Zaudējis spēku - Par "Metodisko norādījumu par ieņēmumu un izdevumu uzskaiti iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai" apstiprināšanu

Zaudējis spēku - Par "Metodisko norādījumu par ieņēmumu un izdevumu uzskaiti iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai" apstiprināšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.639 Rīgā 2002. gada 23. aprīlī Par "Metodisko norādījumu par ieņēmumu un izdevumu uzskaiti iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai" apstiprināšanu 1. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.panta otro daļu apstiprinu "Metodiskos norādījumus par ieņēmumu un izdevumu uzskaiti iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai". 2. Ar šo rīkojumu apstiprinātie metodiskie norādījumi stājas spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A.Sončiks Metodiskie norādījumi par ieņēmumu un izdevumu uzskaiti iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai Izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.panta otro daļu 1. Metodiskajos norādījumos noteikta ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu uzskaites kārtība iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk - nodoklis) aprēķināšanai un "Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla" aizpildīšanas kārtība fiziskām personām, tajā skaitā individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji (turpmāk - nodokļa maksātājs). 1. Ieņēmumu un izdevumu uzskaite 2. Nodokļa maksātājs ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu uzskaiti veic vienkāršā ieraksta sistēmā. Uzskaitē sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. 3. Saimnieciskās darbības ieņēmumus nodokļa maksātājs uzskaita tad, kad tie ir saņemti, bet izdevumus - tad, kad tie ir izdarīti. Ieņēmumus un izdevumus uzskaita, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, kas apliecina nodokļa maksātāja saimnieciskā darījuma esamību. Saimnieciskās darbības ieņēmumi un izdevumi, kas tiek ņemti vērā, aprēķinot saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu un iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir noteikti likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.pantā. Visus saimnieciskos darījumus novērtē naudas izteiksmē. 4. Nodokļa maksātājs nodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa taksācijas periodiem. Nodokļa taksācijas periods ir kalendārais gads (turpmāk - taksācijas gads). 2. Grāmatvedības reģistri 5. Nodokļa maksātājs ieņēmumus un izdevumus uzskaita hronoloģiski grāmatvedības reģistrā "Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls" (turpmāk - žurnāls). Žurnāla paraugs ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumiem Nr.338 "Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām" (turpmāk - Ministru kabineta 31.07.2001. noteikumi Nr.338). 6. Lai nodrošinātu iespēju pareizi noteikt ar nodokli apliekamo ienākumu un veiktu īpašumu un norēķinu kontroli, nodokļa maksātājs atkarībā no saimnieciskās darbības īpatnībām papildus žurnālam iekārto šādus uzskaites reģistrus: 6.1. Pamatlīdzekļu uzskaites reģistrs; 6.2. Nemateriālo ieguldījumu uzskaites reģistrs; 6.3. Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina karte (1.pielikums); 6.4. Nemateriālā ieguldījuma uzskaites un nolietojuma karte (2.pielikums); 6.5. Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas aprēķina kopsavilkuma karte (3.pielikums); 6.6. Krājumu uzskaites reģistrs; 6.7. Debitoru parādu uzskaites reģistrs; 6.8. Kreditoru parādu uzskaites reģistrs. Ja nodokļa maksātājs ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem", tad pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai tas lieto Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajos norādījumos par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību noteiktos uzskaites reģistrus nodokļa maksātājam, kas reģistrēts un darbojas īpaši atbalstāmajā reģionā. Nodokļa maksātājs papildus var kārtot arī citus uzskaites reģistrus atbilstoši savas saimnieciskās darbības īpatnībām. Uzskaites reģistros saimnieciskos darījumus uzskaita naudas izteiksmē, bet analītiskās uzskaites reģistros pamatlīdzekļus un krājumus - arī naturālā izteiksmē. 7. Nodokļa maksātājs, kas ir reģistrējies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona, papildus žurnālam kārto "Pievienotās vērtības nodokļa uzskaites žurnālu" atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajiem norādījumiem par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu un uzskaiti grāmatvedībā noteiktajām prasībām. 8. Nodokļa maksātājs, kurš veic darījumus ar kokmateriāliem, papildus žurnālam kārto Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajos norādījumos par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu un uzskaiti grāmatvedībā darījumiem ar kokmateriāliem un PVN deklarācijas pielikuma aizpildīšanu noteiktos uzskaites reģistrus. 9. Nodokļa maksātājs (individuālā uzņēmuma, zemnieku un zvejnieku saimniecības īpašnieks), uz kuru attiecas likums "Par grāmatvedību" un Ministru kabineta noteikumi par kases operāciju uzskaiti, žurnālu vienlaikus izmanto kā kases grāmatu skaidrās naudas plūsmas reģistrēšanai. Kases ieņēmumu un izdevumu orderus pirms reģistrēšanas žurnālā reģistrē kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijas žurnālā. Kases ieņēmumu un izdevumu orderus numurē atsevišķi. 10. Lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijas aizpildīšanai pareizi noteiktu ar nodokli apliekamo ienākumu, nodokļa maksātājs taksācijas gada beigās precizē izdevumus un aizpilda tabulu Izdevumu precizēšana (turpmāk - tabula) (4.pielikums). 3. Grāmatvedības reģistru aizpildīšanas kārtība 3.1. Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls 11. Katram taksācijas gadam nodokļa maksātājs iekārto jaunu žurnālu. Taksācijas gada sākumā žurnālā uzrādītajam naudas atlikumam kasē un kredītiestāžu kontos jābūt vienādam ar iepriekšējā gada beigās aprēķināto un žurnālā uzrādīto atlikumu. 12. Žurnāla lapas numurē no gada sākuma augošā kārtībā, caurauklo, pēdējā lapā norāda lapu skaitu un apliecina ar nodokļa maksātāja parakstu un zīmogu, ja tāds ir. 13. Ja žurnālu kārto elektroniskā veidā, nodrošina žurnāla izdruku papīra reģistra veidā. Kalendārā gada beigās, ja nav nepieciešams agrāk, izdrukas brošē hronoloģiskā secībā. 14. Žurnālā visus ieņēmumus un izdevumus reģistrē hronoloģiskā secībā. 15. Žurnālā visus ieņēmumus un izdevumus uzskaita latos un santīmos. 16. Ieņēmumus un izdevumus ārvalstu valūtā pārrēķina pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa darījuma dienā un žurnālā norāda latos un santīmos. 17. Naudas atlikumu kredītiestāžu kontos ārvalstu valūtā katra mēneša un taksācijas gada beigās pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa attiecīgi katra mēneša un taksācijas gada pēdējā dienā un žurnālā atlikumā norāda latos un santīmos. Starpību, kas radusies pārrēķina rezultātā, norāda attiecīgi žurnāla ar saimniecisko darbību saistītajos ieņēmumos vai izdevumos. 18. Nodokļa maksātājs saimnieciskajā darbībā gūtos ieņēmumus un izdarītos izdevumus nošķir no personīgiem līdzekļiem. Līdzekļus, kas gūti ārpus saimnieciskās darbības un izlietoti personīgajām vajadzībām, žurnālā neuzskaita. 19. Žurnālā ieņēmumos uzrāda tikai tos ārpus saimnieciskās darbības gūtos ieņēmumus, kurus nodokļa maksātājs iegulda saimnieciskās darbības vajadzībām (privātie ieguldījumi). 20. Žurnālā izdevumos uzrāda tikai tos izdevumus, kas no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem izdoti personīgajām vajadzībām (personīgajam patēriņam izņemtie līdzekļi). 21. Žurnāla aiļu aizpildīšanas kārtība. Ailes nu- Ailes nosaukums Apraksts murs 1. Ieraksta kārtas numurs Žurnālā izdarītā ieraksta kārtas numurs 2. Ieraksta datums Žurnālā izdarītā ieraksta datums 3. Dokumenta nosaukums, Dokumenta, uz kura pamata tiek numurs un datums izdarīts ieraksts žurnālā, nosaukums, numurs un datums 4. Dokumenta autors, darījuma Dokumenta sastādītāja - fiziskās partneris (fiziskās personas personas vārds, uzvārds vai juridiskās vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums personas nosaukums) 5. Saimnieciskā darījuma Attaisnojuma dokumentā par apraksts saimniecisko darījumu ietvertās informācijas īss apraksts 6. Analītiskā reģistra numurs Analītiskā reģistra (ja tāds ir), kurā vai nosaukums ierakstīts attiecīgais attaisnojuma dokuments, numurs vai nosaukums 7. Kase - saņemts Skaidrās naudas ieņēmumi kasē 8. Kase - izsniegts Skaidrās naudas izdevumi kasē 9. Kredītiestāžu konti - Kredītiestāžu kontos ieskaitītā vai skaidrā saņemts naudā iemaksātā nauda 10. Kredītiestāžu konti - No kredītiestāžu kontiem pārskaitītā vai izsniegts skaidrā naudā izņemtā nauda 11. Citi maksāšanas līdzekļi - Ieņēmumi, kas iegūti, izmantojot citus saņemts maksāšanas veidus (maiņas, ieskaita darījumi, dāvinājumi u.c.) 12. Citi maksāšanas līdzekļi - Izdevumi, kas izdarīti, izmantojot citus izsniegts maksāšanas veidus (maiņas, ieskaita darījumi, dāvinājumi u.c.) 13. Ieņēmumi no Ieņēmumi no lauksaimnieciskās lauksaimnieciskās ražošanas (augkopības, lopkopības, iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un dārzkopības) produkcijas ražošanas 14. Ieņēmumi no citiem Ieņēmumi no citiem saimnieciskās saimnieciskās darbības darbības veidiem. Lauksaimnieciskās veidiem produkcijas ražotājiem - ieņēmumi, kas nav saistīti ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu 15. Neapliekamās subsīdijas Subsīdijas, kas saņemtas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai 16. Citi neapliekamie ienākumi Pārējie neapliekamie ienākumi (ienākumi no depozītnoguldījumiem; palīdzība stihiskas nelaimes gadījumos vai citos ārkārtējos gadījumos, ja tā sniegta uz valsts vai pašvaldību pārvaldes institūciju lēmuma pamata u.c.) 17. Ieņēmumi, kas nav Ieņēmumi, kas nav attiecināmi uz attiecināmi uz ienākuma ienākuma nodokļa aprēķināšanu nodokļa aprēķināšanu (saņemtie aizņēmumi, atdotie aizdevumi, pievienotās vērtības nodoklis, privātie ieguldījumi u.c.) 18. Kopā Kopējie ieņēmumi (13.aile + 14.aile + 15.aile + 16.aile + 17.aile) 19. Izdevumi, kas saistīti ar Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimnie- lauksaimniecisko ražošanu ciskās (augkopības, lopkopības, iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un dārzkopības) produkcijas ražošanu 20. Izdevumi, kas saistīti ar Izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnie- citiem saimnieciskās ciskās darbības veidiem, t.sk., dāvināto darbības veidiem pamatlīdzekļu atlikusī vērtība. Lauk- saimnieciskās produkcijas ražotājiem - kas nav attiecināmi uz lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu 21. Proporcionāli sadalāmie Izdevumi, kas sadalāmi starp lauksaim- izdevumi niecisko un citām nozarēm, piemērojot proporciju (bankas pakalpojumi, sakaru izdevumi u.c.) 22. Ar saimniecisko darbību Izdevumi, kas atbilstoši likuma "Par nesaistītās izmaksas iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta ceturtajai daļai nav uzskatāmi par tādiem izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saim- niecisko darbību, t.sk., personīgam patēriņam izņemtie līdzekļi, dāvinājumi 23. Izdevumi, kas nav Izdevumi, kas nav attiecināmi uz ienā- attiecināmi uz ienākuma kuma nodokļa aprēķināšanu (pamatlī- nodokļa aprēķināšanu dzekļu iegāde, pievienotās vērtības nodoklis, avansa maksājumi, kas neattiecas uz taksācijas gada ieņēmumiem, izsniegtie aizdevumi, atdotie aizņēmumi u.c.). Samaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas šajā ailē uzskaita tikai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona 24. Kopā Kopējie izdevumi (19.aile + 20.aile + 21.aile + 22.aile + 23.aile) 22. Katru mēnesi ierakstus žurnālā sāk jaunā lapā. Mēneša pēdējā dienā aprēķina naudas atlikumu kasē un kredītiestāžu kontos. Atlikumam mēneša sākumā jābūt vienādam ar atlikumu iepriekšējā mēneša beigās. 23. Nodokļa maksātājs, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, žurnālā nodala lauksaimnieciskās ražošanas ieņēmumus un izdevumus, lai nodrošinātu ienākuma no lauksaimnieciskās ražošanas aprēķināšanu. 24. Nodokļa maksātājs, kurš nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, žurnāla 13.aili un 19.aili var izmantot, lai nodalītu savas saimnieciskās darbības veida ieņēmumus un izdevumus no cita darbības veida ieņēmumiem un izdevumiem. 25. Žurnālā nodokļa maksātājs drīkst uzrādīt arī citu sev nepieciešamo papildu informāciju. 26. Ja uz nodokļa maksātāju attiecas likums "Par grāmatvedību" un Ministru kabineta noteikumi par kases operāciju uzskaiti un viņš skaidrās naudas saņemšanu reģistrē kases aparātā, kases sistēmā vai specializētajā elektroniskajā ierīcē vai iekārtā, tad viņš naudu iemaksā kasē un izdara ierakstu žurnālā saskaņā ar kases ieņēmumu orderi, kuru noformē, pamatojoties uz kases aparāta žurnāla datiem. Ja šis nodokļa maksātājs ir atbrīvots no skaidrās naudas maksājumu reģistrēšanas kases aparātā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīkojumu un ieņēmumu reģistrācijai izmanto stingrās uzskaites darījumu apliecinošās kvītis, biļetes vai citus darbības veidam atbilstošus apstiprinātus attaisnojuma dokumentus, kuru lietošanu paredz minētais rīkojums, tad viņš naudu iemaksā kasē un ierakstu žurnālā izdara saskaņā ar kases ieņēmumu orderi, kuru noformē, pamatojoties uz sagatavotā iemaksu attaisnojuma dokumentu kopsavilkuma pārskata datiem. 27. Ja uz nodokļa maksātāju neattiecas likums "Par grāmatvedību" un Ministru kabineta kases operāciju uzskaites noteikumi un viņš skaidrās naudas saņemšanu reģistrē kases aparātā, kases sistēmā vai specializētajā elektroniskajā ierīcē vai iekārtā, tad viņš naudu iemaksā kasē un izdara ierakstu žurnālā, pamatojoties uz kases aparāta žurnāla un kopsavilkuma pārskata datiem, kuru sagatavo ne retāk kā reizi mēnesī. Ja šis nodokļa maksātājs ir atbrīvots no skaidrās naudas maksājumu reģistrēšanas kases aparātā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīkojumu un ieņēmumu reģistrācijai izmanto stingrās uzskaites darījumu apliecinošās kvītis, biļetes vai citus darbības veidam atbilstošus apstiprinātus attaisnojuma dokumentus, kuru lietošanu paredz minētais rīkojums, tad viņš naudu iemaksā kasē un ierakstu žurnālā izdara, pamatojoties uz iemaksu attaisnojuma dokumentu kopsavilkuma pārskata datiem, kuru sagatavo ne retāk kā reizi mēnesī. 3.2. Pamatlīdzekļu uzskaites reģistrs un Nemateriālo ieguldījumu uzskaites reģistrs 28. Katru pamatlīdzekli vai nemateriālo ieguldījumu uzskaita Pamatlīdzekļu uzskaites reģistrā vai Nemateriālo ieguldījumu uzskaites reģistrā, kurā ir šādi rekvizīti: 28.1. ieraksta kārtas numurs; 28.2. ieraksta datums; 28.3. pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) iegādes dokumenta nosaukums, numurs, datums; 28.4. pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) nosaukums; 28.5. pamatlīdzekļa kategorija, kas noteikta saskaņā ar likuma "Par uzņēmuma ienākuma nodokli" 13.pantu; 28.6. Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina kartes (Nemateriālā ieguldījuma uzskaites un nolietojuma kartes) numurs, kur ir reģistrēts konkrētais pamatlīdzeklis (nemateriālais ieguldījums); 28.7. pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) sākotnējā vērtība; 28.8. pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) izslēgšanas datums; 28.9. pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) izslēgšanas vērtība; 28.10. cita nepieciešamā informācija. 29. Uzskaitot pamatlīdzekli (nemateriālo ieguldījumu), tā sākotnējā vērtībā ietver: 29.1. pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) iegādes vai izveidošanas cenu; 29.2. ar pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) iegādi saistītās izmaksas, arī komisijas naudu un atlīdzību par juridiskās palīdzības sniegšanu, ja tā saistīta ar pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) iegādi; 29.3. procentu maksājumus par aizdevumiem, kas ņemti pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) iegādei un samaksāti pirms pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) nodošanas ekspluatācijā; 29.4. muitas maksājumus, kas samaksāti, ievedot pamatlīdzekli; 29.5. izdevumus par pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) uzlabojumiem; 29.6. citus izdevumus, kas var tikt ieskaitīti pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) vērtībā. 30. Ja nodokļa maksātājs pats izveido pamatlīdzekli (nemateriālo ieguldījumu), tā sākotnējo vērtību nosaka, izveidošanas (izgatavošanas un celtniecības) izmaksās ietverot izejvielu un materiālu izmaksas, personāla izmaksas un citus izdevumus, kas tieši saistīti ar attiecīgā pamatlīdzekļa objekta (nemateriālā ieguldījuma) izveidošanu un sagatavošanu nodošanai ekspluatācijā (nemateriālajam ieguldījumam - lietderīgās izmantošanas uzsākšanai), kā arī līdz pamatlīdzekļa nodošanai ekspluatācijā (nemateriālā ieguldījuma - lietderīgās izmantošanas uzsākšanai) par pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) izveidošanai saņemtajiem aizņēmumiem samaksātos procentus un ar pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) izveidošanu saistītās netiešās izmaksas. 31. Ja, pamatlīdzekli (nemateriālo ieguldījumu) reģistrējot uzskaites reģistrā, nav iegādes dokumenta un nav zināma pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) iegādes, izveidošanas izmaksas vai inventarizācijas vērtība, par pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) sākotnējo vērtību uzskata attiecīgā pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) tirgus vērtību tajā dienā, kad tas tiek uzskaitīts. 32. Tirgus vērtības noteikšanas metodes: 32.1. cena vai vērtība, kādu pats nodokļa maksātājs piemērojis līdzīgām lietām, veicot darījumus ar citām personām; 32.2. cena vai vērtība, kādu nodokļa maksātājam līdzīgās personas piemērojušas līdzīgām lietām; 32.3. lietas aprēķinātā pašizmaksa (pašizmaksas kalkulācija) un vidējās nosacītās peļņas normas summa; 32.4. vidējā statistiskā cena; 32.5. ekspertu vai citu kompetentu personu sniegtais lietas novērtējums. 33. Nosakot pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) tirgus vērtību, sastāda attaisnojuma dokumentu atbilstoši Ministru kabineta 31.07.2001. noteikumiem Nr.338. 34. Saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu (nemateriālo ieguldījumu) nolietojumu nodokļa vajadzībām rēķina saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantu. Pamatlīdzeklim (nemateriālajam ieguldījumam), kuram nav iegādes dokumenta, nolietojumu nodokļa vajadzībām nerēķina, izņemot šo norādījumu 32.5.apakšpunktā noteiktajā gadījumā. 35. Pārdodot pamatlīdzekli (nemateriālo ieguldījumu), saņemto samaksu žurnālā uzrāda ieņēmumos no saimnieciskās darbības, vienlaikus pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) atlikušo vērtību žurnālā uzrāda izdevumos, kas saistīti ar saimniecisko darbību (Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumu Nr.357 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" (turpmāk - Ministru kabineta 18.10.2000. noteikumi Nr.357) 46.22.apakšpunkts). 36. Atlīdzība, kas saņemta par pamatlīdzekļa (nemateriālā ieguldījuma) atsavināšanu, ietver arī citās lietās saņemtas atlīdzības tirgus vērtību. 37. Ja pamatlīdzeklis (nemateriālais ieguldījums) atsavināts kā dāvinājums, tiek uzskatīts, ka tā atsavinātājs ir saņēmis atlīdzību, kas ir vienāda ar pamatlīdzekļa tirgus vērtību tā atsavināšanas dienā. Dāvinātā pamatlīdzekļa tirgus vērtību uzskata par saņemto atlīdzību un žurnālā uzrāda kā ieņēmumus no saimnieciskās darbības, kā arī dāvinātā pamatlīdzekļa atlikušo vērtību žurnālā uzrāda izdevumos, kas saistīti ar saimniecisko darbību (Ministru kabineta 18.10.2000. noteikumu Nr.357 46.22.apakšpunkts). 3.3. Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina karte 38. Lai aprēķinātu apliekamo ienākumu un saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu nolietojumu, katru pamatlīdzekli uzskaita atsevišķi Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina kartē, kurā ir šādi rekvizīti: 38.1. 1.ailē - periods, par kādu aprēķināts pamatlīdzekļa nolietojums; 38.2. 2.ailē - attaisnojuma dokumenta numurs un datums; 38.3. 3.ailē - pamatlīdzekļa sākotnējā vērtība; 38.4. 4.ailē - konkrētā pamatlīdzekļa taksācijas gada kapitālās izmaksas; 38.5. 5.ailē - summa, par kādu palielināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem; 38.6. 6.ailē - summa, par kādu samazināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem; 38.7. 7.ailē - taksācijas gadā izslēgtā vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa sākotnējā vērtība; 38.8. 8.ailē - taksācijas gadā izslēgtā vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa uzkrātais nolietojums; 38.9. 9.ailē - taksācijas gadā izslēgtā vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa atlikusī vērtība; 38.10. 10.ailē - pamatlīdzekļa koriģētā vērtība taksācijas gada beigās (taksācijas gadā, kurā iegādāts pamatlīdzeklis, aprēķina pēc šādas formulas: 3.aile + 4.aile + 5.aile - 6.aile - 9.aile, bet nākamajos gados aprēķina pēc šādas formulas: iepriekšējā gada 10.aile + 4.aile + 5.aile - 6.aile - 9.aile); 38.11. 11.ailē - pamatlīdzekļa atlikusī vērtība, no kuras aprēķina taksācijas gada nolietojumu (taksācijas gadā, kurā iegādāts pamatlīdzeklis, aprēķina pēc šādas formulas: 3.aile + 4.aile + 5.aile - 6.aile - 9.aile, bet nākamajos gados aprēķina pēc šādas formulas: iepriekšējā gada 16.aile + 4.aile + 5.aile - 6.aile - 9.aile); 38.12. 12.ailē - nolietojuma likme procentos divkāršā apmērā; 38.13. 13.ailē - taksācijas gada nolietojuma aprēķins, reizinot 11.aili un 12.aili un dalot ar 100; 38.14. 14.ailē - taksācijas gada nolietojums; 38.15. 15.ailē - uzkrātais nolietojums nodokļiem, summējot iepriekšējā taksācijas gada 15.aili ar taksācijas gada 14.aili; 38.16. 16.ailē - pamatlīdzekļa atlikusī vērtība pēc taksācijas gada nolietojuma atskaitīšanas, ko aprēķina pēc šādas formulas: 11.aile - 14.aile. Šim rezultātam ir jābūt vienādam ar rezultātu, kas aprēķināts pēc šādas formulas: 10.aile - 15.aile. 39. Izslēdzot pamatlīdzekli, tā atlikusī vērtība ir iepriekšējā taksācijas gada Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina kartes 16.ailē aprēķinātā vērtība. Taksācijas gadā, kurā pamatlīdzekli izslēdz, tā nolietojumu nodokļa vajadzībām nerēķina. 3.4. Nemateriālā ieguldījuma uzskaites un nolietojuma karte 40. Lai aprēķinātu apliekamo ienākumu un saimnieciskajā darbībā izmantojamo nemateriālo ieguldījumu nolietojumu, katru nemateriālo ieguldījumu uzskaita atsevišķi Nemateriālā ieguldījuma uzskaites un nolietojuma kartē, kurā ir šādi rekvizīti: 40.1. 1.ailē - taksācijas gads, par kādu aprēķināts nemateriālā ieguldījuma nolietojums; 40.2. 2.ailē - attaisnojuma dokumenta numurs un datums; 40.3. 3.ailē - nemateriālā ieguldījuma iegādes vērtība; 40.4. 4.ailē - nemateriālā ieguldījuma norakstīšanas periods; 40.5. 5.ailē - taksācijas gada nolietojuma aprēķins pēc lineārās (vienmērīgās) metodes. Taksācijas gada nolietojumu aprēķina: nemateriālā ieguldījuma iegādes vērtību dala ar norakstīšanas laiku gados. Taksācijas gada nolietojumu nemateriālajam ieguldījumam, kuru saimnieciskajā darbībā izmanto periodā, kas īsāks par taksācijas gadu, aprēķina: iegādes vērtību dala ar norakstīšanas laiku gados un 12 mēnešiem un reizina ar taksācijas gada mēnešu, kuros nemateriālais ieguldījums tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, skaitu; 40.6. 6.ailē - taksācijas gada nolietojums; 40.7. 7.ailē - aprēķinātais nemateriālā ieguldījuma uzkrātais nolietojums taksācijas gada beigās (pēc šādas formulas: iepriekšējā gada 7.aile + 6.aile); 40.8. 8.ailē - aprēķinātā nemateriālā ieguldījuma atlikusī vērtība (pēc šādas formulas: 3.aile - 7.aile). 3.5. Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas aprēķina kopsavilkuma karte 41. Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas aprēķina kopsavilkuma kartē ir šādi rekvizīti: 41.1. 1.ailē - pamatlīdzekļu kategorija; 41.2. 2.ailē - kategorijas koriģētā vērtība taksācijas gada beigās (pamatlīdzekļu attiecīgās kategorijas Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina karšu taksācijas gada 10.aiļu kopsumma); 41.3. 3.ailē - atlikusī vērtība, no kuras aprēķina taksācijas gada nolietojumu (pamatlīdzekļu attiecīgās kategorijas Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina karšu taksācijas gada 11.aiļu kopsumma); 41.4. 4.ailē - nolietojuma summa taksācijas gadā (pamatlīdzekļu attiecīgās kategorijas Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina karšu taksācijas gada 14.aiļu un Nemateriālā ieguldījuma uzskaites un nolietojuma karšu taksācijas gada 6.aiļu kopsumma); 41.5. 5.ailē - uzkrātais nolietojums (pamatlīdzekļu attiecīgās kategorijas Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina karšu taksācijas gada 15.aiļu un Nemateriālā ieguldījuma uzskaites un nolietojuma karšu taksācijas gada 7.aiļu kopsumma); 41.6. 6.ailē - atlikusī vērtība pēc taksācijas gada nolietojuma atskaitīšanas, kuru aprēķina pēc šādas formulas: 3.aile - 4.aile. Šīs formulas rezultātam ir jābūt vienādam ar rezultātu, kas aprēķināts pēc šādas formulas: 2.aile - 5.aile. 42. Ja taksācijas gadā pamatlīdzeklis tiek izmantots gan personiskajām, gan saimnieciskās darbības vajadzībām, tad Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas aprēķina kopsavilkuma kartes 4.ailē uzrāda to šī pamatlīdzekļa taksācijas gada nolietojumu, kas iekšējā attaisnojuma dokumentā aprēķināts proporcionāli attiecīgā pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā. Šajā gadījumā Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas aprēķina kopsavilkuma kartē attiecīgajai pamatlīdzekļu kategorijai aizpilda tikai 4.aili. 3.6. Krājumu uzskaites reģistrs 43. Nodokļa maksātājs krājumu (izejvielu un materiālu, nepabeigto ražojumu, gatavo ražojumu, preču pārdošanai, darba dzīvnieku un produktīvo dzīvnieku u.c.) uzskaitei lieto vienu no šādām metodēm: 43.1. krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi; 43.2. krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi. 44. Ja uz nodokļa maksātāju attiecas likums "Par grāmatvedību" un Ministru kabineta noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, tad tas neatkarīgi no lietotās krājumu uzskaites metodes kārto krājumu analītisko uzskaiti gan naudas, gan naturālā izteiksmē. 45. Ja uz nodokļa maksātāju neattiecas likums "Par grāmatvedību" un Ministru kabineta noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, tad, lietojot krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi, tas kārto krājumu analītisko uzskaiti gan naudas, gan naturālā izteiksmē. Nodokļa maksātājs krājumu apgrozījumu regulāri (katru mēnesi) reģistrē Krājumu uzskaites reģistrā, kurā ir šādi rekvizīti: 45.1. ieraksta kārtas numurs; 45.2. ieraksta datums; 45.3. dokumenta, uz kura pamata tiek izdarīts ieraksts reģistrā, nosaukums, numurs un datums; 45.4. dokumenta autors, darījuma partneris (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums); 45.5. krājumu atlikuma daudzums un vērtība mēneša sākumā. Atlikumam mēneša sākumā jābūt vienādam ar atlikumu iepriekšējā mēneša beigās; 45.6. mēnesī saņemto krājumu daudzums un vērtība; 45.7. mēnesī izlietoto krājumu daudzums un vērtība; 45.8. krājumu atlikuma daudzums un vērtība mēneša beigās; 45.9. atzīme par pirkto krājumu samaksu mēnesī (nodrošina samaksāto pirkto krājumu atlikuma mēneša sākumā un beigās noteikšanu); 45.10. cita nepieciešamā informācija. 46. Krājumu uzskaites reģistrā noteikto krājumu atlikumu taksācijas gada beigās precizē, pamatojoties uz veiktās inventarizācijas datiem. 47. Ja uz nodokļa maksātāju neattiecas likums "Par grāmatvedību" un Ministru kabineta noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, tad, lietojot krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi, tas atkarībā no saimnieciskās darbības īpatnībām nodrošina iespēju uzskatāmi uzskaitīt krājumu atlikumus, arī samaksāto pirkto krājumu, taksācijas gada sākumā un beigās, kā arī to izmaiņas gada laikā. 48. Krājumu atlikumus novērtē: 48.1. pirktos krājumus - iegādes vērtībā vai vērtībā, kas uzrādīta pēdējos šādu krājumu iegādes dokumentos; 48.2. pašražotos krājumus - ražošanas pašizmaksā (pašizmaksas kalkulācija). 3.7. Debitoru parādu uzskaites reģistrs un Kreditoru parādu uzskaites reģistrs 49. Par debitoru parādiem uzskata no citām personām nesaņemto naudu vai citus maksāšanas līdzekļus par pārdotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, aizdotos līdzekļus, pārmaksātos nodokļus u.c. 50. Par kreditoru parādiem uzskata citām personām nesamaksāto naudu vai citus maksāšanas līdzekļus par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, aizņemtos līdzekļus, parādus valsts budžetam par nodokļiem un nodevām u.c. 51. Debitoru parādus uzskaita Debitoru parādu uzskaites reģistrā un kreditoru parādus - Kreditoru parādu uzskaites reģistrā, kurā ir šādi rekvizīti: 51.1. ieraksta kārtas numurs; 51.2. ieraksta datums; 51.3. dokumenta, uz kura pamata tiek izdarīts ieraksts reģistrā, nosaukums, numurs un datums; 51.4. dokumenta autors, darījuma partneris (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums); 51.5. saimnieciskā darījuma apraksts; 51.6. debitoru (kreditoru) parāda summa mēneša sākumā. Atlikumam mēneša sākumā jābūt vienādam ar atlikumu iepriekšējā mēneša beigās; 51.7. mēnesī samaksātā parāda summa; 51.8. mēnesī izveidojusies debitoru (kreditoru) parādu summa; 51.9. debitoru (kreditoru) parāda summa mēneša beigās; 51.10. cita nepieciešamā informācija. 52. Katra mēneša beigās reģistrā aprēķina debitoru (kreditoru) parāda atlikumu. 3.8. Izdevumu precizēšana 53. Lai aprēķinātu ar nodokli apliekamo ienākumu un aizpildītu iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, nodokļa maksātājs taksācijas gada beigās precizē izdevumus, izmatojot tabulu Izdevumu precizēšana. 54. Tabulā ir šādi rekvizīti: 54.1. 1.rindā - taksācijas gada izdevumi; 54.2. 2.rindā - izdevumi, kas izdarīti taksācijas gadā, bet attiecas uz nākamajiem gadiem; 54.3. 3.rindā - izdevumi, kas izdarīti iepriekšējos gados, bet attiecas uz taksācijas gada ieņēmumiem; 54.4. 4.rindā - krājumu atlikums taksācijas gada sākumā; 54.5. 5.rindā - krājumu atlikums taksācijas gada beigās; 54.6. 6.rindā - pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums; 54.7. 7.rindā - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas izdarītas taksācijas gadā, bet attiecas uz iepriekšējiem gadiem; 54.8. 8.rindā - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas izdarītas nākamajā gadā, bet attiecas uz taksācijas gadu; 54.9. 9.rindā - precizētie taksācijas gada izdevumi (1.rinda - 2.rinda + 3.rinda + 4.rinda - 5.rinda + 6.rinda - 7.rinda + 8.rinda). 55. Tabulas 1.rindā "Taksācijas gada izdevumi" uzrāda žurnāla 20.ailes taksācijas gada kopsummu, ja nodokļa maksātājs nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. 56. Ja nodokļa maksātājs nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, tad tas izdevumus, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu un izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, precizē divās atsevišķās tabulās: 56.1. tabulā, kurā precizē izdevumus, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu. Šīs tabulas 1.rindā uzrāda rezultātu, kas iegūts, summējot žurnāla 19.ailes taksācijas gada kopsummu un proporcionāli sadalāmo izdevumu, kas attiecināmi uz lauksaimniecisko ražošanu, summu, kas aprēķināta no žurnāla 21.ailes; 56.2. tabulā, kurā precizē izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem. Šīs tabulas 1.rindā uzrāda rezultātu, kas iegūts, summējot žurnāla 20.ailes taksācijas gada kopsummu un proporcionāli sadalāmo izdevumu, kas attiecināmi uz citiem saimnieciskās darbības veidiem, summu, kas aprēķināta no žurnāla 21.ailes. 57. Nodokļa maksātājs, kurš nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, žurnāla 21.ailē uzskaitītos proporcionāli sadalāmos izdevumus taksācijas gada beigās atbilstoši procentuālai attiecībai attiecina uz izdevumiem, kas saistīti ar ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un izdevumiem, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem: 57.1. izdevumus, kas attiecināmi uz lauksaimniecisko ražošanu, nosaka: 57.1.1. ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas (žurnāla 13.aile) dala ar taksācijas gada ieņēmumiem (žurnāla 13.aile + 14.aile) un iegūto procentuālo attiecību reizina ar proporcionāli sadalāmo izdevumu summu (žurnāla 21.aile); 57.1.2. iegūto rezultātu - izdevumus, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, - summē ar žurnāla 19.ailes taksācijas gada kopsummu un iekļauj tabulas 1.rindā, kurā precizē izdevumus, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu; 57.2. izdevumus, kas attiecināmi uz citiem saimnieciskās darbības veidiem, nosaka: 57.2.1. ieņēmumus no citiem saimnieciskās darbības veidiem (žurnāla 14.aile) dala ar taksācijas gada ieņēmumiem (žurnāla 13.aile + 14.aile) un iegūto procentuālo attiecību reizina ar proporcionāli sadalāmo izdevumu summu (žurnāla 21.aile); 57.2.2. iegūto rezultātu - izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, summē ar žurnāla 20.ailes taksācijas gada kopsummu un iekļauj tabulas, kurā precizē izdevumus 1.rindā, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem. 58. Samaksu, piemēram, par iepriekšējā gada decembrī izmantotajiem telekomunikāciju pakalpojumiem un patērēto elektroenerģiju, par iepriekšējā gada decembrī darbiniekiem aprēķināto algu, no tās aprēķināto iedzīvotāju ienākumu nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām u.tml., uzrāda tā taksācijas gada tabulas 1.rindas izdevumos, kurā tā ir veikta. 59. Tabulas 2.rindā "Izdevumi, kas izdarīti taksācijas gadā, bet attiecas uz nākamajiem gadiem" uzrāda no taksācijas gada izdevumiem izslēdzamos izdevumus, kas izdarīti taksācijas gadā, bet attiecas uz nākamajiem gadiem, t.i., izdevumus kaļķošanai, ganību ierīkošanai, akmeņu novākšanai, dziļaršanai, saimniecības teritorijas labiekārtošanai, īres un nomas maksai u.c. (Ministru kabineta 31.07.2001. noteikumu Nr.338 19.punkts). 60. Izdevumus, kas izdarīti taksācijas gadā, bet attiecas uz nākamajiem gadiem, taksācijas gadā uzskaita žurnāla 19.ailē (ja tie ir saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu), 20.ailē (ja tie ir saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem) vai 21.ailē (ja tie ir proporcionāli sadalāmie izdevumi). Šos uz vairākiem gadiem attiecināmos izdevumus uzskaita arī atsevišķi, piemēram, sarakstos, kartītēs u.c. 61. Tabulas 2.rindā uzrādāmos izdevumus, kas izdarīti taksācijas gadā, bet ir attiecināmi uz nākamajiem gadiem, aprēķina: taksācijas gadā izdarīto izdevumu summu dala ar gadu, uz kuriem šie izdevumi attiecas, kopējo skaitu un iegūto rezultātu reizina ar to nākamo gadu skaitu, uz kuriem šie izdevumi attiecas. Ja šie izdevumi attiecas uz periodu, kurš ir īsāks par taksācijas gadu, tad uz nākamā gada izdevumiem attiecināmo izdevumu daļu aprēķina: taksācijas gadā izdarīto izdevumu summu dala ar mēnešu, uz kuriem šie izdevumi attiecināmi, kopējo skaitu un reizina ar to nākamā gada mēnešu skaitu, uz kuriem šie izdevumi attiecas. 62. Tabulas 3.rindā "Izdevumi, kas izdarīti iepriekšējos gados, bet attiecas uz taksācijas gada ieņēmumiem" uzrāda taksācijas gada izdevumos iekļaujamos izdevumus, kas izdarīti iepriekšējos gados, bet attiecas uz taksācijas gada ieņēmumiem. 63. Izdevumi, kas izdarīti iepriekšējos gados, bet attiecas uz taksācijas gada ieņēmumiem, ir uzskaitīti iepriekšējo gadu žurnālos un arī atsevišķi, piemēram, sarakstos, kartītēs u.c. (skatīt šīs daļas 59. un 60 punktu). 64. Tabulas 3.rindā uzrādāmos izdevumus, kas izdarīti iepriekšējos gados, bet ir attiecināmi uz taksācijas gada ieņēmumiem, aprēķina: iepriekšējos gados izdarīto izdevumu summu dala ar gadu, uz kuriem šie izdevumi attiecas, kopējo skaitu. Ja šie izdevumi attiecas uz periodu, kurš ir īsāks par taksācijas gadu, tad taksācijas gada izdevumos iekļaujamo izdevumu daļu aprēķina: iepriekšējā gadā izdarīto izdevumu summu dala ar mēnešu, uz kuriem šie izdevumi attiecināmi, kopējo skaitu un reizina ar taksācijas gada mēnešu skaitu, uz kuriem šie izdevumi attiecas. 65. Tabulas 4.rindā "Krājumu atlikums taksācijas gada sākumā" uzrāda taksācijas gada izdevumos iekļaujamo krājumu atlikuma vērtību taksācijas gada sākumā: 65.1. pirktajiem krājumiem taksācijas gada izdevumos iekļauj samaksāto pirkto krājumu atlikuma vērtību taksācijas gada sākumā; 65.2. pašražotajiem krājumiem taksācijas gada izdevumos iekļauj visu krājumu atlikuma vērtību taksācijas gada sākumā; 65.3 un krājumu atlikuma vērtība taksācijas gada sākumā ir vienāda ar krājumu atlikuma vērtību iepriekšējā gada beigās. 66. Tabulas 5.rindā "Krājumu atlikums taksācijas gada beigās" uzrāda no taksācijas gada izdevumiem izslēdzamo krājumu atlikuma vērtību taksācijas gada beigās (krājumu uzskaiti skatīt sadaļā Krājumu uzskaites reģistrs): 66.1. pirktajiem krājumiem no taksācijas gada izdevumiem izslēdz samaksāto pirkto krājumu atlikuma vērtību taksācijas gada beigās; 66.2. pašražotajiem krājumiem no taksācijas gada izdevumiem izslēdz visu krājumu atlikuma vērtību taksācijas gada beigās. 67. Tabulas 6.rindā "Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums" uzrāda taksācijas gada izdevumos iekļaujamo pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojumu, kuru aprēķina saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantu. Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu taksācijas gada nolietojums ir aprēķināts Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas aprēķina kopsavilkuma kartes taksācijas gada 4.ailē. 68. Tabulas 7.rindā uzrāda nodokļa maksātāja kā pašnodarbinātā taksācijas gadā samaksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas attiecas uz iepriekšējiem gadiem. 69. Tabulas 8.rindā uzrāda nodokļa maksātāja kā pašnodarbinātā nākamajā gadā samaksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas attiecas uz taksācijas gadu. 70. Tabulas 9.rindā "Precizētie taksācijas gada izdevumi" iegūto rezultātu uzrāda iedzīvotāju gada ienākuma deklarācijas pielikumā D 3 "Ienākumi no saimnieciskās darbības". 71. Ja nodokļa maksātājs nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, tad tas tabulas 9.rindā iegūto rezultātu uzrāda iedzīvotāju gada ienākuma deklarācijas pielikumā D 3 "Ienākumi no saimnieciskās darbības" izdevumos, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem. 72. Ja nodokļa maksātājs nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, tad tas tabulas, kurā precizē izdevumus, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, 9.rindā iegūto rezultātu uzrāda gada ienākuma deklarācijas pielikumā D 3 "Ienākumi no saimnieciskās darbības" izdevumos, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, bet tabulas, kurā precizē izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, 9.rindā iegūto rezultātu uzrāda deklarācijas pielikumā D 3 izdevumos, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem. 4. Inventarizācija un tās norises kārtība 73. Katra taksācijas gada beigās veic inventarizāciju. Inventarizācijā nosaka nodokļa maksātāja lietojuma objektu apjomu dabā un salīdzina ar debitoriem un kreditoriem prasību un parādu summas. Inventarizāciju veic nemateriālajiem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem, ilgtermiņa finansu ieguldījumiem, krājumiem (pirktās izejvielas, materiāli un preces, pašražotā gatavā produkcija, izejvielas un materiāli, nepabeigtie ražojumi, darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki u.c.), naudas līdzekļiem, vērtspapīriem, debitoru un kreditoru parādiem. 74. Inventarizācijā nosaka nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo materiāli lietisko vērtību daudzumu, lietošanas ilgumu un derīgumu. Nemateriālo ieguldījumu, prasību un parādu summas inventarizē, to apjomu pārbaudot saskaņā ar attiecīgajiem dokumentiem. 75. Nodokļa maksātājs inventarizāciju var veikt pats vai izveidot inventarizācijas komisiju. Inventarizāciju veic materiāli atbildīgās personas klātbūtnē, ja tāda ir. 76. Līdz inventarizācijas dienai jābūt pabeigtai visu attaisnojuma dokumentu (par materiāli lietisko vērtību saņemšanu un izsniegšanu) apstrādei, izdarītiem attiecīgajiem ierakstiem uzskaites reģistros (ja tādi ir) un aprēķinātiem atlikumiem. 77. Pirms inventarizācijas sākšanas pārbauda, vai visas svēršanas un mērīšanas ierīces ir precīzas un lietošanas kārtībā un vai uz inventarizācijas brīdi visi dokumenti (arī pēdējie attaisnojuma dokumenti par materiāli lietisko vērtību saņemšanu un izsniegšanu) ir iereģistrēti attiecīgajos reģistros. 78. Inventarizācijas rezultātus ieraksta inventarizācijas sarakstā, kurā ir šādi rekvizīti: 78.1. sastādīšanas datums un numurs; 78.2. nodokļa maksātāja vārds, uzvārds (individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības nosaukums, inventarizējamās struktūrvienības nosaukums); 78.3. ziņas par personām, kuras piedalās inventarizācijā; 78.4. materiāli lietisko vērtību uzskaites vienību nosaukumi un, ja tādi ir, to uzskaites kodi (numuri); 78.5. mērvienības, daudzumi un citi rekvizīti (cenas, summas), ņemot vērā inventarizējamā objekta veidu; 78.6. inventarizācijas sarakstu paraksta visi inventarizācijas komisijas locekļi un materiāli atbildīgā persona, ja tāda ir. 79. Inventarizācijas sarakstu sastāda skaidri un saprotami, izmantojot datoru vai izdarot ierakstus ar roku iepriekš sagatavotā inventarizācijas saraksta veidlapā, kurā nedrīkst atstāt neaizpildītas rindas. Inventarizācijas saraksta veidlapas pēdējā lappusē neaizpildītās rindas pārsvītro. 80. Inventarizācijas sarakstā kļūdu labo, svītrojot nepareizo ierakstu un izdarot pareizo ierakstu. Pie labojuma norāda, kas un kad labojis un kāpēc labots. Labojumu paraksta visi inventarizācijas komisijas locekļi un materiāli atbildīgā persona, ja tāda ir. 5. Piemēri žurnāla aizpildīšanai 1.piemērs Zemnieku saimniecība (turpmāk - z/s) "Upītes" (ar PVN apliekama persona) nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un veic darījumus ar kokmateriāliem. Augustā z/s "Upītes" veic šādas saimnieciskās darbības: 1. 4.augustā bankas kontā no piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Piens" (apliekama persona, PVN reģ. Nr.LV 40000000000) saņem samaksu par piegādāto pienu vērtībā Ls 200, PVN Ls 36, kopā Ls 236 (4.augusta bankas konta izraksts). Tā kā ieņēmumi no piena piegādes Ls 200 (Ls 236 - Ls 36) ir gūti no lauksaimnieciskās ražošanas (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 1.punkts), tad tos nodala no ieņēmumiem no citiem saimnieciskās darbības veidiem un uzrāda žurnāla 13.ailē (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta otrās daļas 1.punkts). Saņemtais PVN Ls 36 nav attiecināms uz nodokļa aprēķināšanu un to uzrāda žurnāla 17.ailē. 2. 6.augustā bankas kontā no SIA "Mežs" (apliekama persona, PVN reģ. Nr.LV 40000000001) saņem samaksu par piegādātajiem kokmateriāliem Ls 300 (6.augusta bankas konta izraksts). Ieņēmumus no kokmateriālu piegādes Ls 300 uzrāda žurnāla 14.ailē kā ieņēmumus no citiem saimnieciskās darbības veidiem (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta otrās daļas 1.punkts). 3. 7.augustā bankas kontā saņem subsīdiju kā valsts atbalstu lauksaimniecībai Ls 1000 augļkoku stādu iegādei (7.augusta bankas konta izraksts). Kā valsts atbalstu lauksaimniecībai saņemto subsīdiju Ls 1000 uzrāda žurnāla 15.ailē (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 22.punkts). 4. 8.augustā kasē no SIA "Una" (apliekama persona, PVN reģ. Nr.LV 40000000002) saņem aizņēmumu Ls 800 (8.augusta kases ieņēmumu ordera kvīts Nr.180). Saņemtais aizņēmums Ls 800 nav attiecināms uz nodokļa aprēķināšanu un to uzrāda žurnāla 17.ailē. 5. 9.augustā no kases samaksā SIA "Lopbarība" (apliekama persona, PVN reģ. Nr.LV 40000000003) par iepirkto lopbarību Ls 200, PVN Ls 36, kopā Ls 236 (9.augusta kases izdevumu orderis Nr.115). Tā kā izdevumi lopbarības iegādei Ls 200 (Ls 236 - Ls 36) ir saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 1.punkts), tad tos nodala no izdevumiem, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem un uzrāda žurnāla 19.ailē. Samaksātais PVN Ls 36 nav attiecināms uz nodokļa aprēķināšanu un to uzrāda žurnāla 23.ailē. 6. 10.augustā no kases samaksā SIA "Motors" (apliekama persona, PVN reģ. Nr.LV 40000000004) par automašīnas īri kokmateriālu transportēšanai jūlijā Ls 100, PVN Ls 18, kopā Ls 118 (10.augusta kases izdevumu orderis Nr.116). Izdevumus par automašīnas īri Ls 100 (Ls 118 - Ls 18) uzrāda žurnāla 20.ailē kā izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta trešās daļas 6.punkts). Samaksātais PVN Ls 18 nav attiecināms uz nodokļa aprēķināšanu un to uzrāda žurnāla 23.ailē. 7. 13.augustā no bankas konta samaksā SIA "Telefons" (apliekama persona, PVN reģ. Nr.LV 40000000005) par mobilā telefona pakalpojumiem (mobilais telefons reģistrēts uz z/s īpašnieka vārda) Ls 50 vērtībā, PVN Ls 9, kopā Ls 59 (13.augusta maksājuma uzdevums Nr.66). Rēķinā ir uzrādīta abonēšanas maksa Ls 6, kopā sarunu vērtība Ls 44, no tām savām vajadzībām uzņēmuma īpašnieks veicis sarunas Ls 10 vērtībā, bet sarunas Ls 34 vērtībā veiktas z/s saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Tā kā mobilais telefons tika izmantots gan personīgajām, gan saimnieciskās darbības vajadzībām, tad, lai noteiktu, kāda daļa no abonēšanas maksas attiecināma uz saimnieciskās darbības izdevumiem, sagatavo iekšējo attaisnojuma dokumentu, kurā nosaka personīgajām un saimnieciskās darbības vajadzībām izlietoto naudas līdzekļu procentuālo attiecību, t.i., personīgajām vajadzībām izlietots Ls 10 vai 22,73 % (10 : 44 x 100), saimnieciskās darbības vajadzībām - Ls 34 vai 77,27 % (34 : 44 x 100). Tātad uz saimnieciskās darbības izdevumiem no abonēšanas maksas Ls 6 attiecināmi Ls 4,64 (Ls 6 x 77,27 : 100), kopā uz saimnieciskās darbības izdevumiem attiecināmi Ls 38,64 (Ls 34 + Ls 4,64). Samaksu par mobilā telefona pakalpojumiem Ls 38,64 uzrāda proporcionāli sadalāmajos izdevumos žurnāla 21.ailē. Maksājums par sarunām personīgajām vajadzībām Ls 10, abonēšanas maksa Ls 1,36 (Ls 6 x 22,72 : 100), kopā Ls 11,36 (Ls 10 + Ls 1,36) nav saistīts ar saimniecisko darbību un to uzrāda žurnāla 22.ailē. Samaksātais PVN Ls 9 nav attiecināms uz nodokļa aprēķināšanu un to uzrāda žurnāla 23.ailē. 8. 14.augustā no bankas konta samaksā SIA "Sports" (apliekama persona, PVN reģ. Nr.LV 40000000006) par sporta zāles īri jūlijā (sporta zāli z/s darbinieki izmanto sporta nodarbībām) Ls 150, PVN Ls 27, kopā Ls 177 (14.augusta maksājuma uzdevums Nr.67). Maksājums Ls 150 (Ls 177 - Ls 27) par sporta zāles īri, kuru z/s darbinieki izmanto sporta nodarbībām, nav saistīts ar saimniecisko darbību un to uzrāda žurnāla 22.ailē (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta ceturtā daļa). Samaksātais PVN Ls 27 nav attiecināms uz nodokļa aprēķināšanu un to uzrāda žurnāla 23.ailē. 9. 17.augustā no bankas konta samaksā SIA "Traktors" (apliekama persona, PVN reģ. Nr.LV 40000000007) par iegādāto traktoru Ls 1000, PVN Ls 180, kopā Ls 1180 (17.augusta maksājuma uzdevums Nr.68). Maksājums par pamatlīdzekļa iegādi Ls 1000 (Ls 1180 - Ls 180) un samaksātais PVN Ls 180, kopā Ls 1180 nav attiecināms uz nodokļa aprēķināšanu un to uzrāda žurnāla 23.ailē. Taksācijas gada beigās veic izdevumu precizēšanu un iegādātā pamatlīdzekļa nolietojumu, kas aprēķināts saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantu, ieskaita izdevumos (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta trešās daļas 4.punkts). 10. 20.augustā no kases z/s "Upītes" īpašnieks izņem Ls 295 personīgajam patēriņam (20.augusta kases izdevumu orderis Nr.117). Personīgajām vajadzībām izņemtie līdzekļi Ls 295 nav saistīti ar saimniecisko darbību un tos uzrāda žurnāla 22.ailē (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta ceturtā daļa). 11. 23.augustā veic maiņas darījumu ar z/s "Smilgas" (apliekama persona, PVN reģ. Nr.LV 41000000009): 11.1. saņem no z/s "Smilgas" samaksu (graudus Ls 200 vērtībā, PVN Ls 36, kopā Ls 236) (z/s "Smilgas" 23.augusta preču pavadzīme-rēķins AJ 000023) par piegādātajiem kartupeļiem Ls 200 vērtībā, PVN Ls 36, kopā Ls 236 (23.augusta preču pavadzīme-rēķins PR IG100006). Ar graudiem saņemto samaksu par maiņas darījumā piegādātajiem kartupeļiem uzrāda žurnāla 11.ailē kā citus maksāšanas līdzekļus - Ls 236. Tā kā maiņas darījumā saņemtie ieņēmumi no kartupeļu piegādes Ls 200 (Ls 236 - Ls 36) ir gūti no lauksaimnieciskās ražošanas (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 1.punkts), tad tos nodala no ieņēmumiem no citiem saimnieciskās darbības veidiem un uzrāda žurnāla 13.ailē (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta otrās daļas 1.punkts). Maiņas darījumā saņemtais PVN Ls 36 nav attiecināms uz nodokļa aprēķināšanu un to uzrāda žurnāla 17.ailē; 11.2. maksā ar kartupeļiem Ls 200 vērtībā, PVN Ls 36, kopā Ls 236 (23.08. preču pavadzīme-rēķins PR IG100006) par no z/s "Smilgas" saņemtajiem graudiem Ls 200 vērtībā, PVN Ls 36, kopā Ls 236 (z/s "Smilgas" 23.augusta preču pavadzīme-rēķins AJ 000023). Samaksu ar kartupeļiem par maiņas darījumā saņemtajiem graudiem uzrāda žurnāla 12.ailē kā citus maksāšanas līdzekļus Ls 236. Tā kā izdevumi graudu iegādei maiņas darījumā Ls 200 (Ls 236 - Ls 36) ir saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 1.punkts), tad tos nodala no izdevumiem, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem un uzrāda žurnāla 19.ailē (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta trešās daļas 1.punkts). Maiņas darījumā samaksātais PVN Ls 36 nav attiecināms uz nodokļa aprēķināšanu un to uzrāda žurnāla 23.ailē. 12. 30.augustā bankas kontā saņem kompensāciju no rajona pašvaldības par plūdos bojā gājušajiem sējumiem Ls 500 (30.augusta bankas konta izraksts). No pašvaldības saņemtā kompensācija Ls 500 nav ar nodokli apliekamais ienākums un to žurnālā uzrāda 16.ailē (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 15.punkts). 13. 31.augustā no kases samaksā individuālajam uzņēmumam "Lizums" (neapliekama persona, UR reģ. Nr.000000010) Ls 250 par lauka kaļķošanu (31.augusta kases izdevumu orderis Nr.118). Tā kā izdevumi lauka kaļķošanai Ls 250 ir saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 1.punkts), tad tos nodala no izdevumiem, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem un uzrāda žurnāla 19.ailē. Taksācijas gada beigās veic izdevumu precizēšanu un no žurnālā uzskaitītajiem taksācijas gada izdevumiem izslēdz izdevumus, kas neattiecas uz taksācijas gada ieņēmumiem (Ministru kabineta 18.10.2000. noteikumu Nr.357 46.1.2.apakšpunkts). Ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls par 200x.gada augustu 2.piemērs Individuālais uzņēmums (turpmāk - i/u) "Avots" (ar PVN apliekama persona) nodarbojas ar mazumtirdzniecību. Decembrī i/u "Avots" veic šādas saimnieciskās darbības: 1. 3.decembrī no bankas konta samaksā namīpašniekam J.Kļaviņam (neapliekama persona, pers. kods 0202XX-XXXXX) par veikalam iznomātajām telpām par novembri Ls 100 (3.decembra maksājuma uzdevums Nr.83.). Nomas maksu Ls 100 uzrāda žurnāla 20.ailē kā izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta trešās daļas 6.punkts). 2. 5.decembrī no bankas konta samaksā SIA "Liepas" (apliekama persona, PVN reģ. Nr.LV 41000000000) par iegādātajām precēm Ls 400, PVN 72, kopā Ls 472 (5.decembra maksājuma uzdevums Nr.84). Izdevumus preču iegādei Ls 400 (Ls 472 - Ls 72) uzrāda žurnāla 20.ailē kā izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta trešās daļas 1.punkts). Samaksātais PVN Ls 72 nav attiecināms uz nodokļa aprēķināšanu un to uzrāda žurnāla 23.ailē. 3. 8.decembrī kasē saņem veikala ieņēmumus Ls 600, PVN Ls 108, kopā Ls 708 (8.decembra kases ieņēmumu orderis Nr.68). Veikala ieņēmumus Ls 600 (Ls 708 - Ls 108) uzrāda žurnāla 14.ailē kā ieņēmumus no citiem saimnieciskās darbības veidiem (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta otrās daļas 1.punkts). Saņemtais PVN Ls 108 nav attiecināms uz nodokļa aprēķināšanu un to uzrāda žurnāla 17.ailē. 4. 10.decembrī no kases izsniedz maiņas naudu veikalam Ls 10 (10.decembra kases izdevumu orderis Nr.76). Izsniegtā maiņas nauda Ls 10 nav attiecināma uz nodokļa aprēķināšanu un to uzrāda žurnāla 23.ailē. 5. 12.decembrī kasē saņem veikala ieņēmumus Ls 700, PVN Ls 126, kopā Ls 826 (12.decembra kases ieņēmumu orderis Nr.69). Veikala ieņēmumus Ls 700 (Ls 826 - Ls 126) uzrāda žurnāla 14.ailē kā ieņēmumus no citiem saimnieciskās darbības veidiem (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta otrās daļas 1.punkts). Saņemtais PVN Ls 126 nav attiecināms uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu un to uzrāda žurnāla 17.ailē. 6. 13.decembrī no kases uz bankas kontu pārskaita Ls 300 (13.decembra kases izdevumu orderis Nr.77). No kases uz bankas kontu pārskaitīto naudu Ls 300 uzrāda žurnāla 8. un 9.ailē. 7. 15.decembrī dāvina individuālajam uzņēmumam "Kāpas" (apliekama persona, PVN reģ. Nr.LV 41000000200) veikala vitrīnu, kuras tirgus vērtība ir Ls 150, aprēķinātais PVN Ls 27, kopā Ls 177 (15.decembra preču pavadzīme-rēķins IG 0000025). Vitrīnas atlikusī vērtība ir Ls 150. Vitrīnas tirgus vērtību Ls 150 uzrāda žurnāla 14.ailē kā ieņēmumus no citiem saimnieciskās darbības veidiem (Ministru kabineta 31.07.2001. noteikumu Nr.338 27.punkts). Turklāt vitrīnas atlikušo vērtību Ls 150 uzrāda 20.ailē kā izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem (Ministru kabineta 18.10.2000. noteikumu Nr.357 46.2.2.apakšpunkts). Samaksai valsts budžetā preču pavadzīmē-rēķinā par dāvināto vitrīnu aprēķināto PVN Ls 27 iekļauj PVN deklarācijā par taksācijas periodu un darījuma veikšanas brīdī to žurnālā neuzrāda. 8. 18.decembrī no kases samaksā ārvalstu fiziskai personai - Kurtam Lībekam Ls 200 par saņemto konsultāciju tirdzniecības organizēšanā (18.decembra kases izdevumu orderis Nr.78). Izdevumus par saņemto konsultāciju Ls 200 uzrāda žurnāla 20.ailē kā izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta trešās daļas 9.punkts). 9. 20.decembrī no bankas konta samaksā Vācijas uzņēmumam "Floristant GmbH" Ls 2000 par importēto preču iegādi (20.decembra maksājuma uzdevums Nr.85). Izdevumus importēto preču iegādei Ls 2000 uzrāda žurnāla 20.ailē kā izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta trešās daļas 1.punkts). 10. 21.decembrī no bankas konta budžetā samaksā PVN Ls 360 par precēm, kas importētas no Vācijas uzņēmuma "Floristant GmbH" (21.decembra maksājuma uzdevums Nr.86). Samaksātais PVN Ls 360 nav attiecināms uz nodokļa aprēķināšanu un to uzrāda žurnāla 23.ailē. 11. 22.decembrī no kases samaksā SIA "Ievas" (apliekama persona, PVN reģ. Nr.LV 41000000001) Ls 400, PVN Ls 72, kopā Ls 472 par saņemtajiem transporta pakalpojumiem decembrī (22.decembra kases izdevumu orderis Nr.79). Izdevumus par saņemtajiem transporta pakalpojumiem Ls 400 (Ls 472 - Ls 72) uzrāda žurnāla 20.ailē kā izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta trešās daļas 9.punkts). Samaksātais PVN Ls 72 nav attiecināms uz nodokļa aprēķināšanu un to uzrāda žurnāla 23.ailē. 12. 23.decembrī kasē saņem veikala ieņēmumus Ls 800, PVN Ls 144, kopā Ls 944 (23.decembra kases ieņēmumu orderis Nr.70). Veikala ieņēmumus Ls 800 (Ls 944 - Ls 144) uzrāda žurnāla 14.ailē kā ieņēmumus no citiem saimnieciskās darbības veidiem (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta otrās daļas 1.punkts). Saņemtais PVN Ls 144 nav attiecināms uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu un to uzrāda žurnāla 17.ailē. 13. 26.decembrī no kases darbiniekiem izmaksā darba algu Ls 719,24 (aprēķinātā darba alga par novembri ir Ls 1000) pēc algu saraksta par novembri (26.decembra kases izdevumu orderis Nr.80). Izmaksāto darba algu darbiniekiem Ls 719,24 uzrāda žurnāla 20.ailē kā izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta trešās daļas 2.punkts). 14. 26.decembrī no bankas konta pārskaita budžetā algas nodokli Ls 190,76, kas ieturēts no 26.decembrī izmaksātajām novembra darba algām (26.decembra maksājuma uzdevums Nr.87). Samaksāto algas nodokli Ls 190,76 uzrāda žurnāla 20.ailē kā izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta trešās daļas 2.punkts). 15. 26.decembrī no bankas konta pārskaita budžetā sociālās apdrošināšanas iemaksas no darba ņēmējiem Ls 90 un no darba devēja Ls 260,90, kopā Ls 350,90 par 26.decembrī izmaksātajām novembra darba algām (26.decembra maksājuma uzdevums Nr.88). Samaksātās valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas Ls 350,90 uzrāda žurnāla 20.ailē kā izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta trešās daļas 7.punkts). 16. 28.decembrī kasē saņem no Kārļa Zariņa (neapliekama persona, pers. kods 0909XX-XXXXX) Ls 500, PVN Ls 90, kopā Ls 590 (28.decembra ieņēmumu orderis Nr.71) par viņam pārdoto datoru. Datora atlikusī vērtība ir Ls 300. Ieņēmumus par datora pārdošanu Ls 500 (Ls 590 - Ls 90) uzrāda žurnāla 14.ailē kā ieņēmumus no citiem saimnieciskās darbības veidiem (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta otrās daļas 1.punkts). Saņemtais PVN Ls 90 nav attiecināms uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu un to uzrāda žurnāla 17.ailē. Atlikušo pamatlīdzekļa vērtību Ls 300 žurnālā uzrāda 20.ailē kā izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem (Ministru kabineta 18.10.2000. noteikumu Nr.357 46.22.apakšpunkts). Ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls par 200x.gada decembri 3.piemērs Zvērināts notārs Andis Bērziņš (ar PVN neapliekama persona, pers. kods 1502XX-XXXXX) sniedz juridiskos pakalpojumus. Zvērinātam notāram darījumu apliecinošs dokuments atbilstoši VID rīkojumam par personām (uzņēmējdarbības veidiem), kam nodokļu un citu maksājumu reģistrācija ir atļauta bez kases aparātiem un kases sistēmām, ir numurēta un VID noteiktajā kārtībā VID teritoriālajā iestādē reģistrēta darījumu apliecinoša kvīts. Zvērināts notārs jūnijā veic šādas saimnieciskās darbības: 1. 3.jūnijā no bankas konta samaksā Ls 2000 namīpašniekam V.Miezītim (neapliekama persona, pers. kods 0303XX-XXXXX) par notāra birojam iznomātajām telpām (3.jūnija maksājuma uzdevums Nr.56). Noma …