Par Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.-2027.gadam

Par Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.-2027.gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Informatīvais ziņojums "Par Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.-2027.gadam " I. Vispārīgie jautājumi 1. Informatīvais ziņojums ir sagatavots, lai informētu Ministru kabinetu par izvēlēto stratēģiju un intervencēm Kopējās lauksaimniecības politikā (turpmāk - KLP) pēc 2023. gada un lemtu par atbalsta plānošanas dokumenta iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā. 2. Zemkopības ministrija ir sagatavojusi Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023. -2027. gadam projektu (turpmāk - KLP stratēģiskais plāns) vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. 3. Atšķirībā no iepriekšējiem plānošanas periodiem no 2023.gada vienā politikas plānošanas dokumentā tiks apvienoti trīs atbalsta instrumenti - tiešie maksājumi, sektorālās atbalsta intervences tādos sektoros kā augļu, dārzeņu un citos sektoros, kā arī biškopības sektorā un lauku attīstības atbalsta pasākumi. Tas ļaus saskaņotā veidā izmantot dažādus atbalsta instrumentus un mērķtiecīgāk risināt nozaru un lauku teritorijas vajadzības. KLP stratēģiskajā plānā paredzētie atbalsta instrumenti tiks finansēti no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (turpmāk - ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk - ELFLA). No līdzšinējiem ELGF atbalsta pasākumiem ārpus KLP stratēģiskā plāna paliks vairāki tirgus atbalsta pasākumi, kā, piemēram, ES programma skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu, intervences iepirkums, privātā uzglabāšana, veicināšanas programmas u.c. 4. KLP stratēģiskā plāna īstenošanas ietvaru nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk - KLP stratēģiskā plāna regula). 5. Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības (turpmāk - ES), Padomes un Eiropas Komisijas sarunu dalībnieki 2021. gada 25. jūnijā vienojās par KLP reformu. Savukārt KLP stratēģiskā plāna regula tika oficiāli apstiprināta 2021.gada 2.decembrī, savukārt atsevišķus no tā izrietošos saistītos sekundāros likumdošanas aktus pieņēma 2021.gada decembra beigās, bet atlikušos apstiprinās 2022. gada gaitā. 6. Mērķis KLP, kas sākas 2023. gadā, ir veicināt ilgtspējīgas un konkurētspējīgas lauksaimniecības nozares attīstību, kas var nodrošināt lauksaimnieku iztiku un veselīgu un ilgtspējīgu pārtiku sabiedrībai, kā arī dinamiskus lauku reģionus. Kopumā KLP ir deviņi specifiskie mērķi, kas aptver ilgtspējīgas attīstības ekonomisko, vides, klimata un sociālo aspektu. KLP stratēģiskā plāna regula paredz vairākus minimālā apjoma ieguldījums, t.sk. kopējais KLP ieguldījums vides un klimata mērķī1 - 40%, ekoshēmām vismaz 25% no tiešo maksājumu aploksnes, jauniem lauksaimniekiem vismaz 3% no tiešo maksājumu aploksnes, vides un klimata pasākumiem II pīlārā vismaz 35% no ELFLA finansējuma2, bet ne mazāk kā iepriekšējā periodā, LEADER pieejas ieviešanai vismaz 5% no ELFLA finansējuma. KLP stratēģiskā plāna ieguldījums sniegts 1.tabulā 1.attēls. Kopējās lauksaimniecības politikas specifiskie mērķi. 1.tabula. Latvijas KLP stratēģiskā plāna ieguldījums obligāti noteiktajā minimālajā ieguldījumā atbilstoši KLP regulas Nr. 2021/2115 sniegtajam marķējumam KLP  regula Nr. 2021/2115 Latvijas KLP stratēģiskais plāns KLP finansējuma vides un klimata mērķiem3 vismaz 40% 47,82% Jauniem lauksaimniekiem 3% no TM aploksnes 3,14% I pīlārs ekoshēmas vismaz 25% no TM aploksnes 26% II pīlārs ar vidi un klimatu saistīti pasākumi vismaz 35% no ELFLA, bet ne mazāk kā iepriekšējā periodā 49,79% II pīlārs LEADER pieeja vismaz 5% no ELFLA 8,95% 7. Patlaban ir svarīgi, lai KLP un tās atbalsta instrumenti dotu spēcīgus un mērķtiecīgus stimulus arī mūsu valsts lauksaimniecības nozaru un lauku apvidu attīstībai. Tāpēc pēc visaptverošas situācijas analīzes un plašām diskusijām, vairāk nekā 54 tematiskās KLP darba grupās, Zemkopības ministrija ir izvirzījusi vairākas nacionālās stratēģiskās nostādnes, kas kalpoja par ietvaru atbilstoša KLP atbalsta plānošanai: • palielināt pievienoto vērtību, sadarbojoties un ražojot konkurētspējīgu produktu vietējam un eksporta tirgiem; • kāpināt lauku saimniecību ieņēmumus līdz vidējiem valstī; • plaukstoši lauku apvidi, veicinot ekonomisko aktivitāti, nodrošinot infrastruktūru un saglabājot apdzīvotību; • zināšanās balstītu uzņēmējspēju veicināšana, sekmējot inovāciju un zinātnes rezultātu ieviešanu praksē; • katra saimniecība, efektīvi izmantojot resursus, iegulda bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumos; • droša un kvalitatīva vietējā pārtika, kas pieejama ikvienam patērētājam. 8. KLP stratēģiskais plāns ietekmē Latvijas nacionālā attīstības plāna 2023.-2027.gadam (turpmāk - NAP 2027) prioritāšu mērķu sasniegšanu, sniedzot ieguldījumu šādos NAP 2027 rīcības virzienos: • zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai • izglītība ekonomikas izaugsmei • produktivitāte, inovācija un eksports • kapitāls un uzņēmējdarbības vide • daba un vide - "Zaļais kurss" • tehnoloģiskā vide un pakalpojumi • līdzsvarota reģionālā attīstība 9. Ņemot vērā virzību un pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku lauksaimniecību ar vērienīgākām iecerēm klimata, vides un dzīvnieku labturības jomā, KLP stratēģiskā plāna atbalsts veicinās vairāku nacionālo mērķu izpildi vides un klimata jomā (Putnu, Biotopu, Ūdens, Nitrātu direktīvas, klimata regulas un citus ES tiesību aktus, kas minēti Regulas Nr. 2021/2115 13.pielikumā). 10. Lai sekmētu izvirzīto mērķu sasniegšanu un veicinātu ilgtspējīgāku saimniekošanu, kā arī risinātu aizvien pieaugošās klimata un vides vajadzības, nozīmīgs KLP stratēģiskā plāna atbalsts paredzēts intervencēm, veicinot dažāda veida lauksaimniecības prakses, kas sniegtu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ūdens, augsnes, gaisa kvalitātes uzlabošanā un piesārņojuma mazināšanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā. 11. Apstiprinātais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam (NEKP) ir politikas plānošanas dokuments, ar kuru tiek noteikti valsts enerģētikas un klimata politikas pamatprincipi, mērķi un rīcības virzieni turpmākajiem desmit gadiem, kurā definēts mērķis samazināt SEG emisijas par 6% salīdzinot ar 2005.gadu (nav definēts specifisks mērķis lauksaimniecības nozarei), nodrošināt vismaz 3,1 milj. tonnu CO2 piesaistes attiecīgajās zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības jomās, kā arī citi specifiski mērķi. KLP stratēģiskais plāns dos ieguldījumu NEKP 2030 mērķu sasniegšanai vairākos rīcības virzienos, īpaši: • Resursu efektīva izmantošana un SEG emisiju samazināšana lauksaimniecībā; • Ilgtspējīga resursu izmantošana un SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes palielināšana zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā. 12. Saskaņā ar ziņojumā prognozēm, lauksaimniecības sektors 2027.gadā radīs 2725,15 kt CO2 ekv ar līdz šim ieviestajiem KLP pasākumiem, ieviešot jaunās KLP SEG mazinošos pasākumus, SEG emisiju kāpumu 2027.gadā var samazināt uz 2607,89 kt CO2 ekv jeb 4% apjomā. KLP stratēģiskā plāna atbalsts paredzēts pasākumiem, kas sekmē NEKP rīcības virzienu īstenošanu: • veicina efektīvu mēslojuma lietošanu (precīzu slāpekļa minerālmēslojuma lietošanu, tiešu