Zaudējis spēku - Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2019.–2033. gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Zaudējis spēku - Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2019.–2033. gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Jelgavas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 36 2022. gada 16. novembrī Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2019.-2033. gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi APSTIPRINĀTI Jelgavas novada domes 2022. gada 16. novembra lēmums Nr. 4 (prot. Nr. 43) Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 1. punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu 1. Saistošie noteikumi "Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2019.-2033. gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - Noteikumi) nosaka funkcionālo zonējumu, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem (hipersaite uz valsts vienoto ģeotelpiskās informācijas portālu - https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_24821). 2. Ar Noteikumu īstenošanas uzsākšanas dienu spēku zaudē: 3. 2011. gada 23. novembra saistošie noteikumi Nr. 14 "Par Jelgavas novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem"; 4. Jelgavas novada domes 2016. gada 31. augusta saistošie noteikumi Nr. 10 "Elejas pagasta Elejas ciema daļas teritorijas lokālplānojums" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2016. gada 31. augusta lēmumu Nr. 10 (protokols Nr. 12)); 5. Jelgavas novada domes 2021. gada 26. maija saistošie noteikumi Nr. 8 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajam īpašumam Platones ielā 2, Vircavā, Vircavas pagastā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2021. gada 26. maija lēmumu Nr. 17 (protokols Nr. 8)); 6. Jelgavas novada domes 2021. gada 10. decembra saistošie noteikumi Nr. 22 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajam īpašumam Rundāles ielā 11, Mežciemā, Jaunsvirlaukas pagastā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2021. gada 10. decembra lēmumu Nr. 29 (protokols Nr. 33)); 7. Jelgavas novada domes 2022. gada 30. marta saistošie noteikumi Nr. 10 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajam īpašumam "Upes lauks", Nākotnes ciemā" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2022. gada 30. marta lēmumu Nr. 16 (protokols Nr. 13/2022); 8. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc paziņojuma publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", bet īstenojami saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. pantā noteikto. Jelgavas novada domes priekšsēdētājs M. Lasmanis Apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2022. gada 16. novembra lēmumu Nr. 4 (prot. Nr. 43) Jelgavas novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90009118031 Pasta iela 37, Jelgava, LV3001 dome@jelgavasnovads.lv http://www.jelgavasnovads.lv Jelgavas novada teritorijas plānojums Redakcija 5.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1.2. Definīcijas 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.3. Prasības apbūvei 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 3.6. Vides pieejamības nodrošināšana 3.7. Jaunu zemes vienību veidošanas kārtība 3.8. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmežošana 3.9. Prasības kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonās 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.4. Publiskās apbūves teritorija 4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.10. Mežu teritorija 4.11. Lauksaimniecības teritorija 4.12. Ūdeņu teritorija 5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.5. Ainaviski vērtīga teritorija 5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija 5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 5.8. Degradēta teritorija 6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība 7. Citi nosacījumi/prasības 7.1. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība 7.2. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzība 7.3. Aizsargjoslas Pielikumi 1. pielikums 2. pielikums 3. pielikums 4. pielikums 5. pielikums 6. pielikums 7. pielikums 1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS 1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA 1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei un ir daļa no Jelgavas novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Teritorijas plānojums). 2. Vispārīgās prasības teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei nosaka Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - Vispārīgie apbūves noteikumi). 3. Apbūves noteikumi attiecas uz Jelgavas novada administratīvās teritorijas Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu teritoriju un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām - zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem un nomniekiem, uzsākot jebkuru teritoriju plānošanu un apbūvi, zemes īpašumu izmantošanu, sadalīšanu, apvienošanu, robežu pārkārtošanu, ēku un inženierbūvju projektēšanu, būvniecību, atjaunošanu, pārbūvi, atjaunošanu, nojaukšanu, lokālplānojumu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu un tematisko plānojumu izstrādi vai citu saimniecisko darbību. 4. Mainoties normatīvajiem aktiem vai to nosacījumiem, uz kuriem ir atsauces šajos Apbūves noteikumos, praksē jāpiemēro aktuālās normatīvajos aktos noteiktās prasības, un tie nav klasificējami kā grozījumi Teritorijas plānojumam. 5. Apbūves noteikumi piemērojami tā, lai tie nav pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām. 6. Atsevišķos Apbūves noteikumu punktos kā atbildīgā institūcija noteikta pašvaldības struktūrvienība Būvvalde. 1.2. DEFINĪCIJAS Nenosaka 2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI 2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA Nenosaka 2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA 7. Piesārņotās teritorijās (sk. Paskaidrojuma raksta 2. pielikumu) jauna būvniecība un teritorijas izmantošana pieļaujama tikai pēc teritorijas rekultivācijas, izņemot īslaicīgas lietošanas būves teritorijas attīstīšanai. 8. Izmantot teritoriju veidos, kas pārkāpj normatīvo aktu prasības. 9. Veikt darbus būvmateriālu, melnzemes un derīgo izrakteņu ieguvei komercnolūkos, ja tas nav paredzēts Apbūves noteikumos. 10. Kā dzīvojamās telpas izmantot ceļojumu treilerus, vagonus, saliekamas konstrukcijas, kas nav projektētas kā dzīvojamās ēkas vai telpas ilgstošai lietošanai. 11. Izmantot zemi, ēkas un citas būves, nenovēršot esošo vides piesārņojumu. 12. Ekspluatēt avārijas stāvoklī esošas ēkas un inženierbūves. 