📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Par Valsts subsīdiju fonda izlietošanu augkopības un lopkopības nozares attīstībai 1995.gadā
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Valsts - augkopībai un
lopkopībai
Zemkopības ministrijas pavēle
nr.43
1995.gada
14.februārī
Par Valsts
subsīdiju fonda izlietošanu augkopības un lopkopības nozares
attīstībai 1995.gadā
Saskaņā ar Latvijas Republikas
likumu "Par valsts budžetu 1995.gadam" un lai apmierinātu visu
patērētāju pieprasījumu pēc noteiktām un augstas kvalitātes
izejvielām, ko nodrošina labi attīstīta un organizēta
sēklaudzēšana un tīršķirnes sējumu paplašināšana, sekmētu veselu
un augstražīgu ganāmpulku veidošanu, veicinātu vaislinieku
pārbaudi, kas nepieciešama sekmīgam selekcijas darbam, saglabātu
un izaudzētu labas kvalitātes jaunlopus,
PAVĒLU:
1. Apstiprināt valsts subsīdiju
sadali 1995.gadam:
1.1. augkopībā: šķirnes sējumiem,
šķirnes sēklu realizācijai, augstas kvalitātes linu un kartupeļu
ražošanai, bišu māšu selekcijai, kā arī šķirņu sēklu
izejmateriāla (kolekciju) saglabāšanai un sākotnējās sēklkopības
uzturēšanai - Ls 6300 tūkst. saskaņā ar 1.-2.pielikumu;
1.2. lopkopībā: govkopības,
cūkkopības, zirgkopības, aitkopības un kazkopības nozares
ciltsdarba stabilizēšanai, kvalitatīvu jaunlopu izaudzēšanai, kā
arī vaislas materiāla iegādei - Ls 6850 tūkst. saskaņā ar
3.pielikumu;
1.3. uzskaites sistēmas
izveidošanai individuālajās lauksaimniecības produkcijas ražotāju
saimniecībās - Ls 50 tūkst.
2. Apstiprināt:
2.1. nolikumu nr.1 "Par valsts
subsīdiju izlietošanas kārtību augkopībā 1995.gadā",
2.2.nolikumu nr.2 "Par valsts
subsīdiju izlietošanas kārtību lopkopībā 1995.gadā",
2.3. nolikumu nr.3 "Subsīdiju
saņemšanai par uzskaites sistēmas izveidošanu individuālajās
lauksaimniecības produkcijas ražotāju saimniecībās".
3. Noteikt šādu subsīdiju
izmaksāšanas kārtību:
3.1. subsīdiju pieteikumus izskata
katra rajona lauksaimniecības departamentā, pārbaudot dokumentu
atbilstību nolikumos noteiktajām prasībām un izlases kārtā veic
iesniegto datu pārbaudi uz vietas saimniecībās;
3.2. augkopībā un lopkopībā:
rajona lauksaimniecības deparaments, valsts selekcijas un
izmēģinājumu stacija un saimniecība, kas nodarbojas ar sākotnējo
sēklkopību, valsts vaislas buļļu izaudzēšanas stacija, cūku
kontrolizmēģinājumu stacija un teķu kontrolizaudzēšanas stacija
saskaņā ar nolikumu nr.1 un nr.2 līdz katra nākamā ceturkšņa
1.mēneša 15.datumam, bet pēdējā ceturksnī līdz 15.decembrim -
iesniedz materiālus Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības
departamentā akceptēšanai;
3.3. uzskaites organizēšanā:
rajona lauksaimniecības departaments saskaņā ar nolikumu nr.3
līdz 15.jūlijam un līdz 15.decembrim iesniedz materiālus
Ražošanas prognozēšanas un finansēšanas departamentam
akceptēšanai;
3.4. Ražošanas prognozēšanas un
finansēšanas departaments pēc naudas saņemšanas no budžeta 5
dienu laikā pārskaita par attiecīgo periodu pieprasītos līdzekļus
rajonu lauksaimniecības departamentiem un iepriekš minētajām
stacijām. Rajona lauksaimniecības departaments pārskaita naudu
subsīdiju pieprasītāja kontā.
4. Valsts sēklu inspekcijai
organizēt rajonu inspektoru apmācību un darbu atbilstoši
nolikumam nr.1.
5. Rajonu lauksaimniecības
departamentiem kopīgi ar konsultatīvā dienesta darbiniekiem
organizēt individuālo lauksaimniecības produkcijas ražotāju
apmācību uzskaites jautājumos, lopkopības pārraugu apmācību un
atestāciju atbilstoši Zemkopības ministrijā apstiprinātajiem
"Pārraudzības noteikumiem govkopībā".
6. Rajonu lauksaimniecības
departamentiem informēt augkopības un lopkopības ražotājus par
subsīdiju saņemšanas kārtību saskaņā ar nolikumiem nr.1, nr.2 un
nr.3.
7. Noteikt, ka par savlaicīgu un
pareizu datu iesniegšanu Zemkopības ministrijai subsīdiju
pieprasījumam un par subsīdiju izmaksu personīgi atbild attiecīgā
rajona lauksaimniecības departamenta direktors.
8. Zemkopības ministrijas
Lauksaimniecības departamentam:
8.1. līdz š.g. 1.martam izstrādāt
un publicēt presē konkursa noteikumus visu lopu sugu vaislas
dzīvnieku un putnu iegādei un realizācijai,
8.2. līdz š.g. 1.aprīlim izstrādāt
subsidēšanas noteikumus produkcijas konkurētspējas
paaugstināšanai.
9. Zemkopības ministrijas
Lauksaimniecības departamentam (J.Kuzma) un Ražošanas
prognozēšanas un finansēšanas departamentam (I.Pilvere) kontrolēt
pavēles izpildi.
Pielikumā: 1.Valsts subsīdiju
izlietošana augkopībā - 1 lapa.
2. Valsts subsīdiju izlietošana
šķirnes sēklu izejmateriāla saglabāšanai - 1 lapa.
3. Valsts subsīdiju izlietošana
lopkopībā - 1 lapa.
Ministrs Ā.Ūdris
Lauksaimniecības departamenta
direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma
1.pielikums
Valsts subsīdiju izlietošana
augkopības attīstīšanai
1995.gadā
tūkst.Ls
1. Par reģistrētajām šķirnes
sējumu platībām
un saražoto kondicionēto šķirnes
sēklu
5302
2. Par šķirnes sēklu izejmateriāla
(kolekciju) saglabāšanu
un sākotnējo sēklkopību
252
3. Par augstas kvalitātes linšķiedras un
kartupeļu,
kā arī bišu māšu izaudzēšanu
436
4. Augkopības preču produkcijas
konkurētspējas uzlabošanai
310
KOPĀ
6300
Lauksaimniecības departamenta
direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma
2.pielikums
Valsts subsīdiju izlietošana
šķirnes sēklu izejmateriāla
(kolekciju) saglabāšanai,
sākotnējai sēklkopībai
un zinātniskās bāzes
nodrošināšanai
Darbu veic Latvijas valsts
zemkopības zinātniskās pētniecības institūts "Agra",
selekcijas stacijas, LLU un sēklaudzēšanas
saimniecības.
Kolekcijas pa
Sākotnējā sēklkopība
tūkst.
kultūraugu grupām
pa kultūrām
Ls
1. Zemkopības zinātniskās
daudzgadīgie zālāji,
daudzgadīgie
49,7
pētniecības institūts "Agra"
rapsis, griķi, dārzeņi,
zālāji
augļkopība
2. Valsts Dobeles dārzkopības
augļkopība
12,9
selekcijas un izmēģinājumu
stacija
3. Latvijas Lauksaimniecības
graudaugi
9,0
universitāte
4. Valsts Mežotnes selekcijas
cukurbietes
graudaugi,
16,4
un izmēģinājumu stacija
cukurbietes
5. Valsts Priekuļu selekcijas
graudaugi un
graudaugi un
68,5
un izmēģinājumu stacija
pākšaugi, kartupeļi,
pākšaugi, kartupeļi,
daudzgadīgie zālāji
daudzgadīgie zālāji
6. Valsts Pūres dārzkopības
dārzeņi, augļkopība
16,6
izmēģinājumu stacija
7. Valsts Stendes selekcijas
graudaugi,
graudaugi,
45,3
un izmēģinājumu stacija
daudzgadīgie zālāji
daudzgadīgie zālāji
kartupeļi
8. Valsts Viļānu selekcijas
stacija
lini
graudaugi, kartupeļi, lini
14,6
9. Paju saimniecība
"Lejaskurzeme"
-
kartupeļi
5,0
10. Paju saimniecība
"Skrīveri"
-
kartupeļi
7,0
11. Valsts mācību un pētījumu
-
graudaugi, kartupeļi
7,0
saimniecība "Vecauce"
KOPĀ
252,0
Lauksaimniecības departamenta
direktors, valsts sekretāra vietnieks
J.Kuzma
3.pielikums
Valsts subsīdiju fonda izlietošana
lopkopībā 1995.gadā
Ls, tūkst.
1.
Govkopībā:
4273,8
Par pārraudzības darbu, augstražīgu
dzīvnieku selekciju,
vaislas buļļu pārbaudi, jaunlopu
saglabāšanu un izaudzēšanu
2.
Cūkkopībā:
362,8
Par selekcijas darbu,
kontrolizmēģinājumiem,
gaļas šķirņu cūku pavairošanu
3.
Aitkopībā:
75,3
Par selekcijas darbu un teķu
kontrolizaudzēšanu
4.
Zirgkopībā:
203,6
Par selekcijas darbu, darba spēju
pārbaudi
5.
Vaislas materiāla iegādei no ārvalstīm
610,5
6. Produkcijas konkurētspēju
paaugstināšanai
1324,0
Kopā:
6850,0
Lauksaimniecības departamenta
direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma
Apstiprināts ar Latvijas
Republikas Zemkopības ministrijas
1995.gada 14.februāra pavēli
nr.43
Nolikums nr.1
Par valsts subsīdiju
izlietošanas kārtību
augkopībā 1995.gadā
Šis nolikums nosaka kārtību,
kādā izmaksājamas subsīdijas zemnieku un piemājas
saimniecībām, statūtu sabiedrībām un cita veida
lauksaimniecības uzņēmumiem, selekcijas, izmēģinājumu un
mācību saimniecībām par šķirnes sējumu saglabāšanu un
paplašināšanu.
Valsts subsīdijas no 1995.g.
valsts budžeta līdzekļiem augkopībā nosakāmas un
izmaksājamas turpmāk aprakstītā kārtībā.
1. Par
šķirnes sējumiem
1.1. Subsīdijas ir
tiesīgas saņemt visas zemnieku un piemājas saimniecības,
statūtu sabiedrības, kā arī citi lauksaimniecības uzņēmumi
un organizācijas, kurām 1995.gadā ir šķirnes graudaugu un
pākšaugu, griķu, rapša, zaļo zirnīšu, kartupeļu un zālāju
sējumi, kas apsēti ar izlases līdz trešam ataudzējumam
(vasaras kviešiem un pākšaugiem - ar izlases līdz piektam
ataudzējumam) sēklu, ko apliecina šādi dokumenti: sēklas
sertifikāts vai sēklas atestāts, vai sēklu apliecība, un
tie tiek kopti atbilstoši agrotehniskajiem noteikumiem,
īpašu vērību pievēršot lauku nezālainības, slimību
izplatības un inficēšanās pakāpes samazināšanai
(novērtēšanai izmantojot: Lauksaimniecības sistēma Latvijas
lauku pārbūves periodā. R., 1991., 318. lpp.).
Subsīdijas var saņemt
šķirnes sējumu īpašnieki, kuriem graudaugu šķirnes sējumu
platība ir 2 ha un lielāka, kartupeļu, griķu, rapša, zālāju
un pākšaugu - 1 ha un vairāk, (sākotnējās sēklkopības -
superelitas sējumu platība netiek ierobežota).
1.2. Subsīdijas
izmaksā Zemkopības ministrijas rajonu lauksaimniecības
departamenti.
1.3. Pieteikumi
subsīdiju saņemšanai par šķirnes ziemāju un vasarāju
graudaugu, pākšaugu, griķu, rapša, kartupeļu un zālāju
sējumiem iesniedzami sava rajona lauksaimniecības
departamentā līdz 1995.g. 1.jūnijam pēc pievienotās formas
nr.1.
1.4. Rajona Valsts
sēklu inspekcija līdz 1995.g. 1.augustam veic pieteikto
sējumu pārbaudi, piedaloties arī subsīdijas prasītājam. Par
veikto pārbaudi Valsts sēklu inspekcija sastāda šķirnes
sējumus apstiprinošu dokumentu (reģistrācijas vai lauku
apskates protokolu), kā arī dod rakstisku slēdzienu,
atzīmējot to formā nr.1. Šis slēdziens ir pamats subsīdijas
izmaksāšanai. Šķirnes sējumu lauku apskati un sējumu
reģistrāciju apmaksā audzētājs pēc Zemkopības ministrijas
noteiktiem maksas tarifiem (1.tabula).
Šķirnes sējumu lauku apskati
vai reģistrāciju subsīdiju saņemšanai jāpiesaka rajona
Valsts sēklu inspekcijā līdz 15.maijam.
1.5. Rajona
lauksaimniecības departaments saskaņā ar pārbaudes
slēdzienu izmaksā par esošajiem šķirnes sējumiem subsīdijas
šādā apmērā:
1.5.1. par 1994.gada
rudenī sētajiem un 1995.gadā saglabājušamies ziemāju
sējumiem - Ls 12 par 1 ha;
1.5.2. par 1995.gada
pavasarī apsētajiem vasarāju sējumiem - Ls 12 par 1 ha,
pākšaugu (zaļo zirnīšu), griķu, rapša sējumiem - Ls 25 par
1 ha, apstādītajiem kartupeļu laukiem - Ls 30 par 1 ha;
1.5.3. par 1995.gada
pavasarī zem virsauga apsētiem tauriņziežu sēklu laukiem -
Ls 15 par 1 ha un par 1995.gadā novācamiem tauriņziežu
sēklu laukiem - Ls 25 par 1 ha.
1.5.4. par 1995.gada
pavasarī zem virsauga apsētiem stiebrzāļu sēklu laukiem -
Ls 10 par 1 ha un par 1995.gadā novācamiem stiebrzāļu sēklu
laukiem - Ls 15 par 1 ha.
Subsīdijas izmaksā saskaņā
ar Zemkopības ministrijas 1995.g. 14.februāra pavēles nr.43
punktu līdz 1995.gada 1.septembrim.
2. Par
šķirnes sēklas realizāciju
2.1. Subsīdijas ir
tiesīgi saņemt visi šķirnes sēklu audzētāji un realizētāji
- zemnieku saimniecības, specializēti sēklkopības uzņēmumi,
selekcijas un izmēģinājumu saimniecības u.c., kas
1995.gadā, sākot ar 1.janvāri, realizē superelites, elites,
kā arī 1. - 3. ataudzējuma šķirnes sēklu, kurai ir Valsts
sēklu inspekcijas izdots sertifikācijas dokuments - sēklas
sertifikāts vai sēklas atestāts, vai sēklas apliecība, un
ir iesniegušas un noformējušas attiecīgu pieteikumu.
2.2. Kultūraugu
sugas, par kuru sertificētu (t.i., ar sertifikācijas
dokumentiem apliecinātu) šķirnes sēklu realizāciju
1995.gadā maksā valsts subsīdijas, kā arī subsīdiju apmērs
latos par 1 tonnu dots 2.tabulā. Subsīdijas apmērs noteikts
atsevišķi par superelites un elites, kā arī 1. - 3.
ataudzējuma sēklu. Par tālāku ataudzējumu sēklu subsīdijas
nemaksā.
2.3. Valsts
subsīdijas par realizētajām šķirnes sēklām izmaksā tikai
tad, ja ir sertifikācijas dokuments un sēklas pārdošanas
cena nepārsniedz 3.tabulā noteikto maksimālo cenu
(superelites sēklai maksimālā cena netiek noteikta).
Iesniegumam pievienojami
sertifikācijas dokumenti un pavadzīmes vai to kopijas par
realizēto šķirnes sēklu.
2.4. Valsts
subsīdijas par šķirnes sēklu, kas tiek izsniegta zemniekam
kā aizdevums pret graudu atdošanu natūrā rudenī pēc ražas
novākšanas, izmaksā tādā pat kārtībā, kā norādīts 2.2.
punktā ar noteikumu, ka atdotie graudi klētsvarā
nepārsniedz 1.5 reizes aizdotās sēklas daudzumu. Paredzot
aizdevumu atdot naudā, sēklu cena nedrīkst pārsniegt
3.tabulā noteikto maksimālo cenu.
2.5. Pieteikumus
subsīdiju saņemšanai par šķirnes sēklas realizēšanu
jāiesniedz rajona lauksaimniecības departamentam pēc
pievienotās formas nr.2. Iesniegumam pievienojami
sertifikācijas dokumenti un pavadzīmes (vai to kopijas) par
realizēto šķirnes sēklu.
Iesniegtos pieteikumus
reģistrē rajona lauksaimniecības departamentā.
2.6. Pieteikumi
subsīdiju saņemšanai iesniedzami:
2.6.1. par 1995.g.
pirmajā pusgadā realizēto šķirnes sēklu - līdz 1995.g.
30.jūnijam;
2.6.2. par 1995.g.
otrajā pusgadā realizēto šķirnes sēklu - līdz 1995.g.
15.decembrim.
2.7. Subsīdiju
prasītāju pieteikumus izskata rajona lauksaimniecības
departamentā, kur pārbauda izsētās sēklas sertifikācijas
dokumentus, kā arī pavadzīmes par konkrētās šķirnes sēklu
partijas (daudzuma) realizāciju.
Rajona lauksaimniecības
departaments dod slēdzienu par subsīdijas izmaksu katram
pircējam
2.8. Rajona
lauksaimniecības departaments ik ceturksni apkopo
pieteikumus un pieprasa attiecīgās subsīdijās izmaksājamās
summas Zemkopības ministrijā.
2.9. Subsīdijas par
realizēto sertificēto šķirnes sēklu izmaksā Zemkopības
ministrijas 1995.gada 14.februāra pavēlē nr.43 noteiktajā
kārtībā.
3. Par
linu ražošanu
3.1. Subsīdijas ir
tiesīgi saņemt visi linu audzētāji - zemnieku un piemājas
saimniecības, statūtu un citas sabiedrības, selekcijas
saimniecības, kurām 1995.gadā ir linu sējumi un ir noslēgti
līgumi ar linu pirmapstrādes uzņēmumiem par tilināto linu
stiebriņu realizāciju.
3.2. Valsts subsīdiju
apjoms ir Ls 70 par vienu tonnu tilināto linu stiebriņu ar
kvalitātes rādītāju No 0.75 un Ls 90, ja tas ir No 1.0 un
augstāks. Linu audzētājs saņem valsts subsīdijas divos
termiņos:
3.2.1. avansu pēc
linu sējumu apsēšanas - līdz Ls 60 par katru apsētu un pēc
agrotehniskiem noteikumiem koptu linu sējumu hektāru;
3.2.2. galīgo
norēķinu pēc sagatavoto linu tilināto stiebriņu nodošanas
linu pirmapstrādes uzņēmumam saskaņā ar noslēgto
līgumu.
3.3. Valsts
subsīdijas avansa saņemšanai par apsētiem linu sējumiem
linu audzētājiem jāiesniedz rajona lauksaimniecības
departamentam, pieteikums pēc formas nr.3.
Par pieteikto linu sējumu
reģistrāciju pieteicējs apmaksā pēc Zemkopības ministrijas
noteiktiem maksas tarifiem Ls 0.40 par ha.
3.4. Rajona
lauksaimniecības departaments līdz 1995.gada 30.jūnijam
organizē linu sējumu apskati, kuras rezultātā pārbaudītājs
uz pieteikuma dod rakstisku slēdzienu par linu sējumu
stāvokli un iespējām izpildīt līgumu par noteikta tilināto
linu stiebriņu daudzuma pārdošanu linu fabrikai. Ja linu
sējumu stāvoklis ir labs, pārbaudītājs rekomendē visa
paredzētā avansa - Ls 60 par vienu ha - izmaksu. Ja linu
sējumu stāvoklis ir vidējs un var rasties šaubas par līguma
izpildi, avansu var samazināt līdz Ls 20 par ha vai pat
noraidīt.
Slēdziens ir pamats izmaksāt
valsts subsīdiju avansu par linu sējumiem.
3.5. Slēdzienu
apstiprina rajona lauksaimniecības departamenta direktors
ar savu parakstu.
3.6. Lauksaimniecības
departaments līdz 1995.gada 31.jūlijam apkopo visus
iesniegtos pieteikumus ar slēdzieniem par sējumu stāvokli
un iesniedz apkopojumu Zemkopības ministrijai, lai saņemtu
valsts subsīdijas avansa izmaksai nepieciešamo summu un
izmaksātu to linu audzētājiem. Valsts subsīdijas avanss
izmaksājams līdz 1995.gada 30.augustam.
3.7. Valsts subsīdiju
galīgā izmaksa linu ražotājiem notiek pēc linu stiebriņu
sagatavošanas un pārdošanas linu fabrikai, pamatojoties uz
linu ražotāju pieteikumu pēc formas nr.4.
Pieteikumi iesniedzmi rajona
lauksaimniecības departamentam tūlīt pēc linu pārdošanas
linu fabrikai, bet ne vēlāk kā līdz 1995.g.
15.decembrim.
3.8. Lauksaimniecības
departamenti apkopo iesniegtos un pārbaudītos pieteikumus
par subsīdiju izmaksu un nosūta Zemkopības ministrijai
pieprasījumu attiecīgo subsīdiju summu saņemšanai un
izmaksai linu ražotājiem. Pieprasījumus Zemkopības
ministrijai lauksaimniecības departamentiem jāiesniedz līdz
1995.gada 30.novembrim un galīgo norēķinu - līdz 1995.gada
15.decembrim.
4. Par
šķirnes sēklu izejmateriāla (kolekciju) saglabāšanu,
sākotnējo sēklkopību un zinātniskās bāzes nodrošināšanu
4.1. Subsīdijas
šķirnes sēklu izejmateriāla (kolekciju) saglabāšanai,
atjaunošanai, papildināšanai, sākotnējās sēklkopības
uzturēšanai un zinātniskās bāzes nodrošināšanai saņem 2.
pielikumā minētās saimniecības, kas 1995.gadā ir
ierīkojušas un veic darbu šķirnes sēklu izejmateriāla
(kolekciju) saglabāšanā un papildināšanā un sākotnējās
sēklkopības uzturēšanā saskaņā ar Zemkopības ministrijas
Lauksaimniecības departamentam iesniegtu un akceptētu
konkrētu darbības programmu un vienošanās protokolu.
4.2. Pārbaudi par
šķirnes sēklu izejmateriāla saglabāšanu un sākotnējās
sēklkopības uzturēšanu veic Zemkopības ministrijas
Lauksaimniecības departaments, kas arī dod slēdzienu par
attiecīgas subsīdijas izmaksu. Pārbaudi par zinātniskās
bāzes nodrošināšanu organizē Izglītības un zinātnes
departaments, kas arī dod slēdzienu par attiecīgo
subsīdijas izmaksu.
4.3. Subsīdijas par
sākotnējās sēklkopības uzturēšanu izmaksājamas tikai tām
saimniecībām (selekcijas stacijām), kas, realizējot šķirnes
sēklu, nepārsniedz maksimālās šķirnes sēklu pārdošanas
cenas, kas fiksētas 3.tabulā.
4.4. Subsīdijas
izmaksā Zemkopības ministrija no valsts subsīdiju fonda
līdzekļiem saskaņā ar darba programmā ierakstītiem
termiņiem par katru iepriekšējo gada ceturksni nākamā
ceturkšņa sākumā un galīgo norēķinu izdara līdz 1995.g.
15.decembrim.
5. Par
kartupeļu audzēšanu pārstrādei
5.1. subsīdiju ir
tiesīgi saņemt visi kartupeļu audzētāji - zemnieki un
piemājas saimniecības, statūtu un citas sabiedrības, kurām
1995.gadā ir kartupeļu stādījumi, un tās ir:
5.1.1. noslēgušas
līgumus par pārstrādes uzņēmumu par kartupeļu
realizāciju;
5.1.2. piegādājušas
cietes ražošanas uzņēmumam šķirnes kartupeļus ar vidējo
cietes saturu 15.0% un vairāk. Subsīdiju apjoms atkarībā no
cietes satura dots 4.tabulā;
5.1.3. piegādājušas
pārstrādes uzņēmumiem šķirnes kartupeļus agrai kartupeļu
pārstrādei (ar pārstr.sāk. līdz 1.X) ar vidējo cietes
saturu vairāk par 12% un vēlai pārstrādei (ar pārstrādes
sākumu pēc 1.X) ar vidējo cietes saturu vairāk par 14%.
Līgumā ietvertajām kvalitātes prasībām jāatbilst ne mazāk
kā 75% piegādāto kartupeļu. Subsīdiju lielums ir atkarīgs
no tā, cik ir piegādāti kvalitātes prasībām atbilstoši
kartupeļi ar diametru lielāku par 55 milimetriem. Ja šāda
lieluma kartupeļi ir piegādāti 41-60% robežās, tad
subsīdiju summa ir 15 Ls/t, ja vairāk par 61% - 20Ls/T.
5.2. Pārstrādes
uzņēmums līdz 20.XI nosūta rajonu lauksaimniecības
departamentiem pieteikumu par subsīdiju saņemšanu pēc
formas nr.5.
5.3. Lauksaimniecības
departamenti apkopo iesniegtos un pārbaudītos pieteikumus
par subsīdiju izmaksu un nosūta Zemkopības ministrijai
pieprasījumu attiecīgo subsīdiju summu saņemšanai un
izmaksai kartupeļu audzētājiem. Pieprasījums Zemkopības
ministrijai lauksaimniecības departamentiem jāiesniedz līdz
1995.gada 30.novembrim.
6. Par
bišu māšu izaudzēšanu
6.1. Subsīdiju ir
tiesīga saņemt jebkura bišu drava, kas ietilpst zemnieku
saimniecībā, paju sabiedrībā, SIA, individuālajā uzņēmumā,
akciju sabiedrībā, kooperatīvo biedru sabiedrībā un
individuālajā aprūpē, ja:
6.1.1. tā realizē
Latvijas vietējās, Karpatu, Itālijas, Kaukāza kalnu un
Krainas bišu rases dējošas vai nedējošas (neapaugļotas)
bišu mātes, un kuru atbilstību noteiktajai rases tīrības
pakāpei apliecina SIA "Biškopības laboratorijas"
sertifikāts,
6.1.2. māšu maksimālā realizācijas
cena nepārsniedz:
Instrumentāli
Dējošām
Nedējošām
apsēklotām
bišu mātēm Ls
bišu mātēm Ls
bišu mātēm Ls
Latvijas vietējām, kuru
5,0
2,0
0,5
tīrības pakāpe pēc
diskoidālās sakritības 90-95%
Latvijas vietējām, kuru 95%
6,0
3,0
0,8
tīrības pakāpe pēc diskodiālās
sakritības vairāk par
Pārējo bišu rasu mātēm,
vairāk par 95%
5,0
-
0,5
6.1.3. dravas atbilstību
nosaka attiecīgā administratīvā rajona veterinārā pārvalde,
veicot analīzes karantīnas slimību un sanitārā stāvokļa
atbilstības noteikšanai.
6.2. Subsīdiju apmērs un
maksimālā realizācijas cena par izaudzētajām bišu mātēm
norādīta 6.tabulā.
6.3. Pieteikumi par valsts
subsīdiju saņemšanu jāiesniedz rajona lauksaimniecības
departamentā pēc formas nr.7. Iesniegumam pievienojamas
pavadzīmes vai to kopijas, sertifikāts vai tā kopija un
veterinārā dienesta slēdziens par dravas atbilstību bišu
māšu audzēšanai.
6.4. Pieteikumi valsts
subsīdiju saņemšanai iesniedzami vienu reizi gadā līdz
1995.gada 1.septembrim.
6.5. Lauksaimniecības
departamenti apkopo iesniegtos un pārbaudītos pieteikumus
par subsīdiju izmaksu un nosūta Zemkopības ministrijai
pieprasījumu attiecīgo subsīdiju summu saņemšanai un
izmaksai bišu māšu realizētājiem. Pieprasījumus Zemkopības
ministrijai lauksaimniecības departamentiem jāiesniedz līdz
1995.gada 15.septembrim.
6.6. Bišu māšu izaudzēšanas
subsidēšanas paredzēta tikai 1995.gadā.
7. Par dārzeņu
sēklaudzēšanu
7.1. Subsīdiju ir tiesīgas
saņemt visas šķirnes sēklu audzētājas un realizētājas
saimniecības - zemnieku saimniecības, specializēti
sēklkopības uzņēmumi, selekcijas un izmēģinājumu
saimniecības u.c., kas noslēgušas līgumu ar firmām vai
uzņēmējsabiedrībām, kuras nodarbojas ar dārzeņu sēklu
tirdzniecību un realizē šķirnes sēklu, sākot ar 1995.gada
1.augustu.
7.2. Kultūraugu sugas, par
kuru realizāciju 1995.gadā maksā valsts subsīdijas,
subsīdiju apmērs latos par 1 kilogramu, kā arī minimālā
pārdošanas cena, par kādu audzētājs realizē dārzeņu sēklas
sēklu apstrādes uzņēmumiem, dota 5.tabulā.
7.3. Firmas vai
uzņēmējsabiedrības līdz 10.decembrim nosūta rajonu
lauksaimniecības departamentiem pieteikumu par subsīdiju
saņemšanu pēc formas nr.6.
7.4. Lauksaimniecības
departamenti apkopo iesniegtos un pārbaudītos pieteikumus
par subsīdiju izmaksu un nosūta Zemkopības ministrijai
pieprasījumu attiecīgo subsīdijas summu saņemšanai un
izmaksai dārzeņu sēklu audzētājiem. Pieprasījumus
Zemkopības ministrijai lauksaimniecības departamentiem
jāiesniedz līdz 1995.gada 20.decembrim.
8. Par šķirnes sēklu
audzētāju pieteikumu kontroli
8.1. Kontroli par valsts
subsīdiju izmaksu šķirnes sēklu audzētājiem un
realizētājiem organizē attiecīgā rajona lauksaimniecības
departaments, iesaistot Valsts sēklu inspekciju. Rajonu
valsts sēklu inspekcijas izlases kārtā veic kontroles
paraugu noņemšanu šķirnes sēklu pircēju saimniecībās,
pārbaudot līdz 5% no nopirktās sēklas kvalitātes un
informējot par pārbaudes rezultātiem rajona
lauksaimniecības departamentu.
8.2. Lauksaimniecības
departamentam ir tiesības uz izdarīto kontroles aktu pamata
sēklkopības noteikumu neievērošanas vai pārkāpumu gadījumā
neizmaksāt attiecīgo valsts subsīdijas summu, bet smagāku
vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā - anulēt sēklaudzētāju
reģistrāciju.
8.3. Par veiktiem
pakalpojumiem valsts subsīdiju izlietošanā rajona
lauksaimniecības departamentiem ir atļauts izmaksāt līdz
2.5% no izlietotās summas rajona lauksaimniecības
departamentu un citu iestāžu darbiniekiem, kuri
piedalījušies subsīdiju aprēķināšanā un kontrolē, kā arī
segt pārējos izdevumus, kas saistīti ar subsīdiju
izmaksāšanas kontroli. Minētos līdzekļus Zemkopības
ministrija pārskaita kopā ar nepieciešamo katram gada
ceturksnim aprēķināto subsīdiju summu.
Pielikumā:
1. Pieteikumu formas
nr.1-nr.7 - 7 lp.
2. Tabulas - 6 lp.
Lauksaimniecības departamenta
direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma
Forma nr.1
Pieteikums
valsts subsīdiju saņemšanai
par šķirnes sējumiem 1995.g.
..........................................................
rajona lauksaimniecības departamentam
Uzvārds, vārds:
Saimniecības nosaukums:
Adrese:
Bankas rekvizīti:
Lūdzu izmaksāt man valsts
subsīdiju par 1995.gadā manā saimniecībā esošajiem šķirnes
sējumiem:
Kultūra
Šķirne
Ataudzējums
Platība, ha
Ziemas kvieši
Ziemas rudzi
Mieži
Auzas
Kartupeļi
Āboliņš (1995.g. sējums)
Āboliņš (1994.g. sēj.
sēklai)
Paraksts,
datums..........................................................................
................................................. rajona
Valsts sēklu inspekcijas slēdziens:
Pārbaudot konstatēts, ka
pārbaudes dienā turpmāk minētie šķirnes sējumi ir
agrotehniskām prasībām atbilstošā stāvoklī, un saimniecība
var saņemt subsīdiju par tabulā minētajiem sējumiem šādās
platībās:
Kultūra
Šķirne
Ataudzējums
Platība, ha
Pārbaudes
Subsīdija
slēdziens
Ls par ha kopā, Ls
Paraksts:.......................................................................
uzvārds, paraksts, datums
Subsīdijas izmaksai
Ls....................
(vārdiem...............................) apmērā
Rajona lauksaimniecības
departamenta
direktors..............................................
paraksts, uzvārds, datums
Forma nr.2
Pieteikums
valsts subsīdiju saņemšanai
par realizēto šķirnes sēklu
...............................................................
rajona lauksaimniecības departamentam
Iesniedzējs
................................................................................
vārds, uzvārds; juridiskai
personai - nosaukums
Saimniecība:
Adrese:
Bankas rekvizīti:
Lūdzu izmaksāt man valsts
subsīdiju par 1995. gadā realizēto šķirnes sēklu zemāk
minētā sortimentā un daudzumos:
Kultūrauga
Šķirne
Atau-
Sēklas sertif.
Daudz., t
Pavad-
Subsīdijas
suga
dzējums
vai apliec.,
zīmes nr.
vai atestāta nr.
Ls par t
kopā, Ls
Kopā:
Pielikumā sēklas sertifikāti
(apliecības vai atestāti) un pavadzīmes (..... lapas)
Paraksts, datums
................................................................................
............................................. rajona
lauksaimniecības departamenta slēdziens:
Pārbaudot pils. (jurid.
pers.) ........................ iesniegtos dokumentus,
konstatēju, ka 1995.g. ................. mēn. realizēts
šāds šķirnes sēklu daudzums:
.............................................
.............................................
.............................................
Par realizēto šķirnes sēklu
pievienoti sertifikācijas dokumenti un pavadzīmes. Šķirnes
sēkla realizēta par cenu, kas nepārsniedz subsīdiju
saņēmējiem noteikto maksimālo robežu. Par realizēto šķirnes
sēklu pienākas valsts subsīdijas Ls .......... (vārdiem:
.................................................)
apmērā.
................................................................................
amats, vārds, uzvārds,
paraksts, datums
Rajona lauksaimniecības
departamenta direktors
.....................................
paraksts, uzvārds, datums
Forma nr.3
Pieteikums
valsts subsīdiju saņemšanai
par ierīkotiem linu sējumiem 1995.g.
.................................................... rajona
lauksaimniecības departamentam
Vārds, uzvārds (juridiskai
personai nosaukums):
Saimniecības nosaukums:
Adrese:
Bankas rekvizīti:
Lūdzu izmaksāt man valsts
subsīdiju avansu par manā saimniecībā 1995.g. ierīkotiem
linu sējumiem, no kuriem saskaņā ar 1995.g.
....................... noslēgto līgumu ar ............
linu fabriku paredzēta ................... tonnu tilināto
linu stiebriņu pārdošana saskaņā ar kārtību, kāda noteikta
"Nolikumā par valsts subsīdiju izlietošanas kārtību
augkopībā 1995.g.".
Ierīkoto linu sējumu platība
......... ha.
Paraksts, datums:
...........................................................................
........................................... rajona
lauksaimniecības departamenta slēdziens:
1995.g. ................
izdarot linu sējumu apskati, konstatēts, ka pieteicēja
ierīkotie linu sējumi ir šādā stāvoklī:
Platība,
Sējas
Šķirne
Atau-
Sējuma stāvoklis -
Novērtējums
ha
datums
dzējums
biezība, nezāļainība,
(labs, apmierin., slikts)
attīst. fāze
Slēdziens: sējumu stāvoklis
atbilst agrotehniskām prasībām un par tiem izmaksājams
avanss Ls ............. par ha.
Sējumu apskati veica
................................................................................
amats, vārds, uzvārds,
paraksts, datums
Apstiprinu: rajona
lauksaimniecības departamenta direktors
................................................................................
paraksts, uzvārds, datums
Piezīme: Sējumu stāvokli
novērtē kā labu, ja prognozējamā raža nodrošina līgumā
paredzētās produkcijas pārdošanu. Ja sējumu stāvoklis
vidējs, valsts subsīdijas avansu var samazināt līdz Ls 40
par ha, bet ja slikts - avansa izmaksu var samazināt līdz
Ls 20 par ha vai arī noraidīt.
Forma
nr.4
Pieteikums
valsts
subsīdiju saņemšanai par linu ražošanu 1995.g.
......................................................
rajona lauksaimniecības departamentam
Vārds, uzvārds (juridiskai
personai nosaukums):
Saimniecības nosaukums:
Adrese:
Bankas rekvizīti:
Lūdzu izmaksāt man valsts
subsīdiju par saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar
.......................... linu fabriku, realizēto tilināto
linu stiebriņu daudzumu, kopā ............. tonnas, t.sk.
nr.075-.................. t nr.1.0 un augstāk
-................ t, izmaksāts avanss Ls
...................., izmaksājamā summa Ls
.........................
Pievienots: pavadzīmes par
linu fabrikai nodotiem liniem vai linu fabrikas pieņemšanas
akts, ja lini pieņemti glabāšanā.
................................................................................
paraksts, datums
...................................... rajona
lauksaimniecības departamenta slēdziens:
Pārbaudot pilsoņa,
juridiskās personas ................... pieteikumu valsts
subsīdijas saņemšanai, konstatēts:
1. Pēc pavadzīmēm linu
fabrikai nodotas ................... t tilināto linu
stiebriņu, par ko pienākas valsts subsīdija Ls
................
2. Saņemts avansā par linu
sējumiem pēc kvīts nr. ................................
kopā Ls ...................................
3. Pienākas saņemt valsts
subsīdiju par pārdoto linu produkciju Ls
....................
(vārdiem
..........................................)
Pārbaudīja:
................................................................................
amats, vārds, uzvārds,
paraksts, datums
Apstiprinu: rajona
lauksaimniecības departamenta direktors
........................................................
paraksts, uzvārds, datums
Forma
nr.5
Pieteikums
valsts
subsīdiju saņemšanai par pārstrādei piegādātajiem
kartupeļiem
................................................................
rajona lauksaimniecības departamentam
Iesniedzējs
................................................................................
pārstrādes uzņēmuma
nosaukums
Adrese:
Lūdzu izmaksāt valsts
subsīdiju par 1995. gadā pārstrādei realizētiem kartupeļiem
šādiem audzētājiem zemāk minētajos daudzumos
Piegādātājs
Kartupeļu
Cietes
Piegādāti
Piemaksa
Kopējā
Bankas
(uzvārds vai
daudzums
saturs %
kartupeļi
par 1 t, Ls
summa Ls
rekvizīti
saimniecības
ar diametru
nosaukums)
virs 55 mm, %
Pievienotas pārstrādes
uzņēmuma pieņemšanas kvītis par šim uzņēmumam nodotajiem
kartupeļiem ........... lp.
Paraksts, datums
................................................................................
........................................ rajona
lauksaimniecības departamenta slēdziens:
Pārbaudot pārstrādes
uzņēmuma ................... pieteikumu valsts subsīdijas
piešķiršanai, konstatēts, ka visiem pieteikumā minētajiem
kartupeļu audzētājiem pienākas uzrādītās valsts
subsīdijas.
Pārbaudīja:
................................................................................
amats, vārds, uzvārds,
paraksts, datums
Apstiprinu: rajona
lauksaimniecības departamenta direktors
................................................................................
paraksts, uzvārds, datums
Forma
nr.6
Pieteikums
valsts
subsīdiju saņemšanai par realizēto šķirnes sēklu
...............................................................
rajona lauksaimniecības departamentam
Iesniedzējs
................................................................................
firmas vai
uzņēmējsabiedrības nosaukums
Adrese
................................................................................
Lūdzu izmaksāt valsts
subsīdiju par 1995. gadā realizēto šķirnes sēklu šādiem
audzētājiem zemāk minētajā sortimentā un daudzumos:
Kultūra
Šķirne
Daudzums, t
Pavadzīmes nr.
Subsīdija
Ls/kg
Kopā
Pievienotas pavadzīmes par
firmām vai uzņēmējsabiedrībām piegādāto šķirnes sēklu uz
............... lp.
Paraksts, datums
................................................................................
............................................... rajona
lauksaimniecības departamenta slēdziens:
Pārbaudot firmas vai
uzņēmējsabiedrības pieteikumu valsts subsīdijas
piešķiršanai, konstatēts, ka visiem pieteikumā minētajiem
dārzeņu sēklu audzētājiem pienākas uzrādītās valsts
subsīdijas.
Pārbaudīja
................................................................................
amats, vārds, uzvārds,
paraksts, datums
Apstiprinu: rajona
lauksaimniecības departamenta direktors
................................................................................
paraksts, uzvārds, datums
Forma
nr.7
Pieteikums
valsts
subsīdiju saņemšanai par realizētajām bišu mātēm
......................................................
rajona lauksaimniecības departamentam
Iesniedzējs
................................................................................
vārds, uzvārds, juridiskai
personai - nosaukums
Saimniecības nosaukums:
Adrese:
Bankas un norēķinu kodi:
Lūdzu izmaksāt valsts
subsīdiju par 1995. gadā realizētajām dējošām vai nedējošām
(neapaugļotām) bišu mātēm (nevajadzīgo svītrot) šādā
sortimentā un apmērā:
Bišu rases
Daudzums,
Pavad-
Māšu atbilstības
Veterinārās
Valsts
nosaukums
gab.
zīmes nr.
sertifikāta nr.
apliecības nr.
subsīdijas
un pārdoto māšu
noteiktai rasei
Ls par Kopā,
apzīmējumi
gabalu Ls
Pielikumā: 1. Pavadzīmes
.............. gab.
2. Bišu māšu atbilstības
sertifikāti ............ gab.
3. Veterinārās apliecības
.............. gab.
Datums:
Paraksts:
......................................................
rajona lauksaimniecības departamenta slēdziens:
Pārbaudot
..................... iesniegtos dokumentus, konstatēju, ka
1995. gadā realizēts šāds dējošu vai nedējošu māšu
daudzums:
.........................................................
Par realizētajām bišu mātēm
pievienoti šādi dokumenti:
1.
..........................
2.
..........................
Bišu mātes realizētas par
cenu, kas nepārsniedz subsīdiju saņēmējam noteikto
maksimālo cenu. Par realizētajām bišu mātēm pienākas valsts
subsīdija Ls ................ (vārdiem)
.................... apmērā.
................................................................................
amats, vārds, uzvārds,
paraksts, datums
................ rajona
lauksaimniecības departamenta direktors
........................... paraksts
1.tabula
Šķirnes
sējumu lauku apskates un sējuma
reģistrācijas maksas tarifi 1995.gadā
Ls par 1ha, ja lauka lielums:
1-5ha
6ha un vairāk
1.Graudaugiem
1,50
1,00
2. Ilggadīgiem zālājiem,
pākšaugiem, liniem, rapsim
1,70
1,10
3. Kartupeļiem M-3, SSE, SE, E
3,80
2,50
1. un tālākiem ataudzējumiem
1,70
1,10
4. Sējumu reģistrācija
Ls 0,40 par 1 ha
5. Kartupeļu sēklas materiāla
pēcpārbaudes viena parauga analīze
Ls 23,60
Lauksaimniecības departamenta
direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma
2.tabula
Kultūraugu saraksts, par kuru
šķirnes sēklas realizāciju 1995.gadā
maksā valsts subsīdijas, un
subsīdiju apmērs latos par tonnu
Kultūraugs
1995.g. pirmais pusgads
1995.g. otrais pusgads
(01.01.-30.06.)
(01.07.-31.12.)
Superelites
1.-3.
Superelites
1.-3.
un elites
ataudzējuma
un elites
ataudzējuma
sēkla
sēkla
sēkla
sēkla
Ziemāju, nekodināta
-
45
60
35-45
Vasarāju, kodināta
65
50
-
-
Vasarāju, nekodināta
60
45
55-60
35-45
Zirņu, vīķu, pupu, griķu
100
80
90-100
70-80
Kartupeļu, elites
60
40
55-60
35-40
Kartupeļu, superelites
70
-
60-70
-
Linsēklas
-
150
-
130-150
Linsēklas, IV ataudzēj.
-
-
-
80-100
Tauriņziežu zālāju
1000
1000
1000
800-900
Stiebrzāļu zālāju
-
500
600
500
Lupīnas, rapša
-
200
-
200
Piezīme: 1. valsts subsīdiju
apmērus 1995.g. 2.pusgadam (no 1.jūlija līdz 31.decembrim)
precizēs 1995.g. augustā, bet tie nevar būt mazāki par
tabulā uzrādīto minimālo summu;
2. par realizētu, ar
vitavaksu kodinātu vasaras kviešu sēklu ir piemaksa - Ls 18
par tonnu;
3. par realizētu kodinātu
ziemāju sēklu ir piemaksas, ja sēkla kodināta:
ar baitanu-universalu - Ls
30 par tonnu;
- ar benlatu (fundazolu)
+TMTD (vai analogiem) - Ls 18 par tonnu
Lauksaimniecības departamenta
direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma
3.tabula
Maksimālā šķirnes sēklu
pārdošanas cena saimniecībām,
kuras iesniedz pieprasījumus
valsts subsīdiju saņemšanai
(bez apgrozījuma nodokļa,
latos par tonnu)
Kultūraugs
Elites sēkla
Pirmā
Otrā un trešā
ataudzējuma
ataudzējuma
Ziemāji
77
72
62
Vasarāji
72
70
62
Kartupeļi
72
70
62
Āboliņš
1000
800
600
Piezīme: maksimālās
pārdošanas cenas 1995.gada otram pusgadam (no 1.augusta
līdz 31.decembrim) var tikt precizētas š.g. augusta
mēnesī.
Lauksaimniecības departamenta
direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma
4.tabula
Subsīdiju aprēķins atkarībā
no cietes satura kartupeļos
Lauksaimniecības departamenta
direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma
5.tabula
Dārzeņu kultūras, par kuru
šķirnes sēklu realizāciju
maksā valsts subsīdijas
Kultūra
Minimālā pārdošanas
Subsīdijas,
cena, Ls/kg
Ls/kg
Galda bietes
2,6
1,5
Lauku gurķi: "Ņežinas"
"Grīvas"
25,0
10,0
"Dindoņa z.ķ."
20,0
15,0
Tomāti
60,0
40,0
Salāti
20,0
15,0
Sīpoli sēklai
10,0
10,0
Lopbarības bietes
0,65
0,45
Lauksaimniecības departamenta
direktors, valsts sekretāra vietnieks
J.Kuzma
6.tabula
Valsts subsīdiju apmērs un maksimālā
realizācijas cena
(bez apgrozījuma nodokļa, latos par
vienu bišu māti)
Rasu nosaukums un
Valsts subsīdijas
tīrības pakāpe
Instrumentāli
Dējošas
Nedējošas
pēc diskoidālās sakritības, %
apsēklotās
bišu mātes
bišu mātes
bišu mātes
Latvijas vietējās bišu mātes,
90-95
8,0
3,0
1,5
Latvijas vietējās bišu mātes,
vairāk par 95
10,0
5,0
2,0
Pārējo bišu rasu mātes, vairāk par
95
8,0
-
1,3
Lauksaimniecības departamenta
direktors, valsts sekretāra vietnieks
J.Kuzma
Cietes saturs
Piemaksa
kartupeļos, %
par 1t, Ls
15,0
3,0
15,1
3,6
15,2
4,2
15,3
4,8
15,4
5,4
15,5
6,0
15,6
6,6
15,7
7,2
15,8
7,8
15,9
8,4
16,0
9,0
16,1
9,6
16,2
10,2
16,3
10,8
16,4
11,4
16,5
12,0
16,6
12,6
16,7
13,2
16,8
13,8
16,9
14,4
17,0
15,0
Cietes saturs
Piemaksa
kartupeļos, %
par 1t, Ls
17,1
15,6
17,2
16,2
17,3
16,8
17,4
17,4
17,5
18,0
17,6
18,6
17,7
19,2
17,8
19,8
17,9
20,4
18,0
21,0
18,1
21,6
18,2
22,2
18,3
22,8
18,4
23,4
18,5
24,0
18,6
24,6
18,7
25,2
18,8
25,8
18,9
26,4
19,0
27,0
19,1
27,6
19,2
28,2
19,3
28,8
19,4
29,4
19,5 un vairāk
30,0
Apstiprināts ar Latvijas
Republikas Zemkopības ministrijas
1995. g. 14. februāra pavēli
nr.43
Nolikums nr.2
Par valsts subsīdiju
izlietošanas kārtību
lopkopībā 1995. gadā
Nolikumā noteikta kārtība,
kādā izmaksājamas subsīdijas dažādu lopu sugu audzētājiem
par papildus ieguldīto darbu un līdzekļiem, sekmējot veselu
un kvalitatīvu ganāmpulku veidošanu, jaunlopu saglabāšanu
un izaudzēšanu.
1.
Govkopība
1.1. par govi, kas atbilst
EL kategorijas vaislas buļļu māšu prasībām un tiek
izmantota saskaņā ar selekcijas plānu - Ls 8 mēnesī;
1.2. par govi, kas atbilst
1. kategorijas vaislas buļļu māšu prasībām un tiek
izmantota saskaņā ar selekcijas plānu - Ls 6 mēnesī;
1.3. par govi no leikozes
veselā ganāmpulkā, kurā tiek veikta pārraudzība un
izmantoti kvalitatīvi vaislinieki pēcnācēju ieguvei - Ls 2
mēnesī;
1.4. par vaislai iepirktu
jaunbulli:
- vecumā līdz 6 mēnešiem -
Ls 150
- vecāku par 12 mēnešiem -
Ls 300
1.5. par gaļai izaudzētu
jaunlopu:
dzīvmasa - 380 kg - 400 kg -
Ls 50
dzīvmasa - 401 kg - 500 kg -
Ls 60
dzīvmasa virs 500 kg - Ls
70;
1.6. par audzēšanai
realizētu šķirnes telīti - Ls 100 vai Ls 80
1.7. par katru pārbaudāmā
vaislas buļļa meitu pēc 1. laktācijas noslēgšanas
ganāmpulkos, kur notiek plānota jaunbuļļu pārbaude, - Ls 15
gadā.
Subsīdijas govkopībā tiesīgi
saņemt govju turētāji, ja tie izpilda šādus noteikumus:
- selekcijas un mākslīgās
apsēklošanas darbu ganāmpulkā veic saskaņā ar "Latvijas
Republikas govkopības ciltsdarba plānu",
- pārraudzību veic saskaņā
ar "Latvijas Republikas pārraudzības noteikumiem govkopībā"
(apstiprināti Zemkopības ministrijā 01.02.1995.),
- ganāmpulks ir brīvs no
jebkādām lipīgām slimībām, pēdējos 6 mēnešos novietnē visi
dzīvnieki uz leikozi ir seroloģiski negatīvi,
- dabiskā lecināšanā
izmantotie vaislinieki uzņemti Valsts ciltsgrāmatā, tiek
ievēroti "Veterinārsanitārie noteikumi lauksaimniecības
dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas uzņēmumiem (stacijām) un
punktiem" (apstiprināti Lauksaimniecības ministrijas Valsts
veterinārā departamentā 27.07.1992.),
- pārraudzību veic
darbinieks, kam ir rajona lauksaimniecības departamenta
izdota pārrauga atestācijas apliecība.
Buļļu māšu kategorijā
ieskaita govis, kuras novērtējusi komisija atbilstoši
noteikumiem (apstiprināti Zemkopības ministrijā
01.02.1995.).
Lopkopības pārraugs, kas
pārzina attiecīgo ganāmpulku, iesniedz aktu rajona
lauksaimniecības departamentā pēc šādas formas:
AKTS
par
ceturksnī pārraudzīto govju skaitu uz leikozi
seroloģiski negatīvos ganāmpulkos
Nr.p.k.
Īpašnieka
Novietnes
Govs
Atrodas
Izmanto-
Izmak-
Bankas
vārds,
nosaukums
inv.nr.,
zem pār-
šanas
sājamā
rekvizīti
uzvārds
vārds
raudzības
grupa
summa, Ls
1. Buļļu mātes
1. Pārējās govis
Pārrauga
paraksts: Vārds, uzvārds
Pārraugu iesniegtos aktus
izskata rajona veterinārā pārvalde, un tās priekšnieks ar
savu parakstu apliecina, ka uzrādītajos ganāmpulkos visas
govis ir veselas.
Apstiprinātie saraksti
jāglabā 5 gadus.
Piezīme: subsīdiju
aprēķināšanai sarakstā iekļauj tikai tās govis, kurām
ražības uzskaite sākta un veikta atbilstoši "Pārraudzības
noteikumiem govkopībā" (3.1. un 3.6. punkts).
Valsts vaislas buļļu
audzētava "Beites" un valsts ciltslietu un mākslīgās
apsēklošanas stacijas subsīdijas saņem tikai par tiem
jaunbuļļiem, kas iepirkti saskaņā ar Šķirnes liellopu
audzētāju padomes lēmumu. Minētās stacijas iesniedz aktu
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentā pēc
šādas formas:
AKTS
par
ceturksnī iepirktajiem vaislas buļļiem
Nr.p.k.
Buļļa
Iepirkšanas
Iepirkšanas
Pārdevējam
Subsīdiju
Bankas
inv.nr.
vecums,
datums
samaksātā
apmērs, Ls
rekvizīti
mēnešos
summa, Ls
Direktora
paraksts: Vārds, uzvārds
Par gaļai izaudzētiem
jaunlopiem subsīdijas ir tiesīgi saņemt jaunlopu audzētāji
ar šādiem nosacījumiem:
- jaunlopi veseli, numurēti
un atbilst augstākam barojumam, dzīvmasa ne mazāka kā 380
kg,
- saņemta licencēta uzņēmuma
izrakstīta kvīts, kurā uzrādīts jaunlopa inv.nr., barojums
un dzīvmasa. Šādu kvīti vai tās kopiju īpašnieks iesniedz
savas zonas lopkopības pārraugam. Lopkopības pārraugs
apkopo informāciju un iesniedz rajona lauksaimniecības
departamentā pēc šādas formas:
AKTS
par
ceturksnī gaļai izaudzētiem jaunlopiem
Nr.p.k.
Īpašnieka
Saimn.
Kvīts
Jaunlopa
Dzīvmasa,
Izmaksājamā
Bankas
vārds,
nosauk.,
nr.
inv.nr.
kg
summa, Ls
rekvizīti
uzvārds
adrese
Pārrauga paraksts:
Vārds, uzvārds
Subsīdijas ir tiesīgi saņemt
šķirnes telīšu audzētāji, ja tiek ievēroti šādi
noteikumi:
1. Telīte pārdota audzēšanai
Latvijā.
2. Ciltsapliecība,
apstiprināta rajona lauksaimniecības departamentā.
3. Veterinārais speciālists
par dzīvnieka veselības stāvokli ir izsniedzis veterināro
apliecību.
4. Pārdodot telīte ir vismaz
gadu veca, tās dzīvmasa atbilst EL vai 1. klases
prasībām.
5. Mātes ražības līmenis
augstākā laktācijā:
- nav zemāks par 4500 kg
piena ar tauku saturu 3,8% un pirmpienēm attiecīgi 3600 kg
un 3,8% - 1. piemaksa.
- nav zemāks par 3500 kg
piena ar tauku saturu 3,8% un pirmpienēm attiecīgi 2800 kg
un 3,8% - 2. piemaksa.
Pēc šķirnes telītes
pārdošanas īpašnieks iesniedz rajona lauksaimniecības
departamentā pirkšanas - pārdošanas aktu, kurā jāuzrāda
telītes pārdošanas cena, Ls par dzīvmasas kilogramu. Lai
saņemtu subsīdijas, pārdošanas cena par dzīvmasas kilogramu
nevar būt lielāka kā augstākā barojuma jaunlopu iepirkuma
cena attiecīgās zonas gaļas kombinātā.
Rajona lauksaimniecības
departaments sagatavo pārskatu pēc šādas formas:
Nr.p.k.
Īpašnieka
Saimnie-
Cilts
Teles
Dzīvmasa,
Vecums,
Pircēja
Subsīdiju
vārds,
cības
apliecības
inv.nr.
kg
mēnešos
vārds,
apmērs,
uzvārds
adrese
nr.
uzvārds
Ls
Rajona lauksaimniecības
departamenta speciālists:
Vārds, uzvārds
Rajona veterinārās pārvaldes
priekšnieks:
Vārds, uzvārds
2.
Cūkkopība
2.1. par EL klases vaislas
kuili un sivēnmāti 1. kategorijas šķirnes cūku audzēšanas
saimniecībai, kura strādā saskaņā ar selekcijas plānu, - Ls
5 mēnesī, par ER klases - attiecīgi - Ls 8,
2.2. kontrolizmēģinājumu
stacijai - par katru pārbaudītu dzīvnieku - Ls 1,75
mēnesī,
2.3. par specializēto gaļas
šķirņu (Landrases, Hemšīras, Djuroka, Igaunijas bekona)
vaislas cūku pārdošanu audzēšanai:
2.3.1. par kuilīti - Ls
75
2.3.2. par cūciņu - Ls
50
Subsīdijas ir tiesīgas
saņemt 1. kategorijas šķirnes cūku audzēšanas saimniecības
atbilstoši "Šķirnes cūku audzēšanas saimniecību
novērtēšanas nolikumam" (apstiprināts Zemkopības ministrijā
18.02.1994.).
LS SIA "Seleks" speciālisti
katra ceturkšņa beigās iesniedz aktu attiecīgā rajona
lauksaimniecības departamentā pēc šādas formas:
AKTS
par EL un
ER klases cūku skaitu
1.
kategorijas saimniecībās ceturksnī
Nr.p.k.
Šķirnes
Saimn.
EL klases
ER klases
Izmaksājamā
Bankas
nosaukums
nosauk.,
cūku skaits
cūku skaits
summa, Ls
rekvizīti
adrese
LS SIA "Seleks"
direktore: Vārds, uzvārds
Kontrolizmēģinājumu stacijās
cūku pārbaudi veic saskaņā ar metodiku (apstiprināta
Zemkopības ministrijā 25.02.1994.).
Kontrolizmēģinājumu stacijas
iesniedz aktu Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības
departamentā pēc šādas formas:
AKTS
par
kontrolizmēģinājumu stacijā
izvietoto
cūku skaitu ceturksnī
Nr.p.k.
Kontrolizmē-
Cūku
Izmaksājamā
Bankas
ģinājumu
skaits
summa, Ls
rekvizīti
stacija, adrese
ceturksnī
Kontrolizmēģinājumu
stacijas direktors: Vārds, uzvārds
Subsīdijas par realizētiem
šķirnes dzīvniekiem ir tiesīgi saņemt gaļas šķirņu cūku
audzētāji ar šādiem nosacījumiem:
- saimniecība atestēta un
atbilst pirmai kategorijai,
- dzīvniekiem izrakstīta
ciltsapliecība un tā apstiprināta SIA "Seleks",
- ir veterinārā apliecība
dzīvnieka pārdošanai,
- dzīvnieka kopnovērtējuma
klase - EL.
Pārdodot šķirnes dzīvnieku,
tiek sastādīts pirkšanas un pārdošanas akts. Akta kopija
jāiesniedz SIA "Seleks" līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā
mēneša 5. datumam.
Pamatojoties uz
cilstapliecību reģistru un pirkšanas - pārdošanas aktu, SIA
"Seleks" sagatavo pārskatu par realizētiem dzīvniekiem un
to iesniedz Zemkopības ministrijā pēc šādas formas:
Nr.p.k.
Dzīvn.inv.nr.,
Dzīvmasa,
Klase
Šķirne
Dzimums
Pircēja
Summa,
ciltsapliecības nr.
kg
adrese
Ls
SIA "Seleks"
direktore: Vārds, uzvārds
SIA "Seleks" līdz katra
nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 10. datumam iesniedz ziņas
rajonu lauksaimniecības departamentiem par subsidējamo
šķirnes cūku skaitu attiecīgajā rajonā un par rajonā
iepirktajiem šķirnes dzīvniekiem.
3.
Zirgkopība
3.1. par katru aprobētu
republikas nozīmes vaislas ērzeli - Ls 15 mēnesī,
3.2. par katru augstvērtīgu
vaislas ķēvi - Ls 8 mēnesī,
3.3. par zonālajā kjūringā
pārbaudītu vaislas ērzeli saskaņā ar nolikumu - Ls 40
(apstiprināti Zemkopības ministrijā 04.02.1994.),
3.4. par katru
republikāniskajā kjūringā pārbaudītu vaislas ērzeli saskaņā
ar nolikumu - Ls 50 (apstiprināti Zemkopības ministrijā
04.02.1994.).
Subsīdijas zirgkopībā
tiesīgi saņemt zirgu īpašnieki, ja vaislas ērzeļu un ķēvju
vērtēšanu veicis atestēts speciālists, kuram Zemkopības
ministrijas Ciltslietu nodaļa izsniegusi bonitiera
apliecību un veterinārais speciālists ir novērtējis zirgu
veselības stāvokli.
Pamatojoties uz bonitēšanas
materiāliem, Zemkopības ministrijas apstiprinātā Šķirnes
zirgu audzēšanas padome katru gadu sastāda augstvērtīgu
vaislas ērzeļu un ķēvju sarakstus atbilstoši "Prasībām
republikas nozīmes vaislas ērzeļu un ķēvju kompleksai
novērtēšanai" (apstiprinātas Zemkopības ministrijā
15.02.1994.) un iesniedz tos Zemkopības ministrijas
Ciltslietu nodaļai.
Šķirnes zirgu audzēšanas
padome katra ceturkšņa beigās rakstiski informē Zemkopības
ministrijas Ciltslietu nodaļu par vaislas zirgu ganāmpulka
izmaiņām.
4.
Aitkopība
4.1. šķirnes aitu audzēšanas
saimniecībai par katru vaislas aitu māti - Ls 3 mēnesī,
4.2. par katru pārbaudītu
vaislas teķi, ko izmanto lecināšanā, - Ls 4 mēnesī,
4.3. kontrolizaudzēšanas
stacijai par katru pārbaudītu vaislas teķi - Ls 3
mēnesī,
4.4. par šķirnes dzīvnieku
izaudzēšanu pārdošanai - Ls 20
Subsīdijas aitkopībā ir
tiesīgas saņemt šķirnes aitu audzēšanas saimniecības, ja
tās ir ievērojušas šādus nosacījumus:
- saimniecība ir atestēta
saskaņā ar "Šķirnes aitu audzēšanas saimniecību vērtēšanas
noteikumiem",
- saimniecībā šķirnes aitu
bonitēšanu veic atestēts lopkopības speciālists, kuram
Zemkopības ministrijas Ciltslietu nodaļa ir izsniegusi aitu
bonitiera apliecību,
- šķirnes aitu ganāmpulks ir
izmeklēts uz lipīgām slimībām valsts veterinārā
departamenta noteiktā kārtībā.
Lopkopības speciālists, kurš
apkalpo attiecīgo šķirnes aitu ganāmpulku, iesniedz aktu
rajona Lauksaimniecības departamentā pēc šādas formas:
AKTS
par
vaislas aitu māšu un teķu skaitu ceturksnī
Nr.p.k.
Īpašnieka
Aitu
Vaislas
Izmaksājamā
Bankas
Remontaitiņu
Remontteķīšu
vārds,
māšu
teķu
summa, Ls
rekvizīti
skaits
skaits
uzvārds
skaits
skaits
Bonitiera
paraksts: Vārds, uzvārds
Rajona lauksaimniecības
departaments iesniedz atskaiti pēc iepriekšminētās formas
Zemkopības ministrijas Ciltslietu nodaļā kopā ar aktiem par
remontdzīvnieku pārskaitīšanu pamatganāmpulkā.
Subsīdijas par šķirnei
realizētiem dzīvniekiem ir tiesīgas saņemt šķirnes aitu
audzēšanas saimniecības, ja tiek ievēroti šādi
nosacījumi:
- šķirnes dzīvnieki tiek
realizēti audzēšanai Latvijā,
- veterinārais speciālists
ir izsniedzis veterināro apliecību,
-ciltsapliecība apstiprināta
rajona lauksaimniecības departamentā,
- dzīvmasa pie pārdošanas
atbilst EL vai 1. klases prasībām,
-vecāku produktivitātes
rādītāji atbilst EL vai 1. klases prasībām.
Pēc šķirnes dzīvnieka
pārdošanas īpašnieks iesniedz rajona lauksaimniecības
departamentā pirkšanas - pārdošanas aktu, kurā jāuzrāda
dzīvnieka pārdošanas cena, Ls par dzīvmasas kilogramu. Lai
saņemtu subsīdijas, pārdošanas cena par dzīvmasas kilogramu
nevar būt lielāka kā augstākā barojuma aitu iepirkuma cena
attiecīgās zonas gaļas kombinātā.
Rajona lauksaimniecības
departaments sagatavo pārskatu pēc šādas formas:
Nr.p.k.
Īpašnieka
Saimniecī-
Ciltsaplie
Aitas
Dzīvmasa,
Vecums,
Pircēja
Subsīdiju
vārds,
bas adrese
cības nr.
vai teķa
kg
mēnešos
vārds,
apmērs, Ls
uzvārds
inv.nr.
uzvārds
Rajona lauksaimniecības
departamenta speciālists: Vārds, uzvārds
5. Rajona lauksaimniecības
departamenti ar pavēli noteiktajos termiņos iesniedz
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentam
kopsavilkumu atbilstoši pielikumā noteiktajai formai.
6. Zemkopības ministrijas
attiecīgo nodaļu speciālisti izlases veidā rajonos uz
vietas pārbauda iesniegto datu pareizību. Nepareizas
informācijas iesniegšanas gadījumā tiek sastādīts akts un
nepamatoti izmaksātā naudas summa atskaitīta no nākamā
ceturksnī aprēķinātās summas. Nepareizu datu sniegšanas un
nepārbaudītu datu apstiprināšanas gadījumā tiek ierosināts
jautājums par pārrauga apliecības, bonitiera apliecības vai
veterinārā ārsta licences atņemšanu likumā noteiktajā
kārtībā.
7. Pieteikumi subsīdiju
saņemšanai visu lopu sugu, kā arī zvēru un putnu vaislas
materiāla iegādei jāiesniedz Zemkopības ministrijas
Lauksaimniecības departamentam līdz š.g. 1. aprīlim saskaņā
ar konkursu noteikumiem.
8. Katru ceturksni
vienlaicīgi ar lopkopības subsīdiju pārskaitījumiem rajona
lauksaimniecības departamenta kontā tiek papildus
ieskaitīti 2,5% no rajonam aprēķinātās ceturkšņa subsīdiju
summas, lai kompensētu darbu un izdevumus, sagatavojot
materiālus, kuri nepieciešami subsīdiju piešķiršanai.
Rajona lauksaimniecības departamenta direktors papildus
ieskaitīto naudas summu var izlietot to izdevumu segšanai,
kas radušies, sagatavojot subsīdiju piešķiršanai
nepieciešamos materiālus, kontrolējot to pareizību uz
vietām pagastos, kā arī departamenta speciālistu papildus
ieguldītā darba apmaksāšanai. Par izlietoto naudas summu
jābūt attiecīgi noformētiem dokumentiem.
Pielikumā : Kopsavilkums
subsīdiju saņemšanai 1995.gadā - 1 lapa.
Lauksaimniecības departamenta
direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma
Pielikums
Apstiprinu
Apstiprinu
rajona
rajona
veterinārās pārvaldes
lauksaimniecības departamenta
priekšnieks
direktors
1995. gada
1995. gada
Kopsavilkums subsīdiju
saņemšanai 1995. gada ceturksnī
Lopkopības
Dzīvnieku
Izcenojums,
Kopējā
nozare
skaits
Ls par dzīvnieku
summa, Ls
Govkopība
------------------
------------------
------------------
Realizēti
smagsvara
jaunlopi
1. grupa
....................
Kopā:
Kopējā naudas summa vārdos:
............. lati ........... santīmi.
Kopsavilkuma sastādītājs
...................
(vārds, uzvārds)
Galvenais grāmatvedis
.........................
(vārds, uzvārds)
Apstiprināts ar Latvijas
Republikas Zemkopības ministrijas
1995.gada 14.februāra pavēli
nr.43
Nolikums nr.3
Valsts subsīdiju
saņemšanai
1995.gadā par uzskaites
sistēmas izveidošanu
Valsts statistikas komitejas
rajona nodaļa, Lauksaimniecības konsultāciju centra rajona
nodaļa, saskaņojot ar rajona lauksaimniecības departamentu,
pēc savstarpēji saskaņotas metodikas izvēlas zemnieku,
piemājas un citas produkcijas ražotāju individuālās
saimniecības /līdz 2500 republikā/ (turpmāk tekstā
"saimniecības"), kurās veic saimnieciskās darbības
uzskaiti, un nodrošina datu iesniegšanu Valsts statistikas
komitejas rajona nodaļai, Lauksaimniecības konsultāciju
centra rajona nodaļai vai rajona lauksaimniecības
departamentam.
Izvēlētajām saimniecībām
jānodrošina :
- naturālo rādītāju uzskaite
(sējumu platība, lopu skaits u.c.);
- ieņēmumu un izdevumu
uzskaite (kopumā un pa galvenajiem produkcijas
veidiem).
Saimniecība divreiz gadā
- par pirmo pusgadu - līdz
5.jūlijam;
- par otro pusgadu līdz
5.decembrim
iesniedz rajona
lauksaimniecības departamentam pieteikumu subsīdijas
saņemšanai (pieteikuma forma pielikumā).
Par uzskaites darba
organizēšanu, iegūto datu izmantošanu valsts vajadzībām ir
noteikta subsīdija Ls 20 gadā. Subsīdiju izmaksā divreiz
gadā pēc pieteikuma iesniegšanas rajona
lauksaimniecības departamentā.
Pēc saskaņošanas ar
Lauksaimniecības konsultāciju centra un Valsts statistikas
komitejas rajona nodaļu rajona lauksaimniecības
departaments līdz 15.jūlijam un 15.decembrim iesniedz
Zemkopības ministrijai pieprasījumu subsīdiju
saņemšanai.
Saimniecībām, kuras veic
šādu uzskaiti, rajona lauksaimniecības departaments var dot
prioritāti valsts investīciju piešķiršanai.
Ražošanas prognozēšanas un
finansēšanas departamenta direktore I.Pilvere
Pielikums
Pieteikums
valsts subsīdiju saņemšanai
par uzskaites sistēmas
izveidošanu individuālā
ražotāja saimniecībā
......................
rajona lauksaimniecības departamentam
Iesniedzējs
....................................
Adrese
.............................................
Bankas un rekvizīti
..............................
Paziņoju, ka saimniecības
uzskaites informācija ir iesniegta izmantošanai
Lauksaimniecības konsultāciju
centram Statistikas nodaļai
(nevajadzīgo svītrot)
Lūdzu
izmaksāt valsts subsīdiju par 1995.gada -- pusgadu.
1995.g.
.......................... Paraksts
.........................
* * * * * * *
LR Valsts statistikas
komitejas ......................... rajona nodaļas
atzinums
Paraksts
......................
Lauksaimniecības
konsultāciju centra ................... rajona nodaļas
atzinums
Paraksts
......................
.......................
rajona lauksaimniecības departamenta slēdziens.
Šī pieteikuma iesniedzējam
subsīdija par uzskaites darbu .............. (pienākas,
nepienākas)
Pārbaudīja
.................... Apstiprinu
Z.v. Departamenta
direktors
1995.g.
...........................
Pārraudzības noteikumi
govkopībā
Apstiprinu: Latvijas
Republikas Zemkopības ministrijas
Lauksaimniecības departamenta
direktors J.Kuzma , 01.02.1995.
Lietotie
jēdzieni
Pārraudzība -
individuālās produktivitātes kontroles sistēma, kura
nodrošina ražības un produkcijas kvalitātes datu ieguvi
ciltsvērtības noteikšanai.
Piena ganāmpulks -
visas govis, kas atrodas vienā fermā, pieder vienam
īpašniekam un zem pārraudzības tiek apzīmētas ar vienu
noteiktu ganāmpulka kodu (paju sabiedrībām - tā ir
slaucējas grupa).
Ganāmpulka kods - tas
ir 7 zīmju kods, pirmie divi cipari apzīmē rajona kodu,
otrie divi pagastu, pēdējie trīs ganāmpulku.
Dzīvnieka inventāra
numurs - 1-4 zīmju kods, pēc kura identificē ganāmpulka
dzīvnieku.
Pārraugs - komisijas
atestēts lopkopības speciālists.
1.
Vispārējie noteikumi
1.1. Lopkopības pārraudzība
ir piena ganāmpulku īpašnieku brīvprātīgs pasākums, kuru
organizatoriski atbalsta Latvijas Republikas Zemkopības
ministrija.
1.2. Govju pārraudzību
Latvijas Republikā izdara saskaņā ar Starptautisko
standartu "1546-1981 (E)":
"A" - sistēmā govju ražību
ik mēnesi kontrolē atestēti pārraugi,
"B" - sistēmā
pārraudzības ikmēneša kontroles atļauts veikt atestētam
ganāmpulka īpašniekam.
1.3. Pārraudzības noteikumi
stājas spēkā ar apstiprināšanas datumu.
2.
Pārraudzības organizēšana
2.1. Republikā pārraudzību
metodiski vada Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības
departamenta Ciltslietu nodaļa ar inspekcijas tiesībām.
Pārraudzību rajonā organizē rajona lauksaimniecības
departaments.
2.2. Pārraudzības uzsākšanu
reģistrē rajona Lauksaimniecības departamentā.
2.3. Uzsākot pārraudzību,
ganāmpulkā jāreģistrē visi dzīvnieki, izņemot gaļai
nobarojamos, piešķirot katram inven …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.