← Latvija

Grozījumi Maksātnespējas likumā

Īsumā

Šis likums ir par grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas galvenokārt skar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas statusu, pienākumus un ar to saistīto informācijas apriti. Tas ievieš jaunu valsts informācijas sistēmu un precizē publiskojamās ziņas par maksātnespējas procesiem.

Ko tas regulē

Kas tas attiecas

Galvenie punkti

📄 Likuma teksts
Grozījumi Maksātnespējas likumā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi Maksātnespējas likumā Izdarīt Maksātnespējas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 124., 170.nr.; 2012, 33.nr.; 2013, 142., 188.nr.; 2014, 204., 257.nr.; 2015, 42.nr.) šādus grozījumus: 1. Papildināt likumu ar 8.1 pantu šādā redakcijā: "8.1 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ir tiesas iecelta fiziskā persona, kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi tiesiskās aizsardzības procesā." 2. 9.pantā: papildināt pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "Maksātnespējas procesa administrators" ar vārdiem iekavās "(turpmāk - administrators)"; aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus "ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu" ar vārdiem "iecelta administratora amatā"; aizstāt pirmās daļas otrajā teikumā un otrajā daļā vārdus "maksātnespējas procesa administrators" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu "administrators" (attiecīgā skaitlī un locījumā). 3. Izteikt 11.panta tekstu šādā redakcijā: "(1) Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas ir tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība un izdevumi, kas rodas, nodrošinot tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi. (2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un izdevumi, kas rodas, nodrošinot juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi." 4. 12.pantā: izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Maksātnespējas reģistra mērķis ir nodrošināt tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa publiskumu, veicināt tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa virzību, šajos procesos iesaistīto personu un citu personu tiesisko interešu aizsardzību, Maksātnespējas administrācijas funkciju izpildi, kā arī sekmēt personu sadarbību maksātnespējas jautājumos."; aizstāt otrajā daļā vārdus "maksātnespējas procesa administratoru" ar vārdu "administratoru"; papildināt otro daļu pēc vārdiem "par tiesiskās aizsardzības procesa" ar vārdiem "uzraugošo personu". 5. Papildināt likumu ar 12.1 un 12.2 pantu šādā redakcijā: "12.1 pants. Elektroniskā maksātnespējas uzraudzības sistēma (1) Elektroniskā maksātnespējas uzraudzības sistēma (turpmāk - Sistēma) ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Maksātnespējas administrācija. (2) Sistēma sekmē Maksātnespējas administrācijas uzdevumu veikšanu, normatīvajos aktos noteikto ziņu sagatavošanu un publiskošanu Maksātnespējas administrācijas tīmekļvietnē, kā arī informācijas apriti starp maksātnespējas procesā iesaistītajām personām un institūcijām. (3) Sistēmā iekļauj ziņas: 1) par tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā iesaistītajām personām; 2) par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi; 3) par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru; 4) par tiesas, Maksātnespējas administrācijas un šajā likumā noteiktās disciplinārlietu komisijas konstatētajiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru izdarītajiem pārkāpumiem, pildot tiem tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā noteiktos pienākumus, kā arī īstenojot tiesības; 5) par darbinieku prasījumiem maksātnespējas procesā; 6) kas iekļautas šā likuma 85.pantā noteiktajos administratora darbības pārskatos. (4) Sistēmā iekļaujamās ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa subjektu, maksātnespējīgo juridisko un fizisko personu, administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu sniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. (5) Šā likuma 85.pantā noteiktos administratora darbības pārskatus administrators iekļauj Sistēmā elektroniskā veidā. (6) Maksātnespējas administrācijai ir tiesības apstrādāt Sistēmā iekļautās ziņas. (7) Veicot ziņu aktualizāciju Sistēmā, vienlaikus tiek saglabātas iepriekš reģistrētās ziņas. (8) Ministru kabinets nosaka Sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu un kārtību, kādā ziņas iesniedz iekļaušanai Sistēmā un saņem no Sistēmas. 12.2 pants. Maksātnespējas administrācijas tīmekļvietnē publicējamā informācija (1) Lai  veicinātu kreditoru interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā, sekmētu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, nodrošinot iespēju izvēlēties labāko tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, kā arī informētu sabiedrību par Maksātnespējas administrācijas darbības rezultātiem, Maksātnespējas administrācija savā tīmekļvietnē par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru, kā arī par tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu publicē šādu informāciju: 1) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora vārdu un uzvārdu un kontaktinformāciju, kā arī ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas izglītību un kvalifikāciju; 2) ziņas par administratora darbības rezultātiem maksātnespējas procesā atbilstoši noslēguma darbības pārskatā sniegtajām ziņām; 3) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai administratoru darbības pārkāpumiem, pildot tiem maksātnespējas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un īstenojot tiesības, kas konstatēti ar tiesas, Maksātnespējas administrācijas un disciplinārlietu komisijas lēmumu, kurš kļuvis nepārsūdzams; 4) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzīto tiesiskās aizsardzības procesu skaitu; 5) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas uzraudzītajiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kas izbeigti, pasludinot juridiskās personas maksātnespējas procesu; 6) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas uzraudzītajiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kas izbeigti saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi; 7) ziņas par administratora administrēto juridisko personu maksātnespējas procesu un fizisko personu maksātnespējas procesu skaitu un ilgumu; 8) ziņas par praktizēšanas laiku tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas statusā vai administratora profesijā. (2) Publiskojot šajā likumā noteiktās ziņas, Maksātnespējas administrācija nodrošina fizisko personu datu aizsardzības jomu regulējošu normatīvo aktu un komercnoslēpuma aizsardzības prasības. Noteiktās ziņas par administratoru darbības rezultātiem publicē negrozītā veidā atbilstoši administratora darbības pārskatā norādītajam. Par šo ziņu satura patiesumu un atbilstību normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs informācijas iesniedzējs. (3) Maksātnespējas administrācijas tīmekļvietnē publicētajai šajā pantā norādītajai informācijai ir informatīvs raksturs, un tās publicēšana neuzliek personām pienākumus un nepiešķir tiesības. (4) Ministru kabinets nosaka Maksātnespējas administrācijas publiskoto ziņu apjomu un publicēšanas, kā arī kļūdu labošanas kārtību." 