Zaudējis spēku - Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu

Zaudējis spēku - Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumus Nr. 217 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu". Ministru kabineta noteikumi Nr.157 Rīgā 2009.gada 17.februārī (prot. Nr.13 27.§) Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu Izdoti saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” 6.panta trešo daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka: 1.1. kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālā sistēma (turpmāk – inventarizācijas nacionālā sistēma); 1.2. inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības; 1.3. ziņošanas kārtību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – konvencija) un Kioto protokola prasībām, tai skaitā ziņojuma sagatavošanas, izvērtēšanas, apstiprināšanas un nosūtīšanas kārtību. 2 2. Noteikumos lietoti šādi termini: 2.1. darbību dati – dati par darbībām, kas rada emisijas vai oglekļa dioksīda piesaisti noteiktā laikposmā (piemēram, no energoresursu izmantošanas, saražotā tērauda daudzuma, izmantotā bitumena daudzuma, zemes platībām, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmām, kaļķu un minerālmēslu lietošanas, atkritumu radīšanas); 2.2. emisijas faktors – lielums, kas nosaka emisijas vai oglekļa dioksīda piesaistes daudzumu uz vienu darbības vienību; 2.3. inventarizācija – darbību kopums, lai sagatavotu nacionālo inventari­zācijas ziņojumu par antropogēnajām tiešajām un netiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī apkopotu siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas līgumslēdzēju pušu sesiju lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11; 2.4. nacionālais inventarizācijas ziņojums – informācijas apkopojums par siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķiniem, to neprecizitātēm, izmantotajiem emisiju faktoriem, pamatdatiem un pieņēmumiem, kā arī iesaistītajām institūcijām; 2.5. neprecizitāte (precizitāte) – zināšanu trūkums par mainīgā parametra patieso lielumu, ko var izteikt kā varbūtības īpatsvaru, kas savukārt raksturo parametra vērtības iespējamo diapazonu un varbūtību; 2.6. pamatavoti – inventarizācijas nacionālās sistēmas prioritārā kategori­ja, būtiskākie oglekļa dioksīda piesaistes un emisiju avoti (piemēram, oglekļa dioksīda piesaiste no meža zemēm, oglekļa dioksīda emisijas no dabasgāzes sadedzināšanas). Pamatavoti tiek izteikti ar emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes absolūtajiem lielumiem, laika rindām vai neprecizitātēm. 3 II. Inventarizācijas nacionālā sistēma 3. Inventarizācijas nacionālo sistēmu veido šādas iesaistītās institūcijas: 3.1. atbildīgās ministrijas – Vides ministrija, Satiksmes ministrija, Zemkopības ministrija un Veselības ministrija; 3.2. institūcijas, kuras sniedz darbību datus un aprēķina emisijas, – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, Centrālā statistikas pārvalde, valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava””, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts zāļu aģentūra, Ceļu satiksmes drošības direkcija un komersanti, kas atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem rūpnieciskās produkcijas kodiem (turpmāk – PRODCOM kodi). 4 4. Vides ministrija ievieš inventarizācijas nacionālo sistēmu, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus emisijas faktoru un Latvijas apstākļiem specifisko parametru noteikšanā, kā arī koordinē šo noteikumu 3.punktā minēto institūciju darbību inventarizācijas sagatavošanā. 5 5. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra nodrošina inventarizācijas sagatavošanu, kas ietver: 5.1. informācijas apmaiņu un sadarbību ar iesaistītajām institūcijām; 5.2. darbību datu apkopošanu saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu; 5.3. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanu valstī saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādā­tajām vadlīnijām (vadlīnijas elektroniski pieejamas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras tīmekļa vietnē): 5.3.1. 1996.gada Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes uzlabotajām vadlīnijām nacionālās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanai; 5.3.2. 2000.gada Labas prakses un neprecizitāšu aprēķinu vadlīnijām nacionālās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanai; 5.3.3. 2003.gada Labas prakses vadlīnijām nacionālās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanai zemes izmantošanas, zemes izmantošanas izmaiņu un mežsaimniecības sektorā; 5.4. valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju datu elektronisku apkopošanu kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši apstiprinātajiem konvencijas līgum­slēdzēju pušu sesiju lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11; 5.5. valsts nacionālās inventarizācijas ziņojuma sagatavošanu saskaņā ar ziņošanas vadlīnijām, kuras konvencijas līgumslēdzēju pušu sesija apstiprinājusi ar lēmumiem 18/CP.8, 14/CP.11 un Kioto protokolu. Saskaņā ar šiem konvencijas līgumslēdzēju pušu sesiju lēmumiem nacionālo inventarizācijas ziņojumu sagatavo angļu valodā. Tajā ietver: 5.5.1. informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām un to aprēķiniem no 1990.gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2), kā arī par jebkurām izmaiņām iepriekšējās inventarizācijās; 5.5.2. aprakstus, atsauces un informācijas avotus par specifiskām metodo­loģijām, pieņēmumiem, emisijas faktoriem un darbību datiem, aprēķinot siltum­nīcefekta gāzu emisijas enerģētikas, transporta, rūpniecības, lauksaimniecības, zemes lietošanas, zemes izmantošanas maiņas, mežsaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozarē, kā arī emisijas no šķīdinātāju un citu produktu lietošanas; 5.5.3. pamatavotu aprakstu; 5.5.4. informāciju par neprecizitāšu aprēķiniem; 5.5.5. informāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūrām; 5.5.6. inventarizācijas nacionālās sistēmas aprakstu; 5.5.7. informāciju no siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistra par izmaiņām tā infrastruktūrā, par nesakritībām ar Starptautiskās emisiju tirdzniecības centrālo serveri, par darbībām ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienībām, par konvencijas sekretariāta paziņojumiem un brīdinājumiem, par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību aizstāšanu un saistību perioda rezerves aprēķiniem; 5.6. informācijas sagatavošanu par prioritārajiem rādītājiem un priori­tārajiem papildrādītājiem atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai formai; 5.7. kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas programmas nosacījumu ievērošanu, tai skaitā priekšlikumu izstrādi inventarizācijas kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas plāna atjaunināšanai, inventarizācijas uzlabojumu plāna sagatavošanu, ievērojot pārbaudes rezultātus un inventarizācijas sagatavošanā iesaistīto institūciju un konvencijas sekretariāta ekspertu grupas ieteikumus, kā arī inventarizācijas uzlabojumu plāna izsūtīšanu saskaņošanai un apstiprināšanai inventarizācijā iesaistītajām institūcijām; 5.8. centralizētas informācijas novietnes izveidošanu dokumentācijai, kā arī kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles darbībām; 5.9. nacionālā inventarizācijas ziņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datu arhivēšanu. 6 6. Katru gadu līdz 1.oktobrim Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoro­loģijas aģentūrā tiek iesniegta šāda informācija šo noteikumu 5.3., 5.4. un 5.5.apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei: 6.1. Centrālā statistikas pārvalde iesniedz: 6.1.1. šo noteikumu 2.pielikuma 1. un 2.tabulā noteikto informāciju par darbību datiem un to aprakstus; 6.1.2. energobilanci, kura sagatavota atbilstoši Eiropas Kopienu Statistikas biroja izstrādātajai ziņošanas anketas formai; 6.2. komersanti, kas atbilst rūpnieciskās produkcijas PRODCOM 2007 kodiem 26.51. un 27.10. un PRODCOM 2008 kodiem 23.51. un 24.10., kā arī dabasgāzes importēšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un realizācijas komersanti un elektroenerģijas apgādes komersanti iesniedz šo noteikumu 1.pielikumā noteikto informāciju par: 6.2.1. darbību datiem; 6.2.2. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķiniem un to aprakstus; 6.3. Veselības ministrija sadarbībā ar Valsts zāļu aģentūru iesniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteikto informāciju par darbību datiem; 6.4. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesniedz šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulas 5.sadaļā noteikto informāciju par darbību datiem. 7 7. Katru gadu līdz 1.decembrim Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā tiek iesniegta šāda informācija: 7.1. šo noteikumu 5.4. un 5.5.apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”” (pēc saskaņo­šanas ar Zemkopības ministriju) iesniedz: 7.1.1. oglekļa dioksīda piesaistes un tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumā norādīto informāciju un šo noteikumu 5.3.3.apakš­punktā norādītās vadlīnijas. Aprēķinus elektroniski apkopo kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzēju pušu sesiju lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11 (kopējā standartizētā ziņošanas formāta 5.sektors); 7.1.2. oglekļa dioksīda piesaistes un tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu aprakstus par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumā norādīto informāciju, ziņošanas vadlīnijas, kuras konvencijas līgumslēdzēju pušu sesija apstiprinājusi ar lēmumiem 18/CP.8, 14/CP.11, un Kioto protokolu (kopējā standartizētā ziņošanas formāta 5.sektors); 7.2. šo noteikumu 5.4. un 5.5.apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei Vides ministrija iesniedz: 7.2.1. aprēķinus par transporta sektoru. Aprēķinus elektroniski apkopo kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas līgumslēdzēju pušu sesiju lēmumam 18/CP.8 (kopējā standartizētā ziņošanas formāta 1A3, 1.C sektors); 7.2.2. emisiju aprēķinu aprakstus, ņemot vērā ziņošanas vadlīnijas, kuras konvencijas līgumslēdzēju pušu sesija apstiprinājusi ar lēmumu 18/CP.8; 7.3. šo noteikumu 3.punktā minētās institūcijas iesniedz informāciju par darbību datu un siltumnīcefekta gāzu emisiju iespējamām neprecizitātēm (procentos). 8 8. Līdz 2012.gada 31.decembrim valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”” (pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju) šo noteikumu 5.5.apakšpunkta izpildei iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā informāciju par Kioto protokola 3.panta 3. un 4.punktā noteiktajām darbībām, ņemot vērā šo noteikumu 5.3.3.apakš­punktā minētās vadlīnijas un Kioto protokola atsauces vadlīnijās par emisiju un noteiktā daudzuma uzskaiti un apkopojot informāciju kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas un Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sesiju apstiprinātajiem lēmumiem 15/CP.10, 16/CMP.1 un 17/CMP.1. 9 III. Inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības 9. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programma (4.pielikums) nodrošina inventarizācijas atbilstību konvencijas kvalitātes standartiem un ir saistoša visām šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētajām institūcijām. 10 10. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programma ietver informāciju par: 10.1. inventarizācijai noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem; 10.2. konkrētu darbu veikšanu; 10.3. kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas plānu, kurā iekļauj: 10.3.1. kvalitātes kontroles procedūras; 10.3.2. kvalitātes nodrošināšanas procedūras; 10.3.3. dokumentēšanas un arhivēšanas procedūras; 10.3.4. atbildības un laika grafiku kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru ieviešanai; 10.3.5. inventarizācijas uzlabošanas plānu, kurā iekļauj: 10.3.5.1. specifisku kvalitātes mērķu sasniegšanas novērtējumu; 10.3.5.2. iekšējo uzlabojumu plānu ieviešanas novērtējumu; 10.3.5.3. informāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru rezultātiem; 10.3.5.4. informāciju par konvencijas sekretariāta veikto pārbaužu rezultātiem. 11 11. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programmu aktualizē ne retāk kā reizi divos gados. 12 12. Vides ministrija uzrauga un sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru koordinē inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli, inventarizācijas nacionālās sistēmas darbību un tās efektivitāti. 13 13. Vides ministrija sadarbībā ar šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām katru gadu līdz 30.jūnijam rīko sanāksmi par inventarizācijas norisi, kurā analizē problēmas, aprēķinos izmantotās metodes, kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plānu, nepieciešamos uzlabojumus un citus jautājumus. 14 14. Vides ministrija nodrošina trešās puses iesaistīšanu inventarizācijas, tai skaitā nacionālās inventarizācijas ziņojuma un tiešā un netiešā siltumnīcefekta gāzu emisiju datu (kas apkopoti kopējā standartizētā ziņošanas formātā), kvalitātes izvērtēšanā saskaņā ar šo noteikumu 4. un 5.pielikumā noteiktajām procedūrām. 15 IV. Ziņošanas kārtība saskaņā ar konvencijas un Kioto protokola prasībām 15. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra katru gadu līdz 8.janvārim nosūta Vides ministrijai izvērtēšanai: 15.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju datus, kas apkopoti kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas līgumslēdzēju pušu sesiju lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11; 15.2. sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kurā ietverta informācija no 1990.gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2). 16 16. Vides ministrija triju dienu laikā pēc šo noteikumu 15.punktā minētās informācijas saņemšanas iesniedz par to atzinumu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā. 17 17. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, ja nepiecie­šams, veic labojumus un triju darbdienu laikā pēc atzinumu saņemšanas precizētos siltumnīcefekta gāzu emisijas datus un sākotnējo nacionālo inventari­zācijas ziņojumu nosūta Vides ministrijai. 18 18. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, informējot Vides ministriju, katru gadu līdz 15.janvārim elektroniski ievieto Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē siltumnīcefekta gāzu emisijas datus. Vides ministrija nosūta Eiropas Komisijai siltumnīcefekta gāzu emisijas datus un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kā arī paziņo Eiropas Vides aģentūrai par informācijas un datu elektronisku ievietošanu Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē. 19 19. Divu darbdienu laikā pēc Eiropas Komisijas izvērtējuma par siltumnīcefekta gāzu emisiju datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu saņemšanas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra to elektroniski nosūta šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām. Šo noteikumu 3.punktā minētās institūcijas piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas elektroniski iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā priekšlikumus siltumnīcefekta gāzu emisiju datu un sākotnējā nacionālā inventarizācijas ziņojuma uzlabošanai. 20 20. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra katru gadu līdz 30.janvārim nosūta šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 5.5.apakšpunkta nosacījumiem. Šo noteikumu 3.punktā minētās institūcijas 20 dienu laikā pēc nacionālā inventarizācijas ziņojuma projekta saņemšanas iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā atzinumu par nacionālo inventarizācijas ziņojuma projektu. 21 21. Ņemot vērā Eiropas Komisijas izvērtējumu par tiešajiem un netieša­jiem siltumnīcefekta gāzu emisiju datiem un sākotnējo nacionālo inventari­zācijas ziņojumu, kā arī šo noteikumu 19. un 20.punktā minētos priekšlikumus un atzinumus, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra precizē nacionālo inventarizācijas ziņojumu un tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus. 22 22. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra katru gadu līdz 14.martam nosūta Vides ministrijai precizēto nacionālo inventarizācijas ziņojumu iesniegšanai Eiropas Komisijai un, ja nepieciešams, pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus. 23 23. Vides ministrija katru gadu līdz 15.martam iesniedz Eiropas Komisijā nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus, kā arī elektroniski paziņo Eiropas Vides aģentūrai par informācijas un datu ievietošanu Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē. 24 24. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, pamatojoties uz Eiropas Komisijas novērtējumu vai nacionālajā sistēmā iesaistīto institūciju veiktajām korekcijām, precizē šo noteikumu 23.punktā minēto nacionālo inventarizācijas ziņojumu. Precizēto nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus katru gadu līdz 10.aprīlim iesniedz Vides ministrijā. 25 25. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, informējot Vides ministriju, katru gadu līdz 15.aprīlim elektroniski ievieto siltumnīcefekta gāzu emisiju datus Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē. Vides ministrija iesniedz nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus konvencijas sekretariātam un paziņo Eiropas Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai par informācijas un datu ievietošanu Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē. 26 26. Ja, izvērtējot nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus, konvencijas sekretariātam rodas iebildumi vai priekšlikumi, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra 14 dienu laikā pēc minētā izvērtējuma saņemšanas izdara nepieciešamos precizējumus un iesniedz konvencijas sekretariātā, informējot Vides ministriju. 27 27. Pēc precizētā nacionālā inventarizācijas ziņojuma un tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju datu iesniegšanas konvencijas sekretariātā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra sagatavo attiecīgu informācijas kopsavilkumu. 28 28. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra šo noteikumu 27.punktā minēto informāciju publicē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras tīmekļa vietnē. 29 Ministru prezidents I.Godmanis Vides ministrs R.Vējonis 1.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.157 Komersantu iesniedzamie dati I. Rūpnieciskās produkcijas PRODCOM 2007 kodam 26.51 un PRODCOM 2008 kodam 23.51 atbilstošo komersantu iesniedzamie datiDati par saražotā cementa klinkera sastāvu, kas noteikts komersanta laboratorijā vai citā laboratorijā, izmantojot mērījumu metodi.1.tabulaSiO2 (%)Al2O3(%)Fe2O3(%)CaO(%)MgO(%)SO3(%)Na2O(%)K2O(%)IR(%)LOI(%)Naeq(%) II. Rūpnieciskās produkcijas PRODCOM 2007 kodam 27.10 un PRODCOM 2008 kodam 24.10 atbilstošo komersantu iesniedzamie datiSaražotās produkcijas un izmantoto izejvielu dati, oglekļa saturs izmantotajā čugunā, čuguna lūžņos un saražotajā neapstrādātajā tēraudā; oglekļa elektrodu patēriņš elektrokrāsnīs.2.tabulaGadsSaražotā produkcija – neapstrādātais tērauds (t)IzejvielasOglekļa saturs (Carbon content) produkcijā (%)Oglekļa elektrodu patēriņš (kg/t produkcijas)martena krāsnīselektro­krāsnīskokss(t)čuguns un čuguna lūžņi (t)metāllūžņi (t)izmantotajā čugunā un čuguna lūžņossaražotajā neapstrādātajā tēraudā III. Dabasgāzes importēšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un realizācijas komersantu iesniedzamie dati3.tabulaSEG emisiju aprēķinu un piesaistes kategorijasEmisijasCH4(Gg)CO2(Gg)N2O(Gg)NOx(Gg)CO(Gg)NMVOC(Gg)SO2(Gg)Dabasgāze1. Uzglabāšana2. Pārvade2.1. izplūdes2.2. sadedzināšana3. Sadale3.1. izplūdes3.2. sadedzināšana4. Citas izplūdes4.1. rūpniecības uzņēmumos un spēkstacijās4.2. mājsaimniecības un tirdzniecības sektoros IV. Elektroenerģijas apgādes komersantu iesniedzamie dati4.tabulaKomersanta nosaukumsGadsDaudzums gada laikā instalētajās iekārtās (kg)Daudzums darvojošajās iekārtās līdz atskaites gadam (kg)Ārkārtas (avārijas) noplūdes (kg)Rezerves uzkrājumi balonos (kg) V. Dati par fluoru saturošas gāzes (HFC-227ae) emisijām no ugunsdzēšanas iekārtām5.tabulaKomersanta nosaukumsGadsDaudzums gada laikā instalētajās iekārtās (t)Rezerves uzkrājumi balonos (t) Vides ministrs R.Vējonis Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 2.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.157 1.tabulaIkgadējai siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai nepieciešamie dati par x-2 gadu un vēsturiskajiem gadiem datu izmaiņu gadījumā, un atbildīgās institūcijas par datu sagatavošanu un sniegšanuSiltumnīcefekta izraisošo gāzu avots un piesaistes kategorijas saskaņā ar Konvencijas Līgumslēdzēju pušu lēmumiem (kopējā ziņošanas formāta kategorijas)Darbības dati/ParametrsAtbildīgās institūcijas /datu avotiTabula 1.A(a) - Enerģētikas nozares pamatdati, Kurināmā (degvielas) dati1.A.1 – Enerģētika:a. elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanab. naftas pārstrādec. cietā kurināmo apstrāde un citas enerģētikas nozares-) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu;-) Datu neprecizitāteLatvijas Republikas Centrālā Statistikas pārvalde (CSP)AprēķiniLatvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (LVĢMA)1.A.2. Apstrādājošā rūpniecība:a. dzelzs un tērauda ražošanab. krāsaino metālu ražošanac. ķīmiskā rūpniecībad. papīra masas, papīra izstrādājumu ražošanae. pārtikas rūpniecībaf. citas nozares un būvniecība-) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu;-) Datu neprecizitāteCSPAprēķiniLVĢMA1.A.3. Transports:a. Vietējā aviācija-) Degvielas patēriņš;-) Datu neprecizitāteCSP/ Saskaņā ar ekspertu pētījumu*AprēķiniVides ministrija (VIDM)b. Ceļu transports:-) Degvielas patēriņš;-) Datu neprecizitāteCSP-) Transportlīdzekļu statistika:Vieglo automašīnu sadalījums - pēc izlaiduma gada, izmantotās degvielas veida, dzinēja tilpuma;Kravas automašīnas pēc izlaiduma gada, izmantotās degvielas veida, pilnās masas.Pārskats reizi 3 gados par vidējiem gada nobraukumiem (km/gadā), vieglām automašīnām atsevišķi pa degvielas veidiem un dzinēja tilpuma grupām (mazāki par 1.4 l; 1.5-2.0 l un lielāki par 2.0 l).-) Datu neprecizitāteSatiksmes ministrija, Ceļu satiksmes drošības direkcijaAprēķini izmantojot Eiropas Vides aģentūras izstrādāto COPERT vai tam līdzvērtīgu modeli.VIDMc. Dzelzceļš-) Degvielas patēriņš;-) Datu neprecizitāteCSPAprēķiniVIDMd. Vietējā kuģniecība-) Degvielas patēriņš;-) Datu neprecizitāteCSP/ Saskaņā ar ekspertu pētījumu*AprēķiniVIDMe. cita (norādīt kāda)-) Degvielas patēriņš;-) Datu neprecizitāteCSPAprēķiniVIDM1.A.4 Citas nozares:a. Pārējie patērētājib. Mājsaimniecībac. Lauksaimniecība/Mežsaimniecība/ ZivsaimniecībaEnergoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu;-) Datu neprecizitāteCSPAprēķiniLVĢMA1A5. Cita (norādīt kāda, piemēram, militārā aviācija)-) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu;-) Datu neprecizitāteCSPAprēķiniVIDM1.A(b) Kurināmā (degvielas) patēriņa aktivitātes - vispārējā pieeja-) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu;-) Datu neprecizitāteCSPAprēķiniLVĢMA1.A(d) Rūpnieciskās izejvielas un kurināmā izmantošana ne-enerģētiskajos nolūkos-) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu;-) Datu neprecizitāteCSPAprēķiniLVĢMA1.B.2. Kurināmā gaistošās emisijas-) Valstī gadā izmantotais benzīna daudzums (TJ);-) Datu neprecizitāteCSPAprēķiniLVĢMA1. C Starptautiskā aviācija un kuģniecība un daudzpusēji darījumi-) Degvielas patēriņš;-) Datu neprecizitāteCSPAprēķiniVIDM2. Rūpnieciskie procesi/ražošana:A. Minerālie produktiB. Ķīmiskā rūpniecībaC. Metālu ražošanaD. Citu produktu ražošanaE. Halogēnu saturošo ogļūdeņražu un SF6 ražošanaF. Halogēnu saturošo ogļūdeņražu un SF6 patēriņšG. Citi-) Saražotā produkcija, t – cementa klinkers, krāsns putekļi, kaļķi, tērauds.-) Izmantotās izejvielas, t:kaļķakmens, dolomīts, māls, fluoršpats, soda, potaša, kokss un čuguns;LVĢMA / Komersanti-) Izmantotais F-gāzu apjoms, kg;LVĢMA/Valsts zāļu aģentūra/komersanti-) Izmantotā bitumena daudzums;-) saražotais pārtikas produktu un dzērienu daudzums.CSP-) Datu neprecizitāte.CSP, LVĢMAAprēķiniLVĢMA3. Šķīdinātāju un citu ķīmisko produktu lietošana:A. Krāsu pielietošana;B. Attaukošana un sausā tīrīšana;C. Ķīmiskie produkti, RūpniecībaD. Cita-) Pastāvīgo iedzīvotāju skaits, tūkst.CSP-) Laku un krāsu materiāli, t;-) Krāsas uz ūdens bāzes, t.Saskaņā ar ekspertu pētījumu*.-) Datu neprecizitāte.CSP, ekspertu pētījumos norādītais lielums*.AprēķiniLVĢMA4. Lauksaimniecība:A. Lauksaimniecības dzīvnieku iekšējie (zarnu) fermentācijas procesi;-) lauksaimniecības dzīvnieki un putnu skaits kopā, vecuma grupās un pa rajoniem, tūkstošos;CSP-) Lopu un putnu produktivitāte (vidējais piena izslaukums no govs, kg; vidējā olu ieguve no vienas dējējvistas, skaits);CSPB. Kūtsmēslu apsaimniekošana;-) lauksaimniecības dzīvnieki un putnu skaits kopā, vecuma grupās un pa rajoniem, tūkstošos;CSP-) Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu veidi, reizi trīs gados.CSP-) kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu veidi pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, %.Saskaņā ar ekspertu pētījumiem*-) Slāpekļa (N) daudzums kūtsmēslos pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kg/gadā;Saskaņā ar ekspertu pētījumiem*D. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme;-) Zemes kopplatība un tās sadalījums pēc zemes lietošanas mērķiem (tai skaitā kultivētās pļavas un ganības), tūkst.ha;CSP-) Sējumu platības, tūkst.ha;CSP-) Lauksaimniecības kultūru kopraža, tūkst.t;CSP-) Izmantotie slāpekļa minerālmēsli (pārrēķinot 100% augu barības elementos, tūkst.t);CSP-) Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu veidi, reizi trīs gados.CSP-) Slāpekļa (N) daudzums kūtsmēslos pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kg/gadā;Saskaņā ar ekspertu pētījumiem *-) Organiski bagātās augsnes, ha (Histosols);Saskaņā ar ekspertu pētījumiem *-) kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu veidi pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, %.Saskaņā ar ekspertu pētījumiem *-) Datu neprecizitāteCSP, ekspertu pētījumos norādītais lielums*AprēķiniLVĢMA5. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (ZIZIMM):A. Mežu zemeA.1. Mežu zeme atlikusī mežu zemeA.2. Zeme, kas pārveidota par mežu zemiB. AramzemeB.1. Aramzeme, atlikusī aramzemeB2. Zeme, kas pārveidota par aramzemiC. GanībasC.1. Ganības, atlikušās ganībasC.2. Zeme, kas pārveidota par ganībāmD. MitrainesD.1. Mitraines, atlikušās mitrainesD.2. Zeme, kas pārveidota par mitrainiE. ApmetnesE.1. Apmetnes, atlikušās apmetnesE.2. Zeme, kas pārveidota par apmetnēmF. Cita zemeF.1. Cita zeme, atlikusī cita zemeF.2. Zeme, kas pārveidota par citu zemiG. CitiIevāktie meža produkti-) Informācija par izmantoto pieeju, lai attēlotu zemju platības un par zemes lietojuma datubāzi (bāzēm), kuras izmantotas inventarizācijas sagatavošanai;Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM-) Zemes lietojuma definīcijas un pielietotās klasifikācijas sistēmas un to atbilstība/sakritība ar ZIZIMM kategorijām.Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM5A – 5G (saskaņā ar kopējā ziņošanas formāta kategorijām):1. Zemes kopplatība un tās sadalījums pēc zemes lietošanas mērķiem, tūkst.ha;Saskaņā ar CSP datiem2. Oglekļa krājas izmaiņa dzīvajā biomasā:• Pieaugums, tūkst.t;• Zudumi, tūkst.t.Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM3. Neto oglekļa krājas izmaiņa atmirušajās organiskajās vielās, tūkst.tonnu;Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM4. Neto oglekļa krājas izmaiņa augsnē:• minerālās augsnes, tūkst.t;• organiskās augsnes, tūkst.t.Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM5. Organiski bagātās augsnes, (5.B.1; 5.C.1), tūkst ha.Saskaņā ar ekspertu pētījumiem *-) Datu neprecizitāteValsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM, ekspertu pētījumos norādītais lielums*CO2 piesaistes un emisiju aprēķins:-) 5A-5G, kas attiecas uz mežsaimniecību, tai skaitā meža augsnēm un ievāktiem meža produktiemValsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM-) 5.B.1; 5.C.1, kas attiecas uz emisiju aprēķinu no organiski bagātām augsnēmLVĢMA, izmantojot ekspertu pētījumus *5 (IV) Oglekļa dioksīda emisijas no kaļķošanas materiāla pielietošanas lauksaimniecībā:-) Iestrādātie kaļķi:• pavisam, tūkst.t;• uz 1 ha kaļķotās platības, t.CSP-) Datu neprecizitāteCSPAprēķiniLVĢMA5 (V) Biomasas dedzināšana pa 5.sadaļas kategorijām-) Izdedzinātās mežu platības, ha;CSP-) Izdedzinātās kūlas platības, ha;Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests-) Zaru atlieku dedzināšana mežā uz vietasValsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM-) Datu neprecizitāteCSP, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests; Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZMAprēķini:-) emisijas no kūlas dedzināšanas;LVĢMA-) emisijas no meža ugunsgrēkiem un zaru dedzināšanas meža uz vietas.Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM6. Atkritumu apsaimniekošana:A. Cieto atkritumu izgāztuves-) Izgāztuvēs noglabāto atkritumu daudzums un veids (no Datu bāzes – “3 – Atkritumi”).LVĢMA-) Dati par atgūto CH4 (metānu) no atkritumu izgāztuvēm.LVĢMA/KomersantiB. Notekūdeņu apstrāde-) Pastāvīgo iedzīvotāju skaits, tūkstošos.CSP-) Saražotās pārtikas rūpniecības produkcijas apjoms, tonnas/gadā.CSP-) Notekūdeņu attīrīšana, novadīto notekūdeņu daudzums un piesārņojošo vielu emisija (no Datu bāzes – “2 – Ūdens”).LVĢMAC. Atkritumu sadedzināšana-) Sadedzinātais atkritumu daudzums un veids, bez enerģijas atguves (no Datu bāzes – “3 – Atkritumi”).LVĢMAD. Citi (kompostēšana)-) Kompostētais atkritumu daudzums (no Datu bāzes –“3 – Atkritumi”).LVĢMA-) Datu neprecizitāte.CSP, LVĢMAAprēķiniLVĢMA7. Pamatavotu noteikšanaLVĢMA8. Pārrēķini (izskaidrojošā informācija)Iesaistītās institūcijas / LVĢMAEmisiju neprecizitātesIesaistītās institūcijas / LVĢMA*Pētījums – Ja nav publicētu datu 2.tabulaIkgadējo rādītāju saraksts Lēmuma 280/2004/EK ietvaros Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes ziņošanai par x-2 gadu un vēsturiskajiem gadiem datu izmaiņu gadījumāNr.Enerģētikas efektivitātes rādītāji saskaņā ar Eurostat nomenklatūruRādītājsNumerators/denominatorsVadlīnijas/definīcijas (2) (3)1.MAKROKopējā CO2 intensitāte attiecībā uz IKP, t/milj. eiroIekšzemes kopprodukts (IKP), miljard. eiro (EK2000)Iekšzemes kopprodukts salīdzināmās 2000. gada cenās (Avots: Nacionālie konti)2.MAKRO B0Enerģija saistībā ar CO2 intensitāti attiecībā uz IKP, t/milj. eiroIKP, miljard. eiro (EK2000)Iekšzemes kopprodukts salīdzināmās 2000. gada cenās (Avots: Nacionālie konti)3.RŪPNIECĪBA A1Enerģija saistībā ar CO2 rūpniecības intensitāti, t/milj. eiroPievienotā bruto vērtība kopējai rūpniecībai, miljard. eiro (EK2000)Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000. gada cenās ražošanas rūpnie­cības nozarēs (NACE 15-22, 24-37), būvniecībā (NACE 45) un šahtās, un raktuvēs (izņemot akmeņogļu šahtas un naftas, un gāzes ieguvi) (NACE 13-14) (Avots: Nacionālie konti)4.MĀJSAIMNIECĪBAS A.1Specifiskas CO2 mājsaimniecību emisijas, t/mājoklikopējais mājokļu skaits, 1 000Kopējais mājokļu skaits (EUROSTAT Būvju klasifikācija CC (turpmāk CC) 11)5.PAKALPOJUMI A0CO2 komercsektora un institūciju sektora intensitāte, t/milj. eiroPievienotā bruto vērtība pakalpojumi, miljard. eiro (EK2000)Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās pakalpojumos(NACE 41, 50, 51, 52, 55, 63, 64, 65, 66, 67, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 80, 85, 90, 91, 92, 93, 99) (Avots: Nacionālie konti)6.PĀRVEIDOŠANASpecifiskas CO2 emisijas no valsts un pašražotāju elektrostacijām, t/TJVisi produkti - izlaide valsts un pašražotāju termoelektrostacijās, PJSaražotā bruto elektroenerģijas un siltumenerģijas, kas pārdots trešajām pusēm, ko rada valsts un pašražotāju termoelektrosta­cijas un termoelektrocentrāles. Nav ietverta izlaide tikai no spēkstacijām. (Avots: enerģijas bilance)7.RŪPNIECĪBA A1.11Kopējā CO2 intensitāte - dzelzs un tērauda rūpniecība, t/milj. eiroPievienotā bruto vērtība - dzelzs un tērauda rūpniecība, miljard. eiro (EK2000)Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās dzelzs un tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanā (NACE 27.1), cauruļu ražošanā (NACE 27.2), cita veida dzelzs un tērauda pirmajā pārstrādes procesā (NACE (27.3), dzelzs liešanā (NACE 27.51) un tērauda liešanā (NACE 27.52). (Avots: Nacionālie konti)8.RŪPNIECĪBA A1.2Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte - ķīmijas rūpniecība, t/milj. eiroPievienotā bruto vērtība ķīmijas rūpniecībā, miljard. eiro (EK2000)Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās ķīmisko produktu ražošanā (NACE 24) (Avots: Nacionālie konti)9RŪPNIECĪBA A1.3Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte - stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecība, t/milj. eiroPievienotā bruto vērtība - stikla, kera­mikas un celtniecības materiālu rūpniecība, miljard. eiro (EK2000)Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās metālu nesaturošu minerālproduktu ražošanā (NACE 26) (Avots: Nacionālie konti)10.RŪPNIECĪBA A1.4Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte - pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecībā, t/milj. eiroPievienotā bruto vērtība - pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecībā, milj. eiro (EK2000)Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās pārtikas produktu un dzērienu, (NACE 15) un tabakas produktu ražošanā (NACE 16) (Avots: Nacionālie konti)11.RŪPNIECĪBA A1.5Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte - papīra un drukas rūpniecībā, t/milj. eiroPievienotā bruto vērtība - papīra un drukas rūpniecībā, milj. eiro (EK2000)Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās celulozes, papīra un papīra produktu ražošanā (NACE 21) un rakstīto mediju publicēšanā, drukāšanā un pavairošanā (NACE 22) (Avots: Nacionālie konti)12.MĀJSAIMNIECĪBAS A0Specifiskas CO2 emisijas no mājsaimniecībām telpu apkuri­nāšanai, t/m2Dzīvojamā fonda kopējā platība milj.m2Dzīvojamā fonda kopējā platība (CC 11)13.PAKALPOJUMI B0Specifiskas CO2 emisijas no komercsektora un institucionālā sektora telpu apkurināšanai,kg/m2Nedzīvojamo ēku kopējā platība, milj.m2Nedzīvojamo ēku kopējā platība (CC 12)14.PĀRVEIDOŠANA d0Specifiskas CO2 emisijas