Par programmas "RTVi" izplatīšanas ierobežošanu Latvijas teritorijā

Par programmas "RTVi" izplatīšanas ierobežošanu Latvijas teritorijā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr.108/1-2 Rīgā 2022. gada 28. februārī Par programmas "RTVi" izplatīšanas ierobežošanu Latvijas teritorijā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - Padome) šādā sastāvā - Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, Padomes locekle Ieva Kalderauska, Padomes locekle Ilva Milzarāja, Padomes loceklis Andis Plakans -, izskatīja administratīvo lietu par iespējamo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta pirmās daļas 7. punkta pārkāpumu Latvijas teritorijā izplatītās programmas "RTVi" saturā. 1. LIETAS FAKTISKO APSTĀKĻU APRAKSTS 1.1. 2022.gada 24.februāra raidījums "Boļšoj Newstalk" ("Lielās ziņu runas" / "Большой Newstalk") Speciālizlaidums. Raidījumā tiek izplatīta Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina uzruna un arī tiešsaistes intervijas ar Krievijas dažādu jomu ekspertiem saistībā ar notikumiem Ukrainā. Raidījumā tiek attīstīts naratīvs par to, ka Krievija ir par mieru, bet ņemot vērā, ka Ukraina nepilda Minskas vienošanos, tad vienīgā izeja ir atzīt Luhanskas un Doņeckas teritorijas, lai Ukrainā dzīvojošie, miermīlīgie krievu pilsoņi tiktu pasargāti no Ukrainas agresijas un varētu saglabāt savu valodu un kultūru. Faktiski tiek sniegta informācija, kurā Ukraina tiek pozicionēta kā agresors, kas vēlas uzbrukt Donbasa teritorijai. [1.1.1] No plkst. 09:22:08 līdz 10:17:52 tiek izplatīts sižets ar Krievijas Federācijas prezidenta V.Putina uzrunu, kurā viņš uzrunā krievus un cita starpā saka, ka mūsdienu Ukrainu pilnībā esot izveidojusi komunistiskā Krievija un tas process esot sācies praktiski uzreiz pēc 1917.gada revolūcijas. Pirms un pēc II pasaules kara Staļins esot nodevis Padomju Savienībai daļu no Polijas, Rumānijas un Ungārijas zemes, Hruščovs 1954.gadā esot atņēmis Krievijai Krimu un to uzdāvinājis Ukrainai, kā rezultātā izveidojās padomju Ukrainas teritorija. Tas nozīmē, ka Krievijas prezidents V. Putins pilnībā neatzīst Ukrainas valsts neatkarību - ne tikai Doneckas un Luhanskas teritorijas, bet visu Ukrainas teritoriju uzskata par Krievijas sastāvdaļu. Pie tam Krievijas Federācijas prezidenta V. Putina uzruna Raidījumā tiek izplatīta gandrīz veselu stundu, kuras laikā papildus jau iepriekš minētajam V. Putins izplata arī informāciju, ka 2021.gada martā Ukraina esot pieņēmusi jaunu armijas stratēģiju, kas ir par to, kā pretoties Krievijai, tajā iesaistot citas ārzemju valstis un tā paredzot Donbasā un Krimā teroristisku uzbrukumu, šajā stratēģijā ir iezīmēts karš Ukrainai ar Krieviju, kuras rezultātā ar starptautiskās sabiedrības palīdzību tiks panākti labvēlīgi noteikumi Ukrainai, līdz ar to Ukrainas iespējamā iestāšanās NATO un tās Ziemeļatlantijas alianses objektu izvietošana Ukrainā kara draudi krieviem vairākas reizes kardināli palielināsies un tieši palielināsies pēkšņa uzbrukuma draudi Krievijai, tādēļ Krievijai ir pilnīgas tiesības pieņemt atbildes mērus, lai nodrošinātu savu drošību. Un tā arī Krievija darīšot, pieņemot sen nobriedušus lēmumus, tas ir, nekavējoties atzīs Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību un suverenitāti, kā arī ratificēs līgumus par draudzību un savstarpējo palīdzību ar abām republikām. Iepriekš minētā Krievijas Federācijas prezidenta V.Putina uzruna tika pārraidīta pilnībā bez pārtraukuma un iebildēm no Raidījuma vadītāja puses un pēc tās video tiešsaistē tika intervētas vairākas personas − Krievijas politologs Arkādijs Dubnovs, Krievijas armijas eksperts Oļegs Starikovs un bijušais Krievijas federācijas Ekonomikas ministrs (1992-1993) Andrejs Ņečajevs, kuru izteiktie viedokļi bija par to, kā notika gatavošanās šim notikumam un par to kā turpmākās sankcijas attiecībā uz Krieviju varētu ietekmēt pašu Krieviju, bet neizskanēja nosodījums par Krievijas veiktajām militārajām darbībām Ukrainā ne no Raidījuma vadītāja puses, ne no intervētajiem raidījuma viesiem. 1.2. 2022.gada 24.februāra raidījums Boļšoj Newstalk" ("Lielās ziņu runas" / "Большой Newstalk") Speciālizlaidums. Raidījumā tiek izplatīta informācija saistībā ar notikumiem Ukrainā, par kuriem tiešsaistes video intervijās tiek izvaicāti dažādu jomu cilvēki. Tiek pausta nostāja, ka Ukrainā karadarbība jau sen ir tikusi plānota un tas viss esot tikai tāpēc, ka no Ukrainas puses netiek izpildīta Minskas vienošanās un to arī ir izprovocējusi Ukrainas vēlme atjaunot tās kodolvalsts statusu. Faktiski tiek sniegta informācija, kurā Ukraina tiek pozicionēta kā agresors, kas izprovocējis Krievijas uzbrukumu Ukrainai. [1.2.1] No plkst. 11:03:22 līdz 11:05:07 video tiešsaistē tiek intervēts Krievijas starptautisko lietu padomes eksperts Aleksandrs Guščins par Krievijas kara pret Ukrainu sākšanās iemesliem, kurā uz raidījuma vadītāja A.Ježova jautājumu par to, kādas ir sajūtas saistībā ar šodienas notikumiem Ukrainā, A.Guščins atbild, ka: "Dažas dienas un nedēļas pirms šiem notikumiem, jā, ar kolēģiem arī ekspertiem, kuri nodarbojas ar šo problemātiku, jā, jau esam apsprieduši šo iespēju, un principā apspriedām tādas plašas operācijas iespējamību, kura, tās realizēšanas gaitā varētu minimizēt iespējamos zaudējumus." Papildus uz raidījuma vadītāja A. Ježova jautājumu par to, vai Vladimira Zelenska paziņojums par iespējamo kodolvalsts statusa atgriešanu Ukrainai varēja kļūt par to, kas fināli izprovocēja Vladimiru Putinu, A.Guščins atbild, ka: "Nē, nu tādās starptautiskās krīzēs pušu plāni tiek izstrādāti ne jau vienā dienā, un ne jau mēnesī, protams. Un vispār Ģenerālajam štābam vienmēr ir, bet es domāju, ka šis paziņojums (domāts Volodimira Zelenska paziņojums par iespējamo kodolvalsts statusa atgriešanu Ukrainai) bija tā kā "pēdējais piliens" tajā neapmierinātības virknē, kura brieda Maskavā, attiecībā pret Ukrainas puses pozīciju, un protams tas viss "gūlās" uz Minskas neizpildīšanu - Minskas vienošanos un galvenokārt to vienošanos, kuras tika parakstītas 2019. gada decembrī Parīzē. Tāpēc es domāju, ka uz jūsu jautājumu var atbildēt, tā sakot, daļēji apstiprinoši. Jebkurā gadījumā, noteiktu lomu, kā iemesls, kā "pēdējais piliens" šī uzstāšanās …, bet es domāju, ka uzstāšanās bija galēji neveiksmīga un tā bija nevietā šajā situācijā, tā nospēlēja lomu." Tas nozīmē, ka raidījuma viesis A.Guščins faktiski attaisno Krievijas kara sākšanu pret Ukrainu un Raidījuma vadītājs pret to neiebilst. 1.3. 2022.gada 24.februāra raidījums Boļšoj Newstalk" ("Lielās ziņu runas" / "Большой Newstalk") Speciālizlaidums. Raidījumā tiek izplatīta informācija saistībā ar notikumiem Ukrainā, par kuriem tiešsaistes video intervijās tiek izvaicāti dažādu jomu cilvēki. Tiek pausta nostāja, ka Ukrainā karš ir bijis neizbēgams, jo no Ukrainas puses nav izpildīta Minskas vienošanās un nav parakstīta deklarācija par neitrālu statusu, nekad neiestājoties NATO. Faktiski tiek sniegta informācija, kurā Ukraina tiek pozicionēta kā agresors, kas izprovocējis Krievijas uzbrukumu Ukrainai. [1.3.1.] No plkst. 15:21:34 līdz 15:23:26 video tiešsaistē tiek intervēts Krievijas politiķis un publicists Maksims Ševcovs, kurā uz raidījuma vadītāja A.Ježova jautājumu par to, vai raidījuma viesis M.Ševcovs gaidīja, ka no Krievijas puses tiks izvērsta militāra specoperācija Ukrainā, M.Ševcovs atbild, ka: "[…] Es vienkārši gribu teikt, ka pilnīgi skaidrs, kas man ir acīmredzams scenārijs, kā es rīkotos tālākajā situācijā. Karš bija neizbēgams. Tāpēc ka, ja nesāktos šis karš, tad kaut kā priekš Krievijas formātā, kuru veidoja Putins, būtu vienkārši beigas - tā vienkārši pazustu no pasaules politiskās kartes (domāta Krievijas pazušana). Un tas ir acīmredzami. No Ukrainas tika pieprasītas tikai divas pozīcijas: deklarācija par neitrālu statusu - par to, ka valsts nekad neiestāsies ne NATO tur, ne, ja viņiem nepatīk, ODKB (ОДКБ - Kolektīvās drošības līguma organizācija), vienmēr esi neitrāla, lūdzu. Un Minskas vienošanos izpilde. Ukrainas vara, kura acīmredzot ne pilnā mērā rīkojas ar šīs varas pilnvarām, uz to negāja - tāpēc karš bija neizbēgams. Tagad par to kas būs tālāk. Tagad es atvestu uz Ukrainu, tad, kad pēc tam, kad ieies Kijevā. Pirmkārt, Kijevā un visās Ukrainas pilsētās milzīgs skaits cilvēku, kuri, ticiet, ir patiesi priecīgi par to, kas tur tagad notiek." Tas nozīmē, ka raidījuma viesis M. Ševčenko faktiski attaisno Krievijas kara sākšanu pret Ukrainu un Raidījuma vadītājs pret to neiebilst. 2. LIETAS FAKTISKO APSTĀKĻU JURIDISKAIS NOVĒRTĒJUMS 2.1. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkts noteic: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību." Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu 26.panta pirmās daļas 4.punktā ir noteikts, ka "elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu." Bet Elektronisko plašsaziņas līdzekļu 26.panta pirmās daļas 5.punktā ir noteikts, ka "elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu." 2.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 14.novembra direktīvas 2018/1808, ar kuru grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 10.marta direktīva 2010/13/ES (turpmāk - Direktīva) 3.panta 1.punkts noteic: "Dalībvalstis nodrošina uztveršanas brīvību un savā teritorijā neierobežo audiovizuālo mediju pakalpojumu retranslāciju no citām dalībvalstīm tādu apsvērumu dēļ, kuri ietilpst šīs direktīvas koordinētajās jomās." Direktīvas 3.panta 3. punkts noteic, ka "Dalībvalsts var uz laiku atkāpties no šā panta 1. punkta, ja audiovizuālo mediju pakalpojums, ko sniedz citas dalībvalsts jurisdikcijā esošs mediju pakalpojumu sniedzējs, klaji, nopietni un smagi pārkāpj 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai apdraud sabiedrisko drošību, tostarp valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanu, vai rada nopietnu un smagu tās apdraudējuma risku." Minēto atkāpi piemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: a) iepriekšējo 12 mēnešu laikā pirmajā daļā minētā rīcība iepriekš notikusi vismaz vienu reizi un b) attiecīgā dalībvalsts rakstiski ir paziņojusi mediju pakalpojumu sniedzējam, dalībvalstij, kuras jurisdikcijā ir minētais pakalpojumu sniedzējs, un Komisijai par varbūtējo pārkāpumu un par samērīgiem pasākumiem, ko tā nodomājusi veikt, ja jebkāds šāds pārkāpums atkārtotos. Savukārt Direktīvas 3.panta 5.punkts noteic: "Steidzamos gadījumos dalībvalstis var ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc varbūtējā pārkāpuma atkāpties no 3. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādā gadījumā par veiktajiem pasākumiem pēc iespējas īsākā laikā paziņo Komisijai un dalībvalstij, kuras jurisdikcijā ir mediju pakalpojumu sniedzējs, norādot iemeslus, kādēļ dalībvalsts uzskata, ka gadījums ir steidzams. Komisija pēc iespējas īsākā laikā pārbauda paziņoto pasākumu saderību ar Savienības tiesību aktiem. Ja tā secina, ka pasākumi nav saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, Komisija lūdz attiecīgajai dalībvalstij minētos pasākumus steidzami izbeigt." 2.3. Latvijas Republikā Direktīvas noteikumi ir ieviesti, tos implementējot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Ievērojot minēto, secināms, ka gan Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, gan Direktīva aizliedz programmās un raidījumos ietvert tādu saturu un aicinājumus, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību. Tāpat aizliegts programmās izvietot saturu, kas aicina uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu, aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu. Ievērojot minēto, turpmāk Padome analizēs, vai programmas "RTVi" saturā ir konstatējama tāda satura demonstrēšana, kas ietver aicinājumus, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību (EPLL pirmās daļas 7.punts), kā arī, vai programmā ir pieļauti tādi pārkāpumi, kas satur Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto aizliegumu iekļaut programmās aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu vai 26.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto aizliegumu programmās un raidījumos ietvert saturu, kas aicina vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu. 2.3.1. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkts: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību." Ar jēdzienu "aicinājums" tiek saprasta tāda iedarbības forma uz cilvēku apziņu, gribu, viņu uzvedību, kas, tieši iedarbojoties uz viņiem, veidojas vēlme veikt noteikta veida mērķtiecīgas darbības kāda mērķa sasniegšanai.1 Parasti aicinājums tiek izteikts, izmantojot darbības vārdus pavēles izteiksmē. Darbības vārds pavēles izteiksmē tiek lietots, ja ar to tiek izteikta pavēle vai pamudinājums, tomēr būtiski uzsvērt, ka aicinājumi var tikt izteikti arī netiešā veidā, izmantojot alegorijas (notikumi un parādības tiek atspoguļotas simboliski, nevis stāstoši), metaforas (viens no mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, kas bieži tiek izmantots dzejā), vai retoriskus jautājumus (jautājumus, uz kuriem nav nepieciešama atbilde).2 Ar jēdzienu "apdraudējums" tiek saprasta kādas personas pakļaušana briesmām, bīstama, nedroša stāvokļa radīšana. Ar terminu "valsts drošība" tiek saprasta pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību". Nacionālās drošības likuma 1.pants noteic: "Nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Nepieciešamība nodrošināt šādu stāvokli attaisno atsevišķu personas pamattiesību ierobežošanu.3 Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību (tajā skaitā valsts suverenitāti, teritoriālo vienotību, sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī citus elementus). 2.3.2. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 4.punkts: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu." Ar jēdzienu "karš" saprotama organizēta bruņota cīņa starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u.tml. vai sociālām grupā valsts iekšienē. Karu raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un arī civiliedzīvotājiem. Bet "kara kurinātāji" ir personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, kā arī vairot militāro potenciālu. Savukārt ar "aicinājumu uz karu" saprotama tāda personas vai personu grupas rīcība, kas mudina citas personas uzvesties vardarbīgi, parasti tās uzbudinot vai saniknojot. Karš apdraud valstu nacionālo drošību. Nacionālās drošības likuma 1.pantā ir noteikts, ka "nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās tiek izplatīts tāds saturs, kas aicina uz kara vai militāra konflikta izraisīšanu vai citā veidā apdraud valsts drošību. 2.3.3. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 5.punkts: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu." Aicinājumi vardarbīgi grozīt valsts varu vai valsts iekārtu, kā arī graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu, kas saistīti ar valsts varas vai valsts teritoriālās vienotības izmaiņu veikšanu, var izpausties kā aicinājumi organizēt dažāda veida pasākumus, organizācijas, grupējumus, kuru darbības mērķis ir likumīgās varas nelikumīga maiņa, aicinājumi nelikumīgi iznīcināt varas pārstāvjus. Šie aicinājumi ir attiecināmi uz jebkuru valsti, jo aicinājumi vardarbīgi gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību apdraud jebkuras valsts iekšējo drošību, tās suverenitāti un valsts varas stabilitāti. 2022.gada 22.februāra raidījums Boļšoj Newstalk" ("Lielās ziņu runas" / "Большой Newstalk") Speciālizlaidums. Raidījumā tiek izplatīta Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina uzruna un arī tiešsaistes intervijas ar Krievijas dažādu jomu ekspertiem saistībā ar notikumiem Ukrainā. Raidījumā tiek attīstīts naratīvs par to, ka Krievija ir par mieru, bet ņemot vērā, ka Ukraina nepilda Minskas vienošanos, tad vienīgā izeja no sitācijas ir atzīt Luhanskas un Doņeckas teritorijas, lai Ukrainā dzīvojošie, miermīlīgie krievu pilsoņi tiktu pasargāti no Ukrainas agresijas un varētu saglabāt savu valodu un kultūru. Faktiski tiek sniegta informācija, kurā Ukraina tiek pozicionēta kā agresors, kas izprovocējis Krieviju uzbrukumam Ukrainā. Tāpat raidījuma laikā vairākkārtīgi izplatīta ar dezinformācija un apmelojoša informācija. Naidīgos un melīgos izteikumus izplata raidījumu sižetu dalībnieki un raidījuma viesi, tai pat laikā raidījuma vadītājs pret to neiebilst. Cita starpā tiek pausta nostāja, ka Krievijai ir jāpieņem lēmumi par Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" atzīšanu par neatkarīgām un suverēnām, lai varētu aizstāvēt Ukrainā dzīvojošos miermīlīgos iedzīvotājus, kuri tiek apšaudīti no Ukrainas puses. Būtībā tiek paziņots, ka Krievijas Federācija Luhanskas un Doņeckas teritorijas varētu iekļaut Krievijas Federācijas sastāvā un, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un notikumus Ukrainā, nav šaubu, ka šādi paziņojumi būtiski apdraud valsts drošību, suverenitāti un teritoriālo vienotību. Jāņem vērā, ka pārkāpums ir saistīts ar valsts drošības apdraudējumu, šādos gadījumos raidījuma vadītājam būtu strikti jāiestājas pret šādas informācijas paušanu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumā. Valstu nacionālās drošības un teritoriālās vienotības intereses ir īpaši aizsargājamas, lai garantētu ikvienas valsts pastāvēšanu, nemieru neveidošanos un teritoriālo nedalāmību. Vērtējot raidījumā pausto informāciju, kā arī analizējot to saistībā ar normatīvajos aktos noteiktā aizliegumu izplatīt informāciju un aicinājumus, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību, Padome secina, ka programmā "RTVi" 2022.gada 22.februāra raidījums Boļšoj Newstalk" ("Lielās ziņu runas"/"Большой Newstalk") Speciālizlaidums. ir pārkāpts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkts, kā arī Direktīvas 3.pants. 2022.gada 24.februāra raidījums "Boļšoj Newstalk" ("Lielās ziņu runas" / "Большой Newstalk") Speciālizlaidums. Raidījumā tiek izplatīta informācija saistībā ar notikumiem Ukrainā, par kuriem tiešsaistes video intervijās tiek izvaicāti dažādu jomu cilvēki. Tiek pausta nostāja, ka Ukrainā karadarbība jau sen ir tikusi plānota un tas viss esot tikai tāpēc, ka no Ukraina neizpilda Minskas vienošanos, ko papildus vēl ir izprovocējusi Ukrainas vēlme atjaunot tās kodolvalsts statusu. Faktiski tiek sniegta informācija, kurā Ukraina tiek pozicionēta kā agresors, kas, nepildot Krievijas prettiesiskās prasības, ir izprovocējusi Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Ne raidījuma vadītājs, ne Raidījuma viesi šo viedokli neapšauba, kā arī netiek pausts pretējs viedoklis. Cita starpā tiek pausta nostāja, ka Krievija karam jau esot ilgi gatavojusies, jo Ukraina nepilda Minskas vienošanos. Citāti: 1."Dažas dienas un nedēļas pirms šiem notikumiem, jā ar kolēģiem arī ekspertiem, kuri nodarbojas ar šo problemātiku, jā, jau esam apsprieduši šo iespēju, un principā apspriedām tādas plašas operācijas iespējamību, kura, tās realizēšanas gaitā varētu minimizēt iespējamos zaudējumus."; 2. "Nē, nu tādās starptautiskās krīzēs pušu plāni tiek izstrādāti ne jau vienā dienā, un ne jau mēnesī, protams. Un vispār Ģenerālajam štābam vienmēr ir, bet es domāju, ka šis paziņojums (domāts Volodimira Zelenska paziņojums par iespējamo kodolvalsts statusa atgriešanu Ukrainai) bija tā kā "pēdējais piliens" tajā neapmierinātības virknē, kura brieda Maskavā, attiecībā pret Ukrainas puses pozīciju, un protams tas viss "gūlās" uz Minskas neizpildīšanu - Minskas vienošanos un galvenokārt to vienošanos, kuras tika parakstītas 2019. gada decembrī Parīzē. Tāpēc es domāju, ka uz jūsu jautājumu var atbildēt, tā sakot, daļēji apstiprinoši. Jebkurā gadījumā, noteiktu lomu, kā iemesls, kā "pēdējais piliens" šī uzstāšanās …, bet es domāju, ka uzstāšanās bija galēji neveiksmīga un tā bija nevietā šajā situācijā, tā nospēlēja lomu." Būtībā tiek paziņots, ka Krievija karadarbībai Ukrainā gatavojās ilgstoši ar mērķi iegūt Ukrainas teritoriju, tādejādi radot draudus valsts drošībai, tas ir, pārkāpjot Ukrainas valsts suverenitāti un tās starptautiski atzītās teritoriālās robežas. Jāņem vērā, ka pārkāpums ir saistīts ar valsts drošības apdraudējumu, šādos gadījumos raidījuma vadītājam būtu strikti jāiestājas pret šādas informācijas paušanu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumā, taču tas netiek darīts. Valstu nacionālās drošības un teritoriālās vienotības intereses ir īpaši aizsargājamas, lai garantētu ikvienas valsts pastāvēšanu, nemieru neveidošanos un teritoriālo nedalāmību. Vērtējot raidījumā pausto informāciju, kā arī analizējot to saistībā ar normatīvajos aktos noteikto aizliegumu izplatīt informāciju un aicinājumus, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību, Padome secina, ka programmā "RTVi" 2022.gada 24.februāra raidījums Boļšoj Newstalk" ("Lielās ziņu runas"/"Большой Newstalk") Speciālizlaidums. ir pārkāpts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkts, kā arī Direktīvas 3.pants. 2022.gada 24.februāra raidījums "Boļšoj Newstalk" ("Lielās ziņu runas"/"Большой Newstalk") Speciālizlaidums. Raidījumā tiek izplatīta informācija saistībā ar notikumiem Ukrainā, par kuriem tiešsaistes video intervijās tiek izvaicāti dažādu jomu cilvēki. Tiek pausta nostāja, ka Ukrainā karadarbība jau sen ir tikusi plānota un karš ir bijis neizbēgams, tas viss esot tikai tāpēc, ka no Ukrainas puses netiek izpildīta Minskas vienošanās un Ukraina nav piekritusi parakstīt deklarāciju par to, ka nekad neiestāsies NATO, saglabājot neitrālu statusu. Faktiski tiek sniegta informācija, kurā Ukraina, nepakļaujoties Krievijas prettiesiskajām prasībām attiecībā uz Minskas vienošanās neizpildi un neparakstot deklarāciju par to, ka Ukraina nekad neiestāsies NATO ir izprovocējusi Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Raidījuma vadītājs šo Raidījuma viesa viedokli neapšauba, kā arī netiek pausts pretējs viedoklis. Cita starpā tiek pausta nostāja, ka karš Ukrainā ir bijis neizbēgams un tam Krievija jau esot ilgi gatavojusies, jo Ukraina nepilda Minskas vienošanos un neparaksta deklarāciju par to, ka nekad neiestāsies NATO, tādejādi saglabājot neitrālu statusu. Citāts: "[…] Es vienkārši gribu teikt, ka pilnīgi skaidrs, kas man ir acīmredzams scenārijs kā es rīkotos tālākajā situācijā. Karš bija neizbēgams. Tāpēc ka, ja nesāktos šis karš, tad kaut kā priekš Krievijas formātā, kuru veidoja Putins, būtu vienkārši beigas - tā vienkārši pazustu no pasaules politiskās kartes (domāta Krievijas pazušana). Un tas ir acīmredzami. No Ukrainas tika pieprasītas tikai divas pozīcijas: deklarācija par neitrālu statusu - par to, ka valsts nekad neiestāsies ne NATO tur, ne, ja viņiem nepatīk, ODKB (ОДКБ - Kolektīvās drošības līguma organizācija), vienmēr esi neitrāla, lūdzu. Un Minskas vienošanos izpilde. Ukrainas vara, kura acīmredzot ne pilnā mērā rīkojas ar šīs varas pilnvarām, uz to negāja - tāpēc karš bija neizbēgams. Tagad par to kas būs tālāk. Tagad es atvestu uz Ukrainu, tad kad pēc tam kad ieies Kijevā. Pirmkārt, Kijevā un visās Ukrainas pilsētās milzīgs skaits cilvēku, kuri, ticiet, ir patiesi priecīgi par to, kas tur tagad notiek." Būtībā tiek paziņots, ka Krievija jau ilgu laiku ir bijusi gatava uzsākt arī karadarbību Ukrainā, tādejādi radot draudus valsts drošībai, tas ir, pārkāpjot Ukrainas valsts suverenitāti un tās starptautiski atzītās teritoriālās robežas. Jāņem vērā, ka pārkāpums ir saistīts ar valsts drošības apdraudējumu, šādos gadījumos raidījuma veidotājiem būtu strikti jāiestājas pret šādas informācijas paušanu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumā, taču tas netiek darīts. Valstu nacionālās drošības un teritoriālās vienotības intereses ir īpaši aizsargājamas, lai garantētu ikvienas valsts pastāvēšanu, nemieru neveidošanos un teritoriālo nedalāmību. Vērtējot raidījumā pausto informāciju, kā arī analizējot to saistībā ar normatīvajos aktos noteiktā aizliegumu izplatīt informāciju un aicinājumus, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību, Padome secina, ka programmā "RTVi" 2022.gada 24.februāra raidījums "Boļšoj Newstalk" ("Lielās ziņu runas"/"Большой Newstalk") Speciālizlaidums. ir pārkāpts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkts, kā arī Direktīvas 3.pants. 3. PADOMES RĪCĪBA KONSTATĒTO PĀRKĀPUMU GADĪJUMĀ 3.1. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkts noteic: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību." Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu 26.panta pirmās daļas 4.punktā ir noteikts, ka "elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu." Bet Elektronisko plašsaziņas līdzekļu 26.panta pirmās daļas 5.punktā ir noteikts, ka "elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu." Ņemot vērā šajā lēmumā konstatēto, kā arī turpmāk norādīto, Padome uzskata, ka programmas "RTVi" 2022.gada 22.februāra raidījumā "Boļšoj Newstalk" ("Lielās ziņu runas"/"Большой Newstalk") Speciālizlaidums. un divos 2022.gada 24.februāra raidījumos "Boļšoj Newstalk" ("Lielās ziņu runas"/"Большой Newstalk") Speciālizlaidums. ir ietverta informācija, kas ir pretrunā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 4., 5. un 7. punktā noteiktajam. Proti, programmas "RTVi" raidījumos ietvertā informācija ir tiešā pretrunā un tādējādi būtiski pārkāpj Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta pirmās daļas 4., 5. un 7. punktā noteiktos aizliegumus programmās iekļaut saturu, kas aicina uz militāra konfliktu izraisīšanu, aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu, kā arī aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību. Papildu normatīvajos aktos noteiktajam, pieņemot lēmumu Padome ņem vērā arī turpmāk norādīto. 3.2. 2021.gadā Krievijas Federācija preses brīvības indeksā ierindojās 150. vietā no 180 vietām.4 Padome uzsver, ka 2021.gadā veiktais "Pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību un mediju satura lietošanas paradumiem" atspoguļo, ka Krievijā veidotās televīzijas programmas, piemēram, "Rossija RTR", "NTV Mir", "Ren TV" skatās gandrīz puse (44%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. 32% aptaujāto dažreiz skatās Krievijas televīzijas programmas, bet regulāri tās skatās 12% pētījuma dalībnieku. Lielākā Krievijas televīzijas programmu skatītāju auditorija ir cittautiešu vidū, kur tas sasniedz gandrīz divas trešdaļas (59%). Arī katrs trešais latvietis (35%) regulāri vai dažreiz skatās Krievijā veidotās televīzijas programmas, tajā skaitā programmu "RTVi". Dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās iegūtie rezultāti atklāj, ka salīdzinoši lielāks Krievijas televīzijas programmu skatītāju skaits vērojams arī gados vecāko (45+) respondentu un Latgales iedzīvotāju vidū.5 Taču Krievijā joprojām tiek ieviesti arvien jauni un stingrāki ierobežojumi plašsaziņas līdzekļiem, un iespējas sniegt objektīvas reportāžas un sekmē žurnālistu ētikas standartu graušanu.6 Notiek arī žurnālistu un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu apspiešana, turpinot žurnālistu un blogeru aizturēšanu.7 3.3. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi tiek izmantoti Krievijas ārpolitikas interesēm atbilstošas informācijas izplatīšanai, oficiāli argumentējot to ar savu tautiešu aizsardzību, Krievijas valsts kontrolētās programmas "RTVi" raidījumos ir konstatēts saturs, kas aicina uz militāra konfliktu izraisīšanu, aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību, kā arī aicinājumu, kas apdraud valsts drošību. Būtiski norādīt, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā valsts drošības apdraudējums saskatāms ne vien attiecībā pret Ukrainas valsti, bet arī Latvijas Republiku, jo militāra agresija kaimiņvalstīs un neparedzama ģeopolitiskā situācija nenoliedzami apdraud arī Latvijas Republikas drošību, īpaši ņemot vērā apstākli, ka Latvija līdz 1990.gadam bija Padomju savienības sastāvā un programmas "RTVi" ietvaros tiek pausta informācija, ka "mūsdienu Ukrainu pilnībā ir izveidojusi komunistiskā Krievija un tas process esot sācis praktiski uzreiz pēc 1917.gada revolūcijas. Pirms un pēc II pasaules kara Staļins esot nodevis Padomju Savienībai daļu no Polijas, Rumānijas un Ungārijas zemes, Hruščovs 1954.gadā esot atņēmis Krievijai Krimu un to uzdāvinājis Ukrainai, kā rezultātā izveidojās padomju Ukrainas teritorija. Mūsu (domāta Krievija) vienlīdzīgās dialoga iespējas par principiāliem jautājumiem ir palikušas bez atbildes no ASV un NATO puses, draudu līmenis Krievijai acīmredzami pieaug Krievijai ir pilnīgas tiesības pieņemt atbildes mērus, lai nodrošinātu savu drošību. Un tā arī Krievija darīšot. (Skatīt šā lēmuma 1.1. punktu). Padome uzsver, ka apdraudējums Ukrainai, kā neatkarīgas valsts, drošībai ietver spēka lietošanu vai draudus pret pašu valsts pastāvēšanu vai tās teritoriālo integritāti - draudi var būt gan ārēji, gan iekšēji, gan tieši, gan netieši. Nav šaubu, ka paužot nostāju, ka "Krievijai ir pilnīgas tiesības pieņemt atbildes mērus, lai nodrošinātu savu drošību un Krievija tā arī darīšot," ir tieši draudi Ukrainas valsts drošībai. Bez tam ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka uz šī Lēmuma sastādīšanas brīdi Krievija jau ir uzsākusi karadarbību Ukrainā, tikai tāpēc, ka Ukraina nav pakļāvusies Krievijas nelikumīgajām prasībām nozīmē, ka Ukrainas, kā neatkarīgas un suverēnas valsts drošība, jau ir būtiski apdraudēta. Līdz ar to esošajā ģeopolitiskajā situācijā valsts drošības apdraudējums saskatāms ne vien attiecībā pret Ukrainas valsti, bet arī Latvijas Republiku, jo militāra agresija kaimiņvalstīs un neparedzama ģeopolitiskā situācija nenoliedzami apdraud arī Latvijas Republikas un citu kaimiņvalstu drošību. 3.4. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izplatītie raidījumi nereti ne tikai vienpusīgi pasniedz informāciju, bet ir arī manipulatīvi inscenēti kā militārās agresijas palīglīdzekļi un tiek pozicionēti kā kara vešanas instrumenti, tādējādi neapšaubāmi radot pamatotu iemeslu saskatīt valsts drošības apdraudējumu. Arī gadījumos, kad aicinājumi, kas apdraud valsts drošību vai saturs, kas satur aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu konstatēts informatīvajos raidījumos, Padomes ieskatā, raidorganizācija nes atbildību par šādu viedokļu paušanas neierobežošanu un saprātīga viedokļu līdzsvara neesamību. Padome vērš uzmanību, ka augstu vērtē vārda brīvību, kura ir uzskatāma par vienu no lielākajām demokrātiskas valsts vērtībām, kuru izmantot ir tiesīgs ikviens tās sabiedrības loceklis. Tiesības uz vārda brīvību sevī ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Tomēr konkrēto gadījumos vārda brīvība ir ierobežojama, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, valsts un sabiedrības drošību un labklājību. Proti, gadījumā, ja diskusijas formāta piešķirtās tiesības tās dalībniekiem brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi, Padomes ieskatā, vārda brīvības izmantošana nolūkā paust ar aicinājumus, kas apdraud valsts drošību, nav pieļaujama vārda brīvības izpausme, jo tā neatbilst vispārējiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības mērķiem - informēt, izglītot un izklaidēt sabiedrību, kā arī ir pretēji demokrātijas pamatprincipiem. Tāpat Padome uzsver elektronisko plašsaziņas līdzekļu pienākumu informatīvo raidījumu ietvaros informāciju paust tā, lai fakti un notikumi tiktu atspoguļoti objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu un atbilstību vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Ar terminu "precizitāte" iepriekš minētās likuma normas ietvaros tiek saprasts, ka jo īpaši strīdīgos jautājumos ir jāņem vērā svarīgākie atšķirīgie viedokļi un fakti - ir nepieciešams noskaidrot precīzus lietas apstākļus. Savukārt ar terminu "pienācīgs" iepriekš minētās likuma normas ietvaros tiek saprasta atbilstība un piemērotība konkrētā raidījuma priekšmetam un būtībai. Tādējādi tiek īstenotas sabiedrības tiesības saņemt ne tikai patiesu, bet arī pietiekami precīzu un nesagrozītu, nepilnīgu informāciju. Padome uzsver, ka programmas "RTVi" ietvaros demonstrētajos informatīvajos raidījumos minētie principi netika ievēroti, tieši pretēji - demonstrēti sižeti un intervijas, kas ir pretrunā ar minētajiem principiem, ir melīgi un nepatiesi. Tāpat arī raidījuma vadītājs auditoriju neinformē par to, ka šī informācija ir vienpusēja un, iespējams, patiesībai neatbilstoša, netiek nodrošināti nekādi alternatīvi viedokļi vai informācijas avoti, tādējādi liedzot auditorijai saņemt objektīvu, patiesu un precīzu informāciju informatīvu raidījumu ietvaros un būtiski pārkāpjot žurnālistikas un programmu veidošanas pamatprincipus. Vērtējot sižetus gan kontekstā, gan arī atsevišķus individuālus izteikumus, ir konstatējams gan nepārprotams aicinājums uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu, kas nenoliedzami būtiski ietekmē un apdraud valsts drošību. Līdz ar to Padome secina, ka programmas "RTVi" raidījumos atspoguļotā informācija nepārprotami un būtiski pārkāpj EPLL 26. panta pirmās daļas 7.punktu un ir pretrunā Direktīvas 3. pantam. 3.5. Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1. panta 28. punktam retranslācija ir "programmas uztveršana un tūlītēja pilnīga vai daļēja izplatīšana Latvijā publiskā elektronisko sakaru tīklā, neizdarot programmā vai raidījuma saturā nekādus grozījumus. [..]." Turpmāk tiek izklāstīts normatīvajos aktos noteiktais tiesiskais pamatojums televīzijas programmu izplatīšanas ierobežošanai Latvijas teritorijā. 3.5.1. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta pirmā daļa noteic: "Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālās programmas retranslāciju no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, izņemot gadījumus, kad elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā ir būtiski pārkāpti šā likuma 24. panta devītās vai desmitās daļas vai 26. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. vai 9. punkta noteikumi un šāds pārkāpums iepriekšējo 12 mēnešu laikā noticis vismaz divas reizes." 3.5.2. 21.1 panta 3.1 daļa noteic, ka "Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lemj par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanas aizliegumu, ja kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts jurisdikcijā esoša elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālā programma nopietni un būtiski pārkāpj šā likuma 26. panta 7. vai 8. punktu un šāds pārkāpums iepriekšējo 12 mēnešu laikā noticis vismaz vienu reizi." EPLL 21.1 panta 3.2 daļā norādīts uz Padomes pienākumiem, ierobežojot programmu, pamatojoties uz 21.1 panta 3.1 daļā paredzēto gadījumu. Proti, "šā panta 3.1 daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome informē attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli, attiecīgo valsti un Eiropas Komisiju par: 1) raidījumiem, kuros konstatēti pārkāpumi; 2) pārkāpumu būtību; 3) to, uz kādu periodu paredzēts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanas aizliegums Latvijas teritorijā." 3.5.3. Savukārt EPLL 21.1 panta 3.3 daļa noteic: "Konstatējot šā likuma 26. panta 7. vai 8. punkta pārkāpumus, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome steidzamos gadījumos ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc iespējamā pārkāpuma var atkāpties no šā panta 3.2 daļā noteiktās kārtības un aizliegt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanu Latvijas teritorijā." 3.6. Lasot kopsakarā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta pirmo daļu, 3.1 daļu un 3.3 daļu ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1. panta 28. punktā noteikto retranslācijas definīciju, secināms, ka Padome noteiktos gadījumos ir tiesīga pieņemt lēmumu par kādas programmas retranslācijas pārtraukšanu Latvijas teritorijā, neatkarīgi no tā, vai retranslāciju nodrošina tāds subjekts, kurš ir saņēmis Padomes izdotu retranslācijas atļauju vai apraides atļauju, vai subjekts, kurš to dara bez attiecīgas atļaujas, piemēram, tādēļ, ka atrodas citas valsts jurisdikcijā. No minētā izdarāms secinājums, ka likumdevējs ir paredzējis Padomei tiesības ierobežot programmas "RTVi" retranslāciju, ja tiek konstatēts nepārprotams un būtisks Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta pirmās daļas attiecīgajos punktos iekļauto aizliegumu pārkāpums. 3.7. Ņemot vērā šajā lēmumā konstatēto, Padome secina, ka programmas "RTVi" 2022.gada 22.februāra raidījumā "Boļšoj Newstalk" ("Lielās ziņu runas" / "Большой Newstalk") Speciālizlaidums. un divos 2022.gada 24.februāra raidījumos "Boļšoj Newstalk" ("Lielās ziņu runas" / "Большой Newstalk") Speciālizlaidums. ir būtiski pārkāpti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkta noteikumi un ir iestājies Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta 3.3 daļā paredzētais tiesiskais sastāvs programmas izplatīšanas ierobežošanai, jo, ņemto vērā izdarīto pārkāpumu satraucošo raksturu un būtiskumu, to, ka izplatīti aicinājumi, kas nepārprotami apdraud gan Ukrainas, gan Latvijas valsts drošību, kā arī esošo ģeopolitisko situāciju Pasaulē, Padome atzīst, ka programmas "RTVi" izplatīšanas ierobežošana Latvijas teritorijā ir steidzama. 3.8. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta 3.3 daļa paredz ierobežot retranslāciju (programmas izplatīšanu), ja ir pieļauti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta 7. vai 8. punkta pārkāpumi un Padome konstatē, ka programmas izplatīšanas aizliegums Latvijas teritorijā jānoteic steidzamības kārtā. Padome uzskata, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 pants ir tulkojams plašāk un ar likuma tekstā lietoto jēdzienu "retranslācija" ir jāsaprot ne vien retranslācija Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1.panta 28.punkta izpratnē, bet arī jebkura cita veida ārvalstī veidotas programmas izplatīšana Latvijā. Tāpēc Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta 3.3 daļa ir attiecināma arī uz konkrētās lietas apstākļiem, kuros programma "RTVi" Latvijā tiek izplatīta, neizmantojot retranslāciju. Šādu izpratni, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 pantā minētais retranslācijas jēdziens ir tulkojams plašāk, Padome pamato ar Direktīvas mērķiem un Eiropas Savienības Tiesas praksi. Proti, Direktīvas 3. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "Dalībvalstis nodrošina uztveršanas brīvību un savā teritorijā neierobežo audiovizuālo mediju pakalpojumu retranslāciju no citām dalībvalstīm tādu apsvērumu dēļ, kuri ietilpst šīs direktīvas koordinētajās jomās." Savukārt panta otrajā daļā ir noteikts, kādos gadījumos attiecībā uz televīzijas apraidi dalībvalsts var atkāpties no pienākuma nodrošināt uztveršanas brīvību. Padome uzskata, ka gadījumā, ja dalībvalsts drīkstētu atkāpties no pienākuma nodrošināt uztveršanas brīvību tikai gadījumā, ja ārvalsts televīzijas programma tiktu izplatīta retranslācijas ceļā, netiktu sasniegts Direktīvas mērķis ierobežot televīzijas apraidi tajos gadījumos, kad attiecīgie likuma pārkāpumi tiek pieļauti, televīzijas programmu izplatot jebkādā citā tehnoloģiskā veidā, nevis retranslējot to. Tāpēc, lai nodrošinātu Direktīvas mērķa (tiesības atkāpties no pienākuma nodrošināt uztveršanas brīvību, ja tiek pieļauti attiecīgie pārkāpumi jebkurā gadījumā neatkarīgi no programmas apraides veida) sasniegšanu, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 pantā minētais retranslācijas jēdziens ir jātulko paplašināti, to attiecinot uz visiem apraides veidiem, ne tikai uz retranslāciju. To, ka konkrētajā lietā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 pantā minēto retranslācijas jēdzienu ir pamats tulkot paplašināti, Padome pamato ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumos lietās 14/83 Von Colson and Kamann v. Land Nordrehein-Wstfalen (sk. sprieduma 26.punktu) un C-106/89 Marleasing SA v. La Comercial Internacionale de Alimentacion SA (sk. sprieduma 8.punktu) sniegtajiem skaidrojumiem par to, kā dalībvalsts iestādei ir jāveicina direktīvas mērķu sasniegšana gadījumā, ja direktīva vispār nav ieviesta vai ir ieviesta nepilnīgi. Nav šaubu, ka šie noteikumi jāīsteno arī gadījumos, kad direktīva ir pārņemta pilnībā. Padomes ieskatā retranslācijas jēdzienam Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta kontekstā jāietver visi programmas izplatīšanas veidi, tai skaitā satelīta apraide un programmas izplatīšana internetā. 3.9. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normas paredz Padomei tiesības izlemt, vai konkrētajā gadījumā administratīvais akts ir izdodams. Tāpat normatīvie akti neparedz izdot noteikta satura administratīvo aktu, tāpēc šāda administratīvā akta satura noteikšana ir Padomes kompetencē. Šādu kārtību likumdevējs noteicis Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 65. panta ceturtajā daļā, kas noteic: "Ja piemērojamā tiesību norma ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, bet izdošanas gadījumā nenosaka konkrētu tā saturu (brīvais administratīvais akts), iestāde vispirms apsver izdošanas lietderību. Ja iestāde secina, ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod šo aktu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu. [..]." Ievērojot minēto, Padomei ir jāveic visaptverošs lietderības apsvērumu vērtējums par administratīvā akta izdošanas un satura lietderību. Lietderības apsvērumu vērtēšanas kritēriji, lemjot par brīvā administratīvā akta izdošanu, noteikti APL 66. panta pirmajā daļā, kas noteic, ka, apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestāde lemj: a. par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi; b. par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; c. par administratīvā akta vajadzību, tas ir, par to, vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai tiesiskās intereses; d. par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu un ņemot vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums. Padome uzskata, ka šo lēmumu ir nepieciešams pieņemt, lai sasniegtu leģitīmu mērķi, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem. Administratīvā akta nepieciešamība, lai sasniegtu leģitīmu mērķi Satversmes 100. pants paredz "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." 116.pants paredz, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 100.pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai sasniegtu leģitīmu mērķi - aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ka Satversme vārda brīvības ierobežojumus noteikusi vispārīgi, savukārt Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk - ECTK) dod konkrētākus kritērijus. Tāpēc attiecībā uz pieļaujamajiem plašākajiem vārda brīvības ierobežojumiem Satversmes normas jāinterpretē ECTK 10. panta izpratnē (Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 22. punkts). Pamattiesību uz vārda brīvību ierobežojuma mērķis atzīstams par leģitīmu tikai tad, ja tas atbilst ne vien Satversmes 116. pantā, bet arī ECTK 10. pantā minētajiem mērķiem, kuru labad var ierobežot vārda brīvību (Satversmes tiesas 2010. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2009-45-01 9. punkts). ECTK 10. panta otrajā daļā noteikts: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai nodrošinātu tiesas varu un objektivitāti." Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta 3.3 daļa un attiecīgi 26. panta pirmās daļas 4., 5. un 7.punktos noteiktie gadījumi, kad iestādei ir tiesības ierobežot personas vārda brīvību (elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu retranslāciju no citām valstīm), pēc būtības jau paši par sevi norāda uz šā ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem, kas noteikti Satversmes 116. pantā un ECTK 10. panta otrajā daļā. Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība, demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību.8 Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 2.pantu Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Latvijas tauta varu realizē tieši, kā arī caur valsts un pašvaldību institūcijām. Augstākā tautas varas izpausme ir tautas nobalsošana un brīvās vēlēšanas. Valsts varu veido likumdošanas (Latvijas Republikas Saeima), izpildu (Latvijas Republikas Ministru kabinets) un tiesu vara. Tātad praksē aicinājums vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu var izpausties ne tikai pret Latvijas Republikas Saeimu, bet arī pret Latvijas Republikas Ministru kabinetu un tām padotām valsts pārvaldes iestādēm, un pret Latvijas tiesām. Minētais neizslēdz iespēju, ka aicinājums var būt vērsts pret visu valsts varu kopumā. Tāpat jāuzsver, ka valsts drošības apdraudējumam var būt vairāki līmeņi - atkarībā no apdraudējuma veida, tā intensitātes, rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma. Izvērtējot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā izplatīto informāciju, kā arī ģeopolitisko situāciju, kādā tā tiek izplatīta, Padomes ieskatā ir pamatoti uzskatīt, ka izplatītā informācija būtiski apdraud valsts drošību un sabiedrisko drošību. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā - mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml. (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 5.jūnija sprieduma lietā Nr.2003-02-0106 secinājumu daļas 1.punktu un 2003.gada 29.oktobra sprieduma lietā Nr.2003-05-01 21.punktu). Turklāt vārda brīvība līdzās tradicionālām tās izpausmēm, piemēram, runām, plašsaziņas līdzekļos pausto viedokļu dažādībai, dalībai demonstrācijās un citos pasākumos, ietver arī dažādas mākslinieciskas izpausmes formas, kā, piemēram, rakstniecību, glezniecību, mūziku, un arī citas kombinētas vārda brīvības izpausmes, tostarp simbolu lietošanu (sk. Satversmes tiesas 2015.gada 2.jūlija sprieduma lietā Nr.2015-01-01 11.4.punktu), tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā (sk. Satversmes tiesas 2015.gada 2.jūlija sprieduma lietā Nr.2015-01-01 13.punktu). Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 29.oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 secinājumu daļas 22.punktu un Manfred Nowak. U.N. Covenant on Civil and Political Rights. CCPR Commentary. - Publisher N.P.Engel, Kehl, Strasbourg, Arlington, 1993, p.337). Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta 3.3 daļu par 26. panta pirmās daļas 7.punkta punkta pārkāpumu, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību, teritoriālo vienotību un sabiedrisko drošību. Padome uzskata, ka lēmums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. Ja aizsargājamu leģitīmo mērķi aizskar tieši elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas retranslācija no citām valstīm, tad šādas retranslācijas ierobežošana viennozīmīgi novērš leģitīmā mērķa pārkāpumu. Šāds ierobežojums piemērots, pieļaujams un demokrātiskā valstī nepieciešams. Administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai Attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) izdarītie secinājumi par to, ka audiovizuāliem medijiem, kā radio un televīzijai, ņemot vērā to iespējas nodot ziņas caur skaņu un attēlu, piemīt spēja ātrāk un iedarbīgāk ietekmēt sabiedrību, nekā drukātajai presei (sk. ECT sprieduma lietā Manole and Other v. Moldova 97. punktu). Tātad arī sabiedrībai kaitīga informācija caur televīziju rada krietni ievērojamāku negatīvu efektu sabiedrībai, nekā drukātā prese. Līdz ar to pret televīzijas programmas ierobežošanu valstij nebūtu jāizvirza tik stingri kritēriji, kā attiecībā uz vārda brīvības ierobežošanu drukātajā presē. Šajā aspektā būtiski ņemt vērā televīzijas sižetu iedarbību uz skatītājiem ar dažādiem skatītāju uztveri ietekmējošiem paņēmieniem. Tāpat šajā aspektā jāņem vērā Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra spriedumā lietā Nr. 2003-05-01 paustās atziņas. Šajā spriedumā tiesa atsaucās uz ECT bijušā prezidenta Luciusa Vildhābera sniegto viedokli intervijā, kurā viņš norādīja, ka būtu jānodala, kāda informācija vērtējama kā žurnālista vai kādas trešās personas viedoklis, bet kāda sniegta kā ziņu materiāls. Ziņu materiāliem vienmēr jābūt patiesiem, bet viedoklis vienmēr ir subjektīvs un emocionāls, tāpēc kādam var būt arī ļoti netīkams (sk. sprieduma 24. punktu). Tāpat šajā spriedumā norādīts, ka tiesības uz vārda un preses brīvību ir atvasinātas no sabiedrības tiesībām saņemt informāciju un nav uzskatāmas par kādām īpašām žurnālistam dotām tiesībām. Sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju - tā ir aksioma. Un mediju uzdevums un pienākums ir kalpot sabiedrības interesēm. Padomes ieskatā sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kura satur aicinājumus, kas apdraud kādas valsts drošību, teritoriālu vienotību, aicinājumus uz karu un militāra konflikta izraisīšanu. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties radikālas organizācijas, kuras atbalsta šīs idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas nenoliedzami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja televīzijas programmu, kuru raidījumos šī informācija tiek demonstrēta, netiktu Latvijas teritorijā izplatīta, nav šaubu, ka pieejamība šai informācijai būtu krietni mazāka, tādējādi arī šīs informācijas nodarītais kaitējums būtiski samazinātos. Līdz ar to Padomes ieskatā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta 3.3 daļā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai - elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu retranslācijas no citām valstīm ierobežošana - ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai. Administratīvā akta nepieciešamība, demokrātiskā sabiedrībā Konkrētajā gadījumā, kā tas secināts iepriekš, personas tiesību aizskārumu rada programmas "RTVi" izplatīšana Latvijas teritorijā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk arī - ECT) ir secinājusi, ka nevar izslēgt to, ka persona vai personu grupa atsauksies uz Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk arī - ECTK) vai tās protokolos nostiprinātajām tiesībām, lai tām būtu "tiesības" uz rīcību, kas praksē nozīmē darbības, kuru nodoms ir ECTK noteikto tiesību vai brīvību sagraušana; jebkāda šāda graujoša darbība darītu galu demokrātijai. Tieši šīs bažas lika ECTK autoriem iekļaut tajā 17. pantu, kas nosaka: "Neviena no (..) ECTK normām nav tulkojama kā kādas valsts, grupas vai personas tiesības veikt jebkuru darbību, kuras mērķis ir likvidēt (..) ECTK atzītās tiesības un brīvības vai ierobežot tās lielākā mērā nekā tas noteikts ECTK" (Collected Edition of the "Travaux Préparatoires": Official Report of the Consultative Assembly, 1949., 1949, 1235.-1239. lpp). Nevajadzētu nevienam atļaut izmantot Konvencijas noteikumus, lai vājinātu vai iznīcinātu demokrātiskas sabiedrības ideālus un vērtības (ECT sprieduma lietā Refah Partisi un Others v. Turkey [GC] Nr. 41340/98, 41342/98, 41343/98 and 41344/98, 99. punkts). Tādējādi, lai garantētu demokrātiskas sistēmas drošību, stabilitāti un efektivitāti, valstij var būt nepieciešamība veikt īpašus pasākumus sevis aizsargāšanai. Tādēļ ECT ir atzinusi "sevi aizstāvēt spējīgas demokrātijas" jēdziena leģitimitāti (Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2006. gada 16. marta sprieduma lietā Ždanoka v. Latvia 100. punkts). Padomes ieskatā, uz konkrēto gadījumu ir attiecināms ECT judikatūrā nostiprinātais "sevi aizstāvēt spējīgas demokrātijas" jēdziens, no kura izriet valsts tiesības ierobežot ECTK paredzētās tiesības, tostarp, tiesības uz vārda brīvību, ja šīs tiesības tiek izmantotas pretēji ECTK paredzētajiem mērķiem. Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka demokrātiskai valstij ir ne vien tiesības, bet arī pienākums aizsargāt principus, pamatojoties uz kuriem tā ir radīta (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 13.6. punktu). Konkrētajā gadījumā nav šaubu par to, ka programmas "RTVi" raidījumos atspoguļotā informācija nepārprotami un būtiski nonāk pretrunā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta pirmās daļas 7.punktā (kā arī 4. un 5.punktos) noteikto, kā arī Direktīvas 3.pantu. Līdz ar to šī informācija ir pretrunā arī ar leģitīmo mērķi, kuru aizsargā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.pants. Tādējādi, Padomes ieskatā, ir nepieciešams novērst leģitīmā mērķa aizskārumu, ko rada programmas "RTVi" retranslācija, lai aizsargātu valsts drošību, teritoriālo vienotību un sabiedrisko drošību. Bez tam, ņemot vērā televīzijas ievērojamo lomu informācijas sniegšanā iedzīvotājiem, Padome uzskata, ka nepastāv citi tiesiski mehānismi, kā ierobežot programmas "RTVi" radīto aizskārumu, kā vien Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta 3.3 daļā paredzētās Padomes tiesības ierobežot programmas retranslāciju, jo izdarītie pārkāpumi klaji un nopietni pārkāpj Direktīvā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktās prasības programmu veidošanai un rada būtisku apdraudējumu Ukrainas un Latvijas valsts drošībai, īpaši esošajā ģeopolitiskajā situācijā. Padome uzskata, ka administratīvā akta ierobežojošo mērķi var sasniegt ar samērīgu laika periodu, uz kādu būtu ierobežojuma programmas "RTVi" retranslācija Latvijas teritorijā. Padomes ieskatā šis laika periods ir 1 (viens) gads. Minētais laika periods uzskatāms par samērīgu, jo nav paredzams, kā attīstīsies militārais konflikts Ukrainā un kādas būs Krievijas Federācijas turpmākās darbības, tajā skaitā attiecībā pret citām valstīm, tādējādi nav prognozējams, kāds varētu būt televīzijas programmā turpmāk demonstrētais saturs un kā tas ietekmēs Latvijas un citu valstu drošību. Ņemot vērā, ka vienlaikus ar militāro agresiju Ukrainā, gan Ukrainā, gan citviet pasaulē tiek īstenots arī mērķtiecīgs hibrīdkarš, izplatīta dezinformācija un nepatiesas ziņas. Padome uzver, ka pētījumā "Pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību un mediju satura lietošanas paradumiem" iegūtie dati liecina, ka gandrīz visi (85%) aptaujas dalībnieki ir saskārušies ar viltus ziņām, tendenciozu vai safabricētu informāciju.9 Tādējādi nav šaubu, ka esošajos apstākļos ir būtiski garantēt arī informatīvās telpas drošību, uzticamas un pārbaudītas informā …