organiskā mēslojuma iestrāde augsnē, mēslošanas plānošanai un izlietotā mēslojuma uzskaitei); • uzlabo augsnes auglību un kvalitāti (meliorācijas sistēmu uzturēšanai, minimālai augsnes apstrādei, nodrošinot augsni saudzējošu lauksaimniecības praksi, starpkultūru audzēšanai zaļmēslojumam, slāpekļa piesaiste un zaļmēslojuma papuves veidošana, audzējot tauriņziežus rotācijā, kā arī skābo augšņu kaļķošanai, audzējot tauriņziežus vai pākšaugus); • uzlabo dzīvnieku ēdināšanu (barības devu plānošanai, barības kvalitātes uzlabošanai atbalstot ieguldījumus lauku saimniecībās); • uzlabo kūtsmēslu apsaimniekošanu, atbalstot ieguldījumus lauku saimniecībās, tostarp biogāzes ražošanai saimniecības vajadzībām; • uzlabo ganību apsaimniekošanu, atbalstot nepieciešamos ieguldījumus lauku saimniecībās, izveidojot, piemēram, rotācijveida ganīšanu, un veicinot ganību sezonas pagarināšanu ar agrovides intervences atbalstu; • veicina CO2 piesaisti, sniedzot atbalstu meža ieaudzēšanai un kopšanai, ieguldījumiem meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai, kā arī ieguldījumiem infrastruktūrā uzlabojot meliorācijas sistēmas; • veicina augsnē esošā CO2 uzkrājumu saglabāšanu. 13. Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam (turpmāk - Gaisa plāns), paredz rīcības amonjaka emisiju mazināšanai no lauksaimniecības, kura noteikto mērķu izpildi KLP stratēģiskais plāns veicinās, sniedzot atbalstu darbībām kūtsmēslu apsaimniekošanai (šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana, lagūnu aizstāšana ar cilindriskām krātuvēm, biogāzes ražošana saimniecības vajadzībām, tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē, un emisijas ierobežošanā no minerālmēslu lietošanas (precīzā minerālmēslojuma lietošana), kā arī veicinot bioloģisko piena lopkopību nodrošinot mēslošanas plānošanu un izlietotā mēslojuma uzskaiti. Prognozes liecina, ka bez papildu amonjaka emisijas samazinošo pasākumu ieviešanas, amonjaka emisija 2025.gadā pieaugs līdz 16,9 kt. Veiktie aprēķini liecina, ka noteiktie amonjaka emisiju samazinošie pasākumi 2029.gadā samazinās emisiju par 2,6 kt, tādējādi virzoties uz Direktīvas 2001/81/EK noteikto valsts mērķi. 14. Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EC) un Nitrātu direktīvas (91/676/EEC ) noteikto mērķu izpildei par labu ūdens kvalitāti un samazinātu ūdens piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, KLP atbalsts veicinās ar paaugstinātu nosacījumu sistēmu, kas aizvietos līdz šim zināmās savstarpējās atbilstības prasības, kuras jāievēro lauksaimniekiem, lai saņemtu ilgtspēju sekmējošu ienākumu pamatatbalstu, kā arī brīvprātīgām ekoshēmu un agrovides intervenču atbalstu, neienesīgām investīcijām, veicinot tādu prakšu īstenošanu, kas mazina barības vielu noteci no lauksaimniecības zemēm, tādejādi uzlabojot ūdens kvalitāti. Lai veicinātu agrovides intervenču īstenošanu risku ūdensobjektos un īpaši jutīgajās teritorijās, plānota papildus ieinteresētības likme lauksaimniekiem, kas uzņemsies pildīt brīvprātīgas agrovides saistības. Veicot ieguldījumus meliorācijas sistēmu atjaunošanā noteikta obligāta prasība riska ūdensobjektu sateces baseinu teritorijās ietvert videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementus. Tāpat arī tiks sniegts ieguldījumu atbalsts atbilstošai kūtsmēslu apsaimniekošanai lauku saimniecībās. 15. KLP stratēģiskā plāna atbalsts sniegs ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības Putnu un Biotopu (2009/147/EEK un 92/43/EEK) direktīvās noteikto mērķu izpildi putnu un biotopu dzīvotņu labvēlīgai apsaimniekošanai gan īpaši aizsargājamās teritorijās, gan ārpus tām, ko veicinās paaugstinātā nosacījumu sistēma, kura paredz ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju aizsardzību gan Natura 2000, gan ārpus tās teritorijām, zālāju biotopu apsaimniekošanas atbalsts (Natura 2000 teritorijās un ārpus tām), kas iekļauj gan botāniski vērtīgas platības, gan putnu dzīvotnes tajos, kā arī nodrošinot neienesīgo investīciju atbalstu bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošanai. KLP SP sniedz atbalstu arī tādiem zālāju biotopiem, kas nav aizsargāti ar nacionālo likumdošanu, tādejādi sniedzot atbalstu direktīvu mērķa teritorijām arī ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Tāpat arī paredzēta kompensācija mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem saistībā ar direktīvu mērķu izpildi. 16. Lai veicinātu Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam (turpmāk - klimata pielāgošanās plāns) ietverto darbību īstenošanu, KLP stratēģiskais plāns sniegs atbalstu meliorācijas sistēmu atjaunošanai un pielāgošanai, apdrošināšanas polišu iegādei, kā arī informējot par apdrošināšanas iespējām un priekšrocībām, un sekmēs neizmantoto un mazproduktīvo lauksaimniecības zemju apmežošanu. 17. Atbilstoši KLP regulējumam, dalībvalstīm KLP Stratēģiskajos plānos jāsniedz skaidrojums par valsts ieguldījumu stratēģijā "No lauka līdz galdam" un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā noteikto Savienības 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanā (iniciatīvas Eiropas Zaļā kursa ietvaros). To ievērojot, KLP Stratēģiskajā plānā ietverts detalizēts skaidrojums par to, kā KLP Stratēģiskajā plānā paredzētās atbalsta intervences sniegs ieguldījumu stratēģijā "No lauka līdz galdam" un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā noteikto Savienības 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanā, vai papildinās citu ES finanšu instrumentu ieguldījumu šādu mērķu sasniegšanā (pielikuma 3.tabula). 18. Joprojām būtiska uzmanība tiks pievērsta arī lauksaimnieku ienākumu atbalstam, kas stiprinās to konkurētspēju ES kopējā tirgū, palīdzēs lauksaimniekiem ražot nekaitīgu un veselīgu pārtiku par pieejamu cenu, lai nodrošinātu Latvijas un ES iedzīvotājus ar kvalitatīvu, vietējās izcelsmes pārtiku. 19. Īstenojot KLP stratēģiskajā plānā paredzētās tiešo maksājumu intervences, tiks nodrošināts līdzsvarots un proporcionāls atbalsta sadalījums starp dažāda lieluma saimniecībām, mērķējot lielāku ienākumu atbalstu par labu mazajām un vidējām saimniecībām. Tādējādi tiks panākts, ka mazo un vidējo saimniecību vidējais tiešo maksājumu atbalsta līmenis pārsniegs valsts vidējo tiešo maksājumu līmeni, tam palielinoties par 10% punktiem, salīdzinot ar 2019.gadu (96,2%), un sasniedzot 106,2% no valsts vidējā tiešo maksājumu līmeņa 2027.gadā. Mazo un vidējo saimniecību vidējā tiešo maksājuma līmeņa pieaugums tiks mērīts ar atbilstošu rezultātu rādītāju R.6, kas iekļauts KLP Stratēģiskā plāna rezultatīvo rādītāju kopumā. Mērķtiecīgs mazo un vidējo saimniecību atbalsts paredzēts arī II pīlāra ietvaros. 20. Produktivitāte un ienākumi veido pamatu ilgtspējīgai izaugsmei. Produktivitātes paaugstināšana panākama ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai un pārdošanai globālajā tirgū. Ar KLP finansējumu atbalstot vietējos uzņēmējus, ieviešot inovatīvas, jaunas tehnoloģijas, efektīvākus darba procesus un nodarbināto kompetenču pilnveidošanu - tā rezultātā panākot uz zināšanām un inovāciju balstītas lauksaimniecības konkurētspējas stiprināšanu. 21. Produktivitāti paaugstina jaunas zināšanas un tehnoloģijas, plašas izglītības iespējas un inovāciju atbalsts, ieguldījumi cilvēkkapitālā un atbalstoša institucionālā vide, kas ļauj zināšanas pārvērst starptautiski konkurētspējīgos produktos un pakalpojumos ar augstāku pievienoto vērtību, tāpēc arī būtisks KLP finansējums (5,6% no ELFLA finansējuma) tiks novirzīts mērķim ar zināšanām, inovācijām un digitalizēšanu modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus, veicinot jaunā apgūšanu, kopīgošanu un tālāku izplatīšanu. 22. Reģionālā attīstība ir pamats valsts ilgtermiņa līdzsvarotai izaugsmei. Caur KLP LEADER aktivitātēm (gandrīz 9% no ELFLA finansējuma) tiks veicināta reģionu attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, kā arī radot apstākļus jaunu darba vietu un pakalpojumu izveidei, lai reģionu teritoriju pievilcība un spēja aktīvāk piedalīties valsts vispārējā ekonomikas izaugsmē nodrošinātu iedzīvotāju labklājību. 23. Ņemot vērā KLP stratēģiskā plānā plānotā atbalsta būtisko ietekmi uz teritoriālo attīstību,  kas var dot būtisku pienesumu reģionālo atšķirību mazināšanai, uzņēmējdarbības attīstībai, ieņēmumu līmeņu izlīdzsvarošanai reģionos, atbalsta pasākumu ietvaros, kur tas attiecināms, tiks pielietota teritoriālā pieeja, t.sk. finansējuma sadalījuma plānošana reģionālā griezumā, atbilstība vai sasaiste ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem u.c. Konkrēti teritoriālās pieejas principi tiks noteikti, izstrādājot atbalsta pasākumu ieviešanas nosacījumus. Tāpat ieviešanas nosacījumos tiks nodrošināta atbalsta pasākumu sinerģija, cita starpā veicinot dažādu finanšu avotu ietvaros plānoto atbalsta pasākumu savstarpēju papildinātību piemēram, paredzot nosacījumu, ka priekšrocība tiek dota atbalsta saņēmējiem, kas izmanto vai plāno izmantot pašvaldību sakārtoto uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūru. 24. KLP stratēģiskā plāna atbalsta intervences tiek īstenotas visā Latvijas teritorijā atbilstoši atbalsta mērķim, un atsevišķu lauku attīstības darbību atbalsta galvenā mērķteritorija ir Latvijas lauku teritorija, t.i., visa Latvijas teritorija, izņemot valstspilsētas un novadu teritoriālās vienības - pilsētas, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju. 25. KLP stratēģiskā plāna intervences izstrādātas, nodrošinot sinerģiju un papildinātību ar citiem Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajiem plānošanas dokumentiem, ievērojot KLP paredzētās pasākumus un aktivitātes, atbalstāmās nozares, atbalsta saņēmējus un īstenošanas teritorijas, detalizēti norādot KLP stratēģiskā plānā. 26. KLP stratēģiskā plāna snieguma novērtēšanai tiek nodrošināts snieguma satvars jeb KLP snieguma, uzraudzības un novērtēšanas sistēma, lai uzskatāmi parādītu paveikto un novērtētu politikas īstenošanas ietekmi un efektivitāti, kas ļautu nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas intervencēs, lai uzlabotu to sniegumu un ieguldījumu mērķos. KLP stratēģiskā plāna rezultatīvie rādītāji noteikti atbilstoši KLP stratēģiskā plāna regulai un uzraudzības nolūkā nepārtraukti tiks nodrošināta datu uzkrāšana gan par piešķirto atbalstu, gan sasniegto izlaidi un rezultātiem, kas palīdzēs novērtēt KLP stratēģiskā plāna ieviešanas progresu, kā arī nodrošinās informāciju gan gada veikuma ziņojumu sagatavošanai, gan divgadējai izvērtēšanai. Šajā nolūkā KLP stratēģiskā plāna regulā KLP stratēģisko plānu īstenošanas novērtēšanai visās Eiropas Savienības valstīs ir noteikts mērķorientētu rādītāju kopums, kas aptver gan izlaides rādītājus, rezultātu rādītājus un ietekmes rādītājus, nodrošinot vienotu sistēmu, tostarp neatkarīgu novērtētāju vērtējumu par īstenotajām atbalsta intervencēm un to rezultātiem un ieguldījumu konkrētu vērtību izmaiņās. Papildus tam tiks veikta datu uzkrāšana no īstenotajiem projektiem un pieteikumiem, izsekojot KLP stratēģiskā plāna intervenču ieguldījumam konkrētu nacionālo mērķvērtību sasniegšanā (vides un klimata mērķu kontekstā) un paredzot snieguma izsekošanu nacionālo mērķvērtību sasniegšanas progresa novērtēšanai, un līdz 2025.gada 30.oktobrim iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par mērķvērtību sasniegšanas progresu ((CO2 emisijas un piesaiste, amonjaka emisijas, ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietojumu, antimikrobiālo līdzekļu pārdevums (mg/pcu), piekļuve ātram platjoslas internetam lauku teritorijās, bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotās zemes īpatsvars, slāpekļa un fosfora savienojumu ieplūde virszemes saldūdens objektos (tonnas gadā)). Pēc normatīvos aktos noteiktās Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam un Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.-2030.gadam pārskatīšanas, konstatējot riskus tajos noteikto mērķu neizpildei Zemkopības ministrijas atbildības jomās, veikt nepieciešamās izmaiņas Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam intervencēs, lai sekmētu noteikto mērķu īstenošanu pieejamā finansējuma ietvaros. 27. Nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv visas ar KLP stratēģisko plānu saistītās jomas, īpaši lauksaimniecības, kā arī vides nevalstisko organizāciju un vides iestāžu, intereses, ir iesaistītas diskusijās par KLP stratēģisko plānu, tādejādi nodrošinot sabiedrības līdzdalību. Šajā informatīvajā ziņojumā iekļautā stratēģija ir Zemkopības ministrijas piedāvātais labākais kompromiss, ņemot vērā dažādo interešu grupu atšķirīgos viedokļus par šo stratēģiju un ieguldījumu virzieniem. KLP atbalsts tiek plānots līdzsvarotā veidā, lai sekmētu gan nacionālo un ES mērķu (īpaši, vides un klimata mērķus) sasniegšanu, gan arī taisnīgā, mērķētā un līdzsvarotā veidā sasniegtu dažādās mērķauditorijas - dažāda lieluma saimniecības, uzņēmējus un nozares. Ir izstrādāti atbalsta instrumenti, lai aptvertu plašu pretendentu loku - tas ir ļoti svarīgi saistībā ar vides un klimata mērķiem, jo rezultāta sasniegšanai ir nozīmīga plaša atbalsta saņēmēju iesaistīšanās. II. Izvēlētās Latvijas KLP stratēģiskā plāna risināmās vajadzības un intervences 1. Latvijas KLP stratēģiskā plāna ietvarā risināmās vajadzības 28. KLP stratēģiskajā plānā atbilstoši esošās situācijas aprakstam un SVID analīzei tiks risinātas šādas vajadzības saistībā ar KLP specifiskajiem mērķiem: 28.1. lai atbalstītu lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā ES, ilgtermiņā uzlabotu pārtikas nodrošinājumu un lauksaimniecības daudzveidību, kā arī ES lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko ilgtspēju, tiks: 28.1.1. veicināta lauksaimnieku, īpaši mazo un vidējo saimniecību, ienākumu tuvināšana valsts tautsaimniecības vidējiem ienākumiem; 28.1.2. līdzsvaroti ienākumi dažādu specializāciju saimniecībās, tuvināti ienākumi lauksaimniecības un tautsaimniecības vidējiem ekonomikas ienākumiem tādos sektoros kā slaucamās govis, liellopi, aitas un kazas, cietes kartupeļi, sertificēti sēklas kartupeļi, sertificētas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklas, sertificētas labības sēklas, mieži, vasaras rapsi un vasaras ripsi, dārzeņi, augļi un ogas, populācijas rudzi un proteīnaugi; 28.1.3. līdzsvaroti ienākumi starp saimniecību lieluma grupām, saglabājot stabilu pamatienākumu atbalstu mazajām saimniecībām; 28.1.4. nodrošināti līdzsvaroti ienākumi starp reģioniem, ņemot vērā ierobežojošos ienākumu gūšanas apstākļus; 28.1.5. veicināta biškopības produkcijas ražošanas efektivitāte un paplašinātas tirdzniecības iespējas; 28.1.6. veicināta ienākumu svārstību mazināšanās; 28.1.7. sekmēta lauksaimniecības zemju sakopšana un uzturēšana; 28.2. lai pastiprinātu orientēšanos uz tirgu un gan īstermiņā, gan ilgtermiņā uzlabotu lauku saimniecību konkurētspēju, tostarp vairāk akcentējot pētniecību, tehnoloģijas un digitalizāciju, tiks: 28.2.1. sekmēta saimniecību konkurētspējas celšana un tirgus orientācija, mērķtiecīgi atbalstot mazās un vidējās saimniecības un jaunos lauksaimniekus; 28.2.2. veicināta lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana, produktivitātes celšana, eksportspējīgu augstas pievienotās vērtības produktu ražošana, vērtības veidošanās ķēdes (primārais ražotājs un pārstrāde) attīstība, tostarp bioloģiskajā lauksaimniecībā; 28.2.3. risināta finanšu un ražošanas resursu pieejamības problēma, paredzot mērķētus finanšu instrumentus, tostarp kombinēšanu ar grantu atbalstu; 28.2.4. stiprināta sadarbība investīciju jomā, tostarp pārstrādes apjomu un veidu stimulējošs atbalsts, loģistikas un uzglabāšanas atbalsts, atbalsts produkcijas nogādāšanai uz tirdzniecības vietām, ostām attālos reģionos strādājošām saimniecībām; 28.2.5. sekmēta ražošanas infrastruktūras izveide (attīstība) lauksaimniecībā un mežsaimniecībā; 28.2.6. veicināta zināšanu un prasmju celšana, informācijas pieejamība un pieredzes apmaiņa, jaunu tehnoloģiju, tostarp digitālo tehnoloģiju un inovāciju izmantošana; 28.3. lai uzlabotu lauksaimnieku stāvokli vērtību ķēdē, tiks: 28.3.1. veicināta konkurētspējīgu visu sadarbības formu un līmeņu veidošanās produktu kvalitātes un komerciālās vērtības uzlabošanai un virzīšanai tirgū; 28.3.2. sekmētas vietējās produkcijas realizācijas iespējas; 28.3.3. veicināta pētniecību un jaunu tehnoloģiju ieviešana, zināšanu apguve un pieredzes apmaiņa par ražotāju sadarbības iespējām; 28.4. lai palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, tostarp samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju un veicinot oglekļa piesaisti, kā arī ilgtspējīgu enerģētiku, tiks: 28.4.1. sekmēta ilgtspējīgu lauksaimniecības prakšu īstenošana lauksaimniecībā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju no lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas; 28.4.2. veicināta SEG emisijas mazinošu prakšu īstenošana lopkopībā, samazinot SEG un amonjaka emisiju no lopkopības; 28.4.3. sniegts atbalsts jaunu un progresīvu tehnoloģiju un prakšu izmantošanai, palielinot produktivitāti lauksaimnieciskajā ražošanā un mazinot emisiju uz produkcijas vienību; 28.4.4. sekmēta meliorācijas sistēmu atjaunošana, kas ļautu gan kāpināt lauksaimniecības un mežsaimniecības produktivitāti, gan pielāgoties klimata pārmaiņām, palielinot CO2 piesaisti; 28.4.5. veicināta organisko augšņu un neproduktīvo augšņu apmežošana, samazinot SEG emisiju un palielinot CO2 piesaisti; 28.4.6. atbalstīta lauksaimniecības zemju kaļķošana, kas ļautu kāpināt lauksaimniecības produktivitāti, mazinot emisiju uz produkcijas vienību, kā arī barības vielu izskalošanos un noteci no lauksaimniecības zemes; 28.4.7. veicināta CO2 piesaiste mežos, atbalstot pasākumus meža produktivitātes uzlabošanai un meža vecumstruktūras izlīdzināšanai, kas vienlaikus nodrošinātu arī mežu noturību pret klimata pārmaiņām; 28.4.8. atbalstīta klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošana; 28.4.9. veicināta lauku saimniecību un lauksaimniecības komersantu darbības energoefektivitātes un resursefektivitātes uzlabošana un atjaunojamās enerģijas pašražošana un pašpatēriņš. 28.5. lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un efektīvu tādu dabas resursu pārvaldību kā ūdens, augsne un gaiss, tostarp samazinot atkarību no ķimikālijām, tiks: 28.5.1. sekmēta augsnes kvalitātes uzlabošana, veicinot augsnes struktūras uzlabošanos un ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu; 28.5.2. veicināta ūdens kvalitātes uzlabošana, mazinot barības vielu noteci no lauksaimniecības zemes, īpaši riska ūdensobjektu teritorijās; 28.5.3. veicināta amonjaka emisijas samazināšana, īstenojot to samazinošus pasākumus lauksaimniecības nozarē; 28.5.4. veicināta zināšanu pilnveidošanās un pieredzes apmaiņa ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību īstenošanai praksē; 28.5.5. palielināta ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm apsaimniekotā platība, veicinot ieguldījumu vides stāvokļa uzlabošanā; 28.5.6. nodrošināta mērķtiecīgu agrovides pasākumu ieviešana īpaši jutīgās platībās un riska ūdensobjektos ar nozīmīgu izkliedētā piesārņojuma ietekmi; 28.5.7. nodrošināta ūdens resursu pieejamība un efektīva izmantošana, īpaši tādās nozarēs kā dārzkopība, mazinot klimata pārmaiņu radītos apdraudējumus; 28.5.8. sekmēta ilgtspējīga augsnes auglības pārvaldība, uzlabojot mēslošanas plānošanu un augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu; 28.6. lai palīdzētu apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības zudumu, uzlabojot ekosistēmu pakalpojumus un saglabājot biotopus un ainavas, tiks: 28.6.1. veicināta bioloģiskās daudzveidības saglabāšana zālājos un meža zemēs, uzlabojot esošos un ieviešot jaunus pasākumus, kas nepieciešami dažādām sugām un dzīvotnēm; 28.6.2. palielināts bioloģiskās lauksaimniecības, integrētās augu audzēšanas un citu vides pasākumu ieguldījums ekosistēmas pakalpojumu sniegšanā, kā arī lauksaimnieki tiks motivēti pārejai uz integrētās augu audzēšanas un bioloģiskās lauksaimniecības sistēmām; 28.6.3. nodrošinātas kompensācijas par ierobežojumiem bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai; 28.6.4. nodrošināta tipisko lauksaimniecības zemes ainavu un to elementu aizsardzība, saglabājot daudzveidīgu, vizuāli pievilcīgu un ekoloģiski funkcionālu ainavas struktūru un elementu daudzveidību; 28.6.5. turpināta lauksaimnieku un mežsaimnieku, kā arī citu zemes īpašnieku izglītošana par bioloģiskās daudzveidības nozīmi un saglabāšanas iespējām; 28.6.6. sekmēta augu apputeksnēšana, veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses īstenošanu, tostarp veidojot buferzonas, un bišu izplatību tradicionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecības sistēmā; 28.7. lai piesaistītu un noturētu gados jaunus lauksaimniekus un citus iesācējus lauksaimniekus un veicinātu ilgtspējīgu darījumdarbības attīstību lauku apvidos, tiks: 28.7.1. sekmēta finanšu resursu pieejamība gan darbības uzsākšanai, gan produkcijas ražošanai, tostarp lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi; 28.7.2. sniegts ieguldījumu atbalsts saimniecības tālākai attīstībai un paplašināšanai; 28.7.3. sekmēta lauksaimniecības izglītības apgūšana; 28.7.4. sekmēta konsultantu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana lauksaimnieciskajā izglītībā; 28.7.5. sekmēta lauksaimniecības popularizēšana gan skolas vecuma bērnu un jauniešu vidū, gan sabiedrībā kopumā; 28.8. lai veicinātu nodarbinātību, izaugsmi, dzimumu līdztiesību, tostarp sieviešu līdzdalību lauksaimniecībā, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, kā arī aprites bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību, tiks: 28.8.1. sekmēta mazā un vidējā uzņēmējdarbība, nodarbinātības un ienākumu iespēju radīšana; 28.8.2. sekmēta pārtikas īso piegāžu ķēžu darbība, tostarp zaļo publisko iepirkumu nodrošināšanai; 28.8.3. sekmēti kompleksi risināmi lauku teritoriju problēmu risinājumi kvalitatīvas dzīves vides saglabāšanai, nodrošinot pakalpojumu pieejamību un infrastruktūru; 28.8.4. sekmēta finanšu resursu pieejamība uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai (īpaši, mazajiem un vidējiem lauku uzņēmējiem); 28.8.5. sekmēta teritorijas identitātes (tostarp teritoriju zīmolu) attīstība; 28.8.6. nodrošināta kvalitatīva izglītība un zināšanas - pieejamība, kā arī kvalifikācijas celšana un pārkvalificēšanās; 28.9. lai uzlabotu ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasību pēc kvalitatīvas, nekaitīgas un uzturvielām bagātas pārtikas, kas ražota ilgtspējīgā veidā, prasību samazināt pārtikas atkritumus, panākt dzīvnieku labturību un apkarot rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AML), tiks: 28.9.1. veicināta produkta atpazīstamība un sabiedrības informētība par kvalitatīviem produktiem, tostarp kvalitātes shēmām; 28.9.2. sekmēts zaļais publiskais iepirkums, izmantojot tā sniegtās iespējas un potenciālu; 28.9.3. samazināta AML lietošana, tostarp veicinot sekmīgu dzīvnieku veselības pārvaldību; 28.9.4. veicināta augstāku dzīvnieku labturības prasību piemērošana, kā arī zināšanu un informācijas nodošana dzīvnieku īpašniekiem par dzīvniekiem un videi saudzīgu lauksaimniecības praksi; 28.9.5. veicināta informācijas pieejamība un izpratne par AAL lietošanu, tostarp ilgtspējīgu un samazinātu pesticīdu lietošanu; 28.9.6. sekmēta bioloģiskajai ražošanai nepieciešamo resursu, t.sk. sēklu ražošanas, attīstība; 28.9.7. veicināta kvalitātes shēmu produktu ražošana un patēriņš; 28.9.8. veicināta videi draudzīga iepakojuma izstrāde un ilgtspējība; 28.9.9. sekmēta bezatlikumu tehnoloģiju attīstība; 28.9.10. veicināta tradicionālo graudaugu šķirņu saglabāšana un attīstība; 28.10. lai modernizētu lauksaimniecības un lauku apvidu nozares, lauksaimniecībā un lauku apvidos sekmējot un kopīgojot zināšanas, inovāciju un digitalizāciju, un mudinot lauksaimniekus tās apgūt, un šajā nolūkā uzlabojot piekļuvi pētniecībai, inovācijai, zināšanu apmaiņai un apmācībai, tiks: 28.10.1. veicināta zināšanu, izpratnes un prasmju līmeņa paaugstināšanās lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un pārtikas ražošanā, kā arī sabiedrībā kopumā; 28.10.2. stiprināta Lauksaimniecisko zināšanu un inovāciju sistēma (AKIS) un pilnveidota tās darbība, kas nodrošina zināšanu plūsmu starp personām, organizācijām un institūcijām, rada un izmanto zināšanas lauksaimniecībā un ar to saistītās jomās. AKIS īstenošanā tiek realizēta apvienojot valsts sektoru (dažādas nozaru ministrijas un citas valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī plānošanas reģioni un Zemkopības ministrijas kapitālsabiedrība, kas ir galvenais neatkarīgu lauksaimniecības konsultāciju pakalpojumu sniedzējs SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", Valsts Lauku tīkls, vietējās pašvaldības, ka arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kas strādā pie Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomas "Zināšanu ietilpīga bioekonomika"), pētniecības un izglītības sektoru, nevalstisko un privāto sektoru; 28.10.3. sekmēta inovāciju radīšana un izmantošana (pētniecība un eksperimentālā ražošana), tostarp paredzot finansējumu Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) projektu atbalstam; 28.10.4. veicināta zināšanu un konsultatīvā atbalsta pieejamība, īpaši jaunajiem lauksaimniekiem, uzsācējiem un mazajām saimniecībām; 28.10.5. nodrošināta konsultantu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana; 28.10.6. veicināta tehnoloģiju izmantošana uzņēmumos, kāpinot to efektivitāti, kas vienlaikus palīdzētu risināt arī darba spēka trūkumu, kā arī uzlabotu uzņēmumu digitalizāciju (e-pakalpojumi, datu pieejamība lēmumu pieņemšanai, pakalpojumu pieejamības nodrošināšana e-vidē); 28.10.7. veicināta lauksaimniecības popularizēšana un prestiža celšana gan skolas vecuma bērnu un jauniešu vidū, gan sabiedrībā kopumā; 28.10.8. veicināta demonstrējumu saimniecību izmantošana, padziļinot izpratni par dažādām lauksaimniecības metodēm un jaunu tehnoloģiju izmantošanu, tostarp digitālo tehnoloģiju izmantošanu; 28.10.9. sekmēta zināšanu un inovāciju pārnese lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī pārtikas ražošanā un Latvijā radīto izejvielu izmantošana. 2. Tiešo maksājumu intervences, kuras finansē ELGF 29. Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts (ISIP) un tā diferencēšana 29.1. Intervences mērķis ir: 29.1.1. turpināt sniegt esošo ienākumu atbalstu, nodrošinot izturētspēju un garantētu atbalstu lauksaimnieku ienākumiem; 29.1.2. nodrošināt lauksaimnieku ienākumu tuvināšanu valsts tautsaimniecības vidējiem ienākumiem; 29.1.3. nodrošināt līdzsvarotus ienākumus starp reģioniem, ņemot vērā ierobežojošos ienākumu gūšanas apstākļus un paredzot piemaksu 10 EUR/ha apmērā Latvijas novados, kuros veģetācijas perioda ilgums ir īsāks par 195 dienām un lauksaimniecības zemes kvalitatīvais vērtējums ir zem 38 ballēm, un novados, kas robežojas ar ES trešajām valstīm; 29.1.4. līdzsvarot ienākumus starp saimniecību lieluma grupām, saglabājot stabilu pamatienākumu atbalstu mazajām saimniecībām, un paredzēt mērķtiecīgu un vienkāršotu maksājumu mazajiem lauksaimniekiem, lai nodrošinātu mazo saimniecību dzīvotspēju un to saglabāšanu lauku teritorijās; 29.1.5. nodrošināt vismaz minimālu lauksaimniecisko darbību, kas paredz arī regulāru lauksaimniecības zemes sakopšanu un uzturēšanu, mazinot platību aizaugšanas risku, kā arī sniegt ieguldījumu zemes auglības un kvalitātes nodrošināšanā, piesārņojuma mazināšanā un bioloģiskās daudzveidības veicināšanā. 30. Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts (PM) 30.1. Intervences mērķis ir līdzsvarot ienākumus starp saimniecību lieluma grupām, saglabājot stabilu pamatienākumu atbalstu mazajām un vidējām saimniecībām. 31. Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem 31.1. Intervences mērķis ir: 31.1.1. nodrošināt papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, kuri sāk vadīt savu saimniecību, jo līdz ar saimnieciskās darbības uzsākšanu rodas papildu izdevumi, kas ir saistīti ar administratīvo prasību izpildi, informācijas tehnoloģijas nodrošināšanu, tirgus izpēti, sadarbības izveidi u.c.; 31.1.2. veicināt lauksaimniecības izglītības apgūšanu. 32. Eko-shēmas 32.1. Intervences mērķis ir palīdzēt lauksaimniekiem ieviest un attīstīt ilgtspējīgas, klimatam un videi draudzīgas lauksaimniecības prakses, kas: 32.1.1. veicinās ūdens kvalitātes un augsnes kvalitātes uzlabošanu, erozijas ierobežošanu un AAL lietošanas mazināšanu; 32.1.2. saglabās bioloģisko daudzveidību, tostarp apputeksnētāju un ainavu iezīmju saglabāšanu; 32.1.3. palīdzēs uzlabot augsnes struktūru un pH līmeni visā aramkārtas dziļumā ilgākā laikposmā, kā arī palielinās augsnes bioloģisko aktivitāti, veicinās pilnīgāku mēslojuma izmantošanu un ierobežos augu slimību izplatību; 32.1.4. stimulēs lauksaimniekus izmantot saudzējošas augsnes apstrādes metodes, nodrošinot augsnes dabīgās auglības un veselības uzlabošanos, gaisa un mitruma apriti, t.i., kad augsne tiek apstrādāta saudzīgi vai netiek arta; 32.1.5. mudinās lauksaimniekus precīzi un efektīvi lietot mēslojumu - organisko mēslojumu un minerālmēslus - un (vai) AAL, lai ilgtermiņā mazinātu to lietošanu, kā arī nodrošinās tādas tehnikas un tehnoloģijas izmantošanu, kura veicina emisijas samazināšanu; 32.1.6. stimulēs saglabāt lopkopībai piemērotas zālāju platības, nepārveidojot tās par aramzemi; 32.1.7. veicinās bioloģiskās ražošanas prakses attīstību un sniegs atbalstu par bioloģiskās ražošanas noteikumu ievērošanu, kā arī nodrošinās Latvijas un ES mērķu par bioloģisko lauksaimniecību sasniegšanu; 32.2. Atbalsts ir ikgadējs un tiek sniegts platībmaksājumu veidā lauksaimniekiem, kas īsteno ilgtspējīgas, klimatam un videi draudzīgas lauksaimniecības prakses, kuru nosacījumi pārsniedz Latvijas un ES tiesību aktos noteiktās minimālās prasības; 32.3. Ekoshēmu pasākumi nodrošinās šādu Eiropas Komisijas rekomendāciju ievērošanu: 1) samazināt siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisijas, atbalstot ilgtspējīgu lauksaimniecisko pārvaldību. 