Zaudējis spēku - Satversmes tiesas reglaments

Zaudējis spēku - Satversmes tiesas reglaments Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Satversmes tiesas 2014. gada 5. februāra reglamentu "Satversmes tiesas reglaments". Satversmes tiesas reglaments 1. nodaļa Vispārīgie jautājumi 1. Satversmes tiesas reglaments (turpmāk — Reglaments) atbilstoši Satversmes tiesas likumam nosaka Satversmes tiesas struktūru, darba organizāciju, tiesvedību un tiesnešu disciplināro atbildību. 2 2. Satversmes tiesas likumā un Reglamentā neregulētus procesuālus jautājumus izlemj Satversmes tiesa tiesas sēdē vai rīcības sēdē. 3 2. nodaļa Satversmes tiesas tiesneša amata pienākumu uzsākšana, pilnvaru apturēšana un izbeigšanās 3. Satversmes tiesas tiesnesis sāk pildīt amata pienākumus pēc tiesneša zvēresta nodošanas. Ja par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināts citas tiesas tiesnesis, kas jau devis minēto zvērestu, viņš zvērestu atkārtoti nedod un sāk pildīt amata pienākumus tūdaļ pēc apstiprināšanas. 4 4. Triju darbdienu laikā no dienas, kad uzsākta amata pienākumu pildīšana, Satversmes tiesas tiesnesis (turpmāk — tiesnesis) iesniedz personāla uzskaitei nepieciešamos dokumentus un ziņas. 5 5. Tiesneša pilnvaras izbeidzas, ja: 1) izbeidzies Satversmes tiesas likuma 7. pantā noteiktais tiesneša pilnvaru termiņš; 2) tiesnesis sasniedzis Satversmes tiesas likuma 8. panta pirmajā daļā noteikto vecumu; 3) tiesnesis rakstveidā paziņojis Satversmes tiesai, ka atstāj amatu pēc paša vēlēšanās; 4) Satversmes tiesa atbrīvojusi vai atlaidusi tiesnesi no amata saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 10. panta pirmo vai trešo daļu; 5) tiesnesis ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā; 6) tiesnesis miris. 6 6. Iesniegumu par amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās tiesnesis iesniedz Kancelejai, kas to nodod Satversmes tiesas priekšsēdētājam (turpmāk — tiesas priekšsēdētājs). 7 7. Satversmes tiesas likuma 10. panta pirmajā daļā paredzēto nolēmumu Satversmes tiesa pieņem ar absolūto balsu vairākumu slēgtā tiesas sēdē, piedaloties visiem tiesnešiem, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē tajā piedalīties. Tiesnesis, par kura atbrīvošanu no amata tiek lemts, nav tiesas sastāvā. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par pieciem tiesnešiem. Sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, bet, ja tiesas sastāvā nav ne tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka — tiesas sēdes priekšsēdētāju ievēl tiesneši pirms sēdes sākuma. 8 8. Šādu tiesas sēdi tiesas priekšsēdētājs sasauc pēc savas iniciatīvas vai triju tiesnešu ierosinājuma. 9 9. Par tiesneša pilnvaru izbeigšanos tiesas priekšsēdētājs rakstveidā paziņo institūcijai, pēc kuras priekšlikuma bija apstiprināts tiesnesis, kura pilnvaras izbeigušās, bet gadījumos, kad tiesnesis apstiprināts pēc priekšlikuma, ko iesnieguši ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu, — Saeimai. 10 10. Par tiesneša pilnvaru izbeigšanos sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai Satversmes tiesas likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanu tiesas priekšsēdētājs paziņo attiecīgajai Reglamenta 9. punktā minētajai institūcijai vismaz trīs mēnešus iepriekš. 11 11. Ja Satversmes tiesa atbrīvojusi vai atlaidusi tiesnesi no amata saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 10. panta pirmo vai trešo daļu, par to tiesas priekšsēdētājs nekavējoties paziņo attiecīgajai Reglamenta 9. punktā minētajai institūcijai un Saeimai. 12 12. Ja tiesnesis notiesāts par nozieguma izdarīšanu, nekavējoties pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesas priekšsēdētājs paziņo attiecīgajai 9. punktā minētajai institūcijai un Saeimai, ka tiesnesis zaudējis savu amatu. 13 13. Saņēmis lūgumu izdot kriminālvajāšanai tiesnesi, tiesas priekšsēdētājs nekavējoties sasauc tiesas sēdi. Lēmumu par tiesneša izdošanu kriminālvajāšanai Satversmes tiesa pieņem ar absolūto balsu vairākumu slēgtā tiesas sēdē, piedaloties visiem tiesnešiem, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē tajā piedalīties. Tiesnesis, par kura izdošanu kriminālvajāšanai tiek lemts, nav tiesas sastāvā. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par pieciem tiesnešiem. Sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, bet, ja tiesas sastāvā nav ne tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka — tiesas sēdes priekšsēdētāju ievēl tiesneši pirms sēdes sākuma. 14 3. nodaļa Tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka ievēlēšana un pilnvaru izbeigšanās 14. Tiesas sēdi tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka ievēlēšanai sasauc tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks ar rīkojumu, kurā nosaka tiesas sēdes vietu, laiku un tiesas sēdes sekretāru. 15 15. 14. punktā minēto rīkojumu izdod: 1) ne vēlāk kā desmit dienas pirms tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pilnvaru termiņa izbeigšanās; 2) triju darbdienu laikā no dienas, kad tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks nolicis savas pilnvaras vai izbeigušās viņa kā tiesneša pilnvaras. 16 16. Tiesas sēdei jānotiek ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no rīkojuma izdošanas dienas. 17 17. Tiesas sēdē piedalās visi tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē tajā piedalīties. Tiesas sastāvā nedrīkst būt mazāk par pieciem tiesnešiem. Tiesas sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. 18 18. Tiesas sēde sākas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja paziņojumu par to, ka ievēlams tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. 19 19. Pēc tam tiesneši izvirza attiecīgā amata kandidātus. Ja izvirzīts klātesošs tiesnesis un viņš neiebilst, uzskatāms, ka viņš piekrīt kandidēt uz attiecīgo amatu. Lai izvirzītu klātneesošu tiesnesi, nepieciešama šā tiesneša rakstveida piekrišana. 20 20. Balsošanu organizē un balsis skaita Balsu skaitīšanas komisija triju tiesnešu sastāvā. Balsu skaitīšanas komisiju ievēlē ar klātesošo tiesnešu balsu vairākumu, atklāti balsojot. 21 21. Pēc Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšanas tiesas sēdē izsludina pārtraukumu un notiek Balsu skaitīšanas komisijas sēde. 22 22. Uzsākot darbu, Balsu skaitīšanas komisija, atklāti balsojot, no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju un sekretāru. 23 23. Pēc tam Balsu skaitīšanas komisija nosaka vēlēšanu zīmju sagatavošanas, balsošanas un balsu skaitīšanas kārtību. Vēlēšanu zīmju, vēlēšanu kastes un aizklātās balsošanas telpas sagatavošanā Balsu skaitīšanas komisija var pieaicināt Satversmes tiesas darbiniekus. 24 24. Balsu skaitīšanas komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu raksta Balsu skaitīšanas komisijas sekretārs, bet paraksta — Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. 25 25. Tiesas sēde atsākas ar Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja ziņojumu par Balsu skaitīšanas komisijas lēmumiem. 26 26. Pēc tam tiesas sēdē izsludina pārtraukumu balsošanai un balsu skaitīšanai. 27 27. Kad balsis saskaitītas, tiesas sēde atsākas un Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs paziņo balsošanas rezultātus. 28 28. Ja izvirzīti vairāki tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amata kandidāti un pirmajā vēlēšanu kārtā neviens no viņiem neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā izslēdzot to kandidātu, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Vēlēšanas turpina, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. 29 29. Ja vēlēšanu pēdējā kārtā netiek iegūts ievēlēšanai nepieciešamais balsu skaits vai ja izvirzīts tikai viens attiecīgā amata kandidāts un viņš neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, uzsāk jaunu kandidātu izvirzīšanu 19. punktā noteiktajā kārtībā. Par kandidātiem atkārtoti var izvirzīt arī tiesnešus, kuri bija izvirzīti iepriekšējās vēlēšanās un neieguva ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. 30 30. Tiesas sēdes norisi fiksē protokolā. Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs un paraksta visi tiesneši, kas piedalījušies sēdē. Protokolam pievieno Balsu skaitīšanas komisijas protokolus. 31 31. Triju darbdienu laikā pēc attiecīgās tiesas sēdes Kanceleja nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka ievēlēšanu. Paziņojumu paraksta Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. 32 32. Tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pilnvaras izbeidzas, ja: 1) izbeidzies Satversmes tiesas likuma 12. pantā noteiktais termiņš; 2) izbeigušās tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka kā tiesneša pilnvaras (5. punkts); 3) tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks rakstveidā paziņojis par savu pilnvaru nolikšanu; 4) tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks atsaukts ar Satversmes tiesas lēmumu. 33 33. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka pilnvaras izbeidzas arī tad, ja viņš tiek ievēlēts par tiesas priekšsēdētāju. 34 34. Ja tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pilnvaras izbeigušās 32. punkta 3. apakšpunktā minētajā gadījumā, viņš turpina pildīt tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pienākumus līdz brīdim, kad tiek ievēlēts jauns tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. 35 35. Ierosināt tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka atsaukšanu var ne mazāk kā trīs tiesneši. Iesniegumu šie tiesneši iesniedz Kancelejai, kas to nodod tiesas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam. 36 36. Saņēmis šādu iesniegumu, tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks triju dienu laikā izdod rīkojumu, kurā nosaka: 1) tiesas sēdes vietu un laiku; 2) to, kāds iesniegums izskatāms tiesas sēdē; 3) tiesas sēdes sekretāru. 37 37. Ja 36. punktā minētajā termiņā tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks attiecīgu rīkojumu neizdod, tiesas sēdi var sasaukt ne mazāk kā trīs tiesneši ar motivētu lēmumu. 38 38. Tiesas sēdei jānotiek ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no 36. punktā minētā rīkojuma izdošanas vai 37. punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienas. 39 39. Lēmumu par tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka atsaukšanu Satversmes tiesa pieņem, aizklāti balsojot, ar absolūto balsu vairākumu tiesas sēdē, piedaloties visiem tiesnešiem, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē tajā piedalīties. Tiesas sastāvā nedrīkst būt mazāk par pieciem tiesnešiem. Tiesas sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. 40 40. Tās tiesas sēdes norisi, kurā lemj par tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka atsaukšanu, fiksē 30. punktā noteiktajā kārtībā. 41 4. nodaļa Tiesvedība 1. Tiesas sastāvs 41. Satversmes tiesas sastāvā var būt tikai tie tiesneši, kuri likumā noteiktajā kārtībā uzsākuši pildīt amata pienākumus un kuru pilnvaras nav izbeigušās vai apturētas. 42 42. Ja Satversmes tiesa lietu izskata pilnā sastāvā, tajā ir visi tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Citos gadījumos tiesas sastāvā ir tikai tie tiesneši, kurus tiesas priekšsēdētājs norīkojis Satversmes tiesas likumā un Reglamentā noteiktajā kārtībā. 43 43. Ja lietu tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā, tiesas priekšsēdētājs, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams tiesneša veselības stāvokļa vai citu objektīvu apstākļu dēļ, tiesas sastāvu nosaka šādi: 1) ietver tiesas sastāvā tiesnesi, kas sagatavojis lietu izskatīšanai; 2) ietver tiesas sastāvā divus citus tiesnešus, ņemot vērā tiesnešu darba slodzi. 44 44. Ja veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi kavē tiesnesi piedalīties tiesas sēdē vai rīcības sēdē, viņš to nekavējoties paziņo tiesas priekšsēdētājam. 45 45. Ja tiesnesis veselības stāvokļa vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar piedalīties tiesas sēdē, kurā viņš norīkots, tiesas priekšsēdētājs līdz attiecīgās sēdes sākumam ar motivētu rakstveida rīkojumu vai lēmumu viņa vietā var norīkot citu tiesnesi. 46 46. Tiesas sēde katrā lietā noris nemainīgā tiesnešu sastāvā, izņemot gadījumus, kad tiesa izskata lietu pilnā sastāvā un kādu no tiesnešiem, kas uzsācis lietas izskatīšanu, veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi kavē piedalīties lietas izskatīšanā, turklāt tiesas sastāvā paliek vismaz pieci tiesneši. 47 47. Gadījumos, kad lietas iztiesāšanas procesā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, lietas iztiesāšana jāsāk no jauna, ja to pieprasa šis tiesnesis. 48 48. Satversmes tiesas sēdēs un tiesas rīcības sēdēs visiem tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar pieteikuma, iesnieguma vai lietas izskatīšanu saistītos jautājumus. 49 49. Ja Satversmes tiesa lietu izskata pilnā sastāvā, sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Ja veselības stāvokļa vai citu objektīvu apstākļu dēļ ne tiesas priekšsēdētājs, ne viņa vietnieks sēdē nepiedalās, sēdi vada tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka norīkots tiesnesis. 50 50. Ja Satversmes tiesa lietu izskata triju tiesnešu sastāvā un tiesas sastāvā nav ne tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, tiesas sēdes priekšsēdētāju šie tiesneši ievēlē no sava vidus rīcības sēdē. 51 51. Kolēģijas izveido Satversmes tiesa ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu uz vienu gadu. Tiesas sēde sasaucama vismaz divas nedēļas pirms termiņa notecēšanas. 52 52. Tiesas sēdi, kurā izveidojamas kolēģijas, sasauc tiesas priekšsēdētājs ar rīkojumu, norādot tiesas sēdes vietu un laiku un tiesas sēdes sekretāru. 53 53. Tiesas sēdē tiesa lemj par to, kādā kārtībā un cik kolēģijas tiks veidotas. 54 54. Tiesas sēdes norisi protokolē. Protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs. 55 55. Kolēģiju, kuras sastāvā ir tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vada attiecīgi tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. 56 56. Kolēģiju, kuras sastāvā nav ne tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, vada kolēģijas priekšsēdētājs, ko kolēģija ievēlē no sava vidus. Šādas kolēģijas pirmo sēdi sasauc tiesas priekšsēdētājs nedēļas laikā pēc kolēģiju izveidošanas. Pirms kolēģijas priekšsēdētāja ievēlēšanas kolēģija lemj par ievēlēšanas kārtību. 57 57. Tiesnesis, kuru veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi kavē piedalīties kolēģijas sēdē, paziņo par to kolēģijas priekšsēdētājam. 58 58. Gadījumos, kad tiesnesis veselības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar piedalīties kolēģijas sēdē un kolēģijas priekšsēdētājs to lūdz, tiesas priekšsēdētājs, ņemot vērā tiesnešu darba slodzi, viņa vietā uz šo laiku norīko citu tiesnesi. 59 2. Tiesas rīcības sēde 59. Tiesas rīcības sēdē (turpmāk — rīcības sēde) lemj par: 1) lietas nodošanu izskatīšanai (114. punkts); 2) (izslēgts ar Satversmes tiesas 02.10.2001. reglamentu); 3) lietas sagatavošanas termiņa pagarināšanu (105. punkts); 4) tiesvedības izbeigšanu, ja tiesas sēde attiecīgajā lietā nav uzsākta (140. punkta 1. apakšpunkts); 5) Satversmes tiesas likumā un Reglamentā neregulētiem Satversmes tiesas procesa jautājumiem, kas izlemjami pirms lietas izskatīšanas tiesas sēdē. 60 60. 59. punkta 1. apakšpunktā minētajā gadījumā rīcības sēde notiek tādā sastāvā, kādā tiesa izskatīs attiecīgo lietu, 59. punkta 5. apakšpunktā un 139. punkta 1. apakšpunktā minētajā gadījumā rīcības sēde notiek pilnā tiesas sastāvā, citos gadījumos ( triju tiesnešu sastāvā. 61 (Grozīts ar Satversmes tiesas 02.10.2001. reglamentu) 61. Rīcības sēde ir slēgta un netiek protokolēta. Balsošanas laikā istabā, kur notiek rīcības sēde, drīkst atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā. Balsošanas laikā izteiktos viedokļus nedrīkst izpaust. 62 62. Ja tiesas sastāvā nav ne tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, pirms rīcības sēdes sākuma tiesneši no sava vidus ievēlē rīcības sēdes priekšsēdētāju. 63 63. Rīcības sēdē lēmumu pieņem ar tiesas sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, izņemot 147. punkta trešajā teikumā minēto gadījumu. 64 64. Rīcības sēdes lēmumu paraksta rīcības sēdes priekšsēdētājs. 65 3. Pieteikuma iesniegšana 65. Pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā (turpmāk ( pieteikums) Kancelejai iesniedzams noteiktajā pieņemšanas laikā vai nosūtot pa pastu. 66 66. Pieteikums un tam pievienotie dokumenti noformējami, ievērojot: 1) Satversmes tiesas likuma 18. un 19.–19.2 pantu; 2) noteiktās prasības par dokumentu juridisko spēku. 67 67. Nav izskatāms kā pieteikums ( neatkarīgi no tā nosaukuma ( dokuments, ko iesniedz persona, kura nav minēta Satversmes tiesas likuma 17. pantā, kā arī dokuments, kas acīmredzami neatbilst prasībām, kas likumā noteiktas pieteikumam. 68 4. Lietas ierosināšana vai atteikšanās ierosināt lietu 68. Saņēmis pieteikumu, tiesas priekšsēdētājs triju darbdienu laikā norīko kolēģiju, kas izskata pieteikumu un lemj par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu (turpmāk — izskata pieteikumu). 69 69. Katru nākamo pieteikumu nodod izskatīt citai kolēģijai secībā, kādā pieteikums reģistrēts Saņemtās korespondences reģistrā. 70 70. Kolēģijas norīkojamas to izveidošanas secībā. Lai sekmētu pieteikuma objektīvu un ātru izskatīšanu, tiesas priekšsēdētājs ar motivētu rīkojumu var nododot pieteikumu izskatīt citai kolēģijai. 71 71. Ja kolēģijas locekļi vienbalsīgi nevienojas citādi, kolēģijas sēdē pieteikumu var izskatīt, ja vismaz trīs dienas iepriekš tas bijis pieejams kolēģijas locekļiem un vismaz trīs dienas iepriekš kolēģijas locekļiem paziņots par sēdi. 72 72. Kolēģijas darbu organizē kolēģijas priekšsēdētājs. Kolēģijas darba jautājumus, kas nav regulēti Satversmes tiesas likumā un Reglamentā, izlemj kolēģija ar balsu vairākumu. 73 73. Kolēģijas lietvedību pārzina, kārto un, ja nepieciešams, protokolē tiesas priekšsēdētāja norīkots Kancelejas darbinieks. 74 74. Kolēģijas sēdes ir slēgtas. Tajās piedalās tikai attiecīgās kolēģijas locekļi. Ja nepieciešams, kolēģijas locekļi var uzaicināt sēdē piedalīties pieteikuma iesniedzēju, Satversmes tiesas darbiniekus, kā arī citas personas. 75 75. Gatavojot pieteikumu izskatīšanai, kolēģija (tiesnesis), ja nepieciešams, var: 1) uzaicināt pieteikuma iesniedzēju mutvārdos vai rakstveidā sniegt papildu paskaidrojumus vai iesniegt dokumentus, 2) pieprasīt no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no jebkuras valsts vai pašvaldību institūcijas, iestādes vai amatpersonas dokumentus un ziņas, kas nepieciešami, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu. 76 (Satversmes tiesas 02.10.2001. reglamenta redakcijā) 76. Dokumenti, ziņas vai paskaidrojumi iesniedzami kolēģijas (tiesneša) noteiktajā termiņā. 77 (Satversmes tiesas 02.10.2001. reglamenta redakcijā) 77. Ja nepieciešams pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu, kolēģija par to lemj ne vēlāk kā trīs dienas pirms šā termiņa izbeigšanās. 78 (Satversmes tiesas 02.10.2001. reglamenta redakcijā) 78. (Izslēgts ar Satversmes tiesas 02.10.2001. reglamentu) 79 79. Ja pieņemts lēmums par termiņa pagarināšanu, tā norakstu (kopiju) Kanceleja triju dienu laikā nosūta pieteikuma iesniedzējam. 80 80. (Izslēgts ar Satversmes tiesas 02.10.2001. reglamentu) 81 81. (Izslēgts ar Satversmes tiesas 02.10.2001. reglamentu) 82 82. (Izslēgts ar Satversmes tiesas 02.10.2001. reglamentu) 83 83. Lēmumā par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu norāda: 1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku; 2) kolēģijas sastāvu; 3) pieteikumu, kas izskatīts; 4) lēmuma motīvus; 5) nolēmumu ierosināt lietu, norādot lietas nosaukumu (apstrīdētā akta nosaukumu un to augstāka juridiskā spēka normatīvo aktu, atbilstība kuram tiek apstrīdēta), vai nolēmumu atteikties ierosināt lietu; 6) ja lieta ierosināta, — termiņu, kurā institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, uzaicināma iesniegt savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu; 7) to, ka lēmums nav pārsūdzams. 84 84. Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, Kanceleja triju dienu laikā: 1) nosūta lēmuma norakstu (kopiju) pieteicējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, — to pilnvarotajam pārstāvim; 2) nosūta institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, lēmuma norakstu (kopiju) un pieteikuma norakstu (kopiju); 3) nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Satversmes tiesas likuma 20. panta devītās daļas 4. punktā paredzēto informāciju; 4) izdara attiecīgus ierakstus Pieteikumu reģistrā un Satversmes tiesas lietu reģistrā; 5) iekārto Satversmes tiesas lietu un nodod to tiesas priekšsēdētājam. 85 85. Ja pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, Kanceleja triju dienu laikā: 1) izdara attiecīgu ierakstu Pieteikumu reģistrā; 2) nosūta lēmuma norakstu (kopiju) pieteikuma iesniedzējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, — to pilnvarotajam pārstāvim. 86 5. Lietas sagatavošana izskatīšanai 86. Saņēmis ierosināto lietu, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā rakstveidā uzdod vienam no tiesnešiem sagatavot to izskatīšanai vai uzņemas sagatavot lietu izskatīšanai (turpmāk — sagatavot lietu) pats. 87 87. Secību, kādā tiesneši tiek norīkoti sagatavot lietas, tiesas priekšsēdētājs nosaka, raugoties, lai pēc iespējas tiktu nodrošināta vienmērīga darba slodze un vispusīga un ātra lietu izskatīšana. 88 88. Sagatavojot lietu, tiesnesis, ja nepieciešams: 1) pieprasa no pieteikuma iesniedzēja, no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, iestādes vai amatpersonas papildu paskaidrojumus un dokumentus, nosakot iesniegšanas termiņu; 2) nosaka pieaicinātās personas un pieprasa, lai tās izsaka savu viedokli; 3) lemj par ekspertīzes noteikšanu lietā. 89 89. Par pieaicināto personu ar tiesneša lēmumu var atzīt ikvienu personu, kuras viedokļa uzklausīšana var sekmēt vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu. 90 90. Lēmumā par pieaicināto personu norāda: 1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku; 2) lēmuma motīvus; 3) uzaicinājumu noteiktā termiņā rakstveidā izteikt savu viedokli par jautājumiem, kas saistīti ar lietu; 4) to, ka lēmums nav pārsūdzams. 91 91. Pieaicinātajai personai tiek nosūtīts lēmuma noraksts un, ja nepieciešams, pieteikuma, atbildes raksta un citu dokumentu noraksti. 92 92. Lietas dalībnieki ir tiesīgi rakstveidā pieteikt lūgumus. Par lietas dalībnieku lūgumiem, kas pieteikti, sagatavojot lietu izskatīšanai, lemj tiesnesis. 93 93. Ja tiesnesis lūgumu daļēji vai pilnībā noraida, viņš par to pieņem lēmumu, kas nav pārsūdzams. 94 94. Lēmuma norakstu nosūta lietas dalībniekam, kas lūgumu pieteicis. 95 95. Ja lietai nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas, tiesnesis pieaicina lietpratēju (ekspertu). Ja nepieciešams, tiesnesis nosaka termiņu, kurā lietas dalībnieki var iesniegt jautājumus lietpratējam (ekspertam). 96 96. Ekspertīzi nosaka ar lēmumu, kurā: 1) formulē jautājumus, par kuriem nepieciešams lietpratēja (eksperta) atzinums; 2) nosaka, kam uzdots izdarīt ekspertīzi; 3) nosaka termiņu, kurā sniedzams lietpratēja (eksperta) atzinums. 97 97. Lietpratējs (eksperts) tiek brīdināts par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu. 98 98. Ja tiesnesis uzskata, ka lietpratēja (eksperta) atzinums ir nepilnīgs vai nav pietiekami skaidrs, var noteikt papildu ekspertīzi. Papildu ekspertīzi uzdod izdarīt tam pašam vai citam lietpratējam (ekspertam). 99 99. Ja tiesnesis uzskata, ka lietpratēja (eksperta) atzinums ir pretrunīgs vai nepamatots, var noteikt atkārtotu ekspertīzi. Atkārtotu ekspertīzi uzdod izdarīt citam lietpratējam (ekspertam). 100 100. Ja tiesnesis uzskata, ka lietpratējs (eksperts) aicināms uz tiesas sēdi, viņš to norāda 110. punktā minētajā atzinumā. 101 101. Ja nepieciešams pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, tiesnesis, kurš sagatavo lietu, ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms noteiktā termiņa izbeigšanās iesniedz tiesas priekšsēdētājam motivētu iesniegumu. 102 102. Saņēmis šādu iesniegumu, tiesas priekšsēdētājs triju darbdienu laikā ar rakstveida rīkojumu nosaka: 1) tiesnešus, kuri norīkoti izskatīt iesniegumu; 2) rīcības sēdes vietu un laiku. 103 103. Ja tiesas priekšsēdētājs sagatavojot lietu uzskata, ka nepieciešams pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, viņš ar motivētu rakstveida rīkojumu nosaka: 1) tiesnešus, kuri norīkoti izskatīt priekšlikumu par lietas sagatavošanas termiņa pagarināšanu; 2) rīcības sēdes vietu un laiku. 104 104. Tiesnesis, kurš ierosinājis pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, iekļaujams priekšlikuma izskatīšanai norīkoto tiesnešu skaitā. 105 105. Priekšlikumu pagarināt lietas sagatavošanas termiņu izskata rīcības sēdē. 106 106. Ja pieņemts lēmums par lietas sagatavošanas termiņa pagarināšanu, tā norakstu (kopiju) Kanceleja triju dienu laikā nosūta lietas dalībniekiem. 107 107. Ja pieņemts lēmums par atteikšanos pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, tiesnesis, kurš sagatavo lietu, pabeidz lietas sagatavošanu Satversmes tiesas likuma 22. panta septītajā daļā noteiktajā termiņā. 108 108. Ja nepieciešams atkārtoti pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, piemērojami 101.—106. punkta noteikumi. 109 109. Ja pieņemts lēmums par atteikšanos atkārtoti pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, tiesnesis, kurš sagatavo lietu, pabeidz lietas sagatavošanu iepriekšējā rīcības sēdē noteiktajā termiņā. 110 110. Tiesnesis lietas sagatavošanu pabeidz, sagatavojot atzinumu. Ja tiesnesis uzskata, ka lieta izskatāma rakstveida procesā, viņš atzinumā ietver priekšlikumu par to. Ja atzinumā netiek ietverts priekšlikums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tajā uzskaita personas, kas aicināmas uz tiesas sēdi. 111 111. Ne vēlāk kā trīs dienas pirms lietas sagatavošanas termiņa izbeigšanās tiesnesis lietu iesniedz Kancelejai, kas to nodod tiesas priekšsēdētājam. Tiesas priekšsēdētājs izskata lietu un pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai. 112 112. Ja lietu sagatavo tiesas priekšsēdētājs, viņš 110. punktā minēto atzinumu neraksta un lietas sagatavošanu pabeidz, pieņemot lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai. 113 113. Tiesas priekšsēdētāja lēmumā par lietas nodošanu izskatīšanai norāda: 1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku; 2) lietas nosaukumu un numuru; 3) to, ka lietas sagatavošana pabeigta; 4) rīcības sēdes vietu un laiku; 5) tiesas sastāvu; 6) to, ka lēmums nav pārsūdzams. 114 114. Rīcības sēdē tiesa lemj par: 1) rakstveida procesa noteikšanu; 2) tiesas sēdes vietu un laiku; 3) tiesas sēdes priekšsēdētāju, ja tiesas sastāvā nav ne tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka; 4) personām, kuras aicināmas uz tiesas sēdi [lietas dalībniekiem un, ja nepieciešams, pieaicinātām personām, lieciniekiem, lietpratējiem (ekspertiem), tulkiem], ja lietu izskata tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos; 5) citiem jautājumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu tiesas sēdē. 115 115. Rīcības sēdē nolemto atspoguļo rakstveida lēmumā, kuru paraksta rīcības sēdes priekšsēdētājs. 116 116. Kancelejas darbinieku, kas attiecīgajā lietā pilda tiesas sēdes sekretāra pienākumus, norīko Kancelejas vadītājs. 117 117. Par to, ka lietā noteikts rakstveida process, tiesas sēdes sekretārs paziņo lietas dalībniekiem, norādot, ka viņiem ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un Satversmes tiesas likuma 28.1 panta otrajā daļā noteiktajā termiņā izteikt viedokli par tiem. 118 118. Ja noteikta tiesas sēde ar lietas dalībnieku piedalīšanos, par tiesas sēdes izziņošanu Satversmes tiesas likuma 22. panta divpadsmitajā daļā noteiktajā termiņā gādā tiesas sēdes sekretārs. 119 119. Paziņojumā, kas tiek nosūtīts publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norāda: 1) tiesas sēdes vietu un laiku; 2) izskatāmās lietas nosaukumu; 3) aicinājumu personām, kuras vēlas būt klāt tiesas sēdē, laikus pieteikties pie tiesas sēdes sekretāra; 4) tiesas sēdes sekretāru un viņa tālruņa numuru. 120 120. Paziņojumā, kas tiek nosūtīts personām, kuras aicināmas uz tiesas sēdi, norāda: 1) tās personas vārdu un uzvārdu (nosaukumu) un adresi, kurai nosūta paziņojumu; 2) tiesas sēdes vietu un laiku; 3) izskatāmās lietas nosaukumu; 4) norādījumu, kādā statusā persona tiek aicināta uz tiesu; 5) personas neierašanās sekas; 6) to, ka lietas dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, ja paziņojumu nosūta lietas dalībniekam; 7) tiesas sēdes sekretāru un viņa tālruņa numuru. 121 121. 117., 119. un 120. punktā minētos paziņojumus paraksta tiesas sēdes sekretārs. 122 122. Kanceleja nogādā paziņojumu adresātam vai nosūta ierakstītā vēstulē uz attiecīgās personas norādīto adresi. 123 123. Lietas dalībnieki var iepazīties ar lietas materiāliem pēc tam, kad pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai. Laiku, kurā minētās personas var iepazīties ar lietas materiāliem, tās saskaņo ar tiesas sēdes sekretāru. 124 124. Lietas dalībnieki ar lietas materiāliem iepazīstas tiesas sēdes sekretāra klātbūtnē, apliecinot iepazīšanās faktu ar parakstu. Lietas dalībniekiem ir tiesības izrakstīt no lietas materiāliem nepieciešamo informāciju. Lietā izdarāma atzīme par lietas dalībniekiem, kas iepazinušies ar lietu. 125 6. Lietu apvienošana un sadalīšana 125. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, pieļaujama divu vai vairāku lietu apvienošana vienā lietā, kā arī vienas lietas sadalīšana divās vai vairākās lietās. 126 126. Divu vai vairāku lietu apvienošana vienā lietā pieļaujama, ja: 1) katrā no lietām tiek apstrīdēta viena un tā paša akta atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normai; 2) tiek apstrīdēts normatīvais akts vai tā daļa un uz to pamata izdotās zemāka juridiska spēka tiesību normas; 3) tiek apstrīdēti kādas institūcijas (amatpersonas) izdotie akti sakarā ar to, ka attiecīgās institūcijas izveidošana vai amatpersonas ievēlēšana, apstiprināšana vai iecelšana nav notikusi likumā noteiktajā kārtībā vai arī institūcija vai amatpersona pieļāvusi tādus likuma pārkāpumus, kuru dēļ tās izdotajiem aktiem nav juridiska spēka; 4) ir citi apstākļi, kuru dēļ lietu apvienošana veicinātu to vispusīgāku un ātrāku izskatīšanu. 127 127. Lietas apvieno ar tā tiesneša motivētu lēmumu, kurš tās sagatavo. Ja katru no lietām sagatavo cits tiesnesis, lietas apvieno ar šo tiesnešu kopīgu motivētu lēmumu. 128 128. Lēmumā par lietu apvienošanu norāda: 1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku; 2) tiesnesi (tiesnešus), kas pieņēmis (pieņēmuši) lēmumu; 3) apvienojamo lietu numurus un nosaukumus; 4) pamatojumu, kāpēc lietu apvienošana veicinās to vispusīgāku un ātrāku izskatīšanu; 5) nolēmumu apvienot lietas; 6) apvienotās lietas nosaukumu; 7) to, ka lēmums nav pārsūdzams. 129 129. Lēmumu par lietu apvienošanu un lietu iesniedz Kancelejai. Tā: 1) izdara atzīmes Satversmes tiesas lietu reģistrā un piešķir apvienotajai lietai numuru; 2) nosūta lietas dalībniekiem lēmuma norakstus (kopijas). 130 130. Ja apvienotas divas vai vairākas lietas, ko sagatavo viens tiesnesis, apvienoto lietu Kanceleja nodod šim tiesnesim, bet, ja apvienotas divas vai vairākas lietas, ko sagatavo vairāki tiesneši — tiesas priekšsēdētājam. 131 131. Ja apvienotas divas vai vairākas lietas, ko sagatavo viens tiesnesis, apvienoto lietu sagatavo šis tiesnesis. 132 132. Ja apvienotas divas vai vairākas lietas, ko sagatavoja vairāki tiesneši, tiesas priekšsēdētājs triju darbdienu laikā pēc lietas saņemšanas norīko tiesnesi, kurš sagatavos apvienoto lietu, vai uzņemas to sagatavot pats. 133 133. Vienas lietas sadalīšana divās vai vairākās lietās pieļaujama, ja: 1) apstrīdēta viena un tā paša akta vairāku daļu atbilstība vairākām augstāka juridiska spēka tiesību normām; 2) saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 18. panta otro daļu apstrīdēti vairāki akti vienā pieteikumā; 3) ir citi apstākļi, kuru dēļ lietas sadalīšana veicinātu tās vispusīgāku un ātrāku izskatīšanu. 134 134. Lietu vairākās lietās sadala ar tā tiesneša motivētu lēmumu, kurš sagatavo šo lietu. 135 135. Lēmumā par lietas sadalīšanu norāda: 1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku; 2) tiesnesi, kas pieņēmis lēmumu; 3) sadalāmās lietas numuru un nosaukumu; 4) pamatojumu, kāpēc lietas sadalīšana veicinās tās vispusīgāku un ātrāku izskatīšanu; 5) nolēmumu sadalīt lietu vairākās lietās un šo lietu nosaukumus; 6) to, ka lēmums nav pārsūdzams. 136 136. Pēc tam lietas iesniedz Kancelejai. Tā: 1) izdara atzīmes Satversmes tiesas lietu reģistrā, iekārto atsevišķi sadalītās lietas un piešķir tām numurus; 2) nosūta lietas dalībniekiem lēmuma norakstus (kopijas). 137 137. Ja lieta sadalīta vairākās lietās, tiesas priekšsēdētājs kādu no tām var uzdot sagatavot citam tiesnesim vai uzņemties to sagatavot pats. 138 7. Tiesvedības izbeigšana 138. Tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai, ja ir Satversmes tiesas likuma 29. pantā minētie nosacījumi. 139 139. Par tiesvedības izbeigšanu lietā (turpmāk — tiesvedības izbeigšanu) tiesa lemj: 1) pilnā sastāvā, ja attiecīgā lieta izskatāma pilnā sastāvā; 2) triju tiesnešu sastāvā, ja attiecīgā lieta izskatāma triju tiesnešu sastāvā. 140 140. Par tiesvedības izbeigšanu lemj: 1) rīcības sēdē; 2) tiesas sēdē, ja tiesas sēde attiecīgajā lietā uzsākta. 141 141. Līdz brīdim, kad pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai, motivētu priekšlikumu lemt par tiesvedības izbeigšanu var izteikt tiesas priekšsēdētājs vai tiesnesis, kas sagatavo lietu. 142 142. Ja šādu priekšlikumu izteic tiesas priekšsēdētājs, viņš ar motivētu rakstveida rīkojumu nosaka tiesas sastāvu un rīcības sēdes vietu un laiku. Ja šādu priekšlikumu izteic tiesnesis, viņš to formulē motivēta iesnieguma veidā. Saņēmis iesniegumu, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā ar rakstveida rīkojumu nosaka tiesas sastāvu un rīcības sēdes vietu un laiku. 143 143. Tiesnesis, kurš ierosinājis lemt par tiesvedības izbeigšanu, iekļaujams tiesas sastāvā. 144 144. No brīža, kad pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai, līdz brīdim, kad uzsākta tiesas sēde, motivētu rakstveida priekšlikumu par tiesvedības izbeigšanu var izteikt tiesnesis, kas iekļauts tiesas sastāvā attiecīgās lietas izskatīšanai. 145 145. Ja šāds priekšlikums izteikts pirms Satversmes tiesas 22. panta desmitajā daļā paredzētās rīcības sēdes, par tiesvedības izbeigšanu lemj šajā sēdē. 146 146. Ja šāds priekšlikums izteikts pēc Satversmes tiesas 22. panta desmitajā daļā paredzētās rīcības sēdes, tiesas sēdes priekšsēdētājs triju dienu laikā ar rakstveida rīkojumu nosaka rīcības sēdes vietu un laiku. 147 147. Ja tiesa konstatē, ka pastāv kāds no Satversmes tiesas likuma 29. pantā minētajiem nosacījumiem, tā lemj par tiesvedības turpināšanu vai izbeigšanu. Lēmumu pieņem ar tiesas sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu Balsīm daloties līdzīgi, taisāms lēmums par atteikšanos izbeigt tiesvedību. 148 148. Lēmumā par tiesvedības izbeigšanu vai atteikšanos izbeigt tiesvedību norāda: 1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku; 2) tiesas sastāvu; 3) lietas numuru un nosaukumu; 4) lēmuma motīvus; 5) to, ka lēmums nav pārsūdzams. 149 149. Ja rīcības sēdē pieņemts lēmums par tiesvedības izbeigšanu, lietu nodod Kancelejai. Tā triju dienu laikā: 1) izdara atzīmi Satversmes tiesas lietu reģistrā; 2) nosūta lēmuma kopijas (norakstus) lietas dalībniekiem; 3) nosūta lēmuma kopiju (norakstu) publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". 150 150. Ja rīcības sēdē pieņemts lēmums par atteikšanos izbeigt tiesvedību, lietu attiecīgi nodod tiesnesim, kurš to sagatavo, tiesas priekšsēdētājam vai tiesas sēdes sekretāram. 151 151. Ja par tiesvedības izbeigšanu lemj tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, lēmumu pieņem apspriežu istabā. Ja pieņemts lēmums atteikties izbeigt tiesvedību, lietas izskatīšana turpināma. Ja pieņemts lēmums izbeigt tiesvedību, to izstrādā un noformē atbilstoši 148. punkta prasībām un ar šā lēmuma paziņošanu tiesas sēde beidzas. 152 152. Ja, taisot spriedumu, tiesa konstatē, ka ir radušies Satversmes tiesas likuma 29. pantā minētie nosacījumi tiesvedības izbeigšanai, tā pārtrauc sprieduma taisīšanu un lemj, vai tiesvedība izbeidzama. 153 8. Tiesas sēde ar lietas dalībnieku piedalīšanos 153. Masu informācijas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas, kas vēlas būt klāt tiesas sēdē, pēc tam, kad publicēts paziņojums par tiesas sēdi, piesakās pie tiesas sēdes sekretāra. 154 154. Maksimālo klātesošo personu skaitu nosaka tiesas sēdes sekretārs, ņemot vērā lietas dalībnieku un citu lietā iesaistīto personu skaitu un sēdes zāles ietilpību. Ja visām personām, kas vēlas būt klāt tiesas sēdē, nav iespējams nodrošināt šādu iespēju, vispirms vieta zālē pieteikšanās secībā ierādāma tām personām, kuras pieteikušās noteiktajā kārtībā. 155 155. Par kārtību tiesas sēdes zālē pirms tiesas sēdes uzsākšanas gādā tiesas sēdes sekretārs. 156 156. Pirms tiesas sēdes sākuma tiesas sēdes sekretārs fiksē lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas, kuras ieradušās uz tiesas sēdi, un ziņo par to tiesas sēdes priekšsēdētājam. 157 157. Tiesai ienākot tiesas sēdes zālē un izejot no tiesas sēdes zāles, tiesas sēdes sekretārs uzaicina klātesošos piecelties. 158 158. Tiesas sēdē klātesošās personas drīkst izdarīt rakstveida piezīmes un audioierakstus, neatstājot publikai paredzētās vietas. Videoieraksti, fotouzņēmumi, kā arī audioieraksti ārpus publikai paredzētajām vietām tiesas sēdes laikā izdarāmi tikai ar tiesas sēdes priekšsēdētāja piekrišanu un tā, lai pēc iespējas netraucētu tiesas sēdes norisi. 159 159. Lēmumus tiesas sēdes gaitā tiesa pieņem ar tās sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, apspriežoties uz vietas vai apspriežu istabā. Ja lēmumu pieņem apspriežu istabā, balsošanas laikā šai istabā drīkst atrasties tikai tie tiesneši, kuri ir tiesas sastāvā. Balsošanas laikā izteiktos viedokļus nedrīkst izpaust. Ja lēmums pieņemts apspriežu istabā, tiesas sēdes priekšsēdētājs šo lēmumu paziņo pēc tam, kad tiesa atgriezusies tiesas sēdes zālē. 160 160. Ja tiesa uzskata par nepieciešamu, tā var izziņot tiesas sēdes pārtraukumu. Izziņojot pārtraukumu, paziņo tā ilgumu vai laiku, kad tiesas sēde tiks turpināta. 161 161. Tiesas sēdi atklāj tiesas sēdes priekšsēdētājs. Viņš paziņo tiesas sastāvu, nosauc lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas, pārliecinās par to identitāti un pilnvarojumu. 162 162. Ja pieaicināts tulks, tiesas sēdes priekšsēdētājs viņu brīdina par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu. To, ka tulks brīdināts, viņš apliecina ar parakstu. 163 163. Ja lietas dalībnieks vai cita lietā iesaistītā persona nav ieradusies, tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro, vai šai personai pienācīgi paziņots par tiesas sēdi un vai ir zināmi tās neierašanās iemesli. 164 164. Ja nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, kam pienācīgi paziņots par tiesas sēdi, tiesa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu. Ja nav ieradusies pieaicinātā persona, liecinieks, lietpratējs (eksperts) vai tulks, tiesas sēdes priekšsēdētājs aptaujā lietas dalībniekus, vai var uzsākt lietas izskatīšanu bez šās pieaicinātās personas, liecinieka, lietpratēja (eksperta) vai tulka klātbūtnes. Pēc lietas dalībnieku viedokļa uzklausīšanas tiesa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu. 165 165. Atliekot lietas izskatīšanu, tiek paziņota nākamās tiesas sēdes vieta un laiks. Ja kāda no lietas dalībniekiem vai citas lietā iesaistītās personas šā paziņojuma laikā nav tiesas sēdes zālē, tiesas sēdes sekretārs šai personai nākamās tiesas sēdes vietu un laiku paziņo rakstveidā. 166 166. Ja tiesa nolemj uzsākt lietas izskatīšanu bez pieaicinātās personas, liecinieka, lietpratēja (eksperta) vai tulka klātbūtnes, tiesas sēdes priekšsēdētājs var dot rīkojumu, lai tiktu veikti pasākumi minētās personas klātbūtnes nodrošināšanai. 167 167. Pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, tiesas sēdes priekšsēdētājs uzaicina lieciniekus atstāt tiesas sēdes zāli. 168 168. Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu. 169 169. Ziņojumā tiesnesis norāda: 1) pieteikuma iesniedzēju; 2) apstrīdēto aktu un to, vai apstrīdēts viss akts vai tā daļa; 3) to augstāka juridiska spēka normatīvo aktu, atbilstība kuram tiek apstrīdēta; 4) institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi apstrīdēto aktu; 5) to, vai institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, iesniegusi savu atbildes rakstu; 6) vai lietas dalībnieki aicināti sniegt papildu paskaidrojumus un iesniegt dokumentus un vai šādi paskaidrojumi un dokumenti saņemti; 7) pieaicinātās personas; 8) datumu, kad pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai; 9) laikraksta "Latvijas Vēstnesis" numuru, kurā publicēts paziņojums par lietas izskatīšanu; 10) to, vai par tiesas sēdi pienācīgi paziņots lietas dalībniekiem; 11) to, vai lietas dalībnieki iepazinušies ar lietas materiāliem; 12) ja nepieciešams, citu informāciju par lietu. 170 170. Pēc ziņojuma tiesnesis atbild uz citu tiesas sastāvā esošo tiesnešu jautājumiem. 171 171. Pēc ziņojuma lietas dalībniekus uzaicina izklāstīt lietas faktiskos apstākļus un juridisko pamatojumu. 172 172. Pieteikuma iesniedzējam vārdu dod pirmajam. Ja sakarā ar lietu apvienošanu lietā ir vairāki pieteikumu iesniedzēji, secību, kādā tiem dodams vārds, nosaka tiesa. Ja Satversmes tiesas likuma 18. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos vai sakarā ar lietu apvienošanu vienā lietā apstrīdēti vairāku institūciju vai amatpersonu izdoti akti, vispirms vārdu dod lietas dalībniekam, kura izdotajam aktam ir augstāks juridisks spēks. 173 173. Katra lietas dalībnieka runa lietas faktisko apstākļu un juridiskā pamatojuma izklāstam nedrīkst būt ilgāka par 30 minūtēm. Pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa runas laiku var pagarināt. 174 174. Pēc tam, ja nepieciešams, tiek uzklausītas pieaicinātās personas, lietpratēji (eksperti) un pratināti liecinieki. 175 175. Secību, kādā tiek uzklausītas pieaicinātās personas un lietpratēji (eksperti), kā arī pratināti liecinieki, pēc lietas dalībnieku viedokļu uzklausīšanas nosaka tiesa. 176 176. Liecinieku tiesas sēdes zālē pēc tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojuma aicina tiesas sēdes sekretārs. 177 177. Liecinieku pirms pratināšanas un lietpratēju (ekspertu) pirms atzinuma došanas tiesas sēdes priekšsēdētājs brīdina par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu. To, ka liecinieks vai lietpratējs (eksperts) brīdināts, viņš apliecina ar parakstu. Ja lietpratējs (eksperts) brīdināts lietas sagatavošanas gaitā, tiesas sēdes priekšsēdētājs to paziņo un lietpratēju (ekspertu) atkārtoti nebrīdina. 178 178. Liecinieku pratināšanas un lietpratēju (ekspertu) un pieaicināto personu uzklausīšanas gaitā tiesneši var uzdot jautājumus arī lietas dalībniekiem un lietas dalībnieki var uzdot jautājumus cits citam. 179 179. Ja liecinieks pēc nopratināšanas, lietpratējs (eksperts) pēc atzinuma došanas vai pieaicinātā persona pēc viedokļa izteikšanas lūdz atbrīvot no turpmākas piedalīšanās tiesas sēdē, tiesa, uzklausījusi lietas dalībnieku viedokli, lemj par to, vai atļaut lieciniekam, lietpratējam (ekspertam) vai pieaicinātajai personai atstāt tiesas sēdes zāli. 180 180. Kad uzklausīti visi klātesošo lietpratēju (ekspertu) atzinumi, pieaicināto personu viedokļi un nopratināti visi klātesošie liecinieki, tiesa, uzklausījusi lietas dalībnieku viedokli, lemj, vai lietas izskatīšanu var turpināt bez to lietpratēju (ekspertu), pieaicināto personu vai liecinieku piedalīšanās, kuri nav ieradušies. 181 181. Pēc tam tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo, ka lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta un tiek atklātas tiesas debates. 182 182. Tiesas debatēs runā lietas dalībnieki. Savās runās viņi nav tiesīgi atsaukties uz apstākļiem un materiāliem, kas nav pārbaudīti tiesas sēdē. Debašu laikā runātājam jautājumus uzdot nedrīkst. Tiesa, ņemot vērā lietas dalībnieku viedokli, var ierobežot runas ilgumu. 183 183. Tiesas debatēs vārdu vispirms dod pieteikuma iesniedzējam. Ja lietā ir vairāki pieteikumu iesniedzēji, secību, kādā tiem dodams vārds, nosaka tiesa. 184 184. Pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējs (iesniedzēji) izteicies (izteikušies), vārdu dod lietas dalībniekam, kas izdevis apstrīdēto aktu. Ja lietā apstrīdēti vairāku institūciju vai amatpersonu izdoti akti, vārdu vispirms dod lietas dalībniekam, kura izdotajam aktam ir augstāks juridisks spēks. 185 185. Kad lietas dalībnieki izteikušies, tiesas sēdes priekšsēdētājs pasludina tiesas debates par slēgtām un noskaidro, vai kāds no lietas dalībniekiem vēlas izteikt repliku. 186 186. Ja izteikt repliku vēlas vairāki lietas dalībnieki, vārdu dod tādā secībā, kādā tie runājuši debatēs. 187 187. Tiesas sēde beidzas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja paziņojumu par to, kad tiks pasludināts spriedums. 188 188. Ar procesuālajām sankcijām saistīto lietvedību nosaka Satversmes tiesas lietvedības instrukcija. 189 9. Rakstveida process 189. Gadījumos, kad lietai pievienotie dokumenti ir pietiekami, lai izspriestu lietu rakstveida procesā, tiesas sēdi ar lietas dalībnieku piedalīšanos var nerīkot. Lietas izspriešanu rakstveida procesā nosaka Satversmes tiesas likuma 22. panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā. 190 190. Piecpadsmit dienu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, lietas dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un rakstveidā izteikt savu viedokli par tiem. 191 191. Lietu rakstveida procesā izskata un spriedumu taisa apspriežu istabā. 192 192. Lietas izskatīšana sākas ar tā tiesneša ziņojumu, kurš sagatavojis lietu izskatīšanai. 193 10. Tiesas sēdes protokols un stenogramma 193. Tiesas sēdes ar lietas dalībnieku piedalīšanos norisi fiksē: 1) protokolā; 2) fonogrammā, pēc kuras sagatavo stenogrammu; 3) videoierakstā, ko saglabā Satversmes tiesas arhīvā. 194 194. Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs. 195 195. Protokolā norāda: 1) tiesas nosaukumu, tiesas sastāvu (tiesnešu vārdu un uzvārdu, norādot tiesas sēdes priekšsēdētāju) un tiesas sēdes sekretāru; 2) tiesas sēdes vietu, datumu (datumus), sākuma un beigu laiku; 3) tiesas sēdes pārtraukumu sākuma un beigu laiku; 4) lietas nosaukumu un numuru; 5) klātesošos lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas (amatpersonai ( vārdu, uzvārdu un darbavietu vai amatu, bet fiziskai personai ( vārdu, uzvārdu un personas kodu); 6) uz tiesas sēdi aicinātās personas, kas nav ieradušās; 7) to, ka tiesas sēdes norise tiek fiksēta fonogrammā un videoierakstā, un personu, kura izdara šos ierakstus; 8) tiesas sēdes gaitu; 9) tiesas lēmumus, kas nav noformēti rakstveidā; 10) to, ka protokolam pievienota stenogramma. 196 196. Triju darbdienu laikā pēc tiesas sēdes beigām tiesas sēdes sekretārs sagatavo protokolu parakstīšanai. Protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs. 197 197. Tiesas sēdes fonogrammu izgatavo un stenogrammu sagatavo tiesas priekšsēdētāja noteiktā kārtībā. Stenogramma sagatavojama nedēļas laikā pēc attiecīgās tiesas sēdes beigām. 198 198. Stenogrammu paraksta persona (personas), kas to sagatavojusi (sagatavojušas), un tiesas sēdes sekretārs. Stenogrammu pievieno protokolam, bet protokolu — lietai. 199 199. Pēc stenogrammas parakstīšanas un sprieduma pasludināšanas fonogrammu var dzēst. 200 200. Ar protokolu un stenogrammu var iepazīties, saskaņojot iepazīšanās laiku ar Kanceleju. 201 11. Spriedums 201. Pēc tiesas sēdes notiek tiesnešu apspriede, kurā tiek taisīts spriedums Latvijas Republikas vārdā. 202 202. Balsošanas laikā apspriežu istabā drīkst atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā. 203 203. Atbilstoši apspriedē nolemtajam spriedumu izstrādā un noformē viens vai vairāki tiesneši. Ja nepieciešams, viņi pieaicina Satversmes tiesas darbiniekus. 204 204. Tiesneša pienākums ir glabāt apspriežu istabas noslēpumu. Satversmes tiesas darbinieki nav tiesīgi izpaust ziņas, kas viņiem kļuvušas zināmas sakarā ar sprieduma izstrādāšanu un noformēšanu un kas varētu atklāt apspriežu istabas noslēpumu. 205 205. Tiesa spriedumu pieņem ar balsu vairākumu. Tiesneši var balsot tikai "par" vai "pret". Balsīm daloties līdzīgi, tiesa taisa spriedumu, ka apstrīdētā tiesību norma (akts) atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. 206 206. Satversmes tiesas spriedumā norādāms: 1) sprieduma taisīšanas laiks un vieta; 2) tiesas sastāvs un tiesas sēdes sekretārs; 3) lietas dalībnieki (norādot pieteikuma iesniedzēju); 4) Satversmes tiesas likuma norma, uz kuras pamata tiesa izskatījusi lietu; 5) tiesību norma (akts), kas tiek apstrīdēta; 6) tiesas konstatētie apstākļi; 7) argumenti un pierādījumi, ar kuriem pamatoti tiesas secinājumi; 8) argumenti un pierādījumi, ar kuriem tiesa noraida tos vai citus pierādījumus; 9) Satversmes norma vai cita tiesību norma, no kuras vadījusies tiesa, novērtējot apstrīdētās tiesību normas (akta) atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai; 10) nolēmums par to, vai apstrīdētā tiesību norma (akts) atbilst vai neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai; 11) attiecībā uz spēkā esošo apstrīdēto tiesību normu (aktu) — brīdis, ar kuru tā zaudē spēku, ja tiesa nospriedusi, ka šī norma (akts) neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai; 12) ja nepieciešams — citi tiesas nolēmumi; 13) norāde, ka Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. 207 207. Spriedumu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs. 208 208. Spriedumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienas pēc tiesas sēdes. 209 209. Spriedumu lietā, kas izskatīta tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, tiesa pasludina publiski. 210 210. Sprieduma pasludināšanai piemērojami 153.—155., 157., 158., un 160. punkta noteikumi. 211 211. Spriedumu nolasa tiesas sēdes priekšsēdētājs vai cits tiesas sastāva tiesnesis. Ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu nenolasīt sprieduma konstatējošo daļu, par to ir jāpaziņo pirms sprieduma nolasīšanas. 212 (Grozīts ar Satversmes tiesas 02.04.2002. reglamentu) 212. Pirms sprieduma nolēmumu daļas pasludināšanas tiesas sēdes sekretārs uzaicina klātesošos piecelties. 213 (Satversmes tiesas 02.04.2002. reglamenta redakcijā) 213. Pēc sprieduma pasludināšanas lietu un spriedumu tiesas sēdes priekšsēdētājs nodod tiesas sēdes sekretāram, kas pēc nepieciešamo sprieduma norakstu (kopiju) izgatavošanas pievieno spriedumu lietai. 214 214. Pēc sprieduma pasludināšanas tā norakstus (kopijas) Kanceleja izsniedz lietas dalībniekiem. Lietas dalībnieki sprieduma noraksta (kopijas) saņemšanu apliecina ar parakstu. Ja vienas dienas laikā pēc sprieduma pasludināšanas kāds no lietas dalībniekiem nav griezies Kancelejā, lai saņemtu sprieduma norakstu (kopiju), Kanceleja to nosūta šim lietas dalībniekam. 215 215. Ja lieta izskatīta rakstveida procesā, spriedumu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tā parakstīšanas paziņo lietas dalībniekiem, nosūtot sprieduma norakstus (kopijas). 216 216. Spriedums, kas nodots Kancelejā paziņošanai lietas dalībniekiem, ir pieejams masu informācijas līdzekļiem. 217 217. Satversmes tiesa var iepriekš noteikt, kad tā paziņos spriedumu. 218 218. Ja Satversmes tiesa par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei atzinusi kādu Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu, attiecīgā sprieduma noraksts (kopija) ar tiesas priekšsēdētāja pavadvēstuli tiek nosūtīts Ministru prezidentam neatkarīgi no tā, vai Ministru kabinets ir bijis šās lietas dalībnieks. 219 219. Ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc sprieduma pasludināšanas vai parakstīšanas Kanceleja izdara atzīmes Satversmes tiesas lietu reģistrā un sprieduma norakstu (kopiju) nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs". 220 220. Viens katra sprieduma noraksts (kopija) glabājams atsevišķā lietā lietu numerācijas secībā. 221 221. Tiesnesis, kurš balsojis pret viedokli, kas izteikts spriedumā, izsaka rakstveidā savas atsevišķās domas, paraksta tās un iesniedz tiesas sēdes priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc sprieduma pasludināšanas, bet, ja lieta izskatīta rakstveida procesā, divu nedēļu laikā pēc sprieduma parakstīšanas. 222 (Grozīts ar Satversmes tiesas 19.02.2008. reglamentu) 222. Tiesnešiem, kas ir tiesas sastāvā, tiek izsniegtas atsevišķo domu kopijas. 223 223. Katrai lietai tiesas sēdes sekretārs pievieno neaizlīmētu aploksni ar lietas numuru un uzrakstu "Tiesnešu atsevišķās domas". 224 224. Tiesas sēdes priekšsēdētājs visas par attiecīgo spriedumu izteiktās atsevišķās domas ievieto minētajā aploksnē un to aizzīmogo ar Satversmes tiesas zīmogu. Ja spriedums pieņemts vienbalsīgi, tiesas sēdes priekšsēdētājs minētajā aploksnē ievieto rakstveida apliecinājumu, ka atsevišķās domas par spriedumu nav izteiktas, un aizzīmogo aploksni ar Satversmes tiesas zīmogu. 225 225. Minētās aploksnes neatvērtas glabājas attiecīgajā lietā trīs mēnešus. Pēc tam atsevišķās domas publisko. 226 226. Satversmes tiesas spriedumu krājumu, saskaņojot ar tiesas priekšsēdētāju, publicēšanai sagatavo Kanceleja. 227 5. nodaļa Tiesneša disciplinārā atbildība 227. Tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par: 1) Satversmes tiesas likuma 34. pantā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu; 2) darba pienākumu nepildīšanu; 3) necienīgu rīcību; 4) administratīvu pārkāpumu. 228 228. Tiesas sēde, kurā tiek izskatīti ar disciplinārlietu saistītie jautājumi, ir slēgta. 229 229. Disciplinārlietu var ierosināt tiesas priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai ne mazāk kā trīs tiesneši. 230 230. Pirms disciplinārlietas ierosināšanas notiek saņemto materiālu vispusīga iepriekšējā pārbaude un tiek pieprasīts tiesneša rakstveida paskaidrojums. 231 231. Tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks disciplinārlietu ierosina ar motivētu lēmumu, kurā norāda: 1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku; 2) amatpersonu, kura lēmumu pieņēmusi; 3) iepriekšējā pārbaudē konstatētos disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma apstākļus; 4) tiesnesi, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta; 5) likuma normu, pamatojoties uz kuru disciplinārlieta ierosināta; 6) nolēmumu ierosināt disciplinārlietu; 7) vietu un laiku, kur un kad tiesas sēdē tiks izskatīts jautājums par tiesneša pilnvaru apturēšanu līdz disciplinārlietas izskatīšanai, ja disciplinārlieta ierosināta sakarā ar to, ka tiesnesis pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību; 8) tiesnesi, kurš norīkots sagatavot disciplinārlietu izskatīšanai; 9) vietu un laiku, kur un kad disciplinārlieta tiks izskatīta tiesas sēdē; 10) personu, kas protokolēs tiesas sēdi; 11) to, ka lēmums nav pārsūdzams. 232 232. Lēmumam pievieno visus ar disciplinārlietu saistītos materiālus un nodod tos Kancelejai. Tā: 1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā; 2) izsniedz lēmuma norakstu (kopiju) tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta; 3) iepazīstina ar lēmumu citus tiesnešus; 4) iekārto disciplinārlietu un nodod to tiesnesim, kurš šo disciplinārlietu sagatavo izskatīšanai. 233 233. Ne mazāk kā trīs tiesneši var ierosināt disciplinārlietu ar motivētu lēmumu, ko paraksta šie tiesneši. Lēmumā norāda: 1) tā pieņemšanas vietu un laiku; 2) tiesnešus, kuri lēmumu pieņēmuši; 3) iepriekšējā pārbaudē konstatētos disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma apstākļus; 4) tiesnesi, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta; 5) disciplinārlietas ierosināšanas pamatu; 6) nolēmumu ierosināt disciplinārlietu; 7) priekšlikumu lemt par tiesneša pilnvaru apturēšanu līdz disciplinārlietas izskatīšanai, ja disciplinārlieta ierosināta sakarā ar to, ka tiesnesis pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību; 8) to, ka lēmums nav pārsūdzams. 234 234. Lēmumam pievieno visus ar disciplinārlietu saistītos materiālus un nodod tos Kancelejai. Tā: 1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā; 2) izsniedz lēmuma norakstu (kopiju) tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta; 3) iekārto disciplinārlietu un nodod to tiesas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam. 235 235. Saņēmis disciplinārlietu, ko ierosinājuši ne mazāk kā trīs tiesneši, tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks triju dienu laikā ar rakstveida rīkojumu nosaka: 1) tiesnesi, kurš norīkots sagatavot disciplinārlietu izskatīšanai; 2) vietu un laiku, kur un kad tiesas sēdē tiks izskatīts jautājums par tiesneša pilnvaru apturēšanu līdz disciplinārlietas izskatīšanai, ja disciplinārlieta ierosināta sakarā ar to, ka tiesnesis pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību; 3) disciplinārlietas izskatīšanas vietu un laiku; 4) personu, kas protokolēs tiesas sēdi. 236 236. Rīkojumu pievieno disciplinārlietai un kopā ar to nodod Kancelejai. Tā: 1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā; 2) iepazīstina ar rīkojumu tiesnešus; 3) nodod disciplinārlietu tiesnesim, kurš to sagatavo izskatīšanai. 237 237. Tiesnesis ar parakstu apliecina to, ka saņēmis disciplinārlietu, lēmuma vai rīkojuma norakstu (kopiju) vai iepazinies ar tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka rīkojumu. 238 238. Disciplinārlietu reģistrā norāda: 1) disciplinārlietas numuru; 2) disciplinārlietas ierosināšanas datumu; 3) disciplinārlietas ierosinātāju; 4) tiesnesi, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta; 5) lietas ierosināšanas pamatu; 6) ziņas par tiesneša pilnvaru apturēšanu saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 9. panta otro daļu; 7) tiesnesi, kurš sagatavo disciplinārlietu izskatīšanai; 8) datumu, kad disciplinārlieta izskatīta tiesas sēdē; 9) lēmumu disciplinārlietā vai ziņas par to, ka lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu atsaukts; 10) ziņas par disciplinārsoda noņemšanu. 239 239. Tiesas sēdei par tiesneša pilnvaru apturēšanu līdz disciplinārlietas izskatīšanai jānotiek ne vēlāk kā triju dienu laikā no dienas, kad tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks pieņēmis lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu vai saņēmis disciplinārlietu, ko ierosinājuši ne mazāk kā trīs tiesneši. 240 240. Disciplinārlieta jāizskata mēneša laikā no tās ierosināšanas dienas. 241 241. Disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas. 242 242. Disciplinārlietas ierosinātājs, kas pieņēmis lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, to var atsaukt ar motivētu lēmumu līdz disciplinārlietas izskatīšanai. Lēmumu nodod Kancelejai, kas tā norakstu (kopiju) izsniedz tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta. Lēmums pievienojams disciplinārlietai, un disciplinārlieta uzskatāma par izbeigtu, izņemot gadījumus, kad tās izskatīšanu tiesas sēdē triju dienu laikā pēc minētā lēmuma noraksta (kopijas) saņemšanas rakstveidā prasa tiesnesis, attiecībā uz kuru disciplinārlieta bija ierosināta. 243 243. Par tiesneša pilnvaru apturēšanu lemj tiesas sēdē, kura netiek protokolēta. Tiesas sastāvā ir visi tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Tiesnesis, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta, nav tiesas sastāvā, bet viņu uzaicina uz tiesas sēdi. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par četriem tiesnešiem. Sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. 244 244. Lēmumu par tiesneša pilnvaru apturēšanu tiesa pieņem ar tiesas sastāvā esošo tiesnešu absolūto balsu vairākumu. Ja minētais lēmums negūst tiesas sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, tiesa taisa lēmumu par atteikšanos apturēt tiesneša pilnvaras. 245 245. Lēmumā par tiesneša pilnvaru apturēšanu vai par atteikšanos apturēt tiesneša pilnvaras norāda: 1) tiesas sēdes vietu un laiku; 2) tiesas sastāvu; 3) izskatāmo jautājumu; 4) lēmuma motīvus; 5) tiesas nolēmumu; 6) to, ka lēmums nav pārsūdzams. 246 246. Lēmumu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un nodod to Kancelejai. 247 247. Saņēmusi lēmumu par tiesneša pilnvaru apturēšanu, Kanceleja: 1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā; 2) izsniedz lēmuma norakstu (kopiju) tiesnesim, kura pilnvaras apturētas; 3) izsniedz lēmuma norakstu (kopiju) tiesas priekšsēdētājam, kas to pievieno tiesneša personīgajai lietai. 248 248. Saņēmusi lēmumu par atteikšanos apturēt tiesneša pilnvaras, Kanceleja: 1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā; 2) izsniedz lēmuma norakstu (kopiju) tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta bija ierosināta. 249 249. Pēc tam lēmu …