6. Papildināt likumu ar I1 nodaļu šādā redakcijā: "I1 nodaļa. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona 12.3 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai izvirzītās prasības un ierobežojumi (1) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu var būt rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir tiesības uzturēties un tikt nodarbinātai Latvijā visu tiesiskās aizsardzības procesa norises laiku un uz kuru neattiecas šajā likumā noteiktie ierobežojumi. (2) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu nevar būt persona: 1) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata; 2) kurai pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi; 3) kura ir bijusi juridiskās personas pārvaldes institūcijas loceklis un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo juridisko personu līdz juridiskās personas maksātnespējas procesam; 4) kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no vispārējā vai specializētā valsts civildienesta ierēdņa amata, atcelta vai atstādināta no administratora amata, izslēgta no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaista no prokurora amata vai atcelta no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, zvērināta notāra vai viņa palīga amata vai tiesneša amata vai kurai anulēts zvērināta revidenta sertifikāts, ja nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad lēmums disciplinārlietā stājies spēkā vai pieņemts lēmums par zvērināta revidenta sertifikāta anulēšanu; 5) kurai, pamatojoties uz lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir piemērots administratīvais sods - tiesību atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā; 6) kuru tiesa ir atcēlusi no tiesiskās aizsardzības procesa, konstatējot šīs personas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, ja nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad attiecīgais tiesas nolēmums stājies spēkā; 7) kurai atbilstoši tās mītnes valsts noteiktajam tiesiskajam regulējumam ir liegtas tiesības ieņemt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas amatam līdzīgus amatus. (3) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā nevar būt persona, kura atbilst vismaz vienam no turpmāk norādītajiem kritērijiem: 1) ir piedalījusies parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādē; 2) ir sniegusi zvērināta revidenta atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu; 3) ir uzskatāma par ieinteresēto personu attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa subjektu saskaņā ar šā likuma 72.panta noteikumiem; 4) ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā, kas saistīts ar tās rīcību konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā. (4) Administratoru, zvērinātu advokātu, zvērinātu tiesu izpildītāju, zvērinātu revidentu un citu par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu iecelto reglamentēto profesiju pārstāvju darbību, tiesības un pienākumus konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā regulē tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbību reglamentējošās normas. Administratoriem, zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem revidentiem un citiem reglamentēto profesiju pārstāvjiem, pildot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumus, nav tiesību izmantot attiecīgajos savu profesionālo darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās speciālās tiesības un priekšrocības, kuras paredz vai garantē attiecīgie normatīvie akti. (5) Ja uz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu attiecas kāds no šā likuma 20.pantā noteiktajiem ierobežojumiem, tā par to nekavējoties informē kreditorus. 12.4 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšana un atcelšana (1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa šajā likumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. (2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu tiesa atceļ: 1) pēc savas iniciatīvas Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos; 2) pamatojoties uz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pieteikumu, ja attiecīgā persona ir atkāpusies no konkrēta tiesiskās aizsardzības procesa; 3) pamatojoties uz šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pilnvarotā pārstāvja pieteikumu; 4) pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas pieteikumu, ja ir konstatēti šā likuma 12.3 panta otrajā un trešajā daļā noteiktie ierobežojumi; 5) pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas direktora pieteikumu, ja: a) pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ir ierosināta disciplinārlieta vai stājies spēkā disciplinārlietu komisijas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa, b) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nepilda tai uzlikto šā likuma 31.7 panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā noteikto disciplinārsodu. 12.5 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vispārīgie pienākumi (1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam un deklarēt prakses vietu Latvijā. (2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir pienākums nodrošināt dokumentu kārtošanu un saziņu ar tiesiskās aizsardzības procesā iesaistītajām personām valsts valodā. (3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nodrošina to, ka ir sasniedzama prakses vietas adresē, izmantojot norādīto kontaktinformāciju, kā arī saņem tai adresēto korespondenci (tajā skaitā ar drošu elektronisko parakstu parakstītos dokumentus). (4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir pienākums nodrošināt pieejamību maksātnespējas reģistrā ierakstītajai prakses vietai Latvijā un parādnieka - juridiskās personas - atrašanās vietai, Maksātnespējas administrācijai veicot šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības. 12.6 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas kārtošana (1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona savā prakses vietā kārto tiesiskās aizsardzības procesa lietu, kurā iekļauj visu ar attiecīgo procesu saistīto informāciju un dokumentus, sastādot šā procesa lietā esošo dokumentu sarakstu. (2) Ministru kabinets nosaka tiesiskās aizsardzības procesa lietvedības vešanas kārtību. 12.7 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas lietvedība un ieņēmumu un izdevumu uzskaite (1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona savā prakses vietā kārto savu lietvedību, kā arī to ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, kuri radušies, veicot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas amata pienākumus. (2) Ieņēmumus no tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas amata pienākumu veikšanas veido tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība par pienākumu pildīšanu tiesiskās aizsardzības procesā. (3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas izdevumus veido izdevumi, kas saistīti ar prakses vietas uzturēšanu, un citos normatīvajos aktos noteiktie maksājumi, kuri saistīti ar attiecīgo tiesiskās aizsardzības procesu. (4) Ministru kabinets nosaka tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņus, kā arī lietvedības uzskaites kārtību. 12.8 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atbildība un nodrošinājums (1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atbild par zaudējumiem, kas tās vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām. (2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona neatbild par parādnieka un iepriekšējo tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu rīcību un darījumiem. (3) Prasības pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ceļamas šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā un termiņos. (4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona var apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par iespējamo kaitējumu, ko tā ar savu rīcību var nodarīt parādniekam, kreditoriem vai citām personām tiesiskās aizsardzības procesā, ja šī persona uzskata to par nepieciešamu vai to pieprasa šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums. 12.9 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumu izbeigšanās Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumi izbeidzas: 1) ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona tiek atcelta no konkrēta tiesiskās aizsardzības procesa; 2) ja tiek izbeigts tiesiskās aizsardzības process; 3) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas nāves gadījumā." 7. Aizstāt II nodaļas nosaukumā vārdus "Maksātnespējas procesa administrators" ar vārdu "Administrators". 8. 13.pantā: aizstāt panta nosaukumā un pirmās daļas ievaddaļā vārdus "maksātnespējas procesa administrators" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu "administrators" (attiecīgā skaitlī un locījumā); izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "(turpmāk - administrators)"; papildināt pirmo daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā: "5) kura nokārtojusi administratora eksāmenu; 6) kurai ir nevainojama reputācija."; izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Par administratoru nevar būt persona: 1) kura neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām; 2) kura ir atcelta no administratora amata saskaņā ar šā likuma 17.2 panta pirmās daļas 5. vai 6.punktu, ja no atcelšanas vai sertifikāta izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi; 3) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata; 4) kurai pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi; 5) kura ir bijusi juridiskās personas pārvaldes institūcijas loceklis un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo juridisko personu līdz juridiskās personas maksātnespējas procesam; 6) kurai, pamatojoties uz lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir piemērots administratīvais sods - tiesību atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā; 7) kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no administratora amata, izslēgta no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaista no prokurora amata vai atcelta no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata vai kurai anulēts zvērināta revidenta sertifikāts, ja nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad lēmums disciplinārlietā stājies spēkā vai pieņemts lēmums par zvērināta revidenta sertifikāta anulēšanu." 9. Papildināt likumu ar 13.1 pantu šādā redakcijā: "13.1 pants. Administratora amats (1) Administratoru pēc administratora eksāmena nokārtošanas ar rīkojumu amatā ieceļ Maksātnespējas administrācijas direktors. (2) Pēc administratora iecelšanas amatā Maksātnespējas administrācijas direktors izdod administratoram viņa amata apliecību, kuras derīguma termiņš ir divi gadi. (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā administratoru ieceļ amatā, kā arī administratora amata apliecības formu un saturu, izdošanas un izsniegšanas kārtību." 10. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā: "14.pants. Administratoru profesionālā organizācija (1) Administratoru profesionālās organizācijas funkcijas īsteno biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" (turpmāk - Administratoru asociācija). Administratoru asociācijā pēc profesionālās darbības principa ir apvienoti visi Latvijas administratori. (2) Administratoru asociācija paziņo Maksātnespējas administrācijai, ja tās rīcībā ir ziņas, kas var būt par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai pret administratoru." 11. Izteikt 15.panta tekstu šādā redakcijā: "(1) Administratora eksāmena kārtošanas priekšnosacījums ir apmācības kursa noklausīšanās un attiecīgs apmācības kursa organizatoru izsniegts apliecinājums. Apliecinājums par apmācības kursa noklausīšanos ir derīgs divus gadus pēc tā izsniegšanas. (2) Ministru kabinets nosaka apmācības kursa minimālo saturu un apjomu, kā arī apliecinājumā par apmācības kursa noklausīšanos iekļaujamās ziņas." 12. Izslēgt 16.pantu. 13. Papildināt likumu ar 16.1 un 16.2 pantu šādā redakcijā: "16.1 pants. Administratora eksaminācija (1) Personas, kuras vēlas ieņemt administratora amatu, pārbauda eksaminācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs. Eksaminācijas komisijas sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Tieslietu ministrijas, Maksātnespējas administrācijas, augstskolu akadēmiskā personāla un Administratoru asociācijas. Eksaminācijas komisijā iekļauj arī Tieslietu padomes noteiktu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi un Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes deleģētu nevalstiskās organizācijas pārstāvi. (2) Administratora eksāmenu var kārtot personas: 1) kuras atbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām; 2) uz kurām neattiecas šā likuma 13.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi; 3) kuras ir saņēmušas apliecinājumu par apmācības kursa noklausīšanos; 4) kuras ir iemaksājušas eksāmena maksu Maksātnespējas administrācijas kontā. (3) Ja Maksātnespējas administrācija konstatē vai saņem ziņas par personas neatbilstību šā likuma 13.panta pirmās daļas 6.punkta prasībām, attiecīgo jautājumu izskata un izlemj eksaminācijas komisija. (4) Eksaminācijas komisija pieņem arī administratora kārtējo kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk - kvalifikācijas eksāmens). (5) Administratora eksaminācijas kārtību, minimālo zināšanu apjomu, eksāmena maksu un kārtību, kā arī eksaminācijas komisijas darbības kārtību nosaka Ministru kabinets. 