2) uzlabot barības vielu pārvaldību, izmantojot pielāgotus emisiju mazināšanas pasākumus, piemēram, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas un precīzo lauksaimniecību, un tādā veidā palīdzēt sasniegt zaļajā kursā nospraustos barības vielu zuduma samazināšanas mērķrādītājus un uzlabot arī ūdens kvalitāti. 3) turpināt uzlabot lauku saimniecību ainavas elementus, kas nāk par labu biodaudzveidībai, un tādā veidā palīdzēt sasniegt zaļā kursa mērķrādītājus, kas attiecas uz daudzveidības ziņā augstvērtīgiem ainavas elementiem, veicināt bioloģiski augstvērtīgu zālāju efektīvu apsaimniekošanu. 32.4. Ekoshēmas sniegs ieguldījumi šādu ES Zaļā kursa mērķu sasniegšanā: 1) samazināt ķīmisko pesticīdu kopējo izmantojumu; 2) lauksaimniecības zemi izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā; 3) lauksaimniecības zemes platību padarīt par tādām, kurās ir daudzveidības ziņā augstvērtīgi ainavas elementi; 4) samazināt barības vielu zudumu, nodrošinot, ka nepasliktinās augsnes auglība un samazināt mēslošanas līdzekļu izmantošanu. 33. Saistītais ienākumu atbalsts 33.1. Intervences mērķis ir līdzsvarot ienākumus dažādu specializāciju saimniecībās un tuvināt ienākumus lauksaimniecības un tautsaimniecības vidējiem ekonomikas ieņēmumiem 14 sektoros: slaucamās govis, liellopi, aitas un kazas, cietes kartupeļi, sertificēti sēklas kartupeļi, sertificētas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklas, sertificētas labības sēklas, mieži, vasaras rapsi un vasaras ripsi, dārzeņi, augļi un ogas, populācijas rudzi un proteīnaugiem. 3. Sektorālās intervences, kuras finansē ELGF 34. Intervences augļu un dārzeņu sektorā un noteiktos citos sektoros: 34.1. Intervences mērķis ir uzlabot lauksaimnieku stāvokli pievienotās vērtības veidošanās ķēdē, veicinot ražotāju konkurētspējas palielināšanos un jaunu tirgu apgūšanu, kā arī pievienotās vērtības radīšanu. 34.2. Atbalsta pretendenti - atzītas ražotāju organizācijas augļu un dārzeņu sektorā un noteiktos citos sektoros (tādos kā piens un piena produkti, labība, eļļas augi un proteīnaugi, cūkgaļa, dzīvas cūkas (tostarp vaislai), liellopu gaļa, dzīvi liellopi (izņemot vaislai), mājputnu gaļa, dzīvi mājputni, olas (tostarp no putniem, kas nav mājputni), aitu un kazu gaļa, dzīvas aitas un kazas (izņemot vaislai), kartupeļi, stādi, sēklas, lini, kaņepes). 34.3. Ar atbalsta intervencēm tiks veicināta: 34.3.1. produkcijas realizācija atbilstoši tirgus pieprasījumam, piedāvājuma koncentrācija un kopīga produkcijas virzība uz tirgu, nodrošinot produktu atpazīstamību un ražošanas izmaksu optimizāciju, kā arī produkcijas piegāžu regularitāte un noslēgto piegādes līgumu izpilde gan attiecībā uz produktu kvalitāti, gan to kvantitāti; 34.3.2. jaunu produktu ražošana, produktivitātes kāpināšana un jaunu ražošanas tehnoloģiju ieviešana; 34.3.3. ražošanas negatīvās ietekmes samazināšana uz vidi; 34.3.4. ražotāju organizāciju biedru zināšanu uzlabošana par jaunākajām ražošanas tendencēm, metodēm, tostarp ilgtspējīgu ražošanu, tehniku un tehnoloģijām nozarē, par darba drošības un darba higiēnas jautājumiem; 34.3.5. ražotāju organizāciju produkcijas tirdzniecības uzlabošana, tostarp realizācijas kanālu dažādošana, lai palielinātu tirgus daļu, veicinātu jaunu produktu līniju rašanos, uzlabotu produkcijas atpazīstamību un dzīvotspēju, palielinot peļņu un paplašinot sortimentu, kā arī izvērstu un uzlabotu produkcijas mārketingu. 35. Intervences biškopības sektorā: 35.1. Intervenču mērķis ir biškopības nozares saglabāšana, biškopības produktu ražošanas efektivitātes uzlabošana un tirdzniecības iespēju un vispārēju nosacījumu paplašināšana, tā sekmējot saražotās produkcijas realizācijas iespējas ar pasākumiem, kas veicinātu sadarbību starp biškopjiem un tirdzniecības pārstāvjiem, lai produkciju varētu vienkāršāk un efektīvāk piedāvāt tirgū. Ar īstenotajām intervencēm tiks sekmēta jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešana un attīstība, tā nodrošinot digitālo tehnoloģiju izmantošanu un zināšanu pārnesi biškopībā, kā arī pētniecība, tostarp veicinot zināšanu un prasmju celšanu ienākumu uzlabošanai un produkcijas ieguvē, lai uzlabotu konkurētspēju nozarē. Tāpat, īstenojot intervences, ir paredzēts informēt biškopjus u.c. iesaistītās personas par jaunākajām tehnoloģijām un tendencēm biškopības attīstībā, padziļināt biškopju zināšanas par dravošanas metodēm, bišu slimībām, nektāraugu izvēli un citiem priekšnosacījumiem veiksmīgas biškopības attīstībai. Lai veicinātu kvalitatīvas biškopības produkcijas nodrošināšanu patērētājiem, ir nepieciešams analizēt medus kvalitāti un citus rādītājus. Savukārt, iepērkot zināmas izcelsmes bišu mātes, tiks veicināta bišu atjaunināšana stropos, kā arī samazināta varrozes invāzija un ar to saistītās slimības Latvijas dravās. 35.2. Atbalsts ir paredzēts biškopības sektoram ikgadēja maksājuma veidā par katra intervences veida īstenošanu. Atbalsts ir pieejams tikai biškopības biedrībām vai nodibinājumiem par paredzētajiem intervences veidiem tās īstenošanas periodā. 35.3. Attiecībā uz biškopības sektoru tiks īstenoti šādi intervences veidi: 35.3.1. konsultāciju pakalpojumi, tehniskais atbalsts, apmācība, informācija un paraugprakses apmaiņa, tostarp ar tīklošanas palīdzību, biškopjiem un biškopju organizācijām; 35.3.2. investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, kā arī citi pasākumi, kas vērsti arī uz bišu parazītu un slimību, īpaši varrozes, apkarošanu; 35.3.3. investīcijas materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kā arī citi pasākumi, kas paredzēti arī nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršanai un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu apsaimniekošanas prakšu izstrādei un izmantošanas veicināšanai; 35.3.4. investīcijas materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kā arī citi pasākumi, starp kuriem ir arī bišu skaita atjaunināšana stropos, tostarp bišu audzēšana; 35.3.5. sadarbība ar specializētām struktūrām, lai īstenotu pētniecības programmas biškopības un biškopības produktu jomā; 35.3.6. noieta veicināšanas, saziņas un mārketinga, tostarp tirgus uzraudzības, pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot tieši patērētāju informētību par biškopības produktu kvalitāti; 35.3.7. produkta kvalitāti uzlabojoši pasākumi. 4. Lauku attīstības intervences, kuras finansē ELFLA 36. Profesionālo zināšanu un prasmju pilnveide 36.1. Ietver šādas intervences: 36.1.1. mācības - teorētiskās nodarbības un praktiskā apmācība, apmeklējumi (grupās); 36.1.2. konsultantu mācības - teorētiskās nodarbības un praktiskās mācības (individuāli un grupās); 36.1.3. informatīvie pasākumi; 36.2. šīs intervences sniedz ieguldījumu horizontālā mērķa - ar zināšanām, inovāciju un digitalizēšanu modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus, veicinot jaunā apgūšanu, kopīgošanu un tālāku izplatīšanu, - sasniegšanā, kā arī specifisko mērķu un citu intervenču īstenošanā, jo vairo zināšanas par dažādiem tematiem, sekmē izpratni par normatīvo aktu prasību pamatojumu un principiem, kas nosaka attiecīgās prasības. Intervences ietver profesionālo zināšanu un prasmju pilnveides pasākumus par lauksaimniecības, tostarp bioloģiskās lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas (izņemot zivsaimniecības produktu), konkurētspējas uzlabošanas, uzņēmuma izaugsmes, efektivitātes palielināšanas, digitalizācijas, jauno tehnoloģiju, saimniekošanas dažādošanas, kā arī zemes un meža apsaimniekošanas, vides un klimata, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu veicinošu saimniekošanas metožu pielietošanas, antimikrobiālās rezistences un dzīvnieku labturības, atjaunojamo energoresursu, darba tiesību, darba drošības un veselības, zinātnes atziņu un jaunas prakses pielietojamības u.c. jautājumiem; 36.3. informāciju par profesionālo zināšanu un prasmju pilnveides pasākumiem pakalpojuma sniedzējs (atbalsta saņēmējs) publisko, jo īpaši izmantojot AKIS un tā sekmējot ieguldījumu horizontālā mērķa sasniegšanā; 36.4. atbalsta saņēmēji ir juridiskas personas, kas izvēlētas pakalpojuma sniegšanai; 36.5. gala labuma guvēji (pakalpojuma saņēmēji) ir fiziskas un juridiskas personas, tostarp MVU, jaunie uzņēmēji, lauku teritorijā. Konsultantu mācību gala labuma guvēji ir konsultantu pakalpojumu sniedzēji, kuru konsultanti atbilstoši KLP stratēģiskā plāna intervencēm sniedz konsultatīvu atbalstu. 37. Konsultāciju pakalpojumi 37.1. Ietver šādas intervences: 37.1.1. individuālu (vienreizēju) konsultāciju pakalpojumus; 37.1.2. daudzgadu konsultāciju pakalpojumus ("inkubāciju"); 37.2. ņemot vērā konsultējamo jautājumu daudzveidību un tvērumu, intervences nodrošina gan horizontālā, gan specifisko mērķu sasniegšanu un sniedz ieguldījumu citu intervenču īstenošanā, jo konsultants ne tikai palīdz konsultāciju saņēmējam ieviest prasības, kas paredzētas normatīvajos aktos, bet arī izskaidro šo prasību būtību un mērķi, tā nodrošinot konsultāciju saņēmēja izpratni par pamatojumu un principiem, kas nosaka attiecīgās prasības; 37.3. konsultāciju pakalpojuma sniedzējs (atbalsta saņēmējs) seko līdzi jaunākajiem pētījumu rezultātiem un zinātnes atziņām, kuru pārnese tiek nodrošināta ar AKIS starpniecību, un integrē tos pakalpojuma sniegšanā, tā nodrošinot horizontālā mērķa īstenošanu; 37.4. atbalsta saņēmēji (pakalpojuma sniedzēji) ir juridiskas personas, kas atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem, izņemot kandidāti, kam ir interešu konflikts; 37.5. gala labuma guvēji (pakalpojuma saņēmēji) ir fiziskas un juridiskas personas, tostarp MVU, jaunie uzņēmēji, lauku teritorijā, izņemot kooperatīvās sabiedrības, kas darbojas lauksaimniecības vai mežsaimniecības, vai pārtikas, dzērienu un amatniecības (mājražošanas) nozarē. 38. Demonstrējumi 38.1. Intervences mērķis ir nodrošināt tāda demonstrējuma ierīkošanu (izveidi, iekārtošanu, iekārtu uzstādīšanu) un īstenošanu, kurš praktiski demonstrē vai uzskatāmi parāda kāda jauna agrotehniska paņēmiena, tehnoloģiska procesa, kultūrauga vai dzīvnieku šķirnes priekšrocības, kas pārbaudītas pētījumos un atspoguļo vismaz divu variantu salīdzinājumu - līdzšinējo standarta paņēmienu un jauno paņēmienu. Uzsvars uz inovācijām, tehnoloģiju potenciālu un ilgtspējīgas saimniekošanas metodēm nozarē. Tiek paredzēts atbalsts informācijas pasākumiem par attiecīgo demonstrējumu, tā norisi, konstatēto un sasniegtajiem rezultātiem; 38.2. atbalsta saņēmējs nodrošina demonstrējuma norises un rezultātu informatīvo pārnesi, jo īpaši izmantojot AKIS un tā sekmējot horizontālā mērķa sasniegšanu. Intervence sniedz ieguldījumu citu intervenču īstenošanā, jo vairo zināšanas un izpratni par dažādiem tematiem; 38.3. atbalsta saņēmējs ir juridiska persona, kas ir reģistrēta Zinātnisko institūciju reģistrā vai Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā un kas atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem. 39. Ieguldījumi materiālajos aktīvos 39.1. Intervences mērķi: 39.1.1. palielināt lauksaimniecības uzņēmumu darbības efektivitāti un konkurētspēju, veicināt ieguldījumus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumos, atjaunojamās enerģijas ražošanai pašpatēriņam, energoefektivitātē, risku mazinošos pasākumos, tostarp biodrošības pasākumu īstenošanā, labturības prasību nodrošināšanā; 39.1.2. palielināt Latvijas lauksaimniecības nozares konkurētspēju, sekmējot Latvijas lauksaimnieku saražotās produkcijas pievienotās vērtības radīšanu, produktivitātes celšanu un eksportspējīgu augstas pievienotās vērtības produktu (arī bioloģisko) ražošanu; 39.1.3. uzlabot meliorācijas sistēmu infrastruktūru valsts nozīmes meliorācijas sistēmās un koplietošanas meliorācijas sistēmās; 39.1.4. veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos saimnieciskajā darbībā un palielināt finanšu resursu pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem lauksaimniecības un pārtikas nozarēs, kā arī nelauksaimnieciskās aktivitātēs; 39.1.5. samazināt fosfora un nitrātu noplūdi ūdeņos, atbalstot mākslīgu mitrzemju izveidi, un veicināt dabisko zālāju platības atjaunošanu neienesīgo investīciju veidā. 39.2. Atbalsts šai intervencei tiks sniegts gan grantu, gan finanšu instrumenta veidā. 39.3. Atbalsts grantu veidā paredzēts juridiskām personām (tostarp kooperatīvajām sabiedrībām) un fiziskām personām visā Latvijas teritorijā investīcijām tehnikas un iekārtu iegādei un būvniecībai un pašvaldībām (tikai attiecībā uz meliorācijas sistēmām kopprojektos). 39.4. Atbalsts finanšu instrumentu veidā - aizdevums ar kapitāla atlaidi ir paredzēts juridiskām vai fiziskām personām, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību vai plāno to uzsākt visā Latvijas teritorijā, izņemot valstspilsētas, investīcijām un arī zemes iegādei, ievērojot KLP stratēģiskā plāna regulā noteikto. 40. Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības 40.1. Intervences mērķis ir veicināt mazo lauku saimniecību pārstrukturēšanu, sekmējot komerciālas un konkurētspējīgas saimnieciskas darbības attīstību. 40.2. Atbalsts paredzēts vienreizēja maksājuma veidā darījumdarbības plāna īstenošanai mazo saimniecību attīstībai (fiziskām un juridiskām personām) lauku teritorijā, tādām mazām saimniecībām, kuras lielu daļu ražo pašpatēriņam, taču daļu no saražotā arī pārdod tirgū, kā arī tādām lauku saimniecībām, kas uzsāk lauksaimniecisko darbību. 41. Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai 41.1. Intervences mērķis ir sekmēt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos pastāvīgās lauksaimniecības darbībās, lai veicinātu ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību dibināšanu un reizē nodrošinātu darbaspēka atjaunošanos lauksaimniecības sektorā. 41.2. Atbalsts intervences ietvaros tiks sniegts gan grantu (vienreizēja maksājuma veidā), gan finanšu instrumenta veidā. 41.3. Atbalsts granta veidā paredzēts ieguldījumiem lauku saimniecībās, kuras kā savu pirmo uzņēmumu dibina vai pārņem gados jauni lauksaimnieki, t.i. lauksaimnieki līdz 40 gadu vecumam, kuri uzsāk lauksaimniecisko darbību un kuriem ir atbilstoša lauksaimniecības izglītība. 41.4. Atbalsts finanšu instrumentu veidā - aizdevums ar kapitāla atlaidi ir paredzēts gados jauniem lauksaimniekiem visā Latvijas teritorijā, izņemot valstspilsētas, investīcijām un arī zemes iegādei, ievērojot KLP stratēģiskā plāna regulā noteikto 42. Ieguldījumi ilgtspējīgā mežsaimniecībā 42.1. Intervences mērķi: 42.1.1. mežaudžu izveidošana mazproduktīvās platībās, uzlabojot zemes izmantošanas efektivitāti, vienlaikus samazinot erozijas risku un ievērojami palielinot oglekļa dioksīda (CO2) piesaisti. 42.1.2. ilgtspējīga meža zemes izmantošana, atjaunojot mežsaimniecības ražošanas potenciālu pēc meža ugunsgrēkiem un dabas katastrofām, kā arī meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību monitoringa pilnveidošana Latvijas mežos. 42.2. Atbalsts paredzēts ieguldījumiem privātās meža zemes tiesiskajiem valdītājiem, meža īpašnieku kooperatīviem, apvienībām un pašvaldībām, kā arī Valsts meža dienestam. Nacionālajos normatīvajos aktos tiks ietverti nosacījumi, lai nepieļautu kaitējumu bioloģiskās daudzveidības mērķa platībām. 43. Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanā 43.1. Intervences mērķis ir uzlabot privāto mežu ekosistēmu potenciālu, palielinot oglekļa piesaistes apjomu mežaudzēs, uzlabot to pielāgošanos klimata pārmaiņām un mazināt klimata pārmaiņu sekas, vienlaikus atbilstoši ES tiesību aktos dotajām iespējām palielinot zemes izmantošanas produktivitāti. 43.2. Atbalsts paredzēts ieguldījumiem fiziskām un juridiskām personām, kas ir privāto un pašvaldību meža zemes tiesiskās valdītājas. 44. Ražotāju grupu un organizāciju izveide 44.1. Intervences mērķis ir veicināt jaunu kooperatīvo sabiedrību veidošanos, kā arī esošo kooperatīvu apvienošanos, lai stiprinātu lauksaimnieku tirgus varu un uzlabotu lauksaimnieku stāvokli pievienotās vērtības veidošanas ķēdē. 44.2. Atbalsts paredzēts vispārīgām izmaksām, kas tieši saistītas ar piecu gadu darījumdarbības plāna īstenošanu un pasākuma mērķu sasniegšanu. 44.3. Atbalsta pretendenti ir jaunas atbilstīgas kooperatīvās sabiedrības mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarē (izņemot konvencionālā piena un konvencionālo laukaugu specializāciju), kā arī atbilstīgas kooperatīvu apvienības visās nozarēs. 45. Vides, klimata un citas pārvaldības saistības (agrovide) 45.1. Intervences mērķi: 45.1.1. veicināt aizsargjoslu izveidi, mazinot barības vielu noplūdi no aramzemes platībām uz ūdenstilpēm un vienlaikus stiprinot ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu (bioloģiskā daudzveidība, apputeksnētāji un ainavu elementi), arī erozijas ierobežošanu un oglekļa akumulēšanu augsnē; 45.1.2. veicināt īpašu vidi saudzējošu dārzu apsaimniekošanas metožu pielietošanu, samazinot augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apjomu un ar to saistīto risku cilvēku un dzīvnieku veselībai un ietekmei uz vidi; 45.1.3. veicināt tādu prakšu ieviešanu saimniekošanas sistēmā, kas sniedz lielākus ieguldījumus gan dzīvnieku labturībā (tostarp veselībā), gan klimata pārmaiņu mazināšanā; 45.1.4. veicināt lauksaimniecības kultūraugu apputeksnēšanas nodrošināšanu, izmantojot biškopības vienības un vienlaikus stiprinot ekosistēmu pakalpojumus; 45.1.5. uzturēt no lauksaimnieciskās darbības atkarīgos bioloģiski vērtīgos zālājus un bridējputnu dzīvotnes zālājos, nodrošinot tiem atbilstošu apsaimniekošanu un veicinot šo īpašo dabas vērtību saglabāšanu; 45.2. Atbalsts tiek sniegts atbilstoši KLP stratēģiskā plāna regulas 70.pantā noteiktajam lauksaimniekiem, kas uzņemas brīvprātīgas piecu gadu saistības izmantot vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes, kuru nosacījumi pārsniedz Latvijas un ES tiesību aktos noteiktās minimālās prasības, kā arī paredzot nosacījumu par zināšanu pilnveidošanu noteiktā apjomā. 46. Bioloģiskā lauksaimniecība 46.1. Intervences mērķis ir veicināt lauksaimnieku pievēršanos bioloģisko lauksaimniecības metožu izmantošanai saimniecībā un to saglabāšanu, izmantojot ilgtspējīgas lauksaimniecības metodes, un ievērot augstus dzīvnieku labturības standartus, tā mazinot ietekmi uz dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību un klimatu. 46.2. Atbalsts tiek sniegts platībmaksājumu veidā lauksaimniekiem, kuru saimniecība kopumā vai daļēji ir ietverta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, paredzot obligātu nosacījumu par zināšanu pilnveidošanu noteiktā apjomā. 47. Natura 2000 maksājums (mežiem) 47.1. Intervences mērķis ir sniegt kompensāciju par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem saistībā ar Direktīvu 2009/147/EEK un 92/43/EEK īstenošanu pieejamā finansējuma ietvaros; 47.2. Atbalsts tiek sniegts platībmaksājumu veidā Natura 2000 teritorijās esošo mežu tiesiskajiem valdītājiem, to kooperatīviem un apvienībām. 48. Sadarbība 48.1. Intervences mērķis ir: 48.1.1. veicināt sadarbību starp lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādē iesaistītajiem un pētniekiem jaunu produktu, tehnoloģiju vai procesu attīstīšanā lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē, izstrādājot inovatīvus produktus un tehnoloģijas nozares vai uzņēmuma līmenī; 48.1.2. atbalstīta sadarbība starp maziem ekonomikas dalībniekiem lauku teritorijā, veicinot lauku tūrisma popularizēšanu un mārketingu, kā arī dalībniekiem - produktu ražotājiem, lai kopīgi virzītu vietējo produktu piedāvājumus tirgū, kā arī īstenotu mārketinga pasākumus un sekmētu atpazīstamību. 48.2. Atbalsts paredzēts EIP grupām vai sadarbības grupām projektu īstenošanai visā Latvijas teritorijā. 49. Riska pārvaldības instrumenti 49.1. Intervences mērķis ir daļēji segt apdrošināšanas polišu iegādes izdevumus par kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanu pret klimatiskiem apdraudējumiem un dzīvnieku un augu slimībām, lai veicinātu lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecības nozaru riska mazināšanā, tā stiprinot saimniecību izturētspēju un stabilitāti un mazinot finansiālos zaudējumus. 49.2. Atbalsta saņēmējs ir aktīvais lauksaimnieks (fiziskā vai juridiskā persona), kas ar apdrošināšanas sabiedrību noslēdzis līgumu, kurā ir paredzēts apdrošināt ražu, dzīvniekus, sējumus un stādījumus. 50. Pārtikas kvalitātes shēmas 50.1. Intervences mērķis ir stiprināt lauksaimnieka pozīciju pārtikas ķēdē, sadarbojoties ar uzņēmumu, kas pārstrādā lauksaimniecības primāro produkciju, tā veicinot kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanu, apstrādi un pārstrādi un nodrošinot produkta nokļūšanu mazumtirdzniecībā; 50.2. Atbalsta saņēmēji ir primārās lauksaimniecības produktu ražotāji, pārstrādes uzņēmumi, kas ir iesaistījušies bioloģiskajās vai nacionālajās pārtikas kvalitātes shēmās kā tās dalībnieki. 51. Teritorijas attīstības vecināšana ar LEADER pieeju 51.1. Intervences mērķi: 51.1.1. sniegt atbalstu lauku kopienu ilgtspēju veicinošām vietējās attīstības iniciatīvām, kas ir atbilstošas KLP stratēģiskajam plānam un iekļautas vietējo rīcības grupu vietējās attīstības stratēģijās, un uzlabo ekonomisko un sociālo situāciju laukos, veido labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un lauku teritoriju attīstībai, kā arī veicina starpteritoriālu un starpvalstu sadarbību vietējās attīstības potenciāla un resursu ilgtspējīgai izmantošanai; 51.1.2. veicināt pārtikas īso piegāžu ķēžu darbību, tostarp zaļo publisko iepirkumu nodrošināšanai, sekmējot vietējās p …