā elektronisko sakaru tīklā, neizdarot programmā vai raidījuma saturā nekādus grozījumus. [..]." Turpmāk tiek izklāstīts normatīvajos aktos noteiktais tiesiskais pamatojums televīzijas programmu izplatīšanas ierobežošanai Latvijas teritorijā. 3.5.1. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta pirmā daļa noteic: "Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālās programmas retranslāciju no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, izņemot gadījumus, kad elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā ir būtiski pārkāpti šā likuma 24. panta devītās vai desmitās daļas vai 26. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. vai 9. punkta noteikumi un šāds pārkāpums iepriekšējo 12 mēnešu laikā noticis vismaz divas reizes." 3.5.2. 21.1 panta 3.1 daļa noteic, ka "Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lemj par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanas aizliegumu, ja kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts jurisdikcijā esoša elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālā programma nopietni un būtiski pārkāpj šā likuma 26. panta 7. vai 8. punktu un šāds pārkāpums iepriekšējo 12 mēnešu laikā noticis vismaz vienu reizi." EPLL 21.1 panta 3.2 daļā norādīts uz Padomes pienākumiem, ierobežojot programmu, pamatojoties uz 21.1 panta 3.1 daļā paredzēto gadījumu. Proti, "šā panta 3.1 daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome informē attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli, attiecīgo valsti un Eiropas Komisiju par: 1) raidījumiem, kuros konstatēti pārkāpumi; 2) pārkāpumu būtību; 3) to, uz kādu periodu paredzēts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanas aizliegums Latvijas teritorijā." 3.5.3. Savukārt EPLL 21.1 panta 3.3 daļa noteic: "Konstatējot šā likuma 26. panta 7. vai 8. punkta pārkāpumus, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome steidzamos gadījumos ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc iespējamā pārkāpuma var atkāpties no šā panta 3.2 daļā noteiktās kārtības un aizliegt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanu Latvijas teritorijā." 3.6. Lasot kopsakarā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta pirmo daļu, 3.1 daļu un 3.3 daļu ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1. panta 28. punktā noteikto retranslācijas definīciju, secināms, ka Padome noteiktos gadījumos ir tiesīga pieņemt lēmumu par kādas programmas retranslācijas pārtraukšanu Latvijas teritorijā, neatkarīgi no tā, vai retranslāciju nodrošina tāds subjekts, kurš ir saņēmis Padomes izdotu retranslācijas atļauju vai apraides atļauju, vai subjekts, kurš to dara bez attiecīgas atļaujas, piemēram, tādēļ, ka atrodas citas valsts jurisdikcijā. No minētā izdarāms secinājums, ka likumdevējs ir paredzējis Padomei tiesības ierobežot programmas "Rossija RTR" retranslāciju, ja tiek konstatēts nepārprotams un būtisks Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta pirmās daļas attiecīgajos punktos iekļauto aizliegumu pārkāpums. 3.7. Ņemot vērā šajā lēmumā konstatēto, Padome secina, ka lēmumā minētajos programmas "Rossija RTR" 2022.gada 17.februāra, 2022.gada 18.februāra, 2022.gada 20.februāra un 2022.gada 21.februāra raidījumos "Vakars ar Vladimiru Solovjovu", "60 minūtes" un "Ziņas" ir pārkāpti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 4., 5. un 7.punkta noteikumi un ir iestājies Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta 3.3 daļā paredzētais tiesiskais sastāvs programmas izplatīšanas ierobežošanai, jo, ņemto vērā izdarīto pārkāpumu satraucošo raksturu un būtiskumu, to, ka izplatīti aicinājumi, kas nepārprotami apdraud gan Ukrainas, gan Latvijas valsts drošību, kā arī esošo ģeopolitisko situāciju Pasaulē, Padome atzīst, ka programmas "Rossija RTR" izplatīšanas ierobežošana Latvijas teritorijā ir steidzama. 3.8. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta 3.3 daļa paredz ierobežot retranslāciju (programmas izplatīšanu), ja ir pieļauti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta 7. vai 8. punkta pārkāpumi un Padome konstatē, ka programmas izplatīšanas aizliegums Latvijas teritorijā jānoteic steidzamības kārtā. Padome uzskata, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 pants ir tulkojams plašāk un ar likuma tekstā lietoto jēdzienu "retranslācija" ir jāsaprot ne vien retranslācija Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1.panta 28.punkta izpratnē, bet arī jebkura cita veida ārvalstī veidotas programmas izplatīšana Latvijā. Tāpēc Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta 3.3 daļa ir attiecināma arī uz konkrētās lietas apstākļiem, kuros programma "Rossija RTR" Latvijā tiek izplatīta, neizmantojot retranslāciju. Šādu izpratni, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 pantā minētais retranslācijas jēdziens ir tulkojams plašāk, Padome pamato ar Direktīvas mērķiem un Eiropas Savienības Tiesas praksi. Proti, Direktīvas 3. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "Dalībvalstis nodrošina uztveršanas brīvību un savā teritorijā neierobežo audiovizuālo mediju pakalpojumu retranslāciju no citām dalībvalstīm tādu apsvērumu dēļ, kuri ietilpst šīs direktīvas koordinētajās jomās." Savukārt panta otrajā daļā ir noteikts, kādos gadījumos attiecībā uz televīzijas apraidi dalībvalsts var atkāpties no pienākuma nodrošināt uztveršanas brīvību. Padome uzskata, ka gadījumā, ja dalībvalsts drīkstētu atkāpties no pienākuma nodrošināt uztveršanas brīvību tikai gadījumā, ja ārvalsts televīzijas programma tiktu izplatīta retranslācijas ceļā, netiktu sasniegts Direktīvas mērķis ierobežot televīzijas apraidi tajos gadījumos, kad attiecīgie likuma pārkāpumi tiek pieļauti, televīzijas programmu izplatot jebkādā citā tehnoloģiskā veidā, nevis retranslējot to. Tāpēc, lai nodrošinātu Direktīvas mērķa (tiesības atkāpties no pienākuma nodrošināt uztveršanas brīvību, ja tiek pieļauti attiecīgie pārkāpumi jebkurā gadījumā neatkarīgi no programmas apraides veida) sasniegšanu, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 pantā minētais retranslācijas jēdziens ir jātulko paplašināti, to attiecinot uz visiem apraides veidiem, ne tikai uz retranslāciju. To, ka konkrētajā lietā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 pantā minēto retranslācijas jēdzienu ir pamats tulkot paplašināti, Padome pamato ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumos lietās 14/83 Von Colson and Kamann v. Land Nordrehein-Wstfalen (sk. sprieduma 26.punktu) un C-106/89 Marleasing SA v. La Comercial Internacionale de Alimentacion SA (sk. sprieduma 8.punktu) sniegtajiem skaidrojumiem par to, kā dalībvalsts iestādei ir jāveicina direktīvas mērķu sasniegšana gadījumā, ja direktīva vispār nav ieviesta vai ir ieviesta nepilnīgi. Nav šaubu, ka šie noteikumi jāīsteno arī gadījumos, kad direktīva ir pārņemta pilnībā. Padomes ieskatā retranslācijas jēdzienam Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta kontekstā jāietver visi programmas izplatīšanas veidi, tai skaitā satelīta apraide un programmas izplatīšana internetā. 3.9. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normas paredz Padomei tiesības izlemt, vai konkrētajā gadījumā administratīvais akts ir izdodams. Tāpat normatīvie akti neparedz izdot noteikta satura administratīvo aktu, tāpēc šāda administratīvā akta satura noteikšana ir Padomes kompetencē. Šādu kārtību likumdevējs noteicis Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 65. panta ceturtajā daļā, kas noteic: "Ja piemērojamā tiesību norma ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, bet izdošanas gadījumā nenosaka konkrētu tā saturu (brīvais administratīvais akts), iestāde vispirms apsver izdošanas lietderību. Ja iestāde secina, ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod šo aktu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu. [..]." Ievērojot minēto, Padomei ir jāveic visaptverošs lietderības apsvērumu vērtējums par administratīvā akta izdošanas un satura lietderību. Lietderības apsvērumu vērtēšanas kritēriji, lemjot par brīvā administratīvā akta izdošanu, noteikti APL 66. panta pirmajā daļā, kas noteic, ka, apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestāde lemj: a. par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi; b. par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; c. par administratīvā akta vajadzību, tas ir, par to, vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai tiesiskās intereses; d. par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu un ņemot vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums. Padome uzskata, ka šo lēmumu ir nepieciešams pieņemt, lai sasniegtu leģitīmu mērķi, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem. Administratīvā akta nepieciešamība, lai sasniegtu leģitīmu mērķi Satversmes 100. pants paredz "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." 116.pants paredz, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 100.pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai sasniegtu leģitīmu mērķi - aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ka Satversme vārda brīvības ierobežojumus noteikusi vispārīgi, savukārt Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk - ECTK) dod konkrētākus kritērijus. Tāpēc attiecībā uz pieļaujamajiem plašākajiem vārda brīvības ierobežojumiem Satversmes normas jāinterpretē ECTK 10. panta izpratnē (Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 22. punkts). Pamattiesību uz vārda brīvību ierobežojuma mērķis atzīstams par leģitīmu tikai tad, ja tas atbilst ne vien Satversmes 116. pantā, bet arī ECTK 10. pantā minētajiem mērķiem, kuru labad var ierobežot vārda brīvību (Satversmes tiesas 2010. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2009-45-01 9. punkts). ECTK 10. panta otrajā daļā noteikts: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai nodrošinātu tiesas varu un objektivitāti." Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta 3.3 daļa un attiecīgi 26. panta pirmās daļas 4., 5. un 7.punktos noteiktie gadījumi, kad iestādei ir tiesības ierobežot personas vārda brīvību (elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu retranslāciju no citām valstīm), pēc būtības jau paši par sevi norāda uz šā ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem, kas noteikti Satversmes 116.pantā un ECTK 10.panta otrajā daļā. Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība, demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību.8 Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 2.pantu Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Latvijas tauta varu realizē tieši, kā arī caur valsts un pašvaldību institūcijām. Augstākā tautas varas izpausme ir tautas nobalsošana un brīvās vēlēšanas. Valsts varu veido likumdošanas (Latvijas Republikas Saeima), izpildu (Latvijas Republikas Ministru kabinets) un tiesu vara. Tātad praksē aicinājums vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu var izpausties ne tikai pret Latvijas Republikas Saeimu, bet arī pret Latvijas Republikas Ministru kabinetu un tām padotām valsts pārvaldes iestādēm, un pret Latvijas tiesām. Minētais neizslēdz iespēju, ka aicinājums var būt vērsts pret visu valsts varu kopumā. Tāpat jāuzsver, ka valsts drošības apdraudējumam var būt vairāki līmeņi - atkarībā no apdraudējuma veida, tā intensitātes, rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma. Izvērtējot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā izplatīto informāciju, kā arī ģeopolitisko situāciju, kādā tā tiek izplatīta, Padomes ieskatā ir pamatoti uzskatīt, ka izplatītā informācija būtiski apdraud valsts drošību un sabiedrisko drošību. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā - mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml. (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 5.jūnija sprieduma lietā Nr.2003-02-0106 secinājumu daļas 1.punktu un 2003.gada 29.oktobra sprieduma lietā Nr.2003-05-01 21.punktu). Turklāt vārda brīvība līdzās tradicionālām tās izpausmēm, piemēram, runām, plašsaziņas līdzekļos pausto viedokļu dažādībai, dalībai demonstrācijās un citos pasākumos, ietver arī dažādas mākslinieciskas izpausmes formas, kā, piemēram, rakstniecību, glezniecību, mūziku, un arī citas kombinētas vārda brīvības izpausmes, tostarp simbolu lietošanu (sk. Satversmes tiesas 2015.gada 2.jūlij sprieduma lietā Nr.2015-01-01 11.4.punktu), tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā (sk. Satversmes tiesas 2015.gada 2.jūlija sprieduma lietā Nr.2015-01-01 13.punktu). Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 29.oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 secinājumu daļas 22.punktu un Manfred Nowak. U.N. Covenant on Civil and Political Rights. CCPR Commentary. - Publisher N.P.Engel, Kehl, Strasbourg, Arlington, 1993, p.337). Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta 3.3 daļu par 26. panta pirmās daļas 7.punkta punkta pārkāpumu, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību, teritoriālo vienotību un sabiedrisko drošību. Padome uzskata, ka lēmums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. Ja aizsargājamu leģitīmo mērķi aizskar tieši elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas retranslācija no citām valstīm, tad šādas retranslācijas ierobežošana viennozīmīgi novērš leģitīmā mērķa pārkāpumu. Šāds ierobežojums piemērots, pieļaujams un demokrātiskā valstī nepieciešams. Administratīvā akta piemērotība attiecīgā mērķa sasniegšanai Attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) izdarītie secinājumi par to, ka tādiem audiovizuāliem medijiem kā radio un televīzijai, ņemot vērā to iespējas nodot ziņas caur skaņu un attēlu, piemīt spēja ātrāk un iedarbīgāk ietekmēt sabiedrību, nekā drukātajai presei (sk. ECT sprieduma lietā Manole and Other v. Moldova 97. punktu). Tātad arī sabiedrībai kaitīga informācija caur televīziju rada krietni ievērojamāku negatīvu efektu sabiedrībai, nekā drukātā prese. Līdz ar to pret televīzijas programmas ierobežošanu valstij nebūtu jāizvirza tik stingri kritēriji, kā attiecībā uz vārda brīvības ierobežošanu drukātajā presē. Šajā aspektā būtiski ņemt vērā televīzijas sižetu iedarbību uz skatītājiem ar dažādiem skatītāju uztveri ietekmējošiem paņēmieniem. Tāpat šajā aspektā jāņem vērā Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra spriedumā lietā Nr. 2003-05-01 paustās atziņas. Šajā spriedumā tiesa atsaucās uz ECT bijušā prezidenta Luciusa Vildhābera sniegto viedokli intervijā, kurā viņš norādīja, ka būtu jānodala, kāda informācija vērtējama kā žurnālista vai kādas trešās personas viedoklis, bet kāda sniegta kā ziņu materiāls. Ziņu materiāliem vienmēr jābūt patiesiem, bet viedoklis vienmēr ir subjektīvs un emocionāls, tāpēc kādam var būt arī ļoti netīkams (sk. sprieduma 24. punktu). Tāpat šajā spriedumā norādīts, ka tiesības uz vārda un preses brīvību ir atvasinātas no sabiedrības tiesībām saņemt informāciju un nav uzskatāmas par kādām īpašām žurnālistam dotām tiesībām. Sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju - tā ir aksioma. Un mediju uzdevums un pienākums ir kalpot sabiedrības interesēm. Padomes ieskatā sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kura satur aicinājumus, kas apdraud kādas valsts drošību, teritoriālu vienotību, aicinājumus uz karu un militāra konflikta izraisīšanu. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrība …