Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju

Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr.114 Rīgā 2004.gada 2.martā (prot. Nr.9 25.§) Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju Izdoti saskaņā ar Valsts valodas likuma 19.panta trešo daļu un 23.panta trešo daļu 1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka latviešu literārās valodas normas personvārdu rakstībā un lietošanā latviešu valodā, kā arī kārtību, kādā personvārdus neatkarīgi no to cilmes raksta un identificē dokumentos. 2 (MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā) 1.1 Noteikumos lietoti šādi termini: 1.1 1. atveide – citvalodu cilmes personvārda izteikšana ar latviešu valodas skaņām un burtiem atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem; 1.1 2. daudzkomponentu uzvārds – uzvārds, ko veido vairāk nekā divas sastāvdaļas; 1.1 3. dzimtas uzvārda vēsturiskā forma – uzvārda forma, kas ierakstīta kāda personas tiešā augšupējā radinieka personu apliecinošā dokumentā vai civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošā dokumentā; 1.1 4. dubultuzvārds – uzvārds, ko veido divas sastāvdaļas (Civillikuma izpratnē – "dubults uzvārds"); 1.1 5. nelokāms personvārds – personvārds, kura forma nemainās ne dzimtē, ne locījumā; 1.1 6. oriģinālforma – personvārda rakstība oriģinālvalodā; 1.1 7. oriģinālvaloda – valoda, kurā ir uzrakstīts kāda teksta oriģināls; 1.1 8. personvārds – fiziskas personas vārds (vārdi), uzvārds (dubult­uzvārds vai daudzkomponentu uzvārds) vai vārds (vārdi) kopā ar uzvārdu; 1.1 9. pielīdzināšana – personvārda formas variantu novēršana; 1.1 10. transkripcija – citvalodas personvārda izrunas atveide latviešu valodā; 1.1 11. transliterācija – citvalodas personvārda oriģinālformas pārcelšana latīņalfabētiskajā rakstībā burtu pa burtam no citu alfabētu rakstības saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteikto transliterācijas tabulu; 1.1 12. vārda vēsturiskā forma – personas vārda forma, kas atšķiras no šī vārda pašreizējās rakstības latviešu valodā. 3 (MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā) 2. Noteikumu mērķis ir nodrošināt personvārda rakstības atbilstību latviešu valodas normām un aizsargāt personu pret nepamatotu tās vārda un uzvārda pārveidošanu, kā arī pret iestāžu atteikšanos atzīt tāda personas dokumenta piederību attiecīgajai personai, kurā tās vārda un uzvārda ieraksts atšķiras no ieraksta citā (agrāk izdotā) šīs personas dokumentā. 4 3. Personas vārds un uzvārds ir šīs personas privātās dzīves neatņemama sastāvdaļa, un tās ierobežojums, atveidojot vai pielīdzinot personas vārdu vai uzvārdu, pieļaujams tikai leģitīmu mērķu sasniegšanai. 5 2. Latviešu literārās valodas normas personvārdu rakstībā un lietošanā 4. Latviešu valodā oficiālo personvārdu sistēmu veido vārdi un uzvārdi. Latviešu valodā tradicionāli lieto vispirms vārdu, pēc tam uzvārdu. Izņēmums ir vēsturiski ģenitīva formā veidotie uzvārdi (piemēram, Doku Atis, Māteru Juris, Pārstrautu Jānis, Zeiboltu Jēkabs), kurus lieto vārda priekšā. 6 (MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā) 4.1 Par vārda vai uzvārda sastāvdaļu neuzskata un Latvijas Republikā izdotajā personas dokumentā, Iedzīvotāju reģistrā un civilstāvokļa aktu reģistros neiekļauj šādus latviešu valodas oficiālajā personvārdu sistēmā neiederīgus elementus (ja tos iespējams nepārprotami identificēt no personas uzrādītajiem vai iestādes iegūtajiem dokumentiem un tie nav personas vārds vai uzvārds): 4.1 1. tēvvārdu un tā saīsinājumus; 4.1 2. mantotus vai piešķirtus (aristokrātiskus) titulus (piemēram, grāfs, barons, hercogs, firsts, junkurs, marķīzs, vikonts, brīvkungs, princis, infants, dofins, idalgo, lords, lēdija, skvairs, sers, pērs, kņazs, pašā, vezīrs, bejs); 4.1 3. akadēmiskus grādus un titulus (piemēram, bakalaurs, maģistrs, doktors, habilitēts doktors, profesors), kā arī to saīsinājumus (piemēram, Bc., Mg., Dr., Dr. habil., prof.); 4.1 4. reliģiskus titulus (piemēram, monsinjors, eminence); 4.1 5. pieklājīgas uzrunas formas (piemēram, kungs, kundze, jaunkundze, misters, misis, mis, mesjē, madāma, pans, pane, dons, donna, donja, sinjors, sinjora, sinjorīna, senjors, senjora, senjorita); 4.1 6. romiešu vai arābu kārtas skaitļus, kas papildina vārdu vai uzvārdu (piemēram, Kārlis III, BI3, Leo Šmits 69, Jānis Bērziņš II, Ludvigs Hincs V, Džērids Kingslijs VII, Freds Montgomerijs MCDXLIV, Oto Leja 1987); 4.1 7. vidusvārda saīsinājumus (piemēram, Džons F. Kenedijs, Baraks H. Obama, Donalds Dž. Tramps); 4.1 8. papildu norādes, ko pievieno aiz vārda vai uzvārda, lai personu atšķirtu no vecāka ar tādu pašu vārdu vai uzvārdu (jaunākais, vidējais, vecākais, juniors, seniors), un to saīsinājumus (jaun., vid., vec., jr., sen.). 7 (MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā) 5. Personvārdi iekļaujas latviešu valodas gramatiskajā sistēmā, izņemot šādus gadījumus: 5.1. atveidojot personvārdus no eksotiskām valodām, pieļaujami gadījumi, ka vārdu vai uzvārdu veido tikai viens līdzskanis (piemēram, M, K, F), līdzskaņu savienojums (piemēram, Nm, Wr, Ch), viens patskanis (piemēram, A, I, O) vai divskanis (piemēram, Ai, Ie, Ou). Šādos gadījumos personvārdus atveido atbilstoši to rakstībai oriģinālvalodā; 5.2. ja vārdu vai uzvārdu veido tikai viens burts, kāda nav oficiālajā latviešu valodas alfabētā (Q, X, Y, W), personvārdu atveido atbilstoši tā izrunai oriģinālvalodā. 8 (MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā) 5.1 Ja personas vārds (priekšvārds) oriģinālvalodā ir norādīts saīsinātā formā (piemēram, Md, Mh vai Mhd), pamatojoties uz dokumentāru apliecinājumu, personvārdu latviski atveido pilnā formā. 9 (MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā) 6. Personvārdu rakstībā lieto tikai oficiālā latviešu valodas alfabēta burtus: 6.1. lielos burtus – A, Ā, B, C, Č, D, E, Ē, F, G, Ğ, H, I, Ī, J, K, Ķ, L, Ļ, M, N, Ņ, O, P, R, S, Š, T, U, Ū, V, Z, Ž; 6.2. mazos burtus – a, ā, b, c, č, d, e, ē, f, g, ģ, h, i, ī, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, o, p, r, s, š, t, u, ū, v, z, ž. 10 7. Personvārdi ir valodas vienības – īpašvārdi personas nosaukšanai. Personvārdus raksta ar lielo sākumburtu. 11 8. Latviešu valodā ir divi galvenie personvārdu lietošanas un rakstības principi: 8.1. personvārda īpašnieka dzimumu gan latviskas cilmes, gan citvalodu cilmes personvārdos (izņemot nelokāmos personvārdus) norāda vīriešu dzimtes vai sieviešu dzimtes lokāmās galotnes; 8.2. citvalodu personvārdus latviešu valodā atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā (valoda, kurā ir uzrakstīts kāda teksta oriģināls) un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā. 12 9. Latviešu valodā personvārdiem (tāpat kā citām lokāmajām vārdu šķirām) gramatiskās nozīmes - dzimti, skaitli, locījumu - izsaka ar lokāmajām galotnēm. Galotne atkarībā no konteksta ir mainīga. 13 10. Personvārdus lieto pamatformā (vienskaitļa nominatīvā) un citos locījumos (atkarībā no teksta). Personvārda galotni nosaka latviešu valodas gramatikas likumi un normas. 14 11. Personvārdus raksta saskaņā ar latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem: 11.1. patskaņu garuma apzīmēšanai lieto horizontālu svītriņu virs patskaņa (nevis patskaņa dubultojumu vai h aiz patskaņa); 11.2. personvārdu rakstībā un atveidē nelieto šādus līdzskaņu dubultojumus (izņemot šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētos gadījumus): bb, cc, čč, dd, ff, gg, ģģ, hh, kk, ķķ, pp, ss, šš, tt, vv, zz, žž; 11.3. nelieto no citām valodām aizgūtas līdzskaņu kombinācijas bh, ch, cz, dh, dt, ph, sch, sz, tc, th, tz, kas apzīmē vienu skaņu (fonēmu); 11.4. personvārdos patskaņa priekšā pieļaujams saglabāt līdzskaņu ll, ļļ, mm, nn, ņņ, rr dubultojumu, piemēram, Nolle, Tiļļa, Pommers, Svenne, Viņņiks, Karro (bet Erss, nevis Errss). Latviešu valodā līdzskaņu dubultojums patskaņa priekšā nav raksturīgs, piemēram, Ķerāns (nevis Ķerrāns), Zuments (nevis Zumments), Eniņš (nevis Enniņš), Danebrogs (nevis Dannebrogs); 11.5. līdzskaņu dubultojumu saglabā: 11.5.1. salikteņos (piemēram, Lappuķe, Pussars, Mazzariņš, Mežžagata, Niekkalbis, Kaķķepa, Krahhauzers, Naģģērģs, Jānoššomorja); 11.5.2. atvasinājumos ar priedēkļiem (piemēram, Atteka, Attāls (bet Atāls), Auffīrers, Avvejs, Vvedenskis, Poddubovs, Meddēlings, Bezzubovs); 11.6. patskaņu dubultojumu nesaglabā, izņemot salikteņus un atvasinājumus ar priedēkļiem (piemēram, Laukaarkls, Pieegle, Nooga), kā arī gadījumus, ja to pieļauj attiecīgās valodas īpašvārdu atveides noteikumi (piemēram, Daņiila, Saakišvili, Karaalmazovs); 11.7. ar burtu o apzīmē trīs skaņas: īso patskani [o], garo patskani [ō] un divskani [uo]. 15 (MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā) 11.1 Personvārdu var rakstīt, neievērojot šo noteikumu 11.2. apakšpunktā paredzētos ierobežojumus: 11.1 1. ja tie ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir atzīti par neattiecināmiem uz šā personvārda rakstību; 11.1 2. ja attiecīgo uzvārdu lieto citi šīs personas dzimtas vai ģimenes (šaurākajā nozīmē) locekļi, kas ir Latvijas valstspiederīgie. 16 (MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā) 12. Personvārdus loka pēc lietvārdu parauga. Latviešu valodā vīriešu dzimtē tiem ir galotne -s, -š, -is, -us (var būt arī galotne -a un -e), sieviešu dzimtē – -a, -e, -s, arī -us. 17 13. Personvārdiem (tāpat kā vispār lietvārdiem) latviešu valodā galotne ir arī vienskaitļa nominatīvā atšķirībā no daudzām citām valodām, kurās galotne ir tikai atkarīgajos locījumos, piemēram, igauņu uzvārds Sirel (Sireli - Sirelit), atveidots latviešu valodā, vīriešu dzimtē ir Sirels, sieviešu dzimtē – Sirela. 18 14. Sieviešu dzimtē galotne -s var būt tikai uzvārdiem – VI deklinācijas latviešu cilmes sugasvārdiem, kas ieguvuši īpašvārda nozīmi, piemēram, Dzelzs, Grunts, Klints, Uguns, Zivs. Šādā gadījumā atbilstošie vīriešu uzvārdi ir ar tādām pašām galotnēm kā sieviešu uzvārdi, tikai ar atšķirībām datīvā (Klintij – Klintim). 19 (MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā) 15. Latviešu valodā nelokāmi ir citvalodu cilmes vārdi un uzvārdi, kas beidzas ar -o, -ā, -ē, -i, -ī, -u, -ū (piemēram, Uibo, Utno, Ostreiko, Paukštello, Dimčenko, Arumā, Šnē, Linē, Jakobi, Martinelli, Barī, Amadu, Eminesku, Foršū), un vienzilbīgi personvārdi, kas beidzas ar -a vai -e (piemēram, Ca, Pa, De, Me). Nelokāmos uzvārdos vīriešu un sieviešu uzvārdu forma latviešu valodā ir vienāda (piemēram, Ronaldo, Savčenko, Dimā, Delakruā, Verdi, Gaprindašvili, Kamī, de Višī, Monteskjē, Rišeljē, Ronaldinju, Saramandu, Kocebū, Le, Sa). 20 (MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā) 16. Personas uzvārda galotni latviešu valodā nosaka šīs personas dzimums. Arī uzvārda īpašnieka dzimumu latviešu literārajā valodā norāda atšķirīgās dzimtes galotnes: Kalniņš - Kalniņa, Leitāns - Leitāne, Priednieks - Priedniece, arī gadījumos, ja uzvārda pamatā ir sugasvārds, kam ir tikai vīriešu dzimtes vai tikai sieviešu dzimtes forma: krauklis - bet: Krauklis - Kraukle, lapiņa - bet: Lapiņa - Lapiņš. Uzvārdu dzimtes formu noteikšanā attiecīgā sugasvārda dzimte nav nozīmīga, piemēram: bērzs - bet uzvārdā Bērzs un Bērza bērziņš - bet uzvārdā Bērziņš un Bērziņa gailis - bet uzvārdā Gailis un Gaile cielava - bet uzvārdā Cielavs (var būt arī vīr. Cielava) un Cielava eglīte - bet uzvārdā Eglītis (var būt arī vīr. Eglīte) un Eglīte. 21 17. Vīrieša uzvārdam var būt sieviešu dzimtes galotne -a, -e, jo latviešu valodas lietvārdu sistēmā ir kopdzimtes vārdi ar šādām galotnēm pamatformā (aizmārša, auša, tiepša, balamute) un locījumu galotnēm gan sieviešu, gan vīriešu dzimtē (aušai - aušam, balamutei - balamutem). 22 18. Latviešu valodā sieviešu uzvārdus veido un lieto ar attiecīgajām sieviešu dzimtes galotnēm. 23 19. Veidojot sieviešu uzvārdus, par pamatu ņem vīriešu uzvārda formu un vīriešu dzimtes galotni aizstāj ar atbilstošo sieviešu dzimtes galotni. 24 20. Atbilstoši latviešu valodas gramatikas likumiem sieviešu uzvārdos nelieto vīriešu dzimtes galotnes. 25 21. Gan vīrieša, gan sievietes personvārds var būt ar galotni -us (ar atšķirībām datīvā), piemēram, Mikus Grigus - Mikum Grigum, Anna Grigus - Annai Grigui. 26 22. Uzvārdiem, kuru pamatā īpašības vārds, ir īpašības vārdiem raksturīgās nenoteiktās galotnes -s, -a (Stalts, Stalta) vai noteiktās galotnes -ais, -ā (Čaklais, Čaklā): 22.1. ja vīriešu dzimtes uzvārds atbilst īpašības vārdam ar noteikto galotni -ais, sieviešu uzvārdu formas veido tāpat kā attiecīgo īpašības vārdu sieviešu dzimtes formas: Baltais - Baltā Bagātais - Bagātā Resnais - Resnā Salnais - Salnā 22.2. uzvārdus ar īpašības vārdu noteikto galotni lieto tāpat kā citus uzvārdus ar galotni -ais (pat ja tajos nav tiešas atbilsmes latviešu valodas īpašības vārdiem), piemēram: Režais - Režā Turlais – Turlā Gaidais - Gaidā Dabrais - Dabrā 27 23. Ja viena un tā paša uzvārda varianti ir dažādas dzimtes formas, uzvārdu lieto atbilstoši uzvārda īpašnieka dzimumam. Ja vīriešu dzimtes forma lietota sievietes uzvārdā, to aizstāj ar sieviešu dzimtei atbilstošu formu, piemēram, Vilks – Vilka, Zutis – Zute. 28 24. Ja vienas ģimenes vai vienas personas uzvārds ir lietots dažādos variantos – gan literārā, gan izloksnes formā, izvēlas un turpmāk dokumentos norāda (ja persona piekrīt) literārās valodas formu, piemēram, ir lietotas formas Balodis un Bolūdis, ieteicamais variants Balodis. Izloksnes formu (Elksnis, Leidums, Pormalis) lieto gadījumos, ja tā ir izplatīta un persona to vēlas. 29 25. Kopējas cilmes uzvārdus ar atšķirīgu galotni (Ārgalis - Ārgals, Ķezberis - Ķezbers, Priedīte - Priedītis), izskaņu (Purvītis - Purviņš, Virkavs - Virkaus, Zicāns - Zicēns) vai citu fonētisku vai morfoloģisku elementu (Brusubārda - Brusubārdis - Brusbārdis) nevienādo, izņemot pielīdzināšanu vienas ģimenes ietvaros, ja šīs personas to vēlas. 30 26. Ja uzvārds beidzas ar izskaņu -aus, galotnes priekšā saglabā divskani -au: Laus - Laua, Zaus - Zaua, Janaus - Janaua, Virkaus - Virkaua, Blūmenaus - Blūmenaua. Divzilbīgos un vairākzilbīgos vārdos divskani -au atveido arī ar izskaņu -avs (-ava), piemēram, Beltavs - Beltava, Maldavs - Maldava, Virkavs - Virkava. 31 27. Latviskas cilmes uzvārdos, kuriem atbilst latviešu valodas sugasvārdi ar galotni -is, lieto sugasvārdam atbilstošo formu ar galotni -is (II deklinācija): Asaris, Balodis, Cīrulis, Lūsis, Osis, Prūsis. Galotne -is latviešu valodā ir arī uzvārdos ar izskaņu -ainis, -elis, -ulis, -ieris, -manis, -aitis, -eitis, -ītis, -ietis, piemēram, Aglonietis (nevis Agloniets), Šūmanis (nevis Šūmans). 32 28. Vīriešu uzvārdiem ar galotni -s atbilst sieviešu uzvārdi ar galotni -a vai galotni -e: 28.1. vīriešu uzvārdiem ar galotni -s atbilstošus sieviešu uzvārdus ar galotni -a veido: 28.1.1. no vienzilbīgiem uzvārdiem, piemēram, Vilks - Vilka, Sils - Sila, Kalns - Kalna, Celms - Celma, Balts - Balta; 28.1.2. no uzvārdiem ar izskaņām -ēns, -ums, -uks, -ājs, -ējs, -tājs, -užs, -avs, -ens, piemēram: Gulēns - Gulēna Sālījums - Sālījuma Eiduks - Eiduka Arājs - Arāja Sējējs - Sējēja Dziedātājs - Dziedātāja Linužs - Linuža Silavs - Silava Avens - Avena 28.2. no uzvārdiem ar izskaņām -bahs, -dorfs, -bergs, -baums, -ičs, -ics, -ins, -marks, -ovs, piemēram: Švarcbahs – Švarcbaha Bendorfs – Bendorfa Veinbergs – Veinberga Rozenbaums – Rozenbauma Jurevičs – Jureviča Derkevics – Derkevica Logins – Logina Altmarks – Altmarka Petrovs – Petrova 28.3. no uzvārdiem, kuru pamatā ir īpašības vārds ar nenoteikto galotni -s, piemēram: Balts - Balta Stalts - Stalta Sarkans - Sarkana 33 (Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122) 29. Vīriešu uzvārdiem ar galotni -s atbilstošus sieviešu uzvārdus ar galotni -e veido: 29.1. no uzvārdiem ar izskaņām -ants, -ars, -arts, -āns, -ārs, -āts, -ents, -erts, -gals, -kalns, -mals, -onts, piemēram: Porgants - Porgante Dzintars - Dzintare Viparts - Viparte Svilāns - Svilāne Silārs - Silāre Valdāts - Valdāte Zuments - Zumente Šteinerts - Šteinerte Laukgals - Laukgale Zeltkalns - Zeltkalne Ezermals - Ezermale Zigmonts - Zigmonte 29.2. no uzvārdiem, kas beidzas ar ģermāņu cilmes vārdiskām izskaņām -felds, -lands, -sons, -šmits, -tāls, -valds, piemēram: Kiršfelds - Kiršfelde Neilands - Neilande Andersons - Andersone Goldšmits - Goldšmite Rozentāls - Rozentāle Rēvalds - Rēvalde 34 30. No vīriešu uzvārdiem ar izskaņām -blats, -šteins, -ups, -uts, -ūns pēc personas vēlēšanās sieviešu uzvārdus var veidot ar galotni -a vai -e, piemēram: Dreiblats - Dreiblata vai Dreiblate Goldšteins - Goldšteina vai Goldšteine Kalnups - Kalnupa vai Kalnupe Sukuts - Sukuta vai Sukute Meškūns - Meškūna vai Meškūne 35 31. No vīriešu uzvārdiem ar izskaņu -nieks atbilstošās sieviešu uzvārdu formas veido ar izskaņu -niece, piemēram: Klētnieks - Klētniece Pilsētnieks - Pilsētniece 36 32. No vīriešu uzvārdiem ar izskaņām -ns, -ss, kas atbilst II deklinācijas līdzskaņu celma sugasvārdiem, atbilstošos sieviešu uzvārdus veido ar galotni -e, piemēram: Akmens - Akmene, arī: Akmins - Akmine Mēness - Mēnese Rudens - Rudene Zibens - Zibene 37 33. No vīriešu uzvārdiem ar izskaņu -ens, kas neatbilst līdzskaņu celma sugasvārdiem, sieviešu uzvārdus veido ar galotni -a, piemēram: Rībens - Rībena Kacens - Kacena 38 34. Īpašā uzvārdu grupā ietilpst vācu cilmes uzvārdi ar izskaņu -au, kuriem pievienota latviskā galotne -s. Atbilstošās sieviešu dzimtes formas veido ar izskaņu -aua, piemēram: Janaus - Janaua Laus - Laua Blaus - Blaua Libaus - Libaua Blūmenaus - Blūmenaua 39 35. Ja uzvārdiem, kuros sākotnēji lietota izskaņa -aus, mainīta forma, sieviešu uzvārdus veido atbilstoši vīriešu uzvārda formai, piemēram: Dubaus - Dubaua Dubauss - Dubausa Dubavs - Dubava 40 36. Vīriešu uzvārdiem ar galotni -š atbilstošus sieviešu uzvārdus veido ar galotni -a, piemēram: Vējš - Vēja Kociņš - Kociņa Mežiņš - Mežiņa Zaļš - Zaļa 41 37. Vīriešu uzvārdiem ar galotni -is atbilstošus sieviešu uzvārdus veido ar galotni -e, piemēram: Gailis - Gaile Serģis - Serģe Eglītis - Eglīte Zāģeris - Zāģere Lapainis - Lapaine Melnacis - Melnace Dzirkalis - Dzirkale Baumanis - Baumane 42 38. Ar galotni -e var veidot sieviešu dzimtes formas arī no vīriešu uzvārdu variantiem ar elidētu (elidēt elidere - izspiest, izstumt, izlaist, atmest - izlaist kādu skaņu vai vārdu) galotnes patskani -i, piemēram, no uzvārdiem ar izskaņām -els, -ens, -ers, -als, -ols, -iers, -ons, -uls, -urs, piemēram: Bļodons - Bļodone Pudurs - Pudure Bumbiers - Bumbiere 43 39. No vīriešu uzvārdiem ar slāvu cilmes izskaņām -skis un -ckis sieviešu uzvārdus veido ar izskaņām -ska un -cka, piemēram: Beļskis - Beļska Žilinskis - Žilinska Cunskis - Cunska Visockis - Visocka 44 40. No latviskas cilmes vīriešu uzvārdiem ar izskaņām -kis un -gis sieviešu uzvārdus veido ar galotni -a, piemēram: Rutkis - Rutka Vaskis - Vaska, arī Voskis - Voska Seskis - Seska Mazgis - Mazga 45 41. Vīriešu uzvārdiem ar galotni -us atbilst sieviešu uzvārdi ar galotni -us. Šādu uzvārdu dzimtes atšķirības izpaužas datīvā, piemēram: Jānis Ledus - Anna Ledus, Jānim Ledum – Annai Ledui Juris Cinkus - Ilze Cinkus, Jurim Cinkum – Ilzei Cinkui 46 42. Ja vīriešu dzimtes uzvārdiem ar galotni -us pievienots vēl viens galotnes līdzskanis (-uss), sieviešu uzvārdu formas veido atbilstoši vīriešu uzvārda formai, pievienojot attiecīgi patskani -a vai -e, piemēram: Pēteris Markus - Ieva Markus, bet Pēteris Markuss - Ieva Markusa vai Markuse 47 43. Vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma ir uzvārdos ar galotnēm -a vai -e,., kas lietojami līdzīgi kā latviešu valodas sugasvārdu IV vai V deklinācijas kopdzimtes vārdi (piemēram, pļāpa, balamute), piemēram: Jānis Liepa - Anna Liepa Juris Egle - Ilze Egle 48 44. Vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma ir arī citvalodu cilmes uzvārdos ar galotni -a vai -e. Dzimtes atšķirības šāda tipa uzvārdos ir tikai vienskaitļa datīvā, piemēram: Cjukša – Cjukšam – Cjukšai Kupala – Kupalam – Kupalai Vaišvila – Vaišvilam – Vaišvilai Bīne – Bīnem – Bīnei Zenne – Zennem – Zennei 49 45. Ja latviskas cilmes uzvārda pamatā ir sieviešu dzimtes sugasvārds ar izskaņu -īte vai -iņa, vīriešu uzvārda formu veido ar izskaņu -ītis vai -iņš, piemēram: Priedīte - Priedītis Saulīte - Saulītis Lapiņa - Lapiņš 50 46. Pēc personas vēlēšanās izskaņu -īte un -iņa var lietot arī vīriešu uzvārdos, piemēram: Pēteris Zālīte Arvīds Priedīte 51 47. Ja uzvārda pamatā ir sieviešu dzimtes sugasvārds ar galotni -s, vīriešu un sieviešu dzimtē uzvārdu lieto vienā un tajā pašā pamatformā. Šādu uzvārdu dzimtes atšķirības ir tikai vienskaitļa datīvā, piemēram: Juris Klints - Māra Klints, Jurim Klintim – Mārai Klintij Vilis Dzelzs - Vija Dzelzs, Vilim Dzelzim – Vijai Dzelzij 52 48. Ja personai civilstāvokļa aktu reģistrā ierakstīts tās tautībai neraksturīgs: 48.1. nelatvisks vārds, piemēram, Ivans, Osips, Josifs, Jeļena, bet vēlāk izdotajos citos dokumentos šis vārds rakstīts atbilstoši tautībai – Jānis, Jāzeps, Helēna, tad pēc personas vēlēšanās var veikt civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta labojumu, rakstot vārda Ivans vietā – Jānis, vārdu Osips un Josifs vietā – Jāzeps, vārda Jeļena vietā – Helēna; 48.2. latvisks vārds, piemēram, Jānis, Jāzeps, Pēteris, Helēna, Natālija, Kristīna, bet vēlāk izdotajos citos dokumentos šis vārds rakstīts atbilstoši tautībai – Ivans, Josifs vai Osips, Pjotrs, Jeļena, Nataļja, Kristina, tad pēc personas vēlēšanās var veikt civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta labojumu, rakstot vārda Jānis vietā – Ivans, vārda Jāzeps vietā – Osips vai Josifs, vārda Pēteris vietā – Pjotrs, vārda Helēna vietā – Jeļena, vārda Natālija vietā – Nataļja, vārda Kristīna vietā – Kristina. 53 (MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā) 49. Ja personai citos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 48. punktā, civilstāvokļa aktu reģistrā ierakstīts tās tautībai neraksturīgs vārds, bet vēlāk izdotajos citos dokumentos šis vārds rakstīts atbilstoši tautībai, pēc personas vēlēšanās var veikt civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta labojumu saskaņā ar Latviešu valodas aģentūras izdotu apliecinājumu. 54 (MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā) 50. Latgaliešu personvārdu rakstībā dokumentos, kas noformēti valsts valodā, izmanto latviešu literārās valodas alfabētu, un šos personvārdus iekļauj latviešu literārās valodas gramatiskajā sistēmā. 55 51. Latgaliešu personvārdus pēc personas vēlēšanās var pārcelt latviešu literārajā valodā, piemēram, Jānis, Pēteris, Sīmanis, Sams, Sīlis, Lidija, Lazda, Līkums, Lūza, Ūdris. Pēc personas vēlēšanās var saglabāt izlokšņu fonētiskās īpatnības, piemēram, Joņs, Pīters, Seimaņs, Soms, Seiļs, Lideja, Lozda, Leikums, Liuza, Iudrs. 56 (MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā) 52. Vēsturisku personu īpašvārdos saglabā to tradicionālo formu, izmantojot latviešu literārās valodas alfabēta burtus, piemēram, Pīters Miglinīks, Stepons Seiļs, Madsolas Joņs, Meikuls Apeļs, Andrivs Jūrdžs. 57 53. Latgaliešu personvārdu rakstībā ņem vērā šādas skaņu atbilsmes, kas radušās izlokšņu atšķirīgās fonētikas un latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības normu ietekmē: 53.1. cieto i skaņu (līdzīgu poļu y, krievu ы), ko latgaliešu rakstu valodā apzīmē ar burtu y, latviešu literārajā valodā atveido ar i: Cybuļskis - Cibuļskis Syls - Sils Pyks - Piks Grybusts - Gribusts 53.2. divskani ie, ko latgaliešu rakstu valodā apzīmē ar ē, latviešu literārajā valodā var atveidot: 53.2.1. atbilstoši izrunai ar ie: Ziernis Siermais Spierga Klīdziejs 53.2.2. saskaņā ar latviešu literārās valodas skaņu sistēmu: Zirnis Sirmais Spirga Klīdzējs Piezīme. Pēc personas vēlēšanās šo noteikumu 53.2.1.apakšpunktā minētajos gadījumos uzvārdu rakstībā var saglabāt arī formas ar ē, piemēram, Zērnis, Sērmais, Spērga, Klīdzējs. 53.3. divskani uo, ko latgaliešu rakstu valodā apzīmē ar ō, latviešu literārajā valodā atveido ar divskani [uo] un apzīmē ar o: Lōcis – Locis Lōcmers – Locmers Ōzišs – Ozišs Ōrups – Orups Piezīme. Pēc personas vēlēšanās šos uzvārdus var iekļaut latviešu literārās valodas skaņu sistēmā, piemēram, Lācis, Lācmers, Āzišs, Ārups. 58 (Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122) 54. Latgaliešu uzvārdu rakstībā ievēro šādus principus: 54.1. uzvārdos saglabā izskaņu -āns (piemēram, Laizāns, Rancāns, Brokāns), kā arī -āts (piemēram, Bernāts, Rudzāts). Atbilstošos sieviešu uzvārdus veido ar izskaņām -āne, -āte (piemēram, Laizāne, Rancāne, Brokāne; Bernāte, Rudzāte); 54.2. uzvārdiem ar finālēm -ļs un -ņs, kurus izloksnēs loka atšķirīgi no latviešu literārās valodas, latviešu literārajā valodā iespējama divējāda rakstība: ar finālēm -ļs vai -lis, -le (nevis -ļa) un -ņs vai -nis, -ne (nevis -ņa), piemēram: Buļs – Bulis/Bule Cibuļs – Cibulis/Cibule Rubuļs – Rubulis/Rubule Apeļs – Apelis/Apele Rupaiņs – Rupainis/Rupaine 54.3. uzvārdos saglabā izskaņas -eņš, -eņa, piemēram: Balteņš/Balteņa Kūceņš/Kūceņa Ūzuleņš/Ūzuleņa Piezīme. Pēc personas vēlēšanās uzvārdus ar izskaņām -eņš, -eņa latviešu literārajā valodā var rakstīt ar izskaņām -iņš, -iņa, piemēram: Kūceņš – Kūciņš/Kūciņa Ūzuleņš – Ūzuliņš/Ūzuliņa 54.4. uzvārdus ar izskaņām -eits, -eite latviešu literārajā valodā raksta ar izskaņām -eitis, -eite: Kurseits – Kurseitis/Kurseite Kalveits – Kalveitis/Kalveite Rudzeits – Rudzeitis/Rudzeite Piezīme. Pēc personas vēlēšanās literārajā valodā var lietot arī izskaņu -eits, piemēram, Kalveits, Rudzeits. Pēc personas vēlēšanās šos uzvārdus var lietot arī ar izskaņām -ītis, -īte, piemēram: Kurseits – Kursītis/Kursīte Kalveits – Kalvītis/Kalvīte Rudzeits – Rudzītis/Rudzīte 54.5. uzvārdus ar izskaņām -niks, -nika raksta to sākotnējā latviskajā formā ar izskaņām -nīks, -nīka vai ar izskaņām -nieks, -niece, piemēram: Sudniks – Sudnīks/Sudnīka vai Sudnieks/Sudniece Pūdniks – Pūdnīks/Pūdnīka vai Pūdnieks/Pūdniece Ūzulniks – Ūzulnīks/Ūzulnīka vai Ūzulnieks/Ūzulniece Piezīme. Pēc personas vēlēšanās var saglabāt arī izskaņas -niks, -nika, piemēram: Pūdniks/Pūdnika Sudniks/Sudnika Ūzulniks/Ūzulnika 59 (MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā) 3. Citvalodu personvārdu atveides pamatnoteikumi latviešu valodā 55. Citvalodu cilmes personvārdus latviešu valodā atveido iespējami tuvu to izrunai oriģinālvalodā, kā arī ievērojot atveides vēsturiskās tradīcijas. Ja iespējami divi viena personvārda atveides varianti, izvēlas oriģinālvalodas rakstībai tuvāko variantu. 60 (MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā) 56. Atveidojot citvalodu īpašvārdus latviešu valodā, papildus šo noteikumu prasībām ņem vērā: 56.1. Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta (Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta), Latviešu valodas aģentūras, Valsts valodas centra izstrādātos un ieteiktos, kā arī apgāda "Zinātne" publicētos norādījumus par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā; 56.2. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas ieteikumus, kas publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 61 (MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā) 57. No citām valodām pārņemtos personvārdus (izņemot nelokāmos, kuri beidzas ar patskani ā, ē, i, ī, o, u vai ū) latviešu valodā atveido lokāmā un personas dzimumam atbilstošā vīriešu dzimtes vai sieviešu dzimtes formā. 62 58. Ja lietuviešu vai grieķu personvārdam oriģinālvalodā nominatīva locījumā ir galotne, kāda šai locījumā ir arī latviešu valodā (piemēram, lietuviešu vārdos Butkus, Būga, Šaltis vai grieķu Mikis Teodorakis), to saglabā. 63 59. Lietuviešu personvārdu galotni -as un grieķu personvārdu galotni -os aizstāj ar galotni -s (piemēram, liet. Vanagas - latv. Vanags; liet. Jankauskas - latv. Jankausks; grieķu Ricos - latv. Rics). 64 60. (Svītrots ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122) 65 4. Personvārdu atveide no latīņalfabētiskās rakstības valodām 4.1. Vispārīgie principi 61. Latviešu valodā personvārdus (tāpat kā vietvārdus un sugasvārdus) no citām latīņalfabētiskās rakstības valodām atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā. 66 62. No citām latīņalfabētiskās rakstības valodām pārņemtos personvārdus latviešu valodā atveido šādi: 62.1. ja citvalodu personvārdiem nav galotņu, tiem pievieno latviešu valodas normām atbilstošo galotni; 62.2. citvalodu personvārdu galotnes aizstāj ar latviešu valodas normām atbilstošām galotnēm. 67 63. Vienu un to pašu citvalodas personvārdu latviešu valodā atveido vienā formā arī tādā gadījumā, ja tas dažādās valodās rakstīts dažādās formās, piemēram, vācu – Schultz, Newskij, angļu – Shulz, Nevsky, krievu – Шульц, Невский, poļu – Szulc, Niewsky, slovāku – Šuľc, Nĕvský, ungāru – Sulc, Névskiy, bet latviešu valodā – Šulcs, Ņevskis. 68 63.1 Slāvu cilmes uzvārdiem, kas beidzas ar -ski/-sky, -cki, latviešu valodā atbilst uzvārdi ar -skis/-ska, -ckis/-cka, piemēram: čehu Hostinský – Hostinskis/Hostinska poļu Dąbrowski – Dombrovskis/Dombrovska poļu Wozniacki – Vozņackis/Vozņacka. 69 (MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā) 4.2. Personvārdu atveide no lietuviešu valodas 64. Atveidojot latviešu valodā personvārdus no lietuviešu valodas, ņem vērā atbilsmes starp šīm valodām. 70 65. Lietuviešu valodas īsajiem patskaņiem atbilst attiecīgie latviešu valodas īsie patskaņi: 65.1. a - a (piemēram, Balandis - Balandis); 65.2. e - e (piemēram, Švedas - Šveds); 65.3. i - i (piemēram, Albinas - Albins); 65.4. u - u (piemēram, Ugnė - Ugne); 65.5. lietuviešu valodā intonācijas ietekmē pagarināto īso patskani latviešu valodā apzīmē ar īso patskani, piemēram, Vilkelis - Viļķelis (arī Vilkelis). 71 66. Lietuviešu valodā burts i aiz līdzskaņa patskaņa priekšā apzīmē šī līdzskaņa mīkstinājumu. Šādus līdzskaņu savienojumus ar mīkstinājuma burtu i latviešu valodā atveido šādi: 66.1. ja mīkstinājuma burts i ir aiz līdzskaņiem g, k, l, n, tos atveido kā attiecīgo mīksto līdzskani, piemēram: Margiūtė - Marģūte Šarkiūnas - Šarķūns Liudas - Ļuds Niauronis - Ņauronis 66.2. ja mīkstinājuma burts i ir aiz līdzskaņiem b, c, d, m, p, r, s, t, v, z, to atveido ar līdzskani j, piemēram: Bubius - Bubjus Gricius - Gricjus Darius - Darjus Matiukaitė - Matjukaite Vaisiūnas - Vaisjūns Kalvius - Kalvjus 66.3. ja mīkstinājuma burts i ir aiz līdzskaņiem č, š, ž, dž, to neatveido: Čiurlionis - Čurļonis Džiugas - Džugs Dašiūnas - Dašūns Žiugžda - Žugžda 72 67. Lietuviešu valodas garajiem patskaņiem atbilst attiecīgie latviešu valodas garie patskaņi: 67.1. ą – ā (piemēram, Ąžuolas - Āžols); 67.2. ę – ē (piemēram, Kęstutis - Ķēstutis (arī Kēstutis)); 67.3. ė – ē (piemēram, Judrėnas - Judrēns). Piezīme. Vārda galotnē lietuviešu valodas garo patskani ė latviešu valodā atveido ar īsu patskani e (piemēram, Eglė – Egle, Jurgaitė – Jurgaite, Smetonienė – Smetoniene); 67.4. į – ī (piemēram, Įsodas - Īsods); 67.5. y – ī (piemēram, Jonynas - Jonīns). Piezīme. Vārda galotnē lietuviešu valodas garo patskani y latviešu valodā atveido ar īsu patskani i (piemēram, Gaidys – Gaidis, Kazys – Kazis); 67.6. ū – ū (piemēram, Graičiūnas - Graičūns); 67.7. ų – ū (piemēram, Jųtra – Jūtra); 67.8. o – o (piemēram, Lokys - Loķis [..ō..]). 73 68. Lietuviešu valodas divskaņiem atbilst attiecīgie latviešu valodas divskaņi: 68.1. ai – ai (piemēram, Gailius - Gaiļus); 68.2. au – au (piemēram, Lankauskas - Lankausks); 68.3. ei – ei (piemēram, Treinys - Treinis); 68.4. ie – ie (piemēram, Korsakienė - Korsakiene); 68.5. ui – ui (piemēram, Žmuidzinavičius - Žmuidzinavičs); 68.6. uo – o (piemēram, Vienuolis - Vienolis [..uo..]; Uogintas – Ogints [..uo..]). 74 69. Lietuviešu valodas līdzskaņi atbilst attiecīgajiem latviešu valodas līdzskaņiem, izņemot līdzskaņus ch, kas atbilst latviešu valodas līdzskanim h, piemēram, Churginas - Hurģins (arī Hurgins). 75 70. Patskaņu un divskaņu i, į, y, e, ė, ę, ie, ei priekšā lietuviešu valodas līdzskaņus k un g latviešu valodā atveido ar ķ un ģ, taču pieļaujami arī varianti ar k un g, piemēram: Gediminas - Ģedimins (arī Gedimins) Gytis - Ģītis (arī Gītis) Keturakis - Ķeturaķis (arī Keturakis) 76 71. Atveidojot lietuviešu personvārdus, latviešu valodā līdzskaņu ķ un ģ priekšā mīkstina līdzskaņus l un n, piemēram: Algis - Aļģis Algirdas - Aļģirds Lingys - Liņģis 77 72. Izdarot ierakstus dokumentos, nepieciešams saglabāt tiešās atbilsmes starp lietuviešu un latviešu valodu: 72.1. latviešu valodā lietuviešu plato e atveido ar e (krievu valodā – ar я): Petras - Petrs (kr. Пятрас) Šunelis - Šunelis (kr. Шунялис) 72.2. divskani [uo], ko lietuviešu valodā izrunā tāpat kā attiecīgo latviešu valodas divskani, latviešu valodā atveido ar burtu o (krievu valodā rakstībā saglabāts lietuviešu divskaņa uo atveidojums ar diviem burtiem): Danguolė - Dangole (kr. Дангуоле) Uosis - Osis (kr. Уосис) 72.3. lietuviešu divskani ie latviešu valodā atveido ar divskani ie (krievu valodā divskaņa vietā var būt rakstīts e): Kielė - Ķiele (arī Kiele) (kr. Келе) Valienė - Valiene (kr. Валене) 72.4. lietuviešu divskani ei latviešu valodā atveido ar ei (krievu valodā - яй): Meilė - Meile (kr. Мяйле) 78 73. Vīriešu personvārdu galotņu atbilsmes: 73.1. lietuviešu galotnei -as latviešu valodā atbilst galotne -s (Jonas - Jons; Lankauskas - Lankausks); 73.2. lietuviešu galotnei -is latviešu valodā atbilst galotne -is (Liesis - Liesis; Rytis - Rītis); 73.3. lietuviešu galotnei -ys latviešu valodā atbilst galotne -is (Balys - Balis; Jucys - Jucis); 73.4. lietuviešu galotnei -us latviešu valodā atbilst galotne -us (Butkus - Butkus; Bronius - Broņus). 79 74. Lietuviešu vīriešu uzvārdos ir iespējamas galotnes -a un -ė, kuras arī latviešu valodā atveido ar galotnēm -a un -e, piemēram, Norvaiša - Norvaiša, Lapė - Lape. 80 75. Lietuviešu galotnei -as latviešu valodā gan sugasvārdos, gan īpašvārdos vēsturiski atbilst galotne -s (namas - nams, Ambrazas - Ambrazs), tāpēc, arī atveidojot lietuviešu uzvārdus, latviešu valodā galotni -as nesaglabā. 81 76. Slāvu cilmes lietuviešu uzvārdos ar izskaņām -ičius, -avičius, -evičius, -ovičius ne līdzskaņa mīkstinājuma apzīmējumu i, ne galotnes patskani u latviešu valodā neatveido: Homičius - Homičs Karpavičius - Karpavičs Balkevičius - Baļķevičs (arī Balkevičs) Makutinovičius - Makutinovičs 82 77. Uzvārdos ar izskaņu -evičius, kur lietuviešu valodā patskanis e tiek pagarināts, latviešu valodā var lietot paralēlformas ar īsu vai garu patskani, piemēram, Marcinkevičius - Marcinkevičs (arī Marcinkēvičs). 83 78. Sieviešu personvārdu galotņu atbilsmes: 78.1. lietuviešu galotni -a latviešu valodā atveido ar galotni -a (Rasa - Rasa); 78.2. lietuviešu galotni -ė latviešu valodā atveido ar galotni -e (Eglė - Egle). 84 79. Lietuviešu sieviešu uzvārdus latviešu valodā atveido ar īpašām izskaņām atbilstoši tēva vai vīra uzvārdam: 79.1. neprecētu sieviešu uzvārdos lietuviešu vīriešu uzvārda galotni aizstāj ar attiecīgu izskaņu, piemēram:  GalotneTēva uzvārdsIzskaņaMeitas uzvārdsForma latviešu valodā-aAlekna-aitėAleknaitėAleknaite-asVanagas-aitėVanagaitėVanagaite-ėKielė-ytėKielytėĶielīte (arī Kielīte)-isLiesis-ytėLiesytėLiesīte-ysJucys-ytėJucytėJucīte-usKaralius-ūtėKaraliūtėKaraļūtedivzilbīgos uzvārdos-usButkus-utėButkutėButkute 79.2. precētu sieviešu uzvārdos lietuviešu vīriešu uzvārda galotni aizstāj ar izskaņu -ienė un latviešu valodā tāpat atveido ar izskaņu -iene (nevis ar -ene, no kr. -ене): Aleknienė - Alekniene (kr. Алекнене), Liesienė - Liesiene (kr. Лесене). 85 80. Lietuviešu valodā izskaņa -ienė raksturīga tikai sieviešu pēclaulības uzvārdiem. Piemēram, ja sieviete, stājoties laulībā, pieņem vīra uzvārdu, kas vīriešu dzimtē ir Dižbalis, viņas pēclaulības uzvārds ir Dižbalienė (uzvārda sakne Dižbal- ar pievienotu lietuviešu sievietes pēclaulības uzvārda izskaņu -ienė). Latviešu valodā lietuviešu cilmes sieviešu uzvārdus veido atbilstoši latviešu sieviešu uzvārdu veidošanas likumībām: Alekna, Vanaga, Liese, Juce, Maceviča. Pēc personas vēlēšanās var lietot arī tradicionālo lietuviešu sieviešu pēclaulības uzvārdu izskaņu -iene: Alekniene, Vanagiene. 86 80.1 Lietuviešu bērnu uzvārdus veido atbilstoši latviešu vai lietuviešu uzvārdu veidošanas likumībām, piemēram: Mātes uzvārdsDēla uzvārdsMeitas uzvārdsAlekna/Alekniene/AleknaiteAleknaAlekna/AleknaiteBuce/Buciene/BucīteBucisBuce/BucīteButkus/Butkiene/ButkuteButkusButkus/Butkute 87 (MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā) 81. Pēc laulībām lietuvietes arī Latvijā var izmantot tiesības saglabāt pirmslaulības uzvārdu vai atjaunot to pēc šķiršanās. Tādā gadījumā šīs personas uzvārds beidzas ar attiecīgo neprecētas lietuviešu sievietes uzvārda izskaņu, piemēram, Aleknaite, Jucīte, Butkute. 88 (Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122) 4.3. Personvārdu atveide no igauņu valodas 82. To igauņu valodas burtu un skaņu vietā, kuru nav latviešu valodā, lieto tās latviešu valodas skaņas un burtus, kas vistuvāk atbilst igauņu valodas skaņām. Nav pieļaujama igauņu personvārdu transkripcija ar krievu valodas starpniecību, tā apgrūtinot igauņu vārdu identifikāciju. 89 (Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122) 83. Patskaņu burtu atbilsmes: 83.1. a – a Ariste - Ariste 83.2. aa – ā Aarna - Ārna 83.3. e – e Eller - Ellers 83.4. ee – ē Reek - Rēks 83.5. i – i Kits - Kitss 83.6. ii – ī Liiv - Līvs 83.7. o – o Maanso - Mānso 83.8. oo – o Jaansoo - Jānso 83.9. u – u Lukk - Luks 83.10. uu – ū Luuk - Lūks 83.11. õ – e Jõgi – Jegi 83.12. õõ – ē Krõõt - Krēts 83.13. ä – e Järv - Jervs 83.14. ää – ē Rääk - Rēks 83.15. ö – e Tölp - Telps 83.16. öö – ē Sööt - Sēts 83.17. ü – i Kütt - Kits 83.18. üü - ī Müür – Mīrs 90 84. Divskaņu atbilsmes: 84.1. igauņu rakstos sastopamā divu dažādu patskaņa burtu kombinācija apzīmē divskani un ir izrunājama vienā zilbē. Latviešu valodā to transkribē skaņu pa skaņai (atbilstoši šo noteikumu 83.punktam, neatkarīgi no tā, vai latviešu valodā tos izrunā vienā vai divās zilbēs), piemēram: 84.1.1. ae – ae Taev - Taevs 84.1.2. ai – ai Laine - Laine 84.1.3. eu – eu Eugen - Eugens 84.1.4. eä – ee Teär - Teers bet Täär - Tērs Teeäär - Tēērs 84.1.5. õe – ee Jõerüüt - Jeerīts 84.1.6. õi – ei Kõiva - Keiva 84.1.7. õu – eu Rõuk - Reuks 84.1.8. äe – ee Mäe - Mee 84.1.9. äo – eo Käosaar - Keosārs 84.2. ja, transkribējot igauņu divskani, latviešu valodā saskaras divi vienādi patskaņa burti, šos burtus saglabā nepārveidotus, neaizstājot tos ar gara patskaņa burtu, piemēram, Kivimäe - Kivimee, nevis Kivimē; 84.3. ja igauņu valodā vārda beigās ir viens garš patskanis, latviešu valodā to atveido ar garu patskani, piemēram, Laidvee – Laidvē. 91 85. Igauņu valodas triju patskaņa burtu kopu izrunā aiz otra burta iesprauž nezilbisko i vai u skaņu, ko latviešu transkripcijā neapzīmē, piemēram: Raiet [izrunā: Raijet] – Raiets Leius [izrunā: Leijus] - Leiuss Hiie [izrunā: Hīje] - Hīe Kauer [izrunā: Kauver] - Kauers 92 86. Latviešu transkripcijā, pamatojoties uz noteiktā laikposmā spēkā esošajām normām igauņu personvārdu atveidē, tika pieļautas šo noteikumu 85.punktā minēto un citu līdzīgu uzvārdu paralēlformas ar j un v iespraudumu – Raijets, Leijuss, Hīje, Kauvers. Lai nodrošinātu personu identifikāciju, līdzīgos gadījumos j un v iespraudumi nav pieļaujami, jo igauņu personvārdos j vai v var būt sastopams oriģinālformā, piemēram, Suija - Suija, Kauver – Kauvers. 93 87. Igauņu valodas līdzskaņus transkribē ar atbilstošajiem latviešu valodas līdzskaņa burtiem, ievērojot šādus nosacījumus: 87.1. dubultoto līdzskaņu burtu b, c, d, g, k, p, s, t vietā latviešu transkripcijā raksta vienu līdzskaņa burtu, piemēram: Tikk - Tiks Tõnisson - Tenisons Lätte - Lete Püttsepp - Pitseps 87.2. igauņu dubultos līdzskaņus ll, rr, mm, nn latviešu transkripcijā saglabā visos gadījumos, piemēram: Põllu - Pellu Päll - Pells Karro - Karro Tamm - Tamms Tammsaare - Tammsāre Tenno - Tenno 87.3. latviešu transkripcijā (personas identifikācijai) vārda sākumā saglabā burtu h, lai gan igauņu valodā to neizrunā, piemēram: Hallik - Halliks, bet Allik - Alliks Heino - Heino, bet Eino - Eino Hella - Hella, bet Ella - Ella 87.4. līdzskaņu mīkstinājumu igauņu rakstos neatspoguļo un arī latviešu transkripcijā nenorāda, piemēram: Kull - Kulls (nevis Kuļļs) Kont - Konts (nevis Koņts) Sütt - Sits Kass - Kass 87.5. igauņu burtu s starp patskaņiem latviešu valodā transkribē ar līdzskani z, kas ir tuvāks igauņu izrunai, kā arī palīdz samazināt līdzīgu personvārda variantu skaitu, piemēram: Maasik - Māziks Tasa - Taza, bet Tassa - Tasa Roosi - Rozi Rosi - Rozi, bet Rossi - Rosi 87.6. salikteņa sastāvdaļu sadurā s patskaņu starpā paliek s arī transkripcijā, piemēram, Ernesaks - Ernesakss, Puusepp - Pūseps. 94 88. Lai igauņu personvārdus iekļautu latviešu valodas sistēmā, tiem pievieno latviešu valodas vīriešu vai sieviešu dzimtes galotni: 88.1. personvārdiem, kas igauņu valodā nominatīvā beidzas ar līdzskani, latviešu transkripcijā nominatīvā pievieno latviešu valodas nominatīva galotni -s (vīriešu personvārdiem), -a vai -e (sieviešu personvārdiem), piemēram: Allik - Alliks, Allika Allikas - Allikass, Allikasa vai Allikase Kuld - Kulds, Kulda Kull - Kulls, Kulla Kotkas - Kotkass, Kotkasa vai Kotkase Kallas - Kallass, Kallasa vai Kallase Kass - Kass, Kasa vai Kase Ots - Otss, Otsa [..o..] Ott - Ots, Ota vai Ote [..o..] Roos - Ross, Rosa vai Rose [..ō..] Ross - Ross, Rosa vai Rose [..o..] Sütt - Sits, Sita vai Site Sits - Sitss, Sitsa  88.2. vācu izcelsmes igauņu uzvārdiem, kas beidzas ar -man vai -mann, latviešu transkripcijā vīriešu uzvārdiem pievieno tradicionālo galotni -is, tāpat kā līdzīgos latviešu uzvārdos, piemēram, Beekman - Bēkmanis, Veidemann - Veidemanis, bet sieviešu uzvārdiem – galotni -e, piemēram, Bēkmane, Veidemane. Pēc personas vēlēšanās vācu izcelsmes igauņu uzvārdus, kas beidzas ar -man, latviešu valodā var atveidot ar izskaņu -mans, piemēram, Beekman - Bēkmans, bet sieviešu dzimtes formā – Bēkmane; 88.3. personvārdiem, kuriem igauņu valodā nominatīva galotne ir -a vai -e, tā saglabājas arī latviešu transkripcijā. Datīvā (turpmāk – dat.) vīriešu dzimtes personvārdiem ir galotne -am, -em, bet sieviešu dzimtes personvārdiem – galotne -ai, -ei, piemēram: Kulla - Kulla, dat. Kullam – Kullai Kotka - Kotka, dat. Kotkam – Kotkai Käpa - Kepa, dat. Kepam – Kepai  tāpat: Käppa - Kepa, dat. Kepam – Kepai  bet Käpp - Keps, Kepa, dat. Kepam – Kepai  , tāpat: Kõpp - Keps, Kepa, dat. Kepam – Kepai  un Kepp - Keps, Kepa, dat. Kepam – Kepai  Läte - Lete, dat. Letem – Letei  tāpat: Lätte - Lete, dat. Letem – Letei  Mõte - Mete, dat. Metem – Metei tāpat: Mõtte - Mete, dat. Metem – Metei Otsa - Otsa, dat. Otsam – Otsai [..o..] 88.4. personvārdus, kas igauņu valodā nominatīvā beidzas ar divskani õe vai äe un ko latviešu valodā transkribē ar ee, loka kā latviešu valodas vīriešu vai sieviešu dzimtes vārdus ar galotni -e, piemēram: Jõe - Jee, dat. Jeem – Jeei Mäe - Mee, dat. Meem – Meei, bet Jää - Jē un Mee -  Mē paliek nelokāmi 88.5. personvārdiem, kas igauņu valodā nominatīvā beidzas ar -i, -o, -u vai ar garu patskani (latviešu transkripcijā ar -ā, -ē, -ī, -o, -ū), latviešu valodā nominatīva galotni nepievieno un tos neloka, piemēram: Pau - Pau Päi - Pei Mägi - Megi Sarapuu - Sarapū Türnpu - Tirnpu Rummo - Rummo Jaansoo - Jānso Vetemaa - Vetemā 95 4.4. Personvārdu atveide no angļu valodas 89. Angļu valodā rakstītus personvārdus latviešu valodā atveido atbilstoši to izrunai angļu valodā. To angļu valodas skaņu un burtu vietā, kuru nav latviešu valodā, lieto angļu valodas skaņām atbilstošākās latviešu valodas skaņas un burtus. 96 90. Atveidojot angļu personvārdus, tiem pievieno lokāmu galotni, kas norāda personas dzimumu: Harding - Hārdings, Hārdinga Turner - Tērners, Tērnere 97 91. Angļu valodas patskaņu atveidē ievēro šādus nosacījumus: 91.1. ja angļu personvārda izrunā ir garš patskanis, latviešu valodā to atveido ar garo patskani, īpaši pirmajā uzsvērtajā zilbē, piemēram: Turner - Tērners, Tērnere Keith - Kīts, Kīta Armstrong - Ārmstrongs, Ārmstronga 91.2. ņemot vērā, ka angļu valodā izruna atšķiras no rakstības un patskaņa izruna atkarīga no tā novietojuma, precīzai vārda atveidei konstatē attiecīgā vārda izrunu. Patskaņus atveido atbilstoši to izrunai: 91.2.1. [a:] – ā: Fast - Fāsts, Fāsta Frances - Frānsisa 91.2.2. – a: Hunt - Hants, Hanta Young - Jangs, Janga Coverdale - Kaverdeils, Kaverdeila 91.2.3. [e] – e: Empson - Empsons, Empsone Geoffrey - Džefrijs 91.2.4. – ē(r): Ervin - Ērvins Earle - Ērls, Ērla Irving - Ērvings Burns - Bērnss, Bērnsa Wordsworth - Vērdsvērts, Vērdsvērta 91.2.5. – a, e, o, u, ja tā ir neuzsvērta un rakstos apzīmēta ar vienu burtu: Malone - Malons, Malona Cromwell - Kromvels, Kromvela Donovan - Donovans, Donovana Ferguson - Fērgusons, Fērgusone 91.2.6. – e, ja tā rakstos apzīmēta ar diviem patskaņu burtiem: Sturgeon - Stērdžens, Stērdžena Patience - Peišenss, Peišensa 91.2.7. [æ] – a: Alan - Alans Alison - Alisons, Alisone 91.2.8. [i:] – ī: Egan - Īgans Leigh - Lī 91.2.9. [i] – i: Hill - Hills, Hilla 91.2.10. galotnes priekšā [i] tiek atveidots ar -ij-: Barie - Berijs Annie - Enija / Anija 91.2.11. [i] – e, ja rakstos tā apzīmēta ar e, eo un nav uzsvērtā zilbē: Elisabeth – Elizabete Bennet – Benets Pigeon – Pidžens 91.2.12. – o, ja rakstos tā apzīmēta ar a, au, aw: Aldridge - Oldridžs, Oldridža [..o..] Austin - Ostins [..o..] Taw - To [..ō..] 91.2.13. – or, ja rakstos pēc šīs skaņas seko r: Gore - Gors, Gora [..ō..] Warner - Vorners, Vornere [..o..] vai [..ō..] 91.2.14. [u:] – ū, arī u: Bloomfield - Blūmfīlds, Blūmfīlde Hoover - Hūvers, Hūvere Hook – Huks, Huka 98 92. Angļu valodas divskaņu atveidē ievēro šādus nosacījumus: 92.1. [ai] – ai: Wilde - Vailds, Vailda Tyler - Tailers, Tailere 92.2. galotnes priekšā divskani [ai] atdarina ar -aj-: Rye - Rajs, Raja 92.3. [au] – au: Brown - Brauns, Brauna 92.4. [ei] – ei: Taylor - Teilors, Teilore Heywood - Heivuds, Heivuda 92.5. galotnes priekšā divskani [ei] atdarina ar -ej-: Gray - Grejs, Greja 92.6. [ou] – o vai ou: Koe - Ko Jones - Džonss / Džounss, Džonsa / Džounsa 92.7. galotnes priekšā divskani [ou] atdarina ar -ov-: Rowe - Rovs, Rova [..o..] Bowie – Bovijs, Bovija [..ō..] 92.8. [oi] – oi: Point - Points, Pointa Joyce - Džoiss, Džoisa 92.9. galotnes priekšā divskani [oi] atdarina ar -oj-: Hoy - Hojs, Hoja [..o..] 92.10. – ēr: Baring - Bērings, Bēringa Clare - Klērs, Klēra Bear - Bērs, Bēra 92.11. – īr: Pearson - Pīrsons, Pīrsone Windermere - Vindermīrs, Vindermīra 92.12. – ūr vai oor: Moore - Mūrs / Moors, Mūra / Moora 99 93. Angļu valodas līdzskaņu atveidē ievēro šādus nosacījumus: 93.1. troksneņu dubultojumu latviešu valodā atveido ar vienu troksneni: Griffith - Grifits, Grifita Hobbs - Hobss, Hobsa 93.2. vienzilbīgos vārdos aiz īsa patskaņa saglabā līdzskaņu dubultojumus ll, mm, nn: Hill - Hills, Hilla Romm – Romms, Romma Lynn – Linns, Linna 93.3. vairākzilbīgos vārdos skaneņu dubultojumu nesaglabā: Morris - Moriss, Morisa Lennox - Lenokss, Lenoksa 93.4. atsevišķu līdzskaņu atveide: 93.4.1. [t∫] – č: Churchill – Čērčils 93.4.2. – dž: John - Džons George - Džordžs Bridges - Bridžess 93.4.3. [j] – j: Young - Jangs 93.4.4. [ ∫] – š: Shanks - Šenkss 93.4.5.[ θ] – t: Thurston - Tērstons 93.4.6. – t: Vither - Viters 93.4.7. [w] – v: Walter - Volters Warner - Vorners 100 4.5. Personvārdu atveide no vācu valodas 94. Vācu personvārdus latviešu valodā atveido, iekļaujot tos latviešu valodas gramatiskajā sistēmā, un lieto ar latviešu valodas galotnēm. 101 95. Vācu valodā šķir īsos un garos patskaņus. Šo patskaņu īsumu vai garumu norāda arī personvārdu atveidē latviešu valodā. 102 96. Vācu valodas rakstībā patskaņu garumu norāda šādi: 96.1. ar patskaņa dubultojumu: Raabe - Rābe Seemann - Zēmanis, Zēmane 96.2. ar patskanim sekojošu burtu h: Mahler - Mālers, Mālere Ehrlich - Ērlihs, Ērliha 96.3. ar patskanim sekojošu burtu e (vai eh): Elfriede - Elfrīde Diehl - Dīls, Dīla 103 97. Garš patskanis mēdz būt uzsvērtas zilbes beigās un vienzilbes vārdos, ja patskanim neseko līdzskaņa dubultojums, piemēram: Dürer - Dīrers, Dīrere Bremann - Brēmanis, Brēmane Blum - Blūms, Blūma, Blūme Stoß - Štoss, Štosa [..ō..] 104 98. Ja patskaņa garums nav droši nosakāms – aiz patskaņa seko līdzskaņu kombinācijas ch, sch, tsch –, latviešu valodā raksta un izrunā īso patskani, piemēram: Eisenach – Eizenahs, Eizenaha Sengbusch – Zengbušs, Zengbuša Rötschmann – Rečmanis, Rečmane 105 99. Patskaņu burtu atbilsmes: 99.1. a – a, ā: Bach - Bahs, Baha Franz - Francis Graf - Grāfs, Grāfa 99.2. aa – ā: Raabe - Rābe Schaal - Šāls, Šāla 99.3. ah – ā: Brahms - Brāmss, Brāmsa Stahl - Štāls, Štāla 99.4. ä, ae – e vai ē: Kästner - Kestners, Kestnere Schäfer - Šēfers, Šēfere Maerz – Mercs, Merca 99.5. äh – ē: Kähler - Kēlers, Kēlere 99.6. e – e vai ē: Berg - Bergs, Berga Bremer - Brēmers, Brēmere 99.7. ee – ē: Beethoven - Bēthovens, Bēthovena 99.8. eh – ē: Behrens - Bērenss, Bērensa Dehmel - Dēmelis, Dēmele 99.9. i – i vai ī: Wilhelm - Vilhelms Strigel - Štrīgelis, Štrīgele Nikolaus – Nikolauss 99.10. ih – ī: Stihl - Štīls, Štīla 99.11. ie, ieh – ī: Frieda - Frīda Dieter – Dīters Liese – Līze Riehl - Rīls, Rīla, Rīle 99.12. o – o vai ō (rakstos tikai o): Otto - Oto [izrunā: Otō] Ottilia - Otīlija [O..] Rosenzweig - Rozencveigs, Rozencveiga [..ō..] 99.13. oo, oh – ō (rakstos o): Roon - Rons, Rona [..ō..] Moor - Mors, Mora [..ō..] Kohl - Kols, Kola [..ō..] 99.14. ö, oe – e vai ē: Lötsch - Lečs, Leča Römer – Rēmers, Rēmere Kroetz - Krecs, Kreca Goethe - Gēte 99.15. u – u vai ū: Gustav - Gustavs Hubert - Hūberts 99.16. ü, ue – i vai ī: Lübben - Libens, Libena, Libene Mueller - Millers, Millere Dürer - Dīrers, Dīrere 99.17. üh – ī: Mühlenbach - Mīlenbahs, Mīlenbaha Kühne - Kīne 99.18. y – i vai ī: Mayer - Maiers, Maiere Naunyn - Naunīns, Naunīna 106 100. Patskani y personvārda beigās atveido ar izskaņu -ijs, piemēram, Harry - Harijs; Niesky - Nīskijs. 107 101. Divskaņu atveide: 101.1. ai, ay atveido ar ai, ja divskanis ir vārda sākumā vai vidū: Kainz - Kaincs, Kainca Mayrhofer – Mairhofers, Mairhofere 101.2. ai, ay atveido ar aj, ja divskanis ir vārda beigās: Nay - Najs, Naja Kai – Kajs, Kaja 101.3. au – au: Blau - Blaus, Blaua Lau - Laus, Laua Laube - Laube Hausmann - Hausmanis, Hausmane 101.4. äu un eu atveido ar ei: Neumann - Neimanis, Neimane Feuerbach - Feierbahs, Feierbaha Kräuter - Kreiters, Kreitere 101.5. oi un oy atveido ar oi, ja divskanis ir vārda sākumā vai vidū: Oidtweiler - Oitveilers, Oitveilere Foygt - Foigts, Foigta 101.6. oi un oy atveido ar oj, ja divskanis ir vārda beigās: Noi – Nojs, Noja Nestroy - Nestrojs, Nestroja 101.7. ei un ey atveido ar ei vai ai: Geibel - Geibelis, Geibele Heyse - Heize Reiner – Rainers 108 102. Vācu valodas līdzskaņi atbilst latviešu valodas līdzskaņiem. Līdzskaņu dubultojums vācu valodā norāda uz iepriekšējā patskaņa īsumu, tāpēc latviskajā atveidojumā dubultojumu nesaglabā pat salikteņos, piemēram: Abbe - Abe Melitta - Melita Münchhausen - Minhauzens, Minhauzena 109 103. Vācu personvārdu atveidē saglabā līdzskaņu l, m, n, r dubultojumu, kas atbilst latviešu pareizrakstības prasībām, piemēram: Schiller - Šillers, Šillere Kümmel - Kimmels, Kimmele Annemarie - Annemarija Karre - Karre 110 104. Līdzskaņu dubultojumu nn nesaglabā, atveidojot uzvārdus ar izskaņu -mann. Latviski tos atveido ar izskaņu -manis, -mane: Kellermann - Kellermanis, Kellermane Stockmann - Štokmanis, Štokmane 111 105. Šo noteikumu 102. un 103.punktā minētās prasības neattiecas uz atsevišķiem līdzskaņiem vai līdzskaņu savienojumiem, kurus atveido šādi: 105.1. b, bb – b: Busch - Bušs, Buša Hebbel - Hebelis, Hebele 105.2. c – c, ja vācu valodā c ir patskaņa i, e, y priekšā: Cyprian - Cipriāns Cecilia – Cecīlija 105.3. c – k, ja vācu valodā c ir patskaņa a, o, u vai līdzskaņa priekšā, kā arī vārda beigās: Carmen – Karmena Curd – Kurds Conrad - Konrāds Marc - Marks 105.4. ch – h vai k: Bruch - Bruhs, Bruha Brecht - Brehts, Brehta Brühlchen - Brīlhens, Brīlhene / Brīlhena Christine - Kristīne Chlodwig - Klodvigs 105.5. ch – š, ja personvārds ir aizguvums no franču valodas: Charlotte - Šarlote 105.6. chs – ks: Fuchs - Fukss, Fuksa Sachs - Zakss, Zaksa 105.7. ck – k: Rückert - Rikerts, Rikerte Klopstock - Klopštoks, Klopštoka 105.8. d, dd – d: Dieter - Dīters Rodden - Rodens, Rodena 105.9. dt – t: Arndt - Arnts, Arnte Schmidt - Šmits, Šmite 105.10. f, ff – f: Fritz - Fricis Korff - Korfs, Korfa 105.11. g, gg, gh – g: Gisela - Gīzela Rosegger - Rozegers, Rozegere Ghasel - Gazelis, Gazele 105.12. h – h: Heinrich - Heinrihs Hans - Hanss Piezīme. Ja vācu valodā burtu h neizrunā, latviešu valodā to neatveido: Lohengrin - Loengrīns Rehehusen - Rēehūzens 105.13. j – j: Johann - Johans Junkers - Junkerss, Junkersa 105.14. k, kk – k: Karl - Karls Bekker - Bekers, Bekere 105.15. l, ll – l, ll: Lieselotte - Līzelote Kalle - Kalle Tell - Tells, Tella 105.16. m, mm – m, mm: Matilde, Mathilde - Matilde Mozart - Mocarts, Mocarte Kammhof - Kammhofs, Kammhofa 105.17. n, nn – n, nn: Naunyn - Naunīns, Naunīna Renner - Renners, Rennere 105.18. p, pp – p: Pauline - Paulīne Philipp - Fīlips Krupp - Krups, Krupa 105.19. ph – f: Philipine - Filipīne Sophia - Zofija, Sofija 105.20. pf – pf: Pfeiffer - Pfeifers, Pfeifere Rumpf - Rumpfs, Rumpfa 105.21. qu – kv: Quast - Kvasts, Kvasta Quendel – Kvendelis, Kvendele 105.22. r, rh – r: Rau - Raus, Raua Lortzing - Lorcings, Lorcinga Reiner - Rainers Rhoden - Rodens, Rodena 105.23. s atveido ar s vai z atbilstoši izrunai vācu valodā: 105.23.1. s ar s, ja tas ir līdzskaņa priekšā vai vārda beigās: Agnes - Agnese Christiane - Kristiāne Hans - Hanss 105.23.2. s ar z, ja tas ir patskaņa vai divskaņa priekšā: Sachs - Zakss, Zaksa Singer - Zingers, Zingere Seidewitz - Zeidevics, Zeidevica 105.24. sch – š: Schwerin - Šverīns, Šverīna Tischbein - Tišbeins, Tišbeina 105.25. sp – šp: Spitteler - Špitelers, Špitelere Spatz - Špacs, Špaca 105.26. ss – s: Lessing - Lesings, Lesinga Hesse - Hese 105.27. st atveido ar št vai st atbilstoši izrunai vācu valodā: 105.27.1. st ar št – vārda sākumā vai salikteņa sastāvdaļu sākumā: Staudt - Štauts, Štauta Stein - Šteins, Šteina Hohenstein - Hoenšteins, Hoenšteina Piezīme. Atsevišķos uzvārdos pēc tradīcijas saglabā st: Stender - Stenders, Stendere Bielenstein - Bīlenšteins vai Bīlensteins 105.27.2. st ar st – vārda vidū vai beigās vai salikteņa sastāvdaļu vidū vai beigās: Anastasia - Anastasija Ernestine - Ernestīne Horst - Horsts Fürstmayer – Firstmaiers, Firstmaiere 105.28. ß – s: Meßter - Mesters, Mestere Strauß - Štrauss, Štrausa 105.29. t, tt, th – t: Tell - Tells, Tella Otto - Oto [izrunā: Otō] Thälmann - Tēlmanis, Tēlmane 105.30. tsch, tzsch – č: Bartsch - Barčs, Barča Nietzsche - Nīče 105.31. tz – c: Lortzing - Lorcings, Lorcinga Hertz - Hercs, Herca 105.32. v – f: Voß - Foss, Fosa Veit - Feits, Feita 105.33. v – v aizgūtos īpašvārdos, kuros vācu valodā izrunā v, arī latviešu valodā lieto v: Veronika - Veronika Viktor - Viktors Gustav - Gustavs 105.34. w – v: Wolfdietrich - Volfdītrihs Roswitha - Rosvīta 105.35. x – ks: Hexenberg - Heksenbergs, Heksenberga Marx - Markss, Marksa Xawer - Ksāvers 105.36. z, zz – c: Zeiß - Ceiss, Ceisa Diez - Dīcs, Dīca Mizzi - Micija 112 5. Personvārdu atveide no kiriliskās rakstības valodām 5.1. Personvārdu atveide no krievu valodas 106. Krievu personvārdu atveides pamatprincipi attiecas arī uz dažu citu kiriliskās rakstības valodu personvārdiem (it īpaši uz ukraiņu un baltkrievu personvārdiem), ja tos latviešu valodā atveido pēc to atveidojuma krieviskajā rakstījumā. 113 (Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122) 107. Krievu valodā nešķir īsos un garos patskaņus, bet līdz ar uzsvaru izrunā tie iegūst zināmu pagarinājumu. Šo pagarinājumu latviešu valodā nenorāda, piemēram: Несмеянов - Ņesmejanovs Астахов - Astahovs 114 108. Garo patskani saknē var rakstīt nekrieviskas cilmes personvārdos, kas saskan ar analoģiskas cilmes latviešu personvārdiem, piemēram: Валентина - Valentīna Константин - Konstantīns 115 109. Pēc personas vēlēšanās uzvārda rakstībā var norādīt patskaņa pagarinājumu, piemēram: Andrejs Makārovs Aivars Panteļējevs 116 110. Krievu valodas patskaņu atveide: 110.1. a – a: Агеев - Agejevs 110.2. и – i: Тихонов - Tihonovs 110.3. и – ji (pēc mīkstinājuma zīmes vārda vidū): Анастасьин - Anastasjins Piezīme. Patskani и latviešu valodā atveido ar j, ja vārda sākumā aiz и ir o, e, a: Иосиф - Josifs Ионов - Jonovs Ие... – Je... Иа... – Ja... 110.4. ы – i: Черных - Černihs 110.5. o – o: Носов – Nosovs Ожегов - Ožegovs 110.6. у – u: Ушаков - Ušakovs 117 111. Burtu я, ё, е, ю atveide atkarīga no to novietojuma: 111.1. я – ja: 111.1.1. vārda sākumā: Яблоков - Jablokovs 111.1.2. zilbes sākumā aiz patskaņa: Бруякин - Brujakins 111.1.3. zilbes sākumā aiz ь: Васьянов - Vasjanovs 111.1.4. aiz visiem līdzskaņiem, izņemot л un н: Васяткин - Vasjatkins Рябинин - Rjabiņins 111.2. burtkopas ля, ня atveido attiecīgi ar burtkopām ļa, ņa: Лядов - Ļadovs Князев - Kņazevs 111.3. burtkopas -лья un -нья atveido attiecīgi ar -ļja, -ņja: Вельяминов - Veļjaminovs Маньяков – Maņjakovs 111.4. ё – jo (uzsvērtā zilbē): 111.4.1. aiz līdzskaņiem, izņemot л, н, ч, ш, щ, ж: Демин - Djomins Еремин - Jerjomins Елкин - Jolkins 111.4.2. zilbes sākumā aiz iepriekšēja patskaņa: Kаекин - Kajokins Piezīme. Jāievēro, ka krievu rakstībā pašreiz nešķir ё un e. 111.5. ё – o: 111.5.1. aiz līdzskaņiem л un н, kurus atveido attiecīgi ar ļ un ņ: Линев - Ļiņovs Селезнев - Seļezņovs 111.5.2. aiz līdzskaņiem ч, ш, щ, ж: Гнучев - Gnučovs 111.6. ю – ju: 111.6.1. vārda sākumā: Юдин - Judins 111.6.2. zilbes sākumā aiz iepriekšēja patskaņa: Баюков - Bajukovs 111.6.3. aiz visiem līdzskaņiem, izņemot л un н: Бирюков - Birjukovs Вьюгин - Vjugins 111.7. ю – u aiz līdzskaņiem л un н, ko atveido ar ļ un ņ: Любовь - Ļubova Ванюшкин - Vaņuškins 111.8. е – e, atveidojot skaņu kopas ле, не – ļe, ņe: Некрасов - Ņekrasovs Лебедев - Ļebedevs Елена - Jeļena Piezīme. Ja е ir aiz kāda cita līdzskaņa, tā mīkstinājumu latviešu valodā nenorāda, piemēram: Теплов - Teplovs Перепелкин - Perepjolkins 111.9. е – je: 111.9.1. vārda sākumā: Егоров - Jegorovs Елена - Jeļena 111.9.2. zilbes sākumā aiz iepriekšēja patskaņa: Абаев - Abajevs Нуриев - Nurijevs 111.9.3. ja e priekšā ir ь, kas atrodas aiz līdzskaņa (izņemot л un н): Аркадьев - Arkadjevs Алябьев - Aļabjevs 118 112. Krievu valodas līdzskaņu atveidē ievēro šādus nosacījumus: 112.1. latviešu valodas izrunā un rakstībā saglabā to pašu līdzskani, kas tiek rakstīts krievu valodā: Надежда – Nadežda Титов - Titovs Дементьев - Dementjevs 112.2. ja aiz līdzskaņiem л vai н atrodas и vai e, skaņu kopas ле, ли, не, ни atveido ar ļe, ļi, ņe, ņi: Леонтьев - Ļeontjevs Литвинов - Ļitvinovs Незнамова - Ņeznamova Никитин - Ņikitins 112.3. vārdos, kas cilmes ziņā ir analogi latviešu personvārdiem, л un н nemīkstina: Александр - Aleksandrs Лидия - Lidija Анатолий - Anatolijs, bet: Евгения - Jevgeņija Piezīme. Uzvārdos, kas atvasināti no šādiem personvārdiem, pieļaujami varianti, piemēram: Алексеев - Aleksejevs / Aļeksejevs Леонидов - Leonidovs / Ļeoņidovs Леонтьев – Leontjevs / Ļeontjevs Piezīme. Pēc personas vēlēšanās pieļaujamas paralēlformas arī citos uzvārdos, piemēram: Лесничий - Ļesņičijs / Lesničijs 119 113. Krievu valodas ь atdarina atkarībā no tā novietojuma: 113.1. burtkopu ль un нь, kam seko līdzskanis, atveido ar ļ un ņ: Альцев - Aļcevs Афонькин - Afoņkins 113.2. burtkopas лья un нья atveido ar ļja, ņja: Гальянов - Gaļjanovs Сеньянцев – Seņjancevs 113.3. burtkopas льи, ньи, лье, нье atveido ar ļji, ņji, ļje, ņje: Ильин - Iļjins Васильев – Vasiļjevs Ароньев - Aroņjevs 113.4. ja ь ir vārda beigās, to aizstāj ar sieviešu personvārdu lokāmo galotni -a vai vīriešu personvārdu lokāmo galotni -s (-is), bet iepriekšējā līdzskaņa mīkstinājumu nenorāda: Любовь – Ļubova Игорь – Igors Карась – Karass, Karasa Лебедь – Lebeds/Ļebeds, Lebeda/Ļebeda Миндаль – Mindalis, Mindale Эртель – Ertelis, Ertele Кассиль – Kasilis, Kasile Гоголь – Gogolis, …