Par Latvijas Ceturto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2020.–2021. gadam

Par Latvijas Ceturto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2020.–2021. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 54 Rīgā 2020. gada 11. februārī (prot. Nr. 6 35. §) Par Latvijas Ceturto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2020.-2021. gadam 1. Apstiprināt Latvijas Ceturto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2020.-2021. gadam (turpmāk - plāns). 2. Atbildīgajām un līdzatbildīgajām ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2020. un 2021. gadā nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2021. gadā skatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2021. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 3. Atbildīgajām ministrijām sadarbībā ar citām plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām iesniegt Valsts kancelejā informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi: 3.1. līdz 2021. gada 1. februārim - par laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim; 3.2. līdz 2022. gada 1. februārim - par laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim. 4. Valsts kancelejai sagatavot un publicēt Ministru kabineta tīmekļvietnē (www.mk.gov.lv) vidusposma un nobeiguma ziņojumu par plānā paredzēto pasākumu īstenošanu. Ministru prezidents A. K. Kariņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce  (Ministru kabineta 2020. gada 11. februāra rīkojums Nr. 54) LATVIJAS CETURTAIS NACIONĀLAIS ATVĒRTĀS PĀRVALDĪBAS RĪCĪBAS PLĀNS 2020.-2021. gads Satura rādītājs 1. Ievads 2. Līdzšinējie atvērtās pārvaldības rīcības plāni 3. Rīcības plāna izstrādes process un iesaistītās puses 4. Rīcības plāna mērķi 5. Ar Rīcības plānu saistītie plānošanas dokumenti 6. Finansējums Rīcības plāna īstenošanai 7. Rīcības plāna apņemšanās 1. apņemšanās: Publisko iepirkumu un līgumu atklātība 2. apņemšanās: Informācijas atklātībai nozīmīgu datu kopu atvēršana 3. apņemšanās: Interešu pārstāvniecības un lobēšanas atklātība 4. apņemšanās: Atvērtā pārvaldība pašvaldībās 5. apņemšanās: Kvalitatīva sabiedrības iesaiste reformu procesos un sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā 6. apņemšanās: Korupcijas novēršanas pasākumi 8. Rīcības plāna īstenošana un uzraudzība Iesaistīto pušu forums Memoranda padomes loma 1. Ievads Starptautiskā iniciatīva ''Atvērtās pārvaldības partnerība'' (angļu val. - Open Government Partnership, turpmāk - OGP) tika izveidota 2011. gadā. Šobrīd Latvija ir viena no 79 OGP dalībvalstīm. OGP līdztekus dalībvalstīm piedalās arī vairāku valstu pašvaldības, kā arī tūkstošiem nevalstisko organizāciju. Latvija pievienojās OGP 2011. gadā.1 Saskaņā ar Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2015. gada 8. decembra lēmumu, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, Valsts kanceleja un Ārlietu ministrija koordinē Latvijas dalību OGP. Valsts kancelejas OGP ir Latvijas kontaktpunkts (Point of Contact). Latvija līdzīgi citām OGP dalībvalstīm apņemas iedzīvināt atvērtās pārvaldības vērtības2 un meklēt risinājumus OGP atvērtās pārvaldības lielajiem izaicinājumiem (Grand Challenges). 1. attēls. Atvērtās pārvaldības partnerības vērtības un lielie izaicinājumi Pievienojoties OGP, Latvija apņēmās ievērot Atvērtās pārvaldības deklarācijā noteikto, tostarp: • veicināt informācijas pieejamību par valsts institūciju darbu; • atbalstīt pilsonisko līdzdalību; • ieviest augstus ētikas standartus un atbildību valsts institūcijās; • veicināt pieeju jaunām tehnoloģijām, kas palielina atklātību, atbildību un līdzdalību.3 Galvenie OGP īstenošanas mehānismi, kas pieejami dalībvalstīm, ir nacionālie rīcības plāni un dalība globālajos OGP samitos. OGP būtiska nozīme ir sabiedrības iesaistei un kopradei. Dalībvalstīm jāievēro OGP līdzdalības un koprades standarti.4 Šie standarti ietver šādas prasības nacionālo rīcības plānu kontekstā: nodrošināt informācijas pieejamību sabiedrībai par šo plānu izstrādi; nodrošināt platformu dialogam par plāna pasākumiem; uzņemties kopīgu atbildību par plānā ietvertajiem pasākumiem. Tāpat OGP dalībvalstīm jāiesaista sabiedrības pārstāvji kopīgā forumā ar valsts institūcijām (multi-stakeholder forum), lai iesaistītos plāna izstrādē, kā arī uzraudzītu un vērtētu tā īstenošanu.[5] Vairāk informācijas: www.opengovpartnership.org www.mk.gov.lv/lv/content/atverta-parvaldiba 2. Līdzšinējie atvērtās pārvaldības rīcības plāni Līdz šim Latvijā izstrādāti trīs nacionālie atvērtās pārvaldības rīcības plāni. To ietvaros īstenoti šādi pasākumi (vai pasākumu īstenošana turpinās): • datu un informācijas pieejamība atvērto datu veidā, atvērto datu portāls un sabiedrības iesaiste atvērto datu kopu atlasē (1., 2. un 3. plāns); • vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveide (2. un 3. plāns); • valsts institūciju tīmekļvietnēm paredzētas vienotas platformas izveide (2. plāns); • atklātība publiskās personas kapitālsabiedrībās, tostarp valdes un padomes locekļu atlasē un informācijas sniegšanā par kapitālsabiedrību pārvaldību un darbību (1., 2. un 3. plāns); • efektīvāki to amatpersonu uzraudzības mehānismi, kuras atbild par rīcību ar publiskajiem resursiem (1. un 2. plāns); • sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā, tostarp ilgtspējīgs nevalstisko organizāciju finansēšanas modelis/NVO fonda izveide (1., 2. un 3. plāns); • iespēja vākt parakstus referendumiem internetā (2. plāns); • trauksmes celšanas tiesiskais regulējums un efektīva mehānisma izveide (2. un 3. plāns); • politisko partiju finansēšanas modeļa izvērtējums (2. plāns); • vienota valsts pārvaldes ētikas kodeksa izstrāde (2. un 3. plāns); • valsts pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošana (1. plāns); • lēmumu pieņemšanas procesa un lobēšanas atklātums (1. un 3. plāns); • sabiedrības informēšana interaktīvā veidā par valsts budžeta līdzekļu ieguldījumu un rezultātiem (3. plāns); • virzība uz "nulles birokrātiju" (3. plāns); • atklātība un efektivitāte publisko iepirkumu jomā (3. plāns); • atklātība par uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā, un to patiesā labuma guvējiem (3. plāns); • pieejami un plaši lietoti publiski pasūtīti pētījumi (petijumi.mk.gov.lv), datos balstīta lēmumu pieņemšana un datu izmantošana sabiedrībā (3. plāns). 3. Rīcības plāna izstrādes process un iesaistītās puses Ceturtā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna (turpmāk - Rīcības plāns) izstrādes process bija atvērts un iekļaujošs. Tajā iesaistījās virkne valsts institūciju un arī sabiedrības pārstāvji. Valsts kancelejas paziņojums par līdzdalības iespējām šī plāna izstrādē tika publiskots uzreiz, uzsākot izstrādes procesu, iezīmējot līdzdalības iespējas visā izstrādes gaitā. Jau agrīnā stadijā notika kopīgas diskusijas par problēmām, kuras būtu jārisina šī plāna ietvaros, un pasākumiem, kurus tajā iekļaut. Pirmo reizi plāna izstrādē piedalījās arī pašvaldību un Saeimas pārstāvji, atspoguļojot to, ka atvērtā pārvaldība ir nozīmīga ne tikai izpildvarā nacionālā līmenī, bet arī citos varas atzaros un pašvaldību līmenī. Turpmāk plānoti pasākumi atvērta parlamenta principa nostiprināšanai. Piemēram, tuvākajos gados Saeima plāno pilnveidot savu tīmekļvietni, padarot to lietotājam draudzīgāku un veicinot sabiedrības līdzdalību likumdošanas darbā. Likumdošanas līmenī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izveidojusi darba grupu lobēšanas atklātības likumprojekta izstrādei. Savukārt Juridiskā komisija izstrādā Saeimas kārtības ruļļa grozījumus, izvērtējot vairākas iniciatīvas izmaiņām parlamenta darba procedūrās, kas arīdzan vērstas uz Saeimas atvērtības un caurskatāmības veicināšanu. Sešas apņemšanās tēmas tika izvēlētas, ņemot vērā atvērtajās diskusijās un iedzīvotāju aptaujas Ideju talka - Izsaki savu viedokli par atvērto pārvaldību laikā izteiktos priekšlikumus. Rīcības plāna izstrādes galvenais posms bija katras apņemšanās sīkāka izstrāde sešās darba grupās. Tika izmantoti koprades principi. Darba grupas vadīja Iepirkumu uzraudzības biroja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Saeimas, Valsts kancelejas, Kultūras ministrijas, biedrības "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS", kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji. Darba grupās piedalījās dažādu valsts institūciju un sabiedrības pārstāvji, kas kopīgi gatavoja apņemšanās aprakstu. Iesaistītajām pusēm bija iespēja piedalīties šādos izstrādes un saskaņošanas posmos. 1. tabula. Rīcības plāna izstrādes un saskaņošanas galvenie posmi 2019. gada 12. septembris VK publicē paziņojumu par līdzdalības iespējām Rīcības plāna izstrādē un diskusiju dokumentu. Informācija publicēta tīmekļvietnē www.mk.gov.lv un izplatīta sociālajos tīklos 2019. gada 16. septembris 1. atvērtā diskusija par Rīcības plāna izstrādi (VK) 2019. gada 1. līdz 13. oktobris Iedzīvotāju aptauja: Ideju talka - Izsaki savu viedokli par atvērto pārvaldību (aptaujas rezultāti) 2019. gada 14. oktobris 2. atvērtā diskusija par Rīcības plāna izstrādi (VK). 6 darbu grupu izveide. Ziņa par iespēju pieteikties darba grupās tīmekļvietnē www.mk.gov.lv un sociālajos tīklos 2019. gada 14. oktobris līdz 15. novembris Rīcības plāna apņemšanos izstrāde darba grupās, kurās piedalījās publiskās institūcijas un sabiedrības pārstāvji 2019. gada 5. decembris Rīcības plāna projekta izsludināšana Valsts sekretāru sanāksmē Decembris-janvāris Rīcības plāna oficiālā saskaņošana (atzinumu sniegšana 2019. gada 5.-19. decembris) 2020. gada janvāris Iesniegt apstiprināšanai MK 4. Rīcības plāna mērķi Rīcības plāna mērķis ir veicināt atvērtās pārvaldības vērtību - atklātības, atbildības un sabiedrības līdzdalības, tajā skaitā izmantojot digitalizāciju un inovāciju, - iedzīvināšanu Latvijā. Rīcības plānā iekļautas sešas apņemšanās jeb rīcības virzieni Rīcības plāna mērķu sasniegšanai, kuros Latvija apņemas strādāt nākamajos divos gados, lai veicinātu atvērto pārvaldību Latvijā: 1. Publisko iepirkumu un līgumu atklātība 2. Informācijas atklātībai nozīmīgu datu kopu atvēršana 3. Interešu pārstāvniecības un lobēšanas atklātība 4. Atvērtā pārvaldība pašvaldībās 5. Kvalitatīva sabiedrības iesaiste reformu procesos un sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā 6. Korupcijas novēršanas pasākumi Rīcības plāns ir vienots ietvars atvērtās pārvaldības iniciatīvām dažādās nozarēs un politikas jomās, lai dažādu jomu speciālistus saliedētu kopīgam mērķim - veicināt lielāku atklātību, atbildību sabiedrības priekšā un iedzīvotāju līdzdalību, kā arī uzticēšanos valsts pārvaldei. Rīcības plāns ļauj veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un dod iespēju ar Latvijas labās prakses piemēriem iepazīstināt citas valstis. Līdztekus Rīcības plānam var tikt īstenoti arī citi pasākumi, kas veicina atvērto pārvaldību. Izstrādes procesā tika panākta vienošanās, ka tādi pasākumi, kuri ir iekļauti citos dokumentos, kuriem ir nepieciešamie resursi un kuri tiks izpildīti neatkarīgi no šī plāna, šeit netiek iekļauti, lai izvairītos no dublēšanās. Piemēram, Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam ir plānotas aktivitātes plašākai sabiedrības iesaistei reģionālās politikas mērķu īstenošanā, tajā skaitā plānots paaugstināt pašvaldību kapacitāti sabiedrības līdzdalības veicināšanā, sniegt metodisku atbalstu dažādu sabiedrības grupu kapacitātes celšanai par līdzdalības pasākumiem, veicināt līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā, veicot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos. Plānotās aktivitātes sniegs ieguldījumu Rīcības plāna 4. apņemšanās mērķu un uzdevumu īstenošanā. 5. Ar Rīcības plānu saistītie plānošanas dokumenti • Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (apstiprinātas Ministru kabinetā 2019. gada 19. novembrī); • Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (izstrādē6); • Latvijas atvērto datu stratēģija; • Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.-2020. gadam (un jaunajam periodam); • Valsts pārvaldes reformu plāns 2020 (un jaunajam periodam); • Rīcības plāns publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai (izstrādē). 6. Finansējums Rīcības plāna īstenošanai Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes Rīcības plānā norādītās apņemšanās un pasākumus (sadaļās "Kāda ir apņemšanās?" un "Starpposma mērķis ar pārbaudāmu rādītāju") īsteno no 2020. un 2021. gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Ja apņemšanās īstenošanai būs nepieciešams papildu finansējums, tad jautājums par papildu valsts budžeta piešķiršanu tiks skatīts Ministru kabinetā 2021. gada valsts budžeta projekta un vidēja termiņa budžeta ietvara projekta sagatavošanas procesā. Citas iesaistītās puses pasākumus īsteno no saviem budžeta līdzekļiem vai piesaistot papildu finansējumu. Papildu finansējumu Rīcības plāna īstenošanā iesaistītās valsts un pašvaldību institūcijas un sabiedrības pārstāvji var piesaistīt arī no citiem avotiem. Papildu informācija norādīta sadaļā "Apņemšanās īstenošanai pieejamais vai nepieciešamais finansējums". 7. Rīcības plāna apņemšanās7 1. apņemšanās: Publisko iepirkumu un līgumu atklātība Apņemšanās īstenošanas sākuma un beigu datums 01.01.2020.-31.12.2021. Atbildīgās institūcijas Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) (atbildīgā institūcija par apņemšanos kopumā) Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) (atbildīgā institūcija jautājumā par Integritātes pakta izmantošanas iespējām ES finanšu instrumentu finansētos projektos) Atbildīgās amatpersonas (vārds, amats, kontaktinformācija) Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja, dace.gaile@iub.gov.lv Anita Krūmiņa, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore, anita.krumina@cfla.gov.lv Citas iesaistītās puses Valsts un pašvaldību institūcijas Finanšu ministrija, CFLA, VARAM (VRAA), konkrētās pašvaldības, kurās tiks veikta iepirkuma monitorēšana Integritātes pakta ietvaros (tiks izvēlētas, uzsākot apņemšanās izpildi), VK (publisko tiesību līgumu pieejamības jautājumi) Sabiedrības pārstāvji Biedrība "Sabiedrība par atklātību-Delna", citi sabiedrības pārstāvji, mediji Apņemšanās apraksts Kādas ir valstij un sabiedrībai nozīmīgās problēmas, kuras risinās šī apņemšanās? Sabiedrībā vērojama neticība publisko iepirkumu rezultātu godīgumam un lietderīgumam. Šo neticību nostiprina gadījumi, kad iepirkumu veicēji rīkojušies savtīgu mērķu vadīti, par precēm, pakalpojumiem, būvdarbiem samaksāts pārāk dārgi, iegūtā kvalitāte neatbilst cenai. Lai vairotu sabiedrības ticību valsts un pašvaldību institūciju efektīvai rīcībai ar budžeta un Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem, jāmeklē jaunas un iedarbīgas iepirkumu uzraudzības metodes, tostarp veicinot sabiedrības līdzdalību iepirkumu uzraudzībā. Integritātes pakts ir Eiropā arvien aktīvāk izmantots publisko iepirkumu uzraudzības un korupcijas novēršanas instruments. To atbalsta un popularizē arī Eiropas Komisija. Tās vadībā Integritātes pakts tika ieviests 11 ES dalībvalstīs kā uzraudzības instruments projektiem, kas finansēti ar ES fondu atbalstu.8 Ērta un visaptveroša iespējamo risku identificēšana attiecībā uz noteiktiem iepirkumu veicējiem ir nepieciešama gan iepirkumus uzraugošajām iestādēm, lai veidotu uz risku analīzi balstītu pārbaudāmo iepirkumu izlasi, gan sabiedrības pārstāvjiem, lai stiprinātu pilsonisko uzraudzību pār iepirkumu norisi un sabiedrības pieprasījumu valsts un pašvaldību institūcijām uzlabot savu sniegumu publisko iepirkumu jomā. Šobrīd dažādu risku faktoru apkopošana jāveic, manuāli apkopojot informāciju no dažādiem avotiem. Savukārt digitalizējot iepirkumu risku izvērtēšanu, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē publicēto informāciju no iepirkumu paziņojumiem un iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumiem, ieinteresētajām pusēm tiktu dota iespēja vienkopus analizēt informāciju un atlasīt pasūtītājus, kuru iepirkumu uzvedībai pievēršama pastiprināta uzmanība. Lai arī visi noslēgtie iepirkumu līgumi un to grozījumi tiek publicēti Elektronisko iepirkumu sistēmā www.eis.gov.lv katram iepirkumam izveidotā profilā (līgumu teksti tiek pievienoti .pdf vai .docx formātā), tomēr nav pieejama strukturēta un ērti pārskatāma informācija par iepirkuma līguma izpildi no tā noslēgšanas brīža līdz pilnīgai izpildei. Tas ierobežo uzraugošo institūciju, nevalstisko organizāciju un sabiedrības iespējas iegūt informāciju par faktiskajiem izdevumiem publiskajos iepirkumos, salīdzināt līgumcenas un plānotos un faktiskos līgumu izpildes termiņus, identificēt nepamatotu izdevumu riskus. Vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir līgumu reģistri, kur vienkopus ir pieejama informācija par noslēgtajiem līgumiem, to grozījumiem un faktisko izpildi, turklāt informācija ir pieejama arī atvērto datu veidā, to publicējot nacionālajos atvērto datu portālos. Informācija par publisko tiesību līgumiem, kas paredz valsts vai pašvaldību līdzekļu piešķiršanu deleģēto vai ar līdzdarbības līgumu nodoto pārvaldes uzdevumu īstenošanai, nav atrodama vienuviet. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam informācija par deleģēšanas līgumiem un līdzdarbības līgumiem jāpublicē tās iestādes tīmekļvietnē, kas deleģējusi pārvaldes uzdevumu. Tādējādi sabiedrībai ir apgrūtinātas iespējas ērti un vienuviet iegūt informāciju par to, kādi pārvaldes uzdevumi deleģēti privātpersonām, un par deleģēšanas noteikumos paredzētā publiskā finansējuma piešķiršanu. Šīs apņemšanās īstenošanā tiks izmantoti 2018. gadā valsts pārvaldes iestāžu iekšējā audita struktūrvienību veiktā valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas iekšējā audita rezultāti. Kāda ir apņemšanās? Lai sekmētu lielāku publisko iepirkumu un līgumu atklātību, tiks veikti šādi pasākumi: 1. Iepirkumu līgumu izpildes aprakstošo datu strukturēta publicēšana Izmantojot informāciju no Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē publicētajiem paziņojumiem par iepirkumu un iepirkuma procedūru rezultātiem un izmaiņām līgumu darbības laikā un pasūtītāju ievadītos datus par līgumu grozījumiem un to izpildi, izveidot publisko iepirkumu līgumu datubāzi (iepirkumu līgumu reģistru), kurā tiktu apkopota informācija par katru noslēgto līgumu, atspoguļojot sākotnējo līgumcenu (summu, par kādu līgums ticis noslēgts iepirkuma rezultātā) un sākotnējo izpildes termiņu, līguma izmaiņas grozījumu rezultātā (mainīto līgumcenu un izpildes termiņu) un grozījumu veikšanas pamatojumu, faktiski samaksāto līguma cenu, pabeidzot līguma izpildi, un līguma faktisko izpildes termiņu, kā arī līguma laušanas iemeslus, ja līgums ticis lauzts. Līgumu reģistra dati tiktu publicēti un vizualizēti Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un atvērto datu formātā Latvijas Atvērto datu portālā. Līgumu reģistrā tiks iekļauta tā informācija, kas iegūstama no IUB tīmekļvietnē publicētajiem iepirkumu paziņojumiem. Informācija par tādiem līgumiem, par kuriem nav jāpublicē nekādi paziņojumi, šādi nebūs iegūstama. Tādēļ iespēju robežās saskaņā ar darba grupā izskanējušo priekšlikumu jāizpēta risinājumi un ieguvumi un, ja nepieciešams, jāsagatavo priekšlikumi par publicitātes nodrošināšanu līgumiem, uz kuriem neattiecas likums, jo to līgumcena nesasniedz likuma piemērošanas robežvērtības. Sākotnēji nosakāms, uz kādiem līgumiem un no kādām summām tas būtu attiecināms. Veidojot šādu datubāzi, ir būtiski aizsargāt ierobežotas pieejamības informāciju, kas ietverta publiskajos iepirkumos, paredzot izņēmumus no vispārējās kārtības, kad šādus publiskos iepirkumus datubāzē neiekļauj. 2. Digitāls iepirkumu risku izvērtēšanas rīks Digitālais iepirkumu risku izvērtēšanas rīks, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja publicēto informāciju no iepirkumu paziņojumiem, vienkopus atlasīs tādu informāciju kā pārtraukto iepirkumu daļu skaits, izdarīto grozījumu skaits iepirkumu dokumentācijā, cik iepirkumos piedalījies tikai viens piegādātājs, cik bieži izmantotas procedūras, kas nenodrošina konkurenci, vai konstatējams, ka pie attiecīgā pasūtītāja regulāri uzvar vieni un tie paši piegādātāji u. tml. Digitālais iepirkumu risku izvērtēšanas rīks apkopos informāciju arī par to pasūtītāja publicēto iepirkumu paziņojumu skaitu, kuri ir saistīti ar kādu no iepirkuma riska pazīmēm (tā sauktajiem sarkanajiem riska karodziņiem jeb red flags). Ja sasniegts noteikts riskanto rādītāju līmenis, iepirkumus kontrolējošās institūcijas varēs konstatēt, ka pasūtītāja veiktajiem iepirkumiem pievēršama pastiprināta uzmanība. 3. Publisko iepirkumu monitorēšana, izmantojot Integritātes paktu Analizēt iespējas adaptēt Integritātes paktu Latvijas apstākļiem un sekmēt to, ka publiskajos iepirkumos, tostarp Eiropas Savienības fondu projektu iepirkumos, nejaušā izlases kārtībā tiktu piemērots Integritātes pakts - neatkarīga sabiedriskā labuma organizācija veic publiskā iepirkuma sabiedrisko uzraudzību no iepirkuma dokumentācijas izstrādes brīža līdz iepirkuma līguma pilnīgai izpildei. Tādējādi sagaidāma lielāka atklātība publisko iepirkumu izpildē, kā arī korekta iepirkumu dokumentācijas izstrāde, vienlīdzīgas konkurences nodrošināšana, kā arī likumam atbilstoša iepirkuma rezultātā noslēgtā līguma izpilde. Analizējot iespējas adaptēt Integritātes paktu Latvijas apstākļiem, izvērtē to, no kādiem iepirkuma sliekšņiem un uz kāda veida iepirkumiem Integritātes pakts varētu būt attiecināms. Apņemšanās paredz informatīvus pasākumus pašvaldībās par Integritātes paktu, tā izmantošanas iespējām un metodēm, kuros nevalstisko organizāciju pārstāvji ar pieredzi Integritātes pakta īstenošanā nodrošinātu seminārus pašvaldības darbiniekiem, kas saistīti ar publisko iepirkumu veikšanu un uzraudzību, kā arī sabiedrības pārstāvjiem, aktīviem iedzīvotājiem, žurnālistiem u. c. interesentiem. Vietējās pašvaldības iedzīvotāji iegūtu zināšanas, kā veikt viņu pašvaldībā īstenoto publisko iepirkumu uzraudzību, kā arī informāciju par savām tiesībām, lai veiktu šādu uzraudzību. Tādējādi tiktu veicināta iepirkumu uzraudzība, kā arī sabiedrības līdzdalība. Integritātes pakts ir noteikta publiskā iepirkuma sabiedriskā uzraudzība (monitorēšana). Tas izpaužas kā vienošanās, kas tiek noslēgta starp iepirkuma veicēju, sabiedrisko organizāciju un, ja nepieciešams, citām pusēm, piemēram, iepirkuma konkursa dalībniekiem un konkursa uzvarētāju. Integritātes pakts nav valsts pārvaldes uzdevuma - veikt publisko iepirkumu uzraudzību - deleģēšana. Iepirkumu uzraudzības biroja uzraudzības funkcijas uzraudzīt šo publisko iepirkumu netiek deleģētas un nemainās. 4. Veikt izpēti un veicināt publisko tiesību līgumu (deleģēšanas līgumi, līdzdarbības līgumi un citi līgumi) pieejamību Apņemšanās pasākums paredz pārskata periodā izpētīt informācijas pieejamību par publisko tiesību līgumiem un izstrādāt un sniegt konkrētus ieteikumus informācijas atklātības nodrošināšanai. Kā apņemšanās palīdzēs risināt nosauktās problēmas? Līgumu reģistrs tiks veidots kā ērts rīks līgumu izpildes informācijas publicēšanai, uzraudzībai un izmaksu analīzei, piemēram, dodot iespēju analizēt informāciju par to, kurās nozarēs, resoros vai reģionos līgumcenai ir lielāka tendence palielināties līguma izpildes laikā, kuri piegādātāji parasti neizpilda līgumus par iepirkumā piedāvātajām cenām. Tā kā līgumu reģistrā paredzēts ietvert arī saites uz iepirkuma dokumentiem un publicēto iepirkuma līgumu, tas ļaus arī analizēt, kā iepirkumā izvirzītie noteikumi ietekmē izmaksas un vai pēc līguma noslēgšanas nenotiek līguma nosacījumu maiņa par labu līgumslēdzējam. Lai ieviestu līgumu reģistru, būs nepieciešams veikt grozījumus publisko iepirkumu jomas normatīvajos aktos, kā arī nodrošināt iespēju ērti ievadīt informāciju līgumu reģistrā, kuru pēc tam varētu strukturēti publicēt atvērto datu formātā un vizualizēt digitālajā iepirkumu risku izvērtēšanas rīkā analīzei. Ņemot vērā risku izvērtējumu, tādas institūcijas kā IUB, CFLA, Valsts kontrole un Konkurences padome varēs veikt attiecīgo pasūtītāju veikto iepirkumu padziļinātu izvērtējumu, analizējot ar attiecīgo pasūtītāju saistīto iepirkumu informāciju, kas vienkopus tiks nodrošināta digitālajā iepirkumu risku izvērtēšanas rīkā. Ievērojot to, ka digitālais iepirkumu risku izvērtēšanas rīks būs brīvi pieejams Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē, tajā apkopoto informāciju varēs analizēt ikviens sabiedrības pārstāvis, ērti un ātri iegūstot informāciju gada griezumā par attiecīgā pasūtītāja veiktajiem iepirkumiem. Informācija būs pieejama lietotājiem vizuāli draudzīgā veidā. Ja nepieciešams, datus varēs lejupielādēt izklājlapu formātā. Apstākļos, kad sabiedrība aktīvi iesaistās publisko iepirkumu uzraudzībā un valsts vai pašvaldību iestāde nodrošina uzraugiem atklātu piekļuvi informācijai, sabiedrībai ir iespējams uzzināt par publisko iepirkumu lietderību un godīgumu, kā arī to, vai rīcība ar publiskajiem līdzekļiem ir bijusi efektīva. Iedzīvotājiem ir iespējams pārliecināties, ka publiskie iepirkumi noris tiesiski, tādējādi tiek vairota uzticība valsts pārvaldei, savukārt, konstatējot pārkāpumus amatpersonu vai iespējamo kandidātu rīcībā, ir iespējams nekavējoties ziņot atbildīgajām iestādēm un pārtraukt vai novērst publisko līdzekļu nelietderīgu izlietošanu. Arī deleģēšanas un līdzdarbības līgumi un citi līgumi paredz publiskā finansējuma piešķiršanu deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai un citu darbību veikšanai. Apņemšanās rezultātā tiktu apzinātas sabiedrības iespējas viegli pieejamā un pārskatāmā veidā saņemt informāciju par minētajiem līgumiem, privātpersonām nodotajiem uzdevumiem un piešķirto finansējumu, kā arī sagatavoti ieteikumi par nepieciešamajiem pasākumiem atklātības nodrošināšanai, tostarp par nepieciešamību veikt grozījumus tiesību aktos. Kāpēc šī apņemšanās atbilst OGP vērtībām? Apņemšanās atbilst šādām OGP vērtībām: • atklātībai, jo Līgumu reģistrs sabiedrībai dos iespēju informāciju par interesējošo līgumu (grozījumiem, izpildi) brīvi apskatīt Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un analizēt atvērto datu veidā. Digitālais iepirkumu risku izvērtēšanas rīks sabiedrībai dos iespēju informāciju par interesējošo iepirkumu veicēju apskatīt vizuāli draudzīgā veidā vienkopus vienā rīkā, papildus nodrošinot arī atlasītās informācijas lejupielādi. Integritātes pakta izmantošana veicinās atklātību publiskajos iepirkumos, padarot tieši pieejamu sabiedrības uzraudzībai visu iepirkuma procedūru. Tiks apzinātas iespējamās problēmas saistībā ar deleģēšanas un līdzdarbības līgumu atklātību un sagatavoti priekšlikumi informācijas pieejamības uzlabošanai; • līdzdalībai, jo Līgumu reģistrs un digitālais iepirkumu risku izvērtēšanas rīks palīdzēs valsts institūcijām, privātajiem uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā piekļūt datiem par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu un būt labāk informētiem par publisko iepirkumu faktiskajiem rezultātiem. Informācijas pieejamība ļaus sabiedrībai iesaistīties iepirkumu uzraudzībā un pieprasīt no pašvaldību vai institūcijas vadības atbildību par neapmierinošu iepirkumu organizēšanas praksi un konkrētu rīcību situācijas uzlabošanai. Paredzams, ka atklātība un sabiedrības tieša iesaiste publisko iepirkumu uzraudzībā veicinās amatpersonu atbildību par korektu un tiesisku publisko iepirkumu īstenošanu un publisko līdzekļu izlietojumu. Papildu informācija Apņemšanās īstenošanai pieejamais vai nepieciešamais finansējums Publisko iepirkumu līgumu datubāzes izveide tiks nodrošināta no Iepirkumu uzraudzības biroja budžeta vai piesaistot finansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Lai Integritātes pakta īstenošana netiktu finansēta no pasūtītāja vai kandidāta/iespējamā iepirkuma uzvarētāja līdzekļiem, nepieciešams piesaistīt neatkarīgu finansētāju. "Sabiedrība par atklātību-Delna" iesniegusi projektu, kas var nodrošināt līdzekļus semināriem piecās pašvaldībās. Ja projektu neapstiprinās, līdzekļi būs jāmeklē citur. Saistība ar citiem dokumentiem Apņemšanās atbilst Eiropas Komisijas dokumentos noteiktajam aicinājumam dalībvalstīm veidot līgumu reģistrus un citus iepirkumu līgumu izpildes kontroles rīkus un nodrošināt aizvien lielāku iepirkumu atklātību. Apņemšanās atbilst "Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā MK iecerēto darbību īstenošanai" 38. uzdevumam "Uzlabosim publisko iepirkumu procedūras, paaugstinot to efektivitāti un mazinot korupcijas risku" (nodrošināt, ka vienuviet ir pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem un tajos veiktajiem grozījumiem) Cita informācija Nepieciešamas izmaiņas publisko iepirkumu jomas tiesību aktos, kas uzliktu pienākumu pasūtītājam ievadīt līgumu reģistrā datus par līgumu grozījumiem un faktisko līguma izpildi (līgumcena un termiņš), kā arī līguma laušanas pamatojumu Starpposma mērķis ar pārbaudāmu rādītāju Sākuma datums Beigu datums 1. Digitālā iepirkumu risku izvērtēšanas rīka datu atlases metožu aprakstu izstrāde 01.01.2020. 01.03.2020. 2. Izvēlētas pašvaldības un novadīti apmācību semināri par Integritātes paktu (ja pieejams finansējums) 01.01.2020. 01.03.2020. 3. Integritātes pakta īstenošana/ publisko iepirkumu monitorēšana (vai īstenošanas iespēju izvērtējums) 01.03.2020. 31.12.2021. 4. Digitālā iepirkumu risku izvērtēšanas rīka publicēšana 01.03.2020. 01.04.2020. 5. Līgumu reģistrā ievadāmās informācijas pienākuma iestrāde publisko iepirkumu jomas normatīvajos aktos 01.01.2020. 31.12.2021. 6. Līgumu reģistra izstrāde un ieviešana, nodrošinot informācijas ievadi un publicēšanu 01.09.2020. 31.12.2021. 7. Integritātes pakta piemērošanas rezultātu izvērtējums: problēmjautājumu un labo prakšu apkopojums, priekšlikumi tālākai izmantošanai 01.09.2021. 31.12.2021. 8. Līgumu reģistra atkalizmantojamo datu kopu nodrošināšana atvērto datu veidā 01.01.2021. 31.12.2021. 9. Ieteikumi publisko tiesību līgumu (deleģēšanas, līdzdarbības u. c.) pieejamībai 01.09.2020. 01.09.2021. 2. apņemšanās: Informācijas atklātībai nozīmīgu datu kopu atvēršana Apņemšanās īstenošanas sākuma un beigu datums 01.01.2020.-31.12.2021. Atbildīgā institūcija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Atbildīgā amatpersona (vārds, amats, kontaktinformācija) Toms Ceļmillers, sistēmanalītiķis, dati@varam.gov.lv Citas iesaistītās puses Valsts un pašvaldību institūcijas Tieslietu ministrija, LR Uzņēmumu reģistrs, Finanšu ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs, Pārresoru koordinācijas centrs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts kase, Valsts ieņēmumu dienests, Tiesu administrācija, Nacionālais veselības dienests, Valsts kanceleja, Izglītības un zinātnes ministrija Sabiedrības pārstāvji "Sabiedrība par atklātību-Delna", "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS", Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija, biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" Apņemšanās apraksts Kādas ir valstij un sabiedrībai nozīmīgās problēmas, kuras risinās šī apņemšanās? Latvijas Trešā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna izpildes gaitā tika panāks būtisks progress atvērto datu jomā - izveidots Latvijas Atvērto datu portāls data.gov.lv un publicētas jaunas datu kopas, izstrādātas vadlīnijas atvērto datu publicētāju atbalstam, kā arī prioritāri atveramo datu kopu definēšanā iesaistīti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares pārstāvji. Šī Rīcības plāna izstrādes gaitā sadarbībā ar sabiedrības pārstāvjiem tika konstatēts, ka atvērto datu veidā joprojām nav pieejamas vairākas informācijas atklātībai būtiskas datu kopas korupcijas apkarošanas, tieslietu, finanšu, budžeta, valsts maksājumu, nodokļu un amatpersonu darbības caurskatāmības jomā. Ja informācija būtu plašāk pieejama atvērto datu veidā, tā dotu sabiedrībai iespēju analizēt datus un iesaistīties valsts pārvaldības procesu uzlabošanā, mazinot korupcijas riskus un veicinot uzticēšanos valsts pārvaldei. Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 10. panta 2.1 daļai atvērto datu pieeja attiecas tikai uz vispārpieejamu informāciju, līdz ar to, izvērtējot plašākās datu atvēršanas iespējas, tiks ņemtas vērā gan personu datu aizsardzības, gan citu jomu normatīvo aktu prasības, neskaidrību gadījumā lūdzot Datu valsts inspekcijas izvērtējumu. Kāda ir apņemšanās? Apņemšanās ir informācijas atklātībai nozīmīgu datu kopu atvēršana, un šīs apņemšanās ietvaros sadarbībā ar datu kopu turētājiem un sabiedrības pārstāvjiem tiks izvērtētas plašākās datu atvēršanas iespējas šādās jomās: 1. Nodokļu samaksa: nodokļu maksātāju (komersantu) taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu kopsumma (Valsts ieņēmumu dienests) 2. Valsts amatpersonu publiski pieejamās valsts amatpersonu deklarāciju daļas, tostarp Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministru, īpašu uzdevumu ministru, parlamentāro sekretāru un republikas pilsētu domju deputātu amatpersonu deklarācijas (Valsts ieņēmumu dienests) 3. Politisko partiju finanses un ziedojumi partijām (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs) 4. Valsts budžeta izdevumu maksājumi* (Valsts kase) 5. Valsts pārvaldes iestāžu budžeta izpildes informācija** (Valsts kase) 6. Tiesu darbs, ātrums tiesu namos, instancēs un lietu kategorijās, tiesnešu darbs (Tiesu administrācija) 7. Ārstniecības iestāžu darbs un rindas pēc pakalpojumiem, ārstu darbs, finansējuma sadalījumus u. c. dati, kas ļauj analizēt un uzlabot veselības nozares pārvaldību (Nacionālais veselības dienests) 8. Sūdzības par iepirkumiem, par iepirkumu darbību pārkāpumiem piemērotajiem administratīvajiem sodiem (Iepirkumu uzraudzības birojs) 9. Izglītības joma: izglītības iestādes, izglītojamo skaits izglītības iestādēs, studējošo skaits augstākās izglītības iestādēs, akadēmiskā personāla skaits un sadalījums pa amatiem, akreditētās izglītības, tai skaitā augstākās izglītības, programmas (Izglītības un zinātnes ministrija) 10. Cilvēkresursi un atlīdzība valsts pārvaldē, Atlīdzības uzskaites sistēmas (AUS) atvērto datu modeļa izstrāde (Valsts kanceleja) * Nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kur precīzi definēts, cik regulāri un kādā apjomā jāveic informācijas publicēšana, t.sk. izņēmumi un ierobežojumi saistībā ar dažādām datu aizsardzības prasībām saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu, Fizisko personu datu apstrādes likumu, ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu un pārējiem maksājumu un budžeta izpildes jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem). ** Atbilstoši kārtējā gada Likumam par valsts budžetu programmu, apakšprogrammu un ekonomiskās klasifikācijas kodu griezumā. Pēc datu kopu izvērtēšanas tiks izstrādātas rekomendācijas, katrai datu kopai nosakot datu atvēršanas apjomu, datu atvēršanai nepieciešamās darbības un termiņus, ja nepieciešams, priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, kas nodrošina datu atvēršanu. Rekomendācijas tiks izstrādātas, ņemot vērā atvērto datu pieejamību katrā jomā un datu atvēršanas plānus, ievērojot personas datu u. c. datu aizsardzības prasības un pasaules labāko praksi attiecīgās jomas datu atvēršanā. Apņemšanās mērķis ir pēc iespējas plašāka minēto jomu atvērto datu pieejamība. Kā apņemšanās palīdzēs risināt nosauktās problēmas? Apņemšanās sākotnēji tiks ieviesta VARAM vadībā, konsultējoties ar iesaistītajām pusēm, lai izstrādātu rekomendācijas datu kopu atvēršanai. Vairāk atvērto datu veicinās uzticēšanos valsts pārvaldei un dos iespēju ikvienam iesaistīties un pārliecināties par publiskā sektora darbības caurskatāmību. Kāpēc šī apņemšanās atbilst OGP vērtībām? Apņemšanās atbilst šādām OGP vērtībām: • atklātībai, jo paredz plašākas informācijas izpaušanu sabiedrībai, kā arī palīdz uzlabot sniegtās informācijas kvalitāti un informācijas pieejamību; • atbildībai, jo ir vērsta uz valsts iestāžu atbildību par padarīto un pieņemtajiem lēmumiem. Papildu informācija Apņemšanās īstenošanai pieejamais vai nepieciešamais finansējums Rekomendāciju izveides gaitā tiks izvērtēts, vai datu kopu atvēršana tiks nodrošināta no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem vai arī būs nepieciešams papildu finansējums, tostarp, kuru datu kopu atvēršanai tas nepieciešams. Attiecīgi jautājums par nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējumu skatāms 2021. gada budžeta sagatavošanas procesā. Saistība ar citiem dokumentiem Datu atvēršanu pamato informatīvais ziņojums "Latvijas Atvērto datu stratēģija", kas paredz virzību uz principa "atvērts pēc noklusējuma" ieviešanu valsts pārvaldē. Atbilstība ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem Datu atvēršana atbilst ANO ilgtspējīgas attīstības 16. mērķim - "Veicināt miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību ilgtspējīgai attīstībai, nodrošināt taisnīgas tiesas pieejamību visiem un izveidot efektīvas, atbildīgas un iekļaujošas institūcijas visos līmeņos" (16.6. attīstīt efektīvas, atbildīgas un pārredzamas institūcijas visos līmeņos; 16.10. nodrošināt publisku piekļuvi informācijai un aizsargāt pamatbrīvības saskaņā ar valstu tiesību aktiem un starptautiskajiem nolīgumiem) Starpposma mērķis ar pārbaudāmu rādītāju Sākuma datums Beigu datums 1. Datu kopu izvērtējums un rekomendāciju izstrāde 01.01.2020. 31.12.2020. 2. Datu kopu atvēršana 01.01.2021. 31.21.2021. 3. apņemšanās: Interešu pārstāvniecības un lobēšanas atklātība Apņemšanās īstenošanas sākuma un beigu datums 01.01.2020.-31.12.2021. Iesaistītās puses Valsts un pašvaldību institūcijas Saeima, VK, VAS, citas interešu pārstāvniecības/ lobēšanas jomā kompetentās institūcijas Sabiedrības pārstāvji "Sabiedrība par atklātību-Delna", Latvijas Senioru kopienu apvienība, Kurzemes NVO centrs, Latvijas Hemofilijas biedrība, biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" Apņemšanās apraksts Kādas ir valstij un sabiedrībai nozīmīgās problēmas, kuras risinās šī apņemšanās? Ar lobēšanas atklātības tiesisko regulējumu Latvijā tiek strādāts jau aptuveni 10 gadus, tomēr bez būtiskiem praktiskiem rezultātiem.9 Līdz šim noticis darbs divos virzienos: • ar lobēšanu saistīto regulējumu ietvert vienā likumā vai • ar lobēšanu saistīto regulējumu iestrādāt vairākos normatīvajos aktos. Attiecībā uz pirmo variantu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - KNAB) izveidota darba grupa izstrādāja likumprojektu "Lobēšanas atklātības likums". Tomēr 2014. gada 17. februārī likumprojekts tika skatīts un noraidīts MK komitejas sēdē, uzdots izstrādāt priekšlikumus lobēšanas regulējuma iekļaušanai jau esošajos normatīvajos aktos. Tika aizsākts darbs, lai lobēšanas regulējumu iekļautu šādos tiesību aktos: • Saeimas kārtības rullis (regulējums attiecībā uz Saeimas deputātu komunikāciju ar lobijiem un trešajām pusēm, kas ietekmē likumdošanas procesu; paredzēt atbildību Saeimas deputātu Ētikas kodeksā), • Valsts pārvaldes iekārtas likums (iekļaut lobēšanas definīciju), • likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (lobēšanas ierobežojumi), • MK instrukcija "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (lobēšanas aktivitāšu norādīšana tiesību akta anotācijā), • MK noteikumi "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" un "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" (informācijas par lobētājiem reģistrēšana un publicēšana). Tomēr gan administratīvā, gan politiskā līmenī izpratne nav bijusi vienota, un grozījumi neguva atbalstu. Šobrīd tiek virzīti grozījumi Saeimas kārtības rullī. 2017. gada 9. jūnijā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas konferencē "Lobēšanas regulējuma nepieciešamība Latvijā" tika atzīts, ka regulējums ir nepieciešams, lobēšanai jānotiek atklāti, kā arī svarīgi veicināt lēmumu pieņemšanas procesa caurskatāmību. Konferencē tika diskutēts par dažādiem regulējuma modeļiem, lobētāju reģistriem un citu valstu un starptautisko organizāciju pieredzi. 10 Sabiedrībā pašlaik valda daudz aizspriedumu par lobēšanu. Tiek uzskatīts, ka lēmumu pieņemšana nav pietiekami caurskatāma un ka lēmumi bieži tiek pieņemti kādu personīgu interešu ietekmē un nav pamatoti vai nav atbilstoši sabiedrības interesēm. Tomēr intereses ir leģitīmas, un tām jābūt saprotamām un atklātām. Ir svarīgi veikt pasākumus, lai tiktu skaidrāk norādīts, kā intereses (biedra, īpašnieka, starpnieka) persona pārstāv. 2019. gada oktobrī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisija izveidoja darba grupu lobēšanas atklātības likumprojekta izstrādei. 2019. gadā Saeimas Analītiskais dienests izstrādāja pētījumu par lobēšanu. Darba grupa uzsāka lobēšanas atklātības likumprojekta izstrādi 2020. gadā. Saeimas darba grupa ir iecerējusi izstrādāt visaptverošu regulējumu, lai veicinātu interešu pārstāvniecības atklātumu dažādos valsts varas atzaros. Kāda ir apņemšanās? Apņemšanās ir veicināt pārstāvēto interešu un lobēšanas atklātību šādos virzienos: • interešu pārstāvniecības (lobēšanas atklātības) regulējuma pilnveide, • informatīvi pasākumi, tostarp sabiedrībā, lai veicinātu pārstāvēto interešu atklātību un izpratni par ieguvumiem no tās, • iniciatīva ieviest lielāku atklātību par noteiktu amatpersonu sanāksmēm (atvērtie kalendāri), • izpratne par lobēšanas atklātību iestādēs (nodarbināto un vadītāju līmenī). Kā apņemšanās palīdzēs risināt nosauktās problēmas? Interešu pārstāvniecības (lobēšanas atklātības) likums risinātu ilgstošo vienota lobēšanas atklātības tiesiskā regulējuma trūkuma problēmu. Tiks veicināta atklātība par to, kādu interešu ietekmē tapuši noteikti lēmumi (kādu grupu intereses tika uzklausītas). Tas arī uzlabotu līdzdalības procesu, jo būtu precīzāk un sistemātiskāk jānorāda ne tikai līdzdalības/saskaņošanas dalībnieki, bet arī lobētāji, ar kuriem bijušas tikšanās, kā un kādas tieši intereses persona/organizācija ir pārstāvējusi. Kāpēc šī apņemšanās atbilst OGP vērtībām? Apņemšanās atbilst šādām OGP vērtībām: • atklātībai, jo būs lielāka informācijas pieejamība un skaidrība par pārstāvētajām interesēm; • atbildībai, jo pieprasīs norādīt sabiedrībai, kādas intereses ietekmējušas lēmumus. Arī personām un organizācijām būs jānorāda, kādas intereses tās pārstāv; • līdzdalībai, jo tiks sekmēta vienlīdzīga pieeja lēmumu pieņemšanas procesam. Papildu informācija Apņemšanās īstenošanai pieejamais vai nepieciešamais finansējums Apņemšanās tiks īstenota no iesaistītajām pusēm pieejamajiem budžeta līdzekļiem Saistība ar citiem dokumentiem Apņemšanās atbilst Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā MK iecerēto darbību īstenošanai 183. uzdevumam "Nodrošināsim interešu pārstāvības atklātību un publiskā sektora informācijas atklātību" Atbilstība ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem Atbilst ANO ilgtspējīgas attīstības 16.7. apakšmērķim - "Nodrošināt elastīgu, iekļaujošu, iesaistošu un pārstāvniecisku lēmumu pieņemšanu visos līmeņos" Starpposma mērķis ar pārbaudāmu rādītāju Sākuma datums Beigu datums Lobēšanas atklātības jautājumi iekļauti vienās Valsts administrācijas skolas mācībās un vienās Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmas mācībās 01.03.2020. 31.12.2021. 4. apņemšanās: Atvērtā pārvaldība pašvaldībās Apņemšanās īstenošanas sākuma un beigu datums 01.01.2020.-31.12.2021. Atbildīgās institūcijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību Atbildīgā amatpersona (vārds, amats, kontaktinformācija) Maija Anspoka, VARAM, Publisko pakalpojumu departaments, maija.anspoka@varam.gov.lv Jevgēnija Butņicka, VARAM, Reģionālās politikas departaments, jevgenija.butnicka@varam.gov.lv Kristīne Kinča, Latvijas Pašvaldību savienība, kristine.kinca@lps.lv Citas iesaistītās puses Valsts un pašvaldību institūcijas VK, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, citas pašvaldību institūcijas, VSIA "Latvijas Vēstnesis" Sabiedrības pārstāvji Nodibinājums "Sabiedrības līdzdalības fonds" (portāls ManaBalss.lv), Lilita Seimuškāne, Latvijas Universitātes docētāja, biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā", Sabiles aprūpes biedrība "Kalme", Kurzemes NVO centrs, "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS", biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" Apņemšanās apraksts Kādas ir valstij un sabiedrībai nozīmīgās problēmas, kuras risinās šī apņemšanās? Pašvaldības ir tuvākas iedzīvotājiem nekā centrālās valsts institūcijas, tādēļ daudzās no tām ir uzkrāta vērtīga pieredze, iesaistot sabiedrību pašvaldības attīstības procesos, budžeta plānošanā, organizējot konsultatīvās padomes, iedzīvotāju projektu konkursus vai dokumentu sabiedrisko apspriešanu. Tomēr netiek pietiekami apkopoti labās prakses piemēri, lai dalītos ar tiem. Nesen tika publicēts labās prakses piemēru apkopojums, kurā iekļauti vairāki kvalitatīvi organizēta konsultāciju procesa piemēri.11 Aktuāla problēma, ko būtu lietderīgi risināt šīs apņemšanās ietvaros nākamajos divos gados, ir stiprināt iedzīvotāju līdzdalību pašvaldībās, izglītojot tos par līdzdalības iespējām un stiprinot to spējas līdzdarboties.12 Virkne nozīmīgu pasākumu, kas saistīti ar līdzdalību pašvaldībās, tiks īstenoti Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam ietvaros, tostarp iecerēts: • izglītot pašvaldību institūciju pārstāvjus par līdzdalības veicināšanu, abpusējiem ieguvumiem un veidiem, • sniegt metodisku atbalstu dažādu sabiedrības grupu kapacitātes celšanai par līdzdalības pasākumiem, • veicināt līdzdalības budžeta ieviešanu pašvaldībās, veicot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos. Līdzdalības budžeta13 ieviešana pašvaldībās ir viena no aktualitātēm, par kuru tika diskutēts šī plāna izstrādes gaitā. Līdzdalības budžets šobrīd Latvijā tiek īstenots tikai Rīgas pilsētas pašvaldībā. Līdzdalības budžeta ieviešana arī citās pašvaldībās dotu iespēju iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā par nepieciešamajām izmaiņām pašvaldībā un par pašvaldības finansējuma sadales prioritātēm, iesniedzot projektu idejas un balsojot par tām. Izstrādājot šo apņemšanos, tika identificēti arī citi virzieni, kā veicināt līdzdalību pašvaldībās. Piemēram, vietējo pašvaldību referendumi ir būtisks sabiedrības līdzdalības instruments. Tie ļauj noteiktam pašvaldības iedzīvotāju skaitam pieteikt kādu jautājumu domes izlemšanai, bet no domes atkarīgs, vai tā īstenos šo lūgumu (analogs regulējums Saeimas kārtības rullī ietvertajam, bet pašvaldību līmenī). Var attīstīt pašvaldību līmeņa kolektīvos iesniegumus un petīcijas. Šīs apņemšanās ietvaros iecerēts aizsākt atvērto pašvaldību kustību. Tās mērķis ir vairot atvērtību un caurskatāmību pašvaldību darbā. Pašvaldības pēc savas iniciatīvas iesaistās šajā kustībā, apņemoties veikt noteiktas darbības. Atbildīgās institūcijas sadarbībā ar Valsts kanceleju apkopo un popularizē rezultātus. Pašvaldība var pievienoties Atvērtās pārvaldības deklarācijai,14 veikt aktuālas atvērtību veicinošas pārmaiņas, piemēram, uzlabot informācijas pieejamību par līdzdalību savā tīmekļvietnē (piemēram, uzlabot pašvaldību saistošo noteikumu pieejamību, publiskot darbinieku sarakstu darba grupās, izcelt informāciju par sabiedriskajām apspriedēm, NVO finansēšanas iespējām, iedzīvotāju iesaistes iespējām pašvaldības darbā u. tml.), piemērot šīs apņemšanās ietvaros izstrādāto atvērtības standartu (rekomendācijas) pašvaldībām, ieviest līdzdalības budžetu u. tml. Līdzīgi kopš 2014. gada analoga Igaunijas Rīcības plāna ietvaros vairākas pašvaldības uzņēmušās iniciatīvu padarīt to darbu caurskatāmāku un iedzīvotājiem pieejamāku.15 Izstrādājot šo Rīcības plānu, tika identificēta nepieciešamība nodrošināt lielāku pašvaldību saistošo noteikumu pieejamību gan vietējiem iedzīvotājiem, gan arī valstī kopumā, piemēram, komersantiem. Būtu lietderīgi nodrošināt saistošo noteikumu konsolidēto versiju pieejamību pašvaldības tīmekļvietnēs un visu pašvaldību saistošos noteikumus publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un sistematizēt tiesību aktu portālā www.likumi.lv. Tas dotu iespēju ikvienam interesentam salīdzināt dažādu pašvaldību izdoto regulējumu. Piemēram, komersantiem tas varētu būt noderīgs rīks, lai izvēlētos pašvaldību, kurā attīstīt savu komercdarbību. Kāda ir apņemšanās? Apņemšanās ir veidot pašvaldībās atbalstošu vidi, kas vērsta uz sabiedrības līdzdalības praktizēšanu un lielāku atklātību. Apņemšanās ietver šādus pasākumus: 1. Mazināt formālismu sabiedrības iesaistīšanā: • sabiedrības iesaistes labās prakses apkopošana un praktisku sadarbības tīklu izveide, • atvērtības standartu un rekomendāciju izstrāde pašvaldībām, • ieteikumu izstrāde, kā iedzīvotājam sagatavoties sarunai ar deputātiem/domi, • NVO iesaistīšana problēmu risināšanā, • digitālu līdzdalības formu popularizēšana (piemēram, aptaujas), • pašvaldību tīmekļvietnēs norādīt kontaktpersonu, kur var saņemt informāciju par sabiedrības līdzdalības iespējām šajā pašvaldībā. 2. Līdzdalības regulējuma un iedzīvotājiem aktuālas informācijas pieejamības uzlabošana pašvaldībās: • pašvaldības izvērtē iespēju ietvert sabiedrības līdzdalības procesu un jautājumu un ierosinājumu daļu to saistošajos noteikumos, • pašvaldības izvērtē iespēju pašvaldības domes sēdēs iekļaut "brīvo mikrofonu" iedzīvotājiem ideju izteikšanai, kā arī komiteju sēdēs pirms domes sēdēm iekļaut nolikumā sabiedrības līdzdalības sadaļu, • ievietot pašvaldību tīmekļvietnēs pašvaldību noteikumu konsolidēto versiju, ne tikai atsevišķus grozījumus, • nodrošināt, ka visu pašvaldību saistošie noteikumi tiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un sistematizēti tiesību aktu portālā www.likumi.lv, • pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu formātu padarīt iedzīvotājiem draudzīgāku (piemēram, viegli uztverams kopsavilkums vai visa formāta pārskatīšana). Organizēt deputātu izbraukumus pie iedzīvotājiem un pārskatu sniegšanu iedzīvotājiem par padarītajiem un plānotajiem darbiem. 3. Izglītības iniciatīvu sekmēšana par līdzdalību: • īstenot pašvaldībās iniciatīvas izglītot iedzīvotājus par līdzdalības iespējām. (3. pasākumu īsteno sasaistē ar 5. apņemšanos) 4. Atvērto pašvaldību kustība: • ikviena pašvaldība tiek aicināta šī Rīcības plāna ietvaros veikt pasākumus savā pašvaldībā, kuri veicina atvērtību, darbības caurskatāmību, pieejamību iedzīvotājiem un iedzīvotāju iesaisti, • pašvaldības par savu līdzdalību šajā Rīcības plānā iecerētajos pasākumos un par īstenotajām darbībām aicinātas informēt atbildīgās institūcijas. Valsts kancelejas saņemto informāciju iekļauj ziņojumos par Rīcības plāna īstenošanu un var nodot citām valstīm kā Latvijas labo praksi. Plānam stājoties spēkā, atbildīgās institūcijas ar Valsts kancelejas atbalstu un sadarbībā ar visām iesaistītajām pusēm izstrādā šīs apņemšanās īstenošanas plānu, kurā precizē atbildību sadalījumu par šajā sadaļā minētajiem pasākumiem. Kā apņemšanās palīdzēs risināt nosauktās problēmas? Apņemšanās vairos atvērtību pašvaldībās - atklātību un sabiedrības līdzdalību. Tiks sniegtas rekomendācijas atvērtības nodrošināšanai pašvaldībām, kā arī pilnveidots pašvaldību iekšējais regulējums, iekļaujot tajā prasības līdzdalības jomā. Pēc savas iniciatīvas pašvaldības varēs iesaistīties šajā plānā un īstenot aktuālus atvērtības pasākumus. Apņemšanās ir vērsta uz kvalitatīvas un saprotamas informācijas sniegšanu iedzīvotājiem. Kāpēc šī apņemšanās atbilst OGP vērtībām? Apņemšanās atbilst šādām OGP vērtībām: • atklātībai, jo paredz plašāku informācijas izpaušanu sabiedrībai, kā arī palīdz uzlabot sniegtās informācijas kvalitāti un uztveramību; • līdzdalībai, jo ir vērsta uz plašāku un efektīvāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā. Papildu informācija Apņemšanās īstenošanai pieejamais vai nepieciešamais finansējums Apņemšanās tiks īstenota no iesaistītajām pusēm pieejamajiem valsts budžeta, pašvaldību budžeta vai organizācijas budžeta līdzekļiem. Ja ministrijām un citām centrālajām iestādēm pasākumiem, kas ir saistīti ar jaunu digitālu rīku izstrādi, izglītošanas darbu vai atvērto pašvaldību kustības vai praktiskā sadarbības tīkla koordinēšanu, būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, tad jautājums skatāms 2021. gada valsts budžeta projekta un vidēja termiņa budžeta ietvara projekta sagatavošanas procesā. Saistība ar citiem dokumentiem Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam Konceptuālais ziņojums "Par līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā" (izstrādē) Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (izstrādē) Atbilstība ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem Atbilst ANO ilgtspējīgas attīstības 16.7. apakšmērķim - "Nodrošināt elastīgu, iekļaujošu, iesaistošu un pārstāvniecisku lēmumu pieņemšanu visos līmeņos" Starpposma mērķis ar pārbaudāmu rādītāju Sākuma datums Beigu datums 1. Atvērtības standartu un rekomendāciju izstrāde pašvaldībām 01.02.2020. 01.12.2020. 2. Vismaz 3 pašvaldības iesaistās atvērto pašvaldību kustībā 01.03.2020. 31.12.2021. 5. apņemšanās: Kvalitatīva sabiedrības iesaiste reformu procesos un sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā Apņemšanās īstenošanas sākuma un beigu datums 01.01.2020.-31.12.2021. Atbildīgā institūcija Valsts kanceleja Atbildīgā amatpersona (vārds, amats, kontaktinformācija) Inese Kušķe, VK Valsts pārvaldes politikas departaments, inese.kuske@mk.gov.lv Citas iesaistītās puses Valsts un pašvaldību institūcijas Valsts administrācijas skola, VARAM, Tieslietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija, KNAB, Sabiedrības integrācijas fonds, Veselības ministrija Sabiedrības pārstāvji "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS", nodibinājums "Sabiedrības līdzdalības fonds" (portāls ManaBalss.lv), biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" Apņemšanās apraksts Kādas ir valstij un sabiedrībai nozīmīgās problēmas, kuras risinās šī apņemšanās? Pašlaik tiesiskajā regulējumā ir noteikts valsts un pašvaldību institūciju pienākums nodrošināt sabiedrības līdzdalību: - attīstības plānošanas procesā, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas,16 - ja projekts varētu ietekmēt kādas sabiedrības daļas tiesības vai tiesiskās intereses,17 - sabiedrībai svarīgos jautājumos18. MK 25.09.2009. noteikumos Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" ir nosaukti posmi, kuros sabiedrību iesaistīt: procesa ierosināšanā, dokumenta izstrādē, ieviešanā, uzraudzībā, novērtēšanā, aktualizēšanā. Tāpat uzskaitīti līdzdalības veidi, kurus var izmantot: darba grupas, konsultatīvās padomes, publiskā apspriešana (laikposms), sabiedriskā apspriede (sanāksme), diskusiju grupas, forumi, rakstisks viedoklis un citas līdzdalības aktivitātes. Apņemšanās izstrādes darba grupā izskanēja ieteikums pilnveidot regulējumu sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai pašvaldību līmenī, lai ieviestu sabiedrības līdzdalībai nepieciešamos rīkus (piemēram, vietējos referendumus) pašvaldībās. Rezumējot - šobrīd kopumā līdzdalības regulējums paredz pietiekami plašu sabiedrības līdzdalību. Problēmas, kas būtu prioritāri risināmas, ir saistītas ar sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu praksē. Līdzdalība praksē valsts un pašvaldību darbā netiek nodrošināta pietiekamā apmērā un efektīvi. Valsts kancelejas 2018. gada aptaujā "Par sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu darbā" norādītas šādas problēmas: sabiedrība vēlas iesaistīties agrīnā stadijā, valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu informācija par līdzdalības iespējām lielākoties nav savlaicīga, pietiekama un saprotama, trūkst konstruktīvas diskusijas, trūkst atgriezeniskās saites un informācijas par līdzdalības rezultātu, attiecīgi zūd motivācija iesaistīties. Interesanti, ka pēc gada Valsts kancelejas 2019. gada oktobra aptaujā19 minētās problēmas daļēji atkārto 2018. gadā konstatēto: informācija par līdzdalības iespējām nav pieejama savlaicīgi un vienuviet, trūkst proaktīvas uzrunāšanas par iesaisti, līdzdalība nav "gribēta", bet drīzāk formāla, trūkst ērtas iespējas viedokļa sniegšanai un jēdzīgi organizēta konsultāciju procesa, iniciatīvu izsekojamības, trūkst atgriezeniskās saites un līdzdalības rezultātu popularizēšanas, iedzīvotāju uzrunāšanai neizmanto skaidru un saprotamu izteiksmi. Tāpat jāatzīmē, ka nav pietiekami daudz pārliecinošu iedzīvotāju konsultāciju un līdzdalības piemēru pirms kādas no lielajām reformām, jaunu politiku izveidē vai kādu būtisku sabiedrību skarošu pārmaiņu ieviešanā. Pēdējos 7 gados audzis ministriju un to padotības iestāžu konsultatīvo institūciju skaits - 2018. gadā to bija 170, bet nav analizēts, cik plaši un efektīvi konsultatīvās institūcijas izmanto kā platformu sabiedrības iesaistei. Problēmas norāda uz izpratnes, rīku, metožu un bieži vien arī kapacitātes un resursu trūkumu gan valsts un pašvaldību institūcijās, gan sabiedriskajās organizācijās tieši praktiskas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai. Noteiktos gadījumos problēma ir arī politiskās gribas trūkums iesaistīt sabiedrību lēmuma pieņemšanā. Pasaulē ienāk jaunas, inovatīvas līdzdalības metodes. Publiskajā sektorā arvien plašāk izmanto dizaina domāšanu - uz cilvēku centrētus risinājumus, balstoties lietotāju pieredzē un vajadzībās. 2018.-2019. gadā VAS mācību kursā "Publiskā pakalpojuma dizaina mācības. Treneru mācības" 24 dalībnieki no 17 valsts pārvaldes iestādēm apguva dizaina domāšanu. Popularitāti gūst iedzīvotāju apspriedes (deliberation) jeb izlases ceļā atlasītu sabiedrības pārstāvju iesaiste kādas sarežģītas problēmas risināšanā, lai nonāktu līdz kopīgam lēmumam20, iedzīvotāju paneļdiskusijas u. c. Līdz šim līdzdalības regulējums un esošie rīki ir atbalstījuši kolektīvās līdzdalības formas. Šādas iespējas, piemēram, ir nostiprinātas MK kārtības rullī un NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomē deleģēti pārstāvji no kolektīvām organizācijām. Svarīgi būtu piedāvāt plašākas sadarbības un komunikācijas formas, radot priekšnosacījumus individuālai izpausmei vai rīcībai, kā dēļ nav nepieciešams apvienoties kolektīvās organizācijas formās. Tālab atbalstāmi tādi līdzdalības rīki, kas piedāvā indivīdiem arī individuālas līdzdalības formas un iespējas. E-vide, portāli un platformas internetā vairo iespējas informēt sabiedrību par iespējām piedalīties projektu apspriešanā un uzzināt par līdzdalības rezultātiem. Pirmajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā palika neizpildīts pasākums - izveidot vietni, kur būtu brīvi pieejama informācija par pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdal …