Par Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkta un 3. pielikuma 7.

Par Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkta un 3. pielikuma 7. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Satversmes tiesas spriedums Par Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkta un 3. pielikuma 7. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam Spriedums Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2023. gada 29. jūnijā lietā Nr. 2022-31-03 Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Irēna Kucina, Gunārs Kusiņš, Jānis Neimanis, Artūrs Kučs, Anita Rodiņa un Jautrīte Briede, piedaloties pieteikuma iesniedzēja - trīsdesmit astoņu 13. Saeimas deputātu: Jāņa Vucāna, Edgara Kucina, Evijas Papules, Gundara Daudzes, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Māra Možvillo, Raimonda Bergmaņa, Janīnas Jalinskas, Ļubovas Švecovas, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Karinas Sprūdes, Jūlijas Stepaņenko, Edgara Tavara, Viktora Valaiņa, Ralfa Nemiro, Ilgas Šuplinskas, Ingunas Rībenas, Romāna Naudiņa, Ērika Pucena, Ivana Ribakova, Jāņa Urbanoviča, Jāņa Krišāna, Vitālija Orlova, Zentas Tretjakas, Ivana Klementjeva, Andreja Klementjeva, Didža Šmita, Ingas Goldbergas, Sergeja Dolgopolova, Nikolaja Kabanova, Borisa Cileviča, Vladimira Nikonova, Igora Pimenova, Jāņa Tutina, Valērija Agešina un Artūra Rubika - pilnvarotajiem pārstāvjiem Kristapam Zaķim un Gintam Osim un institūcijas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabineta - pilnvarotajām pārstāvēm Daigai Dambītei, Edītei Kanaviņai, Baibai Bašķerei un Gunitai Delijevai, ar tiesas sēdes sekretāri Lauru Stutāni, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. punktu, 17. panta pirmās daļas 3. punktu un 28. pantu, 2023. gada 19., 22. un 30. maijā atklātā tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos izskatīja lietu "Par Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkta un 3. pielikuma 7. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam". Konstatējošā daļa 1. Ministru kabinets 2016. gada 5. jūlijā pieņēma noteikumus Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 445), kas stājās spēkā 2016. gada 1. septembrī. 1.1. Noteikumu Nr. 445 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkts noteica, ka pirmsskolas pedagoga zemākā mēneša darba algas likme ir 872 euro. Ar Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 415 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"" (turpmāk - Noteikumi Nr. 415), kas stājās spēkā 2022. gada 1. septembrī, pirmsskolas pedagoga zemākā mēneša darba algas likme noteikta 970 euro apmērā. Ar Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra noteikumiem Nr. 787 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"" (turpmāk - Noteikumi Nr. 787), kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, pirmsskolas pedagoga zemākā mēneša darba algas likme noteikta 1070 euro apmērā. Savukārt ar Ministru kabineta 2023. gada 21. aprīļa noteikumiem Nr. 199 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"" (turpmāk - Noteikumi Nr. 199), kas stāsies spēkā 2023. gada 1. septembrī, pirmsskolas pedagoga zemākā mēneša darba algas likme noteikta 1240 euro apmērā. 2023. gada 26. aprīlī Ministru kabinets izdeva noteikumus Nr. 207 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"" (turpmāk - Noteikumi Nr. 207), kuri stāsies spēkā 2023. gada 1. septembrī un kuros Noteikumu Nr. 455 1. pielikuma 4. tabula apvienota ar Noteikumu Nr. 455 3. pielikumu. 1.2. Noteikumu Nr. 445 3. pielikuma 7. punkts noteica, ka pirmsskolas izglītības pedagoga darba slodze nedēļā ir 40 astronomiskās stundas, no tām 36 stundas paredzētas mācību stundu un nodarbību vadīšanai, savukārt darba slodze gadā ir 1760 stundas. Ar Noteikumu Nr. 787 1.9. apakšpunktu Noteikumu Nr. 445 3. pielikums izteikts jaunā redakcijā un tā 8. punktā noteikts, ka pirmsskolas izglītības pedagoga kopējā darba slodze gadā ir 1760 stundas, darba slodze nedēļā ir 40 astronomiskās stundas, savukārt mācību stundu un nodarbību vadīšanai paredzētas 34 stundas. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 787 pārejas noteikumu 50. punktu minētā norma tiks piemērota no 2023. gada 1. septembra. 2. Pieteikuma iesniedzējs - trīsdesmit astoņi 13. Saeimas deputāti (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - uzskata, ka Noteikumu Nr. 445 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkts redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. augustam, un 3. pielikuma 7. punkts redakcijā, kas bija spēkā no 2016. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim, (turpmāk arī - apstrīdētais regulējums) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētais regulējums paredz atšķirīgas zemākās mēneša darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem, salīdzinājumā ar pārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem. Tāpat apstrīdētais regulējums pirmsskolas izglītības pedagogiem paredzot atšķirīgu vienai mēneša darba algas likmei atbilstošo darba slodzi, un šādas atšķirības esot nesamērīgas, jo normatīvajos aktos pirmsskolas izglītības pedagogiem noteiktas līdzīgas un atsevišķās situācijās pat tādas pašas prasības kā pārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem. Noteikumos Nr. 445 pirmsskolas izglītības pedagogiem noteiktā nedēļas darba slodze esot lielāka nekā pārējo vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem, bet atalgojums tiekot aprēķināts pēc tādiem pašiem principiem kā pārējiem pedagogiem. 2009. gadā globālās finanšu krīzes dēļ pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojuma sistēmas finansēšana esot nodota pašvaldību atbildībā. Tāpēc pirmsskolas izglītības pedagogu algas apmērs esot atkarīgs no pašvaldību finansiālajām iespējām. Turpmākās pedagogu atalgojuma sistēmas reformas esot veicinājušas vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas izlīdzināšanu, tomēr nevienlīdzība starp pirmsskolas izglītības pedagogiem un pārējiem vispārējās izglītības pedagogiem neesot novērsta. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka arī pēc grozījumiem Noteikumos Nr. 445 joprojām pastāvot nevienlīdzība attiecībā uz pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojumu par vienu darba stundu un plānotās pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa izmaiņas šo nevienlīdzību nenovērsīšot. Pirmsskolas izglītības pedagogi un pārējo izglītības iestāžu pedagogi esot reglamentētas profesijas pārstāvji. Tā kā izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības attiecībā uz konkrētu profesiju tiekot izvirzītas, ievērojot veicamo darba pienākumu raksturu un ar šo pienākumu pildīšanu saistītās atbildības līmeni, šīs prasības esot objektīvs kritērijs vienas profesijas vairāku apakšgrupu salīdzināšanai. Augstākā izglītība esot izvirzīta par obligātu priekšnoteikumu arī pedagoga darbam pirmsskolas izglītības pakāpē. Turklāt vairākas no pirmsskolas izglītības pedagogam izvirzītajām augstākās izglītības un kvalifikācijas prasībām esot tādas, kuru izpilde ļauj pirmsskolas izglītības pedagogam strādāt arī par sākumizglītības pedagogu. Pirmsskolas izglītības pedagogiem un pārējiem pedagogiem normatīvajos tiesību aktos esot noteikti līdzīgi pienākumi un tiesības. Tātad pirmsskolas izglītības pedagogi un pārējie vispārējās izglītības pedagogi atrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka ar apstrīdēto regulējumu noteiktajai atšķirīgajai attieksmei nav leģitīma mērķa. Atšķirīgā attieksme esot noteikta nolūkā taupīt valsts budžeta līdzekļus. Tomēr neatkarīgi no valsts ekonomiskās situācijas un pat straujas ekonomiskās lejupslīdes apstākļos valstij saglabājoties noteikts pamatpienākumu kopums, no kura tā nav tiesīga atkāpties. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, atšķirīgā attieksme neesot samērīga un izvirzītos mērķus varot sasniegt ar alternatīviem, personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Apstrīdētais regulējums neatbilstot arī Satversmes 107. pantā ietvertajām tiesībām saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu. Tiesību uz taisnīgu un atbilstošu darba samaksu saturs esot interpretējams atbilstoši Eiropas Padomes Pārskatītajā Eiropas Sociālajā hartā nostiprinātajām darbinieku tiesībām saņemt pēc iespējas augstus un pastāvīgus ienākumus, kā arī Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 23. panta trešajā daļā noteiktajām katra nodarbinātā tiesībām uz taisnīgu un apmierinošu darba algu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi viņam un viņa ģimenei. Papildus sniegtajos paskaidrojumos Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka kopš pieteikuma iesniegšanas Satversmes tiesai jau divas reizes - 2022. gada 1. jūlijā un 2023. gada 1. janvārī - ir grozītas tās Noteikumu Nr. 445 normas, kuras nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu un pārējo vispārējās izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes un šīm likmēm atbilstošo darba slodzi gadā. Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēja pārstāvis atkārtoja pieteikumā minētos apsvērumus un norādīja, ka ar grozījumiem Noteikumos Nr. 445, kas pieņemti pēc apstrīdētā regulējuma stāšanās spēkā, zemāko darba algas likmju atšķirība esot samazināta, tomēr nevienlīdzība starp pirmsskolas izglītības pedagogiem un pārējiem pedagogiem vēl joprojām pastāvot. Pēc Pieteikuma iesniedzēja pārstāvja ieskata, ilgstošās sociālo partneru sarunas ar Ministru kabinetu neesot devušas vēlamo rezultātu un esot nepieciešams Satversmes tiesas vērtējums par to, vai Ministru kabinets, nosakot pirmsskolas izglītības pedagogiem zemāko darba algas likmi, ir ievērojis tiesiskās vienlīdzības principu. Tāpēc tiesvedības izbeigšanai šajā lietā neesot pamata. Pieteikuma iesniedzēja pārstāvis nevarot piekrist apgalvojumam, ka valsts savu pozitīvo pienākumu ir izpildījusi, nosakot pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksu, kas ir augstāka par valstī noteikto vispārējo darba samaksas minimumu. Taisnīgam darba samaksas apmēram vajagot būt balstītam uz darba rakstura un pienākumu, darba veikšanai nepieciešamo prasmju, izglītības līmeņa, nodarbinātības apstākļu un citu objektīvu kritēriju novērtējumu. Pēc Pieteikuma iesniedzēja pārstāvja ieskata, neesot iespējams definēt to, kāda atlīdzība būtu uzskatāma par veiktajam darbam atbilstošu. Tāpēc šā jēdziena tvērums esot vērtējams Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertā tiesiskās vienlīdzības principa aspektā. Proti, pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksa atbilstu viņu veiktajam darbam tad, ja būtu vienlīdzīga ar citās izglītības pakāpēs nodarbināto pedagogu darba samaksu. 3. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinets - atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam. Lai pārliecinātos par to, vai pirmsskolas izglītības pedagogi un pārējo izglītības iestāžu pedagogi atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, esot jāvērtē pedagogiem izvirzītās prasības attiecībā uz nepieciešamo izglītību, kvalifikāciju, veicamajiem pamatpienākumiem, kā arī katrā izglītības pakāpē mācību procesā sasniedzamie izglītības kvalitātes mērķi un pedagoga darba pienākumi. Pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi varot tikt salīdzināti ar vispārējās izglītības pedagogiem. Šīm pedagogu grupām esot noteiktas līdzīgas izglītības prasības. Tomēr vajagot ņemt vērā to, ka atšķiras pirmsskolas izglītības pedagogiem un vispārējās izglītības pedagogiem noteiktās profesionālās kvalifikācijas prasības, viņu darba saturs, pielietojamās metodes, kā arī pienākumi pret bērnu un prasības attiecībā uz izglītojamo sagatavotību valsts noteiktā obligātā izglītības satura apguvei. Līdz ar to pirmsskolas izglītības pedagogi un vispārējās izglītības pedagogi esot atšķirīgas personu grupas un neatrodoties pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Tādējādi ar apstrīdēto regulējumu neesot pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, jo esot pamatoti atšķirīgām personu grupām noteikt atšķirīgu zemāko mēneša darba algas likmi. Savukārt ar veiktajam darbam neatbilstošu samaksu esot jāsaprot tikai tas, ka darba samaksa tiek noteikta, pārkāpjot diskriminācijas aizlieguma principu, nevis tas, ka atšķirīgām personu grupām ir noteikts atšķirīgs darba samaksas apmērs. Valsts atbildība šajā gadījumā izpaužoties kā valsts noteikta prasība, lai darba devējs par līdzīgu darbu maksā līdzīgu atlīdzību. Likumdevējam neesot no Satversmes izrietoša pienākuma nodrošināt striktu atlīdzības vienveidību visiem publiskajā sektorā nodarbinātajiem, tomēr pedagoga atlīdzībai vajagot būt samērīgai ar pedagoga amatam izvirzītajām prasībām un noteiktajiem ierobežojumiem. Pirmsskolas izglītības pedagogam neesot no amata izrietošu ierobežojumu, toties esot vairāki tādi kompensējoši mehānismi, kuru neesot citiem publiskajā sektorā nodarbinātajiem. Likumdevējs esot tiesīgs izšķirties arī par fiksēta pedagogu atlīdzības apmēra noteikšanu, taču šādā gadījumā tam būtu jāparedz atlīdzības apmēra regulāra pārskatīšana, un tā atbilstoši izdarītajiem grozījumiem Noteikumos Nr. 445 arī tiekot veikta. Tādējādi esot konstatējams, ka pedagogu atlīdzības sistēma tiek pielāgota ekonomiskajai situācijai un tiesiskā regulējuma izmaiņām un ka pirmsskolas izglītības pedagogiem noteiktā samaksa pilda veikto darbu atlīdzinošu funkciju. Līdz ar to Ministru kabinets esot pienācīgi veicis tam Satversmes 107. pantā noteiktā pozitīvā pienākuma izpildei nepieciešamos pasākumus. Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāve norādīja, ka pedagogu atalgojuma sistēmas sakārtošanas darbs notiekot pastāvīgi. Pedagogu zemākā mēneša darba algas likme tiekot palielināta katru gadu no 1. septembra. Zemākās mēneša darba algas likmes līdz 2022. gada 1. septembrim esot paaugstinātas pakāpeniski, panākot vienošanos ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju. Vienlaikus Ministru kabinets esot izvirzījis prasību pašvaldībām sakārtot izglītības iestāžu tīklu un efektivizēt izglītības procesu. Indikatīvais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks tiekot īstenots, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju attiecīgajā gadā. Pildot 2022. gada 14. decembra deklarācijā "Par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību" noteikto uzdevumu nodrošināt pedagogu darba stundas samaksu vismaz 120 procentu apmērā no sabiedriskajā sektorā nodarbināto vidējās darba samaksas, Ministru kabinets esot pakāpeniski palielinājis pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi. Tomēr jebkādas izmaiņas, kas vērstas uz pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu, esot saistītas arī ar citu pedagogu darba algas likmes pārskatīšanu. Tādējādi valsts budžeta izdevumu palielināšana šim mērķim ietekmējot arī to citu nozaru ministriju budžetus, kuru padotībā atrodas attiecīgās izglītības iestādes. Ministru kabinetam vajagot rēķināties arī ar pašvaldību budžetu iespējām, jo pašvaldībām esot pienākums nodrošināt to pirmsskolas izglītības pedagogu darba algas, kuri izglīto bērnus no pusotra līdz četru gadu vecumam ieskaitot. Ministru kabinetam esot pienākums patstāvīgi sagatavot faktiski izpildāmu valsts budžeta projektu, kas ir sabalansēts ar visās nozarēs plānotajiem izdevumiem. 4. Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes ministrija - uzskata, ka apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam. Valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksa, tostarp bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksa, tiekot nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām. Savukārt to pedagogu darba samaksa, kuri īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz obligātās izglītības uzsākšanai, esot nodrošināma no pašvaldības budžeta. Tiesiskais regulējums pieļaujot to, ka katra pašvaldība papildus izveido pirmsskolas pedagogu darba algas fondu un paaugstina zemāko mēneša darba algas likmi pirmsskolas pedagogiem. Tomēr, ņemot vērā plānoto pedagoga minimālās darba samaksas palielinājumu, pašvaldības neesot gatavas papildu finansiālam slogam saistībā ar vēl straujāku atlīdzības kāpumu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) veiktajā pētījumā secināts, ka divdesmit divās no aplūkotajām Eiropas Savienības dalībvalstīm pirmsskolas izglītības posmā nodarbināto pedagogu atalgojums vidēji ir zemāks nekā pārējo pedagogu atalgojums. Izvērtējot arī citus izglītības jomas rādītājus, varot secināt, ka Latvijā pedagogiem mācību stundu skaits ir izteikti liels, savukārt kopējo darba stundu skaits - mazākais no pētījumā aptvertajām dalībvalstīm. Ar grozījumiem Noteikumos Nr. 445 esot ne tikai būtiski samazināta atšķirība starp pirmsskolas pedagogu un pārējo pedagogu zemāko algas likmi, bet pirmsskolas pedagogiem arī nodrošināts vairāk apmaksāta laika pārējo pedagoga darba pienākumu veikšanai ārpus nodarbību stundām. Proti, esot noteiktas 34 stundas nodarbību vadīšanai un sešas stundas citu pienākumu veikšanai līdzšinējo četru stundu vietā. Līdz ar to pirmsskolas pedagogiem būšot vairāk laika sagatavoties rotaļnodarbību vadīšanai un citu pienākumu veikšanai. Tiesas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve sniedza viedokli par pedagogu mēneša darba algas likmes, darba slodzes un pamatpienākumu atšķirībām pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs, norādot uz atšķirībām attiecīgajās izglītības pakāpēs nodarbināto pedagogu darba raksturā un saturā. Paliekot nemainīgām pedagoga profesijas atšķirīgajām pazīmēm un pamatojoties uz izglītības sistēmā ieviestajām pārmaiņām, kas attiecas uz izglītības saturu, varot salīdzināt pirmsskolas izglītības pedagoga amata un vidējās izglītības pedagoga amata pienākumus. Ieviešot kompetenču pieeju izglītības saturā, esot mainījušies pirmsskolas izglītības satura īstenošanas principi - lai arī galvenais bērna darbības veids joprojām paliekot rotaļnodarbība, tomēr arī pirmsskolas izglītības iestādēs izglītības saturs tiekot veidots kā audzināšanas un mācību process. Esot plānots līdz 2025. gadam līdzsvarot pedagogu slodzi pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs un vienādot zemāko darba algas stundas likmi visās vispārējās izglītības pakāpēs. 5. Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam. Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (turpmāk - Pakts) 7. panta "a" punkta "i" un "ii" apakšpunktā esot vispārīgi formulētas tiesības uz taisnīgu, tai skaitā tiesiskās vienlīdzības principam atbilstošu, darba samaksu, kā arī tiesības uz tādu darba samaksu, kas nodrošina personai pienācīgu dzīves līmeni. Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja, vērtējot valstīs noteiktās darba samaksas "taisnīgumu", pārbaudot, vai valsts noteiktā minimālā darba samaksa nodrošina personai pienācīgu dzīves līmeni. Jautājums par to, kāds darba samaksas apmērs būtu uzskatāms par atbilstošu tieši konkrētajā amatā personas veiktajam darbam, neesot juridiski vērtējams. Aplūkojot tādu amatu, kura pildītāja darba samaksa nav nosakāma saskaņā ar sevišķiem juridiskiem kritērijiem, vērtējums par to, tieši kāds konkrēts darba samaksas apmērs atbilstu šim amatam un tajā veiktajam darbam, esot atkarīgs ne vien no darba veikšanai nepieciešamās izglītības un kvalifikācijas, darba vides un darba pienākumu sarežģītības, rakstura un smaguma, bet arī no attiecīgā amata ekonomiskās un sociālās vērtības. Neesot šaubu par to, ka Ministru kabinets ir veicis pasākumus, lai nodrošinātu pirmsskolas izglītības pedagogiem tiesības saņemt darba samaksu. Lai izvērtētu, vai šie pasākumi ir veikti pienācīgi, izskatāmajā lietā pietiekot ar pārliecināšanos par to, ka pirmsskolas izglītības pedagogiem noteiktā darba samaksa ir augstāka par valstī noteikto vispārējo darba samaksas minimumu. Proti, valsts noteiktais vispārējais darba samaksas minimums pēc būtības esot tiesisks instruments, kura mērķis ir nodrošināt ikvienam nodarbinātajam pienācīgu dzīves līmeni - valsts noteiktajam vispārējam darba samaksas minimumam vajagot būt tādam, kas nodrošina šā mērķa sasniegšanu. Pirmsskolas izglītības pedagogi, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogi strādājot ar dažāda vecuma personām. Turklāt pirmsskolas izglītības pedagoga pamatuzdevumi būtiski atšķiroties no vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu pamatuzdevumiem. Lai gan minēto pedagogu amatu kandidātiem esot noteiktas līdzīgas izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības un Izglītības likumā citstarp noteikts tāds vispārējais tiesiskais regulējums, kas aptver ikvienu pedagogu, tomēr pirmsskolas izglītības pedagogi viņu darba pamatpienākumu rakstura dēļ atrodoties atšķirīgos apstākļos. Papildus tiesībsargs uzsver, ka salīdzinoši zems izglītības nozares finansējums un zema pedagogu darba samaksa apgrūtinot pedagoga amata vakanču aizpildīšanu un nesekmējot spējīgāko kandidātu interesi par šo profesiju, kā arī mazinot pedagogu motivāciju darbā. Šie faktori varot ietekmēt izglītības kvalitāti, traucēt izglītības pieejamību, un tādējādi varot tikt būtiski aizskartas Satversmes 112. pantā ietvertās izglītojamo pamattiesības. Nepietiekami kvalitatīva izglītība personai neļaujot veiksmīgi turpināt izglītību nākamajā izglītības pakāpē, iesaistīties darba tirgū un piedalīties valsts un sabiedrības sociālajā un politiskajā dzīvē, kā arī nelabvēlīgi ietekmējot visas valsts un sabiedrības attīstību. 6. Pieaicinātā persona - Latvijas Pašvaldību savienība - pievienojas Pieteikuma iesniedzēja sniegtajiem apsvērumiem. Pašvaldību darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā pašvaldības autonomā funkcija gādāt par iedzīvotāju izglītību pēc būtības esot dalītas kompetences atbildība, jo daļu šīs funkcijas īstenojot valsts un otru daļu - pašvaldība. Šāda pieeja izrietot no izglītības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Pašvaldības kompetence izglītības jomā galvenokārt ietverot pienākumus izglītības infrastruktūras nodrošināšanā un ar izglītību saistītu pakalpojumu sniegšanā. Tādējādi kompetence pedagogu algu finansēšanā esot sadalīta starp valsti un pašvaldību un pedagogu algu finansējums galvenokārt tiekot nodrošināts no valsts budžeta. Tāpēc neesot rodams pamatojums tam, kāpēc pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojums ir nodrošināms no pašvaldības budžeta. Prasība finansēt no valsts budžeta visu pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojumu esot iekļauta Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta sarunu protokolos jau kopš 2005. gada. Valsts pienākums nodrošināt mērķdotāciju visu pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojuma samaksai esot pamatots ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9. punktā noteikto prasību pašvaldībām nodrošināt pietiekamus finanšu resursus, lai tās varētu realizēt savas autonomās funkcijas. Attiecībā uz pedagogu atalgojumu Latvijas Pašvaldību savienība esot regulāri norādījusi, ka nepieciešams nodrošināt atbilstošu finansējumu, tāpēc kritiski esot vērtējami Ministru kabineta atbildes rakstā norādītie finanšu resursu avoti pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai. Kā norādīts, jau 2019. gadā skolu tīkla optimizācijas rezultātā gūtais ietaupījums neesot pietiekams avots pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai. Savukārt tikai un vienīgi pašvaldību budžetos neesot iespējams rast līdzekļus pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojuma samaksai. 7. Pieaicinātā persona - Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk - arodbiedrība) - norāda, ka pievienojas pieteikumā sniegtajam juridiskajam pamatojumam. Ministru kabinets esot vairākkārt atzinis un apstiprinājis to, ka pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas noteikšanā ir konstatējama nevienlīdzība, salīdzinot viņiem noteikto zemāko mēneša darba algu ar vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības pedagogu zemāko mēneša darba algu. Sarunās ar Ministru prezidentu un finanšu ministru, kurās apspriesti pirmsskolas pedagogu atalgojuma nevienlīdzības jautājumi, esot apliecināts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojuma kāpums ir vērtējams pozitīvi, tomēr tas neesot pietiekams un atalgojuma sistēmā pastāvošā nevienlīdzība būtu jāmazina straujāk. Arodbiedrība norāda, ka tādi kritēriji kā izglītības prasības, izglītības mērķi un darba saturs nevar kalpot par pamatu tam, lai savstarpēji nošķirtu pirmsskolas izglītības un vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības pedagogus. Saskaņā ar likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteikto pedagoga profesija esot iekļauta reglamentēto profesiju lokā, un tā aptverot vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības pedagogus un pirmsskolas pedagogus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" (turpmāk - Noteikumi Nr. 264) noteikto profesiju iedalījumu pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi esot iekļauti vienā profesiju grupā - "234 Pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi". Šiem pedagogiem esot noteikti vienoti darba pamatuzdevumi. Šajā profesiju grupā ietilpstošie pedagogi mācot vairākus mācību priekšmetus pamatizglītības un pirmsskolas izglītības līmenī, organizējot grupu un individuālās rotaļas un mācību nodarbības, kas palīdz izglītojamam fiziski un garīgi attīstīties un iegūt komunikatīvās iemaņas. Izvērtējot pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu profesijai noteiktās prasības, galvenos uzdevumus un pienākumus, esot atzīstams, ka gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības pedagogi veic vienlīdzīgu pedagoģisko darbu atšķirīgās izglītības pakāpēs un katra pakāpe ir pamats nākamajai pakāpei. Tiesas sēdē arodbiedrības pārstāve vērsa uzmanību uz Eiropas Padomes un OECD ieteikumiem, proti, uz to, ka Latvija esot aicināta pievērst lielāku uzmanību kvalitatīvai agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmas izveidei. Pēc arodbiedrības pārstāves ieskata, pedagogiem vajadzētu būt iekļautiem valsts vienotajā atlīdzības sistēmā, lai izvairītos no tādas situācijas, ka pedagogu darba samaksas jautājumi ir atkarīgi no Ministru kabineta lēmumiem un valsts budžeta iespējām. Kopš pieteikuma iesniegšanas Satversmes tiesā esot mazinājusies nevienlīdzība starp pirmsskolas izglītības pedagogiem un pārējiem vispārējās izglītības pedagogiem. Ministru kabinets esot nolēmis nevienlīdzību attiecībā uz zemāko darba algas likmi novērst līdz 2025. gada 1. janvārim, un arodbiedrības prasība šo jautājumu risināt ātrāk neesot uzklausīta daudzu gadu garumā. Bērnu prasmju attīstība agrīnā dzīves posmā esot būtiska investīcija valsts ekonomiskajā izaugsmē un labklājībā. Tāpēc pedagogu profesionalitāte esot vissvarīgākais ar izglītību saistītais faktors, kas nosakot izglītojamo sasniegumus. Izglītības kvalitātei un pieejamībai vajagot būt nodrošinātai katrā izglītības posmā, un pedagoga cienīga darba samaksa esot ne tikai pedagoga profesijas prestiža jautājums, bet arī būtisks tiesību uz izglītību nodrošināšanas aspekts. 8. Pieaicinātā persona - biedrība "Neatkarīgā izglītības biedrība" - norāda, ka, stājoties spēkā grozījumiem Noteikumos Nr. 445, pirmsskolas izglītības pedagogu un vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības pedagogu atalgojuma starpība ir mazinājusies. Tomēr atbilde uz jautājumu, vai pirmsskolas izglītības pedagoga atalgojumam par vienu darba stundu ir jābūt vienādam ar vispārējās vidējās izglītības pedagoga atalgojumu, neesot skaidra. Esot notikušas diskusijas par to, vai pirmsskolas pedagoga intelektuālais ieguldījums un zināšanu intensitāte ir samērojama ar vispārējās vidējās izglītības pedagoga ieguldījumu un zināšanām, un viedokļi šajā jautājumā vēl joprojām esot atšķirīgi. Vajagot ņemt vērā to, ka pirmsskolas pedagoga darbs (noslodze, darba apstākļi, nodarbību garums un intensitāte, darba dienas ritms un darba specifika) ir atšķirīgs. Grozījumi Noteikumos Nr. 445 paredzot izglītības iestāžu dibinātājiem tiesības regulēt pedagogu darba samaksas jautājumus. Lielā daļā pašvaldību, kur ir optimizēts skolu tīkls, gan vispārējās izglītības iestāžu, gan pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi saņemot ievērojami lielāku atalgojumu par Noteikumos Nr. 445 noteikto minimālo darba algas likmi. 9. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docente un profesionālās bakalaura studiju programmas "Sākumizglītības skolotājs" programmas direktore Dr. paed. Inga Stangaine - norāda, ka pirmsskolas izglītības pedagogiem un vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem attiecībā uz nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju ir noteiktas līdzīgas, bet atsevišķās situācijās pat identiskas prasības. Identiskas esot arī pedagogu tālākizglītības prasības. Pedagogu profesionālās darbības pamatuzdevumus regulējot Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumi Nr. 569 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 569) un Skolotāja profesijas standarts (12.06.2020. saskaņots Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā sadarbības apakšpadomē). Savukārt Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" nosakot Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem atbilstošu pedagoga izglītības klasifikāciju, kā arī zināšanu, prasmju un kompetenču aprakstus. Ņemot vērā to, ka pirmsskolas izglītības pedagoga kvalifikācijā ir iekļautas arī sestā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņa kompetences, esot atzīstams, ka pedagogu profesionālās darbības pamatuzdevumi un pienākumi ir līdzīgi gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem. Pirmsskolas izglītības pedagogam, tāpat kā vispārējās izglītības pedagogam, esot uzdevums plānot, organizēt un novērtēt izglītojamo darbību, ievērojot izglītojamo vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu un spējas. Tāpat pirmsskolas izglītības pedagogam vajagot sagatavot pedagoģiskā darba tematisko plānojumu, piedalīties mācību priekšmetu programmas izstrādāšanā un dažādot mācību metodes un formas. Bērns pirmsskolas vecumā strauji attīstoties visās personības jomās (fiziskajā, sociālajā, emocionālajā, tikumiskajā un intelektuālajā jomā). Tieši šajā bērna attīstības periodā mācību videi un mācīšanās procesiem esot vislielākā nozīme tālākajos izglītības posmos gūtajos mācību sasniegumos. Pieredze, kas uzkrāta pirmsskolas izglītības pakāpē, esot uzskatāma par cilvēka iekšējās personības izveides pamatu. Tieši tāpēc no pirmsskolas izglītības pedagoga tiekot prasīta augsta profesionālā kompetence. Pirmsskolas vecuma bērnu audzināšanas rezultāts tiešā veidā esot atkarīgs arī no pedagoga profesionālās kompetences, empātijas, viņa prasmes adekvāti uztvert, pieņemt un atbalstīt bērnu, kā arī plānot un īstenot pirmsskolas izglītības programmas saturu. Pirmsskolas izglītības pakāpē bērns mācoties nepārtraukti savstarpējās attiecībās ar bērniem un pieaugušajiem pedagoga organizētās rotaļnodarbībās, pastaigās, izbraukumos, kā arī gatavojoties svētkiem un tos svinot. Katrā izglītības pakāpē esot savi mērķi un savs apgūstamais saturs. Tāpat katrā izglītības pakāpē atšķiroties mācību metodes, kādas pielieto pedagogs, un tāpēc pirmsskolas izglītības pakāpi nevarot pretstatīt citām vispārējās izglītības pakāpēm, tādējādi mazinot pirmsskolas izglītības nozīmīgumu. 10. Pieaicinātā persona - Dr. paed. Linda Daniela - tiesas sēdē pauda uzskatu, ka zemākajai darba algas likmei visiem pedagogiem vajadzētu būt vienādai. Obligātajā pirmsskolas izglītības posmā (no piecu gadu vecuma) pedagogam esot jāvērtē bērnu sasniegumi, savukārt tas apstāklis, ka bērnu vērtēšanas process notiek atšķirīgā veidā, nemainot to, ka pirmsskolas izglītības pedagogi, tāpat kā citās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātie pedagogi, ir iesaistīti bērnu snieguma vērtēšanā. Pirmsskolas izglītības pedagogs vērtējot bērnus pēc dažādās jomās sasniegtajiem rezultātiem, un vērtēšanas process notiekot visas dienas garumā, analizējot bērna uzvedību un prasmes rotaļu laikā vai citu pedagoga mērķtiecīgi organizētu pasākumu laikā. Tādējādi pirmsskolas izglītības pedagoga darba uzdevumi atšķiroties no pamatskolas skolotāja un vidējās izglītības skolotāja darba uzdevumiem, taču šīs atšķirības nenozīmējot to, ka šo pedagogu veiktā darba vērtība būtu atšķirīga. Pirmsskolas izglītības pedagogam noteiktās izglītības prasības esot līdzīgas pārējiem pedagogiem izvirzītajām prasībām. Tas apstāklis, ka citās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātie pedagogi ir specializējušies konkrēta priekšmeta, piemēram, ķīmijas vai fizikas, mācīšanā, nemainot prasību, ka pirmsskolas izglītības pedagogam jāapgūst caurviju kompetences, kas ir plašākas par viena konkrēta mācību priekšmeta specializāciju. Tāpēc pirmsskolas izglītības pakāpē nodarbināto pedagogu veiktā darba vērtība esot salīdzināma ar pārējo pedagogu veiktā darba vērtību un līdzvērtīga tai. 11. Pieaicinātā persona - Mg. iur. Anita Kovaļevska - tiesas sēdē sniedza viedokli par Satversmes 107. pantā garantētajām tiesībām uz atbilstošu darba samaksu un uzsvēra starptautisko tiesību nozīmi minētā Satversmes panta satura noskaidrošanā. Pakta 7. pants garantējot tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, un atalgojums esot viens no elementiem, kas nepieciešami šo apstākļu nodrošināšanai. Pakta 7. pantam esot vairāki aspekti, bet būtiski esot minēt atalgojumu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīves līmeni un tiek dēvēts arī par minimālo atalgojumu. Otrs aspekts esot taisnīgs atalgojums, kas ietverot arī tiesības uz vienlīdzīgu samaksu par vienādas vērtības darbu. Vērtējot atalgojumu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīves līmeni, darba saturam neesot nozīmes, jo šāds atalgojums esot minimums, kas būtu nodrošināms ikvienam cilvēkam. Savukārt taisnīgas darba samaksas apsvērumos būtu jāvērtē katra darba īpatnības un konkrētā situācija. Ekonomisko, sociālo un kultūras lietu komitejas komentārā esot minēti aspekti, kas būtu jāvērtē taisnīga darba jēdziena tvēruma noteikšanā, turklāt šie aspekti neesot izsmeļoši. Proti, katrā gadījumā esot individuāli jāvērtē ne tikai darba rezultāti, bet arī tā veicēja atbildība, izglītība, viņam nepieciešamās prasmes, kā arī konkrētā darba ietekme uz veselību, drošību, privāto un ģimenes dzīvi. Paktā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu atlīdzību aptverot vēl vienu aspektu, proti, tiesības uz vienlīdzīgu atalgojumu par vienādas vērtības darbu. Šajā kontekstā esot nepieciešams identificēt, kas ir vienādas vērtības darbs un uz ko šīs tiesības attiecas. Koncepts par vienādas vērtības darbu esot nozīmīgs un uzsvērts ļoti daudzos starptautisko tiesību avotos. Tas minēts Eiropas Sociālajā hartā, kā arī citos Eiropas Savienības tiesību aktos. Vienādas vērtības darbs neesot tas pats, kas vienāds darbs vai pat līdzīgs darbs, jo esot nepieciešams apsvērt konkrētā darba vērtību. Līdz ar to esot iespējams salīdzināt arī pilnīgi atšķirīgus darbus. Paktā esot minēts, ka tiesībām uz taisnīgu atlīdzību jābūt nodrošinātām bez jebkādas atšķirības. Savukārt Ekonomisko, sociālo un kultūras lietu komitejas komentārā šīs tiesības esot sasaistītas ar vispārējo diskriminācijas aizliegumu, tomēr attiecinātas arī uz citiem aizliegtiem kritērijiem, norādot uz plašāku tvērumu vispārējā vienlīdzības principa ievērošanas kontekstā. Secinājumu daļa 12. Satversmes tiesa ir atzinusi: pirms pēc būtības tiek izvērtēta apstrīdētās normas satversmība, ir izlemjami visi procesuāla rakstura jautājumi (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 10. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2021-11-01 9. punktu). Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai, ja apstrīdētā tiesību norma ir zaudējusi spēku. Šī norma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018‑21‑01 8. punktu). Tomēr likums paredz Satversmes tiesai iespēju izbeigt tiesvedību, bet ne pienākumu to darīt. Lietā apstrīdētās normas spēka zaudēšana pati par sevi ne vienmēr ir pamats tiesvedības izbeigšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 29. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-68-01 8. punktu). Pēc izskatāmās lietas ierosināšanas Ministru kabinets ir vairākkārt grozījis apstrīdēto regulējumu. Proti, ar Noteikumiem Nr. 415, Noteikumiem Nr. 787 un Noteikumiem Nr. 199 apstrīdētais regulējums izteikts jaunā redakcijā. Līdz ar to tiesvedības procesa laikā apstrīdētais regulējums ir grozīts un Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai tiesvedība lietā ir turpināma. 12.1. Jēdziens "apstrīdētā norma" Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē nav saprotams formāli, proti, vienīgi kā normatīvajā aktā ietverts teksts. Apstrīdētais regulējums nosaka tiesisko kārtību, kuru Pieteikuma iesniedzējs uzskata par neatbilstošu augstāka juridiska spēka normām. Tādēļ arī tajos gadījumos, kad apstrīdētais regulējums ir grozīts, Satversmes tiesai jāpārliecinās par to, vai ar apstrīdēto regulējumu radītā tiesiskā situācija ir mainīta pēc būtības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 11. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2014-33-01 7. punktu). Turklāt Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai nepastāv apstākļi, kas prasa tiesvedību turpināt (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 18. februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2021‑10‑03 13.1. punktu). Lietā apstrīdētais Noteikumu Nr. 445 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkts redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. augustam, noteica, ka pirmsskolas pedagoga zemākā mēneša darba algas likme ir 872 euro. Ar Noteikumiem Nr. 415 pirmsskolas pedagoga zemākā mēneša darba algas likme noteikta 970 euro apmērā, bet ar Noteikumiem Nr. 787, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, tā paaugstināta līdz 1070 euro. Savukārt ar Noteikumiem Nr. 199, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. septembrī, pirmsskolas pedagoga zemākā mēneša darba algas likme noteikta 1240 euro apmērā. Tāpat Ministru kabinets ir pārskatījis Noteikumos Nr. 445 paredzēto pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodžu sadalījumu. Saskaņā ar lietā apstrīdēto Noteikumu Nr. 445 3. pielikuma 7. punktu pirmsskolas izglītības pedagoga darba slodze nedēļā ir 40 astronomiskās stundas, no tām 36 stundas paredzētas mācību stundu un nodarbību vadīšanai, savukārt darba slodze gadā ir 1760 stundas. Ar Noteikumiem Nr. 787 apstrīdētais Noteikumu Nr. 445 3. pielikums ir izteikts jaunā redakcijā un tā 8. punktā noteikts, ka pirmsskolas izglītības pedagoga darba slodze nedēļā ir 40 astronomiskās stundas, bet mācību stundu un nodarbību vadīšanai noteiktas 34 stundas, paredzot kopējo darba slodzi gadā - 1760 stundas. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 787 pārejas noteikumu 50. punktu pirmsskolas izglītības pedagoga darba slodzi nedēļā mācību stundu un nodarbību vadīšanai 34 stundu apmērā piemēro no 2023. gada 1. septembra. Tomēr Satversmes tiesa secina, ka arī pēc šiem grozījumiem pirmsskolas izglītības pedagogiem ir noteikta atšķirīga zemākā darba algas likme un darba slodze. Piemēram, ar Noteikumiem Nr. 787 ir noteikta jauna pedagogu grupa - vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogs - ar zemāko mēneša darba algas likmi 1080 euro apmērā, taču pirmsskolas izglītības pedagoga zemākā mēneša darba algas likme ir 1070 euro. Tāpat pastāv atšķirības arī vienai mēneša darba algas likmei atbilstošās darba slodzes sadalījumā. Pirmsskolas izglītības pedagogam saglabāta darba slodze - 40 astronomiskās stundas nedēļā, no kurām 34 stundas atvēlētas mācību stundu vai nodarbību vadīšanai, kopā - 1760 stundas gadā. Savukārt vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagoga darba slodze nedēļā ir palielināta līdz 36 astronomiskajām stundām un kopējā darba slodze gadā ir 1584 stundas. Pieteikuma iesniedzējs atzīst, ka Ministru kabineta veiktā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveide, kas īstenota, citstarp grozot apstrīdēto regulējumu, ir samazinājusi zemāko darba algas likmju nevienlīdzību starp konkrētām pedagogu grupām, tomēr norāda, ka šīs likmes joprojām ir atšķirīgas (sk. lietas materiālu 1. sēj. 17.-18. lp.). Satversmes tiesa secina: lai arī Ministru kabinets ir vairākkārt grozījis apstrīdēto regulējumu, tomēr vēl joprojām pirmsskolas izglītības pedagogiem noteiktā zemākā mēneša darba algas likme un darba slodze atšķiras no vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem noteiktās likmes un slodzes. Turklāt arī Pieteikuma iesniedzējs tiesas sēdē uzsvēra: lai gan Ministru kabinets ir grozījis apstrīdēto regulējumu, šobrīd Noteikumos Nr. 445 pirmsskolas izglītības pedagogiem noteiktā zemākā mēneša darba algas likme vēl joprojām neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam (sk. 2023. gada 19. maija tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 138.-139. lp.). Satversmes tiesa ņem vērā arī to, ka strīds par pedagogu, tostarp pirmsskolas izglītības pedagogu, darba samaksas apmēru starp Ministru kabinetu un sociālajiem partneriem pastāv jau gadiem ilgi. Kā norādījusi Latvijas Pašvaldību savienība, Ministru kabineta plānotais valsts budžeta finansējuma pieaugums pedagogu algām citstarp esot atkarīgs no skolu tīkla optimizācijas. Tomēr skolu tīkla optimizācijas rezultātā gūtais līdzekļu ietaupījums neesot pietiekams avots pedagogu darba samaksas palielināšanai (sk. lietas materiālu 3. sēj. 88. lp.). Tādējādi jautājums par pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi skar būtiskas sabiedrības intereses. Šādos apstākļos Satversmes tiesai nav pamata piemērot Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu un tiesvedība lietā ir turpināma. 12.2. Pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi lietas izskatīšanas laikā regulē ar Noteikumiem Nr. 787 grozītais Noteikumu Nr. 445 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkts un 3. pielikuma 8. punkts. Tādējādi ar Noteikumiem Nr. 787 ir aizstāts ne tikai apstrīdētais regulējums, bet aizstāta arī vēlāk ar Noteikumiem Nr. 415 noteiktā pirmsskolas pedagoga zemākā mēneša darba algas likme. Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēja pārstāvis norādīja, ka ir izvērtējama šobrīd spēkā esošā regulējuma atbilstība Satversmei. Proti, Satversmes tiesai esot jāvērtē, vai Noteikumi Nr. 445 redakcijā, kas ir spēkā no 2023. gada 1. janvāra, atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam. Satversmes tiesa secina, ka šobrīd spēkā esošais Noteikumu Nr. 445 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkts un 3. pielikuma 8. punkts tādā pašā veidā turpina regulēt tās pašas tiesiskās attiecības, kuras iepriekš regulēja izskatāmajā lietā apstrīdētais regulējums. Ministru kabineta atbildes rakstā ietvertie un tiesas sēdē paustie argumenti, kā arī pieaicināto personu viedokļi ir attiecināmi uz minēto tiesību normu atbilstības Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam izvērtējumu. Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs Noteikumu Nr. 445 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkta redakcijā, kas ir spēkā no 2023. gada 1. janvāra, un 3. pielikuma 8. punkta (turpmāk - apstrīdētās normas) satversmību. 13. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu izvērtēt vairāku tiesību normu atbilstību vairākām Satversmes normām. Ja apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība vairākām augstāka juridiska spēka tiesību normām, tad tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma lietā Nr. 2019-17-05 13. punktu). 13.1. Apstrīdētais Noteikumu Nr. 445 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkts noteic, ka pirmsskolas pedagoga zemākā mēneša darba algas likme ir 1070 euro. Savukārt atbilstoši Noteikumu Nr. 445 3. pielikuma 8. punktam pirmsskolas izglītības pedagoga kopējā darba slodze gadā ir 1760 stundas, darba slodze nedēļā ir 40 astronomiskās stundas, bet mācību stundu un nodarbību vadīšanai noteiktas 34 stundas. Satversmes tiesa secina, ka, tikai piemērojot abas šīs normas, tas ir, dalot attiecīgajai pedagogu grupai noteikto darba slodzi gadā ar 12, proti, mēnešiem gadā, vai reizinot attiecīgajai pedagogu grupai noteikto darba slodzi nedēļā ar 4, proti, nedēļām mēnesī, ir iespējams noteikt pedagoga zemāko darba algas stundas likmi. Tādējādi darba slodzes apmērs ietekmē pedagoga stundas algas likmi un apstrīdētās normas kā vienots tiesiskais regulējums nosaka pirmsskolas izglītības pedagoga zemākās darba algas apmēru. Tātad apstrīdētās normas ir savstarpēji cieši saistītas un kopsakarā veido vienotu tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram tiek noteikta pirmsskolas izglītības pedagogu zemākā mēneša darba algas likme par vienu darba stundu. Līdz ar to izskatāmajā lietā ir izvērtējama apstrīdēto normu kā vienota tiesiskā regulējuma atbilstība Satversmei. 13.2. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam. Pieteikuma iesniedzēja apsvērumi par apstrīdēto normu neatbilstību Satversmes 107. pantam pamatā ir saistīti ar to, ka Ministru kabinets, nosakot pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi, neesot ievērojis tiesiskās vienlīdzības principu (sk. 2023. gada 19. maija tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 142. lp.). Tādējādi izskatāmās lietas pamatjautājums ir par to, vai tiesiskās vienlīdzības principam atbilst tāds tiesiskais regulējums, kas noteic, ka pirmskolas izglītības pedagogu zemākā darba algas likme atšķiras no citiem pedagogiem noteiktās likmes. Šis jautājums attiecas tieši uz Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu. Līdz ar to šajā lietā Satversmes tiesa visupirms izvērtēs apstrīdēto normu kā vienota tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Savukārt tas, vai lietā nepieciešams vērtēt apstrīdēto normu atbilstību arī Satversmes 107. pantam, ir atkarīgs no lietas pamatjautājuma atrisinājuma. 14. Satversmes 91. panta pirmais teikums nosaka: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Tiesiskās vienlīdzības princips ir atvasināts no vispārējā taisnīguma principa, kas ir demokrātiskas tiesiskas valsts pamatvērtība. Tiesiskās vienlīdzības princips nozīmē, ka vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos izturēšanās ir vienāda, savukārt atšķirīgos apstākļos - atšķirīga. Tiesiskās vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-36-01 12.1. punktu). Atšķirīgai attieksmei nav objektīva un saprātīga pamata, ja tai nav leģitīma mērķa vai nav samērīgas attiecības starp izraudzītajiem līdzekļiem un nospraustajiem mērķiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-25-01 25. punktu). Lai izvērtētu, vai apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. panta pirmā teikuma tvērumā ietilpstošajam tiesiskās vienlīdzības principam, Satversmes tiesai jānoskaidro: 1) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos; 2) vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret šīm personām (personu grupām); 3) vai šāda attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu; 4) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma princips (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 11. punktu). 15. Vērtējot, vai tiesiskās vienlīdzības princips tiek ievērots, noteicošais ir tas, vai vairākas personu grupas vieno kopīga un būtiska tām piemītoša pazīme. Lai noskaidrotu, vai un kuras personu grupas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, ir nepieciešams noteikt galveno šīs grupas vienojošo pazīmi (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-36-01 15. punktu). 15.1. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi un pārējo vispārējās izglītības iestāžu pedagogi atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Šie pedagogi esot vienas profesijas vairāku apakšgrupu pārstāvji, un viņiem izvirzītās izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības ļaujot šos pedagogus savstarpēji salīdzināt (sk. lietas materiālu 1. sēj. 20. lp.). Arī arodbiedrība norāda, ka, izvērtējot pirmsskolas izglītības pedagoga profesijai izvirzītās prasības, šo pedagogu galvenos uzdevumus un pienākumus, neesot šaubu par to, ka gan pirmsskolas, gan vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogi veic līdzvērtīgu pedagoģisko darbu atšķirīgās izglītības pakāpēs un katra pakāpe ir pamats nākamajai (sk. lietas materiālu 3. sēj. 70. lp.). Līdzīgu uzskatu pauž arī Dr. paed. Linda Daniela, norādot, ka pirmsskolas izglītības pakāpē pedagogi veic vienādas vērtības darbu. Pirmsskolas izglītības pakāpē bērna sasniegumu novērtēšana esot pat sarežģītāka nekā citās pakāpēs, jo pedagogam jāapraksta līmenis, kādā bērns apguvis kompetences un caurviju prasmes, un jomas, kurās tās vēl pilnveidojamas. Savukārt atšķirības mācību organizācijas formā neesot tik būtiskas, jo pedagoga darbs rotaļnodarbībā un mācību stundā esot vienlīdz vērtīgs (sk. 2023. gada 22. maija tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 4. sēj. 40.-43. lp.). Ministru kabinets norāda, ka pirmsskolas izglītības pedagogi, vispārējās pamatizglītības pedagogi un vispārējās vidējās izglītības pedagogi neatrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, jo atšķiroties pirmsskolas izglītības pedagogu un pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē nodarbināto pedagogu profesionālās kvalifikācijas prasības, darba saturs un izmantotās metodes. Tādēļ tas, ka Noteikumos Nr. 445 šīm pedagogu grupām noteiktas atšķirīgas zemākās stundas algas likmes, neesot pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 112.-113. lp.). Šim uzskatam piekrīt arī tiesībsargs, norādot, ka pirmsskolas izglītības pedagoga pamatuzdevumi ir pielāgoti izglītojamo vecumam un no tā izrietošajām mācību procesa īpatnībām un tādējādi viņa pamatuzdevumi atšķiras no citu pedagogu pamatuzdevumiem (sk. lietas materiālu 3. sēj. 56.-57. lp.). 15.2. Izskatāmajā lietā, lai noskaidrotu Satversmes 91. panta pirmā teikuma saturu un pārbaudītu, vai personu grupas vieno kopīga un būtiska tām piemītoša pazīme, jāņem vērā arī Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Proti, ir jānodrošina Satversmes normu un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos ietverto cilvēktiesību normu savstarpēja harmonija (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr.2021-40-0103 7.2. punktu). Saskaņā ar Pakta 7. panta "a" punkta "i" apakšpunktā noteikto dalībvalstis atzīst ikviena tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, kas nodrošina visiem nodarbinātajiem taisnīgu darba algu un vienlīdzīgu atlīdzību par vienādas vērtības darbu. Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja, konkretizējot Pakta 7. panta "a" punkta "i" apakšpunktu, ir norādījusi, ka vienādas darba samaksas princips ir attiecināms ne tikai uz vienādu vai līdzīgu darbu, bet arī uz vienādas vērtības darbu. Vienlīdzība atlīdzības noteikšanā ir ievērojama ne tikai attiecībā uz diskrimināciju aizliedzošiem kritērijiem, jo īpaši dzimumu starpā, bet arī uz citiem no vispārējā vienlīdzības principa izrietošiem pamatiem (sk.: Committee on Economic, Social and Cultural Rights. General comment No. 23 (2016) on the right to just and favourable conditions of work (article 7 of the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights), E/C.12/GC/23, 27 April 2016, paras 11, 16). Turklāt Paktā garantētās tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem bauda ikviena persona (sk.: Committee on Economic, Social and Cultural Rights. General comment No. 20 (2009) Non-discrimination in economic, social and cultural rights (article 2, para 2, of the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights), E/C.12/GC/20, para. 3). Vienādas darba samaksas princips ir atzīts par vienu no sociālā taisnīguma elementiem. Tas attiecas ne tikai uz gadījumiem, kad nodarbinātie veic vienu un to pašu darbu, bet arī uz gadījumiem, kad nodarbinātie veic vienādas vērtības, tomēr pēc satura atšķirīgu darbu. Tāpēc vienādas darba samaksas princips piemērojams arī tajos gadījumos, kad nodarbinātie veic tādu darbu, kuram var būt atšķirīgi pienākumi un to veikšanai nepieciešama atšķirīga kvalifikācija un prasmes (sal. sk.: Oelz M., Olney S., Tomei M. Equal Pay: An Introductory Guide. Geneva: International Labour Organization, 2013, pp. 2, 31). Tādējādi prasība ievērot vienādas darba samaksas principu attiecināma ne tikai uz vienādu darbu, bet arī uz vienādas vērtības darbu. Tādēļ, lai noskaidrotu, vai zemākās darba algas likmes noteikšanā ir ievērots tiesiskās vienlīdzības princips, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai pirmsskolas izglītības pedagogi un pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē nodarbinātie pedagogi veic vienādas vērtības darbu. 16. Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja, konkretizējot Pakta 7. panta "a" punkta "i" apakšpunktu, ir norādījusi uz salīdzināšanai izmantojamiem kritērijiem vienādas vērtības darba novērtēšanai - veicamajam darbam nepieciešamām prasmēm, personisko ieguldījumu un atbildību, kas tiek pieprasīta no darbinieka, kā arī darba apstākļiem (sk.: Committee on Economic, Social and Cultural Rights. General comment No. 23 (2016) on the right to just and favourable conditions of work (article 7 of the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights), E/C.12/GC/23, 27 April 2016, para. 12). Līdz ar to, lai novērtētu, vai pirmsskolas izglītības pedagogi veic vienādas vērtības darbu kā pamatizglītības pakāpē un vidējā izglītības pakāpē nodarbinātie pedagogi, Satversmes tiesa vērtēs šādus kritērijus: 1) veicamajam darbam nepieciešamās prasmes; 2) personiskais ieguldījums un atbildība; 3) darba apstākļi. Minētie kritēriji ir savstarpēji saistīti un kopumā raksturo vienādas vērtības darba būtību. 16.1. Ar veicamajam darbam nepieciešamajām prasmēm saprot tādus faktorus kā konkrētajam amatam izvirzītās prasības, izglītība un profesionālā kvalifikācija (sal. sk.: Oelz M., Olney S., Tomei M. Equal Pay: An Introductory Guide. Geneva: International Labour Organization, 2013, p. 39). 16.1.1. Atbilstoši likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 28. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam izglītības un sporta jomā reglamentētā profesija ir pedagogs, kura kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas vai - likumā noteiktajos gadījumos - profesionālās sertifikācijas noteikumi. Pedagoga profesija saskaņā ar Noteikumiem Nr. 264 Profesiju klasifikatorā ir ietverta profesiju otrajā pamatgrupā un sadalīta atsevišķās grupās - mazajā grupā "233 Vidējās izglītības pedagogi" un mazajā grupā "234 Pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi". Saskaņā ar Noteikumu Nr. 264 pielikuma 204. punktu vidējās izglītības pedagogu profesijas grupā ietilpstošie pedagogi pasniedz vienu vai vairākas disciplīnas, lai sākumskolu beigušie iegūtu vidējo izglītību pamata vai vidējā pakāpē un sagatavotos izglītības turpināšanai nākamajā izglītības pakāpē. Savukārt Noteikumu Nr. 264 pielikuma 207. punktā noteikts, ka pamatizglītības un pirmsskolas pedagogu profesijas grupā ietilpstošie pedagogi māca vairākus mācību priekšmetus pamatizglītības un pirmsskolas izglītības līmenī, organizē grupu un individuālās rotaļas un mācību nodarbības, kas palīdz izglītojamam fiziski un garīgi attīstīties, kā arī iegūt komunikatīvās iemaņas. Tādējādi izvērtējamajās pedagogu grupās ietilpstošie pedagogi ir vienas reglamentētās profesijas pārstāvji, kas nodrošina vispārējās izglītības ieguvi un veic pedagoģisko darbu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē. 16.1.2. Lai strādātu par pirmsskolas izglītības pedagogu, personai obligāti jāiegūst augstākā izglītība un jāatbilst vienai no Noteikumu Nr. 569 5. punktā noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām: 1) augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un pirmsskolas skolotāja kvalifikācija; 2) augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un sākumizglītības skolotāja kvalifikācija; 3) augstākā izglītība pedagoģijā un apgūta profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā; 4) maģistra vai doktora grāds izglītībā vai pedagoģijā un tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar pirmsskolas izglītības saturu un didaktiku; 5) pedagoģiskā izglītība un mūzikas skolotāja kvalifikācija pirmsskolas mūzikas skolotājam vai sporta skolotāja kvalifikācija pirmsskolas sporta skolotājam. Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem saskaņā ar Noteikumu Nr. 569 2. punktā noteikto ir jāatbilst vienai no šādām prasībām: 1) augstākā pedagoģiskā izglītība un atbilstoša mācību priekšmeta skolotāja kvalifikācija; 2) augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un sākumskolas vai pamatizglītības skolotāja kvalifikācija, pamatizglītības 1. klasē - arī pirmsskolas skolotāja kvalifikācija vai apgūta profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā; 3) augstākā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē un skolotāja kvalifikācija vai apgūta profesionālās kompetences pilnveides programma; 4) augstākā izglītība un maģistra vai dokto …