Par Finanšu sektora attīstības plānu 2014.–2016.gadam

Par Finanšu sektora attīstības plānu 2014.–2016.gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr.139 Rīgā 2014.gada 31.martā (prot. Nr.18 22.§) Par Finanšu sektora attīstības plānu 2014.–2016.gadam 1. Apstiprināt Finanšu sektora attīstības plānu 2014.–2016. gadam (turpmāk – plāns). 2 2. Finanšu ministram izveidot darba grupu, lai izvērtētu par plānu iesniegtos priekšlikumus. Darba grupas sastāvā iekļaut Ministru prezidenta biroja, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjus, kā arī finanšu un kapitāla tirgus nozares ekspertus (turpmāk – darba grupa). 3 3. Darba grupai, izvērtējot iesniegtos priekšlikumus, ņemt vērā to fiskālo ietekmi un ietekmi uz tautsaimniecību. 4 4. Finanšu ministrijai apkopot un finanšu ministram līdz 2014. gada 1. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā darba grupas izvērtētos priekšlikumus Ministru kabinetā. 5 5. Darba grupai izvērtēt plāna ieviešanas gaitu, un finanšu ministram līdz 2015. gada 31. decembrim iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par turpmāko plāna uzdevumu īstenošanu. 6 (MK 25.03.2015. rīkojuma Nr.155 redakcijā) Ministru prezidente Laimdota Straujuma Finanšu ministrs Andris Vilks (Ministru kabineta 2014.gada 31.marta rīkojums Nr.139) Finanšu sektora attīstības plāns 2014.–2016.gadam Finanšu sektora attīstības plāns 2014.–2016.gadam (turpmāk – Plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz nepieciešamību sekmēt finanšu un kapitāla tirgus politikas nozares sadarbību ilgtspējīgai tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējas attīstīšanai. Plāns apkopo priekšlikumus finanšu sektora aktuālo jautājumu risināšanai. Plāns ietver konkrētus uzdevumus, atbildīgās institūcijas, termiņus un plāna izpildes uzraudzības kārtību, kā arī dod iespēju šajā formātā koriģēt plānu atkarībā no nākotnes ekonomiskās situācijas un izaicinājumiem.1. Plāna mērķis un rīcības virzieniPlāna izstrādes mērķis ir sekmēt finanšu sektora stabilitāti, kas veicina Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību.Plāna rīcības virzienu izstrādē sākotnējos priekšlikumus sniedza Finanšu sektora attīstības stratēģijas izstrādes darba grupa, papildus tam plāna uzdevumus nosaka pievienošanās process eirozonai un ES līmeņa iniciatīvas Banku Savienības izveidē. Plašāka finanšu sektora darbības analīze neietilpst šī plāna tvērumā, un tas tiek analizēts, t.sk., Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā1. Plāna rīcības virzienu pamatojuma koncentrēts skaidrojums sniegts 3.–5.nodaļā. Plānā ir noteikti šādi rīcības virzieni un pasākumi to īstenošanai:1. Kredītiestāžu sektorā:1.1. Kredītiestāžu regulatīvās vides pilnveidošana/ Stabila un atbildīga kredītiestāžu sektora darbība;1.2. Kredītiestāžu finansējuma avotu diversifikācijas veicināšana;1.3. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska mazināšana.2. Kapitāla tirgū:2.1. Caurskatāma valsts kapitāla daļu atsavināšana;2.2. Iekšzemes valsts vērtspapīru tirgus attīstības veicināšana;2.3. Korporatīvo parāda vērtspapīru popularizēšana.3. Tiesu sistēmā:3.1. Tiesnešu kvalifikācijas celšana, specializācijas veicināšana;3.2. Cīņa pret mājokļu īpašnieku parādu uzkrāšanu;3.3. Finanšu strīdu izskatīšanas mehānisma izveide;3.4. Ieguldītāju (akcionāru) tiesību aizsardzības pilnveidošana un stiprināšana.4. Valsts atbalsta programmās:4.1. Atbalsta programmu pielāgošana tirgus nepilnību risināšanai;4.2. Atbalsta programmu vadības centralizācija.5. Alternatīvos finansējuma veidos:5.1. Riska kapitāla nozares attīstība;5.2. Vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju instrumenta ieviešana;5.3. Uzraudzības institucionālās kapacitātes stiprināšana un optimizēšana.6. Finanšu pratības jautājumā:6.1. Finanšu pratības virziena attīstība;6.2. Informējošu un izglītojošu kampaņu organizēšana patērētāju kredītsloga samazināšanai un informēšanai par finanšu pakalpojumiem.Plāna izstrādē Finanšu ministrija sadarbojās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Latvijas Banku, Valsts kasi, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Rīgas domi, Latvijas Komercbanku asociāciju, Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienību, Krājaizdevu Apvienību, NASDAQ OMX Riga, Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, Biedrību "Latvijas Profesionālo Apdrošināšanas brokeru Asociācija", Latvijas Riska kapitāla asociāciju, Latvijas Līzinga devēju asociāciju, Latvijas Privātbanku asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.2. Latvijas finanšu sektorsLatvijā ir attīstīts finanšu sektors ar visaptverošu finanšu starpnieku klāstu, kas apkalpo lielāko daļu tirgus segmentu. Latvijas finanšu sektorā dominē komercbankas un ir vērojama spēcīga ārvalstu kredītiestāžu klātbūtne. Saskaņā ar FKTK publicēto statistiku, uz 2013.gada 30.novembri banku aktīvi sasniedza 19.936 miljrd.latu . Uz š.g. 30.novembri Latvijā darbojās 19 bankas un 9 ārvalstu banku filiāles. Kopējais apmaksātais banku pamatkapitāls 2013.gada novembrī bija 1’698.7 milj. latu, t.sk. ārvalstu kapitāla īpatsvars sasniedza 71.5%, kurā dominēja Skandināvijas investoru veiktie ieguldījumi, kas sastāda 52.9% no kopējā apmaksātā banku pamatkapitāla.Banku sektors kopumā 2013. gada pirmajos vienpadsmit mēnešos darbojās ar peļņu 184.3 miljonu latu apmērā, kas ir par 46.3% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Līdz novembra beigām ar peļņu darbojās 16 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles.Banku sektora likviditāte un kapitalizācijas līmenis gada laikā ir uzlabojies. Novembra beigās banku sektora likviditātes rādītājs bija 63.1% (iepriekšējā gada attiecīgajā periodā – 59.7%), savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs bija 19.0%, bet 1. līmeņa kapitāla rādītājs – 17.3% (iepriekšējā gada attiecīgajā periodā attiecīgi 17.5% un 15.0%).Nebanku finanšu institūcijas (turpmāk – NFI) ir nelielas, bet piedāvā papildus privātā sektora finansēšanas iespējas. Uz 2013.gada 1.pusgada beigām NFI veido 2.076 miljrd.latu jeb 9.3% no finanšu sektora aktīviem (ieskaitot gan vienības, kas finansē privāto sektoru (līzings, faktorings un krājaizdevu sabiedrības), gan arī institucionālos investorus, tādus kā apdrošināšanas kompānijas un pensiju fondus. Līzinga un faktoringa apjomi ievērojami saruka krīzes laikā, tomēr joprojām ir pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem. Krājaizdevu sabiedrībām, neskatoties uz to skaitu, tradicionāli ir bijusi ierobežota dalība finanšu sektorā, un tās veido 0.1% no kopējiem sektora aktīviem.2013.gada 1.pusgadā nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji patērētājiem izsniedza kredītus 147.136 milj. latu apmērā un no kopējā apjoma lielāko daļu sastāda "ātrie kredīti" – kopējā "ātro kredītu" summa ir 68.041 milj. latu jeb 46% no kopējā apjoma (datu avots PTAC).Kredītu infrastruktūra ir efektīvi attīstīta, tomēr nepieciešami tālāki uzlabojumi klientu parādsaistību informācijas aptvēruma un pieejamības paplašināšanā. Latvijas kapitāla tirgus – efektīvs, moderns, ar stabilu tiesisko regulējumu, tomēr mazaktīvs.3.Stratēģiskie politikas uzstādījumiLatvijas finanšu sektora attīstības perspektīvas ir ietekmējusi 2008.–2009.gada pasaules un Latvijas ekonomiskās un finanšu krīzes un pēckrīzes pieredze, arī eirozonas valstu parāda krīzes negatīvā atgriezeniskā ietekme uz finanšu sektora pārrobežu stabilitāti visā Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) un uz kredītresursu pieejamību Latvijā. Krīžu rezultātā ir izkristalizējušās tādas finanšu sektora prioritātes kā:– akcents uz stabilitāti un drošību (t.sk. ierobežojot jutību pret ārējiem satricinājumiem) kontekstā ar vietējā finanšu un kapitāla tirgus diversifikāciju un optimālu pārvaldību;– alternatīvu, ārpus banku sektora, finansēšanas iespēju attīstība un iekšējo investīciju instrumentu izveides veicināšana;– institucionālo investoru aktīvāka iesaiste vietējo finanšu instrumentu izmantošanā;– uzņēmējdarbības, t.sk. eksportspējīgo sektoru MVU atbalsta programmu un finansēšanas instrumentu pielāgošana pieprasījuma/piedāvājuma prasībām un šī atbalsta administrēšanas optimizācija;– parādu restrukturizācijas atvieglošana.Latvijas īstenotās finanšu sektora politikas mērķis ir nodrošināt finanšu un makrouzraudzības stabilitāti un mazināt iespējamo risku veidošanos, kā arī ar nerezidentu noguldījumiem saistītos riskus. Šajā nolūkā Latvijas valsts institūcijas ir apņēmušās ietvert konservatīvu nostāju finanšu sektora attīstības stratēģijā un atbilstoši Latvijas valsts interesēm ietvert ES politiskās un regulatīvās iniciatīvas, īpaši ar Banku Savienības izveidi saistītās reformas2. Ir bijis un būs nepieciešams izdarīt virkni grozījumu normatīvajos aktos saistībā ar Latvijas pievienošanos eirozonai un Banku Savienībai.Lai nodrošinātu stabilu, drošu finanšu sektoru, kas atbalsta ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, ir jākoncentrējas uz kvalitātes pieaugumu, tajā skaitā veicot preventīvos pasākumus, savukārt, kvantitātes dinamikai ir jāatbilst spējai nodrošināt adekvātu risku pārvaldību.Ir veikti būtiski pasākumi finanšu sektora politikas stiprināšanai, tostarp, lai mazinātu neilgtspējīgu kredītpolitiku un aktīvu cenu burbuļu veidošanās iespēju nākotnē. Tika ieviests kapitāla pieauguma nodoklis nekustamā īpašuma darījumiem un nekustamā īpašuma nodoklis mājoklim, noteikta maksimālā aizdevuma attiecība pret nodrošinājumu jaunajiem hipotekārajiem kredītiem, valsts tiesību aktos noteiktas prasības veikt stingru aizņēmēju ienākumu pārbaudi, pastiprināti banku sektora regulējumi attiecībā uz kapitāla pietiekamības novērtējuma procesu, kredītriska pārvaldības procedūrām, aktīvu kvalitāti un nodrošinājuma novērtējumu, izstrādātas mērķtiecīgas finanšu izglītības programmas un izveidots visaptverošs Kredītu reģistrs, kas nodrošina izkoptu sistēmu visaptverošai kredītriska novērtēšanai.Nozīmīgs solis uz priekšu iekšzemes politikas stiprināšanai ir makrouzraudzības institucionālā regulējuma izveide saskaņā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas ieteikumu3. Darba ietvaros pie makrouzraudzības pārraudzības izveides 2013.gada 3.jūnijā starp Finanšu ministriju, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Latvijas Banku ir noslēgta vienošanās par sadarbību finanšu stabilitātes veicināšanā.Tiek veikts darbs, lai mazinātu riskus – kredītrisku, likviditātes un finansējuma risku, tirgus risku, rekapitalizācijas risku, valsts iespējamo saistību apjoma pieauguma, ko rada pieaugošā nodrošināto nerezidentu noguldījumu bāze, risku, noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas risku, negatīvas ietekmes uz valsts kredītreitingu risku – saistībā ar nerezidentu noguldījumiem Latvijas kredītiestāžu sektorā. Šim nolūkam kredītiestādēm, kuru darbība ir balstīta uz nerezidentu noguldījumiem, ir papildus piemērotas stingrākas prasības attiecībā uz kapitālu un likviditāti, kuras tiek regulāri pārskatītas, lai nodrošinātu, ka jebkurš risku pieaugums ir pienācīgi atspoguļots kapitāla un likviditātes papildinājumos. Notiek darbs pie pārbaužu veikšanas regulējuma uzlabošanas attālināti un uz vietas. Ir īstenoti pasākumi atbildīgo institūciju rīcībā esošo analītisko un stresa testēšanas instrumentu klāsta uzlabošanai un makrouzraudzības risku konstatēšanai.Kā liecina FKTK un Latvijas Bankas sniegtā informācija, ar nerezidentu apkalpošanu saistītie riski šobrīd tiek adekvāti pārvaldīti un kontrolēti, tomēr ir nepieciešams turpināt iesākto darbu pie nerezidentu kredītiestāžu segmenta drošības, stabilitātes un prognozējamības pilnveides. Šis mērķis ir ņemts vērā, tostarp, izstrādājot Plānā iekļautos preventīvos finanšu sektora attīstības pasākumusTiek plānots turpināt stiprināt šobrīd pastāvošos regulatīvos pasākumus, lai apkarotu naudas atmazgāšanas iespējas caur Latvijas finanšu sektoru. Tajā pašā laikā ne mazāka vērība ir jāpievērš uzraudzības ietvara prasību praktiskajai piemērojamībai. Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams stiprināt kompetento institūciju kapacitāti, lai nodrošinātu, ka tirgus dalībnieki rūpīgāk ievēro spēkā esošās regulējošās prasības.Kapitālā tirgus jomā ir identificēti pasākumi vērtspapīru tirgus attīstības jomā, ietverot caurskatāmu valsts kapitāla daļu atsavināšanas veicināšanu un publiskā piedāvājuma vai akciju kotācijas iespēju izmantošanu, lai sekmētu valsts īpašuma labāku pārvaldīšanu un realizāciju. Svarīga ir arī turpmāka iekšzemes valsts vērstpapīru tirgus sekmēšana un korporatīvo parāda vērtspapīru popularizēšana, kas sniegtu ieguldījumu korporatīvās pārvaldības un caurskatāmības uzlabošanā.Tieslietu jomā pasākumi ietver – tiesnešu kvalifikācijas celšanu un specializācijas veicināšanu, finanšu strīdu izskatīšanas mehānismu pilnveidošanu un ieguldītāju (akcionāru) tiesību aizsardzības pilnveidošanu un stiprināšanu. Viens no aktuāliem jautājumiem ir normatīvā regulējuma pilnveidošana, lai ierobežotu mājokļu īpašnieku parādu uzkrāšanu.Plāns ietver finanšu pakalpojumu daudzveidībai svarīgus nebanku finanšu institūciju pasākumus, dažādojot alternatīvus, uz attīstību vērstus finansējuma veidus, t.sk. sekmējot riska kapitāla nozares attīstību, kā arī izvērtējot iespējas vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju instrumenta ieviešanai. Tāpat arī nepieciešams privātā sektora kreditēšanas atbalstam izmantoto valsts programmu un finanšu instrumentu tvērumu un klāstu pielāgot faktisko tirgus nepilnību efektīvai kompensēšanai. Alternatīvā finansējuma un kapitāla tirgus attīstībā būtiska loma būs Attīstības finanšu institūcijai (turpmāk – AFI). Nepieciešams, lai AFI mērķtiecīgi piesaista finansējumu ne tikai no ES fondu līdzekļiem, bet arī no vietējiem institucionālajiem investoriem. Tādējādi vietējos institucionālo investoru uzkrātos līdzekļus būtu iespējams sekmīgi izmantot Latvijas ekonomikas ilgtermiņa finansējuma vajadzību nodrošināšanai, radot pozitīvu efektu gan uz kapitāla tirgus attīstību, gan uz tautsaimniecību kopumā.Plānā paredzēts pilnveidot krājaizdevu sabiedrību normatīvo regulējumu, lai novērstu pastāvošās tiesiskās nepilnības, kas konstatētas krājaizdevu sabiedrību licencēšanas un uzraudzības procesā, identificējot un, līdzsvarojot ar atbilstošiem riska mazināšanas un pienācīgas uzraudzības pasākumiem, iespēju robežās novēršot nepilnības/šķēršļus normatīvajā regulējumā.Plānā ir uzsvērta finanšu pratības līmeņa pakāpeniska paaugstināšana, mērķtiecīgi realizējot Latvijas sabiedrības finanšu pratības stratēģiju, lai samazinātu patērētāju kredītslogu un veicinātu izpratni par patērētāja tiesībām un pienākumiem.Kopējos tautsaimniecības attīstības virzienus nosaka Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam, kas ir apstiprināts Saeimā 2012.gada 20.decembrī, (turpmāk – NAP). Šī plāna 105.punktā4 ir noteikts, ka valsts iedzīvotāju labklājības pieaugumu var nodrošināt kapitāla un investīciju (gan iekšējo, gan ārējo) piesaiste eksportspējīgajiem ražojošajiem un pakalpojumu sniedzošajiem sektoriem, ražošanas modernizācija un eksporta pieaugums. Pieaugot ražošanai, kas spēs radīt augstu pievienoto vērtību, augs ar to tieši un pakārtoti saistītās nozares. Arī darba vietu pieaugumu, galvenokārt, radīs nevis ražīga (modernizēta un automatizēta) rūpniecība, bet to atbalstošie uzņēmumi. Pakalpojumu sektorā jāsekmē tā eksportspēja un starptautiskā konkurētspēja, kā arī jāizmanto iegūtās zināšanas un prasmes tajos sektoros, kas jau dod nozīmīgu pienesumu iekšzemes kopproduktam (IKP). Finanšu apkalpošana, loģistika un tranzīts ir nozares, kurās ir uzkrātas zināšanas un atbilstošs potenciāls cilvēkkapitālam, kā arī ir ģeogrāfiskie un citi priekšnosacījumi, kas tieši Latvijā ļauj šīm nozarēm saglabāt eksportspēju un turpināt attīstīties. Secinām, ka valsts politikas plānošanas dokumentos, konkrēti, NAP jau ir definēti priekšnoteikumi finanšu sektora attīstībai un atzinīgi novērtēts cilvēkkapitāla potenciāls finanšu apkalpošanas nozarē, tajā skaitā arī nerezidentu apkalpošanā.Finanšu sektora attīstības kontekstā ir jāņem vērā vispārīgie principi, kas noteikti kapitāla brīvai apritei, piemēram, Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 26.panta 2.punktā, 58.panta 2.punktā, 63. – 65.pantos ir definētas prasības kapitāla brīvai kustībai un aizliegums to ierobežot. Kompetentas valsts institūcijas nav tiesīgas ierobežot kapitāla apriti, bet to pienākums ir nodrošināt pilnvērtīgu Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanu nacionālajās tiesībās, lai nodrošinātu šīs kapitāla aprites drošu un uzticamu darbību, vienlaikus ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības un ierobežojumus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra Direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ direktīvu 97/5/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 kā arī citu Eiropas Savienības līmeņa tiesību aktu prasības. Līdz ar to kompetentām iestādēm ir pienākums rūpēties par visas finanšu sistēmas drošu darbību kopumā.4.Dalība Banku Savienībā2012.gada jūnijā iniciētās Eiropas Ekonomiskās un monetārās Savienības (EMS) reformas viens no pamatelementiem ir Banku Savienības jeb integrētās finanšu sistēmas izveide eirozonas valstu blokā. Latvijas nostāja un apņemšanās šīs reformas gaitā skatāma no EMS dalībvalsts pozīcijas, kas izriet no uzaicinājuma pievienoties vienotās valūtas blokam ar 2014.gada 1.janvāri. Izmantojot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iekšējā tirgus 28 dalībvalstīm kopīgo tiesisko regulējumu (vienotu noteikumu kopumu), EK ir ierosinājusi dažādus instrumentus un pasākumus Banku Savienības izveidei, kas ir potenciāli atvērta dalībai visām dalībvalstīm, bet jebkurā gadījumā ietver pašreizējās 18 eiro zonas dalībvalstis.Pirmais solis šajā procesā ir Vienota uzraudzības mehānisma izveide, uzticot Eiropas Centrālai bankai (ECB) noteiktus ar kredītiestāžu uzraudzību saistītus uzdevumus, lai atjaunotu uzticību ES uzraudzības augstajam standartam, ņemtu vērā banku sektora integrācijas pakāpes ietekmi uz ES, bet īpaši eirozonas finanšu stabilitāti un radītu priekšnoteikumu eirozonas valstu piekļuvei Eiropas Stabilitātes mehānisma līdzekļiem to banku sektora stabilizācijai (tiešai rekapitalizācijai), neuzņemoties papildus valsts parāda slogu. 2013.gada 29.oktobrī ES Oficiālajā vēstnesī ir nopublicētas Vienoto uzraudzības mehānismu veidojošās regulas5, kas paredz, ka ECB pilnā mērā uzsākt savu uzdevumu izpildi ar 2014.gada 4.novembri.Tādējādi tiek noteikta gan kompetentās uzraudzības iestādes darbība kā atbilstīga un savlaicīga plānošana, sadarbības un informācijas un datu apmaiņas kanālu un procedūru pārstrāde, tirgus dalībnieku augsta gatavības pakāpe iespējamām izmaiņām to uzraudzības kārtībā un uzraudzības funkciju sedzamo izmaksu daļas apmērā, kā arī veicināta pietiekamas izpratnes un kompetences veidošana ECB par diferencētai ikdienas uzraudzībai pakļautajām Latvijas teritorijā esošām kredītiestādēm.Otrais solis integrētas finanšu sistēmas izveides procesā ir Vienota noregulējuma mehānisma izveide, kas tiks balstīta uz Kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma direktīvas6 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu banku noregulējuma fondu7. Direktīvas projekts ir atbilde uz šķēršļiem un nepilnībām, ar kurām ES dalībvalstis saskārās nesenās finanšu krīzes laikā, plānojot un īstenojot kredītiestāžu grupu pārrobežu noregulējumu, un tās mērķis ir līdz minimumam samazināt slogu uz valsti un nodokļu maksātājiem par kredītiestāžu finansiālo stabilitāti un nākotnes krīžu noregulējumu. Savukārt, 2013.gada 10.jūlijā Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu banku noregulējuma fondu8.Vienotais noregulējuma mehānisms (turpmāk – SRM9) ietver vienotu noteikumu kopumu par banku noregulējumu, kas izklāstīts priekšlikumā par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu10 (turpmāk – BRR11 Direktīva), attiecībā uz maksātnespējīgām bankām SRM iesaistītajās dalībvalstīs.SRM struktūru veido centrāla lēmumu pieņemšanas iestāde jeb Vienotā noregulējuma valde (turpmāk – Valde) un vienotais banku noregulējuma fonds (turpmāk – Vienotais fonds). SRM pilnvērtīgai funkcionēšanai ir nepieciešams, lai Valdei būtu ātra un efektīva piekļuve Vienotā fonda līdzekļiem. Vienotais fonds veido privātu vidēja termiņa un ilgtermiņa finansējuma avotu, lai novērstu vai samazinātu publiskā sektora līdzekļu izmantošanu banku noregulējumā. Turklāt tas palielina noregulējuma procesa efektivitāti, novēršot koordinācijas problēmas, kuras rodas valsts fondu izmantošanā, it īpaši pārrobežu grupu gadījumā. Ja līdzekļus noregulējuma segšanai, kas pārsniedz apjomu, ko seguši akcionāri un kreditori, īpaši pārrobežu banku grupu gadījumā, būtu jānodrošina no valsts līdzekļiem, tiktu apdraudēta ne tikai SRM, bet arī Vienotās uzraudzības mehānisma (turpmāk – SSM[1]) efektivitāte. SRM ietver būtiskākos noregulējuma uzdevumus, kas ir nepieciešami problemātisko banku plānveida likvidācijai vai sanācijai, kā, piemēram, ietver pienākumu par noregulējuma plānu izstrādi, noregulējuma plānu pārskatīšanu, noregulēšanas iespējamības novērtēšanu, lēmumi par noregulējuma piemērošanu bankai, noregulējuma pilnvaru izmantošanu attiecībā uz noregulējamo iestādi un noregulējuma shēmu īstenošanu un lēmumi par noregulējuma finansējuma izmantošanu. Izdevumi, kas attiecas uz SRM uzdevumiem, Vienotā fonda pārvaldību un izmantošanu, tiks finansēti no banku nozares iemaksām.SRM veidos vienoti noteikumi un procedūras, kuras piemēros Valde kopā ar EK un iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādēm. SRM ar centrālu lēmumu pieņemšanas iestādi jeb Valdi un Vienoto fondu nodrošinās būtiskus ieguvumus dalībvalstīm, nodokļu maksātājiem, bankām, kā arī veicinās finanšu un ekonomikas stabilitāti visā ES:– spēcīga lēmumu pieņemšana centrālā līmenī nodrošinās, ka noregulējuma lēmumi visās iesaistītajās dalībvalstīs tiks pieņemti ātri un efektīvi, novēršot nekoordinētu rīcību, samazinot negatīvu ietekmi uz finanšu stabilitāti un ierobežojot vajadzību pēc finansiāla atbalsta;– centralizētas ekspertu zināšanas un pieredze banku noregulējuma jomā maksātnespējīgo banku problēmas spēs risināt sistemātiskāk un efektīvāk, nekā atsevišķas valsts iestādes, kam ir ierobežotāki resursi un pieredze;– Vienotais fonds spēs apvienot būtiskus resursus no banku iemaksām un tādējādi efektīvāk tiks aizsargāti nodokļu maksātāji, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus bankām visās iesaistītajās dalībvalstīs. Vienotais fonds novērsīs starpvalstu sadarbības problēmas un pārtrauks banku atkarību no valstu kredītspējas.Kā trešais elements tālākā nākotnē tiek paredzēta kopīgas Eiropas noguldījumu garantiju sistēmas izveide un ieviešana.Lai sekmīgi pārvaldītu finanšu sektoru un ievērotu konservatīvu un ar ES stingrām iniciatīvām kredītiestāžu uzraudzības jautājumos saskaņotu finanšu sektora attīstības politiku, ir nepieciešams īstenot Plānā (un tā pielikumā) iekļautos pasākumus, kas veicinās pārdomātu kredītiestāžu sektora izaugsmi ilgtermiņā, kā arī stabilu un prognozējamu izaugsmi, vienlaikus pasargājot finanšu sektoru no tajā pastāvošo risku eskalācijas.5.Informācija par plāna apspriešanas gaituPlāna apspriešanas gaitā tika saņemti atzinumi no nevalstiskajām organizācijām. Krājaizdevu Apvienība ir norādījusi uz kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību lomu reģionālajā attīstībā, un nepieciešamību nodrošināt pieeju finansējumam komercdarbības attīstībai, tai skaitā, novēršot administratīvos šķēršļus, tomēr plāna izstrādātāju skatījumā komersantu kreditēšana izraisītu kredītriska pieaugumu krājaizdevu sabiedrībām, un, līdz ar to, radītu papildu risku to maksātspējai, jo īpaši ņemot vērā, ka tām nav pietiekamas pieredzes un resursu detalizētai komercsabiedrību kredītspējas riska izvērtēšanai. Arī citu Eiropas Savienības valstu pieredze norāda uz nepārdomātas krājaizdevu sabiedrību darbības liberalizācijas radītajiem riskiem, kā arī pastāv bažas par straujo krājaizdevu sabiedrību uzņēmumiem izsniegto kredītu pieaugumu, kas ir veicinājis ievērojamu kavēto kredītu palielināšanos, un to ierobežotajām iespējām operatīvi palielināt kapitālu.Latvijas Komercbanku asociācija (turpmāk – LKA) ir atzinīgi novērtējusi pasākumus par korespondentbanku tīkla attīstību un nodrošināšanu. LKA ir akcentējusi finanšu pakalpojumu eksporta un sektora konkurētspējas jautājumus, piedāvājot jaunu institūtu izveidi Latvijas tiesību sistēmā, tomēr plāna izstrādātāju skatījumā šādi priekšlikumi ir saistīti ar augstākiem riskiem. Tādēļ plānā ir sabalansēti gan sektora attīstībai labvēlīgi vides aspekti, gan risku pārvaldības aspekti, un vienlaicīgi netiek atbalstīta jaunu institūtu izveide Latvijas tiesību sistēmā. Tāpat arī LKA ir aicinājusi neietvert paaugstinātas prasības pret nerezidentu depozītiem uz pieprasījumu salīdzinot ar termiņdepozītiem, tomēr apzinoties tirgus situāciju un izveidojušos noguldījumu termiņstruktūru iepriekšējo gadu laikā, plānā ir ietverti uzraudzības pasākumu pastiprināšana par noguldījumu termiņstruktūru. Tā kā ES paaugstinātās prasības kapitālam un jaunās likviditātes prasības neaptver visus biznesa riskus, tad saskaņā ar jauno regulējošo prasību kopumu dalībvalstīm arī turpmāk ir tiesības noteikt paaugstinātas prasības gan individuālu banku līmenī, gan arī konkrētām ekspozīcijām sistēmā, lai segtu riskus, kurus vienotās ES prasības neaptver. Tāpat arī plāna izstrādātāju skatījumā trasta materiāltiesiskā regulējuma iekļaušana Latvijas normatīvajos aktos neatbilst Latvijas tiesību sistēmai kopumā un trasta tiesiskā regulējuma izstrāde prasītu būtiskas un konceptuālas izmaiņas ne tikai vispārējā civiltiesību regulējumā, bet arī mantojuma tiesību un maksātnespējas regulējumā12. Augsti attīstīto valstu vidū trasta kā mantas noslēpšanas institūta loma tiek samazināta. Trasta institūta iekļaušana Latvijas normatīvajos aktos būtu pretēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) un Latvijas kā šīs organizācijas topošās dalībvalsts izvirzītajam mērķim attiecībā uz informācijas apmaiņas nodrošināšanu un izvairīšanos no nodokļiem novēršanu. Trastu izveides mērķi, piemēram, aktīvu aizsardzība, nodokļu sloga optimizēšana, privātās dzīves konfidencialitātes nodrošināšana, atbildības ierobežošana, vai mantojuma nodošana vēlamai personai – no nodokļu aspekta nebūtu veicināmi. Attiecībā uz LKA priekšlikumu par juridisku personu kā valdi kapitālsabiedrībās, korporatīvo valdes locekļu institūta iekļaušana normatīvajos aktos ierobežotu caurskatāmību finanšu sektorā un veicinātu iespēju juridisko personu izmantot pretlikumīgiem mērķiem. Paredzot "korporatīvos valdes locekļus", papildus jāņem vērā nodokļu aplikšanas sekas, jo ienākuma saņēmējs par darbu valdē būs attiecīgi juridiskā persona. Latvijai kā OECD dalībvalsts pretendentei nav atbalstāmas šādas izmaiņas Latvijas normatīvajos tiesību aktos.Latvijas Profesionālo Apdrošināšanas brokeru asociācija ir ierosinājusi sekmēt uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas instrumentus un to ieguldījumu palielināšanu iekšzemes investīcijās, kā arī apdrošinājuma ņēmēju (ieguldītāju, uzkrājēju) tiesību nostiprināšanu uzkrājošā apdrošināšanā. Plāna izstrādātāju skatījumā šie priekšlikumi šobrīd nav gatavi ieviešanai un tiks vērtēti plāna pārskatīšanas periodā.1 http://www.bank.lv/publikacijas/finansu-stabilitates-parskats/finansu-stabilitates-parskats/25032 2013.gada 18.jūnija vēstule nr.1-5-02/3559 Eirogrupas prezidentam J.Dijselblūmam un Eirogrupas locekļiem, kuru parakstījuši - Ministru kabineta vārdā -finanšu ministrs, Latvijas bankas prezidents un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs3 Eiropas sistēmisko risku kolēģijas ieteikums par nacionālo iestāžu pilnvarām makrouzraudzības jomā, 22.12.2011 nr. ESRK/2011/24 http://likumi.lv/doc.php?id=2539195 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 22.oktobra Regula (ES) Nr. 1022/2013, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza attiecībā uz īpašu uzdevumu uzticēšanu Eiropas Centrālajai bankai, ievērojot Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013Padomes 2013.gada 15.oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību6 Ar Padomes vispārējā pieejā apstiprināto direktīvas priekšlikumu iespējams iepazīties šeit:– http://register.consilium.europa.eu/pdf/lv/13/st11/st11148-re01.lv13.pdf– http://register.consilium.europa.eu/pdf/lv/13/st11/st11148-re01co01.lv13.pdf7 Ar EK sākotnējo priekšlikumu iespējams iepazīties šeit:http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2013:0520:FIN:LV:HTML8 Ar EK sākotnējo priekšlikumu iespējams iepazīties šeit:http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2013:0520:FIN:LV:HTML9 Saīsinājums no angļu valodā lietotā apzīmējuma – Single Resolution Mechanism (SRM)10 Ar Padomes vispārējā pieejā apstiprināto direktīvas priekšlikumu iespējams iepazīties šeit:– http://register.consilium.europa.eu/pdf/lv/13/st11/st11148-re01.lv13.pdf– http://register.consilium.europa.eu/pdf/lv/13/st11/st11148-re01co01.lv13.pdf11 Saīsinājums no angļu valodā lietotā apzīmējuma – Bank recovery and resolution (BRR)12 LR Tieslietu ministrijas 2013.gada 9.septembra atzinums nr. 1-18/338. Finanšu ministrs Andris Vilks Pielikums Finanšu sektora attīstības plānam 2014.–2016.gadam Finanšu sektora attīstības plānā 2014.–2016.gadam paredzētie pasākumi(Plāna pielikums grozīts ar MK 19.09.2014. rīkojumu Nr. 524; MK 01.04.2015. rīkojumu Nr. 168; MK 28.01.2016. rīkojumu Nr. 42) Sasaiste ar noteiktajiem politikas mērķiem, rīcības virzieniem vai uzdevumiemMĒRĶIS: stabils finanšu sektors, kas atbalsta un veicina Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstībuParedzētais finansējums (euro) un tā avotiPasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiIzpildes termiņiAtbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijasTiešās darbībasParedzētais finansējuma avots (euro) un tā apmēriRīcības virziens mērķa sasniegšanai:1. Kredītiestāžu sektors1.1. Kredītiestāžu regulatīvās vides pilnveidošana/ Stabila un atbildīga kredītiestāžu sektora darbībaNormatīvo aktu pakete par pārskatītajām kapitāla pietiekamības prasībām ietver direktīvu (CRDIV) un regulu (CRR)Finanšu stabilitātes nostiprināšanai, kā arī atbilstīgi starptautisko un ES dalībvalsts saistību izpildei Latvija ir apņēmusies veikt tiesību aktu grozījumus, kas stiprinās banku kapitāla bāzes un likviditātes prasības, papildinot vai precizējot tās, kas jau šobrīd ir saistošas Latvijas kredītiestādēm, kā arī ieviest citus finanšu reformas elementus.2013.gada 26.jūnijā publicētā normatīvo aktu pakete par pārskatītajām kapitāla pietiekamības prasībām ietver direktīvu (CRDIV) un regulu (CRR), kas ES tiesību aktos ievieš Basel III starptautisko uzraudzības un kapitāla standartu kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām.FKTK un pašu kredītiestāžu kopš 2008.gada veiktie kapitāla bāzes un likviditātes rādītāju stiprināšanas pasākumi ir nodrošinājuši, ka Latvijas kredītiestāžu sektors jau šobrīd izpilda kapitāla augstas kvalitātes un ar CRDIV/CRR priekšlikumiem noteicamās kapitāla apmēra prasības. Tādējādi, lai nepasliktinātu esošo situāciju un veicinātu Latvijas finanšu stabilitātes ilgtspēju, ir nolemts neizmantot pārejas perioda iespēju kapitāla apmēra prasības sasniegšanai.Atbilstīgo grozījumu veikšana nacionālajos tiesību aktos, kas regulē kredītiestāžu un finanšu instrumentu tirgus darbību, nodrošinātu visaugstāko kredītiestāžu uzraudzības standartu piemērošanu Latvijā, t.sk., sniegtu iespēju kompetentajām iestādēm atbilstoši novērtēt sistēmiskos, tirgus un u.c. ar kredītiestāžu darbību saistītos riskus un piemērot papildus kapitāla rezervju prasības, uzlabotu pārrobežu sadarbību un nodrošinātu augstākas prasības kredītiestāžu korporatīvajai pārvaldībai, kā arī noteiktu ierobežojumus kredītiestāžu vadības mainīgā atalgojuma apmēram, veicinot tā sasaisti ar kredītiestādes ilgtermiņa rādītājiem.Rīcībai:(1) Grozīt atbilstīgos normatīvos aktus saistībā ar jauno ES ietvaru banku kapitāla prasību un likviditātes jautājumos (CRDIV/CRR).01.01.2014.Regula stājās spēkā un jāsāk piemērot, kā arī Direktīva jāpārņem nacionālajā likumdošanā un jāsāk piemērot ar 2014.gada 1.janvāri.*31.12.2014.**30.04.2014.***30.06.2014.Finanšu ministrija (turpmāk tekstā – FM), Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK), LatvijasBanka (turpmāk tekstā – LB)Pēc grozījumu Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā apstiprināšanas Saeimā (likumprojekti iesniegti Saeimā 28.12.2013) apstiprināt šādus FKTK normatīvos noteikumus:*Iestādei specifiskas pretcikliskās kapitāla rezerves aprēķināšanas normatīvie noteikumi;**Maksimāli sadalāmās summas apmēra aprēķina kārtības normatīvie noteikumi;***Grozījumi Normatīvajos noteikumos par atalgojuma politikas pamatprincipiem.FM, FKTK, un LB budžeta ietvaros.Vienota uzraudzības mehānisma izveidePirmais solis Banku Savienībā ir Vienota uzraudzības mehānisma izveide, uzticot Eiropas Centrālai bankai (ECB) noteiktus ar kredītiestāžu uzraudzību saistītus uzdevumus, lai atjaunotu uzticību ES uzraudzības augstajam standartam, ņemtu vērā banku sektora integrācijas pakāpes ietekmi uz ES, bet īpaši eirozonas finanšu stabilitāti un radītu priekšnoteikumu eirozonas valstu piekļuvei Eiropas Stabilitātes mehānisma līdzekļiem to banku sektora stabilizācijai (tiešai rekapitalizācijai), neuzņemoties papildus valsts parāda slogu. 2013.gada 29.oktobrī ES Oficiālajā vēstnesī ir nopublicētas Vienoto uzraudzības mehānismu veidojošās regulas, kas paredz, ka ECB pilnā mērā uzsāks savu uzdevumu izpildi ar 2014.gada 4.novembri.Šo pasākumu īstenošana nodrošinātu gan kompetentās uzraudzības iestādes darba atbilstīgu un savlaicīgu plānošanu, sadarbības un informācijas un datu apmaiņas kanālu un procedūru pārstrādi, tirgus dalībnieku augstu gatavības pakāpi iespējamām izmaiņām to uzraudzības kārtībā un uzraudzības funkciju sedzamo izmaksu daļas apmērā, kā arī veicinās pietiekamas izpratnes un kompetences veidošanu ECB par diferencētai ikdienas uzraudzībai pakļautajām Latvijas teritorijā esošām kredītiestādēm.Rīcībai:(2) FKTK sadarboties ar ECB, sniedzot informāciju par Latvijas kredītiestāžu sektora kopējiem un individuāliem raksturlielumiem, darbības tendencēm un specifiku, gatavojoties ar Vienotā uzraudzības mehānisma izveides normatīvo bāzi nacionālajām kompetentajām iestādēm uzlikto pienākumu izpildei un ECB uzraudzības uzdevumu veikšanai.04.11.2014. vēlāk – pastāvīgiFKTK, LBVeikt visas no pasākuma izrietošās tiešās darbības.iFM, FKTK un LB budžeta ietvaros.(3) Veikt grozījumus atbilstīgajos normatīvajos aktos (t.sk., Likumā par FKTK un Kredītiestāžu likumā) un saistītajos normatīvajos noteikumos, lai nodrošinātu Latvijas kā ES dalībvalsts saistību izpildi Vienotā uzraudzības mehānisma kontekstā ar pievienošanās EMS dienu.04.11.2014.FM, FKTK, LB3.1. Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz FKTK tiesības sniegt ierobežotas pieejamības informāciju ECB.3.2. Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus atbilstīgajos normatīvajos aktos (t.sk., Likumā par FKTK, Kredītiestāžu likumā) un saistītajos normatīvajos noteikumos, lai nodrošinātu Latvijas kā ES dalībvalsts saistību izpildi Vienotā uzraudzības mehānisma kontekstā ar pievienošanās EMS dienu.FM, FKTK un LB budžeta ietvaros.Vienota noregulējuma mehānisma izveideOtrais solis Banku Savienības izveides procesā ir Vienota noregulējuma mehānisma izveide, kas tiks balstīta uz šobrīd starp ES Padomi un Eiropas Parlamentu apspriešanā esošu priekšlikumu Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību sanācijas un noregulējuma direktīvas un Vienotā noregulējuma mehānisma regulas priekšlikumiem. Direktīvas projekts ir atbilde uz šķēršļiem un nepilnībām, ar kurām ES dalībvalstis saskārās nesenās finanšu krīzes laikā, plānojot un īstenojot kredītiestāžu grupu pārrobežu noregulējumu, un tās mērķis ir līdz minimumam samazināt slogu uz valsti un nodokļu maksātājiem par kredītiestāžu stabilitāti un nākotnes krīžu noregulējumu. Vienotais noregulējuma mehānisms (turpmāk – SRM ) ietver vienotu noteikumu kopumu par banku noregulējumu, kas izklāstīts priekšlikumā par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu (turpmāk – BRR Direktīva), attiecībā uz problemātiskām bankām SRM iesaistītajās dalībvalstīs. SRM veidos vienoti noteikumi un procedūras, kuras piemēros Vienotā noregulējuma valde (turpmāk – Valde) kopā ar EK un iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādēm. SRM valde noregulējuma procesa finansēšanai izmantos Vienotā noregulējuma fonda līdzekļus. Vienotais noregulējuma fonds apvienos līdzekļus no banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību nozares visās iesaistītajās dalībvalstīs, tiks balstīts uz lielāku iemaksu bāzi nekā tas būtu atsevišķi nacionālo noregulējuma fondu gadījumā un līdz ar to tam būs labāka reputācija, ļaujot Valdei vajadzības gadījumā vairāk un ar mazākām izmaksām aizņemties tirgū. Labākas iespējas iegūt ārēju finansējumu tirgū samazinās Vienotā noregulējuma fonda nepieciešamību paļauties uz valsts finansēm ārkārtas zaudējumu gadījumos, kas palīdzētu likvidēt saikni starp valstīm un bankām, un aizsargāt nodokļu maksātājus no noregulējuma izmaksām.Ievērojot, ka Latvija bija viena no valstīm, kas ieguldīja būtiskus līdzekļus atsevišķu kredītiestāžu un visas finanšu sistēmas stabilizēšanā, šī inovatīvā regulējuma BRRD un Vienotā noregulējuma mehānisma regulas apstiprināšana un piemērošana, un attiecīgo normatīvo aktu izstrāde būtiski veicinātu Latvijas finanšu sistēmas stabilitātes ilgtspēju un pastiprinātu kredītiestāžu sektora, īpašnieku un kreditoru atbildību.Rīcībai:(4) Pēc Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību sanācijas un noregulējuma direktīvas priekšlikuma (BRRD) apstiprināšanas izstrādāt grozījumus esošajos normatīvajos aktos (t.sk., Kredītiestāžu likumā), un izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos saistībā ar jauno Vienotā noregulējuma mehānisma ietvaru, t.sk. paredzot banku noregulēšanas (restrukturizācijas) atbalstam veikt iemaksas Vienotā noregulējuma fondā no visu attiecīgo dalībvalstī reģistrēto banku iemaksām.01.01.2015.FM, FKTK, LBIzstrādāt un iesniegt grozījumus MK atbilstīgajos normatīvajos aktos (t.sk., Kredītiestāžu likumā, Likumā par FKTK un Noguldījumu garantiju likumā) saistībā ar jauno ES ietvaru banku krīžu vadības jautājumos.FM, FKTK un LB budžeta ietvaros.(5) Veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai pilnveidotu regulējumu par kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumu atbildīgo iestādi Latvijā, kā arī nostiprinātu vai precizētu par noregulējumu atbildīgās iestādes un kompetentās uzraudzības iestādes funkcijas, pilnvaras un pienākumus BRRD un Vienotā noregulējuma mehānisma regulas noteiktajam.01.01.2015.FM, FKTKNoteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus atbilstīgajos normatīvajos aktos, lai pilnveidotu regulējumu par FKTK kā par kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu sabiedrību noregulējumu atbildīgo iestādi Latvijā un Finanšu ministriju kā kompetento ministriju BRRD izpratnē, kā arī nostiprinātu vai precizētu par noregulējumu atbildīgās iestādes, kompetentās uzraudzības iestādes un kompetentās ministrijas funkcijas, pilnvaras un pienākumus BRRD un Vienotā noregulējuma mehānisma regulas noteiktajam.FM un FKTK budžeta ietvaros.(6) Veikt nepieciešamos pielāgojumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu tiesisko pamatu un piemērošanas procedūras iekšējā rekapitalizācijas instrumenta /bail-in efektīvai darbībai, kas paredz parādsaistību norakstīšanu un konvertāciju.01.01.2015.FM, FKTKNoteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus atbilstīgajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu tiesisko pamatu un piemērošanas procedūras iekšējās rekapitalizācijas instrumentam /bail-in.FM un FKTK budžeta ietvaros.(7) Lai stiprinātu sabiedrības un noguldītāju uzticību finanšu sistēmai, īpaši kredītiestāžu sektoram, kā arī kompetento iestāžu rīcībspējai, aizstāvot noguldītāju intereses, un paļāvību uz to, ka nepieciešamības gadījumā Noguldījumu garantiju fondam (turpmāk – NGF) būs pietiekams līdzekļu apjoms garantētās atlīdzības izmaksai bez kavēšanās, veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot regulējumā NGF stāšanos apdrošināto noguldītāju kā kredītiestādes kreditoru vietā (tiesību un saistību pārņemšana), ja nepieciešama kreditoru līdzekļu izmantošana/prasījuma tiesību dzēšana kredītiestādes stabilizācijai (bail-in instruments), pirms iespējama tās restrukturizācija. Paredzēt, ka gan parastā maksātnespējas procesā, gan noregulējumā BRRD noteiktiem noguldījumiem un NGF ir prioritāra kreditora kārta.01.01.2015.FM,FKTKNoteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus normatīvajos aktos, paredzot NGF stāšanos apdrošināto noguldītāju kā kredītiestādes kreditoru vietā (tiesību un saistību pārņemšana), ja nepieciešama kreditoru līdzekļu izmantošana/prasījuma tiesību dzēšana kredītiestādes noregulējumam. Paredzēt, ka gan parastā maksātnespējas procesā, gan noregulējumā BRRD noteiktajiem noguldījumiem un NGF ir prioritāra kreditora kārta.FM un FKTK budžeta ietvaros.Makroprudenciālās uzraudzības stiprināšanaNozīmīgs solis uz priekšu iekšzemes politikas stiprināšanai ir makrouzraudzības institucionālā regulējuma izveide saskaņā ar Eiropas sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) ieteikumu. Šim nolūkam Latvijas valsts institūcijas ir pilnībā apņēmušās aktīvi izmantot jaunizveidoto regulējumu, lai veicinātu valsts finanšu sistēmas stabilitāti kopumā. Tas, cita starpā, ietvers arī visaptverošu analīzi, lai neatliekami identificētu sistēmisku risku veidošanos, kas varētu apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti. Šim mērķim kompetentās valsts institūcijas ir pilnvarotas nepieciešamības gadījumā veikt papildu pasākumus.Rīcībai:(8) Makroprudenciālās uzraudzības stiprināšana atbilstoši Eiropas Sistēmisko Risku Kolēģijas izdotajām rekomendācijām.01.01.2016LB, FM, FKTKVeikt visas no pasākuma izrietošās tiešās darbības, lai stiprinātu finanšu sistēmas noturību un mazinātu sistēmisko risku veidošanos.FM, FKTK un LB budžeta ietvaros.1.2. Kredītiestāžu finansējuma avotu diversifikācijas veicināšanaTiek nodalīta (I) citu ES dalībvalstu, īpaši Skandināvijas kredītiestāžu meitas sabiedrību finansējuma struktūras aspekts un (II) Latvijas kredītiestāžu, kuru darbība orientēta uz ne-rezidentu klientu apkalpošanu, finansējuma struktūra.(I) Latvijas kredītiestāžu, kas ir meitas sabiedrības vai filiāles citās ES dalībvalstīs bāzētām kredītiestādēm, finansējuma struktūrā centrālo lomu veido no mātes kredītiestādēm piesaistītais finansējums primāri to kreditēšanas politikas īstenošanai. Īpaši Skandināvijas bankas, kas Latvijā pastāvīgi darbojas kopš 90-to gadu beigām, Latviju un citas Baltijas valstis uzskata par savu mājas tirgu, un nav pamata uzskatīt, ka tās plānotu krasas izmaiņas savai darbībai šajā reģionā.2012.gadā līdz ar kredītportfeļa sarukumu un piesaistīto noguldījumu pieaugumu samazinājās arī nepieciešamība pēc papildu finansējuma un 2012.gadā Latvijas kredītiestāžu piesaistītais finansējums no monetārajām finanšu iestādēm turpināja sarukt, gada laikā samazinoties par 19.1%, ko galvenokārt noteica ārvalstu kredītiestāžu meitu un filiāļu no mātes bankām piesaistītā finansējuma sarukums par 827 miljoniem latu. Vienlaicīgi tiek nodrošināta regulējošo prasību attiecībā uz likviditāti un kapitāla pietiekamību ievērošana.Rīcībai:(1) Turpināt FKTK sadarbību ar kredītiestāžu grupu izcelsmes valsts uzraugiem gan divpusējā veidā, gan uzraugu kolēģiju ietvaros; pastāvīgi sekot līdzi attiecīgajiem finansējuma struktūras un tās dinamikas rādītājiem; attiecībā uz citu ES dalībvalstu kredītiestāžu meitas sabiedrībām patstāvīgi ir jāseko līdzi aktīvu un pasīvu termiņstruktūrai un finansējuma avotiem.PastāvīgiFKTKVeikt visas no pasākuma izrietošās tiešās darbības Vienotā uzraudzības mehānisma izveides kontekstā, stiprināt sadarbību ar ECB un monitorēt Latvijas kredītiestāžu ārējā finansējuma dinamiku un tendences; sekot līdzi aktīvu un pasīvu termiņstruktūrai un finansējuma avotiem.FKTK budžeta ietvaros.(II) Uz nerezidentu (pārsvarā NVS valstu) klientu apkalpošanu orientētu kredītiestāžu darbības modelis Latvijas finanšu sektorā darbojas jau kopš 90-to gadu sākuma. 2013.gada novembra beigās šajā segmentā darbojas 13 no 19 Latvijā reģistrētām kredītiestādēm (neskaitot ārvalstu banku filiāles). Nerezidentu noguldījumu apmērs vēsturiski ir bijis nemainīgi augsts un veidojis aptuveni pusi no Latvijas kredītiestāžu sektora piesaistīto noguldījumu bāzes (2013.gada novembra beigās – 49,6%, kas ir krietni zem augstākā līmeņa šī gadsimta pirmās desmitgades sākumā).Nerezidentu noguldījumu termiņstruktūras specifika, proti, īstermiņa noguldījumu pārsvars kopējā nerezidentu noguldījumu atlikumā (2013.gada novembra beigās noguldījumu uz pieprasījuma īpatsvars kopējā nerezidentu noguldījumu atlikumā Latvijas kredītiestādēs bija 88%, pretstatā 63,4% rezidentu noguldījumiem), padara tos par svārstīgu finansējuma avotu un tādējādi paaugstina kredītiestāžu finansējuma un likviditātes risku.2013.gada novembra beigās nerezidentu noguldījumu apjoms sasniedza 6,4 miljardus latu, veidojot aptuveni 1/3 no Latvijas IKP, taču tas skatāms kontekstā ar visu Latvijas kredītiestāžu sektoru, kas 2013.gada novembra beigās veidoja 122,1% no prognozētā IKP1. Lai pārvaldītu uz nerezidentu klientu apkalpošanu orientētu kredītiestāžu likviditātes risku, tās ir ieguldījušas no noguldījumiem piesaistītos līdzekļus diversificētā likvīdu ārvalstu aktīvu portfelī – to vidējais likviditātes rādītājs 2013.gada novembra beigās bija 77,5% (minimālā prasība – 30%). Šo kredītiestāžu biznesa modelim atbilstošu likviditātes rezervju turējuma nodrošināšanai FKTK padome 2013.gada februārī pieņēma lēmumu par individuālas minimālās likviditātes prasības noteikšanu kredītiestādēm atkarībā no nerezidentu noguldījumu īpatsvara to aktīvu kopapjomā.Rīcībai:(2) Turpināt piemērot FKTK padomes 2013.gada februāra lēmuma par individuālas minimālās likviditātes prasības noteikšanu kredītiestādēm atkarībā no nerezidentu noguldījumu īpatsvara to aktīvu kopapjomā; sekot līdzi aktīvu un pasīvu termiņstruktūrai kredītiestādēs, kuru darbība orientēta uz nerezidentu apkalpošanu.PastāvīgiFKTKVeikt visas no pasākuma izrietošās tiešās darbības.iFKTK budžeta ietvaros.(3) Lai preventīvi ierobežotu makroeonomisko risku veidošanos, uzraudzītu nerezidentu depozītu struktūru, pilnveidot regulējumu nosakot nerezidentu pieprasījumu depozītiem stingrākas prasības nekā termiņa depozītiem.31.12.2014.FKTKMonitorēt kredītiestāžu termiņstruktūru, t.sk., nepieciešamības gadījumā izmantot uzraudzības pārbaudes procesa (Pillar 2) instrumentus."FKTK budžeta ietvaros.Uz nerezidentu klientu apkalpošanu orientētas bankas ir labi kapitalizētas (2013.gada novembrī kapitāla pietiekamības rādītājs – 17,4%, vairāk kā divas reizes pārsniedzot regulējošo minimumu). Kopš 2011.gada vidus šīm bankām ik gadu tiek pārskatītas papildus individuālās kapitāla prasības, balstoties uz kritērijiem, kas ņem vērā gan nerezidentu noguldījumu apmēru, aizdevumu apmēru nerezidentu klientiem, kā arī to pieauguma tempu (šobrīd tā svārstās no 0.4 līdz 9.7 procentu punktiem virs 8% kapitāla pietiekamības prasības).Rīcībai:(4) FKTK turpināt piemērot papildus individuālās kapitāla prasības, lai nodrošinātu ar nerezidentu klientu apkalpošanu saistītajiem riskiem atbilstīgu segumu.PastāvīgiFKTKVeikt visas no pasākuma izrietošās tiešās darbības.iFKTK budžeta ietvaros.1.3 Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska mazināšanaViens no riskiem saistībā ar nerezidentu klientu apkalpošanu, ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks. Ievērojot šī biznesa segmenta īpatsvaru Latvijas kredītiestāžu sektorā, Latvija mērķtiecīgi pēdējās dekādes laikā ir veikusi būtiskus uzlabojumus gan normatīvajā regulējumā, gan nepieciešamo uzraudzības procedūru klāstā.Valstī ir izveidota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas institucionālā sistēma.Finanšu sektora attīstības padome koordinē valsts institūciju un privātā sektora sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, nosaka valsts prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta Konsultatīvā padome koordinē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (turpmāk – KD) sadarbību ar pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru, tiesu, kā arī likuma subjektiem un to uzraudzības iestādēm, kā arī sniedz ieteikumus Kontroles dienesta darbības pilnveidošanai.Normatīvie akti uzliek par pienākumu kredītiestādēm uzturēt efektīvas iekšējās kontroles sistēmas, kā arī nodrošina FKTK plašu instrumentu klāstu šo kontroles sistēmu uzlabošanai.Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu Kontroles dienests saņem, analizē kredītiestāžu un citu likuma subjektu sniegtos ziņojumus par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem, sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas paņēmienu izpēti, analizē sniegto ziņojumu kvalitāti un izmantošanas efektivitāti.Finanšu sektora attīstības padome 2013. gada 28. martā apstiprināja Darbības plānu MONEYVAL rekomendāciju izpildei, nosakot konkrētus veicamos pasākumus, atbildīgās institūcijas un izpildes termiņus.2012.gada februārī starptautiskā organizācija Financial Action Task Force (FATF) apstiprināja jaunas rekomendācijas cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī terorisma un proliferācijas (masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas) finansēšanu.Saskaņā ar Ministru Prezidenta rīkojumu izveidota darba grupa, kuru vada Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Darba grupas uzdevums ir sagatavot grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, tajā iekļaujot FATF 2012.gada rekomendāciju prasības, kā arī Eiropas Padomes MONEYVAL komitejas ekspertu komisijas plenārsēdē apstiprinātos rekomendētos pasākumus Latvijai, kuru izpildei nepieciešami likuma grozījumi, kā arī grozījumus, kas izriet no praktiskās aktualitātes.Šobrīd ES Eiropas Padomes darba grupās notiek darbs pie 2013.gada 6.februārī publicētā Eiropas Komisijas (EK) priekšlikuma Direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai. Pēc Direktīvas apstiprināšanas būs jāveic pasākumi tās prasību izpildei.FKTK savas kompetences ietvaros cieši sadarbojas ar un sniedz atbalstu KD aizdomīgu darījumu izmeklēšanā.Piemērojot uz nerezidentu klientu apkalpošanu orientētām bankām to biznesa modelim un riska profilam atbilstošas papildus individuālās kapitāla un likviditātes minimālās prasības, kā arī nodrošinot EP MONEYVAL komitejas apstiprināto ekspertu komisijas rekomendāciju Latvijai, FATF 2012.gada rekomendāciju un EK direktīvas par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai ieviešanu, kā arī stiprinot Kontroles dienesta kapacitāti un rīcībspēju, tiktu veicināta atbilstīga riska kontroles sistēmas uzturēšana, normatīvo prasību saskaņotība ar labāko starptautisko praksi un paaugstināta starptautisko noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas standartu ieviešanas koordinācijas un piemērošanas efektivitāte Latvijā.Rīcībai:(1) Vienoties par pasākumiem (t.sk. normatīvo aktu izstrādi) 2012.gada februāra FATF rekomendāciju ieviešanai un nodrošināt to piemērošanu finanšu sektorā atbilstoši apstiprinātajam grafikam.31.08.2014.KDKD koordinē FAFT rekomendāciju ieviešanu.KD budžeta ietvaros.(2) Izvērtēt iespēju stiprināt KD kapacitāti, tajā skaitā, nodrošinot ar regulāri atjaunojamu, mūsdienīgu tehnoloģisko aprīkojumu, skaitliski pietiekamu augsti profesionālu personālu, efektīvu starptautisko sadarbību cīņā ar transnacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, lai tādējādi nodrošinātu pastiprinātu ar nerezidentu depozītu ieplūdi Latvijā saistīto risku kontroli, tai skaitā attiecībā uz Latvijas kompetento institūciju spēju nodrošināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu.01.01.2015.LR Prokuratūra, KDSagatavot pasākumus KD kapacitātes palielināšanai.Papildus līdzekļu nepieciešamību izvērtēt 2015.gada valsts budžeta sagatavošanā.(3) Izveidot mehānismu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanai un vadīšanai, kuram jāaptver statistisko datu nodrošināšanas mehānisms (datu saturs, uzskaites pienākums, ziņošanas pienākums par riska novērtēšanu atbildīgajai iestādei, par datu uzskaiti atbildīgās institūcijas), pasākumu plāna izstrāde risku ierobežošanai, rīkojumu nodošana un sekošana plāna izpildei, rezultātu novērtēšana.01.11.2015.KD1. Noteikt kompetento institūciju, kas, balstoties uz riska novērtējumu, veidotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politiku, kā arī atbildētu par minēto risku vadīšanu;2. Izveidot mehānismu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanai un vadīšanai, kuram būtu jāaptver statistisko datu nodrošināšanas mehānisms, risku novērtēšanas rezultātu ziņošana par politiku atbildīgajai institūcijai, pasākumu plāna izstrāde risku ierobežošanai, rīkojumu nodošana un sekošana plāna izpildei, rezultātu novērtēšana;3. Noteikt par riska novērtēšanu atbildīgo institūciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pastāvīgai novērtēšanai, iekļaujot to esošajā institucionālajā sistēmā;4. Izvēlēties metodi, pēc kuras tiktu veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšana, tiešā saistībā ar izvēlēto institucionālo modeli;KD budžeta ietvaros.(4) Pilnveidot sadarbības mehānismu ar ārvalstu korespondentbankām, veicināt (nodrošināt) plaša korespondentbanku tīkla pieejamību LV kredītiestādēm.PastāvīgiFKTK, Latvijas Komercbanku asociācija (turpmāk – LKA)Pilnveidot sadarbības mehānismu.iFKTK, LKA budžeta ietvaros.(5) Efektīva informācijas apmaiņa (elektroniskā formā) ar valsts iestādēm risku izvērtēšanai.01.05.2016.FM,TM,VID,LKANILLTFN 41. pantā paredzētās informācijas apmaiņas mehānisma ieviešana.Esošo budžetu ietvaros.(6) Reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli (turpmāk – UIN) mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, saglabājot esošo paātrinātās amortizācijas modeli lielajiem uzņēmumiem.31.12.2016.FM,EM,LKAIzvērtēt iespēju šāda regulējuma ieviešanai.Esošo budžetu ietvaros.(7) Izvērtēt iespēju uzņēmumiem grāmatvedības uzskaitē un pārskatos VID izmantot ārvalstu valūtu (ar noteikumu, ka nodokļi tiek aprēķināti un maksāti euro).31.12.2016.FM,EM,TM,LKAIzvērtēt regulējuma iespējamību, kā arī ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem.Esošo budžetu ietvaros.(8) Izvērtēt iespēju saziņā ar Valsts ieņēmumu dienestu un, iespējams, citām valsts institūcijām izmantot angļu valodu.31.12.2016.FM,TM,EM,LKAIzvērtēt iespēju šāda regulējuma ieviešanai.Esošo budžetu ietvaros.(9) "Attālinātā personāla" nolīgšanas iespēja darbam Latvijas uzņēmumos.31.12.2016.LM,FM,EM,LKAIzvērtēt iespēju šāda regulējuma ieviešanai.Esošo budžetu ietvaros.2. Kapitāla tirgus2.1. Caurskatāma valsts kapitāla daļu atsavināšanaPastāvīgiMinistrijas, kas ir valsts kapitāla daļu turētājas1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 34 37. §) lemto un informatīvā ziņojuma "Par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšanu un ar Ministru prezidenta 2012. gada 19. jūnija rīkojumu Nr. 233 izveidotās darba grupas priekšlikumiem turpmākai rīcībai" 5. pielikumā doto uzdevumu Nr. 4 un 5 – ministrijām līdz 2013. gada 31. decembrim jāiesniedz vērtējums par iespēju atsavināt valstij piederošās kapitāla daļas (akcijas) kapitālsabiedrībā, kurā tā ir kapitāla daļu turētāja.2. Ja valstij pilnībā vai daļēji piederošas kapitālsabiedrības atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem – vidējais darbinieku skaits iepriekšējā finanšu gadā bija 250 vai vairāk, tās aktīvu kopsumma pārsniedz 43 000 000 euro,gada tīrais apgrozījums pārsniedz 50 000 000 euro, obligāti kā vienu no iespējām piedāvāt Ministru kabinetam noteikt nosacījumu, ka atsavināmās daļas (akcijas) tiek atsavinātas publiskajā piedāvājumā vai kotējot biržā.*3. Lai izvērtētu valstij pilnībā vai daļēji piederošu kapitālsabiedrību pārdošanas procesa organizēšanas vēlamo modeli, kā vienu no atlases kritērijiem konsultantam noteikt iepriekšēju pieredzi un spēju veikt publiskas kotācijas lietderības izvērtējumu.Ja tiek secināts, ka kapitāla daļu atsavināšanas procesā publiskā piedāvājuma alternatīva būtu lietderīga, piesaistot konsultantu valstij pilnībā vai daļēji piederošu kapitālsabiedrību pārdošanas procesa organizēšanai, kā vienu no atlases kritērijiem konsultantam noteikt iepriekšēju pieredzi un spēju veikt sākotnējo publisko piedāvājumu, organizējot kapitālsabiedrību pārdošanu publiskajā piedāvājumā un kotējot biržā.* Kritēriji noteikti atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. pantam: 33) mazie un vidējie komersanti — komersanti, kas saskaņā ar to individuālajiem gada pārskatiem vai konsolidētajiem gada pārskatiem atbilst vismaz diviem no šādiem trim kritērijiem:a) vidējais darbinieku skaits finansiālajā gadā ir mazāks par 250,b) aktīvu kopsumma nepārsniedz 43 000 000 euro,c) gada tīrais apgrozījums nepārsniedz 50 000 000 euroFunkciju izpilde tiek nodrošināta ik gadu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros2.2. Iekšzemes valsts vērtspapīru tirgus attīstības veicināšanaLatvijas Valsts parāda vadības mērķi, pamatprincipus un vidēja termiņa uzdevumus nosaka finanšu ministrs, apstiprinot Latvijas Valsts parāda vadības stratēģiju (PVS).Latvijas Valsts parāda vadības stratēģija tiek veidota analizējot situāciju Latvijas un pasaules finanšu tirgū, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstības tendences, kā arī ievērojot labāko pasaules parāda vadības praksi.Rīcībai:Arī turpmāk veicināt iekšzemes valsts vērtspapīru tirgus attīstību, sekmējot tā integrāciju euro zonas kapitāla tirgū.Līdz katra gada beigām, vidējā termiņā.Valsts kase, FM, NASDAQ OMX RigaVeikt pasākumus atbilstoši Latvijas Valsts parāda vadības stratēģijai un Valsts kases darbības stratēģijai. Izpilde tiek parādīta Valsts k …