3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI 3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI 3.1.1. Piekļūšanas noteikumi 13. .Apbūve atļauta tādās zemes vienībās, kurās nodrošināta piebraukšana, t.i., zemes vienība robežojas ar ielu, piebraucamo ceļu, laukumu vai piekļūšanu nodrošina Zemesgrāmatā reģistrēts ceļa servitūts vai ir atļauts pievienojums valsts vai pašvaldības autoceļam atbilstoši autoceļa valdītāja izsniegtiem noteikumiem. 14. Apbūves teritorijās jānodrošina ugunsdzēsības, glābšanas un apkalpes tehnikas piekļūšanas iespējas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 15. Veicot jaunu publisku būvju būvniecību vai esošo pārbūvi, jānodrošina pasākumi vides pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. 3.1.2. Noteikumi jaunu ielu un ceļu būvniecībai un esošo ielu un ceļu pārbūvei 16. Ceļu un ielu būvniecībai, uzturēšanai un inženiertehnisko komunikāciju izvietošanai tiek noteiktas ceļu nodalījuma joslas un ielu sarkanās līnijas (1. pielikums) saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. 17. Jaunu ceļu un ielu izveidei nepieciešamo zemes platību nosaka katrā atsevišķā gadījumā, atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai. 18. Jaunu apbūves teritoriju zemes ierīcības projektos vai detālplānojumos jāplāno vienots transporta sistēmu tīkls kopā ar kaimiņu zemes vienībām. 19. Prasības jaunu ielu būvniecībai: 19.1. maģistrālajām ielām minimālais brauktuves platums ir 5 m; 19.2. vietējas nozīmes ielām minimālais brauktuves platums ir 4.5 m. 20. Plānotās ielas šķērsprofilu nosaka atbilstoši ielas kategorijai, plānotajām ielas funkcijām, ņemot vērā inženiertīklu izvietošanai nepieciešamo teritoriju un citus noteikumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 3.1.3. Noteikumi autostāvvietām un velosipēdu novietnēm 21. Publiskos objektos autostāvvietu skaitu nosaka ievērojot šādu autostāvvietu minimālo vietu skaitu: 21.1. tirdzniecības vai pakalpojumu objektos - 1 stāvvieta uz 40 kv.m. tirdzniecības platības; 21.2. sabiedriskās ēdināšanas vietās - 1 stāvvieta uz 5 apmeklētāju vietām; 21.3. sporta būvēs un kultūras iestādēs - 1 stāvvieta uz 10 apmeklētāju vietām; 21.4. brīvdabas atpūtas objektos un teritorijās - 1 stāvvieta uz 20 apmeklētājiem; 21.5. izglītības iestādēs - 1 stāvvieta uz 4 darbiniekiem un 20 izglītojamiem; 21.6. biroju ēkai - 1 stāvvieta uz 30 m2 ēkas platības; 21.7. viesnīcai un apmešanās mītnei - 1 stāvvieta uz 3 apmeklētājiem. 22. Daudzdzīvokļu mājās 1 stāvvieta uz vienu dzīvokli. 23. Nepieciešamo autostāvvietu skaitu un to izvietojumu var precizēt būvprojektos vai detālplānojumos. 24. Autostāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgā objekta izmantošanai, izbūvē un nodod ekspluatācijā reizē ar šī objekta nodošanu ekspluatācijā. 25. Ja tiek mainīts būvju lietošanas veids, palielināts to apjoms, vai arī pieaug nodarbināto skaits, dzīvokļu skaits vai mainās kādi citi faktori, ir jānodrošina arī nepieciešamo autostāvvietu skaits atbilstoši jaunajai funkcijai vai izmantošanai. 26. Ja būve vai zemes vienība ietver vairāk kā vienu lietošanas veidu un katram lietošanas veidam noteikts savs autostāvvietu normatīvs, tad nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katram lietošanas veidam atsevišķi un summē. 27. Publisko būvju izbūvē jānodrošina iespēja novietot velosipēdus. 28. Nepieciešamo transportlīdzekļu stāvvietu skaitu ražošanas un noliktavu teritorijām nosaka objekta funkcionēšanas tehnoloģija. 29. Autostāvvietas teritorijā ierīko apstādījumus: 29.1. ja vienlīmeņa autostāvvietā stāvvietu skaits ir lielāks par 20 (500 m2), vismaz 10 % no kopējās autostāvvietas platības paredz apstādījumiem ar kokiem vai krūmiem, ko izvieto pamīšus autostāvvietām; 29.2. ja autostāvvietu izvieto pie zemes vienības robežas, gar robežu veido norobežojošos stādījumus; 29.3. daudzdzīvokļu māju pagalmos, kur autostāvvieta robežojas ar bērnu rotaļu laukumu, sporta laukumu vai iedzīvotāju atpūtas zonu, gar autostāvvietu veido norobežojošus stādījumus. 30. Autostāvvietas izvieto tajā pašā ēkā vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu, transportlīdzekļu novietni var paredzēt citā zemes vienībā attiecīgā lokālplānojuma vai detālplānojuma teritorijā. 31. Iežogotām autostāvvietām ar ietilpību līdz 100 vietām pirms vārtiem jānodrošina 6 m plats priekšlaukums, bet ar lielāku ietilpību - 12 m plats priekšlaukums. 32. Automašīnu novietņu piebraucamajiem ceļiem jābūt vismaz 3 m platiem (katrai joslai). 33. Velosipēdu novietnēm jābūt visās publisko objektu autostāvvietās. 34. Pašvaldība var atļaut samazināt vai palielināt autonovietņu un velonovietņu skaitu ne vairāk par 25 % no noteiktā minimālā skaita, ņemot vērā autonovietņu skaitu ietekmējošos faktorus, t.sk. nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu, atrašanos ciema centra teritorijā, satiksmes sastrēgumus, kā arī lielo objektu izvietošanas gadījumus, un būvniecības ierosinātāja papildus veiktos prognozējamo transporta plūsmu aprēķinus. 35. Attālums no iebrauktuves garāžā ir jāpieņem ne mazāks par normatīvajos aktos noteikto. 3.1.4. Prasības satiksmes drošībai un redzamības nodrošinājumam 36. Lai nodrošinātu labu pārredzamību un satiksmes drošību, zemes vienībās pie ielu un ceļu krustojumiem ievēro redzamības trīsstūrus saskaņā ar Apbūves noteikumu 2. pielikumu. 37. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm. 38. Redzamības trīsstūra robežās nedrīkst atrasties žogi, konteinertipa būves, liela gabarīta transporta līdzekļi, reklāmas stendi, mazās arhitektūras formas, kā arī koku un krūmu stādījumi augstāki par 0,75 m. 39. Ja dzelzceļa un ielas vai ceļa krustojumā ir pārbrauktuve bez aizsargaprīkojuma, tad krustojuma redzamības trīsstūris jāpalielina līdz 400 m gar dzelzceļa piederības robežu un 90 m gar ielas vai ceļa līniju, vai līdz attālumam, ko pieprasa dzelzceļa infrastruktūru pārraugošās institūcijas. 40. Gājēju un velo pārejām, kā arī ielu, autoceļu un dzelzceļa vienlīmeņa krustojumiem jābūt pārredzamiem, ievērojot redzamības brīvlaukus saskaņā ar attiecīgās nozares standartu. 41. Zemes vienības daļā, ko veido redzamības brīvlauki, aizliegts izvietot būves, tai skaitā žogus, paviljonus, kioskus, stendus, reklāmas objektus, kā arī veidot stādījumus, kas ir augstāki par 0,8 m. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus, gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm. 3.1.5. Ielu iedalījums 42. Tranzīta ielas (B) (1. pielikums). 43. Maģistrālās ielas (C) (1. pielikums). 44. Pilsētas vai ciema nozīmes ielas (D) (1. pielikums). 45. Vietējas nozīmes ielas (E) (1. pielikums). 3.1.6. Ielu sarkanās līnijas 46. Veicot jaunu ielu projektēšanu, būvniecību vai esošo ielu pārbūvi Jelgavas novada ciemos noteikti šādi minimālie attālumi starp ielas sarkanajām līnijām: 46.1. Tranzīta ielām (B): 46.1.1. BII kategorijai - 30 metri; 46.1.2. BIII kategorijai - 20 metri; 46.2. Maģistrālajām ielām (C) - 20 metri; 46.3. Vietējās nozīmes ielām (D) - 20 metri; 46.4. Pārējām ielām (E) - 12 metri. 3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM 3.2.1. Vispārīgās prasības 47. Visās funkcionālajās zonās, kur atļauta būvniecība, nodrošina ēku inženiertehnisko apgādi saskaņā ar atbilstošo normatīvo aktu prasībām. Inženierbūves projektējamas, būvējamas, pārbūvējamas un ekspluatējamas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 48. Inženiertīkli jāizvieto galvenokārt ielu šķērsprofilu robežās un joslā starp sarkano līniju un būvlaidi (apbūves līniju). 49. Pēc jaunu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūves vai pārbūves, turpmāk neizmantojamās inženiertīklu sistēmas daļas (izņemot kabeļus) jānojauc. 50. Inženiertehnisko komunikāciju būvniecības darbos ietilpst teritorijas sakārtošana un ceļa/ielas vai ietves seguma atjaunošana. 3.2.2. Alternatīvā energoapgāde 51. Siltumsūkņu zemes kolektorus atļauts izvietot visās funkcionālajās zonās, ievērojot atbilstošo normatīvo aktu prasības. 52. Vēja elektrostacijas ar maksimālo jaudu līdz 20 kW, ja masta augstums (līdz rotora asij) nepārsniedz 12 m, atļauts izvietot visās funkcionālajās zonās, ievērojot normatīvo aktu prasības. 53. Vēja elektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot Derīgo izrakteņu teritorijā (R2) un Lauksaimniecības teritorijā (L3), atbilstoši teritorijas plānojuma nosacījumiem, ievērojot Vispārīgos apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās papildus prasības. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, izvietošanai un vēja parku attīstībai un būvniecībai citās funkcionālajās zonās, kur to atļauj normatīvo aktu prasības, izstrādājams lokālplānojums, nosakot indeksētas apakšzonas. 54. Vēja elektrostaciju parku būvniecība atļauta tikai pēc rakstiska saskaņojuma saņemšanas Pašvaldībā par būvniecības laikā izmantojamo satiksmes infrastruktūru (ceļi, ielas, laukumi, tilti, caurtekas u.c.), tās ekspluatācijas noteikumiem, nepieciešamajiem sagatavošanas darbiem pirms ekspluatācijas. Papildus jāiesniedz satiksmes organizācijas un materiālu transportēšanas ceļu apraksts, kur skaidri jānorāda plānoto būvdarbu, materiālu un izmantojamo ceļu posmi un to izmantošanas laiki. Pēc saskaņojuma saņemšanas jānoslēdz vienošanās par infrastruktūras izmantošanu un sakārtošanu pēc tās izmantošanas. 55. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas stacijas ciemu teritorijās atļauts izvietot rūpnieciskās apbūves un inženiertehniskās apgādes objektu apbūves zonā atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 56. Kultūras pieminekļu aizsardzības zonās aizliegts izvietot alternatīvās elektroenerģijas iekārtas un būves, ja tas atstāj negatīvu iespaidu uz kultūras pieminekli un kultūrvēsturisko ainavu. 3.2.3. Ūdensapgāde un notekūdeņu novadīšana 57. Nekustamo īpašumu īpašnieka vai valdītāja pieslēgumi centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir izbūvējami saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. 58. Esošajām un jaunveidojamajām apbūves teritorijām, kur nav izbūvēta centralizētā ūdensapgādes sistēma, ir atļauta lokālu ūdens ieguves vietu ierīkošana atsevišķu objektu apgādei ar dzeramo ūdeni un ugunsdzēsības vajadzībām. 59. Apbūves teritorijās, vietās, kur nav izbūvēti maģistrālie kanalizācijas kolektori, pieļaujama hermētisko izsmeļamo kanalizācijas bedru vai lokālu bioloģisko attīrīšanas iekārtu izbūve (šīs sadaļas risinājums obligāti iekļaujams būvprojekta sastāvā). Šīs būves būvē saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Ārpus ciemu teritorijām, kur nav izbūvēti maģistrālie kanalizācijas kolektori, pieļaujama septiķu izbūve. 60. Centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas ierīkošana ar pieslēgumiem katrai zemes vienībai jāparedz ciemos, kuri noteikti Paskaidrojuma raksta 5. pielikumā, ja tajos ir izbūvēti maģistrālie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli. 61. Pieslēgšanās centralizētās kanalizācijas tīkliem ir obligāta, ja esošie maģistrālie vai sadalošie saimnieciskās kanalizācijas tīkli atrodas līdz 50 m attālumā no projektējamā vai pārbūvējamā objekta zemesgabala robežas un saskaņā ar izdotajiem tehniskajiem noteikumiem pieslēgšanās tiem ir iespējama. 62. Lokālās ūdens ieguves vietas (grodu akas, u.c.) nedrīkst izvietot tuvāk par 10 m no iespējamiem ūdens piesārņojuma avotiem. 63. Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, septiķus, to infiltrācijas laukus un krājakas atļauts ierīkot ne tuvāk par 4 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, ja ir panākta rakstiska vienošanās ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku. 64. Visa veida ūdens ņemšanas vietu apkārtnei jābūt labiekārtotai, lai netiktu pieļauta apkārtējo notekūdeņu infiltrēšanās un ūdens piesārņošana. 65. Urbumus, kuru turpmākā izmantošana dažādu iemeslu dēļ nav iespējama, nepieciešams tamponēt, nodrošinot pazemes ūdens resursu aizsardzību. Urbumu likvidāciju var veikt uzņēmējsabiedrība, kura ir saņēmusi licenci šāda veida darbu veikšanai. 66. Ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošināšanai jāparedz centralizēta ūdensapgādes sistēma ar ugunsdzēsības hidrantiem, kurus izbūvē saskaņā ar Latvijas valsts standartiem. 67. Jebkuras teritorijas apbūves vai labiekārtošanas gadījumā jārisina lietus ūdeņu un sniega ūdeņu novadīšanu no ielām, ceļiem, laukumiem un apbūves gabaliem. 3.2.4. Elektroapgāde 68. Lokālplānojumu, detālplānojumu un būvprojektu izstrādāšanai, kuru teritorija atrodas elektrolīniju aizsargjoslas, kā arī ielu/autoceļu un inženiertehnisko komunikāciju būvprojektu izstrādāšanai elektrolīniju šķērsojumos, vai arī plānojot tādu objektu būvniecību, kuri atrodas ārpus elektrolīnijas aizsargjoslas, bet iespējama aizsargjoslu pārklāšanās, nepieciešams saņemt nosacījumus vai tehniskos noteikumus un projektu saskaņot ar attiecīgo inženiertehnisko komunikāciju īpašniekiem. 69. Veicot jebkādus darbus / darbības ekspluatācijas aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, kuru dēļ nepieciešams objektus aizsargāt no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus jāveic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku. 70. Darbiem ar celšanas un citiem mehānismiem no 110 kV un 330 kV elektrolīniju aizsargjoslās izstrādāt un saskaņot ar AS "Augstsprieguma tīkls" darbu izpildes projektu. 3.2.5. Meliorācija 71. Apbūvējot meliorētu teritoriju, lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz meliorācijas sistēmu pārkārtošanu. 72. Meliorācijas sistēmas pārkārtošanu veic pirms teritorijas apbūves. 73. Lai novērstu gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos, jāizbūvē jauni vai jāpārbūvē esošie meliorācijas grāvji projektētos izmēros un dabīgās noteces, saglabājot grāvju vienoto noteces sistēmu. 74. Veicot meliorācijas grāvju tīrīšanu vai pārbūvi jāievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības un aprobežojumi aizsargjoslās ap virszemes ūdensobjektiem un meliorācijas būvēm un ierīcēm. 75. Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības projektēšanas sagatavošanas un būvprojektu izstrādāšanas kārtību nosaka normatīvie akti. 76. Valsts nozīmes ūdensnoteku gultņu kopšanu (pārtīrīšanu) veic Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi". Koplietošanas un vienas saimniecības nozīmes, tai skaitā drenu sistēmu uzturēšanas pasākumus veic zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. 77. Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas pasākumu kopumu, koplietošanas sistēmu uzturēšanas izmaksu sadalīšanas kārtību, kā arī zemes īpašnieku un tiesisko valdītāju savstarpējo strīdu izskatīšanas kārtību par meliorācijas sistēmu izmantošanas tiesību ierobežošanu, nosaka Ministru kabineta noteikumi. 78. Zemes īpašnieku un tiesisko valdītāju pienākums ir sniegt informāciju Meliorācijas kadastra pārzinim, Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" par veiktajām izmaiņām meliorācijas sistēmā. 79. Plānojot jebkādu būvju un inženiertehnisko komunikāciju būvniecību, pārvietošanu un pārbūvi, kā arī derīgo izrakteņu ieguvi, meža un kokaugu stādījumu ieaudzēšanu meliorētā zemē, kā arī citas darbības, kas var radīt meliorācijas sistēmu darbības traucējumu, ekspluatācijas aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm, jāizņem tehniskie noteikumi normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. 80. Teritorijas pazemināšana vai paaugstināšana vairāk par 50 cm atļauta tikai saskaņā ar Būvvaldē akceptētu teritorijas vertikālā plānojuma projektu. Ciema teritorijās jāuzrāda arī blakus esošo zemes īpašnieku augstuma atzīmes. 81. Teritorijas uzbēršana nedrīkst paaugstināt blakus esošo zemes īpašumu applūšanas risku. 3.3. PRASĪBAS APBŪVEI 3.3.1. Apbūves blīvuma, intensitātes un brīvās zaļumu teritorijas rādītāji 82. Apbūves blīvuma rādītāji, atbilstoši konkrētās teritorijas izmantošanai, ir noteikti Apbūves noteikumu 4. nodaļā. 83. Ja zemes vienības daļa atrodas teritorijā, kurā nav plānota apbūve, tad, aprēķinot apbūves blīvuma rādītāju, to neskaita zemes vienības platībā. 3.3.2. Pagalmi 84. Būves uz zemes vienības izvieto, veidojot vienu vai vairākus pagalmus - priekšpagalmu, sānpagalmu, aizmugures pagalmu ( 6. pielikums). 85. Daudzdzīvokļu māju koplietošanas pagalmu apbūvi var ierosināt persona, kas ir zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, - tiesiskais valdītājs vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt. Attiecīgo būvju (piemēram, bērnu rotaļu laukumi, atkritumu konteineru novietne, autostāvvieta) būvniecības procesu nosaka normatīvie akti, tai skaitā izņēmumus, kad būvvaldes saskaņojums nav nepieciešams. 86. Pagalmi ir jāuztur kārtībā, nodrošinot lietus ūdeņu novadīšanu no teritorijas, tā lai netiktu applūdinātas blakus esošās zemes vienības. 3.3.3. Būvju novietojums zemes vienībā, būvlaide un apbūves līnija, attālumi starp ēkām un inženierbūvēm, insolācija 87. Jebkurai ēkai, būvei un to daļām ir jāatrodas attiecīgās zemes vienības robežās. Nevienas ēkas vai citas būves neviena daļa ne uz vienas zemes vienības nedrīkst vertikāli projicēties ārpus zemes vienības robežas, izņemot: 87.1. ja būve ir žogs starp zemes vienībām; 87.2. ja saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana. 88. Būvju novietojumu pret ielu/ceļu nosaka būvlaide, bet attālumu no blakus esošās zemes vienības - atbilstoši normatīvajiem aktiem. Būvlaides nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem. 89. Ciemu teritorijās ielai vai ceļam tuvāk novieto galveno ēku. Atbilstoši zemes vienības izmantošanas veidam tā ir dzīvojamā māja, sabiedriskā ēka, darījuma iestādes ēka vai ražotnes administratīvā ēka. Palīgēkas novieto aiz galvenās ēkas zemes vienības dziļumā. Apbūvi neplāno divu līmeņu valsts autoceļu mezglu zonās. 90. Attālumus starp daudzstāvu dzīvojamām ēkām, ja tās izvieto ar garākajām fasādēm vienu pretī otrai, jānosaka: 90.1. līdz 3 stāviem - ne mazāks par 15 m; 90.2. no 4 stāviem - ne mazāks par 20 m. 91. Attālumus starp dzīvojamām, publiskām un ražošanas ēkām nosaka tā, lai tiktu nodrošināta telpu nepārtraukta insolācija, ne mazāk kā 2,5 h/dienā (pirmskolas izglītības, izglītības,ārstniecības un atpūtas iestādēs ne mazāk kā 3 h/dienā) posmā no 22. marta līdz 22. septembrim, kā arī jāievēro prettrokšņa aizsardzības, ugunsdrošības un Noteikumu prasības. 92. Ēkas jāizvieto tā, lai tiktu nodrošināta dzīvojamo un sabiedrisko telpu nepārtraukta insolācija,ne mazāk kā 2,5 h/dienā (pirmskolas izglītības, izglītības, ārstniecības un atpūtas iestādēs ne mazāk kā 3 h/dienā) posmā no 22. marta līdz 22. septembrim. 93. Dabiskais apgaismojums nepieciešams visās dzīvojamās telpās, virtuvēs, vējtveros, kāpņu telpās, kopējos gaiteņos, kā arī dzīvojamās ēkās iebūvētajās publiskās telpās. 94. Logu ailu laukumu attiecība pret grīdas laukumu dzīvojamās telpās un virtuvēs ir vismaz 1:8. 95. Daudzdzīvokļu ēkas koplietošanas kāpņu telpas un gaiteņus izgaismo caur ārsienu logiem katrā stāvā. Virsgaismas logu kāpņu telpas pārsegumā var projektēt, ja ailas minimālais šķērsgriezums ir 1,5 x 2,5 metri. Kāpņu telpās var izvietot apkures iekārtu sildelementus un cauruļvadus, savietotos elektrības uzskaites skapjus un pastkastītes, nesamazinot normēto būvkonstrukciju ugunsizturības robežu un būvizstrādājumu ugunsreakciju. Minētās ierīces izvieto tā, lai netraucētu evakuāciju. 96. Attālumi starp inženiertehniskajām komunikācijām un no tām līdz ēkām un inženierbūvēm nosakāmi atbilstoši Latvijas būvnormatīvam par inženiertīklu izvietojumu. 97. No gaisvadu elektrisko tīklu vadiem līdz būvēm, zemes un ūdens virsmai noteiktos minimālos attālumus reglamentē normatīvi. 98. Nosakot ugunsdrošības attālumus starp ēkām, jāievēro Latvijas būvnormatīva par būvju ugunsdrošību un citu piemērojamo normatīvo aktu prasības. 99. Jānodrošina ugunsdzēsības hidrantu tīkla izbūve un funkcionēšana atbilstoši Latvijas būvnormatīvam par ūdensapgādes būvēm. 100. Atsevišķu apbūves teritoriju atļautie apbūves augstumi atbilstoši konkrētās teritorijas izmantošanai ir noteikti Noteikumu 4. nodaļā. 3.3.4. Prasības ēku un inženierbūvju konstruktīvajām daļām un elementiem 101. Būtiskās prasības būvēm, to daļām un konstrukcijām būvniecības stadijā un ekspluatācijas apstākļos nosaka atbilstoši Būvniecības likumam. 102. Daudzdzīvokļu māju logu nomaiņu pret citāda dalījuma logiem veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 103. Virs skatlogiem - vitrīnām atļauts izbūvēt markīzes, kas neprojicējas brauktuvei tuvāk kā 0,5 metrus un kuru apakšējā mala ir vismaz 2,2 metrus virs ietves. 3.3.5. Būvju augstums un stāvu skaits 104. Atsevišķu apbūves teritoriju atļautie apbūves augstumi atbilstoši konkrētās teritorijas izmantošanai ir noteikti Apbūves noteikumu 4. nodaļā. 105. Apbūves noteikumos noteiktie apbūves augstumi nav attiecināmi uz jebkādu arhitektonisku izbūvi, virsgaismu, skursteni, torni, karoga mastu, radio vai televīziju uztverošu vai pārraidošu iekārtu, vējrādītāju, zibens novadītāju, baznīcas torni vai kupolu (skatīt 5. pielikumu). 3.3.6. Žogi un prettrokšņu sienas 106. Ciemu teritorijās gar ielu žogu atļauts ierīkot pa zemes vienības robežu, ja tā sakrīt ar ielas sarkano līniju, ievērojot Apbūves noteikumu prasības redzamības nodrošināšanai. 107. Gar ūdenstilpnēm un ūdenstecēm žogu atļauts veidot ne tuvāk par tauvas joslas robežu. 108. Žogus starp blakus esošiem nekustamajiem īpašumiem savrupmāju apbūves teritorijās, ierīko pa zemes vienības robežu. Tie jāizbūvē un jāuztur kārtībā īpašniekiem savstarpēji vienojoties. 109. Daudzstāvu dzīvojamo namu kvartālos zemes vienības nožogošana atļauta gadījumos, ja teritorijai ir izstrādāts un spēkā stājies detālplānojums, kurā noteiktas prasības žoga ierīkošanai, kā arī, ja netiek ierobežota transporta un gājēju plūsma. 110. Ciemu teritorijās: 110.1. maksimālais žoga augstums ir 1.6 m no zemes virsmas un žoga caurredzamība ne mazāka par 30 %. Speciālos gadījumos (sporta, ražošanas u.tml. objektiem) ar Būvvaldes akceptu atļauts būvēt augstākus žogus; 110.2. dzīvžogu kā robežžogu atļauts veidot ne tuvāk par 1 m no blakus esošā nekustamā īpašuma robežas (stādāmā materiāla ass) un tā maksimālais augstums ir 2 m, izņemot gadījumus, kad saņemta blakus esošā īpašuma īpašnieka rakstiska piekrišana. 111. Ciemu teritorijās un gar autoceļiem nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos. 112. Žogu konstrukcijām gar meliorācijas novadgrāvjiem jābūt viegli transformējamām un nojaucamām. 113. Teritorijās, kur konstatējami trokšņa robežlielumu pārsniegumi, ēku būvniecība atļauta tikai gadījumos, ja tas atbilst teritorijas plānojumam un ja būvniecības ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa būvakustiskos pasākumus, lai nodrošinātu telpās un vidē trokšņa līmeni atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ja nepieciešams, prettrokšņa pasākumus precizē, veicot akustiskās situācijas papildus modelēšanu. 3.3.7. Prasības saimniecības ēkām un inženierbūvēm, kas paredzētas mājlopiem 114. Novada teritorijā mājlopus drīkst turēt, ja ir ievērotas veterinārās un sanitāri higiēniskās prasības: 114.1. teritorijās, kur nav blīva apbūve - ārpus ciemiem lauku teritorijās, ievērojot Apbūves noteikumus; 114.2. ciemu individuālās dzīvojamās apbūves teritorijās, ievērojot Apbūves noteikumus un saņemot visu piegulošo zemes vienību īpašnieku rakstisku piekrišanu. 115. Būves mājlopiem drīkst ierīkot ne tuvāk par 4,0 m no zemes vienības iekšējās sānu vai aizmugures robežas. Saskaņojot ar kaimiņu zemes vienības īpašniekiem vai lietotājiem, ko apstiprina ar rakstisku saskaņojumu būvprojektā, minimālo attālumu līdz zemes vienības robežām drīkst samazināt vai būvēt uz robežas. 116. Saimniecības ēkas jāizvieto, atkāpjoties no galvenās ēkas būvlaides, tās nedrīkst ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. 117. Mājlopu turēšanai izmantojamas tikai šim nolūkam būvētas vai pielāgotas ēkas vai būves. 118. Ciema teritorijā zemesgabalā pie individuālās dzīvojamās mājas ir pieļaujams būvēt tikai vienu mājlopiem paredzētu saimniecības ēku un tā apjomos nedrīkst pārsniegt dzīvojamo ēku, kas atrodas uz tās pašas zemes vienības. Pieļaujamais saimniecības ēkas augstums ir viens stāvs. Šis noteikums neattiecas uz lauksaimnieciskās ražošanas teritorijām. 119. Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs noteiktas normatīvajos aktos. 3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM 120. Mazo arhitektūras formu un citu labiekārtošanas elementu izvietojumu nosaka teritorijas labiekārtošanas projektā, to vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veidojot harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē un saskaņā ar apkārtējo ēku un inženierbūvju arhitektonisko stilu un noformējumu, rakstiski saskaņojot to ar Būvvaldi un/vai iekļaujot būvniecības ieceres dokumentācijā. Saskaņojums un būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama normatīvajos aktos par atsevišķām inženierbūvēm noteiktajos gadījumos. 121. Nekustamo īpašumu nosaukumu, ēku numuru vai nosaukumu norādes, ielu un māju norādzīmes, pašvaldības iestāžu, tūrisma un uzņēmējdarbības objektu norādzīmes un daudzdzīvokļu māju un dzīvokļu numurzīmes izvietojamas atbilstoši Jelgavas novada pašvaldības 2012. gada 20. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 17 "Par nekustamo īpašumu nosaukumu, ēku numuru vai nosaukumu norāžu, ielu un māju norādzīmju, pašvaldības iestāžu, tūrisma un uzņēmējdarbības objektu norādzīmju un daudzdzīvokļu māju un dzīvokļu numurzīmju izvietošanu Jelgavas novadā". 122. Zemes vienības īpašnieka pienākums ir pie ēkas galvenās fasādes piestiprināt karoga turētāju valsts karoga izlikšanai. Savrupmājas pagalmā var uzstādīt brīvi stāvošu karoga mastu. 123. Stādot kokus un krūmus būvju tuvumā, ievēro nosacījumu, ka pieaugušā vecumā tie nedrīkst traucēt dzīvojamo un sabiedrisko telpu insolāciju un izgaismošanu, kā arī būvju apsaimniekošanu un drošu ekspluatāciju. 124. Aizliegts apstādījumos izmantot invazīvās augu sugas. 125. Publisko pasākumu vietās un atpūtas vietās dabā paredzēt atkritumu savākšanas vietas. 3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI 126. Piesārņotajā vietā (sk. Paskaidrojuma rakstu 2. pielikumu) pirms jaunas atļautās izmantošanas uzsākšanas vai būvniecības jāveic izpēte, ja nepieciešams, teritorijas sanācija un/vai rekultivācija un monitorings, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 127. Grafiskās daļas kartē attēlotas potenciāli piesārņotas teritorijas saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāzi "Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs" datiem (sk. Paskaidrojuma raksta 2. pielikumu). 128. Ja saskaņā ar izpētes rezultātiem pārsniegti vides kvalitātes normatīvi vai piesārņojums apdraud vai var apdraudēt cilvēku veselību vai vidi, jāveic teritorijas sanācija. 129. Applūstošās teritorijas, kas attēlotas Grafiskās daļas kartē, var precizēt turpmākās teritorijas plānošanas un projektēšanas procesā, saņemot izziņu no Valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs". 3.6. VIDES PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANA 130. Lokālplānojumos un detālplānojumos, kuros tiek paredzētas apbūves teritorijas, jāparedz speciāli pasākumi, kas nodrošinātu pieejamu vidi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām sabiedriskajos un apkalpes objektos, daudzdzīvokļu mājās un publiskajā ārtelpā. 3.7. JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANAS KĀRTĪBA 131. Nekustamā īpašuma (zemes vienības) sadalīšanu vai apvienošanu atļauts veikt tikai nekustamajiem īpašumiem, kas nostiprināti Zemesgrāmatā, izņemot normatīvajos aktos noteiktos izņēmumus. 132. Jaunu zemes vienību atļauts veidot, izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu saskaņā ar teritorijas plānojuma Grafiskās daļas plānu un normatīvo aktu prasībām. 133. Atļauts veidot tikai tādu jaunu zemes vienību, kam ir nodrošināta piekļūšana. 134. Nav pieļaujama zemes vienību dalīšana vai apvienošana: 134.1. ja tam nav piekrituši visi zemes īpašnieki; 134.2. ja sadalīšanas rezultātā jaunveidojamā zemes vienība būs mazāka par attiecīgajā teritorijā noteikto minimālo pieļaujamo; 134.3. ja nav iespējams sadalīt kopīpašumā esošās būves reālās daļās atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 134.4. ja zemes vienības esošais apbūves blīvums pārsniedz attiecīgajā teritorijā pieļaujamo; 134.5. ja tas apdraud kultūras pieminekli. 135. Apvienojot vai sadalot zemes vienības, nav pieļaujams slēgt esošos pašvaldības ceļus, ielas, laukumus un piebrauktuves bez Pašvaldības piekrišanas. 136. Jaunu zemes vienību veidošana kultūras pieminekļu aizsardzības zonās pieļaujama tādā apjomā, lai neradītu apdraudējumu kultūras pieminekļu teritorijas ainaviskajām un vēsturiskajām kvalitātēm. 3.8. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS ZEMES APMEŽOŠANA 137. Ieaudzēt mežu drīkst lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, izņemot nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās, palieņu pļavās, īpaši aizsargājamos biotopos, bioloģiski vērtīgos zālājos, kuras atbilst kritērijiem: 137.1. zemes nav meliorētas ar segto drenāžu sistēmu, vai ir izveidota meliorācijas sistēma un tehniski ir iespējama tās pārkārtošana (saņemti tehniskie noteikumi no Zemkopības ministrijas nekustamajiem īpašumiem) un tā neietekmē blakus esošos īpašumus; 137.2. zemes vienība vai tās daļa, kurā paredzēts ieaudzēt mežu, robežojas ar citas zemes lietošanas kategorijas zemi, kas noteikts atbilstoši Nekustamā īpašuma Valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datiem (apbūvēta teritorija, ūdens objektu zeme u.c.); 137.3. zemes vienības vai tās daļas platība, kurā paredzēts ieaudzēt mežu, nav lielāka par 2 ha; 137.4. meža ieaudzēšana ir saskaņota ar pierobežniekiem (saskaņota skice ar zemes robežu plānā iezīmētu zemes vienības daļu, kurā paredzēts ieaudzēt mežu). 138. Zemes vienība vai tās daļa, kurā ieaudzēts mežs, nevar tikt uzskatīts par citas zemes lietošanas kategorijas zemi 20 gadus no lēmuma par atļauju ieaudzēt mežu lauksaimniecības zemē spēkā stāšanās dienas. 3.9. PRASĪBAS KULTŪRAS PIEMINEKĻOS UN TO AIZSARDZĪBAS ZONĀS 139. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālā zonā ir pielietojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar kultūras pieminekļu aizsardzības normatīvo regulējumu, 3.9. un 7.1. nodaļā noteiktām prasībām. 140. Kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonās nav pieļaujama vēsturiski izveidojošās vides raksturam neatbilstoša blīva apbūve, liela apjoma un kultūrvēsturiskai videi neraksturīgas, rūpnieciska rakstura, sprādzienbīstamas, ugunsnedrošas, ar paaugstinātu trokšņu līmeni vai piesārņojumu saistītas būves un darbības, kas saistītas ar ekoloģisko apstākļu negatīvām pārmaiņām: augsnes eroziju, ķīmisku vai fizisku augsnes un gaisa piesārņošanu. 141. Kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonās būvju arhitektoniski telpiskie risinājumi un funkcija nedrīkst būt pretrunā ar tradicionālās vides raksturu un kultūrvēsturiskās ainavas vērtību kopuma radīto noskaņu saglabāšanu. 142. Apbūves parametri kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonās tiek noteiktas individuāli, respektējot kultūras pieminekļu saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti, nepazemina kultūras pieminekļu vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai dabiskajai un tradicionālajai ainavai. 143. Kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonās ietilpstošajās funkcionālajās zonās atļautās apbūves un labiekārtojuma risinājumu veidošana atļauta, ja tiek saņemts pozitīvs saskaņojums no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes. 4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ Ja teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem. 4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA 4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) 4.1.1.1. Pamatinformācija 144. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. 4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 145. Savrupmāju apbūve (11001). 146. Vasarnīcu apbūve (11002). 4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 147. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 148. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003). 149. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007). 150. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008). 151. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009). 152. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010). 153. Labiekārtota ārtelpa (24001). 154. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002). 4.1.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 155. 1200 m2 1 30 1 līdz 12 2 līdz 3 1 1. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi 2. līdz jumta dzegai. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. 4.1.1.5. Citi noteikumi 156. Valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu teritorijās jauna labiekārtojuma izbūve un jauna apbūves veidošana, ir atļauta, ja tā ir nepieciešama esošo ēku funkciju nodrošināšanai, un tā ir veidojama ņemot vērā kultūras pieminekļu kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. 157. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos Prasības izmantošanai un apbūves parametriem ir pielietojamas tā, lai tās nav pretrunā ar 7.1. un 3.9. nodaļā noteiktām prasībām un kultūras pieminekļu regulējumiem. 4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA 4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) 4.2.1.1. Pamatinformācija 158. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru. 4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 159. Savrupmāju apbūve (11001). 160. Rindu māju apbūve (11005). 161. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006). 4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 162. Biroju ēku apbūve (12001). 163. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 164. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003). 165. Kultūras iestāžu apbūve (12004). 166. Sporta būvju apbūve (12005). 167. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007). 168. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008). 169. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009). 170. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010). 171. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011). 172. Labiekārtota ārtelpa (24001). 173. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002). 4.2.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 174. 5 40 3 līdz 12 4 līdz 3 5 3. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi 4. līdz jumta dzegai. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. 5. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. 4.2.1.5. Citi noteikumi 175. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos jauna labiekārtojuma izbūve un jauna apbūves veidošana, ir atļauta, ja tā ir nepieciešama esošo ēku funkciju nodrošināšanai, un tā ir veidojama ņemot vērā kultūras pieminekļu kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. 176. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos Prasības izmantošanai un apbūves parametriem ir pielietojamas tā, lai tās nav pretrunā ar 7.1. un 3.9. nodaļā noteiktām prasībām un kultūras pieminekļu regulējumiem. 4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA 4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) 4.3.1.1. Pamatinformācija 177. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru. 4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 178. Rindu māju apbūve (11005). 179. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006). 4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 180. Biroju ēku apbūve (12001). 181. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 182. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003). 183. Kultūras iestāžu apbūve (12004). 184. Sporta būvju apbūve (12005). 185. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007). 186. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008). 187. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009). 188. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010). 189. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011). 190. Labiekārtota ārtelpa (24001). 191. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002). 4.3.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 192. 6 6 6 līdz 5 6 6. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. 4.3.1.5. Citi noteikumi 193. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos jauna labiekārtojuma izbūve un jauna apbūves veidošana, ir atļauta, ja tā ir nepieciešama esošo ēku funkciju nodrošināšanai, un tā ir veidojama ņemot vērā kultūras pieminekļu kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. 194. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos Prasības izmantošanai un apbūves parametriem ir pielietojamas tā, lai tās nav pretrunā ar 7.1. un 3.9. nodaļā noteiktām prasībām un kultūras pieminekļu regulējumiem. 4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P) 4.4.1.1. Pamatinformācija 195. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru. 4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 196. Biroju ēku apbūve (12001). 197. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 198. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003). 199. Kultūras iestāžu apbūve (12004). 200. Sporta būvju apbūve (12005). 201. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006). 202. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007). 203. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008). 204. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009). 205. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010). 206. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011). 207. Labiekārtota ārtelpa (24001). 4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 208. Rindu māju apbūve (11005). 209. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006). 4.4.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 210. 9 40 7 līdz 15 8 līdz 3 9 7. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi 8. līdz jumta dzegai. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. 9. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. 4.4.1.5. Citi noteikumi 211. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos jauna labiekārtojuma izbūve un jauna apbūves veidošana, ir atļauta, ja tā ir nepieciešama esošo ēku funkciju nodrošināšanai, un tā ir veidojama ņemot vērā kultūras pieminekļu kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. 212. Muižu parkos saglabājama vēsturiskā plānojuma struktūra, parka stādījumi un un dārzu parku arhitektūras elementi. 213. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos Prasības izmantošanai un apbūves parametriem ir pielietojamas tā, lai tās nav pretrunā ar 7.1. un 3.9. nodaļā noteiktām prasībām un kultūras pieminekļu regulējumiem. 4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA 4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) 4.5.1.1. Pamatinformācija 214. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem. 4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 215. Savrupmāju apbūve (11001). 216. Rindu māju apbūve (11005). 217. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006). 218. Biroju ēku apbūve (12001). 219. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 220. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003). 221. Kultūras iestāžu apbūve (12004). 222. Sporta būvju apbūve (12005). 223. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006). 224. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007). 225. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008). 226. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009). 227. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010). 228. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011). 229. Labiekārtota ārtelpa (24001). 4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 230. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001). 231. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003). 4.5.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 232. 10 40 10 līdz 15 11 10 10. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. 11. līdz jumta dzegai. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. 4.5.1.5. Citi noteikumi 233. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos jauna labiekārtojuma izbūve un jauna apbūves veidošana, ir atļauta, ja tā ir nepieciešama esošo ēku funkciju nodrošināšanai, un tā ir veidojama ņemot vērā kultūras pieminekļu kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. 234. Muižu parkos saglabājami vēsturiskā plānojuma struktūra, parka stādījumi un dārzu parku arhitektūras elementi. 235. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos Prasības izmantošanai un apbūves parametriem ir pielietojamas tā, lai tās nav pretrunā ar 7.1. un 3.9. nodaļā noteiktām prasībām un kultūras pieminekļu regulējumiem. 4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) 4.6.1.1. Pamatinformācija 236. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru. 4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 237. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001). 238. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002). 239. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003). 240. Derīgo izrakteņu ieguve (13004). 241. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005). 242. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001). 243. Transporta lineārā infrastruktūra (14002). 244. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003). 245. Noliktavu apbūve (14004). 246. Lidostu un ostu apbūve (14005). 247. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006). 4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 248. Biroju ēku apbūve (12001). 249. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 250. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006). 4.6.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 251. 12 13 12 12 12. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. 13. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi 4.6.1.5. Citi noteikumi 252. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos prasības izmantošanai un apbūves parametriem ir pielietojamas tā, lai tās nav pretrunā ar 7.1. un 3.9. nodaļā noteiktām prasībām un kultūras pieminekļu regulējumiem. 4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) 4.6.2.1. Pamatinformācija 253. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, kuras galvenā izmantošana ir derīgo izrakteņu ieguve un derīgo izrakteņu ieguves darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra 4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 254. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001). 255. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002). 256. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003). 257. Derīgo izrakteņu ieguve (13004). 258. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005). 259. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001). 260. Transporta lineārā infrastruktūra (14002). 261. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003). 262. Noliktavu apbūve (14004). 263. Lidostu un ostu apbūve (14005). 264. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006). 4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 265. Biroju ēku apbūve (12001). 266. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 267. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006). 4.6.2.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.6.2.5. Citi noteikumi 268. Pēc rekultivācijas teritoriju izmantošana atļauta atbilstoši funkcionālo zonu Lauksaimniecības teritorija (L), Mežu teritorija (M) un Ūdeņu teritorija noteikumiem (Ū). 4.6.3. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) 4.6.3.1. Pamatinformācija 269. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) ir funkcionālā zona, kuras galvenā izmantošana ir derīgo izrakteņu ieguve un derīgo izrakteņu ieguves darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra, kā arī vēja enerģijas ražošana un vēja parku ar vēja elektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par 20kW, izvietošana un atbilstošas infrastruktūras izbūve. 4.6.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 270. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001). 271. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002). 272. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003). 273. Derīgo izrakteņu ieguve (13004). 274. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005). 275. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001). 276. Transporta lineārā infrastruktūra (14002). 277. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003). 278. Noliktavu apbūve (14004). 279. Lidostu un ostu apbūve (14005). 280. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006). 4.6.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 281. Biroju ēku apbūve (12001). 282. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 283. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006). 4.6.3.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.6.3.5. Citi noteikumi 284. Pēc rekultivācijas teritoriju izmantošana atļauta atbilstoši funkcionālo zonu Lauksaimniecības teritorija (L), Mežu teritorija (M) un Ūdeņu teritorija noteikumiem (Ū). 4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA 4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) 4.7.1.1. Pamatinformācija 285. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi. 4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 286. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001). 287. Transporta lineārā infrastruktūra (14002). 288. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003). 289. Lidostu un ostu apbūve (14005). 4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 290. Biroju ēku apbūve (12001). 291. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 292. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006). 293. Noliktavu apbūve (14004). 4.7.1.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.7.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA) 4.8.1.1. Pamatinformācija 294. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru. 4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 295. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005). 296. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001). 297. Transporta lineārā infrastruktūra (14002). 298. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003). 299. Noliktavu apbūve (14004). 300. Lidostu un ostu apbūve (14005). 301. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006). 4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 302. Biroju ēku apbūve (12001). 303. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 304. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006). 4.8.1.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.8.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA 4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) 4.9.1.1. Pamatinformācija 305. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves. 4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 306. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002). 307. Labiekārtota ārtelpa (24001). 308. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002). 4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 309. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 310. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003). 311. Kultūras iestāžu apbūve (12004). 312. Sporta būvju apbūve (12005). 4.9.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maks …