📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta
2009. gada 20. janvāra noteikumus Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām".
Ministru kabineta noteikumi Nr.77
Rīgā 2002.gada 19.februārī (prot. Nr.8 14.§)
Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām
Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 55.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka šādas obligātās prasības ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām (turpmāk — ārstniecības iestādes), lai tās varētu sniegt pacientiem medicīnisko palīdzību:
1.1. vispārīgās prasības ārstniecības iestādēm;
1.2. noteiktām funkcijām nepieciešamās telpas;
1.3. minimālo diagnostisko, ārstniecisko un pacientu aprūpes aprīkojumu;
1.4. neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai nepieciešamo medikamentu minimumu;
1.5. ārstniecības personu izglītību un kvalifikāciju;
1.6. prasības medicīniskajiem dienestiem;
1.7. papildu prasības veselības punktiem, doktorātiem (ambulancēm), poliklīnikām un ārstu praksēm;
1.8. papildu prasības rehabilitācijas iestādēm;
1.9. papildu prasības tehniskās ortopēdijas iestādēm;
1.10. papildu prasības specializētajiem centriem un speciālajiem terapijas kabinetiem;
1.11. papildu prasības neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādēm;
1.12. papildu prasības slimnīcām.
2
2. Par šajos noteikumos minēto obligāto prasību izpildi ir atbildīgs ārstniecības iestādes vadītājs.
3
3. Projektēšanas uzdevumā ārstniecības iestāžu būvniecībai tiek ņemtas vērā šajos noteikumos noteiktās obligātās prasības.
4
II. Vispārīgās prasības ārstniecības iestādēm
4. Ārstniecības iestādes ieeja ir izbūvēta un aprīkota tā, lai nodrošinātu tās ieejas izmantošanu personām ar ierobežotām funkcionālajām iespējām. Ārstniecības iestādē ir pieejama informācija par ārstniecības personām (vārds, uzvārds, specialitāte un pieņemšanas laiks). Ambulatoras ārstniecības iestādes pacientu pieņemšanas telpā redzamā vietā ir izvietoti ārstniecības personu sertifikāti vai to kopijas.
5
5. Ārstniecības iestādes grīdas un durvis nodrošina katra stāva līmenī brīvu pārvietošanos personām ar ierobežotām funkcionālajām iespējām. Ārstniecības iestādē ir vismaz viena tualete katrā stāvā.
6
6. Ārstniecības iestādē lieto medicīniskās tehnoloģijas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanu un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanu ir novērtējusi un apstiprinājusi Veselības statistikas medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra.
7
(MK 28.02.2006. noteikumu Nr.166 redakcijā)
7. Ārstniecības iestādē ievēro normatīvajos aktos noteikto medicīnisko ierīču ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību.
8
8. Ārstniecības iestādes vadītājs sastāda un apstiprina lietošanā esošo un valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un nodrošina šo līdzekļu metroloģisko kontroli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
9
9. Ārstniecības iestādei, kas veic rentgendiagnostiku vai staru terapiju, ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegta speciāla atļauja (licence) darbībām ar radioaktīvajām vielām vai citiem jonizējošā starojuma avotiem medicīnā.
10
10. Ārstniecības iestādē lieto dezinfekcijas līdzekļus, kas ir reģistrēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Dezinfekcijas un sterilizācijas pasākumus veic saskaņā ar ārstniecības iestādes vadītāja apstiprinātu dezinfekcijas un sterilizācijas plānu.
11
11. Ārstniecības iestādē ir dokumentāri noteikta neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas kārtība un ir nodrošināts neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko ierīču un medikamentu minimālais daudzums un apjoms.
12
12. Ārstniecības iestādes ārstniecības personu izglītība un kvalifikācija atbilst šādām prasībām:
12.1. ārsti ir reģistrēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un sertificēti attiecīgajā specialitātē;
12.2. patstāvīgi praktizējošas ārstniecības personas ir reģistrētas un sertificētas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
12.3. nesertificētas ārstniecības personas strādā tikai tādu ārstniecības personu uzraudzībā vai vadībā, kuras ir reģistrētas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurām ir sertifikāts atbilstošajā specialitātē;
12.4. sertificēta ārsta vadībā var strādāt viens nesertificēts ārsts, bet apmācīttiesīga ārsta vadībā — viens rezidents;
12.5. (svītrots ar MK 28.02.2006. noteikumiem Nr.166).
13
13. Ārstniecības iestādes darbinieku un ārstniecības personu pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu nosaka darba līgumā un ārstniecības personas specialitātes nolikumā.
14
(MK 28.02.2006. noteikumu Nr.166 redakcijā)
14. Ārstniecības iestādes klīniski diagnostisko laboratoriju (izņemot akreditētu laboratoriju) tehniskā kompetence ir novērtēta un atbilst testēšanas laboratoriju darbības vispārīgajām prasībām. Klīniski diagnostiskās laboratorijas tehniskās kompetences novērtējums ir pielīdzināms atbilstībai obligātajām prasībām.
15
III. Prasības veselības punktiem, doktorātiem (ambulancēm), poliklīnikām un ārstu praksēm
15. Veselības punkts ir ambulatora ārstniecības iestāde, kas atrodas citas iestādes, uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības teritorijā un kur attiecīgās iestādes, uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības audzēkņiem vai darbiniekiem sniedz medicīnisko palīdzību.
16
16. Doktorāts (ambulance) ir ambulatora ārstniecības iestāde, kur pacientam sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus.
17
17. Poliklīnika ir ambulatora ārstniecības iestāde (neatkarīgi no tās darbības veida), kur iedzīvotājiem sniedz primārās un sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus.
18
18. Veselības punktā, doktorātā (ambulancē), poliklīnikā un ārsta prakses vietā ir šādas telpas:
18.1. pacientu uzgaidāmā telpa;
18.2. pacientu pieņemšanas telpa (kabinets);
18.3. sanitārais mezgls pacientiem un personālam (ja ambulatorā ārstniecības iestāde atrodas dzīvojamā ēkā, sanitāro mezglu iekārto atsevišķi no dzīvojamo telpu sanitārā mezgla);
18.4. pārsiešanas telpa (tikai ķirurģiska profila ārstniecības iestādē);
18.5. telpa (nodaļa) ambulatoro operāciju veikšanai (tikai ķirurģiska profila ārstniecības iestādē).
19
19. Poliklīnikas pārsiešanas telpā ir atsevišķi nodalītas aseptiskās pārsiešanas vietas un septiskās pārsiešanas vietas vai ir atsevišķa aseptiskās pārsiešanas telpa un septiskās pārsiešanas telpa.
20
20. Poliklīnikā ir šādas struktūrvienības:
20.1. pacientu reģistrācijas telpa vai vieta;
20.2. ambulatorā nodaļa;
20.3. diagnostikas nodaļa:
20.3.1. klīniski diagnostiskā laboratorija;
20.3.2. funkcionālās diagnostikas daļa;
20.3.3. rentgendiagnostikas daļa;
20.3.4. endoskopijas daļa;
20.4. fizikālās terapijas nodaļa.
21
21. Ja šo noteikumu 20.3. un 20.4.apakšpunktā minēto struktūrvienību poliklīnikā nav, attiecīgos pakalpojumus saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru, nodrošina citas ārstniecības iestādes.
22
(MK 28.02.2006. noteikumu Nr.166 redakcijā)
22. Poliklīnikas ambulatorajā nodaļā diagnostisko, ārstniecisko un pacientu aprūpes funkciju nodrošināšanai papildus šo noteikumu 18.punktā minētajām telpām ir šādas telpas:
22.1. procedūru telpa;
22.2. telpa pacientu aprūpes aprīkojuma glabāšanai.
23
23. Poliklīnikas ambulatorajā nodaļā personālam ir šādas telpas:
23.1. garderobe;
23.2. telpa personāla higiēnas vajadzībām.
24
24. Poliklīnikas fizikālās terapijas nodaļā ir šādas telpas:
24.1. telpa fizikālās medicīnas procedūrām;
24.2. fizikālās medicīnas ārsta kabinets;
24.3. telpa procedūru sagatavošanai;
24.4. telpa pacientu un personāla higiēnas vajadzībām.
25
25. Poliklīnikā var būt dienas stacionārs. Dienas stacionārs ir ārstniecības iestāde, kur pacientam, kam nav nepieciešama ārstniecības personu aprūpe un uzraudzība ārpus attiecīgās iestādes darba laika, sniedz diagnostisko un ārstniecisko palīdzību un kur viņam nodrošināta gultasvieta. Dienas stacionārā diagnosticē slimības, ārstē, aprūpē un izmitina pacientus.
26
26. Dienas stacionārā atbilstoši ārstnieciskās darbības apjomam ir šādas struktūrvienības:
26.1. pacientu reģistrācijas nodaļa;
26.2. diagnostikas, ārstniecības un aprūpes nodaļa;
26.3. ambulatoro operāciju nodaļa;
26.4. asins kabinets.
27
27. Dienas stacionāra diagnostikas, ārstniecības un aprūpes nodaļā ir šo noteikumu 18.punktā minētās telpas, kā arī šādas telpas:
27.1. pacientu palātas;
27.2. dušas vai vannas telpas pacientiem;
27.3. procedūru telpa;
27.4. telpa pacientu sagatavošanai diagnostiskiem izmeklējumiem un manipulācijām;
27.5. tīrās veļas noliktava un netīrās veļas noliktava.
28
28. Dienas stacionāra ambulatoro operāciju nodaļā ir šādas telpas:
28.1. telpa manipulācijām un pacientu sagatavošanai operācijai;
28.2. operāciju zāles priekštelpa;
28.3. operāciju zāle;
28.4. pēcoperāciju telpa pacientu novērošanai.
29
29. Personālam dienas stacionārā ir noteikumu 23.punktā minētās telpas.
30
30. Veselības punktā, doktorātā (ambulancē) un poliklīnikas ambulatorās nodaļas ārsta un citu ārstniecības personu kabinetā ir medicīniskās ierīces slimību diagnostikai, pacientu ārstēšanai un aprūpei, kuras apstiprinājis veselības ministrs. Ārsta speciālista un citu ārstniecības personu prakses aprīkojums atbilst attiecīgās specialitātes ārsta vai citu ārstniecības personu kabinetam noteiktajām prasībām.
31
(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596)
31. Ir iespēja aptumšot oftalmologa kabinetu un otolaringologa kabinetu, izmantojot aizkarus vai žalūzijas.
32
32. Poliklīnikas ambulatorajā nodaļā papildus ir šāds ārstnieciskais un pacientu aprūpes aprīkojums:
32.1. skābekļa iekārta;
32.2. medicīniskās ierīces klizmu izdarīšanai;
32.3. medicīniskās ierīces urīna aiztures vai nesaturēšanas novēršanai;
32.4. pārvietošanās palīglīdzekļi pacientiem ar balsta vai kustību traucējumiem.
33
33. Poliklīnikas klīniski diagnostiskajā laboratorijā veic šādus laboratoriskus diagnostiskos izmeklējumus:
33.1. vispārīgos klīniskos izmeklējumus;
33.2. bioķīmiskos izmeklējumus.
34
34. Poliklīnikas funkcionālās diagnostikas daļā veic šādus izmeklējumus:
34.1. standarta novadījumu elektrokardiogrāfiju un krūšu novadījumu elektrokardiogrāfiju;
34.2. ārējās elpošanas funkcionālo diagnostiku;
34.3. veloergometriju.
35
35. Poliklīnikas rentgendiagnostikas daļā veic šādus izmeklējumus:
35.1. krūšu kurvja, vēdera dobuma un iegurņa rentgenoskopiju un rentgenogrāfiju;
35.2. skeleta kaulu rentgenogrāfiju;
35.3. ultrasonoskopiju.
36
36. Poliklīnikas endoskopijas daļā veic rektosigmoskopiju.
37
37. Poliklīnikas fizikālās terapijas nodaļā ir šāds aprīkojums:
37.1. fizikālās terapijas aparatūra;
37.2. krēsls vai kušete (katrā procedūru vietā);
37.3. vieta pacienta apģērba novietošanai (katrā procedūru vietā);
37.4. dažādu profilu atbalsti pacienta ķermeņa fiksācijai.
38
38. Dienas stacionāra ambulatoro operāciju nodaļā ir medicīniskās ierīces slimību diagnostikai un ārstēšanai, vispārējās anestēzijas veikšanai un pacientu aprūpei, kuras apstiprinājis veselības ministrs.
39
(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596)
39. Ja ambulatoro operāciju nodaļā lieto vispārējo anestēziju, ierīko atsevišķu telpu vai vietu pacienta novērošanai pēc narkozes. Ja vispārējā anestēzijā izmanto gaistošos anestēzijas līdzekļus, nodrošina pacienta izelpotā gaisa izvadi no telpām.
40
40. Dienas stacionārā ir nodrošināta iespēja no jebkuras pacienta gultasvietas dienas stacionāra darba laikā izsaukt medicīnisko personālu.
41
IV. Prasības rehabilitācijas iestādēm
41. Medicīniskās rehabilitācijas iestāde ir ārstniecības iestāde, kur ambulatoros vai stacionāros apstākļos sniedz kompleksus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, izmantojot medicīniskās rehabilitācijas ierīces un tehnoloģijas multidisciplināras rehabilitācijas komandas ietvaros sekundārā bāzes, sekundārā intensīvā vai terciārā līmenī. Medicīniskās rehabilitācijas iestādes ir rehabilitācijas kabineti, rehabilitācijas nodaļas, rehabilitācijas slimnīcas un rehabilitācijas centri.
42
42. Rehabilitācijas kabinets ir medicīniskās rehabilitācijas iestāde, kur pacientu aprūpē lieto vienu vai vairākas medicīniskās rehabilitācijas tehnoloģijas bāzes līmenī.
43
43. Rehabilitācijas kabinets var darboties kā patstāvīga ārstniecības iestāde vai rehabilitācijas nodaļas, rehabilitācijas slimnīcas vai rehabilitācijas centra sastāvā. Rehabilitācijas kabinets var nenodrošināt pilnu rehabilitācijas programmas izpildi, bet attiecīgi sadarboties ar citām medicīniskās rehabilitācijas iestādēm.
44
44. Rehabilitācijas kabinetu veidi ir šādi:
44.1. fizioterapijas kabinets;
44.2. ergoterapijas kabinets;
44.3. klīniskā logopēda kabinets;
44.4. klīniskā psihologa kabinets;
44.5. tehniskās ortopēdijas kabinets;
44.6. fizikālās terapijas kabinets;
44.7. hidroterapijas kabinets;
44.8. reitterapijas kabinets.
45
45. Ja rehabilitācijas kabinets darbojas kā patstāvīga ārstniecības iestāde, tā telpas atbilst šo noteikumu III nodaļā minētajām prasībām.
46
46. Rehabilitācijas nodaļa ir slimnīcas struktūrvienība, kur pacientiem sniedz ambulatorus un stacionārus pirmā un otrā posma medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus. Rehabilitācijas nodaļā ir trīs vai vairāki nodaļas profilam atbilstoši rehabilitācijas kabineti.
47
47. Rehabilitācijas slimnīca ir medicīniskās rehabilitācijas iestāde, kur sniedz ambulatorus un stacionārus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pacientiem, kuri visu diennakti atrodas pastāvīgā un nepārtrauktā ārstniecības personu aprūpē un uzraudzībā un kur pacientiem ir nodrošināta gultasvieta un ēdināšana.
48
48. Rehabilitācijas centrs ir medicīniskās rehabilitācijas iestāde, kur sniedz ambulatorus un stacionārus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī izglīto rehabilitācijas speciālistus, izstrādā un aprobē rehabilitācijas tehnoloģiju izstrādi, kā arī veic zinātniskās pētniecības darbu.
49
49. Rehabilitācijas slimnīcā un rehabilitācijas centrā ir šādas struktūrvienības:
49.1. uzņemšanas nodaļa, kur veic pacientu uzņemšanu un to koordinē;
49.2. diagnostikas un funkcionālās testēšanas nodaļa, kur precizē pacienta diagnozi un objektīvi nosaka viņa funkcionālo spēju (ierobežojuma) līmeni, lai varētu sastādīt individuālu rehabilitācijas programmu un novērtēt rehabilitācijas procesa rezultātus;
49.3. medicīnas māsu dienests, kas veic pacientu aprūpi;
49.4. fizioterapijas nodaļa vai dienests;
49.5. sociālā darba nodaļa vai dienests, kur novērtē pacienta sociālo vidi un sniedz konsultācijas un palīdzību tās uzlabošanā.
50
50. Rehabilitācijas slimnīcā un rehabilitācijas centrā atbilstoši to profilam var būt šādas papildu struktūrvienības:
50.1. intensīvās terapijas nodaļa vai dienests, kur pacientam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību un nodrošina invazīvo medicīnisko tehnoloģiju izmantošanu;
50.2. ergoterapijas nodaļa vai dienests, kur nodrošina pacienta ergoterapeitisko novērtēšanu un ārstēšanu un sniedz konsultācijas vides pielāgošanā atbilstoši pacienta vajadzībām, kā arī izgatavo ortozes un palīgierīces;
50.3. logopēdijas nodaļa vai dienests, kur ārstē pacientus, kuriem ir komunikācijas un rīšanas traucējumi vai psihomotorās attīstības aizture un traucējumi, kā arī izglīto pacientus un viņu tuviniekus;
50.4. psiholoģijas nodaļa vai dienests, kur novērtē un attīsta pacienta izziņas, intelektuālās un emocionālās spējas, kā arī izglīto pacientu un viņa tuviniekus;
50.5. speciālās pedagoģijas nodaļa vai dienests, kur pacienti, kuriem ir ierobežotas uztveršanas spējas, apgūst vispārizglītojošos mācību priekšmetus, kā arī izmanto apmācības metodes, kas uzlabo pacienta kustību, komunikācijas un pašaprūpes spējas;
50.6. tehniskās ortopēdijas nodaļa vai dienests, kur pacientus nodrošina ar nepieciešamajiem protēžu un ortožu izstrādājumiem un citiem tehniskajiem palīglīdzekļiem;
50.7. reitterapijas nodaļa, kur novērtē pacientu funkcionālās spējas un ārstē, izmantojot jāšanu ar zirgiem.
51
51. Rehabilitācijas slimnīcas vai rehabilitācijas centra telpas atbilst šo noteikumu VIII nodaļā minētajām prasībām. Rehabilitācijas slimnīcā vai rehabilitācijas centrā ir šādas telpas:
51.1. pacientu uzņemšanas telpa;
51.2. diagnostikas un funkcionālās testēšanas telpas;
51.3. ārsta kabinets;
51.4. medicīnas māsas kabinets;
51.5. telpas medikamentozām blokādēm;
51.6. fizioterapijas zāle individuālajām un grupu nodarbībām;
51.7. sociālā darbinieka kabinets;
51.8. citas telpas atbilstoši šo noteikumu VIII nodaļā minētajām prasībām.
52
52. Rehabilitācijas slimnīcā vai rehabilitācijas centrā atbilstoši to profilam var būt papildu rehabilitācijas kabineti citās medicīniskās rehabilitācijas jomās.
53
53. Ja rehabilitācijas centrs sniedz tikai ambulatorus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, tam nav nepieciešamas nodaļas un telpas pacientu izmitināšanai vai citu slimnīcai raksturīgu funkciju nodrošināšanai.
54
54. Medicīniskās rehabilitācijas iestādē ir medicīniskās ierīces slimību diagnostikai, pacientu ārstēšanai un aprūpei, kuras apstiprinājis veselības ministrs.
55
(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596)
55. Personām, kurām ir ierobežotas funkcionālās iespējas, nodrošina piekļūšanu medicīniskās rehabilitācijas iestādei no tuvākās sabiedriskā transporta pieturvietas vai autostāvvietas.
56
V. Prasības tehniskās ortopēdijas iestādēm
56. Tehniskās ortopēdijas iestāde ir ārstniecības iestāde, kurā pacientam izgatavo vai pielāgo tehniskos palīglīdzekļus atbilstoši viņa fiziskajam, aroda un sociālajam potenciālam.
57
57. Tehniskās ortopēdijas iestāde ievēro šādus principus:
57.1. telpas atbilst tehnoloģiskajiem procesiem, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai vai pielāgošanai;
57.2. darbinieku skaits atbilst telpu lielumam un darba vietu skaitam;
57.3. pacientu telpas nodalītas no ražošanas telpām;
57.4. optimāls darba iekārtu izvietojums;
57.5. darba vietu atbilstība drošības tehnikas un darba drošības normām;
57.6. videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana;
57.7. noteikumu ievērošana darbā ar ķīmiskām vielām un viegli uzliesmojošām vielām, kā arī telpu ventilācijas un apgaismošanas noteikumu ievērošana;
57.8. iespēja brīvi iekļūt un pārvietoties invalīdiem un personām, kurām ir funkcionālo spēju ierobežojumi;
57.9. sadarbības nodrošināšana ar medicīniskās rehabilitācijas centriem un citām ārstniecības iestādēm.
58
58. Tehniskās ortopēdijas iestādē ir šādas telpas:
58.1. administrācijas telpas;
58.2. pacientu uzgaidāmā telpa;
58.3. pacientu pieņemšanas telpa, kas var būt apvienota ar treniņu un kontroles telpu pacientu apmācībai tehnisko palīglīdzekļu lietošanā, un pārģērbšanās kabīnes;
58.4. sanitārais mezgls pacientiem un personālam;
58.5. noliktavas materiālu, detaļu un tehnisko palīglīdzekļu uzglabāšanai;
58.6. mehāniskā darbnīca materiālu apstrādei un tehnisko palīglīdzekļu komplektēšanai, regulēšanai un remontam, kas var būt apvienota ar noliktavu;
58.7. treniņu un kontroles telpa pacientu apmācībai tehnisko palīglīdzekļu lietošanā;
58.8. darbinieku atpūtas telpa;
58.9. garderobe.
59
59. Tehniskās ortopēdijas iestādē, kur ir individuāli izgatavojamo tehnisko palīglīdzekļu darbnīca, papildus šo noteikumu 58.punktā minētajām telpām ir šādas telpas:
59.1. atlējumu ņemšanas telpa;
59.2. modelēšanas telpa darbam ar ģipsi un termoplastiem;
59.3. ortopēdisko darbmašīnu telpa, kas var būt apvienota ar mehānisko darbnīcu;
59.4. telpa darbam ar sveķiem un citiem ķīmiskiem materiāliem;
59.5. šūšanas telpa;
59.6. kurpnieka bandāžista darbnīca;
59.7. telpa gatavo izstrādājumu uzglabāšanai;
59.8. dušas telpas.
60
60. Tehniskās ortopēdijas iestādē, kur ir daudzkārt lietojamo tehnisko palīglīdzekļu darbnīca, papildus šo noteikumu 58.punktā minētajām telpām ir šādas telpas:
60.1. telpa tehnisko palīglīdzekļu izstādīšanai, kas var būt apvienota ar treniņu un kontroles telpu pacientu apmācībai tehnisko palīglīdzekļu lietošanā;
60.2. telpa iznomāto un atpakaļ saņemto tehnisko palīglīdzekļu dezinfekcijai, mazgāšanai un žāvēšanai.
61
61. (Svītrots ar MK 28.02.2006. noteikumiem Nr.166.)
62
VI. Prasības specializētajiem centriem un speciālajiem terapijas kabinetiem
62. Asinsdonoru centrs ir ārstniecības iestāde, kur sagatavo asinis, testē asins paraugus, ražo asins komponentus, uzglabā un izsniedz asins pagatavojumus, kā arī metodiski vada, organizē un koordinē asins pagatavojumu sagatavošanu un apgādi ar tiem.
63
63. Asins sagatavošanas nodaļa ir ārstniecības iestādes struktūrvienība, kur sagatavo asins komponentus ārstniecības iestādē esošo pacientu ārstēšanai.
64
64. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir šādas telpas:
64.1. ārsta kabinets;
64.2. donoru uzgaidāmā telpa;
64.3. donoru ģērbtuve;
64.4. asins sagatavošanas telpa;
64.5. asins komponentu sagatavošanas telpa;
64.6. telpa eritrocītu masas mazgāšanai;
64.7. atsevišķa slēdzama telpa izmeklēto asiņu un asins pagatavojumu glabāšanai;
64.8. atsevišķa slēdzama telpa (izolēta vieta) neizmeklēto asiņu glabāšanai;
64.9. atsevišķa telpa palīgmateriālu glabāšanai;
64.10. personāla ģērbtuve;
64.11. tualete.
65
65. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir reģistratūra, kurā uzglabā dokumentus un nodrošina tajos minētās informācijas aizsardzību.
66
66. Asinsdonoru centrā ir atsevišķa telpa automātiskās citaferēzes un plazmaferēzes veikšanai. Imūnhematoloģisko testēšanu veic atsevišķā telpā.
67
67. Asins sagatavošanas telpā ir:
67.1. ne mazāk kā 4 m2 katrai donora vietai;
67.2. gludas sienas, kā arī grīdas no viegli mazgājamiem materiāliem, lai būtu iespējams regulāri veikt telpu mitro uzkopšanu;
67.3. medicīniskās kušetes vai krēsli ar roku balstiem donoriem un galds procedūrai nepieciešamo materiālu un instrumentu novietošanai;
67.4. speciāla tvertne izmantotā materiāla savākšanai;
67.5. trauki dezinfekcijas līdzekļiem.
68
68. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir šāds minimālais aprīkojums donoru izmeklēšanai:
68.1. termometri;
68.2. špāteles;
68.3. fonendoskops;
68.4. ierīce netiešai arteriālā asinsspiediena mērīšanai;
68.5. medicīniskie svari.
69
69. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir šāds minimālais aprīkojums asins sagatavošanai:
69.1. sterilu plastisko maisu-sistēmu komplekti ar antikoagulantu;
69.2. svari pilno plastisko maisu svēršanai;
69.3. stobriņi asins paraugu ņemšanai un stobriņu statīvi;
69.4. ledusskapis sagatavoto asiņu uzglabāšanai, kurā tiek uzturēta temperatūra no +2 °C līdz +6 °C.
70
70. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir šāds minimālais aprīkojums asins komponentu sagatavošanai:
70.1. refrižeratorcentrifūga;
70.2. balansēšanas svari;
70.3. ierīce plazmas ieguvei.
71
71. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir atsevišķi ledusskapji, kuros tiek uzturēta temperatūra no +2 °C līdz +6 °C un kuri tiek izmantoti:
71.1. eritrocītu masas glabāšanai;
71.2. asins paraugu, testsistēmu un reaģentu glabāšanai.
72
72. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir saldēšanas iekārtas plazmas sasaldēšanai, kurās tiek uzturēta temperatūra -30 °C.
73
73. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir saldēšanas iekārtas saldētās plazmas glabāšanai, kurās tiek uzturēta temperatūra, ne augstāka par -18 °C.
74
74. (Svītrots ar MK 28.02.2006. noteikumiem Nr.166.)
75
75. Asinsdonoru centra un asins sagatavošanas nodaļas darbu nodrošina klīniski diagnostiskās laboratorijas, kuras ir akreditētas vai kuru tehniskā kompetence ir novērtēta un atbilst testēšanas laboratoriju darbības vispārīgajām prasībām.
76
76. (Svītrots ar MK 28.02.2006. noteikumiem Nr.166.)
77
77. (Svītrots ar MK 28.02.2006. noteikumiem Nr.166.)
78
78. (Svītrots ar MK 28.02.2006. noteikumiem Nr.166.)
79
79. Speciālās terapijas kabinets ir ambulatora ārstniecības iestāde, kur pacientam veic ārstnieciskas, profilaktiskas un veselību veicinošas procedūras vai manipulācijas.
80
80. Speciālās terapijas kabinetā ir medicīniskās ierīces slimību diagnostikai, ārstēšanai un pacientu aprūpei, kuras apstiprinājis veselības ministrs.
81
(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596)
81. Ja speciālās terapijas kabinets nav ambulatorās ārstniecības iestādes struktūrvienība, tam jāatbilst šo noteikumu 18.punktā minētajām prasībām.
82
82. Asins kabinets ir ārstniecības iestādes struktūrvienība, kas nodrošina asins pagatavojumu apriti ārstniecības iestādē un atbild par to.
83
83. Asins kabineta telpa ir atsevišķa slēdzama telpa ar gludām sienām un grīdām, kas veidotas no viegli mazgājamiem materiāliem, lai būtu iespējams regulāri veikt telpu mitro uzkopšanu.
84
84. Asins kabinetā ir:
84.1. telefona sakari;
84.2. saldēšanas kamera, kurā tiek uzturēta temperatūra -18 °C vai zemāka, saldētas plazmas un krioprecipitāta uzglabāšanai;
84.3. ledusskapji, kuros tiek uzturēta temperatūra no +2 °C līdz +6 °C, eritrocītu masas un asins pagatavojumu uzglabāšanai.
85
85. Zobārstniecības kabinets ir ārstniecības iestāde vai speciālās terapijas kabinets, kur tiek veikta pacientu mutes dobuma orgānu un ar tiem saistīto žokļu un sejas slimību diagnostika un ārstēšana, kā arī minēto slimību profilakse.
86
86. Zobārstniecības kabinetā ir šādas atsevišķas telpas:
86.1. pacientu pieņemšanas telpa (telpas) ar dabisko apgaismojumu, kuras platība, ja attiecīgajā telpā atrodas viena zobārstniecības iekārta, ir vismaz 10 m2, telpas tilpums — vismaz 25 m3, augstums līdz nosedzošajai griestu plaknei — vismaz 2,5 m. Katrai papildu zobārstniecības iekārtai paredz platību, kas nav mazāka par 7 m2. Vairākas pacientu pieņemšanas telpas var būt savienotas. Ja pacientu uzskaites kartotēka (datu bāze) izvietota pacientu pieņemšanas telpā, attiecīgajai telpai nepieciešama papildu platība, kas nav mazāka par 2 m2;
86.2. uzgaidāmā telpa ar garderobes vietu. Uzgaidāmajā telpā var izvietot pacientu uzskaites kartotēku (datu bāzi);
86.3. sterilizācijas vieta vai telpa. Ja sterilizācijas vieta izvietota pacientu pieņemšanas telpā, attiecīgajai telpai nepieciešama papildu platība, kas nav mazāka par 4 m2;
86.4. sanitārais mezgls. Ja zobārstniecības kabinets atrodas ēkas dzīvojamā daļā, sanitāro mezglu iekārto atsevišķi no dzīvojamo telpu sanitārā mezgla.
87
87. Ja pacientu pieņemšanas telpā ir izvietota vairāk nekā viena zobārstniecības iekārta, zobārstniecības iekārtas savstarpēji norobežo.
88
88. No jauna iekārtojamos zobārstniecības kabinetos vienā pacientu pieņemšanas telpā izvieto vienu zobārstniecības iekārtu, izņemot kabinetus, kuros tiek veikta zobārstu, zobārstniecības māsu, zobārstu asistentu, zobu feldšeru un zobu higiēnistu apmācība.
89
89. Zobārstniecības kabinetā ir šāds diagnostiskās izmeklēšanas, ārstnieciskais un pacientu aprūpes aprīkojums:
89.1. medicīniskās ierīces un medikamenti, kas nodrošina aseptikas un antiseptikas noteikumu ievērošanu;
89.2. zobārstniecības krēsls un zobārstniecības iekārta, kas ir pievienota elektroinstalācijai un komunikācijām un darbojas saskaņā ar ražotāja norādījumiem;
89.3. zobu rentgendiagnostikas aparāts, izņemot šādus gadījumus:
89.3.1. zobārstniecības kabinets atrodas koppraksē vai citā ārstniecības iestādē, kur iespējams saņemt zobu rentgendiagnostikas pakalpojumus;
89.3.2. (zaudējis spēku ar 01.01.2005.; skat. 237. punktu);
89.3.3. zobārstniecības kabinets atrodas vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības iestādē vai izglītības iestādē, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas, un paredzēts bērnu zobārstniecības aprūpei, veicot profesionālo zobu higiēnu un ārstējot vienkāršo kariesu (caries simplex);
89.4. filmu attīstīšanas iekārta;
89.5. medicīniskā personāla aizsarglīdzekļi (piemēram, aizsargcimdi, plastikāta sejas aizsargi vai vienreizējās lietošanas maskas, aizsargbrilles);
89.6. zobārstniecības kabineta mēbeles.
90
(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.601)
90. Lietojot vispārējo anestēziju, iespējama pacienta nepārtraukta novērošana, skābekļa inhalācija, plaušu mākslīgā ventilācija un aspirācijas profilakse. Lai veiktu vispārējo anestēziju, nepieciešams šāds minimālais zobārstniecības kabineta aprīkojums:
90.1. zobārstniecības krēsls, kurā iespējams novietot pacientu horizontālā stāvoklī;
90.2. šo noteikumu 38.punktā minētās medicīniskās ierīces vispārējās anestēzijas veikšanai.
91
91. Sterilizācijas vietā vai telpā ir izlietne, kas ir pievienota ūdensvadam un kanalizācijai, trauki medicīnisko instrumentu apstrādei pirms sterilizācijas, sterilizators, vieta sterilo medicīnisko instrumentu uzglabāšanai un zobārstniecības kabinetā sniegto pakalpojumu apjomam atbilstošs medicīnisko instrumentu daudzums.
92
92. Zobārstniecības kabineta vadītājs nodrošina šādu sistemātisku kontroli:
92.1. medicīnisko instrumentu sterilitātes mikrobioloģisko kontroli — divas reizes gadā;
92.2. dzīvsudraba koncentrācijas kontroli pacientu pieņemšanas telpas gaisā — vienu reizi gadā.
93
93. Šo noteikumu 92.punktā minēto kontroli veic akreditētas testēšanas laboratorijas vai klīniski diagnostiskās laboratorijas, kuru tehniskā kompetence ir novērtēta un atbilst vispārīgajām prasībām testēšanas laboratoriju darbībai.
94
94. Amalgamas plombu pārpalikumus savāc un nodod otrreizējai pārstrādei. Lai nepieļautu dzīvsudraba iekļūšanu kanalizācijas ūdeņos, zobārstniecības iekārtas izvadi tiek aprīkoti ar amalgamas atdalītājiem.
95
95. Zobu tehniskā laboratorija ir ārstniecības iestāde vai laboratorija, kurā izgatavo zobu protēzes.
96
96. Zobu tehniskajā laboratorijā ir šādas atsevišķas telpas:
96.1. laboratorijas darba telpa ar dabisko apgaismojumu, kuras platība vienai darba vietai ir vismaz 14 m2, divām darba vietām — vismaz 16 m2, griestu augstums — vismaz 2,2 m;
96.2. pasūtījumu pieņemšanas vieta vai telpa. Ja pasūtījumu pieņemšanas vieta atrodas darba telpā, attiecīgajai telpai nepieciešama papildu platība, kas nav mazāka par 2 m2;
96.3. sanitārais mezgls.
97
97. Zobu tehniskajā laboratorijā virs liešanas krāsnīm, gāzes plītīm, lodēšanas iekārtām un polimerizācijas darba vietām ierīko vietējās nosūces iekārtas, kuras nosūc putekļus vai dzīvsudraba tvaikus un kuras ir apgādātas ar attiecīgiem filtriem atbilstoši to lietošanas instrukcijām. Iekārtu efektivitātes rādītāji ir atbilstoši spēkā esošajiem būvnormatīviem.
98
98. Lai nodrošinātu tehnoloģisko procesu, zobu tehniskās laboratorijas darba telpā ir šāds aprīkojums:
98.1. darba vietā — elektroslīpmašīna ar autonomu putekļu savācēju, gāzes pievads, laboratorijas deglis vai spirta lampiņa;
98.2. ūdens izlietne ar speciālu nosēdumu trauku, kas nodrošina ģipša daļiņu efektīvu uztveršanu un aizturi;
98.3. slēgts 1 m x 0,7 m liels laboratorijas pulēšanas skapis ar autonomu putekļu savācēju;
98.4. laboratorijas ģipša galds ar atveri ģipša atlikumu savākšanai, kas nav mazāks par 1 m x 0,7 m.
99
99. Zobu tehniskās laboratorijas darba telpā darbam ar minerālskābēm un metāla daļu lodēšanai nepieciešams velkmes skapis, kas nodrošina valsts standartā par ķīmisko vielu arodekspozīciju robežvērtībām gaisā noteikto prasību ievērošanu un kura parametri ir šādi:
99.1. izmērs nav mazāks par 1,5 m x 0,7 m;
99.2. darba atvere nav mazāka par 0,3 m x 0,6 m;
99.3. autonomās, mehāniskās velkmes gaisa kustības ātrums nav mazāks par 0,7 m/s.
100
100. Zobu tehniskās laboratorijas vadītājs reizi gadā nodrošina svina koncentrācijas kontroli laboratorijas telpas gaisā.
101
VII. Prasības neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādēm
101. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāde ir ārstniecības iestāde (neatkarīgi no tās īpašuma formas un darbības veida), kurā ir operatīvās dežurējošās brigādes neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem dzīvībai un veselībai kritiskos stāvokļos visu diennakti, kā arī ārkārtas medicīniskās situācijās. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāde ir patstāvīga ārstniecības iestāde ar juridiskās personas tiesībām vai ārstniecības iestādes atsevišķa struktūrvienība, vai nodaļa.
102
102. Lai nodrošinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes darbību visu diennakti, ir nepieciešami:
102.1. operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi;
102.2. dispečerdienests ar telpām un speciāli aprīkotām darba vietām;
102.3. medicīnisko, administratīvo, saimniecisko un tehnisko dienestu telpas;
102.4. operatīvo dežurējošo brigāžu personāls;
102.5. medicīniskie materiāli un medikamenti atbilstoši mēneša patēriņa normai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem un medicīnisko materiālu un medikamentu rezerve mēneša patēriņa normas apmērā ārkārtas medicīniskajām situācijām;
102.6. pilnvērtīga neatliekamās medicīniskās palīdzības uzskaite un analīze (sniegtā primārā un sekundārā neatliekamā medicīniskā palīdzība pēc motīva un rezultāta), kā arī sniegtās neatliekamās medicīniskās palīdzības apjoma un kvalitātes rādītāju kontrole;
102.7. operatīvās darbības plāns, ja atklātas sevišķi bīstamas infekcijas slimības vai ir aizdomas par tām;
102.8. katastrofu medicīnas plāns darbībai ārkārtas medicīniskās situācijās.
103
103. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes darbību ar operatīvajiem medicīniskajiem transportlīdzekļiem saskaņā ar savstarpēji noslēgtiem līgumiem var nodrošināt citas iestādes vai uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).
104
104. Lai nodrošinātu šo noteikumu 102.2.apakšpunktā minētā dispečerdienesta darbību, ir nepieciešamas:
104.1. ne mazāk kā divas "03" telefona sakaru līnijas;
104.2. tiešās telefona sakaru līnijas ar neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu dežurējošām ārstniecības personām, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un policiju, kā arī ar neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes struktūrvienībām — filiālēm un citiem dienestiem, kas nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes operatīvu darbību;
104.3. mobilie sakari ar neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāžu brigādēm;
104.4. nepārtraukts automatizēts izsaukumu pieteikšanas procesa ieraksts izsaukumu kartē un magnetofona lentē vai elektroniskā veidā (ar laika reģistrāciju);
104.5. nepārtraukta automatizēta standartizēta laika fiksācijas sistēma;
104.6. translācijas sistēma operatīvās dežurējošās brigādes tūlītējai nosūtīšanai saskaņā ar izsaukumu.
105
105. Pilsētas (rajona) pašvaldība kopīgi ar neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādi attiecīgajā administratīvajā teritorijā var veidot neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes filiāles, kas ir attiecīgās iestādes struktūrvienības.
106
106. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes funkcionālās pamatvienības ir šādas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, kuru sastāvā ir ne mazāk kā divas ārstniecības personas:
106.1. ārsta palīga (feldšera) brigāde;
106.2. intensīvās terapijas brigāde.
107
107. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes ārsta palīga (feldšera) brigādē ir tās vadītājs — neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificēts ārsta palīgs (feldšeris) — un otra ārstniecības persona, kas sagatavota neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai (ārsta palīgs (feldšeris) vai medicīnas māsa), kā arī operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs.
108
108. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes intensīvās terapijas brigādē ir tās vadītājs — neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificēts ārsts — un neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīgs (feldšeris) vai medicīnas māsa, kā arī operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs.
109
109. Intensīvās terapijas brigādes neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīgs (feldšeris) ir sertificēts neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā.
110
110. Specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai var veidot dažādu medicīnas profilu specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes. Šādā gadījumā brigādes vadītājs ir sertificēts neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā un anestezioloģijā — reanimatoloģijā vai citā specialitātē atbilstoši attiecīgās brigādes profilam.
111
111. Ar neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes vadītāja rīkojumu šo noteikumu 107., 108. un 110.punktā minētajās brigādēs papildus var iekļaut citas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai sagatavotas ārstniecības personas (nesertificēts ārsts stažieris, medicīnas māsa) un noteikt kārtību, kādā veicami sanitāra (māsas palīga) pienākumi.
112
112. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā transportlīdzekļa vadītāji ir sagatavoti atbilstoši paplašināto pirmās palīdzības pasākumu mācību programmai veselības ministra noteiktajā kārtībā.
113
(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596)
113. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes personāls ne retāk kā reizi gadā apmeklē apmācības kursus un treniņapmācības un kārto ieskaiti saskaņā ar veselības ministra noteiktajā kārtībā apstiprināto programmu un kārtību:
113.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ārstniecības personas, kā arī dispečeru grupas — dzīvības glābšanas nodrošināšanā, paplašinātajā sirds un plaušu reanimācijā un paplašinātajā reanimācijā traumu gadījumos, kā arī katastrofu medicīnas plāna treniņapmācībā;
113.2. neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes palīgpersonāls un operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāji — paplašinātajā pirmās palīdzības sniegšanas programmā.
114
(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596)
114. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personāls tiek nodrošināts ar sezonai atbilstošu darba apģērbu, dezinfekcijas un tīrīšanas līdzekļiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.
115
115. Operatīvais medicīniskais transportlīdzeklis ir mehāniskais transportlīdzeklis, kas ir speciāli aprīkots un medicīniski ekipēts. Operatīvo medicīnisko transportlīdzekli izmanto neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu izpildei, kā arī tādu slimnieku (cietušo) pārvietošanai, kuriem transportēšanas laikā var būt nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.
116
116. Operatīvais medicīniskais transportlīdzeklis atbilst Latvijas standartā LVS 63:1999 "Operatīvie transportlīdzekļi, krāsojums, aprīkojums" noteiktajām prasībām.
117
117. Operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vispārējā drošība atbilst autotransporta ekspluatācijas noteikumiem.
118
118. Operatīvais medicīniskais transportlīdzeklis ir aprīkots ar:
118.1. sakaru iekārtām, kas ir sertificētas un reģistrētas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
118.2. aprīkojuma priekšmetiem, kas ir pārvietojami un izmantojami telpās un āra apstākļos un atbilst vispārīgajām un speciālajām autotransporta drošības prasībām;
118.3. visu vecuma grupu pacientiem nepieciešamo inventāru un medicīnisko aparatūru.
119
119. Operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa ekipējumam jābūt pārbaudītam atbilstoši izgatavotājrūpnīcas instrukcijām un normatīvajiem aktiem par medicīniskās aparatūras pārbaudi. Operatīvajā medicīniskajā transportlīdzeklī jābūt attiecīgās medicīniskās aparatūras darbības instrukcijām valsts valodā, ekspluatācijas noteikumiem un norādījumiem par apkopi.
120
120. Operatīvais medicīniskais transportlīdzeklis ir nodrošināts ar attiecīgu aprīkojumu un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai nepieciešamajiem medikamentiem un medicīniskajām ierīcēm, kuras apstiprinājis veselības ministrs.
121
(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596)
VIII. Prasības slimnīcām
121. Slimnīca ir ārstniecības iestāde, kur pacientam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, nosaka diagnozi un ārstē. Slimnīcā pacients visu diennakti atrodas pastāvīgā un nepārtrauktā ārstniecības personu aprūpē un uzraudzībā līdz noteiktas diagnostikas vai ārstniecības pakāpes sasniegšanai. Slimnīcā pacientam ir nodrošināta gultasvieta un ēdināšana.
122
122. Slimnīcā ir šādas struktūrvienības:
122.1. stacionārā nodaļa;
122.2. neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļa;
122.3. diagnostiskās izmeklēšanas nodaļa;
122.4. sterilizācijas nodaļa;
122.5. dezinfekcijas nodaļa;
122.6. patoloģijas nodaļa ar morgu vai telpām mirušo uzglabāšanai;
122.7. administrācija;
122.8. saimnieciski tehniskie dienesti.
123
123. Slimnīcā var nebūt šo noteikumu 122.4., 122.5. un 122.6.apakšpunktā minēto nodaļu. Šādā gadījumā slimnīca slēdz līgumus ar citām institūcijām, kas nodrošina attiecīgos pakalpojumus.
124
124. Papildus šo noteikumu 122.punktā minētajām struktūrvienībām slimnīcā atbilstoši attiecīgās slimnīcas profilam var būt šādas struktūrvienības:
124.1. operāciju nodaļa;
124.2. asins sagatavošanas nodaļa vai asins kabinets;
124.3. anestezioloģijas nodaļa;
124.4. fizikālās medicīnas nodaļa;
124.5. rehabilitācijas kabinets vai rehabilitācijas nodaļa;
124.6. ambulatorā nodaļa;
124.7. psihiatriskā profila nodaļas:
124.7.1. psihiatrijas nodaļa;
124.7.2. psihiatriskās rehabilitācijas nodaļa;
124.7.3. krīzes stāvokļu nodaļa;
124.8. internā profila nodaļas:
124.8.1. iekšķīgo slimību nodaļa;
124.8.2. kardioloģijas nodaļa;
124.8.3. tuberkulozes un plaušu slimību nodaļa;
124.8.4. neiroloģijas nodaļa;
124.8.5. infekcijas slimību nodaļa;
124.8.6. gastroenteroloģijas nodaļa;
124.8.7. nefroloģijas nodaļa;
124.8.8. hematoloģijas nodaļa;
124.8.9. neiroangioloģijas nodaļa;
124.8.10. endokrinoloģijas nodaļa;
124.8.11. radioterapijas nodaļa;
124.8.12. ķīmijterapijas nodaļa;
124.8.13. paliatīvās aprūpes nodaļa;
124.8.14. narkoloģijas nodaļa;
124.9. ķirurģiskā profila nodaļas:
124.9.1. ķirurģijas nodaļa;
124.9.2. ginekoloģijas nodaļa;
124.9.3. traumatoloģijas nodaļa;
124.9.4. otolaringoloģijas nodaļa;
124.9.5. acu slimību nodaļa;
124.9.6. hemodialīzes nodaļa;
124.9.7. torakālās ķirurģijas nodaļa;
124.9.8. neiroķirurģijas nodaļa;
124.9.9. uroloģijas nodaļa;
124.9.10. sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa;
124.9.11. mikroķirurģijas nodaļa;
124.9.12. sirds ķirurģijas nodaļa;
124.9.13. asinsvadu ķirurģijas nodaļa;
124.9.14. transplantoloģijas nodaļa;
124.9.15. vertebroloģijas nodaļa;
124.9.16. lielo locītavu endoprotezēšanas nodaļa;
124.10. dzemdību nodaļa;
124.11. bērnu nodaļa;
124.12. intensīvās terapijas nodaļa.
125
(Grozīts ar MK 16.12.2003. noteikumiem Nr.718)
125. Katrā slimnīcas funkcionālajā blokā vai atsevišķā ēkā izvietotā stacionārajā nodaļā ir telpa mirušo īslaicīgai uzglabāšanai.
126
126. Slimnīcā var būt dienas stacionārs, kas atbilst šo noteikumu 25., 26., 27., 28., 29., 38. un 40.punktā minētajām prasībām.
127
127. Stacionārajā nodaļā pacientiem tiek nodrošināta gultasvieta un ēdināšana.
128
128. Lai nodrošinātu pacientu izmitināšanu, stacionārajā nodaļā ir šādas telpas:
128.1. pacientu palātas;
128.2. pacientu dušas telpa vai vannas telpa;
128.3. pacientu tualetes;
128.4. pacientu atpūtas telpa (izņemot bērnu nodaļas);
128.5. tīrās veļas noliktava;
128.6. netīrās veļas noliktava.
129
129. Lai nodrošinātu diagnostisko, ārstniecisko un pacientu aprūpes funkciju izpildi, stacionārajā nodaļā ir telpas, kas paredzētas:
129.1. procedūrām;
129.2. pacientu sagatavošanai diagnostiskajiem izmeklējumiem, manipulācijām un operācijām;
129.3. pacientu kopšanas līdzekļu uzglabāšanai.
130
130. Lai nodrošinātu personāla darbu, stacionārajā nodaļā ir telpas, kas paredzētas:
130.1. ārstu darbam;
130.2. māsu darbam;
130.3. personāla apģērba maiņai un uzglabāšanai;
130.4. personāla higiēnas vajadzībām;
130.5. personāla atpūtai.
131
131. Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību pilnā apjomā, novēršot un stabilizējot dzīvībai bīstamos veselības traucējumus, un, ja nepieciešams, ievietojot pacientus slimnīcā.
132
132. Plānveida ārstēšanai paredzēto pacientu uzņemšanai slimnīcā var izveidot atsevišķu plānveida pacientu uzņemšanas nodaļu.
133
133. Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā ir telpas, kas paredzētas:
133.1. uzgaidīšanai un pacientu reģistrācijai;
133.2. pacientu apskatei un izmeklēšanai;
133.3. dzīvībai svarīgo funkciju stabilizēšanai un nodrošināšanai;
133.4. ārstnieciskajām procedūrām, manipulācijām un operācijām;
133.5. pacientu higiēnas vajadzībām;
133.6. pacientu ar infekcijas slimībām izolācijai un pacientu novērošanai neskaidru diagnožu gadījumos;
133.7. personālam saskaņā ar šo noteikumu 130.punktu.
134
134. Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļas darbību nodrošina šo noteikumu 182.punktā minētie diagnostiskās izmeklēšanas veidi un rentgendiagnostikas nodaļa, kurā veic šo noteikumu 196.punktā minētos izmeklējumus. Minēto veidu diagnostiskā izmeklēšana nodaļā tiek nodrošināta visu diennakti.
135
135. Patoloģijas nodaļā veic biopsiju, operāciju un autopsiju materiāla makroskopisko un histoloģisko izmeklēšanu, lai noteiktu pacientu slimības, kā arī veic autopsijas mirušajiem pacientiem.
136
136. Patoloģijas nodaļā ir šādas telpas:
136.1. darba telpas personālam;
136.2. telpas personāla higiēnas vajadzībām;
136.3. histoloģijas laboratorija;
136.4. telpas biopsiju un operāciju materiālu ņemšanai;
136.5. autopsiju zāle;
136.6. arhīvs protokolu, histoloģijas atbilžu, mikropreparātu un parafīna bloku uzglabāšanai;
136.7. telpa mirušo uzglabāšanai.
137
137. Operāciju nodaļā ir operāciju zāles, kā arī telpas personāla sanitārajai caurlaidei un operāciju zāļu apkalpošanai.
138
138. Sanitārās caurlaides telpas operāciju nodaļu atdala no pārējām slimnīcas telpām. Personāls operāciju nodaļā ieiet caur sanitārās caurlaides telpām, kur pārģērbjas operāciju nodaļas apģērbā un apavos. No sanitārās caurlaides telpas uz pārējām slimnīcas telpām drīkst iziet tikai pēc tam, kad novilkts operāciju nodaļas apģērbs un apavi.
139
139. Sanitārajā caurlaidē ir šādas telpas:
139.1. ģērbtuves;
139.2. personāla dušas telpas;
139.3. tualetes.
140
140. Operāciju zālēs ir šādas telpas:
140.1. operāciju zāle septiskām operācijām;
140.2. operāciju zāle aseptiskām operācijām;
140.3. roku pirmsoperācijas apstrādes telpa;
140.4. telpa steriliem operāciju piederumiem;
140.5. pirmssterilizācijas telpa;
140.6. telpa pacientu novērošanai periodā pēc vispārējās anestēzijas.
141
141. Šo noteikumu 140.1., 140.2. un 140.3.apakšpunktā minētajās telpās ievēro pilnīgu aseptikas režīmu. Aseptikas režīma noteikumus apstiprina slimnīcas vadītājs atbilstoši operāciju funkcionālajā blokā lietotajām medicīniskajām tehnoloģijām.
142
142. Ārpus operāciju nodaļas izvietotajās operāciju zālēs var būt atvieglots aseptikas režīms, bet tas nedrīkst ievērojami samazināt aseptikas līmeni.
143
143. Lai apkalpotu operāciju zāles, nepieciešamas telpas, kas ir paredzētas:
143.1. asins preparātu sagatavošanai;
143.2. medikamentu glabāšanai;
143.3. tīrās veļas glabāšanai;
143.4. šujamā materiāla sagatavošanai, ja nelieto tikai vienreizējas lietošanas materiālu;
143.5. operāciju materiāla sagatavošanai;
143.6. lietotās veļas un operāciju materiāla glabāšanai;
143.7. personāla atpūtai;
143.8. operāciju zāles vecākās māsas darbam;
143.9. rezerves ierīču un materiālu glabāšanai.
144
144. Anestezioloģijas nodaļa ir slimnīcās, kur ārstēšanas vai diagnostisko metožu lietošanas laikā var rasties nepieciešamība pacientiem nodrošināt atsāpināšanu vai nodrošināt pacienta nekustīgumu vai elpošanas ceļu caurlaidību.
145
145. Anestezioloģijas nodaļā pacientiem nodrošina anestēziju un dzīvībai svarīgo organisma funkciju uzturēšanu:
145.1. ķirurģisko operāciju un dažādu manipulāciju laikā;
145.2. pirmsanestēzijas un pēcanestēzijas aprūpē;
145.3. sāpju terapijā;
145.4. intensīvajā terapijā un reanimācijā;
145.5. detoksikācijas metožu lietošanas laikā.
146
146. Slimnīcā, kur veic vispārējo un vietējo anestēziju, ir atsevišķa telpa, intensīvās terapijas palāta vai nodaļa pacienta novērošanai periodā pēc vispārējās anestēzijas līdz laikam, kad ir nostabilizējušās pacienta dzīvībai svarīgās funkcijas.
147
147. Anestezioloģijas nodaļā papildus šo noteikumu 129.punktā minētajām telpām ir medicīnisko ierīču noliktava un medikamentu noliktava.
148
148. Fizikālās medicīnas nodaļā ir telpas, kas paredzētas:
148.1. uzgaidīšanai un pacientu reģistrācijai;
148.2. fizikālās medicīnas procedūrām;
148.3. ārstu darbam;
148.4. procedūru sagatavošanai;
148.5. pacientu un personāla higiēnas vajadzībām.
149
149. Fizikālās medicīnas procedūru telpā katra procedūru vieta ir vizuāli norobežota no citām procedūru vietām, un tās platība ir ne mazāka par 5 m2.
150
150. Elektromiega terapijas procedūru veikšanai ir atsevišķa telpa, kuru iespējams aptumšot un kur procedūras laikā nenotiek citas procedūras vai pacientu pārvietošanās.
151
151. Ja tiek izmantota stacionāra augstfrekvences faktoru terapijas aparatūra, augstfrekvences faktoru terapijas telpā ir ekranizētas procedūru kabīnes.
152
152. Aerojonizācijas, hidroaerojonizācijas un aerosolterapijas telpās ir aktīva plūsmas ventilācija.
153
153. Lāzerterapijas telpā vai lāzerterapijas vietā sienu, griestu un grīdas segums ir matēts.
154
154. Slimnīcas ambulatorā nodaļa ir slimnīcas struktūrvienība, kur slimnīcā strādājošās ārstniecības personas nodrošina sekundāro veselības aprūpi pacientiem, kuri netiek ievietoti slimnīcā. Slimnīcas ambulatorā nodaļa atbilst šo noteikumu III nodaļā minētajām prasībām.
155
155. Psihiatrijas nodaļā papildus šo noteikumu 128., 129. un 130.punktā minētajām telpām ir šādas telpas:
155.1. speciāla stingrās uzraudzības palāta;
155.2. ergoterapijas telpa;
155.3. telpa pacientu rehabilitācijas pasākumiem;
155.4. telpa, kurā pacienti var tikties ar apmeklētājiem.
156
156. Daudzprofilu slimnīcā, kurā ir psihiatrijas nodaļa, papildus ir:
156.1. atsevišķa pastaigu vai atpūtas vieta psihiatriskā profila pacientiem;
156.2. telpa fiziskās kultūras vai fizioterapijas nodarbībām psihiatriskā profila pacientiem.
157
157. Psihiatrijas nodaļā ir īpašs logu un durvju stiprinājums un nodrošinājums, kā arī pastiprināts logu un durvju stiprinājums pacientu stingrās uzraudzības palātā.
158
158. Psihiatriskās rehabilitācijas nodaļā papildus šo noteikumu 128., 129. un 130.punktā minētajām telpām ir šādas telpas:
158.1. ārstnieciskās ražošanas darbnīcas;
158.2. ergoterapijas kabinets.
159
159. Krīzes stāvokļu nodaļā papildus šo noteikumu 128., 129. un 130.punktā minētajām telpām ir darba telpa grupu terapijas nodarbībām.
160
160. Internā profila nodaļās, izņemot paliatīvās aprūpes nodaļu, papildus šo noteikumu 128., 129. un 130.punktā minētajām telpām ir intensīvās terapijas palāta, kas atbilst šo noteikumu 177., 178., 233., 234. un 235.punktā noteiktajām prasībām, vai attiecīgās nodaļas pacientiem ir nodrošinātas gultasvietas terapijas funkcionālajā blokā vai slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā.
161
(MK 16.12.2003. noteikumu Nr.718 redakcijā)
160.1 Paliatīvās aprūpes nodaļā ir telpas, kas minētas šo noteikumu 128., 129. un 130.punktā, kā arī diagnostiskās izmeklēšanas, ārstnieciskais un pacientu aprūpes aprīkojums, kas minēts šo noteikumu 179., 181., 194. un 195.punktā.
162
(MK 16.12.2003. noteikumu Nr.718 redakcijā)
161. Tuberkulozes un plaušu slimību nodaļas telpu plānojums un nodaļas darba režīms nodrošina pretepidēmiskā režīma ievērošanu.
163
162. Neiroloģijas nodaļā ir telpa lumbālpunkcijām un farmakoloģisko blokāžu veikšanai.
164
163. Infekcijas slimību nodaļas telpu plānojums nodrošina iespēju ievietot nodaļā vismaz divu plūsmu pacientus:
163.1. pacientus ar infekcijas slimībām, kuras izplatās gaisa — pilienu inficēšanās ceļā;
163.2. pacientus ar citām infekcijas slimībām.
165
164. Gastroenteroloģijas, nefroloģijas, hematoloģijas, neiroangioloģijas, endokrinoloģijas, dermatoloģijas, seksuāli transmisīvo slimību un narkoloģijas nodaļas telpas atbilst internā profila nodaļu telpām noteiktajām vispārējām prasībām.
166
(MK 16.12.2003. noteikumu Nr.718 redakcijā)
165. Radioterapijas nodaļā ar slēgto izotopu bloku ir šo noteikumu 128., 129. un 130.punktā minētās telpas. Slēgto izotopu blokā papildus ir šādas telpas:
165.1. lineārā elektronu paātrinātāja kabinets:
165.1.1. pacientu uzgaidāmā telpa;
165.1.2. vadības pults telpa ar monitoru pacientu novērošanai;
165.1.3. apstarošanas procedūru telpa;
165.1.4. telpa, kurā atrodas tehniskās vadības statnis;
165.1.5. tehniskās iekārtas telpa;
165.2. gamma terapijas distances kabinets:
165.2.1. pacientu uzgaidāmā telpa;
165.2.2. vadības pults telpa ar monitoru pacientu novērošanai;
165.2.3. apstarošanas procedūru telpa;
165.3. dobumu radioterapijas kabinets:
165.3.1. pacientu uzgaidāmā telpa;
165.3.2. telpa ginekoloģiskajām apskatēm;
165.3.3. telpa rentgenuzņēmumiem;
165.3.4. vadības pults telpa ar monitoru pacientu novērošanai;
165.3.5. apstarošanas procedūru telpas ar dobumu radioterapijas aparātiem;
165.4. īsfokusa (tuvfokusa) rentgenterapijas kabinets:
165.4.1. pacientu uzgaidāmā telpa;
165.4.2. vadības pults telpa ar monitoru pacientu novērošanai;
165.4.3. apstarošanas procedūru telpa;
165.5. dziļās rentgenterapijas kabinets:
165.5.1. pacientu uzgaidāmā telpa;
165.5.2. vadības pults telpa ar monitoru pacientu novērošanai;
165.5.3. apstarošanas procedūru telpa;
165.6. topometrijas kabinets:
165.6.1. pacientu uzgaidāmā telpa;
165.6.2. telpa ar vadības pulti;
165.6.3. topometra telpa;
165.6.4. laboratorijas telpa rentgenfilmu attīstīšanai;
165.6.5. arhīva telpas;
165.7. simulatora kabinets:
165.7.1. pacientu uzgaidāmā telpa;
165.7.2. telpa ar vadības pulti;
165.7.3. simulatora telpa;
165.7.4. laboratorijas telpa rentgenfilmu attīstīšanai;
165.7.5. arhīva telpas;
165.8. datortelpa inženieru fiziķu darbam;
165.9. slēgto izotopu glabātavas.
167
166. Ķirurģiskā profila nodaļā papildus šo noteikumu 128., 129. un 130.punktā minētajām telpām ir šādas telpas:
166.1. telpa aseptiskai pārsiešanai;
166.2. telpa septiskai pārsiešanai;
166.3. intensīvās terapijas palāta nodaļā vai gultasvietas ķirurģijas funkcionālā bloka vai slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā.
168
167. Ginekoloģijas nodaļā papildus šo noteikumu 166.punktā minētajām telpām ir telpas, kas paredzētas:
167.1. pacienšu ginekoloģiskajām apskatēm;
167.2. manipulācijām.
169
168. Traumatoloģijas un ortopēdijas nodaļā papildus šo noteikumu 166.punktā minētajām telpām ir telpas, kas paredzētas:
168.1. ģipša imobilizācijas uzlikšanai un noņemšanai;
168.2. slēgtām repozīcijām — telpu platībai jābūt pietiekamai, lai varētu lietot vispārējo anestēziju.
170
169. Otolaringoloģijas nodaļā papildus šo noteikumu 166.punktā minētajām telpām ir telpas, kas paredzētas:
169.1. audiometrijai (ar ārējo skaņu izolāciju);
169.2. pacientu apskatēm un procedūrām.
171
170. Acu slimību nodaļā papildus šo noteikumu 166.punktā minētajām telpām ir telpas, kas paredzētas:
170.1. acu funkcionālajai izmeklēšanai;
170.2. slimnieku apskatei un pārsiešanai.
172
171. Hemodialīzes nodaļā papildus šo noteikumu 166.punktā minētajām telpām ir šādas telpas:
171.1. hemodialīzes zāle, kurā vienai hemodialīzes vietai paredzētā platība nav mazāka par 6 m2;
171.2. ambulatoro pacientu garderobe;
171.3. ambulatoro pacientu ēdamtelpa un atpūtas telpa.
173
172. Torakālās ķirurģijas, neiroķirurģijas, uroloģijas, sejas un žokļu ķirurģijas, mikroķirurģijas, sirds ķirurģijas, asinsvadu ķirurģijas, transplantoloģijas, vertebroloģijas un lielo locītavu endoprotezēšanas nodaļa atbilst vispārīgajām prasībām, kas noteiktas ķirurģiskā profila nodaļām.
174
173. Dzemdību nodaļā papildus šo noteikumu 128., 129. un 130.punktā minētajām telpām ir dzemdību funkcionālais bloks, kurā nepieciešamas šādas telpas:
173.1. uzņemšanas telpa;
173.2. pirmsdzemdību apskates telpa;
173.3. divas pirmsdzemdību palātas, no kurām vienu iespējams izolēt;
173.4. dzemdību zāle;
173.5. pēcdzemdību apskates telpa;
173.6. jaundzimušo aprūpes telpa.
175
174. Dzemdību nodaļas darbību nodrošina šādas slimnīcas struktūrvienības:
174.1. operāciju zāle, kurā ir šo noteikumu 227.2., 227.3. un 227.4.apakšpunktā minētais aprīkojums;
174.2. anestezioloģijas nodaļa;
174.3. asins sagatavošanas nodaļa vai telpa;
174.4. intensīvās terapijas palāta vai nodaļa.
176
175. Bērnu nodaļas ir:
175.1. vispārējā bērnu slimību nodaļa (turpmāk — bērnu slimību nodaļa);
175.2. jaundzimušo patoloģijas nodaļa;
175.3. dažādu profilu bērnu nodaļas, to skaitā bērnu intensīvās terapijas nodaļa.
177
176. Jaundzimušo patoloģijas nodaļā ir piena virtuve.
178
177. Intensīvās terapijas nodaļā pacients atrodas nepārtrauktā ārstniecības personu uzraudzībā un aprūpē un saņem intensīvu ārstēšanu, kas nodrošina dzīvībai svarīgo organisma funkciju uzturēšanu un pamatslimības, blakusslimību un to komplikāciju ārstēšanu.
179
178. Intensīvās terapijas nodaļas struktūras pamatvienība ir viena intensīvās terapijas pacienta gultasvieta. Pacientu gultasvietas var būt izvietotas arī slimnīcas vai tās funkcionālā bloka intensīvās terapijas nodaļā, kā arī atsevišķās intensīvās terapijas palātās, kas atrodas citās slimnīcas nodaļās.
180
179. Stacionārajā nodaļā ir diagnostiskās izmeklēšanas aprīkojums, kas paredzēts:
179.1. pacienta fizikālai izmeklēšanai;
179.2. pacienta asins grupas noteikšanai;
179.3. pacienta un donora asiņu individuālās un rēzus saderības noteikšanai;
179.4. pacienta acu zīlīšu reakcijas pārbaudei uz gaismu;
179.5. rentgenogrammu apskatei;
179.6. elektrokardiogrāfijas izdarīšanai.
181
180. Stacionārajā nodaļā ir šāds ārstnieciskais un pacientu aprūpes aprīkojums:
180.1. medicīniskās ierīces un medikamenti, kas nodrošina aseptikas un antiseptikas noteikumu ievērošanu;
180.2. medicīniskās ierīces vienreizējai un ilgstošai parenterālai medikamentu un šķidrumu ievadīšanai;
180.3. medicīniskās ierīces un medikamenti ārējās asiņošanas apturēšanai;
180.4. medicīniskā ierīce plaušu mākslīgajai ventilācijai;
180.5. medicīniskās ierīces elpošanas ceļu caurlaidības nodrošināšanai;
180.6. skābekļa iekārta;
180.7. medicīniskais aspirācijas sūknis;
180.8. medicīniskās ierīces kuņģa satura atsūkšanai un kuņģa skalošanai;
180.9. medicīniskās ierīces klizmu izdarīšanai;
180.10. medicīniskās ierīces urīna aiztures vai nesaturēšanas novēršanai;
180.11. ierīces pacientu pārvietošanai;
180.12. medicīniskās ierīces un medikamenti personāla individuālajai sanitārajai un higiēniskajai aizsardzībai.
182
181. Stacionārajā nodaļā, izņemot bērnu nodaļas, ir tehniski nodrošināta iespēja no jebkuras pacientu palātas jebkurā diennakts laikā izsaukt dežurējošo ārstniecības personu.
183
182. Stacionārās nodaļas darbību slimnīcā nodrošina šādi laboratoriskās izmeklēšanas veidi:
182.1. klīniskās analīzes;
182.2. bioķīmiskās analīzes.
184
183. Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā papildus šo noteikumu 179. un 180.punktā minētajam aprīkojumam ir aprīkojums, kas paredzēts:
183.1. brūču apstrādei un pārsiešanai;
183.2. ekstremitāšu transporta imobilizācijai vai pastāvīgai imobilizācijai (ņemot vērā apmaiņai ar neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāžu brigādēm nepieciešamo aprīkojumu);
183.3. mugurkaulāja transporta imobilizācijai;
183.4. pacientu ar termiskām traumām apkopšanai;
183.5. elektrokardiogrāfijai;
183.6. defibrillācijai un plaušu-sirds reanimācijai, un dzīvībai svarīgo funkciju stabilizēšanai;
183.7. mikrobioloģiskai izmeklējamā materiāla paņemšanai, uzglabāšanai un transportēšanai.
185
184. Operāciju zālēs ir šāds aprīkojums:
184.1. universāls vai operāciju zāles profilam atbilstošs operāciju galds;
184.2. ventilācijas vai gaisa kondicionēšanas iekārta;
184.3. stacionāra griestu bezēnu lampa;
184.4. autonomi darbināma operācijas lauka apgaismošanas ierīce;
184.5. aspirācijas sūknis vai centralizēta vakuuma sistēma;
184.6. aprīkojums, kas paredzēts centralizētai skābekļa padevei;
184.7. baktericīdā ierīce;
184.8. operāciju instrumentu galdiņi;
184.9. sterilo materiālu galdiņi;
184.10. sterilo materiālu tvertnes;
184.11. statīvi ar maisiem izlietotā materiāla savākšanai;
184.12. vismaz viens pārvietojams rentgena aparāts katrā operāciju funkcionālajā blokā;
184.13. negatoskops;
184.14. pacientu rati katrā operāciju zālē.
186
1 …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.