Zaudējis spēku - Par Valsts subsīdiju fonda izlietošanu augkopības un lopkopības nozares attīstībai 1995.gadā

Valsts - augkopībai un lopkopībai Zemkopības ministrijas pavēle nr.43 1995.gada 14.februārī Par Valsts subsīdiju fonda izlietošanu augkopības un lopkopības nozares attīstībai 1995.gadā Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par valsts budžetu 1995.gadam" un lai apmierinātu visu patērētāju pieprasījumu pēc noteiktām un augstas kvalitātes izejvielām, ko nodrošina labi attīstīta un organizēta sēklaudzēšana un tīršķirnes sējumu paplašināšana, sekmētu veselu un augstražīgu ganāmpulku veidošanu, veicinātu vaislinieku pārbaudi, kas nepieciešama sekmīgam selekcijas darbam, saglabātu un izaudzētu labas kvalitātes jaunlopus, PAVĒLU:

1. Apstiprināt valsts subsīdiju sadali 1995.gadam: 1.
2. augkopībā: šķirnes sējumiem, šķirnes sēklu realizācijai, augstas kvalitātes linu un kartupeļu ražošanai, bišu māšu selekcijai, kā arī šķirņu sēklu izejmateriāla (kolekciju) saglabāšanai un sākotnējās sēklkopības uzturēšanai - Ls 6300 tūkst. saskaņā ar 1.-2.pielikumu; 1.
3. lopkopībā: govkopības, cūkkopības, zirgkopības, aitkopības un kazkopības nozares ciltsdarba stabilizēšanai, kvalitatīvu jaunlopu izaudzēšanai, kā arī vaislas materiāla iegādei - Ls 6850 tūkst. saskaņā ar 3.pielikumu; 1.
4. uzskaites sistēmas izveidošanai individuālajās lauksaimniecības produkcijas ražotāju saimniecībās - Ls 50 tūkst.
5. Apstiprināt: 2.
6. nolikumu nr.1 "Par valsts subsīdiju izlietošanas kārtību augkopībā 1995.gadā", 2.2.nolikumu nr.2 "Par valsts subsīdiju izlietošanas kārtību lopkopībā 1995.gadā", 2.
7. nolikumu nr.3 "Subsīdiju saņemšanai par uzskaites sistēmas izveidošanu individuālajās lauksaimniecības produkcijas ražotāju saimniecībās".
8. Noteikt šādu subsīdiju izmaksāšanas kārtību: 3.
9. subsīdiju pieteikumus izskata katra rajona lauksaimniecības departamentā, pārbaudot dokumentu atbilstību nolikumos noteiktajām prasībām un izlases kārtā veic iesniegto datu pārbaudi uz vietas saimniecībās; 3.
10. augkopībā un lopkopībā: rajona lauksaimniecības deparaments, valsts selekcijas un izmēģinājumu stacija un saimniecība, kas nodarbojas ar sākotnējo sēklkopību, valsts vaislas buļļu izaudzēšanas stacija, cūku kontrolizmēģinājumu stacija un teķu kontrolizaudzēšanas stacija saskaņā ar nolikumu nr.1 un nr.2 līdz katra nākamā ceturkšņa 1.mēneša 15.datumam, bet pēdējā ceturksnī līdz 15.decembrim - iesniedz materiālus Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentā akceptēšanai; 3.
11. uzskaites organizēšanā: rajona lauksaimniecības departaments saskaņā ar nolikumu nr.3 līdz 15.jūlijam un līdz 15.decembrim iesniedz materiālus Ražošanas prognozēšanas un finansēšanas departamentam akceptēšanai; 3.
12. Ražošanas prognozēšanas un finansēšanas departaments pēc naudas saņemšanas no budžeta 5 dienu laikā pārskaita par attiecīgo periodu pieprasītos līdzekļus rajonu lauksaimniecības departamentiem un iepriekš minētajām stacijām. Rajona lauksaimniecības departaments pārskaita naudu subsīdiju pieprasītāja kontā.
13. Valsts sēklu inspekcijai organizēt rajonu inspektoru apmācību un darbu atbilstoši nolikumam nr.
15. Rajonu lauksaimniecības departamentiem kopīgi ar konsultatīvā dienesta darbiniekiem organizēt individuālo lauksaimniecības produkcijas ražotāju apmācību uzskaites jautājumos, lopkopības pārraugu apmācību un atestāciju atbilstoši Zemkopības ministrijā apstiprinātajiem "Pārraudzības noteikumiem govkopībā".
16. Rajonu lauksaimniecības departamentiem informēt augkopības un lopkopības ražotājus par subsīdiju saņemšanas kārtību saskaņā ar nolikumiem nr.1, nr.2 un nr.
18. Noteikt, ka par savlaicīgu un pareizu datu iesniegšanu Zemkopības ministrijai subsīdiju pieprasījumam un par subsīdiju izmaksu personīgi atbild attiecīgā rajona lauksaimniecības departamenta direktors.
19. Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentam: 8.
20. līdz š.g. 1.martam izstrādāt un publicēt presē konkursa noteikumus visu lopu sugu vaislas dzīvnieku un putnu iegādei un realizācijai, 8.
21. līdz š.g. 1.aprīlim izstrādāt subsidēšanas noteikumus produkcijas konkurētspējas paaugstināšanai.
22. Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentam (J.Kuzma) un Ražošanas prognozēšanas un finansēšanas departamentam (I.Pilvere) kontrolēt pavēles izpildi. Pielikumā: 1.Valsts subsīdiju izlietošana augkopībā - 1 lapa.
23. Valsts subsīdiju izlietošana šķirnes sēklu izejmateriāla saglabāšanai - 1 lapa.
24. Valsts subsīdiju izlietošana lopkopībā - 1 lapa. Ministrs Ā.Ūdris Lauksaimniecības departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma 1.pielikums Valsts subsīdiju izlietošana augkopības attīstīšanai 1995.gadā tūkst.Ls
25. Par reģistrētajām šķirnes sējumu platībām un saražoto kondicionēto šķirnes sēklu 5302
26. Par šķirnes sēklu izejmateriāla (kolekciju) saglabāšanu un sākotnējo sēklkopību 252
27. Par augstas kvalitātes linšķiedras un kartupeļu, kā arī bišu māšu izaudzēšanu 436
28. Augkopības preču produkcijas konkurētspējas uzlabošanai 310 KOPĀ 6300 Lauksaimniecības departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma 2.pielikums Valsts subsīdiju izlietošana šķirnes sēklu izejmateriāla (kolekciju) saglabāšanai, sākotnējai sēklkopībai un zinātniskās bāzes nodrošināšanai Darbu veic Latvijas valsts zemkopības zinātniskās pētniecības institūts "Agra", selekcijas stacijas, LLU un sēklaudzēšanas saimniecības. Kolekcijas pa Sākotnējā sēklkopība tūkst. kultūraugu grupām pa kultūrām Ls
29. Zemkopības zinātniskās daudzgadīgie zālāji, daudzgadīgie 49,7 pētniecības institūts "Agra" rapsis, griķi, dārzeņi, zālāji augļkopība
30. Valsts Dobeles dārzkopības augļkopība 12,9 selekcijas un izmēģinājumu stacija
31. Latvijas Lauksaimniecības graudaugi 9,0 universitāte
32. Valsts Mežotnes selekcijas cukurbietes graudaugi, 16,4 un izmēģinājumu stacija cukurbietes
33. Valsts Priekuļu selekcijas graudaugi un graudaugi un 68,5 un izmēģinājumu stacija pākšaugi, kartupeļi, pākšaugi, kartupeļi, daudzgadīgie zālāji daudzgadīgie zālāji
34. Valsts Pūres dārzkopības dārzeņi, augļkopība 16,6 izmēģinājumu stacija
35. Valsts Stendes selekcijas graudaugi, graudaugi, 45,3 un izmēģinājumu stacija daudzgadīgie zālāji daudzgadīgie zālāji kartupeļi
36. Valsts Viļānu selekcijas stacija lini graudaugi, kartupeļi, lini 14,6
37. Paju saimniecība "Lejaskurzeme" - kartupeļi 5,0
38. Paju saimniecība "Skrīveri" - kartupeļi 7,0
39. Valsts mācību un pētījumu - graudaugi, kartupeļi 7,0 saimniecība "Vecauce" KOPĀ 252,0 Lauksaimniecības departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma 3.pielikums Valsts subsīdiju fonda izlietošana lopkopībā 1995.gadā Ls, tūkst.
40. Govkopībā: 4273,8 Par pārraudzības darbu, augstražīgu dzīvnieku selekciju, vaislas buļļu pārbaudi, jaunlopu saglabāšanu un izaudzēšanu
41. Cūkkopībā: 362,8 Par selekcijas darbu, kontrolizmēģinājumiem, gaļas šķirņu cūku pavairošanu
42. Aitkopībā: 75,3 Par selekcijas darbu un teķu kontrolizaudzēšanu
43. Zirgkopībā: 203,6 Par selekcijas darbu, darba spēju pārbaudi
44. Vaislas materiāla iegādei no ārvalstīm 610,5
45. Produkcijas konkurētspēju paaugstināšanai 1324,0 Kopā: 6850,0 Lauksaimniecības departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma Apstiprināts ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas 1995.gada 14.februāra pavēli nr.43 Nolikums nr.1 Par valsts subsīdiju izlietošanas kārtību augkopībā 1995.gadā Šis nolikums nosaka kārtību, kādā izmaksājamas subsīdijas zemnieku un piemājas saimniecībām, statūtu sabiedrībām un cita veida lauksaimniecības uzņēmumiem, selekcijas, izmēģinājumu un mācību saimniecībām par šķirnes sējumu saglabāšanu un paplašināšanu. Valsts subsīdijas no 1995.g. valsts budžeta līdzekļiem augkopībā nosakāmas un izmaksājamas turpmāk aprakstītā kārtībā.
46. Par šķirnes sējumiem 1.
47. Subsīdijas ir tiesīgas saņemt visas zemnieku un piemājas saimniecības, statūtu sabiedrības, kā arī citi lauksaimniecības uzņēmumi un organizācijas, kurām 1995.gadā ir šķirnes graudaugu un pākšaugu, griķu, rapša, zaļo zirnīšu, kartupeļu un zālāju sējumi, kas apsēti ar izlases līdz trešam ataudzējumam (vasaras kviešiem un pākšaugiem - ar izlases līdz piektam ataudzējumam) sēklu, ko apliecina šādi dokumenti: sēklas sertifikāts vai sēklas atestāts, vai sēklu apliecība, un tie tiek kopti atbilstoši agrotehniskajiem noteikumiem, īpašu vērību pievēršot lauku nezālainības, slimību izplatības un inficēšanās pakāpes samazināšanai (novērtēšanai izmantojot: Lauksaimniecības sistēma Latvijas lauku pārbūves periodā. R., 1991.,
48. lpp.). Subsīdijas var saņemt šķirnes sējumu īpašnieki, kuriem graudaugu šķirnes sējumu platība ir 2 ha un lielāka, kartupeļu, griķu, rapša, zālāju un pākšaugu - 1 ha un vairāk, (sākotnējās sēklkopības - superelitas sējumu platība netiek ierobežota). 1.
49. Subsīdijas izmaksā Zemkopības ministrijas rajonu lauksaimniecības departamenti. 1.
50. Pieteikumi subsīdiju saņemšanai par šķirnes ziemāju un vasarāju graudaugu, pākšaugu, griķu, rapša, kartupeļu un zālāju sējumiem iesniedzami sava rajona lauksaimniecības departamentā līdz 1995.g. 1.jūnijam pēc pievienotās formas nr.
51. 1.
52. Rajona Valsts sēklu inspekcija līdz 1995.g. 1.augustam veic pieteikto sējumu pārbaudi, piedaloties arī subsīdijas prasītājam. Par veikto pārbaudi Valsts sēklu inspekcija sastāda šķirnes sējumus apstiprinošu dokumentu (reģistrācijas vai lauku apskates protokolu), kā arī dod rakstisku slēdzienu, atzīmējot to formā nr.
53. Šis slēdziens ir pamats subsīdijas izmaksāšanai. Šķirnes sējumu lauku apskati un sējumu reģistrāciju apmaksā audzētājs pēc Zemkopības ministrijas noteiktiem maksas tarifiem (1.tabula). Šķirnes sējumu lauku apskati vai reģistrāciju subsīdiju saņemšanai jāpiesaka rajona Valsts sēklu inspekcijā līdz 15.maijam. 1.
54. Rajona lauksaimniecības departaments saskaņā ar pārbaudes slēdzienu izmaksā par esošajiem šķirnes sējumiem subsīdijas šādā apmērā: 1.5.
55. par 1994.gada rudenī sētajiem un 1995.gadā saglabājušamies ziemāju sējumiem - Ls 12 par 1 ha; 1.5.
56. par 1995.gada pavasarī apsētajiem vasarāju sējumiem - Ls 12 par 1 ha, pākšaugu (zaļo zirnīšu), griķu, rapša sējumiem - Ls 25 par 1 ha, apstādītajiem kartupeļu laukiem - Ls 30 par 1 ha; 1.5.
57. par 1995.gada pavasarī zem virsauga apsētiem tauriņziežu sēklu laukiem - Ls 15 par 1 ha un par 1995.gadā novācamiem tauriņziežu sēklu laukiem - Ls 25 par 1 ha. 1.5.
58. par 1995.gada pavasarī zem virsauga apsētiem stiebrzāļu sēklu laukiem - Ls 10 par 1 ha un par 1995.gadā novācamiem stiebrzāļu sēklu laukiem - Ls 15 par 1 ha. Subsīdijas izmaksā saskaņā ar Zemkopības ministrijas 1995.g. 14.februāra pavēles nr.43 punktu līdz 1995.gada 1.septembrim.
59. Par šķirnes sēklas realizāciju 2.
60. Subsīdijas ir tiesīgi saņemt visi šķirnes sēklu audzētāji un realizētāji - zemnieku saimniecības, specializēti sēklkopības uzņēmumi, selekcijas un izmēģinājumu saimniecības u.c., kas 1995.gadā, sākot ar 1.janvāri, realizē superelites, elites, kā arī
61. -
62. ataudzējuma šķirnes sēklu, kurai ir Valsts sēklu inspekcijas izdots sertifikācijas dokuments - sēklas sertifikāts vai sēklas atestāts, vai sēklas apliecība, un ir iesniegušas un noformējušas attiecīgu pieteikumu. 2.
63. Kultūraugu sugas, par kuru sertificētu (t.i., ar sertifikācijas dokumentiem apliecinātu) šķirnes sēklu realizāciju 1995.gadā maksā valsts subsīdijas, kā arī subsīdiju apmērs latos par 1 tonnu dots 2.tabulā. Subsīdijas apmērs noteikts atsevišķi par superelites un elites, kā arī
64. -
65. ataudzējuma sēklu. Par tālāku ataudzējumu sēklu subsīdijas nemaksā. 2.
66. Valsts subsīdijas par realizētajām šķirnes sēklām izmaksā tikai tad, ja ir sertifikācijas dokuments un sēklas pārdošanas cena nepārsniedz 3.tabulā noteikto maksimālo cenu (superelites sēklai maksimālā cena netiek noteikta). Iesniegumam pievienojami sertifikācijas dokumenti un pavadzīmes vai to kopijas par realizēto šķirnes sēklu. 2.
67. Valsts subsīdijas par šķirnes sēklu, kas tiek izsniegta zemniekam kā aizdevums pret graudu atdošanu natūrā rudenī pēc ražas novākšanas, izmaksā tādā pat kārtībā, kā norādīts 2.
68. punktā ar noteikumu, ka atdotie graudi klētsvarā nepārsniedz 1.5 reizes aizdotās sēklas daudzumu. Paredzot aizdevumu atdot naudā, sēklu cena nedrīkst pārsniegt 3.tabulā noteikto maksimālo cenu. 2.
69. Pieteikumus subsīdiju saņemšanai par šķirnes sēklas realizēšanu jāiesniedz rajona lauksaimniecības departamentam pēc pievienotās formas nr.
70. Iesniegumam pievienojami sertifikācijas dokumenti un pavadzīmes (vai to kopijas) par realizēto šķirnes sēklu. Iesniegtos pieteikumus reģistrē rajona lauksaimniecības departamentā. 2.
71. Pieteikumi subsīdiju saņemšanai iesniedzami: 2.6.
72. par 1995.g. pirmajā pusgadā realizēto šķirnes sēklu - līdz 1995.g. 30.jūnijam; 2.6.
73. par 1995.g. otrajā pusgadā realizēto šķirnes sēklu - līdz 1995.g. 15.decembrim. 2.
74. Subsīdiju prasītāju pieteikumus izskata rajona lauksaimniecības departamentā, kur pārbauda izsētās sēklas sertifikācijas dokumentus, kā arī pavadzīmes par konkrētās šķirnes sēklu partijas (daudzuma) realizāciju. Rajona lauksaimniecības departaments dod slēdzienu par subsīdijas izmaksu katram pircējam 2.
75. Rajona lauksaimniecības departaments ik ceturksni apkopo pieteikumus un pieprasa attiecīgās subsīdijās izmaksājamās summas Zemkopības ministrijā. 2.
76. Subsīdijas par realizēto sertificēto šķirnes sēklu izmaksā Zemkopības ministrijas 1995.gada 14.februāra pavēlē nr.43 noteiktajā kārtībā.
77. Par linu ražošanu 3.
78. Subsīdijas ir tiesīgi saņemt visi linu audzētāji - zemnieku un piemājas saimniecības, statūtu un citas sabiedrības, selekcijas saimniecības, kurām 1995.gadā ir linu sējumi un ir noslēgti līgumi ar linu pirmapstrādes uzņēmumiem par tilināto linu stiebriņu realizāciju. 3.
79. Valsts subsīdiju apjoms ir Ls 70 par vienu tonnu tilināto linu stiebriņu ar kvalitātes rādītāju No 0.75 un Ls 90, ja tas ir No 1.0 un augstāks. Linu audzētājs saņem valsts subsīdijas divos termiņos: 3.2.
80. avansu pēc linu sējumu apsēšanas - līdz Ls 60 par katru apsētu un pēc agrotehniskiem noteikumiem koptu linu sējumu hektāru; 3.2.
81. galīgo norēķinu pēc sagatavoto linu tilināto stiebriņu nodošanas linu pirmapstrādes uzņēmumam saskaņā ar noslēgto līgumu. 3.
82. Valsts subsīdijas avansa saņemšanai par apsētiem linu sējumiem linu audzētājiem jāiesniedz rajona lauksaimniecības departamentam, pieteikums pēc formas nr.
83. Par pieteikto linu sējumu reģistrāciju pieteicējs apmaksā pēc Zemkopības ministrijas noteiktiem maksas tarifiem Ls 0.40 par ha. 3.
84. Rajona lauksaimniecības departaments līdz 1995.gada 30.jūnijam organizē linu sējumu apskati, kuras rezultātā pārbaudītājs uz pieteikuma dod rakstisku slēdzienu par linu sējumu stāvokli un iespējām izpildīt līgumu par noteikta tilināto linu stiebriņu daudzuma pārdošanu linu fabrikai. Ja linu sējumu stāvoklis ir labs, pārbaudītājs rekomendē visa paredzētā avansa - Ls 60 par vienu ha - izmaksu. Ja linu sējumu stāvoklis ir vidējs un var rasties šaubas par līguma izpildi, avansu var samazināt līdz Ls 20 par ha vai pat noraidīt. Slēdziens ir pamats izmaksāt valsts subsīdiju avansu par linu sējumiem. 3.
85. Slēdzienu apstiprina rajona lauksaimniecības departamenta direktors ar savu parakstu. 3.
86. Lauksaimniecības departaments līdz 1995.gada 31.jūlijam apkopo visus iesniegtos pieteikumus ar slēdzieniem par sējumu stāvokli un iesniedz apkopojumu Zemkopības ministrijai, lai saņemtu valsts subsīdijas avansa izmaksai nepieciešamo summu un izmaksātu to linu audzētājiem. Valsts subsīdijas avanss izmaksājams līdz 1995.gada 30.augustam. 3.
87. Valsts subsīdiju galīgā izmaksa linu ražotājiem notiek pēc linu stiebriņu sagatavošanas un pārdošanas linu fabrikai, pamatojoties uz linu ražotāju pieteikumu pēc formas nr.
88. Pieteikumi iesniedzmi rajona lauksaimniecības departamentam tūlīt pēc linu pārdošanas linu fabrikai, bet ne vēlāk kā līdz 1995.g. 15.decembrim. 3.
89. Lauksaimniecības departamenti apkopo iesniegtos un pārbaudītos pieteikumus par subsīdiju izmaksu un nosūta Zemkopības ministrijai pieprasījumu attiecīgo subsīdiju summu saņemšanai un izmaksai linu ražotājiem. Pieprasījumus Zemkopības ministrijai lauksaimniecības departamentiem jāiesniedz līdz 1995.gada 30.novembrim un galīgo norēķinu - līdz 1995.gada 15.decembrim.
90. Par šķirnes sēklu izejmateriāla (kolekciju) saglabāšanu, sākotnējo sēklkopību un zinātniskās bāzes nodrošināšanu 4.
91. Subsīdijas šķirnes sēklu izejmateriāla (kolekciju) saglabāšanai, atjaunošanai, papildināšanai, sākotnējās sēklkopības uzturēšanai un zinātniskās bāzes nodrošināšanai saņem
92. pielikumā minētās saimniecības, kas 1995.gadā ir ierīkojušas un veic darbu šķirnes sēklu izejmateriāla (kolekciju) saglabāšanā un papildināšanā un sākotnējās sēklkopības uzturēšanā saskaņā ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentam iesniegtu un akceptētu konkrētu darbības programmu un vienošanās protokolu. 4.
93. Pārbaudi par šķirnes sēklu izejmateriāla saglabāšanu un sākotnējās sēklkopības uzturēšanu veic Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departaments, kas arī dod slēdzienu par attiecīgas subsīdijas izmaksu. Pārbaudi par zinātniskās bāzes nodrošināšanu organizē Izglītības un zinātnes departaments, kas arī dod slēdzienu par attiecīgo subsīdijas izmaksu. 4.
94. Subsīdijas par sākotnējās sēklkopības uzturēšanu izmaksājamas tikai tām saimniecībām (selekcijas stacijām), kas, realizējot šķirnes sēklu, nepārsniedz maksimālās šķirnes sēklu pārdošanas cenas, kas fiksētas 3.tabulā. 4.
95. Subsīdijas izmaksā Zemkopības ministrija no valsts subsīdiju fonda līdzekļiem saskaņā ar darba programmā ierakstītiem termiņiem par katru iepriekšējo gada ceturksni nākamā ceturkšņa sākumā un galīgo norēķinu izdara līdz 1995.g. 15.decembrim.
96. Par kartupeļu audzēšanu pārstrādei 5.
97. subsīdiju ir tiesīgi saņemt visi kartupeļu audzētāji - zemnieki un piemājas saimniecības, statūtu un citas sabiedrības, kurām 1995.gadā ir kartupeļu stādījumi, un tās ir: 5.1.
98. noslēgušas līgumus par pārstrādes uzņēmumu par kartupeļu realizāciju; 5.1.
99. piegādājušas cietes ražošanas uzņēmumam šķirnes kartupeļus ar vidējo cietes saturu 15.0% un vairāk. Subsīdiju apjoms atkarībā no cietes satura dots 4.tabulā; 5.1.
100. piegādājušas pārstrādes uzņēmumiem šķirnes kartupeļus agrai kartupeļu pārstrādei (ar pārstr.sāk. līdz 1.X) ar vidējo cietes saturu vairāk par 12% un vēlai pārstrādei (ar pārstrādes sākumu pēc 1.X) ar vidējo cietes saturu vairāk par 14%. Līgumā ietvertajām kvalitātes prasībām jāatbilst ne mazāk kā 75% piegādāto kartupeļu. Subsīdiju lielums ir atkarīgs no tā, cik ir piegādāti kvalitātes prasībām atbilstoši kartupeļi ar diametru lielāku par 55 milimetriem. Ja šāda lieluma kartupeļi ir piegādāti 41-60% robežās, tad subsīdiju summa ir 15 Ls/t, ja vairāk par 61% - 20Ls/T. 5.
101. Pārstrādes uzņēmums līdz 20.XI nosūta rajonu lauksaimniecības departamentiem pieteikumu par subsīdiju saņemšanu pēc formas nr.
102. 5.
103. Lauksaimniecības departamenti apkopo iesniegtos un pārbaudītos pieteikumus par subsīdiju izmaksu un nosūta Zemkopības ministrijai pieprasījumu attiecīgo subsīdiju summu saņemšanai un izmaksai kartupeļu audzētājiem. Pieprasījums Zemkopības ministrijai lauksaimniecības departamentiem jāiesniedz līdz 1995.gada 30.novembrim.
104. Par bišu māšu izaudzēšanu 6.
105. Subsīdiju ir tiesīga saņemt jebkura bišu drava, kas ietilpst zemnieku saimniecībā, paju sabiedrībā, SIA, individuālajā uzņēmumā, akciju sabiedrībā, kooperatīvo biedru sabiedrībā un individuālajā aprūpē, ja: 6.1.
106. tā realizē Latvijas vietējās, Karpatu, Itālijas, Kaukāza kalnu un Krainas bišu rases dējošas vai nedējošas (neapaugļotas) bišu mātes, un kuru atbilstību noteiktajai rases tīrības pakāpei apliecina SIA "Biškopības laboratorijas" sertifikāts, 6.1.
107. māšu maksimālā realizācijas cena nepārsniedz: Instrumentāli Dējošām Nedējošām apsēklotām bišu mātēm Ls bišu mātēm Ls bišu mātēm Ls Latvijas vietējām, kuru 5,0 2,0 0,5 tīrības pakāpe pēc diskoidālās sakritības 90-95% Latvijas vietējām, kuru 95% 6,0 3,0 0,8 tīrības pakāpe pēc diskodiālās sakritības vairāk par Pārējo bišu rasu mātēm, vairāk par 95% 5,0 - 0,5 6.1.
108. dravas atbilstību nosaka attiecīgā administratīvā rajona veterinārā pārvalde, veicot analīzes karantīnas slimību un sanitārā stāvokļa atbilstības noteikšanai. 6.
109. Subsīdiju apmērs un maksimālā realizācijas cena par izaudzētajām bišu mātēm norādīta 6.tabulā. 6.
110. Pieteikumi par valsts subsīdiju saņemšanu jāiesniedz rajona lauksaimniecības departamentā pēc formas nr.
111. Iesniegumam pievienojamas pavadzīmes vai to kopijas, sertifikāts vai tā kopija un veterinārā dienesta slēdziens par dravas atbilstību bišu māšu audzēšanai. 6.
112. Pieteikumi valsts subsīdiju saņemšanai iesniedzami vienu reizi gadā līdz 1995.gada 1.septembrim. 6.
113. Lauksaimniecības departamenti apkopo iesniegtos un pārbaudītos pieteikumus par subsīdiju izmaksu un nosūta Zemkopības ministrijai pieprasījumu attiecīgo subsīdiju summu saņemšanai un izmaksai bišu māšu realizētājiem. Pieprasījumus Zemkopības ministrijai lauksaimniecības departamentiem jāiesniedz līdz 1995.gada 15.septembrim. 6.
114. Bišu māšu izaudzēšanas subsidēšanas paredzēta tikai 1995.gadā.
115. Par dārzeņu sēklaudzēšanu 7.
116. Subsīdiju ir tiesīgas saņemt visas šķirnes sēklu audzētājas un realizētājas saimniecības - zemnieku saimniecības, specializēti sēklkopības uzņēmumi, selekcijas un izmēģinājumu saimniecības u.c., kas noslēgušas līgumu ar firmām vai uzņēmējsabiedrībām, kuras nodarbojas ar dārzeņu sēklu tirdzniecību un realizē šķirnes sēklu, sākot ar 1995.gada 1.augustu. 7.
117. Kultūraugu sugas, par kuru realizāciju 1995.gadā maksā valsts subsīdijas, subsīdiju apmērs latos par 1 kilogramu, kā arī minimālā pārdošanas cena, par kādu audzētājs realizē dārzeņu sēklas sēklu apstrādes uzņēmumiem, dota 5.tabulā. 7.
118. Firmas vai uzņēmējsabiedrības līdz 10.decembrim nosūta rajonu lauksaimniecības departamentiem pieteikumu par subsīdiju saņemšanu pēc formas nr.
119. 7.
120. Lauksaimniecības departamenti apkopo iesniegtos un pārbaudītos pieteikumus par subsīdiju izmaksu un nosūta Zemkopības ministrijai pieprasījumu attiecīgo subsīdijas summu saņemšanai un izmaksai dārzeņu sēklu audzētājiem. Pieprasījumus Zemkopības ministrijai lauksaimniecības departamentiem jāiesniedz līdz 1995.gada 20.decembrim.
121. Par šķirnes sēklu audzētāju pieteikumu kontroli 8.
122. Kontroli par valsts subsīdiju izmaksu šķirnes sēklu audzētājiem un realizētājiem organizē attiecīgā rajona lauksaimniecības departaments, iesaistot Valsts sēklu inspekciju. Rajonu valsts sēklu inspekcijas izlases kārtā veic kontroles paraugu noņemšanu šķirnes sēklu pircēju saimniecībās, pārbaudot līdz 5% no nopirktās sēklas kvalitātes un informējot par pārbaudes rezultātiem rajona lauksaimniecības departamentu. 8.
123. Lauksaimniecības departamentam ir tiesības uz izdarīto kontroles aktu pamata sēklkopības noteikumu neievērošanas vai pārkāpumu gadījumā neizmaksāt attiecīgo valsts subsīdijas summu, bet smagāku vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā - anulēt sēklaudzētāju reģistrāciju. 8.
124. Par veiktiem pakalpojumiem valsts subsīdiju izlietošanā rajona lauksaimniecības departamentiem ir atļauts izmaksāt līdz 2.5% no izlietotās summas rajona lauksaimniecības departamentu un citu iestāžu darbiniekiem, kuri piedalījušies subsīdiju aprēķināšanā un kontrolē, kā arī segt pārējos izdevumus, kas saistīti ar subsīdiju izmaksāšanas kontroli. Minētos līdzekļus Zemkopības ministrija pārskaita kopā ar nepieciešamo katram gada ceturksnim aprēķināto subsīdiju summu. Pielikumā:
125. Pieteikumu formas nr.1-nr.7 - 7 lp.
126. Tabulas - 6 lp. Lauksaimniecības departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma Forma nr.1 Pieteikums valsts subsīdiju saņemšanai par šķirnes sējumiem 1995.g. .......................................................... rajona lauksaimniecības departamentam Uzvārds, vārds: Saimniecības nosaukums: Adrese: Bankas rekvizīti: Lūdzu izmaksāt man valsts subsīdiju par 1995.gadā manā saimniecībā esošajiem šķirnes sējumiem: Kultūra Šķirne Ataudzējums Platība, ha Ziemas kvieši Ziemas rudzi Mieži Auzas Kartupeļi Āboliņš (1995.g. sējums) Āboliņš (1994.g. sēj. sēklai) Paraksts, datums.......................................................................... ................................................. rajona Valsts sēklu inspekcijas slēdziens: Pārbaudot konstatēts, ka pārbaudes dienā turpmāk minētie šķirnes sējumi ir agrotehniskām prasībām atbilstošā stāvoklī, un saimniecība var saņemt subsīdiju par tabulā minētajiem sējumiem šādās platībās: Kultūra Šķirne Ataudzējums Platība, ha Pārbaudes Subsīdija slēdziens Ls par ha kopā, Ls Paraksts:....................................................................... uzvārds, paraksts, datums Subsīdijas izmaksai Ls.................... (vārdiem...............................) apmērā Rajona lauksaimniecības departamenta direktors.............................................. paraksts, uzvārds, datums Forma nr.2 Pieteikums valsts subsīdiju saņemšanai par realizēto šķirnes sēklu ............................................................... rajona lauksaimniecības departamentam Iesniedzējs ................................................................................ vārds, uzvārds; juridiskai personai - nosaukums Saimniecība: Adrese: Bankas rekvizīti: Lūdzu izmaksāt man valsts subsīdiju par
127. gadā realizēto šķirnes sēklu zemāk minētā sortimentā un daudzumos: Kultūrauga Šķirne Atau- Sēklas sertif. Daudz., t Pavad- Subsīdijas suga dzējums vai apliec., zīmes nr. vai atestāta nr. Ls par t kopā, Ls Kopā: Pielikumā sēklas sertifikāti (apliecības vai atestāti) un pavadzīmes (..... lapas) Paraksts, datums ................................................................................ ............................................. rajona lauksaimniecības departamenta slēdziens: Pārbaudot pils. (jurid. pers.) ........................ iesniegtos dokumentus, konstatēju, ka 1995.g. ................. mēn. realizēts šāds šķirnes sēklu daudzums: ............................................. ............................................. ............................................. Par realizēto šķirnes sēklu pievienoti sertifikācijas dokumenti un pavadzīmes. Šķirnes sēkla realizēta par cenu, kas nepārsniedz subsīdiju saņēmējiem noteikto maksimālo robežu. Par realizēto šķirnes sēklu pienākas valsts subsīdijas Ls .......... (vārdiem: .................................................) apmērā. ................................................................................ amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums Rajona lauksaimniecības departamenta direktors ..................................... paraksts, uzvārds, datums Forma nr.3 Pieteikums valsts subsīdiju saņemšanai par ierīkotiem linu sējumiem 1995.g. .................................................... rajona lauksaimniecības departamentam Vārds, uzvārds (juridiskai personai nosaukums): Saimniecības nosaukums: Adrese: Bankas rekvizīti: Lūdzu izmaksāt man valsts subsīdiju avansu par manā saimniecībā 1995.g. ierīkotiem linu sējumiem, no kuriem saskaņā ar 1995.g. ....................... noslēgto līgumu ar ............ linu fabriku paredzēta ................... tonnu tilināto linu stiebriņu pārdošana saskaņā ar kārtību, kāda noteikta "Nolikumā par valsts subsīdiju izlietošanas kārtību augkopībā 1995.g.". Ierīkoto linu sējumu platība ......... ha. Paraksts, datums: ........................................................................... ........................................... rajona lauksaimniecības departamenta slēdziens: 1995.g. ................ izdarot linu sējumu apskati, konstatēts, ka pieteicēja ierīkotie linu sējumi ir šādā stāvoklī: Platība, Sējas Šķirne Atau- Sējuma stāvoklis - Novērtējums ha datums dzējums biezība, nezāļainība, (labs, apmierin., slikts) attīst. fāze Slēdziens: sējumu stāvoklis atbilst agrotehniskām prasībām un par tiem izmaksājams avanss Ls ............. par ha. Sējumu apskati veica ................................................................................ amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums Apstiprinu: rajona lauksaimniecības departamenta direktors ................................................................................ paraksts, uzvārds, datums Piezīme: Sējumu stāvokli novērtē kā labu, ja prognozējamā raža nodrošina līgumā paredzētās produkcijas pārdošanu. Ja sējumu stāvoklis vidējs, valsts subsīdijas avansu var samazināt līdz Ls 40 par ha, bet ja slikts - avansa izmaksu var samazināt līdz Ls 20 par ha vai arī noraidīt. Forma nr.4 Pieteikums valsts subsīdiju saņemšanai par linu ražošanu 1995.g. ...................................................... rajona lauksaimniecības departamentam Vārds, uzvārds (juridiskai personai nosaukums): Saimniecības nosaukums: Adrese: Bankas rekvizīti: Lūdzu izmaksāt man valsts subsīdiju par saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar .......................... linu fabriku, realizēto tilināto linu stiebriņu daudzumu, kopā ............. tonnas, t.sk. nr.075-.................. t nr.1.0 un augstāk -................ t, izmaksāts avanss Ls ...................., izmaksājamā summa Ls ......................... Pievienots: pavadzīmes par linu fabrikai nodotiem liniem vai linu fabrikas pieņemšanas akts, ja lini pieņemti glabāšanā. ................................................................................ paraksts, datums ...................................... rajona lauksaimniecības departamenta slēdziens: Pārbaudot pilsoņa, juridiskās personas ................... pieteikumu valsts subsīdijas saņemšanai, konstatēts:
128. Pēc pavadzīmēm linu fabrikai nodotas ................... t tilināto linu stiebriņu, par ko pienākas valsts subsīdija Ls ................
129. Saņemts avansā par linu sējumiem pēc kvīts nr. ................................ kopā Ls ...................................
130. Pienākas saņemt valsts subsīdiju par pārdoto linu produkciju Ls .................... (vārdiem ..........................................) Pārbaudīja: ................................................................................ amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums Apstiprinu: rajona lauksaimniecības departamenta direktors ........................................................ paraksts, uzvārds, datums Forma nr.5 Pieteikums valsts subsīdiju saņemšanai par pārstrādei piegādātajiem kartupeļiem ................................................................ rajona lauksaimniecības departamentam Iesniedzējs ................................................................................ pārstrādes uzņēmuma nosaukums Adrese: Lūdzu izmaksāt valsts subsīdiju par
131. gadā pārstrādei realizētiem kartupeļiem šādiem audzētājiem zemāk minētajos daudzumos Piegādātājs Kartupeļu Cietes Piegādāti Piemaksa Kopējā Bankas (uzvārds vai daudzums saturs % kartupeļi par 1 t, Ls summa Ls rekvizīti saimniecības ar diametru nosaukums) virs 55 mm, % Pievienotas pārstrādes uzņēmuma pieņemšanas kvītis par šim uzņēmumam nodotajiem kartupeļiem ........... lp. Paraksts, datums ................................................................................ ........................................ rajona lauksaimniecības departamenta slēdziens: Pārbaudot pārstrādes uzņēmuma ................... pieteikumu valsts subsīdijas piešķiršanai, konstatēts, ka visiem pieteikumā minētajiem kartupeļu audzētājiem pienākas uzrādītās valsts subsīdijas. Pārbaudīja: ................................................................................ amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums Apstiprinu: rajona lauksaimniecības departamenta direktors ................................................................................ paraksts, uzvārds, datums Forma nr.6 Pieteikums valsts subsīdiju saņemšanai par realizēto šķirnes sēklu ............................................................... rajona lauksaimniecības departamentam Iesniedzējs ................................................................................ firmas vai uzņēmējsabiedrības nosaukums Adrese ................................................................................ Lūdzu izmaksāt valsts subsīdiju par
132. gadā realizēto šķirnes sēklu šādiem audzētājiem zemāk minētajā sortimentā un daudzumos: Kultūra Šķirne Daudzums, t Pavadzīmes nr. Subsīdija Ls/kg Kopā Pievienotas pavadzīmes par firmām vai uzņēmējsabiedrībām piegādāto šķirnes sēklu uz ............... lp. Paraksts, datums ................................................................................ ............................................... rajona lauksaimniecības departamenta slēdziens: Pārbaudot firmas vai uzņēmējsabiedrības pieteikumu valsts subsīdijas piešķiršanai, konstatēts, ka visiem pieteikumā minētajiem dārzeņu sēklu audzētājiem pienākas uzrādītās valsts subsīdijas. Pārbaudīja ................................................................................ amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums Apstiprinu: rajona lauksaimniecības departamenta direktors ................................................................................ paraksts, uzvārds, datums Forma nr.7 Pieteikums valsts subsīdiju saņemšanai par realizētajām bišu mātēm ...................................................... rajona lauksaimniecības departamentam Iesniedzējs ................................................................................ vārds, uzvārds, juridiskai personai - nosaukums Saimniecības nosaukums: Adrese: Bankas un norēķinu kodi: Lūdzu izmaksāt valsts subsīdiju par
133. gadā realizētajām dējošām vai nedējošām (neapaugļotām) bišu mātēm (nevajadzīgo svītrot) šādā sortimentā un apmērā: Bišu rases Daudzums, Pavad- Māšu atbilstības Veterinārās Valsts nosaukums gab. zīmes nr. sertifikāta nr. apliecības nr. subsīdijas un pārdoto māšu noteiktai rasei Ls par Kopā, apzīmējumi gabalu Ls Pielikumā:
134. Pavadzīmes .............. gab.
135. Bišu māšu atbilstības sertifikāti ............ gab.
136. Veterinārās apliecības .............. gab. Datums: Paraksts: ...................................................... rajona lauksaimniecības departamenta slēdziens: Pārbaudot ..................... iesniegtos dokumentus, konstatēju, ka
137. gadā realizēts šāds dējošu vai nedējošu māšu daudzums: ......................................................... Par realizētajām bišu mātēm pievienoti šādi dokumenti:
138. ..........................
139. .......................... Bišu mātes realizētas par cenu, kas nepārsniedz subsīdiju saņēmējam noteikto maksimālo cenu. Par realizētajām bišu mātēm pienākas valsts subsīdija Ls ................ (vārdiem) .................... apmērā. ................................................................................ amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums ................ rajona lauksaimniecības departamenta direktors ........................... paraksts 1.tabula Šķirnes sējumu lauku apskates un sējuma reģistrācijas maksas tarifi 1995.gadā Ls par 1ha, ja lauka lielums: 1-5ha 6ha un vairāk 1.Graudaugiem 1,50 1,00
140. Ilggadīgiem zālājiem, pākšaugiem, liniem, rapsim 1,70 1,10
141. Kartupeļiem M-3, SSE, SE, E 3,80 2,50
142. un tālākiem ataudzējumiem 1,70 1,10
143. Sējumu reģistrācija Ls 0,40 par 1 ha
144. Kartupeļu sēklas materiāla pēcpārbaudes viena parauga analīze Ls 23,60 Lauksaimniecības departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma 2.tabula Kultūraugu saraksts, par kuru šķirnes sēklas realizāciju 1995.gadā maksā valsts subsīdijas, un subsīdiju apmērs latos par tonnu Kultūraugs 1995.g. pirmais pusgads 1995.g. otrais pusgads (01.01.-30.06.) (01.07.-31.12.) Superelites 1.-
145. Superelites 1.-
146. un elites ataudzējuma un elites ataudzējuma sēkla sēkla sēkla sēkla Ziemāju, nekodināta - 45 60 35-45 Vasarāju, kodināta 65 50 - - Vasarāju, nekodināta 60 45 55-60 35-45 Zirņu, vīķu, pupu, griķu 100 80 90-100 70-80 Kartupeļu, elites 60 40 55-60 35-40 Kartupeļu, superelites 70 - 60-70 - Linsēklas - 150 - 130-150 Linsēklas, IV ataudzēj. - - - 80-100 Tauriņziežu zālāju 1000 1000 1000 800-900 Stiebrzāļu zālāju - 500 600 500 Lupīnas, rapša - 200 - 200 Piezīme:
147. valsts subsīdiju apmērus 1995.g. 2.pusgadam (no 1.jūlija līdz 31.decembrim) precizēs 1995.g. augustā, bet tie nevar būt mazāki par tabulā uzrādīto minimālo summu;
148. par realizētu, ar vitavaksu kodinātu vasaras kviešu sēklu ir piemaksa - Ls 18 par tonnu;
149. par realizētu kodinātu ziemāju sēklu ir piemaksas, ja sēkla kodināta: ar baitanu-universalu - Ls 30 par tonnu; - ar benlatu (fundazolu) +TMTD (vai analogiem) - Ls 18 par tonnu Lauksaimniecības departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma 3.tabula Maksimālā šķirnes sēklu pārdošanas cena saimniecībām, kuras iesniedz pieprasījumus valsts subsīdiju saņemšanai (bez apgrozījuma nodokļa, latos par tonnu) Kultūraugs Elites sēkla Pirmā Otrā un trešā ataudzējuma ataudzējuma Ziemāji 77 72 62 Vasarāji 72 70 62 Kartupeļi 72 70 62 Āboliņš 1000 800 600 Piezīme: maksimālās pārdošanas cenas 1995.gada otram pusgadam (no 1.augusta līdz 31.decembrim) var tikt precizētas š.g. augusta mēnesī. Lauksaimniecības departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma 4.tabula Subsīdiju aprēķins atkarībā no cietes satura kartupeļos Lauksaimniecības departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma 5.tabula Dārzeņu kultūras, par kuru šķirnes sēklu realizāciju maksā valsts subsīdijas Kultūra Minimālā pārdošanas Subsīdijas, cena, Ls/kg Ls/kg Galda bietes 2,6 1,5 Lauku gurķi: "Ņežinas" "Grīvas" 25,0 10,0 "Dindoņa z.ķ." 20,0 15,0 Tomāti 60,0 40,0 Salāti 20,0 15,0 Sīpoli sēklai 10,0 10,0 Lopbarības bietes 0,65 0,45 Lauksaimniecības departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma 6.tabula Valsts subsīdiju apmērs un maksimālā realizācijas cena (bez apgrozījuma nodokļa, latos par vienu bišu māti) Rasu nosaukums un Valsts subsīdijas tīrības pakāpe Instrumentāli Dējošas Nedējošas pēc diskoidālās sakritības, % apsēklotās bišu mātes bišu mātes bišu mātes Latvijas vietējās bišu mātes, 90-95 8,0 3,0 1,5 Latvijas vietējās bišu mātes, vairāk par 95 10,0 5,0 2,0 Pārējo bišu rasu mātes, vairāk par 95 8,0 - 1,3 Lauksaimniecības departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma Cietes saturs Piemaksa kartupeļos, % par 1t, Ls 15,0 3,0 15,1 3,6 15,2 4,2 15,3 4,8 15,4 5,4 15,5 6,0 15,6 6,6 15,7 7,2 15,8 7,8 15,9 8,4 16,0 9,0 16,1 9,6 16,2 10,2 16,3 10,8 16,4 11,4 16,5 12,0 16,6 12,6 16,7 13,2 16,8 13,8 16,9 14,4 17,0 15,0 Cietes saturs Piemaksa kartupeļos, % par 1t, Ls 17,1 15,6 17,2 16,2 17,3 16,8 17,4 17,4 17,5 18,0 17,6 18,6 17,7 19,2 17,8 19,8 17,9 20,4 18,0 21,0 18,1 21,6 18,2 22,2 18,3 22,8 18,4 23,4 18,5 24,0 18,6 24,6 18,7 25,2 18,8 25,8 18,9 26,4 19,0 27,0 19,1 27,6 19,2 28,2 19,3 28,8 19,4 29,4 19,5 un vairāk 30,0 Apstiprināts ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas
150. g.
151. februāra pavēli nr.43 Nolikums nr.2 Par valsts subsīdiju izlietošanas kārtību lopkopībā
152. gadā Nolikumā noteikta kārtība, kādā izmaksājamas subsīdijas dažādu lopu sugu audzētājiem par papildus ieguldīto darbu un līdzekļiem, sekmējot veselu un kvalitatīvu ganāmpulku veidošanu, jaunlopu saglabāšanu un izaudzēšanu.
153. Govkopība 1.
154. par govi, kas atbilst EL kategorijas vaislas buļļu māšu prasībām un tiek izmantota saskaņā ar selekcijas plānu - Ls 8 mēnesī; 1.
155. par govi, kas atbilst
156. kategorijas vaislas buļļu māšu prasībām un tiek izmantota saskaņā ar selekcijas plānu - Ls 6 mēnesī; 1.
157. par govi no leikozes veselā ganāmpulkā, kurā tiek veikta pārraudzība un izmantoti kvalitatīvi vaislinieki pēcnācēju ieguvei - Ls 2 mēnesī; 1.
158. par vaislai iepirktu jaunbulli: - vecumā līdz 6 mēnešiem - Ls 150 - vecāku par 12 mēnešiem - Ls 300 1.
159. par gaļai izaudzētu jaunlopu: dzīvmasa - 380 kg - 400 kg - Ls 50 dzīvmasa - 401 kg - 500 kg - Ls 60 dzīvmasa virs 500 kg - Ls 70; 1.
160. par audzēšanai realizētu šķirnes telīti - Ls 100 vai Ls 80 1.
161. par katru pārbaudāmā vaislas buļļa meitu pēc
162. laktācijas noslēgšanas ganāmpulkos, kur notiek plānota jaunbuļļu pārbaude, - Ls 15 gadā. Subsīdijas govkopībā tiesīgi saņemt govju turētāji, ja tie izpilda šādus noteikumus: - selekcijas un mākslīgās apsēklošanas darbu ganāmpulkā veic saskaņā ar "Latvijas Republikas govkopības ciltsdarba plānu", - pārraudzību veic saskaņā ar "Latvijas Republikas pārraudzības noteikumiem govkopībā" (apstiprināti Zemkopības ministrijā 01.02.1995.), - ganāmpulks ir brīvs no jebkādām lipīgām slimībām, pēdējos 6 mēnešos novietnē visi dzīvnieki uz leikozi ir seroloģiski negatīvi, - dabiskā lecināšanā izmantotie vaislinieki uzņemti Valsts ciltsgrāmatā, tiek ievēroti "Veterinārsanitārie noteikumi lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas uzņēmumiem (stacijām) un punktiem" (apstiprināti Lauksaimniecības ministrijas Valsts veterinārā departamentā 27.07.1992.), - pārraudzību veic darbinieks, kam ir rajona lauksaimniecības departamenta izdota pārrauga atestācijas apliecība. Buļļu māšu kategorijā ieskaita govis, kuras novērtējusi komisija atbilstoši noteikumiem (apstiprināti Zemkopības ministrijā 01.02.1995.). Lopkopības pārraugs, kas pārzina attiecīgo ganāmpulku, iesniedz aktu rajona lauksaimniecības departamentā pēc šādas formas: AKTS par ceturksnī pārraudzīto govju skaitu uz leikozi seroloģiski negatīvos ganāmpulkos Nr.p.k. Īpašnieka Novietnes Govs Atrodas Izmanto- Izmak- Bankas vārds, nosaukums inv.nr., zem pār- šanas sājamā rekvizīti uzvārds vārds raudzības grupa summa, Ls
163. Buļļu mātes
164. Pārējās govis Pārrauga paraksts: Vārds, uzvārds Pārraugu iesniegtos aktus izskata rajona veterinārā pārvalde, un tās priekšnieks ar savu parakstu apliecina, ka uzrādītajos ganāmpulkos visas govis ir veselas. Apstiprinātie saraksti jāglabā 5 gadus. Piezīme: subsīdiju aprēķināšanai sarakstā iekļauj tikai tās govis, kurām ražības uzskaite sākta un veikta atbilstoši "Pārraudzības noteikumiem govkopībā" (3.
165. un 3.
166. punkts). Valsts vaislas buļļu audzētava "Beites" un valsts ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas subsīdijas saņem tikai par tiem jaunbuļļiem, kas iepirkti saskaņā ar Šķirnes liellopu audzētāju padomes lēmumu. Minētās stacijas iesniedz aktu Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentā pēc šādas formas: AKTS par ceturksnī iepirktajiem vaislas buļļiem Nr.p.k. Buļļa Iepirkšanas Iepirkšanas Pārdevējam Subsīdiju Bankas inv.nr. vecums, datums samaksātā apmērs, Ls rekvizīti mēnešos summa, Ls Direktora paraksts: Vārds, uzvārds Par gaļai izaudzētiem jaunlopiem subsīdijas ir tiesīgi saņemt jaunlopu audzētāji ar šādiem nosacījumiem: - jaunlopi veseli, numurēti un atbilst augstākam barojumam, dzīvmasa ne mazāka kā 380 kg, - saņemta licencēta uzņēmuma izrakstīta kvīts, kurā uzrādīts jaunlopa inv.nr., barojums un dzīvmasa. Šādu kvīti vai tās kopiju īpašnieks iesniedz savas zonas lopkopības pārraugam. Lopkopības pārraugs apkopo informāciju un iesniedz rajona lauksaimniecības departamentā pēc šādas formas: AKTS par ceturksnī gaļai izaudzētiem jaunlopiem Nr.p.k. Īpašnieka Saimn. Kvīts Jaunlopa Dzīvmasa, Izmaksājamā Bankas vārds, nosauk., nr. inv.nr. kg summa, Ls rekvizīti uzvārds adrese Pārrauga paraksts: Vārds, uzvārds Subsīdijas ir tiesīgi saņemt šķirnes telīšu audzētāji, ja tiek ievēroti šādi noteikumi:
167. Telīte pārdota audzēšanai Latvijā.
168. Ciltsapliecība, apstiprināta rajona lauksaimniecības departamentā.
169. Veterinārais speciālists par dzīvnieka veselības stāvokli ir izsniedzis veterināro apliecību.
170. Pārdodot telīte ir vismaz gadu veca, tās dzīvmasa atbilst EL vai
171. klases prasībām.
172. Mātes ražības līmenis augstākā laktācijā: - nav zemāks par 4500 kg piena ar tauku saturu 3,8% un pirmpienēm attiecīgi 3600 kg un 3,8% -
173. piemaksa. - nav zemāks par 3500 kg piena ar tauku saturu 3,8% un pirmpienēm attiecīgi 2800 kg un 3,8% -
174. piemaksa. Pēc šķirnes telītes pārdošanas īpašnieks iesniedz rajona lauksaimniecības departamentā pirkšanas - pārdošanas aktu, kurā jāuzrāda telītes pārdošanas cena, Ls par dzīvmasas kilogramu. Lai saņemtu subsīdijas, pārdošanas cena par dzīvmasas kilogramu nevar būt lielāka kā augstākā barojuma jaunlopu iepirkuma cena attiecīgās zonas gaļas kombinātā. Rajona lauksaimniecības departaments sagatavo pārskatu pēc šādas formas: Nr.p.k. Īpašnieka Saimnie- Cilts Teles Dzīvmasa, Vecums, Pircēja Subsīdiju vārds, cības apliecības inv.nr. kg mēnešos vārds, apmērs, uzvārds adrese nr. uzvārds Ls Rajona lauksaimniecības departamenta speciālists: Vārds, uzvārds Rajona veterinārās pārvaldes priekšnieks: Vārds, uzvārds
175. Cūkkopība 2.
176. par EL klases vaislas kuili un sivēnmāti
177. kategorijas šķirnes cūku audzēšanas saimniecībai, kura strādā saskaņā ar selekcijas plānu, - Ls 5 mēnesī, par ER klases - attiecīgi - Ls 8, 2.
178. kontrolizmēģinājumu stacijai - par katru pārbaudītu dzīvnieku - Ls 1,75 mēnesī, 2.
179. par specializēto gaļas šķirņu (Landrases, Hemšīras, Djuroka, Igaunijas bekona) vaislas cūku pārdošanu audzēšanai: 2.3.
180. par kuilīti - Ls 75 2.3.
181. par cūciņu - Ls 50 Subsīdijas ir tiesīgas saņemt
182. kategorijas šķirnes cūku audzēšanas saimniecības atbilstoši "Šķirnes cūku audzēšanas saimniecību novērtēšanas nolikumam" (apstiprināts Zemkopības ministrijā 18.02.1994.). LS SIA "Seleks" speciālisti katra ceturkšņa beigās iesniedz aktu attiecīgā rajona lauksaimniecības departamentā pēc šādas formas: AKTS par EL un ER klases cūku skaitu
183. kategorijas saimniecībās ceturksnī Nr.p.k. Šķirnes Saimn. EL klases ER klases Izmaksājamā Bankas nosaukums nosauk., cūku skaits cūku skaits summa, Ls rekvizīti adrese LS SIA "Seleks" direktore: Vārds, uzvārds Kontrolizmēģinājumu stacijās cūku pārbaudi veic saskaņā ar metodiku (apstiprināta Zemkopības ministrijā 25.02.1994.). Kontrolizmēģinājumu stacijas iesniedz aktu Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentā pēc šādas formas: AKTS par kontrolizmēģinājumu stacijā izvietoto cūku skaitu ceturksnī Nr.p.k. Kontrolizmē- Cūku Izmaksājamā Bankas ģinājumu skaits summa, Ls rekvizīti stacija, adrese ceturksnī Kontrolizmēģinājumu stacijas direktors: Vārds, uzvārds Subsīdijas par realizētiem šķirnes dzīvniekiem ir tiesīgi saņemt gaļas šķirņu cūku audzētāji ar šādiem nosacījumiem: - saimniecība atestēta un atbilst pirmai kategorijai, - dzīvniekiem izrakstīta ciltsapliecība un tā apstiprināta SIA "Seleks", - ir veterinārā apliecība dzīvnieka pārdošanai, - dzīvnieka kopnovērtējuma klase - EL. Pārdodot šķirnes dzīvnieku, tiek sastādīts pirkšanas un pārdošanas akts. Akta kopija jāiesniedz SIA "Seleks" līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša
184. datumam. Pamatojoties uz cilstapliecību reģistru un pirkšanas - pārdošanas aktu, SIA "Seleks" sagatavo pārskatu par realizētiem dzīvniekiem un to iesniedz Zemkopības ministrijā pēc šādas formas: Nr.p.k. Dzīvn.inv.nr., Dzīvmasa, Klase Šķirne Dzimums Pircēja Summa, ciltsapliecības nr. kg adrese Ls SIA "Seleks" direktore: Vārds, uzvārds SIA "Seleks" līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša
185. datumam iesniedz ziņas rajonu lauksaimniecības departamentiem par subsidējamo šķirnes cūku skaitu attiecīgajā rajonā un par rajonā iepirktajiem šķirnes dzīvniekiem.
186. Zirgkopība 3.
187. par katru aprobētu republikas nozīmes vaislas ērzeli - Ls 15 mēnesī, 3.
188. par katru augstvērtīgu vaislas ķēvi - Ls 8 mēnesī, 3.
189. par zonālajā kjūringā pārbaudītu vaislas ērzeli saskaņā ar nolikumu - Ls 40 (apstiprināti Zemkopības ministrijā 04.02.1994.), 3.
190. par katru republikāniskajā kjūringā pārbaudītu vaislas ērzeli saskaņā ar nolikumu - Ls 50 (apstiprināti Zemkopības ministrijā 04.02.1994.). Subsīdijas zirgkopībā tiesīgi saņemt zirgu īpašnieki, ja vaislas ērzeļu un ķēvju vērtēšanu veicis atestēts speciālists, kuram Zemkopības ministrijas Ciltslietu nodaļa izsniegusi bonitiera apliecību un veterinārais speciālists ir novērtējis zirgu veselības stāvokli. Pamatojoties uz bonitēšanas materiāliem, Zemkopības ministrijas apstiprinātā Šķirnes zirgu audzēšanas padome katru gadu sastāda augstvērtīgu vaislas ērzeļu un ķēvju sarakstus atbilstoši "Prasībām republikas nozīmes vaislas ērzeļu un ķēvju kompleksai novērtēšanai" (apstiprinātas Zemkopības ministrijā 15.02.1994.) un iesniedz tos Zemkopības ministrijas Ciltslietu nodaļai. Šķirnes zirgu audzēšanas padome katra ceturkšņa beigās rakstiski informē Zemkopības ministrijas Ciltslietu nodaļu par vaislas zirgu ganāmpulka izmaiņām.
191. Aitkopība 4.
192. šķirnes aitu audzēšanas saimniecībai par katru vaislas aitu māti - Ls 3 mēnesī, 4.
193. par katru pārbaudītu vaislas teķi, ko izmanto lecināšanā, - Ls 4 mēnesī, 4.
194. kontrolizaudzēšanas stacijai par katru pārbaudītu vaislas teķi - Ls 3 mēnesī, 4.
195. par šķirnes dzīvnieku izaudzēšanu pārdošanai - Ls 20 Subsīdijas aitkopībā ir tiesīgas saņemt šķirnes aitu audzēšanas saimniecības, ja tās ir ievērojušas šādus nosacījumus: - saimniecība ir atestēta saskaņā ar "Šķirnes aitu audzēšanas saimniecību vērtēšanas noteikumiem", - saimniecībā šķirnes aitu bonitēšanu veic atestēts lopkopības speciālists, kuram Zemkopības ministrijas Ciltslietu nodaļa ir izsniegusi aitu bonitiera apliecību, - šķirnes aitu ganāmpulks ir izmeklēts uz lipīgām slimībām valsts veterinārā departamenta noteiktā kārtībā. Lopkopības speciālists, kurš apkalpo attiecīgo šķirnes aitu ganāmpulku, iesniedz aktu rajona Lauksaimniecības departamentā pēc šādas formas: AKTS par vaislas aitu māšu un teķu skaitu ceturksnī Nr.p.k. Īpašnieka Aitu Vaislas Izmaksājamā Bankas Remontaitiņu Remontteķīšu vārds, māšu teķu summa, Ls rekvizīti skaits skaits uzvārds skaits skaits Bonitiera paraksts: Vārds, uzvārds Rajona lauksaimniecības departaments iesniedz atskaiti pēc iepriekšminētās formas Zemkopības ministrijas Ciltslietu nodaļā kopā ar aktiem par remontdzīvnieku pārskaitīšanu pamatganāmpulkā. Subsīdijas par šķirnei realizētiem dzīvniekiem ir tiesīgas saņemt šķirnes aitu audzēšanas saimniecības, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi: - šķirnes dzīvnieki tiek realizēti audzēšanai Latvijā, - veterinārais speciālists ir izsniedzis veterināro apliecību, -ciltsapliecība apstiprināta rajona lauksaimniecības departamentā, - dzīvmasa pie pārdošanas atbilst EL vai
196. klases prasībām, -vecāku produktivitātes rādītāji atbilst EL vai
197. klases prasībām. Pēc šķirnes dzīvnieka pārdošanas īpašnieks iesniedz rajona lauksaimniecības departamentā pirkšanas - pārdošanas aktu, kurā jāuzrāda dzīvnieka pārdošanas cena, Ls par dzīvmasas kilogramu. Lai saņemtu subsīdijas, pārdošanas cena par dzīvmasas kilogramu nevar būt lielāka kā augstākā barojuma aitu iepirkuma cena attiecīgās zonas gaļas kombinātā. Rajona lauksaimniecības departaments sagatavo pārskatu pēc šādas formas: Nr.p.k. Īpašnieka Saimniecī- Ciltsaplie Aitas Dzīvmasa, Vecums, Pircēja Subsīdiju vārds, bas adrese cības nr. vai teķa kg mēnešos vārds, apmērs, Ls uzvārds inv.nr. uzvārds Rajona lauksaimniecības departamenta speciālists: Vārds, uzvārds
198. Rajona lauksaimniecības departamenti ar pavēli noteiktajos termiņos iesniedz Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentam kopsavilkumu atbilstoši pielikumā noteiktajai formai.
199. Zemkopības ministrijas attiecīgo nodaļu speciālisti izlases veidā rajonos uz vietas pārbauda iesniegto datu pareizību. Nepareizas informācijas iesniegšanas gadījumā tiek sastādīts akts un nepamatoti izmaksātā naudas summa atskaitīta no nākamā ceturksnī aprēķinātās summas. Nepareizu datu sniegšanas un nepārbaudītu datu apstiprināšanas gadījumā tiek ierosināts jautājums par pārrauga apliecības, bonitiera apliecības vai veterinārā ārsta licences atņemšanu likumā noteiktajā kārtībā.
200. Pieteikumi subsīdiju saņemšanai visu lopu sugu, kā arī zvēru un putnu vaislas materiāla iegādei jāiesniedz Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentam līdz š.g.
201. aprīlim saskaņā ar konkursu noteikumiem.
202. Katru ceturksni vienlaicīgi ar lopkopības subsīdiju pārskaitījumiem rajona lauksaimniecības departamenta kontā tiek papildus ieskaitīti 2,5% no rajonam aprēķinātās ceturkšņa subsīdiju summas, lai kompensētu darbu un izdevumus, sagatavojot materiālus, kuri nepieciešami subsīdiju piešķiršanai. Rajona lauksaimniecības departamenta direktors papildus ieskaitīto naudas summu var izlietot to izdevumu segšanai, kas radušies, sagatavojot subsīdiju piešķiršanai nepieciešamos materiālus, kontrolējot to pareizību uz vietām pagastos, kā arī departamenta speciālistu papildus ieguldītā darba apmaksāšanai. Par izlietoto naudas summu jābūt attiecīgi noformētiem dokumentiem. Pielikumā : Kopsavilkums subsīdiju saņemšanai 1995.gadā - 1 lapa. Lauksaimniecības departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma Pielikums Apstiprinu Apstiprinu rajona rajona veterinārās pārvaldes lauksaimniecības departamenta priekšnieks direktors
203. gada
204. gada Kopsavilkums subsīdiju saņemšanai
205. gada ceturksnī Lopkopības Dzīvnieku Izcenojums, Kopējā nozare skaits Ls par dzīvnieku summa, Ls Govkopība ------------------ ------------------ ------------------ Realizēti smagsvara jaunlopi
206. grupa .................... Kopā: Kopējā naudas summa vārdos: ............. lati ........... santīmi. Kopsavilkuma sastādītājs ................... (vārds, uzvārds) Galvenais grāmatvedis ......................... (vārds, uzvārds) Apstiprināts ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas 1995.gada 14.februāra pavēli nr.43 Nolikums nr.3 Valsts subsīdiju saņemšanai 1995.gadā par uzskaites sistēmas izveidošanu Valsts statistikas komitejas rajona nodaļa, Lauksaimniecības konsultāciju centra rajona nodaļa, saskaņojot ar rajona lauksaimniecības departamentu, pēc savstarpēji saskaņotas metodikas izvēlas zemnieku, piemājas un citas produkcijas ražotāju individuālās saimniecības /līdz 2500 republikā/ (turpmāk tekstā "saimniecības"), kurās veic saimnieciskās darbības uzskaiti, un nodrošina datu iesniegšanu Valsts statistikas komitejas rajona nodaļai, Lauksaimniecības konsultāciju centra rajona nodaļai vai rajona lauksaimniecības departamentam. Izvēlētajām saimniecībām jānodrošina : - naturālo rādītāju uzskaite (sējumu platība, lopu skaits u.c.); - ieņēmumu un izdevumu uzskaite (kopumā un pa galvenajiem produkcijas veidiem). Saimniecība divreiz gadā - par pirmo pusgadu - līdz 5.jūlijam; - par otro pusgadu līdz 5.decembrim iesniedz rajona lauksaimniecības departamentam pieteikumu subsīdijas saņemšanai (pieteikuma forma pielikumā). Par uzskaites darba organizēšanu, iegūto datu izmantošanu valsts vajadzībām ir noteikta subsīdija Ls 20 gadā. Subsīdiju izmaksā divreiz gadā pēc pieteikuma iesniegšanas rajona lauksaimniecības departamentā. Pēc saskaņošanas ar Lauksaimniecības konsultāciju centra un Valsts statistikas komitejas rajona nodaļu rajona lauksaimniecības departaments līdz 15.jūlijam un 15.decembrim iesniedz Zemkopības ministrijai pieprasījumu subsīdiju saņemšanai. Saimniecībām, kuras veic šādu uzskaiti, rajona lauksaimniecības departaments var dot prioritāti valsts investīciju piešķiršanai. Ražošanas prognozēšanas un finansēšanas departamenta direktore I.Pilvere Pielikums Pieteikums valsts subsīdiju saņemšanai par uzskaites sistēmas izveidošanu individuālā ražotāja saimniecībā ...................... rajona lauksaimniecības departamentam Iesniedzējs .................................... Adrese ............................................. Bankas un rekvizīti .............................. Paziņoju, ka saimniecības uzskaites informācija ir iesniegta izmantošanai Lauksaimniecības konsultāciju centram Statistikas nodaļai (nevajadzīgo svītrot) Lūdzu izmaksāt valsts subsīdiju par 1995.gada -- pusgadu. 1995.g. .......................... Paraksts ......................... * * * * * * * LR Valsts statistikas komitejas ......................... rajona nodaļas atzinums Paraksts ...................... Lauksaimniecības konsultāciju centra ................... rajona nodaļas atzinums Paraksts ...................... ....................... rajona lauksaimniecības departamenta slēdziens. Šī pieteikuma iesniedzējam subsīdija par uzskaites darbu .............. (pienākas, nepienākas) Pārbaudīja .................... Apstiprinu Z.v. Departamenta direktors 1995.g. ........................... Pārraudzības noteikumi govkopībā Apstiprinu: Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktors J.Kuzma , 01.02.
207. Lietotie jēdzieni Pārraudzība - individuālās produktivitātes kontroles sistēma, kura nodrošina ražības un produkcijas kvalitātes datu ieguvi ciltsvērtības noteikšanai. Piena ganāmpulks - visas govis, kas atrodas vienā fermā, pieder vienam īpašniekam un zem pārraudzības tiek apzīmētas ar vienu noteiktu ganāmpulka kodu (paju sabiedrībām - tā ir slaucējas grupa). Ganāmpulka kods - tas ir 7 zīmju kods, pirmie divi cipari apzīmē rajona kodu, otrie divi pagastu, pēdējie trīs ganāmpulku. Dzīvnieka inventāra numurs - 1-4 zīmju kods, pēc kura identificē ganāmpulka dzīvnieku. Pārraugs - komisijas atestēts lopkopības speciālists.
208. Vispārējie noteikumi 1.
209. Lopkopības pārraudzība ir piena ganāmpulku īpašnieku brīvprātīgs pasākums, kuru organizatoriski atbalsta Latvijas Republikas Zemkopības ministrija. 1.
210. Govju pārraudzību Latvijas Republikā izdara saskaņā ar Starptautisko standartu "1546-1981 (E)": "A" - sistēmā govju ražību ik mēnesi kontrolē atestēti pārraugi, "B" - sistēmā pārraudzības ikmēneša kontroles atļauts veikt atestētam ganāmpulka īpašniekam. 1.
211. Pārraudzības noteikumi stājas spēkā ar apstiprināšanas datumu.
212. Pārraudzības organizēšana 2.
213. Republikā pārraudzību metodiski vada Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Ciltslietu nodaļa ar inspekcijas tiesībām. Pārraudzību rajonā organizē rajona lauksaimniecības departaments. 2.
214. Pārraudzības uzsākšanu reģistrē rajona Lauksaimniecības departamentā. 2.
215. Uzsākot pārraudzību, ganāmpulkā jāreģistrē visi dzīvnieki, izņemot gaļai nobarojamos, piešķirot katram inventāra numuru. Pēc govs atnešanās teļš jāapzīmē ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Līdz marķēšanai jaundzimušais dzīvnieks jāapzīmē ar kakla birku, uz kuras norādīts mātes vārds, inventāra numurs un dzimšanas datums. Vienā ganāmpulkā nedrīkst būt dzīvnieki ar vienādiem inventāra numuriem. 2.
216. Pārrauga pamatpienākumos ietilpst: a) veikt ganāmpulka ikmēneša produktivitātes kontroli; b) aizpildīt un nosūtīt datu apstrādei pārraudzības dokumentāciju; c) apzīmēt un novērtēt dzīvniekus; d) sniegt konsultācijas lopu audzēšanā, ēdināšanā un selekcijā. 2.
217. Ganāmpulka īpašnieka pienākums ir radīt pārraudzības darbam atbilstošus apstākļus, sniegt vajadzīgās ziņas un nepieciešamības gadījumā piedalīties pārraudzības darbā. 2.
218. Ganāmpulku īpašniekiem, kuri pārkāpj pārraudzības noteikumus, var anulēt pārraudzību vai piemērot administratīvo sodu. 2.
219. Pārraugus, kuri pārkāpj šos noteikumus vai neziņo par ganāmpulku īpašnieku pārkāpumiem, var disciplināri sodīt vai anulēt pārrauga darba apliecību. 2.
220. Lēmumus par 2.
221. un 2.7.punktos piemērotajām sankcijām var noprotestēt tiesā.
222. Piena ražības uzskaite 3.
223. Ganāmpulkā pārrauga visas govis ar starpkontroļu periodu 15-45 dienu robežās, ne mazāk par 11 reizēm kalendārā gadā. Tauku un olbaltuma satura noteikšana pienā obligāta. Atsevišķām govīm, ja tās kārtējās kontroles dienā ir slimojušas, meklējušās, nav izmantojami piena analīžu paraugi vai dokumenti, starpkontroļu periods drīkst sasniegt 75 dienas. Šādos gadījumos reizē ar kārtējās kontroles dokumentiem jāiesūta rakstisks paskaidrojums par pagarinātā perioda iemesliem. Ja šis starpkontroļu periods ir lielāks par 75 dienām, laktācijas ražība nav izmantojama ciltsdarbam (nenormāla laktācija). 3.
224. Laktācijas ražību vērtē kā standartu pirmajās 305 slaukšanas dienās. 3.
225. Govs ražību pēc atnešanās kontrolē ne agrāk kā 6.slaukšanas dienā, atnešanās dienu uzskata par slaukšanas dienu, cietlaišanas dienu - par cietstāvēšanas dienu. 3.
226. Ja nav fiksēta cietlaišana, bet pēc pēdējās kontroles līdz atnešanās dienai ir pagājušas: a) mazāk nekā 14 dienas, tad par cietlaišanas dienu pieņem iepriekšējo dienu pirms atnešanās; b) vairāk nekā 14 dienas, tad par cietlaišanas dienu pieņem
227. dienu pēc pēdējās kontroles. 3.
228. Laktāciju nepārtrauc un produktivitātes uzskaiti turpina, ja govs ir abortējusi līdz 152.grūsnības dienai vai ja nav zināms apsēklošanas datums un pēc atnešanās pagājušas ne vairāk kā 200 dienas. 3.
229. Iepirktas govs produktivitāti uzskaita jaunajā ganāmpulkā ar nākošo dienu pēc iepirkšanas. Govīm, kuras iepirktas no nekontrolēta ganāmpulka un kontroles dienā kopš atnešanās ir pagājušas ne vairāk kā 75 slaukšanas dienas, produktivitātes uzskaiti sāk ar atnešanās dienu. Ja atnešanās datums nav zināms vai kopš tā pagājušas vairāk kā 75 dienas, govs produktivitāti var uzskaitīt par nepilnu laktāciju (nenormāla laktācija). 3.
230. Kontroles reizē govi kontrolē 24 stundu laikā, visās slaukšanas reizēs. Diennakts izslaukumu mēra, sverot uz svariem ar precizitāti līdz 0,1 kg. Pieļaujams arī mērīt litros un pārrēķināt kilogramos ar koeficientu 1,
231. Pieļaujams izmantot slaukšanas iekārtu mēraparātu datus, ja to precizitātes pārbaudes rezultāti ir apmierinoši. Mēraparātu precizitātes jāpārbauda ne retāk kā 1 reizi gadā, par ko jābūt attiecīgam dokumentam. 3.
232. Kontroles dienā aizliegts pielietot injekcijas, kuras var ietekmēt pārraudzības rezultātus. 3.
233. Piena tauku un olbaltuma satura noteikšanai jānoņem paraugs visās slaukšanas reizēs proporcionāli iegūtajam pienam. Paraugiem jābūt aizvākotiem un paraugu kastēm noslēgtām. Pieļaujams lietot tikai tādus piena konservantus, kuri neietekmē piena kvalitāti un analīžu rezultātus. 3.
234. Olbaltuma un tauku satura noteikšanu veic piena laboratorijā. 3.
235. Pirmajā kontroles reizē ražību aprēķina pēc pirmās kontroles rezultātiem par periodu no atnešanās līdz pirmajai kontrolei. Laktācijas gaitā produktivitāti aprēķina par periodiem no pēdējās līdz nākošai kontrolei pēc to vidējā izslaukuma, piena tauku un piena olbaltuma daudzuma. Šādu periodu ražību laktācijas laikā summē un iegūst ražību par pilnu laktāciju (skat.pielikumu).
236. Pārraudzības datu apkopošana 4.
237. Republikas pārraudzības datu apstrādi organizē juridiska persona, saskaņojot to ar Zemkopības ministrijas Ciltslietu nodaļu ar inspekcijas tiesībām. 4.
238. Pārraudzīto lopu individuālie dati par izslaukumu, tauku un olbaltuma saturu, dzīvmasu, apsēklošanu, aizlaišanu, atnešanos, iepirkšanu, pārdošanu, pārvietošanu, likvidēšanu, bonitēšanu, saslimšanu, grūsnības pārbaudi un citiem notikumiem obligāti jāiesniedz vienu reizi mēnesī informācijas apkopošanai. Atsevišķos gadījumos datus apstrādei, savstarpēji vienojoties, var iesniegt citādos termiņos. 4.
239. Pārraudzības datu apstrādei var izmanot tikai Zemkopības ministrijas Ciltslietu nodaļā aprobētas programmas. 4.
240. Pārraudzības datu iesniegšanas formu atbilstoši skaitļošanas tehnikas attīstībai regulē atsevišķi norādījumi.
241. Pārraudzības virskontrole 5.
242. Zemkopības ministrijas Ciltslietu nodaļas ar inspekcijas tiesībām un rajona Lauksaimniecības departamenta virskontrolei pakļauti visi pārraudzībā esošie ganāmpulki. Virskontroli izdara sekojošos gadījumos: a) atbilstoši virskontroļu grafikam; b) ja kontroles dati būtiski atšķiras no piena izslaukuma līknes un piena kvalitatīviem rādītājiem vai ja laktācijas līknes kontroles datu atkārtojamība un citi matemātiskie parametri ir novirzīti no normas; c) pēc ganāmpulka īpašnieka pieprasījuma; d) ja ganāmpulkā ir īpaši augstražīgas govis. 5.
243. Virskontroli izdara, iepriekš nebrīdinot īpašnieku. Tās rezultātus atspoguļo aktā. 5.
244. Ganāmpulka īpašnieka atteikšanās atļaut virskontroli ir pārraudzības noteikumu pārkāpums. Par atteikuma iemesliem ganāmpulka īpašniekam 5 dienu laikā jāinformē rakstiski rajona speciālistu. Pārraudzības noteikumus govkopībā izstrādājusi ZM Ciltslietu nodaļa ar inspekcijas tiesībām. Nolikums izskatīts Šķirnes liellopu audzēšanas padomes sēdē 15.11.
245. Pielikums Laktācijas dati: atnešanās datums - 15.12.91, aizlaišanas datums - 24.11.
246. Nr. Kontroles dienā No laktācijas sākuma p.k.Datums Sl. Izsl. Tauki Olb. Sl. Izsl. Tauki Olbaltums d. kg % % d. kg % kg % kg
247. 05.01.
248. 22 18,2 5,00 3,52 22 400 5,00 20,02 3,52 14,09
249. 04.02.
250. 30 17,5 4,60 3,48 52 936 4,89 45,75 3,51 32,83
251. 05.03.
252. 30 16,1 5,00 3,51 82 1440 4,85 69,90 3,50 50,44
253. 05.04.
254. 31 13,0 5,50 3,46 113 1891 4,94 93,46 3,50 66,17
255. 06.05.
256. 31 9,4 6,00 3,41 144 2238 5,06 113,28 3,49 78,11
257. 06.06.
258. 31 18,2 4,20 3,40 175 2666 5,02 133,87 3,48 92,67
259. 06.07.
260. 30 17,5 4,60 3,42 205 3202 4,92 157,41 3,46 110,93
261. 04.08.
262. 29 13,6 5,20 3,37 234 3653 4,91 179,34 3,46 126,25
263. 05.09.
264. 32 12,0 6,30 3,44 266 4063 4,99 202,75 3,45 140,19
265. 05.10.
266. 30 9,2 6,40 3,40 296 4381 5,09 222,92 3,45 151,07
267. 07.11.
268. 33 8,2 6,40 3,56 329 4668 5,17 241,29 3,45 161,05 Aizl. 24.11.
269. 16 8,2 6,40 3,56 345 4799 5,20 249,69 3,45 165,72 Govs ražība pilnā, 305 d.vai saīsinātā laktācijā Pilna Standarta Slaukšanas dienas 345 305 Izslaukums, kg 4799 4459 Piena tauku daudzums, kg 249,7 227,9 Piena tauku saturs, % 249,69/4799*100=5,20 227,9/4459*100=5,11 Produktivitātes aprēķins starpkontroļu periodā Kontr.periodi Izslaukums, kg Tauku daudzums, kg 15.12.-05.
270. 22* 18,2 = 400 06.01.-04.
271. 30*(18,2+17,5)/2=536 05.02.-05.
272. 30*(17,5+16,1)/2=504 06.03.-05.
273. 31*(16,1+13,0)/2=451 06.04.-06.
274. 31*(13,0+9,4)/2=347 07.05.-06.
275. 31*(9,4+18,2)/2=428 07.06.-06.
276. 30*(18,2+17,5)/2=536 07.07.-04.
277. 29*(17,5+13,6)/2=451 05.08.-05.
278. 32*(13,6+12,0)/2=410 06.09.-05.
279. 30*(12,0+9,2)/2 =318 06.10.-07.
280. 33*(9,2+8,2)/2 =287 08.11.-23.
281. 16* 8,2 =131 345 4799 22* 18,2*5,00/100 =20,02 30*(18,2*5,00+17,5*4,60)/2/100=25,73 30*(17,5*4,60+16,1*5,00)/2/100=24,15 31*(16,1*5,00+13,0*5,50)/2/100=23,56 31*(13,0*5,50+9,4*6,00)/2/100 =19,82 31*(9,4*6,00+18,2*4,20)/2/100 =20,59 30*(18,2*4,20+17,5*4,60)/2/100=23,54 29*(17,5*4,60+13,6*5,20)/2/100=21,93 32*(13,6*5,20+12,0*6,30)/2/100=23,41 30*(12,0*6,30+9,2*6,40)/2/100 =20,17 33*(9,2*6,40+8,2*6,40)/2/100 =18,37 16* 8,2*6,40/100 =8,40 249,7 Noteikumi buļļu māšu apstiprināšanai Apstiprinu: Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktors J.Kuzma 1.02.
282. Buļļu māšu kategorijās ieskaita tīršķirnes govis no infekcijas brīviem ganāmpulkiem - seroloģiski negatīvas, ierakstītas valsts ciltsgrāmatā, izcelšanās apstiprināta imunoģenētiskā laboratorijā, pēc tipa eksterjera atbilstošas šķirnei - tas nozīmē, ka šīm govīm jāatbilst piena tipam ar skausta augstumu ne mazāku kā: Latvijas brūnā (LB), Dānijas sarkanā (DS) un Angleras (A) - 127 cm un melnraibā (MR) - 130 cm, labi attīstītu kaulu uzbūvi un muskulatūru. Eksterjeram jābūt bez ievērojamām kļūdām, sevišķi labam jābūt tesmens pieslēgumam, forma no bļodveida līdz vannveida. Arī trešajā un vecākajās laktācijās tesmens apakšējai malai jābūt virs lacamās lecītavas līmeņa. Ražības prasības vaislas buļļu mātēm Lak- Šķirne Vaislas buļļu māšu prasības tācija Elites 1.kategorija izsl. tauku olbalt. izsl. tauku olbalt. kg % kg % kg kg % kg % kg 1 LB, A 4800 4,2 205 3,3 158 4560 4,1 190 3,3 150 DS 1 MR 6300 4,0 252 3,2 202 6000 3,8 230 3,2 192 1-2 LB, A 5000 4,2 215 3,3 165 4750 4,1 200 3,3 156 DS 1-2 MR 6550 3,9 255 3,2 210 6250 3,8 240 3,2 200 1-3 LB, A 5300 4,2 225 3,3 175 5070 4,1 210 3,3 167 DS 1-3 MR 7000 3,9 275 3,2 225 6500 3,8 240 3,2 205 vid. 3 un vec. LB, A 5900 4,2 250 3,3 195 5600 4,1 230 3,3 184 DS vid. 3 un vec MR 7500 3,9 292 3,2 240 7000 3,8 270 3,2 224 Izslaukuma minimālās prasības vienā no vērtētām laktācijām 2 LB, A 5200 4,2 220 3,3 171 5000 4,1 205 3,3 165 DS 2 MR 7000 3,9 273 3,2 224 6500 3,8 247 3,2 208 3 un vec. LB, A 6000 4,2 252 3,3 198 5700 4,1 235 3,3 188 DS 3 un vec. MR 8000 3,9 312 3,2 256 7000 3,8 266 3,2 224 Piezīme. Elites kategorijas buļļu mātēm tauku un olbaltuma satura prasības var samzināt par 0,1%, ja izslaukums par 10% pārsniedz minētās prasības, bet par 0,2% ja pārsniedz par 20%. Kārtība vaislas buļļu māšu apstiprināšanai
283. Pagasta pārraugs katru mēnesi iesniedz informāciju rajona Lauksaimniecības departamentā par laktāciju noslēgušām augstražīgajām govīm, kā arī paziņo, jau apstiprinātās vaislas buļļu mātes izbrāķēšanas vai likvidēšanas datumu.
284. Rajona Lauksaimniecības departamenta selekcionārs sastāda potenciālo vaislas buļļu māšu sarakstu un iesniedz pieteikumu Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienībai to aprobācijai, kā arī savlaicīgi rakstiski informē par apstiprinātās vaislas buļļu mātes izbrāķēšanas vai likvidēšanas datumu.
285. Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība iesniedz informāciju ZM Ciltslietu nodaļā, kura organizē buļļu māšu novērtēšanas komisiju šādā sastāvā: - ZM Ciltslietu nodaļas speciālists, - Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības speciālists, - rajona Lauksaimniecības departamenta speciālists, - rajona VC un MAS speciālists, - LVLVZPI "Sigra" speciālists.
286. Komisija veic vaislas buļļu māšu novērtēšanu un sastāda aktu (skat. pielikumu). Noteikumus vaislas buļļu māšu apstiprināšanai izstrādājusi Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība. Noteikumi izskatīti Šķirnes liellopu audzēšanas padomes sēdē
288. janvārī Pielikums Akts nr. ..... Sastādīts
289. gada "...." ................................ rajona .................................... pagasta ................................................... īpašnieks (saimniecība) piedaloties komisijai šādā sastāvā ......................................................... Komisija novērtē pēc buļļu māšu apstiprināšanas noteikumiem pielikumā minētās govis un atzīst, ka buļļu māšu kategorijā tiek ieskaitīti sekojoši dzīvnieki: nr. inv.nr., laktā- Šķirne produktivitātes rādītāji piezī- pk. vārds, cija izsl., tauku piena olb. mes VCG nr. kg sat. % t., kg sat. % 1 2 3 4 5 6 7 8 9
290. ... Akta viens eksemplārs atrodas pie ganāmpulka īpašnieka, bet otrs Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienībā. Komisija: Vaislas ērzeļu kjūringu organizēšana Apstiprinu: Latvijas republikas Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktors J.Kuzma , 4.02.
291. Tas ir viens no kompleksās novērtēšanas veidiem, kādā tiek pārbaudīti 2 un 3 gadīgi un vecāki vaislas ērzeļi. Vaislas ērzeļu kompleksajā novērtēšanā tiek ņemti vērā bonitēšanas rezultāti. Vaislas ērzeļa licenci piešķir tikai tādiem vaislas dzīvniekiem, kuri atbilst šādām prasībām: I. Bonitēšanas rezultātu apkopojums īpašības vērtējums ballēs
292. izcelšanās un tipiskums 8
293. izmēri (augstums skaustā, ķermeņa garums, krūšu apkārtmērs, pēdvidus apkārtmērs) 8
294. eksterjera novērtējums 8 Zonālajos kjūringos atļauts piedalīties tikai tādiem ērzeļiem, kuru vērtējums nav zemāks par augšminētajā tabulā uzrādīto vērtējumu.
295. Novērtējot izcelšanos un tipiskumu jāievēro šķirnības pakāpe (asinība) šķirņu pārstāvjiem, kas iegūti krustojot vairākas šķirnes, kā arī vecāku novērtējums četrās paaudzēs. Starpšķirņu krustošanā iegūtos pēcnācējus no piektās un tālākām paaudzēm skaita kā tīršķirnes. Latvijas šķirnes ērzeļus atzīst par tīršķirnes, ja to priekštečos bez pamatšķirnes ir arī šādas šķirnes: Oldenburgas, Hanoveras, Holšteinas un Dāņu siltasiņu zirgu šķirnes. Tāpat arī, ja divās paaudzēs Latvijas zirgu šķirnē jau nostabilizēta "asins pieliešana" ar Angļu pilnasiņu vai Trakenes šķirni, tad trešajā paaudzē krustošanu ar šo šķirni var atkārtot. Pie Latvijas tīršķirnes pieskaitāmi zirgi, kuriem 5/8 senči ir šo šķirņu izcelsmes.
296. Novērtēšanu pēc izmēriem veic izmantojot bonitēšanas instrukcijā noteikto izmēru skalu. Eiropas pusasiņu jājamzirgu šķirņu zirgiem, pie kuriem pieder arī Latvijas zirgu šķirne, slīpais ķermeņa garums nedrīkst būt mazāks par augstumu skaustā. Vaislas ērzeļu minimālie izmēri: - augstums skaustā - 164 cm, - krūšu apkārtmērs - 194 cm, - pēdvidus apkārtmērs - 21,5 cm. Šie izmēri pēc bonitēšanas instrukcijas atbilst 8 ballu skalai.
297. Eksterjera novērtējumu nosaka minimālā balle, kas iegūta par vienu ķermeņa daļu grupu. Vaislas ērzeļiem minimālais eksterjera novērtējums ir 8 balles. Ērzeļus, kuriem ir tādas vainas, kā stīpa, špats, rorers, kurba, ir jābrāķē, jo šādas eksterjera kļūdas iedzimst pēcnācējos. II. Vaislas ērzeļu kompleksajā novērtēšanā ietilpst kjūringu organizēšana, kuros tiek novērtētas darba spējas. Vaislas ērzeļu novērtēšana ballēs (pēc 10 ballu sistēmas) īpašības balles gaitas novērtējums soļos 8 rikšos 8 lēkšos 8 brīvā lēciena tehnika novērtējums špringartenā (Sākuma augstums 100 cm) 8 Vaislas ērzeļu novērtēšanu kjūringā veic Latvijas Zirgaudzētāju biedrības (LZB) izvēlēta komisija 5 cilvēku sastāvā, bet republikāniskā kjūringā novērtēšanas komisija tiek ievēlēta 7 cilvēku sastāvā. Četros zonālajos kjūringos pārbauda 200 ērzeļus, no kuriem 60 labākos ērzeļus pārbauda republikas kjūringā. Ērzeļi, kuri darba spēju pārbaudēs nav saņēmuši pietiekamu vērtējumu, vaislas darbībā netiek pielaisti.