no valsts elektrostacijām, t/TJVisu produktu izlaide valsts termoelektrostacijās, PJBruto saražotā elektroenerģija un siltumenerģija, kas pārdotas trešām pusēm, ko rada valsts termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles. Nav iekļauta izlaide tikai no spēkstacijām. (Avots: Enerģētikas bilance)15.PĀRVEIDOŠANA e0Specifiskas CO2 emisijas no pašražotāju iekārtām, t/TJVisu produktu izlaide pašražotāju termoelektrostacijās, PJBruto saražotā elektroenerģija un siltumenerģija, kas pārdota trešām pusēm, ko rada pašražotāju termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles. (Avots: Enerģētikas bilance)16.PĀRVEIDOŠANAOglekļa intensitāte kopējā enerģijas ražošanā, t/TJVisu produktu izlaide valsts un pašražotāju elektrostacijās, PJKopējā saražotā elektroenerģijas un trešām pusēm pārdotā siltumenerģija, ko rada valsts un pašražotāju spēkstacijas un termoelektrocentrāles. Ietver elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem un kodolenerģiju. (Avots: Enerģētikas bilance)17.RŪPNIECĪBAKopējais enerģijas patēriņš no rūpniecības, PJIetver galīgo enerģijas patēriņu no rūpniecības nozarēm visos enerģijas avotos (ieskaitot biomasu un elektroenerģijas patēriņu). (Avots: Enerģētikas bilance).18MĀJSAIMNIECĪBASKopējais enerģijas patēriņš no mājsaimniecībām, PJIetver mājsaimniecību galīgo enerģijas patēriņu no visiem enerģijas avotiem (ieskaitot biomasu un elektroenerģijas patēriņu). (Avots: Enerģētikas bilance).19.TRANSPORTSOglekļa intensitāte transporta jomā, t/TJKopējais galīgais enerģijas patēriņš transporta jomā, PJIetver galīgo enerģijas patēriņu no visiem enerģijas avotiem (ieskaitot biomasu un elektroenerģijas patēriņu). (Avots: Enerģētikas bilance)20.TRANSPORTS E1Vietējā gaisa transporta pasažieri, milj.Personu skaits, neieskaitot lidojuma dežūrējošos darbiniekus un kabīnes komandu, veicot ceļojumu gaisā (tikai vietējā aviācija). (Avots: transporta statistika.)Piezīme: Darbības datiem jāsaskan ar emisiju datiem, ja iespējams.21.TRANSPORTS D0Autotransporta kravu apgrozība uz ceļa, milj. tkmTransportēto kravu tonnu un kilometru skaits vieglajos un smagajos transportlīdzekļos; viena tonna un kilometrs atbilst vienas tonnas transportēšanai pa ceļu viena kilometra attālumā. (Avots: Transporta statistika)Piezīme: Darbības datiem ir jāsaskan ar emisiju datiem, ja iespējams.22.TRANSPORTS C0Pasažieru apgrozība ar automašīnām, milj. pasažierkilometruTransportlīdzekļa nobraukto km skaits attiecībā uz vieglajiem automobiļiem; viens pasažieru kilometrs ir viena pasažiera transportēšana viena kilometra attālumā. (Avots: transporta statistika)Piezīme: Ja iespējams, darbību datiem jāsaskan ar datiem par emisijām.23.TRANSPORTS C0Vieglo automobiļu nobraukto kilometru skaits, milj.kmTransportlīdzekļa kilometru skaits vieglajiem automobiļiem. (Avots: Transporta statistika)Piezīme: Darbības datiem jābūt konsekventiem ar emisijas datiem, ja iespējams.24.TRANSPORTS B0Ar dīzeļdegvielu darbināmo vieglo transportlīdzekļu skaits, milj. kmTransportlīdzekļa nobraukto km skaits attiecībā uz vieglajiem automobi­ļiem, ko darbina ar dīzeļdegvielu un kam piešķirtas atļaujas izmantot ceļus, kas atvērti sabiedriskajam transportam. (Avots: Transporta statistika)25.TRANSPORTS B0Ar benzīnu darbināmo vieglo transportlīdzekļu skaits, milj.kmAr benzīnu darbināmo transportlīdzekļa nobraukto km skaits attiecībā uz pasažieru mašīnām, kam ir atļaujas izmantot ceļus, kas pieejami sabiedriskajam transportam. (Avots: Transporta statistika)(1) Dalībvalsts ziņo par numeratoru un denominatoru, ja tas nav ietverts KZF.(2) Dalībvalstij ir jāievēro šīs vadlīnijas. Ja tā nevar ievērot tieši šīs vadlīnijas vai ja numerators un denominators nav pilnībā konsekventi, dalībvalstij tas ir skaidri jānorāda.(3) Atsauces uz IPCC avota kategorijām attiecas uz IPCC (1996. g.) Izskatītās 1996. gada IPCC vadlīnijas attiecībā uz nacionālajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu inventarizācijām Vides ministrs R.Vējonis 3.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.157 Veselības ministrijas iesniedzamie dati I. Dati par anestēzijas vajadzībām paredzētā slāpekļa (I) oksīda (N2O) apriti1.tabulaKomersanta nosaukumsIevestais N2O daudzums (t/g)Realizētais N2O daudzums (t/g) II. Fluorēto siltumnīcefekta gāzu (HFC-134a) emisijas no medicīnisko preparātu importētāju medicīniskajiem inhalatoriem2.tabulaMedikamenta (aerosola) nosaukums un reģistrācijas apliecības īpašnieka nosaukumsHFC-134a daudzums vienā vienībā(aerosola flakons) (g)Vidējais gada laikā izlietais aerosolu skaits vienam slimniekam(gab.)Importētais medikamentu (aerosolu) skaits gada laikā (gab.)gadsBioparox (Les Laboratories Servier, Francija)Berotec (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija)Flixotide inhalators (Glaxo Wellcome Manufacturing Pte Ltd, Singapūra)Ecobec Easi – Breathe (IVAX CR.a.s., Čehija)Ecobec (IVAX CR.a.s., Čehija)Ecosal (IVAX CR.a.s., Čehija)Ventolin Inhaler (Glaxo Wellcome Operations, Lielbritānija)Berodual (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija)Serotide (Glaxo Wellcome Operations, Lielbritānija)Berotec N (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija)Berodual N (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija)Cits (norādīt tipu) Vides ministrs R.Vējonis 4.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.157 Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programma 1. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programmas mērķi1. Mērķis ir iegūt kvalitatīvu, caurskatāmu un ticamu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un piesaistes inventarizāciju, ieviešot kvalitātes nodrošināšanas (pārbaudes procedūru plānota sistēma, kuru veic persona, kas nav tieši iesaistīta inventarizācijas sagatavošanas procesā (trešā persona)) un kvalitātes kontroles (pēc vienota parauga pieņemtu procedūru un darbību sistēma, kuras veic inventarizācijas sagatavotājs, lai novērtētu un kontrolētu inventarizācijas kvalitāti un tās attīstību) procedūras emisiju inventarizācijas sagatavošanas un attīstības procesā, tai skaitā novērtējot emisiju neprecizitātes. Kvalitātes kontroles procedūras un darbības ietver datu ieguves un aprēķinu precizitātes pārbaudes, emisiju aprēķinu un mērījumu precizitātes pārbaudes, neprecizitāšu noteikšanu, informācijas arhivēšanu un ziņošanu. Kvalitātes kontroles darbības ietver arī pamatavotu, darbības datu, emisiju faktoru un metožu tehniskās pārbaudes.2. Kvalitātes mērķi atbilst inventarizācijas principiem par pārskatāmību, pilnību, saskaņotību, salīdzināmību, precizitāti un savlaicīgumu. Kvalitātes mērķi ir konkrēti un izmērāmi. Šos mērķus var mainīt katru gadu. Konkrēti mērķi tiek noteikti ikgadējā nozaru ekspertu sanāksmē.1.1. Mērķi saistībā ar pārskatāmību3. Lai nodrošinātu pārskatāmību:3.1. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā iekļauj pārskatāmu informā­ciju;3.2. informāciju iekļauj kopējā standartizētā ziņošanas formātā ar datu tabulām (tabulās ietverot informāciju par lietoto metodoloģiju, aktīvajiem datiem un emisijām);3.3. atslēgvārdus, indikatorus vai apzīmējumus lieto saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām;3.4. iespēju robežās ņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – konvencija) sekretariāta inventarizācijas pārbaužu ieteikumus par pārskatāmību;3.5. norāda dokumentāciju par kvalitātes pārbaudes procedūrām un to ievērošanu kvalitātes kontroles laikā;3.6. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz kopsavilkumu par izmaiņām kopš pēdējās inventarizācijas saistībā ar pārskatāmību.1.2. Mērķi saistībā ar pabeigtību4. Lai nodrošinātu pabeigtību:4.1. aprēķina emisijas no visiem iespējamiem avotiem par oglekļa dioksīda (CO2) piesaisti un visām gāzēm, kas iekļautas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajās vadlīnijās;4.2. iespēju robežās ņem vērā konvencijas inventarizācijas pārbaudītāju – starptautisko ekspertu – ieteikumus par uzlabojumiem;4.3. norāda visas kopējā standartizētā ziņošanas formāta datu tabulas (gan kopsavilkuma, gan nozaru datu tabulas), trūkstošo datu vietās lietojot vadlīnijās noteiktos apzīmējumus;4.4. ievēro un pārbauda laikrindu secīgumu un pēctecību;4.5. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz informāciju par šo kvalitātes kritēriju;4.6. norāda visus pārrēķinu iemeslus un iemeslus, kāpēc datu vietā lietots apzīmējums NE (nav novērtēts) un IE (ietverts citur);4.7. nosaka un analizē to emisiju avotus, kuru dati nav aprēķināti (lietots apzīmējums NE), un norāda neaprēķināšanas iemeslus, kā arī norāda turpmākās darbības pabeigtības uzlabošanai.1.3. Mērķi saistībā ar saskaņotību5. Lai nodrošinātu saskaņotību:5.1. izveido saskaņotas emisiju un piesaistes laikrindas;5.2. pēc izvērtēšanas iespēju robežās ņem vērā konvencijas sekretariāta inventarizācijas pārbaudēs saņemtos ieteikumus par saskaņotību;5.3. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz informāciju par saskaņotību un pārrēķiniem;5.4. analizē saskaņotību, ja bijušas izmaiņas laikrindās;5.5. sniedz skaidrojumu laikrindu emisiju kritumiem vai pieaugumiem.1.4. Mērķi saistībā ar salīdzināmību6. Lai nodrošinātu salīdzināmību:6.1. emisiju aprēķināšanai lieto metodoloģijas un formātus saskaņā ar konvenciju un Kioto protokolu;6.2. emisijas un CO2 piesaisti lokalizē un sadala saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām.1.5. Mērķi saistībā ar precizitāti7. Lai nodrošinātu precizitāti:7.1. kvantitatīvi aprēķina emisiju neprecizitātes;7.2. iespēju robežās galvenajiem avotiem izmanto Tier 2 vai augstāku metodi;7.3. aprēķina neprecizitātes un sniedz par tām informāciju Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā;7.4. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz kopsavilkumu par izmaiņām neprecizitātēs un uzlabojumiem salīdzinājumā ar iepriekšējo inventarizāciju.1.6. Mērķis saistībā ar savlaicīgumu8. Eiropas Komisijā katru gadu iesniedz:8.1. līdz 15.janvārim – emisiju datus (kopējā standartizētā ziņošanas formāta datu Excel tabulās), datus par X – 2 gadu un vēsturisko gadu datu pārrēķinus (XML formātā), īsu ziņojumu par izmaiņām saistībā ar iepriekšējo inventarizāciju;8.2. līdz 15.martam – Nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus.9. Konvencijas sekretariātā katru gadu līdz 15.aprīlim iesniedz inventarizāciju, kas ietver datus (kopējā standartizētā ziņošanas formātā un XML formātā) un ziņojumu.2. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāns10. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāns (turpmāk – KN/KK plāns) nosaka kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles darbības (turpmāk – KN/KK darbības). KN/KK plāns ir inventarizācijas iekšējs dokuments, ar kuru plāno, organizē un ievieš visas KN/KK darbības. KN/KK plāns ir pieejams starptautiskajiem ekspertiem un trešajām personām.11. Kvalitātes kontroles darbības tiek veiktas atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīniju (LPV 2000) vispārējai metodei (Tier 1) un atbilstoši avotu (nozaru) kategorijām (Tier 2). Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā kvalitātes kontroles darbības tiek veiktas atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram (LPV ZIZIMM 2003).12. Kvalitātes kontrole tiek veikta divos posmos:12.1. inventarizācijas sagatavotāji ievēro Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijās (LPV 2000) un LPV ZIZIMM 2003 noteiktās kvalitātes kontroles darbības un procedūras (1.tabula) un dokumentē tās Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā;12.2. inventarizācijas sagatavošanā neiesaistītās trešās puses eksperti pilnīgi vai daļēji pārbauda inventarizāciju saskaņā ar minētajām vadlīnijām.13. Trešās puses eksperti veic pārbaudi pabeigtai inventarizācijai, novērtējot kvalitātes kontroles procedūru ieviešanu. Pārbaude apstiprina, ka datu kvalitātes mērķis ir sasniegts, un garantē, ka inventarizācija attēlo labākos iespējamos emisiju un piesaistes aprēķinus, ņemot vērā zināšanu un datu pieejamību un atbalsta kvalitātes kontroles programmas efektivitāti. Trešās puses eksperti veic pārbaudi no 15.janvāra līdz 15.martam un pārbaudes rezultātus (5.pielikums) iesniedz Vides ministrijai, gala inventarizācijas apkopotājam un attiecīgās nozares ekspertam, lai veiktu lēmumu pieņemšanai nepieciešamās izmaiņas.14. Šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētās institūcijas nodrošina iekšējās (institūciju ietvaros) kvalitātes kontroles funkcijas saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijām (LPV 2000), lai atvieglotu darbu aprēķinu pārbaudītājiem, kā arī nodrošinātu informācijas saglabāšanu un pēctecību un aprēķinu pārskatāmību. Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes inventarizācijas (aprēķinu un apraksta) sagatavošanā iekļauj šādu informāciju:14.1. datu ieguves mehānisms;14.2. datu atrašanās vietas apraksts;14.3. emisiju aprēķiniem lietotās metodes;14.4. emisiju aprēķiniem lietotie pieņēmumi;14.5. izmantotie emisiju faktori;14.6. emisiju aprēķinu datubāzes apraksts;14.7. datubāzes atrašanās vietas apraksts;14.8. KN/KK darbību pārbaudes procedūras.15. Pēc ekspertu ierosinājuma aprakstu var papildināt un aktualizēt. Aprakstu nosūta gala inventarizācijas apkopotājam arhivēšanai.2.1. Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes inventarizācija (aprēķini un ziņojums)1.tabulaNr.p.k.Veicamais darbsInstitūcija1.Inventarizācijas apstiprināšana un nosūtīšana konvencijas un Eiropas Komisijas noteiktajos termiņosVides ministrija2.Dalība kvalitātes un kvalitātes kontroles nodrošināšanas procesos un procesu koordinācija3.Inventarizācijas sagatavošanā iesaistīto institūciju informēšana par jaunumiem4.Ikgadējās inventarizācijas sanāksmes organizēšana5.Ekspertu darba koordinēšana, tai skaitā sanāksmju rīkošana, jaunākās informācijas izsūtīšana par Eiropas Komisijas ikgadējās inventarizācijas darba grupuLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra – inventarizācijas apkopotājs6.Inventarizācijā iesaistīto institūciju iesūtītās informācijas apkopošana par nepieciešamajām izmaiņām inventarizācijā, ņemot vērā arī konvencijas sekretariāta sagatavotās rekomendācijas un saskaņošanu7.Prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventari­zācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu8.Nacionālā inventarizācijas ziņojuma struktūras izsūtīšana inventarizācijas sagatavošanā iesaistītajām institūcijām9.Inventarizācijas apkopošana kopējā standartizētā ziņošanas formātā, ņemot vērā konvencijas sekretariāta noteiktās prasības saistībā ar programmatūras lietošanu un nacionālā inventarizācijas ziņojuma sagatavošanu10.Nosūtīto inventarizāciju un tajā izmantoto materiālu dokumentēšana un arhivēšanaENERĢĒTIKA11.Aktīvo datu apkopošanaLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra12.Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām13.Emisiju faktoru izvēle un pamatojums14.Lietoto pieņēmumu pamatojums15.Emisiju aprēķināšana16.Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes17.Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula)18.Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par enerģētikas nozari (katru gadu līdz 1.janvārim)19.Enerģētikas nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu20.Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim)21.Nacionālā inventarizācijas ziņojuma enerģētikas nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.janvārim)22.Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par enerģētikas nozari saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam23.Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventari­zāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstināt visus klāt­esošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtēt situāciju un dokumentēt turpmāko rīcību24.Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā)25.Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes26.Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmeiTRANSPORTS27.Aktīvo datu apkopošanaVides ministrija28.Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām29.Emisiju faktoru izvēle un pamatojums30.Lietoto pieņēmumu pamatojums31.Emisiju aprēķināšana32.Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes33.Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula)34.Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par transporta nozari (katru gadu līdz 1.decembrim)35.Transporta nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.decembrim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu36.Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.decembrim)37.Nacionālā inventarizācijas ziņojuma transporta nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.janvārim)38.Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par transporta nozari saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam39.Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventari­zāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstināt visus klāt­esošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtēt situāciju un dokumentēt turpmāko rīcību40.Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā)41.Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes42.Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmeiRŪPNIECISKIE PROCESI43.Aktīvo datu apkopošanaLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra44.Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām45.Emisiju faktoru izvēle un pamatojums46.Lietoto pieņēmumu pamatojums47.Emisiju aprēķināšana48.Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes49.Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula)50.Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par rūpniecības nozari (katru gadu līdz 1.janvārim)51.Rūpniecības nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu52.Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim)53.Nacionālā inventarizācijas ziņojuma rūpniecības nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.janvārim)54.Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par rūpniecības nozari saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam55.Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventari­zāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstināt visus klāt­esošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtēt situāciju un dokumentēt turpmāko rīcību56.Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā)57.Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes58.Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmeiŠĶĪDINĀTĀJU UN CITU PRODUKTU LIETOŠANA59.Aktīvo datu apkopošanaLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra60.Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām61.Emisiju faktoru izvēle un pamatojums62.Lietoto pieņēmumu pamatojums63.Emisiju aprēķināšana64.Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes65.Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula)66.Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par šķīdinātāju un citu produktu lietošanu (katru gadu līdz 1.janvārim)67.Prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu, attiecībā uz šķīdinātāju un citu produktu lietošanu68.Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (saskaņā ar KN/KK plānu)69.Nacionālā inventarizācijas ziņojuma sadaļas sagatavošana par šķīdinātāju un citu produktu lietošanu saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.janvārim)70.Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par šķīdinātāju un citu produktu lietošanu saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam71.Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventari­zāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstināt visus klāt­esošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtēt situāciju un dokumentēt turpmāko rīcību72.Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā)73.Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes74.Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmeiLAUKSAIMNIECĪBA75.Aktīvo datu apkopošanaLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra76.Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām77.Emisiju faktoru izvēle un pamatojums78.Lietoto pieņēmumu pamatojums79.Emisiju aprēķināšana80.Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes81.Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula)82.Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par lauksaimniecības nozari (katru gadu līdz 1.janvārim)83.Lauksaimniecības nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu84.Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim)85.Nacionālā inventarizācijas ziņojuma lauksaimniecības nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam …