Zaudējis spēku - Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Zaudējis spēku - Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus: 1. Izteikt 21.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai izbeigt uzsākto lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu." 2. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā: "37.pants. Administratīvās atbildības noilgums Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma pārtraukšanas dienas. Ja saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts, bet ir konstatējamas administratīvā pārkāpuma pazīmes, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai par tā izbeigšanu. Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par šā kodeksa 166.6 pantā [ja pārkāpumus izdarījusi politiskā partija (organizācija) vai politisko partiju (organizāciju) apvienība], par divpadsmitajā "c" nodaļā un 204.2 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem var uzsākt viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas." 3. Izteikt 39.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums fiziskajai vai juridiskajai personai, tad, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, tiesai ir tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu." 4. Izteikt 155.8 panta sankciju šādā redakcijā: "uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus." 5. Izteikt 158.2 un 158.3 pantu šādā redakcijā: "158.2 pants. Regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšana bez licences vai reģistrācijas vai licences nosacījumu vai vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšana Par regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu bez sabiedrisko pakalpojumu licences vai reģistrācijas vai par sabiedrisko pakalpojumu licences nosacījumu vai vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām - no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz desmittūkstoš latiem. 158.3 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, tās likumīgo lēmumu nepildīšana un regulējamo nozaru normatīvo aktu pārkāpšana Par regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vai lietotāja rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tās noteiktajā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu šai komisijai, par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas likumīgo lēmumu nepildīšanu vai citiem šajā kodeksā neminētajiem to regulējamo nozaru normatīvo aktu pārkāpumiem, kuru ievērošanu uzrauga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām - no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz desmittūkstoš latiem." 6. Aizstāt 158.4 pantā vārdus "bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem" ar vārdiem "bet juridiskajām personām - no divsimt līdz desmittūkstoš latiem". 7. Izslēgt 236.4 pantā skaitli un vārdu "156.3 un". 8. Izteikt 238.1 pantu šādā redakcijā: "238.1 pants. Lietvedības uzsākšana administratīvo pārkāpumu lietās Saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa 247.pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību (šā kodeksa 238.2 un 239.pants), vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu. Atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību paziņo personām, kuru tiesiskās intereses šis lēmums skar. Lēmumu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību persona, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, ir tiesīga pārsūdzēt augstākā iestādē 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Augstāka iestāde lēmumu par iesniegto sūdzību pieņem 10 darba dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas. Augstāka iestāde šā kodeksa izpratnē ir tās iestādes augstāka amatpersona, kuras kompetencē ir administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana. Ja nav augstākas iestādes, sūdzību iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pēc personas, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, dzīvesvietas vai juridiskās adreses. Augstākas iestādes lēmumu par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību persona, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, ir tiesīga pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc savas dzīvesvietas vai juridiskās adreses 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību izskata rakstveida procesā un mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas pieņem lēmumu par tās apmierināšanu vai noraidīšanu. Rajona (pilsētas) tiesas lēmums nav pārsūdzams. Lēmumu paziņo personai, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, un iestādei, kurai ir piekritīga administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana. Dzīvesvieta šā kodeksa izpratnē ir personas deklarētā dzīvesvieta, bet, ja personai nav deklarētās dzīvesvietas, - tās norādītā adrese." 9. Papildināt kodeksu ar 238.2 pantu šādā redakcijā: "238.2 pants. Atteikšanās uzsākt lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās Institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, izskatījusi pieteikumu un citus materiālus par attiecīgo administratīvo pārkāpumu, var atteikties uzsākt lietvedību šā administratīvā pārkāpuma lietā, ja izdarītais pārkāpums atzīstams par maznozīmīgu." 10. Izteikt 239.panta 7.punktu šādā redakcijā: "7) ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi;". 11. Izteikt 242. un 243.pantu šādā redakcijā: "242.pants. Prokurora tiesības administratīvā pārkāpuma lietvedībā Prokurors, pārbaudot informāciju par likuma pārkāpumu, ir tiesīgs: 1) ierosināt lietvedību par administratīvo pārkāpumu; 2) iepazīties ar lietas materiāliem; 3) piedalīties lietas izskatīšanā; 4) iesniegt protestu par lēmumu lietā un lēmumu, kurš pieņemts par sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā; 5) veikt citas Prokuratūras likumā paredzētās darbības. 243.pants. Pierādījumi un pierādīšana Pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā - iestādei. Ja administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi šādi apstākļi: 1) vispārzināmi fakti; 2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu kriminālprocesā konstatēti fakti; 3) ar spēkā stājušos nolēmumu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības konstatēti fakti; 4) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus; 5) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus; 6) mūsdienu zinātnē, tehnikā, mākslā vai amatniecībā vispārpieņemtu izpētes metožu pareizība. Ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona. Administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem. Lai noteiktu pie administratīvās atbildības sauktās personas psihisko stāvokli, ja rodas pamatotas šaubas par šīs personas pieskaitāmību, nosaka ekspertīzi. Maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšanas gadījumā miesas bojājuma smaguma un rakstura noteikšanai tiesu medicīnas eksperta atzinums ir obligāts. Pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem pierādījumiem. Pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto administratīvā pārkāpuma lietu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina administratīvā pārkāpuma lietvedībā pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas iespējamību vai neiespējamību. Ziņas par personas privāto dzīvi, tās sensitīvajiem datiem, komercdarbību un mantisko stāvokli pieļaujams iegūt tikai tajā gadījumā, ja tas nepieciešams, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Administratīvā pārkāpuma lietvedībā iegūtās ziņas par faktiem, kā arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā kodeksā noteiktajā kārtībā. Ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros. Par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas: 1) izmantojot vardarbību, draudus, šantāžu, viltu vai spaidus; 2) procesuālajā darbībā, ko veikusi persona, kurai saskaņā ar šo kodeksu vai citu likumu nebija tiesību to veikt. Ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pieļaujot citus procesuālos pārkāpumus, uzskatāmas par ierobežoti pieļaujamām un var tikt izmantotas pierādīšanā tikai tādā gadījumā, ja pieļautie procesuālie pārkāpumi ir nebūtiski vai var tikt novērsti, tie nevarēja ietekmēt iegūto ziņu patiesumu vai ja to ticamību apstiprina pārējās administratīvā pārkāpuma lietvedībā iegūtās ziņas. Interešu konflikta situācijā iegūtie pierādījumi ir pieļaujami tikai tad, ja institūcija (amatpersona) spēj pierādīt, ka interešu konflikts nav ietekmējis administratīvā pārkāpuma lietvedības objektīvu norisi. Administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus fiksē administratīvā pārkāpuma protokolā. Šajā kodeksā un citos likumos noteiktajos gadījumos administratīvā pārkāpuma lietā institūcija (amatpersona), kura nesastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, iegūtās ziņas par faktiem fiksē atzinumos, apskates protokolos un citos dokumentos, kas iegūti administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā." 12. Papildināt kodeksu ar 243.1 pantu šādā redakcijā: "243.1 pants. Pierādīšanas līdzekļi Ir šādi pierādīšanas līdzekļi: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi." 13. Izslēgt 245.panta nosaukumā un tekstā vārdu "pirmstiesas". 14. Papildināt kodeksa astoņpadsmito nodaļu ar 245.1 un 245.2 pantu šādā redakcijā: "245.1 pants. Procesuālā termiņa noteikšana administratīvā pārkāpuma lietā Procesuālās darbības izpilda šajā kodeksā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš šajā kodeksā nav noteikts, to nosaka iestāde, tiesa vai tiesnesis. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt. Procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai notikuma, kurš nosaka tā sākumu. Procesuālais termiņš, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu. Administratīvās aizturēšanas laiku skaita no faktiskās aizturēšanas brīža. Termiņam, kuru skaita mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas šajā datumā. Ja termiņš attiecas uz personas tiesību atņemšanu vai ierobežošanu, par tā sākumu uzskatāms faktiskais tiesību atņemšanas vai ierobežošanas brīdis, bet par termiņa beigām - šajā kodeksā vai lēmumā noteiktā termiņa faktiskais izbeigšanās brīdis (stunda vai diena). Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24.00. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai (pastam) termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24.00, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda iestādē vai tiesā, termiņu uzskata par beigušos tajā stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu. 245.2 pants. Procesuālā termiņa nokavējuma sekas Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šā kodeksa, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata. Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavējuma iemeslu par attaisnojošu. Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde, tiesa vai tiesnesis vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību. Lēmumu par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu iestāde, tiesa vai tiesnesis pieņem septiņu dienu laikā." 15. Papildināt 248.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Ja, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, iestādei ir zināma lietas izskatīšanas vieta un laiks, paziņojumu vai pavēsti par lietas izskatīšanas vietu un laiku nesūta un informāciju par lietas izskatīšanas vietu un laiku norāda administratīvā pārkāpuma protokolā." 16. Izslēgt 248.1 pantā vārdus "deklarēto (vai norādīto)". 17. Izteikt 249.pantu šādā redakcijā: "249.pants. Protokola nosūtīšana Protokolu nosūta iestādei, kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Protokola kopiju izsniedz vai nosūta personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir nepilngadīga, protokola kopiju nosūta arī uz tās likumiskā pārstāvja deklarēto dzīvesvietu vai norādīto adresi. Protokols nosūtāms ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no tā sastādīšanas dienas. Ja protokols sastādīts uz Latvijas kuģa, kas atrodas ārpus iekšējiem ūdeņiem, tas nosūtāms ne vēlāk kā septiņu darba dienu laikā no tā sastādīšanas dienas." 18. Izslēgt 251.pantu. 19. 252.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "Šajā kodeksā tieši paredzētajos gadījumos, lai pārtrauktu administratīvos pārkāpumus, kad izlietoti citi ietekmēšanas līdzekļi, lai noteiktu pārkāpēja personu, lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja to nevar izdarīt uz vietas un ja protokola sastādīšana ir obligāta, un lai izpildītu administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos lēmumus, ir atļauta personas administratīva aizturēšana, personas aplūkošana un mantu apskate, kā arī mantu un dokumentu izņemšana."; papildināt otro daļu pēc vārda "personas" ar vārdu "aplūkošana"; izslēgt otrajā daļā vārdus "un citi likumi". 20. 254.pantā: izslēgt 4.punktā vārdus "kā arī pašvaldību attiecīgi pilnvarotas personas"; izslēgt 5.punktu. 21. Izteikt 255. un 256.pantu šādā redakcijā: "255.pants. Administratīvās aizturēšanas termiņi Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura tiek turēta aizdomās par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, drīkst ne ilgāk kā uz četrām stundām. Nodrošinot šā kodeksa 252.pantā noteiktos mērķus, nepieciešamās procesuālās darbības ar aizturēto personu veic nekavējoties. Personai, kas bijusi alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, administratīvās aizturēšanas laiku skaita no personas atskurbšanas brīža. 256.pants. Personas aplūkošana un mantu apskate Personas aplūkošanu un mantu apskati var izdarīt tam pilnvarotas Valsts policijas un pašvaldības policijas amatpersonas, Valsts robežsardzes amatpersonas, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas. Personas aplūkošanu var izdarīt ar aplūkojamo personu viena dzimuma amatpersona. Mantu apskate notiek tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas atrodas. Neatliekamos gadījumos šīs mantas var apskatīt bez īpašnieka (valdītāja) klātbūtnes. Par personas aplūkošanu un mantu apskati sastāda atsevišķu protokolu vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo aizturēšanu." 22. 256.1 pantā: izslēgt trešajā daļā vārdus "vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu"; izslēgt ceturto daļu; izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "Amatpersona, kurai ir tiesības sastādīt protokolu par attiecīgo administratīvo pārkāpumu, publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un tajās esošo mantu, kā arī transportlīdzekļu apskati var izdarīt ar īpašnieka (valdītāja, turētāja) piekrišanu vai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz amatpersonas pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem." 23. Izteikt 260., 261. un 262.pantu šādā redakcijā: "260.pants. Pie administratīvās atbildības sauktās personas pienākumi un tiesības Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir šādi pienākumi: 1) noteiktā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā; 2) nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma lietas norisi; 3) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā. Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar aizstāvja palīdzību (juridiskajai personai - ar pārstāvja starpniecību) iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus, izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu. Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, neprot valodu, kurā notiek lietvedība, šai personai tiek nodrošinātas tiesības lietot tai saprotamu valodu, kā arī izmantot tulka pakalpojumus šajā kodeksā noteiktajā kārtībā. 261.pants. Cietušais Cietušais administratīvā pārkāpuma lietā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar administratīvo pārkāpumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums. Par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim. Pēc personas izteikta lūguma šo personu par cietušo atzīst institūcija (amatpersona), kura ir tiesīga izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Lēmumu par personas atzīšanu par cietušo var noformēt arī rezolūcijas veidā. Lēmumu par atteikšanos atzīt personu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā institūcija (amatpersona) pieņem rakstveidā 10 darba dienu laikā, par to paziņojot attiecīgajai personai. Atteikumu atzīt personu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā attiecīgā persona ir tiesīga pārsūdzēt tādā pašā termiņā un kārtībā, kāda šā kodeksa 238.1 pantā paredzēta attiecībā uz atteikuma uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību pārsūdzēšanu. Sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā 10 darba dienu laikā no tās saņemšanas dienas. Rajona (pilsētas) tiesas lēmums nav pārsūdzams. Cietušajam ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, iesniegt lūgumus un pieteikumus, pieteikt kaitējuma vai mantiskā zaudējuma apmēru un izmantot savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai, piedalīties lietas izskatīšanā un pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu. Cietušajam ir tiesības liecināt, kā arī uzdot personām jautājumus sev saprotamā valodā. Cietušajam ir tiesības neliecināt pret sevi un saderināto, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām, kā arī pret tām personām, ar kurām attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kurām tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība. Cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē administratīvā pārkāpuma lietvedības norisi. 262.pants. Aizstāvis Fiziskajai personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības uz aizstāvību. Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicinot par aizstāvi pēc savas izvēles citu pilngadīgu un rīcībspējīgu personu. Nepilngadīgai personai aizstāvi pieaicina tās likumiskais pārstāvis. Fiziskās personas aizstāvja pilnvarojumu noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Ja fiziskās personas aizstāvis ir zvērināts advokāts, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru bez notariāla apliecinājuma. Fiziskā persona var pilnvarot savu aizstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Tiesas sēdē mutvārdos dotais pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā." 24. Papildināt kodeksu ar 262.1 pantu šādā redakcijā: "262.1 pants. Pārstāvis Juridisko personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, kā arī cietušo - juridisko personu pārstāv tās pilnvaroti pārstāvji. Juridiskās personas pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai apliecina ar dokumentiem, no kuriem izriet amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu. Cietušo - pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, pamatojoties uz cietušā pilnvarojumu, ko noformē kā notariāli apliecinātu pilnvaru, vai cietušā likumiskais pārstāvis bez īpaša pilnvarojuma. Cietušais var pilnvarot savu pārstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Tiesas sēdē mutvārdos dotais pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā. Cietušo - nepilngadīgu fizisko personu pārstāv tās likumiskais pārstāvis bez īpaša pilnvarojuma. Ja nepilngadīgas fiziskās personas likumisko pārstāvi sauc pie administratīvās atbildības, šīs personas pārstāvību īsteno bāriņtiesa." 25. Izteikt 264.pantu šādā redakcijā: "264.pants. Liecinieks Liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par faktiem, kas jānoskaidro administratīvā pārkāpuma lietā. Pēc tās institūcijas (amatpersonas) uzaicinājuma, kuras lietvedībā ir lieta, lieciniekam ir pienākums ierasties norādītajā laikā un dot patiesas liecības - paziņot visu viņam lietā zināmo un atbildēt uz jautājumiem. Lieciniekam ir tiesības neliecināt, ja viņš ir pie administratīvās atbildības sauktās personas saderinātais, laulātais, vecāks, vecvecāks, bērns, mazbērns, brālis, māsa, kā arī neliecināt par to personu, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība." 26. Izteikt 268., 268.1 un 269.pantu šādā redakcijā: "268.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai Institūcija (amatpersona), sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, pārbauda: 1) vai šīs lietas izskatīšana ir tās kompetencē. Ja šīs lietas izskatīšana nav tās kompetencē, lietu pārsūta pēc piekritības; 2) vai personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Ja personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, nav paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, to paziņo šā kodeksa 268.1 pantā noteiktajā kārtībā; 3) vai ir pieprasīti nepieciešamie papildmateriāli. Ja nepieciešamie papildmateriāli nav pieprasīti, tos pieprasa; 4) pie administratīvās atbildības sauktās personas, cietušā, viņa pārstāvja un aizstāvja lūgumus un izlemj to tālāku virzību. 268.1 pants. Paziņojums par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam paziņojumu par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku vai pavēsti ne vēlāk kā 10 dienas pirms lietas izskatīšanas nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz attiecīgās personas un cietušā dzīvesvietu vai juridisko adresi. Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir nepilngadīga, paziņojumu par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku vai pavēsti ierakstītā sūtījumā pa pastu nosūta arī tās likumiskajam pārstāvim uz viņa dzīvesvietu vai norādīto adresi. Pārējiem administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. 269.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vieta Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pēc pārkāpuma izdarīšanas vietas. Pastāvot objektīviem iemesliem, persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, var lūgt institūcijai (amatpersonai), kas kompetenta izskatīt lietu, to izskatīt pēc attiecīgās personas dzīvesvietas vai juridiskās adreses vai pēc administratīvā pārkāpuma atklāšanas vietas. Attiecībā uz šo lūgumu pieņemtais lēmums nav pārsūdzams." 27. 270.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: "Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, institūcija (amatpersona), kas kompetenta izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, var pagarināt šo termiņu, bet ne ilgāk par 30 dienām, par to paziņojot lietas dalībniekiem. Lietas izskatīšanas termiņā neieskaita laiku, uz kādu lietas izskatīšana atlikta, pamatojoties uz lūgumu, ko izteikusi pie administratīvās atbildības sauktā persona vai cietušais. Ja lietā ir nepieciešama ekspertīze, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas termiņš tiek apturēts līdz eksperta atzinuma saņemšanas brīdim."; aizstāt trešajā daļā vārdu "astoņdesmit" ar vārdu "simt". 28. Izslēgt 270.1, 270.2 un 270.3 pantu. 29. Izteikt 271.pantu šādā redakcijā: "271.pants. Kārtība, kādā administratīvā pārkāpuma lieta tiek izskatīta iestādē Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu sāk, paziņojot koleģiālās institūcijas sastāvu vai nosaucot tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura izskata lietu, paziņojot, kāda lieta tiks izskatīta, un nosaucot personu, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, kā arī pārbaudot šīs personas identitāti un tās pārstāvja vai aizstāvja pilnvaras. Koleģiālās institūcijas sēdes priekšsēdētājs vai amatpersona, kas izskata lietu, izskaidro personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, to procesuālās tiesības un pienākumus, paziņo administratīvā pārkāpuma protokola saturu, izskata tās personas lūgumus un papildinājumus, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai minētās personas pārstāvja vai aizstāvja lūgumus, cietušā vai viņa pārstāvja lūgumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus. Pēc tam pārbauda pārējos lietā esošos pierādījumus, uzklausa cietušos, lieciniekus un eksperta atzinumu. Ja lietā piedalās prokurors, noklausās viņa atzinumu. Koleģiālās institūcijas lēmumu pieņem ar šīs institūcijas locekļu, kas piedalās sēdē, vienkāršu balsu vairākumu. Lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņiem savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Ja ir saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, institūcija (amatpersona), kas izskata lietu, var atzīt lūgumu par pamatotu un atlikt lietas izskatīšanu. Bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, lietu drīkst izskatīt arī gadījumos, kad iestājas atbildība par šā kodeksa 57.3, 149.10 pantā, 149.31 panta astotajā daļā paredzēto apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, un gadījumos, kad pārkāpums ceļu satiksmē fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli. Gadījumos, kad pie administratīvās atbildības sauc ārvalsts kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai operatoru, lietu drīkst izskatīt bez viņu klātbūtnes, pārstāvja statusā uzaicinot kuģa kapteini. Ja pie administratīvās atbildības tiek saukta nepilngadīga persona vai cietušais ir nepilngadīga persona, administratīvā pārkāpuma lietu izskata slēgtā sēdē. Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir nepilngadīga, institūcija (amatpersona) administratīvā pārkāpuma lietu var izskatīt tikai tajā gadījumā, ja par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots nepilngadīgā likumiskajam pārstāvim šā kodeksa 268.1 panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā." 30. Izslēgt 271.1 un 271.2 pantu. 31. Izslēgt 273.pantu. 32. Izteikt 274.pantu šādā redakcijā: "274.pants. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu šajā lietā. Lēmumā norāda: 1) tās institūcijas nosaukumu (amatpersonas vārdu, uzvārdu, amatu), kura pieņēmusi lēmumu; 2) koleģiālās institūcijas sastāvu, ja lietu izskatījusi koleģiālā institūcija; 3) lēmuma numuru; 4) lietas izskatīšanas datumu; 5) ziņas par personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un šīs personas pārstāvi vai aizstāvi; 6) faktisko un tiesisko apstākļu konstatējumu (norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti); 7) lietas izskatīšanā konstatētos apstākļus, kuri mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu; 8) protokola par administratīvo pārkāpumu numuru, izņemot gadījumus, kad administratīvā pārkāpuma protokolu nesastāda; 9) normatīvo aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu); 10) lietā pieņemto lēmumu; 11) norādi, kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt; 12) pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, norāda ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru un to atlīdzināšanas pienākumu, ja persona ir atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; 13) turpmāko rīcību ar izņemtajām mantām, dokumentiem, kā arī ar iemaksāto garantijas naudu. Administratīvā pārkāpuma lietās, kuras izskata un kurās lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, šā panta otrajā daļā norādītās ziņas ietver administratīvā pārkāpuma protokolā. Ja administratīvo pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais, institūcija (amatpersona) var lemt par administratīvā pārkāpuma lietas nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai, lai tā izlemj jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam. Šādā gadījumā institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu par personas atzīšanu par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, nepiemērojot administratīvo sodu. Lai izlemtu jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam, administratīvā pārkāpuma lietu nosūta izskatīšanai pašvaldības administratīvajai komisijai pēc nepilngadīgā dzīvesvietas. Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā paraksta amatpersona, kas izskatījusi lietu, bet koleģiālās institūcijas lēmumu - tās priekšsēdētājs." 33. Izteikt 275.panta trešo daļu šādā redakcijā: "Lēmumu par lietvedības izbeigšanu pieņem: 1) ja izsaka mutvārdu aizrādījumu atbilstoši šā kodeksa 21.pantā noteiktajam; 2) ja konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Šādā gadījumā materiālus nodod izmeklēšanas iestādei, kas ir tiesīga uzsākt kriminālprocesu; 3) gadījumos, kad ir šā kodeksa 239.pantā paredzētie apstākļi." 34. Izteikt 276.pantu šādā redakcijā: "276.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma paziņošana Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var paziņot tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Personai, kura tika saukta pie administratīvās atbildības, un cietušajam triju darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas to izsniedz pret parakstu vai nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz attiecīgās personas un cietušā dzīvesvietu vai juridisko adresi. Ja lēmums pieņemts attiecībā uz nepilngadīgu personu, lēmumu nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu arī nepilngadīgā likumiskajam pārstāvim." 35. Izslēgt 277. un 278.pantu. 36. Papildināt kodeksa divdesmit otro nodaļu ar 278.1 pantu šādā redakcijā: "278.1 pants. Prettiesisku lēmumu atcelšana un kļūdu labošana Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas (amatpersonas) lēmumu augstāka iestāde var atcelt pēc savas iniciatīvas, ja tas ir prettiesisks. Lēmumu nevar atcelt, ja tas ir izpildīts. Augstāka iestāde par lēmuma atcelšanu paziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem un prokuroram. Institūcija (amatpersona), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pēc savas iniciatīvas vai pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma var izlabot lēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību." 37. Izteikt divdesmit trešo nodaļu šādā redakcijā: "Divdesmit trešā nodaļa Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana augstākā iestādē 279.pants. Institūcijas (amatpersonas) lēmuma pārsūdzēšana augstākā iestādē Persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas (amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. Republikas pilsētas domes vai novada domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora lēmumu, pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. Sūdzību iesniedz institūcijai (amatpersonai), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Institūcija (amatpersona) sūdzību ar lietas materiāliem septiņu dienu laikā nosūta izskatīšanai pēc piekritības. 280.pants. Sūdzības saturs Sūdzībā norāda: 1) tās institūcijas (amatpersonas) nosaukumu, kurai adresēta sūdzība; 2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja sūdzību iesniedz juridiskās personas pilnvarots pārstāvis, - arī šā pārstāvja vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā viņš ir sasniedzams; 3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību; 4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz un kā izpaužas lēmuma nepareizība; 5) sūdzības iesniedzēja prasījumu; 6) sūdzībai pievienotos dokumentus; 7) sūdzības sastādīšanas laiku. Sūdzību paraksta iesniedzējs vai juridiskās personas pilnvarots pārstāvis. 281.pants. Termiņš, kādā administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas. 282.pants. Pārsūdzēšanas termiņa atjaunošana Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga lietu izskatīt, pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Atteikumu atjaunot procesuālo termiņu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas pēc sūdzības iesniedzēja dzīvesvietas vai juridiskās adreses. Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības un lietas materiālu saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Lēmums nav pārsūdzams. 283.pants. Sūdzības atstāšana bez virzības Ja nav ievērotas šā kodeksa 280.pantā noteiktās prasības, augstāka iestāde pieņem lēmumu par sūdzības atstāšanu bez virzības un trūkumu novēršanai nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10 darba dienām, skaitot no lēmuma paziņošanas dienas. Lēmums nav pārsūdzams. Ja sūdzības iesniedzējs noteiktā termiņā nenovērš trūkumus, sūdzību uzskata par neiesniegtu un ar lēmumu atdod atpakaļ iesniedzējam. Lēmumu uzskatīt sūdzību par neiesniegtu sūdzības iesniedzējs 10 darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc savas dzīvesvietas vai juridiskās adreses. Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības un lietas materiālu saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Lēmums nav pārsūdzams. 284.pants. Protesta iesniegšana par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu prokurors var iesniegt protestu viena gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Protestā norāda šā kodeksa 280.pantā noteikto informāciju. 285.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības vai protesta iesniegšanu Sūdzības iesniegšana aptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot lēmumus par šā kodeksa 25. un 29.pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) paredzēto soda veidu piemērošanu, kā arī gadījumos, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā. Prokurora iesniegtais protests aptur lēmuma izpildīšanu līdz protesta izskatīšanai. Sūdzības vai protesta iesniegšana neaptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā un vides aizsardzībā, ko izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis. 286.pants. Sūdzības un protesta izskatīšana augstākā iestādē Sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu augstāka iestāde izskata rakstveida procesā 30 dienu laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem - pēc visu lietas materiālu saņemšanas. Augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību. 287.pants. Sūdzību vai protestu izskatošās iestādes lēmums Iestāde, izskatījusi sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida; 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu; 3) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos iestāde var pieņemt personai nelabvēlīgāku lēmumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības. Ja tiek konstatēts, ka lēmumu pieņēmusi iestāde, kas nav tiesīga izlemt attiecīgo lietu, šādu lēmumu atceļ un lietu nodod izskatīšanai kompetentai iestādei. Lēmumu, kas pieņemts par sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, triju darba dienu laikā pa pastu ierakstītā sūtījumā nosūta pie administratīvās atbildības sauktajai personai un cietušajam. Par protesta izskatīšanas rezultātiem paziņo prokuroram. Ja lēmums pieņemts attiecībā uz nepilngadīgu personu, šo lēmumu triju darba dienu laikā nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu arī nepilngadīgā likumiskajam pārstāvim." 38. Papildināt kodeksu ar divdesmit trešo "a", divdesmit trešo "b" un divdesmit trešo "c" nodaļu šādā redakcijā: "Divdesmit trešā "a" nodaļa Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana rajona (pilsētas) tiesā 288.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana rajona (pilsētas) tiesā Augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona - pēc tās juridiskās adreses Latvijā. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas. Prokurors protestu iesniedz pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas. Sūdzību un prokurora protestu iesniedz iestādei, kuras lēmums tiek pārsūdzēts. Iestāde septiņu dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas sūdzību ar lietas materiāliem nosūta rajona (pilsētas) tiesai pēc piekritības. Ja iesniegtas vairākas sūdzības un tās piekrīt dažādām tiesām, iestāde lietu nosūta vienai no piekritīgajām tiesām, savu izvēli motivējot. Pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka motivēta lūguma rajona (pilsētas) tiesa vai tiesnesis līdz lietas izskatīšanas sākumam var tai piekritīgu administratīvā pārkāpuma lietu nodot citai tiesai. Lēmums nav pārsūdzams. 289.pants. Termiņš, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Augstākas iestādes pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā rajona (pilsētas) tiesā var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Ja ir nokavēts procesuālais termiņš sūdzības iesniegšanai tiesā, sūdzības iesniedzējs var lūgt procesuālā termiņa atjaunošanu. Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis rakstveida procesā lēmumu par procesuālā termiņa atjaunošanu pieņem septiņu dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas. Par tiesneša lēmumu atteikties atjaunot sūdzības iesniegšanas termiņu var iesniegt blakus sūdzību. 289.1 pants. Sūdzība un prokurora protests administratīvā pārkāpuma lietā Sūdzībā par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un prokurora protestā norāda: 1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība; 2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai - tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja sūdzību iesniedz juridiskās personas pilnvarots pārstāvis, - arī šā pārstāvja vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā viņš ir sasniedzams; 3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību; 4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz un kā izpaužas lēmuma nepareizība; 5) sūdzības iesniedzēja prasījumu; 6) lūgumus tiesai; 7) sūdzības sastādīšanas laiku. Sūdzībai pievieno: 1) pārstāvību apliecinošus dokumentus; 2) pierādījumus, ar kuriem pamatota sūdzība. Sūdzību paraksta iesniedzējs vai juridiskās personas pilnvarots pārstāvis. 289.2 pants. Iestādes pilnvaras administratīvo pārkāpumu tiesvedības procesā tiesā Iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties tiesas sēdē un pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus, dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus, pārsūdzēt tiesas spriedumu un lēmumu. 289.3 pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša rīcība pēc sūdzības un lietas materiālu saņemšanas Pēc sūdzības un lietas materiālu saņemšanas rajona (pilsētas) tiesā tiesnesis pārbauda, vai: 1) administratīvā pārkāpuma lieta ir piekritīga šai tiesai; 2) sūdzības iesniedzējs ir ievērojis šā kodeksa 279.pantā noteikto lēmuma pārsūdzēšanas kārtību. Ja administratīvā pārkāpuma lieta ir piekritīga citai rajona (pilsētas) tiesai, tiesnesis septiņu dienu laikā pēc administratīvā pārkāpuma lietas saņemšanas savā lietvedībā lietas materiālus ar pavadrakstu nosūta rajona (pilsētas) tiesai, kurai ir piekritīga lietas izskatīšana. Tiesnesis ne vēlāk kā septiņu darba dienu laikā pēc administratīvā pārkāpuma lietas saņemšanas savā lietvedībā pieņem lēmumu par tiesvedības ierosināšanu, sūdzības atstāšanu bez virzības vai atteikšanos ierosināt tiesvedību. Pieņemot lēmumu par tiesvedības ierosināšanu, tiesnesis vienlaikus nosaka lietas izskatīšanas laiku un par pieņemto lēmumu paziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem. 289.4 pants. Tiesā iesniegtās sūdzības atstāšana bez virzības Ja nav ievērotas šā kodeksa 289.1 pantā noteiktās prasības, tiesnesis pieņem lēmumu par sūdzības atstāšanu bez virzības un trūkumu novēršanai nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10 darba dienām, skaitot no lēmuma paziņošanas dienas. Lēmums nav pārsūdzams. Ja sūdzības iesniedzējs noteiktā termiņā novērš trūkumus, tiesnesis pieņem lēmumu par tiesvedības ierosināšanu un nosaka lietas izskatīšanas laiku. Lēmumu paziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ iesniedzējam. Par lēmumu uzskatīt sūdzību par neiesniegtu sūdzības iesniedzējs var iesniegt blakus sūdzību. 289.5 pants. Atteikums ierosināt administratīvā pārkāpuma tiesvedību Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt administratīvā pārkāpuma tiesvedību, ja: 1) sūdzības iesniedzējs ir nokavējis procesuālo termiņu administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanai un nav lūdzis atjaunot nokavēto procesuālo termiņu vai tiesnesis ir noraidījis termiņa atjaunošanas lūgumu; 2) sūdzību ir iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt sūdzību, vai persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota; 3) sūdzības iesniedzējs nav ievērojis šā kodeksa 279.pantā noteikto pārsūdzēšanas kārtību. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Par atteikumu ierosināt administratīvā pārkāpuma tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību. 289.6 pants. Tiesvedība rajona (pilsētas) tiesā Rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata atklātā tiesas sēdē mutvārdu procesā. Pēc tās personas lūguma, kura saukta pie administratīvās atbildības, tiesa administratīvā pārkāpuma lietu var skatīt rakstveida procesā. Iztiesājot lietu rakstveida procesā, tiesa rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā ievēro tos pašus principus un procesa dalībniekiem nodrošina to pašu tiesību apjomu, ko mutvārdu procesā. Tiesa nosaka slēgtu tiesas sēdi, ja tas nepieciešams valsts noslēpuma, adopcijas noslēpuma un ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzībai, kā arī lietās, kurās pie atbildības sauktā persona vai cietušais ir nepilngadīgais. Par lietas izskatīšanas vietu un laiku lietas dalībniekiem paziņo ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktās tiesas sēdes. Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesnesis nosaka dienu, ar kuru nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā, kā arī vismaz divas nedēļas ilgu termiņu, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus. Tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā. Tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē. Tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus: 1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums; 2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; 3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; 4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; 5) kāds administratīvais sods piemērojams personai; 6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams; 7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu. 289.7 pants. Tiesas sēde Rajona (pilsētas) tiesā administratīvā pārkāpuma lietu tiesnesis izskata vienpersoniski. Uzsākot lietas izskatīšanu, tiesnesis nosauc savu vārdu, uzvārdu un amatu, pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī pārstāvju un aizstāvju pilnvaras, izskaidro personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, to procesuālās tiesības un pienākumus, noskaidro, vai ir noraidījumi, paziņo administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtās sūdzības vai protesta saturu, izskata tās personas lūgumus un papildinājumus, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai minētās personas pārstāvja vai aizstāvja lūgumus, cietušā vai viņa pārstāvja lūgumus un papildinājumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus. Ja liecinieks vai eksperts neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesas izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt piespiedu naudu līdz 50 latu apmēram. Persona 30 dienu laikā pēc lēmuma par piespiedu naudas uzlikšanu paziņošanas iesniedz tiesā piespiedu naudas samaksu apliecinošus dokumentus. Persona, kurai uzlikta piespiedu nauda, 10 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas var lūgt tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot šo personu no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Tiesa iesniegumu izskata rakstveida procesā. Lēmums nav pārsūdzams. Ja persona, kura iesniegusi sūdzību vai protestu, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību vai protestu atstāj bez izskatīšanas. Pēc paskaidrojumu uzklausīšanas tiesnesis pārbauda pārējos lietā esošos pierādījumus, nopratina cietušos, lieciniekus un uzklausa eksperta atzinumu. Tiesnesis lietas izskatīšanas gaitā brīdina cietušo, liecinieku, ekspertu un tulku par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu. Tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem ir tiesības pieteikt noraidījumus un lūgumus, piedalīties pierādījumu pārbaudē un tiesas debatēs, izteikt replikas, kā arī piedalīties citu jautājumu izskatīšanā, kuri radušies administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā. Ja administratīvā pārkāpuma tiesvedībā piedalās pārstāvis, aizstāvis un prokurors, viņiem ir tiesības izteikties debatēs. Pārstāvis un aizstāvis izsakās pēc tam, kad atzinumu ir devis prokurors. Rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē nolasa vai atskaņo, ja kāds no administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem to pieprasa. Tiesa vai tiesnesis var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā (nevis tiesas sēdes norises vietā). Videokonferences gadījumā procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot attēlu ierakstu reālajā laikā. 289.8 pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš: 1) ir šajā lietā iesaistīta persona vai piedalījies šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā; 2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei, svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei vai laulībā ar kādu no lietā iesaistītajām personām; 3) personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. Ja pastāv šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, tiesnesis sevi atstata. Ja tiesnesis sevi nav atstatījis, persona, kura piedalās lietas izskatīšanā, uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim, norādot tiesneša atstatīšanas iemeslus. 289.9 pants. Noraidījuma pieteikšana un tā izskatīšanas kārtība Motivētu noraidījumu pieteic, pirms lietu sāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja tā pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas gaitā. Noraidījumu var pieteikt rakstveidā vai mutvārdos. Par to izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā. Ja ir pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu lietas izskatīšanā iesaistīto personu viedokļus. Lēmumu par pieteikto noraidījumu tiesa pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem pats tiesnesis. 289.10 pants. Tiesas sēdes protokols Katrā tiesas sēdē raksta tiesas sēdes protokolu vai nodrošina tiesas sēdes audioierakstu. Tiesas sēdes protokolā norāda: 1) tiesas sēdes norises vietu un laiku (gadu, datumu, mēnesi); 2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu un tiesas sēdes sekretāru; 3) tiesas sēdes atklāšanas laiku; 4) lietas nosaukumu; 5) ziņas par administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku ierašanos; 6) ziņas par to, ka administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi; 7) ziņas par to, ka tulki, liecinieki, cietušie un eksperti ir brīdināti par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu; 8) administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku un cietušo liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi; 9) administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku, pārstāvju un aizstāvju pieteikumus un lūgumus; 10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā. 289.11 pants. Lietas izskatīšanas atlikšana un tiesvedības apturēšana Ja lietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu uz noteiktu laiku. Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā. Tiesa aptur tiesvedību, ja: 1) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izlemta cita lieta tiesā vai iestādē. Tiesvedību aptur līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums vai spriedums attiecīgajā lietā; 2) tā pieņem lēmumu iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normas atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam) vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar pieteicēja konstitucionālo sūdzību. Tiesvedību aptur līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai; 3) tā pieņem lēmumu uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību. Tiesvedību aptur līdz Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma spēkā stāšanās dienai. 289.12 pants. Rajona (pilsētas) tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā Rajona (pilsētas) tiesa neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem ar lēmumu atceļ iestādes lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības šādos gadījumos: 1) lietu izskatījusi iestāde, kurai nebija tiesību attiecīgo administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt; 2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas vietu un laiku; 3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par lietvedības valodu; 4) lēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki; 5) lietā nav pilna lēmuma. Rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida; 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu; 3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu; 4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu. Šā panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētajos gadījumos rajona (pilsētas) tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku spriedumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības. 289.13 pants. Rajona (pilsētas) tiesas nolēmuma sastādīšanas un pasludināšanas kārtība Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt nolēmumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē klātesošajiem un nosakot laiku, kad nolēmums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā. Tiesa nolēmumu sastāda ne vēlāk kā 10 dienu laikā. Tiesa nolēmumu pēc tā sastādīšanas triju darba dienu laikā nosūta administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem. Nolēmums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas. Ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Rajona (pilsētas) tiesa var pasludināt nolēmumu tūlīt pēc lietas izskatīšanas, paziņojot saīsinātas formas nolēmumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Pasludinot saīsinātas formas nolēmumu, rajona (pilsētas) tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns nolēmums. Šādā gadījumā pilnu nolēmumu rajona (pilsētas) tiesa sastāda 10 dienu laikā, norādot pilna nolēmuma sastādīšanas datumu. Nolēmumu, kas pieņemts rakstveida procesā, pēc sastādīšanas triju darba dienu laikā nosūta administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem. Ja šajā termiņā nolēmuma noraksts ir izsniegts administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekam, tad šim dalībniekam nolēmuma norakstu vairs nesūta. Šā kodeksa 289.12 panta otrajā daļā minētos nolēmumus var pārsūdzēt apelācijas kārtībā. 289.14 pants. Kļūdu labošana tiesas nolēmumā Rajona (pilsētas) tiesa, kura pieņēmusi nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pēc savas iniciatīvas vai administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma var izlabot nolēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina nolēmuma būtību. Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas tiesas nolēmumā izlabo ar tiesas lēmumu. Jautājumu par kļūdu labošanu tiesas nolēmumā izlemj rakstveida procesā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas, iepriekš par to paziņojot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem. Par atteikumu izlabot šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieks, kurš lūdzis izlabot kļūdas, var iesniegt blakus sūdzību. 289.15 pants. Kārtība, kādā tiek pieņemti un pārsūdzēti tiesas lēmumi, ar kuriem administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros izlemj procesuāla rakstura jautājumus Izlemjot procesuāla rakstura jautājumus, lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, rezolūcijas veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā. Lēmumu var noformēt rezolūcijas veidā vai ierakstīt tiesas sēdes protokolā, ja tas nav pārsūdzams. Lēmumā, kas sastādīts atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, tiesa vai tiesnesis norāda: 1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku; 2) tiesas nosaukumu un sastāvu; 3) personas, kuras piedalās lietas izskatīšanā, un pieteikuma priekšmetu; 4) jautājumus …