16.2 pants. Administratora kvalifikācijas eksāmens (1) Pēc iecelšanas amatā administrators reizi divos gados, skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas (turpmāk - kvalifikācijas periods), kārto kvalifikācijas eksāmenu. (2) Kvalifikācijas eksāmena kārtošanas priekšnosacījums ir kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmeklējumi 32 akadēmisko stundu apmērā kārtējās apliecības derīguma termiņa laikā. (3) Kvalifikācijas eksāmenā eksaminācijas komisija pārbauda administratora teorētiskās zināšanas, kas nepieciešamas, lai veiktu administratora amata pienākumus, kā arī šo zināšanu piemērošanas prasmi. (4) Ja kārtējā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas laikā administratora amata darbība ir apturēta, pamatojoties uz administratora motivētu iesniegumu, Maksātnespējas administrācijas direktors var pieņemt lēmumu par kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz nākamajai kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizei pēc administratora amata darbības apturēšanas termiņa beigām. Šādā gadījumā administratora amata darbību atjauno, pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas direktora lēmumu, pēc kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas. (5) Kvalifikācijas eksāmenu ne retāk kā trīs reizes gadā - līdz 15.februārim, 15.jūnijam un 15.oktobrim - organizē un tā norisi nodrošina Maksātnespējas administrācija. (6) Ministru kabinets nosaka kvalifikācijas eksāmena maksu, kvalifikācijas eksāmena kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas administratora zināšanas un prasmes, kā arī vērtēšanas kārtību un apliecības izsniegšanas kārtību. (7) Administrators, kurš nenokārto kārtējo kvalifikācijas eksāmenu, kārto atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē. Šādā gadījumā Maksātnespējas administrācijas direktors, pamatojoties uz administratora iesniegumu, pieņem lēmumu par administratora kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu līdz nākamajai kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizei un administratoram ir tiesības pildīt administratora pienākumus, pamatojoties uz izsniegto amata apliecību. (8) Administrators, kurš objektīvu iemeslu dēļ nevarēja kārtot kvalifikācijas eksāmenu, kārto kvalifikācijas eksāmenu nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē. Šādā gadījumā Maksātnespējas administrācijas direktors, pamatojoties uz administratora motivētu iesniegumu, pieņem lēmumu par administratora kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu līdz nākamajai kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizei un administratoram ir tiesības pildīt administratora pienākumus, pamatojoties uz izsniegto amata apliecību. Administratoram, kurš objektīvu iemeslu dēļ nevarēja kārtot kvalifikācijas eksāmenu, ir tiesības kvalifikācijas periodā vienu reizi lūgt kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu." 14. Izslēgt 17.pantu. 15. Papildināt likumu ar 17.1, 17.2, 17.3 un 17.4 pantu šādā redakcijā: "17.1 pants. Atbrīvošana no administratora amata (1) Maksātnespējas administrācijas direktors atbrīvo administratoru no amata pēc viņa lūguma. (2) Ministru kabinets nosaka administratora atbrīvošanas kārtību. 17.2 pants. Atcelšana no administratora amata (1) Maksātnespējas administrācijas direktors ar lēmumu atceļ administratoru no amata šādos gadījumos: 1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu; 2) administratoram ar tiesas spriedumu nodibināta aizgādnība; 3) administratoram pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process; 4) administrators nepamatoti nav kārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai, kārtojot atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu, saņēmis negatīvu vērtējumu; 5) tiesa ir atcēlusi administratoru no pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesā, pamatojoties uz šā likuma 22.panta otrās daļas 7.punktu; 6) pēdējo divu administratora amata darbības gadu laikā tiesa par normatīvo aktu pārkāpumiem ir divas reizes atcēlusi administratoru no pienākumu pildīšanas juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā; 7) pamatojoties uz disciplinārlietu komisijas lēmumu par ierosinājumu atcelt administratoru no amata; 8) administrators nepilda viņam uzlikto šā likuma 31.7 panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikto disciplinārsodu; 9) administratora nāves gadījumā; 10) stājies spēkā kompetentas institūcijas lēmums par administratora saukšanu pie administratīvās atbildības, piemērojot administratīvo sodu - tiesību atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā. (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā administrators tiek atcelts no amata. 17.3 pants. Atstādināšana no administratora amata darbības veikšanas (1) Maksātnespējas administrācijas direktors administratoru var atstādināt no amata darbības veikšanas, ja: 1) administrators ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā un viņa neatstādināšana var kaitēt valsts interesēm vai trešo personu pamatotām interesēm maksātnespējas jomā; 2) pret administratoru ierosināta disciplinārlieta un administratora neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm; 3) disciplinārlietu komisija ir ierosinājusi Maksātnespējas administrācijas direktoram atstādināt administratoru no amata. (2) Ministru kabinets nosaka administratora atstādināšanas kārtību. 17.4 pants. Administratora amata darbības apturēšana (1) Maksātnespējas administrācijas direktors, pamatojoties uz administratora iesniegumu, pieņem lēmumu par administratora amata darbības apturēšanu uz laiku, kamēr administrators ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai valsts (pašvaldības) kapitālsabiedrības dienestā, uz administratora ilgstošas slimības, grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, kā arī pēc administratora pamatota lūguma citos gadījumos. (2) Kārtību, kādā tiek apturēta administratora amata darbība, nosaka Ministru kabinets." 16. 18.pantā: izteikt pirmās daļas 2., 3. un 4.punktu šādā redakcijā: "2) administratora amata apliecības numurs; 3) administratora amata apliecības izdošanas datums un derīguma termiņš; 4) administratora prakses vietas adrese Latvijā;"; izteikt 7.punktu šādā redakcijā: "7) administratora amata darbības apturēšanas, atbrīvošanas no amata, atcelšanas vai atstādināšanas datums;"; izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Maksātnespējas administrācija nodrošina to, lai šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas būtu pieejamas atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, kā arī kārto iecelto, no amata atcelto, atbrīvoto un atstādināto administratoru un to administratoru reģistrus, kuru darbība ir apturēta." 17. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "III nodaļa Administratora iecelšana un atcelšana juridiskās vai fiziskās personas maksātnespējas procesā". 18. Izslēgt 19.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus "tiesiskās aizsardzības procesā". 19. 20.panta pirmajā daļā: izslēgt ievaddaļā vārdus "tiesiskās aizsardzības procesā vai"; izslēgt 1.punktu; papildināt daļu ar 1.1 un 1.2 punktu šādā redakcijā: "11) administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts; 12) apturēta administratora amata darbība;"; izslēgt 2.punktā vārdus "tiesiskās aizsardzības procesā"; izslēgt 4.punktu; izslēgt 7.punktā vārdus "tiesiskās aizsardzības procesa lietā"; papildināt daļu ar 8., 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā: "8) administrators juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš pats, viņa laulātais vai personas, kas ir ar administratoru radniecības vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei, vai viņa darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti; 9) administrators pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecībā uz tādu kreditoru vai parādnieku, kura dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir viņš pats, viņa laulātais vai personas, kas ir ar administratoru radniecības vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei; 10) administrators pēdējo divu gadu laikā pirms viņa iecelšanas konkrētā maksātnespējas procesā ir lēmis par parādnieka prasījumu citā juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā, kurā administrators pildījis administratora pienākumus; 11) administrators jau ir pildījis administratora pienākumus šā parādnieka maksātnespējas procesā." 20. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā: "21.pants. Izņēmumi no ierobežojumiem administratora pienākumu pildīšanai (1) Šā likuma 20.panta noteikumi nav piemērojami, ja darījuma attiecībās administrators ir preču vai pakalpojumu saņēmējs darījuma partnera parastās saimnieciskās darbības ietvaros, par darījumu nav strīda un administrators darījumā nebauda īpašas priekšrocības. (2) Administrators nekavējoties informē visus kreditorus un Maksātnespējas administrāciju par darījumu partneriem un pamato to, ka uz viņu neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi. (3) Administratoram ir atļauts finansēt maksātnespējas procesa izmaksas šajā likumā noteiktajā kārtībā." 21. 22.pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: "22.pants. Administratora atcelšana no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa"; izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā: "5) viņš atkāpies no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa (23.pants);"; izslēgt otrās daļas 8.punktu; papildināt otro daļu ar 8.1 punktu šādā redakcijā: "81) administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts vai viņa amata darbība ir apturēta."; izslēgt trešajā daļā vārdus "tiesiskās aizsardzības procesā"; izslēgt ceturtajā daļā vārdus "tiesiskās aizsardzības procesiem"; aizstāt ceturtajā daļā vārdus "administratora sertifikāta darbība izbeigta vai administratora sertifikāts anulēts" ar vārdiem "administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts". 22. 23.pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: "23.pants. Administratora atkāpšanās no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa"; aizstāt panta tekstā vārdu "amata" ar vārdiem "juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa"; papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā: "(31) Administrators iesniedz tiesai pieteikumu par atkāpšanos no visiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem un fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kuros viņš iecelts, ja ir apturēta administratora amata darbība." 23. Aizstāt 24.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu "amata" ar vārdiem "juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa". 24. 25.pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: "25.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā"; aizstāt 1.punktā vārdu "amata" ar vārdiem "juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa"; izslēgt 2.punktu; izslēgt 3.punktā vārdus "izņemot šā likuma 35.panta piektajā daļā minēto gadījumu"; izslēgt 5.punktu; papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā: "6) ja administrators tiek atbrīvots, atcelts vai atstādināts no amata vai viņa darbība tiek apturēta." 25. 26.pantā: aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "sertifikāta saņemšanas" ar vārdiem "iecelšanas amatā"; aizstāt pirmās daļas 2.punktā un trešās daļas 3.punktā vārdus "Administratoru asociācijai" ar vārdiem "Maksātnespējas administrācijai"; izslēgt otrajā un trešajā daļā vārdus "tiesiskās aizsardzības process" (attiecīgā locījumā); papildināt trešo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā: "9) nodrošināt pieejamību maksātnespējas reģistrā ierakstītajai administratora prakses vietai Latvijā un parādnieka - juridiskās personas - atrašanās vietai, Maksātnespējas administrācijai veicot šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības."; papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā: "(6) Administrators savā prakses vai parādnieka atrašanās vietā kārto juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu, kurā iekļauj visu ar juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu saistīto informāciju un dokumentus, kā arī sastāda attiecīgā procesa lietā esošo dokumentu sarakstu. (7) Ministru kabinets nosaka juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietvedības vešanas kārtību." 26. Papildināt likumu ar 26.1 pantu šādā redakcijā: "26.1 pants. Administratora lietvedība un ieņēmumu un izdevumu uzskaite (1) Administrators savā prakses vietā kārto savu lietvedību, kā arī to ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, kuri radušies, veicot administratora amata pienākumus. (2) Ieņēmumus no administratora amata pienākumu veikšanas veido administratora atlīdzība par pienākumu pildīšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā. (3) Administratora izdevumus veido izdevumi, kas saistīti ar prakses vietas uzturēšanu, un citi šajā likumā un citos likumos noteiktie maksājumi. (4) Ministru kabinets nosaka administratora lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņus, kā arī lietvedības uzskaites kārtību." 27. 27.pantā: izslēgt visā panta tekstā vārdus "tiesiskās aizsardzības process" (attiecīgā locījumā); aizstāt 2.punktā vārdu "iestādēm" ar vārdu "institūcijām"; papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Administratoram, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības, ir šādas tiesības: 1) būt klāt procesuālo darbību izpildes laikā, izteikt piezīmes un lūgumus; 2) ierosināt, lai sniedzamajām ziņām vai kādai to daļai nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu; 3) iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, ieteikt labojumus un papildinājumus; 4) mēneša laikā pēc šā likuma 174.3 pantā noteiktā procesuālās darbības protokola parakstīšanas iesniegt sūdzību Maksātnespējas administrācijas direktoram par Maksātnespējas administrācijas amatpersonas rīcību."; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu. 28. Izslēgt 30.panta pirmajā daļā vārdus "tiesiskās aizsardzības procesa". 29. Papildināt likumu ar IV1 nodaļu šādā redakcijā: "IV1 nodaļa Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora disciplinārā atbildība 31.1 pants. Disciplinārlietas ierosināšana (1) Disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru var ierosināt Maksātnespējas administrācijas direktors pēc tiesneša vai prokurora, vai Administratoru asociācijas priekšlikuma vai pēc savas iniciatīvas. (2) Disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru var ierosināt par: 1) normatīvo aktu būtisku pārkāpumu; 2) profesionālās ētikas normu būtisku pārkāpumu; 3) sistemātiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem, ja tos konstatējusi Maksātnespējas administrācija šajā likumā noteiktajā kārtībā; 4) pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, ja to konstatējusi Maksātnespējas administrācija šajā likumā noteiktajā kārtībā; 5) valstij, parādniekam vai kreditoriem nodarītiem zaudējumiem, ja zaudējumu apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas un tas ir konstatēts ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu. (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ierosina disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru. 31.2 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšana no procesa saistībā ar disciplinārlietas izskatīšanu Ja disciplinārlietas izskatīšanas gaitā disciplinārlietu komisija konstatē, ka pārkāpums, par kura pazīmēm tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbībā ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumu pildīšanu, disciplinārlietu komisija var lūgt Maksātnespējas administrācijas direktoru iesniegt tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšanu no noteikta tiesiskās aizsardzības procesa vai visiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kuros tā ir iecelta. 31.3 pants. Administratora atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas līdz disciplinārlietas izskatīšanai (1) Ja disciplinārlietas izskatīšanas gaitā disciplinārlietu komisija konstatē, ka pārkāpums, par kura pazīmēm administratora darbībā ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar administratora amata pienākumu pildīšanu, disciplinārlietu komisija var lūgt Maksātnespējas administrācijas direktoru atstādināt administratoru no amata līdz lietas izskatīšanai. (2) Maksātnespējas administrācijas direktors divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts disciplinārlietu komisijas lēmums par ierosinājumu atstādināt administratoru no amata, pieņem lēmumu par administratora atstādināšanu no amata. 31.4 pants. Disciplinārlietu komisija (1) Disciplinārlietu komisija izskata disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru un piemēro tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram disciplinārsodu. (2) Disciplinārlietu komisijas sastāvā, kuru apstiprina tieslietu ministrs, ir: 1) viens Tieslietu ministrijas pārstāvis; 2) divi Maksātnespējas administrācijas pārstāvji; 3) viens Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots Augstākās tiesas tiesnesis; 4) viens Administratoru asociācijas pārstāvis. (3) Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis. (4) Disciplinārlietu komisijas sastāvu apstiprina uz trim gadiem. (5) Disciplinārlietu komisijas darbu nodrošina un organizē Maksātnespējas administrācija. (6) Ministru kabinets nosaka disciplinārlietu komisijas darbības kārtību un disciplinārlietas izskatīšanas kārtību. (7) Disciplinārlietu komisija izstrādā un pieņem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru profesionālās ētikas kodeksu. 31.5 pants. Disciplinārlietu komisijas tiesības Disciplinārlietu komisijai, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības: 1) uzklausīt citu personu paskaidrojumus un prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām privāto tiesību juridiskajām personām un to amatpersonām; 2) lūgt Maksātnespējas administrāciju veikt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora darbības pārbaudi. 31.6 pants. Disciplinārlietu komisijas lēmums (1) Disciplinārlietu komisija mēneša laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas pieņem šādu lēmumu: 1) uzlikt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram vienu no šā likuma 31.7 panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzētajiem disciplinārsodiem; 2) ierosināt Maksātnespējas administrācijas direktoram atcelt administratoru no amata; 3) ierosināt Maksātnespējas administrācijas direktoram atstādināt administratoru no amata; 4) ierosināt Maksātnespējas administrācijas direktoram atcelt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu no noteikta tiesiskās aizsardzības procesa vai visiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kuros tā iecelta; 5) izbeigt disciplinārlietu; 6) nepiemērot disciplinārsodu un lēmumu nosūtīt Maksātnespējas administrācijai, lai tā izskaidro tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai vai administratoram viņa rīcības nepareizību. (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu. 31.7 pants. Disciplinārsodi un to piemērošana (1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram uzliek vienu no šādiem disciplinārsodiem: 1) piezīmi, piemērojot naudas sodu līdz 150 euro vai bez tā; 2) rājienu, piemērojot naudas sodu no 150 līdz 15 000 euro vai bez tā; 3) atcelšanu no administratora amata. (2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikto disciplinārsodu piemēro disciplinārlietu komisija. (3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā noteikto disciplinārsodu piemēro Maksātnespējas administrācijas direktors, pamatojoties uz disciplinārlietu komisijas lēmumu par ierosinājumu atcelt administratoru no amata. (4) Maksātnespējas administrācijas direktors divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts disciplinārlietu komisijas lēmums par ierosinājumu atcelt administratoru no amata, pieņem lēmumu par disciplinārsoda - atcelšana no amata - uzlikšanu administratoram. (5) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram, kam uzlikts šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā paredzētais disciplinārsods, ir pienākums triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas iemaksāt naudas sodu valsts pamatbudžetā. (6) Disciplinārlietu komisija attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai administratoru, kam uzlikts šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā noteiktais disciplinārsods, pēc viņa motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par uzliktā naudas soda samaksas atlikšanu līdz noteiktam termiņam vai sadalīšanu termiņos. (7) Ja administrators nepilda viņam uzlikto šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minēto disciplinārsodu, Maksātnespējas administrācijas direktors lemj par viņa atcelšanu no amata. 31.8 pants. Disciplinārlietas noilgums Disciplinārlieta nav ierosināma un disciplinārsods nav uzliekams, ja pagājuši divi gadi no pārkāpuma pārtraukšanas dienas. 31.9 pants. Disciplinārlietu komisijas lēmuma pārsūdzēšana Disciplinārlietu komisijas lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu disciplināri sodītā tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai administrators var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā 30 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas." 30. Izslēgt 35.pantu. 31. Papildināt likumu ar 35.1 pantu šādā redakcijā: "35.1 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšana konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā (1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam tiesai iesaka šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku. (2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir tiesības jebkurā brīdī atkāpties no konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa. Pieteikumu par atkāpšanos no konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona iesniedz tiesā, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta, vienlaikus paziņojot parādnieka kreditoriem. (3) Ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ir iesniegusi tiesā pieteikumu par atkāpšanos no konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa, jaunu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu tiesai iesaka šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku. Pieteikumu jauna tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidāta apstiprināšanai konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā 15 dienu laikā no dienas, kad tiesā iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atkāpšanos, tiesā iesniedz šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pilnvarotais pārstāvis. (4) Šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktajam kreditoru vairākumam ir tiesības mainīt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu. Jaunu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu tiesai iesaka šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku. Pieteikumu par jauna tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidāta apstiprināšanu tiesā iesniedz šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pilnvarotais pārstāvis. (5) Ja šā panta pirmajā vai trešajā daļā minētajā gadījumā netiek panākta vienošanās par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, to konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā izvēlas un ieceļ tiesa no šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma izvirzītajiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātiem." 32. 36.panta pirmajā daļā: izteikt 6.punktu šādā redakcijā: "6) lietā ieceltās tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vārds, uzvārds, prakses vietas adrese Latvijā, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese, kā arī tās atbildīgās iestādes, kura kārto maksātnespējas reģistru, piešķirtais identifikācijas numurs;"; izslēgt 7.punktu. 33. Aizstāt 37.panta ceturtajā daļā vārdu "administratora" ar vārdiem "tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas". 34. 40.pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "Pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas parādnieks" ar vārdiem "nekavējoties nosūta visiem kreditoriem aktuālo kreditoru sarakstu, norādot katra kreditora prasījuma apmēru un kontaktinformāciju, kā arī"; papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: "(11) Izstrādājot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, parādniekam ir tiesības sasaukt kreditoru sapulci."; aizstāt ceturtās daļas 10.punktā vārdu "administratoru" ar vārdiem "tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu"; izteikt ceturtās daļas 12.punktu šādā redakcijā: "12) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, ja ir panākta šā likuma 35.1 pantā noteiktā vienošanās, norādot: a) viņa vārdu, uzvārdu, b) personas kodu (ja personai nav personas koda, - dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), c) prakses vietas adresi Latvijā, d) tālruņa numuru, e) elektroniskā pasta adresi, f) atlīdzības apmēru;"; papildināt ceturto daļu ar 12.1 punktu šādā redakcijā: "121) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidāta apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas šā likuma 12.3 panta otrajā un trešajā daļā noteiktie ierobežojumi."; izslēgt sestās daļas 3.punktu; papildināt sesto daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā: "4) šā likuma 43.1 pantā minēto zvērināta revidenta atzinumu, ja tāds ir sagatavots; 5) šā panta ceturtās daļas 12. un 12.1 punktā norādītās ziņas par kreditoru izvirzītajiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātiem, ja nav panākta vienošanās par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu." 35. Izteikt 42.panta piektās daļas trešo teikumu šādā redakcijā: "Par vērā neņemtajiem iebildumiem parādnieks nekavējoties uzsāk šā likuma 43.1 pantā minētās darbības un pievieno vērā neņemtos iebildumus saskaņotajam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam." 36. 43.pantā: aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu "administrators" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona" (attiecīgā locījumā); izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas tiesā atzinumu par šo plānu tiesas noteiktajā termiņā sniedz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona."; izteikt 1.1 daļu šādā redakcijā: "(11) Atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona parādniekam nodod vienlaikus ar tā iesniegšanu tiesā."; izslēgt otrajā daļā vārdus "kā arī pauž viedokli par tiem kreditoru izteiktajiem iebildumiem, kuri nav ņemti vērā saskaņotajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā"; papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atzinumā sniedz vērtējumu par to, vai sagatavotais plāns sasniegs likumā noteikto tiesiskās aizsardzības procesa mērķi."; izslēgt trešajā daļā vārdus "vai pēc kreditora lūguma". 37. Papildināt likumu ar 43.1 pantu šādā redakcijā: "43.1 pants. Zvērināta revidenta atzinums par kreditoru iebildumiem (1) Ja parādnieks nav ņēmis vērā kreditoru izteiktos iebildumus pret tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, šos iebildumus izvērtē un par tiem savu atzinumu sniedz neatkarīgs zvērināts revidents, kurš nav tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona. (2) Ja kreditoru iebildumi attiecas uz kreditora prasījuma pamatotību, zvērināts revidents atzinumā sniedz argumentētu viedokli par to, vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un tam pievienotajos dokumentos norādītais kreditora prasījums ir pirmšķietami (prima facie) pamatots. (3) Ja zvērināts revidents kādu no prasījumiem atzīst par pirmšķietami (prima facie) nepamatotu, viņš atzinumu nodod parādniekam, kurš savukārt nekavējoties informē attiecīgo kreditoru. (4) Parādniekam vai kreditoram, kura prasījumu zvērināts revidents atzinis par pirmšķietami (prima facie) nepamatotu, ir tiesības ne vēlāk kā trīs dienas pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanas dienas iesniegt tiesā pierādījumus par kreditora prasījuma pamatotību. (5) Ja zvērināts revidents konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ietvertas saistības, par kurām ir pamatotas šaubas, vai uzskata, ka plānam pievienotie dokumenti ir, iespējams, viltoti, viņš sniedz attiecīgās ziņas atbildīgajām valsts institūcijām. (6) Izmaksas, kas saistītas ar zvērināta revidenta atzinuma sniegšanu, finansē tie kreditori, kuru iebildumi ir bijuši par pamatu šajā pantā noteikto darbību uzsākšanai." 38. Aizstāt 46.panta ceturtajā daļā vārdu "Administrators" ar vārdiem "Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona". 39. Aizstāt 47.pantā vārdu "administratora" ar vārdiem "tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas". 40. Aizstāt visā 49.panta tekstā vārdu "administrators" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona" (attiecīgā locījumā). 41. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā: "50.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbības tiesiskās aizsardzības procesa laikā (1) Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona veic parādnieka darbības uzraudzību atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa mērķim, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam un normatīvo aktu prasībām. (2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona: 1) piecu dienu laikā pēc tam, kad pasludināts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, iesniedz atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu; 2) piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu apstiprināšanu, iesniedz atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, tiesas apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus; 3) uzrauga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi; 4) pieprasa un saņem no parādnieka visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa norisi un saimniecisko darbību; 5) informē kreditorus pēc to pieprasījuma par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi un izskata iesniegtās sūdzības. (3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir šādas tiesības: 1) pieprasīt un saņemt no parādnieka un viņa pārstāvjiem tiesiskās aizsardzības procesā nepieciešamo informāciju; 2) pieprasīt un saņemt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju, kas saistīta ar tiesiskās aizsardzības procesa norisi; 3) iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus; 4) elektroniskā veidā iesniegt Maksātnespējas administrācijai ziņas par savu izglītību un kvalifikāciju publiskošanai tīmekļvietnē. Ziņu iesniedzējs nodrošina, lai publicēšanai iesniegtās ziņas būtu sagatavotas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām un atbilstu valsts noslēpuma, ierobežotas pieejamības informācijas, kā arī fizisko personu datu aizsardzības prasībām. (4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības, ir šādas tiesības: 1) būt klāt procesuālo darbību izpildes laikā, izteikt piezīmes un lūgumus; 2) ierosināt, lai sniedzamajai informācijai vai kādai tās daļai nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu; 3) iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, ieteikt labojumus un papildinājumus; 4) mēneša laikā pēc šā likuma 174.3 pantā noteiktā procesuālās darbības protokola parakstīšanas iesniegt sūdzību Maksātnespējas administrācijas direktoram par Maksātnespējas administrācijas amatpersonas rīcību. (5) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir šādi pienākumi: 1) piedalīties tiesas sēdēs tiesiskās aizsardzības procesa lietās; 2) sniegt informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa norisi tiesai, kreditoriem, Maksātnespējas administrācijai un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām; 3) piecu dienu laikā paziņot atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, un kreditoriem par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādītās kontaktinformācijas maiņu; 4) sadarboties ar pilnvarotām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras tiesiskās aizsardzības procesā; 5) sniegt tiesībaizsardzības institūcijām ziņojumus un materiālus par tiesiskās aizsardzības procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai." 42. 51.pantā: izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā: "(2) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu un pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu: 1) ja attiecībā uz parādnieku gada laikā otro reizi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, bet nav pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana; 2) pēc kreditora pieteikuma saņemšanas, ja pastāv šā panta trešās daļas 2.punktā minētā pazīme; 3) pēc šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pārstāvja pieteikuma saņemšanas, ja pastāv kāda no šā panta trešajā daļā minētajām pazīmēm. (3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir pienākums nekavējoties informēt kreditorus par to, ka: 1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, parādnieks nav veicis šajā likumā noteiktās darbības vai ir sniedzis nepatiesas ziņas; 2) parādnieks ilgāk kā 30 dienas nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un nav iesniedzis tiesai šā plāna grozījumus; 3) parādnieks pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus."; aizstāt sestās daļas ievaddaļā vārdu "administrators" ar vārdiem "tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona". 43. 53.panta pirmajā daļā: izteikt 3.punktu šādā redakcijā: "3) šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir vienojies ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu;"; aizstāt 4.punktā vārdu "administratora" ar vārdiem "tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas". 44. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā: "54.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā (1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa saskaņā ar šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un parādnieka vienošanos. (2) Šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma vienošanās ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas izvēli (53.panta pirmās daļas 3.punkts) uzskatāma par panāktu, ja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums." 45. Aizstāt 58.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā vārdu "sertifikāta" ar vārdiem "amata apliecības". 46. 60.panta pirmajā daļā: papildināt daļu ar 1.1 un 1.2 punktu šādā redakcijā: "11) kreditors vai kreditori, ja pastāv šā likuma 51.panta trešās daļas 2.punktā minētā pazīme; 12) šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pārstāvis, ja pastāv kāda no šā likuma 51.panta trešajā daļā minētajām pazīmēm;"; izslēgt 4.punktu. 47. Izslēgt 62.panta septīto daļu. 48. Papildināt 70.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Parādnieka pārstāvis dokumentus administratoram nodod, sakārtojis tos atbilstoši lietvedības noteikumiem." 49. Papildināt likumu ar 85.1 pantu šādā redakcijā: "85.1 pants. Administratora darbības revīzija (1) Kreditori, kuri pārstāv ne mazāk kā 25 procentus no atzīto pamatprasījumu summas nodrošināto vai nenodrošināto kreditoru grupā, var pieprasīt administratora darbības revīziju attiecīgajā maksātnespējas procesā. (2) Revīziju veic kreditoru pieaicināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. (3) Revīzijas uzsākšanas pamats ir šā panta pirmajā daļā minēto kreditoru pieņemts paziņojums administratoram, kurā norādīts revīzijas veicējs, revīzijas uzdevums un revīzijai nepieciešamā informācija. (4) Revidentam kreditoru noteiktais darba uzdevums var ietvert gan administratora darbības pārbaudi attiecīgajā maksātnespējas procesā, gan arī parādnieka darījumu, grāmatvedības un finanšu pārbaudi līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai. (5) Administrators nodrošina revidentu a …

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.