Par likumprojektu "Par 2022. gada 16. jūnija likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvij

Par likumprojektu "Par 2022. gada 16. jūnija likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā atcelšanu"" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 78 Rīgā 2022. gada 23. septembrī Par likumprojektu "Par 2022. gada 16. jūnija likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā atcelšanu"" I. [1] 2022. gada 12. augustā politiskā partija "Latvijas Krievu savienība", reģ. Nr. 40008120059, juridiskā adrese: Rūpniecības iela 9, Rīga, LV 1010 (turpmāk - Iesniedzējs) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza iesniegumu, likumprojekta anotāciju un likumprojektu "Par 2022. gada 16. jūnija likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā atcelšanu"" (turpmāk - Likumprojekts). [2] Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta ceturto daļu Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) reģistrēt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu; 2) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā vai Satversmes grozījumu projektā konstatēto trūkumu novēršanai; 3) atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos. Šā panta piektā daļa noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju, ja: 1) iniciatīvas grupa neatbilst šā panta otrās daļas prasībām; 2) likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. Šā panta sestā daļa paredz, ka Centrālā vēlēšanu komisija, lemjot par iniciatīvas grupas iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, var pieprasīt šā jautājuma izlemšanai vajadzīgās ziņas, paskaidrojumus un atzinumus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pieaicināt ekspertus. [3] Centrālā vēlēšanu komisija par Likumprojektu ir saņēmusi Tieslietu ministrijas viedokli un Saeimas Juridiskā biroja viedokli. [4] Tieslietu ministrija (turpmāk - Ministrija) viedoklī norādījusi, ka likumprojekts nav uzskatāms par pilnībā izstrādātu pēc formas. [4.1] Ministrija norāda, ka Juridiskās tehnikas prasības, sagatavojot normatīvo aktu projektus, ietvertas Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumos Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 108). Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām likumu atceļ, ja tas vēl nav stājies spēkā.1 Minētais izriet arī no MK noteikumu Nr. 108 85. un 89. punkta, kas paredz, ka spēkā esošu likumu par spēku zaudējušu atzīst: 1) ar atsevišķu likumu; 2.) ar cita likuma pārejas noteikumu. Ja atceļ spēkā nestājušos likumu, ievēro šo noteikumu 86. punktā minētās prasības un šo noteikumu 86.1. apakšpunktā minēto vārdu vietā raksta vārdu "atcelt". [4.2] Ministrija vērš uzmanību, ka spēkā stājies likums zaudē spēku, ja likumu atzīst par spēku zaudējušu, ja iestājies termiņš, faktiskie vai tiesiskie nosacījumi, ar ko ierobežots likuma spēks, kā arī ja stājies spēkā cits likums, kas regulē tos pašus jautājumus un kam ir tāds pats vai augstāks juridiskais spēks. Lai likumu atzītu par spēku zaudējušu, izstrādā atsevišķu likumu vai attiecīgo normu raksta pārejas noteikumos, kas ietverti jaunā likumā, kurš regulē attiecīgo jautājumu. Atsevišķu likumu izstrādā, ja atzīst par spēku zaudējušu tādu likumu, kurā ietvertais regulējums vairs nav vajadzīgs un par to netiek pieņemts jauns likums.2 [4.3] Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" ir stājies spēkā 2022. gada 23. jūnijā un ir spēkā esošs, Ministrija konstatē, ka nav ievērotas prasības par likuma atzīšanas par spēku zaudējušu noformējums atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām. Tātad likumprojekts nav noformēts atbilstoši MK noteikumu Nr. 108 10. un 12. punktam, kas paredz, ja likumprojektu sagatavo, lai atzītu citu likumu par spēku zaudējušu, tā nosaukumā secīgi raksta: 1) vārdu "par"; 2) spēku zaudējušā likuma nosaukumu attiecīgā locījumā; 3) vārdus "atzīšanu par spēku zaudējušu". Ja šo noteikumu 10. punktā minēto likumu nosaukumi sākas ar vārdu "par", spēku zaudējušā likuma nosaukuma attiecīgā locījumā vārdu vietā raksta vārdu "likuma" un attiecīgā likuma nosaukumu pēdiņās. Papildus atbilstoši MK noteikumu Nr. 108 86. punktam, ja likumu atzīst par spēku zaudējušu ar atsevišķu likumu, likumprojektā secīgi raksta: 1) vārdus "atzīt par spēku zaudējušu"; 2) spēku zaudējošā likuma nosaukumu attiecīgā locījumā; 3) norādi uz likuma un tā grozījumu publikācijām oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (laikraksta nosaukums, attiecīgo laikraksta numuru izdošanas gadu un numuru uzskaitījums). Minēto norādi raksta iekavās. Ja spēku zaudējošā likuma nosaukums sākas ar vārdu "par", tad piemēro MK noteikumu Nr. 108 88. punkta prasības. Vienlaikus likumprojektā atbilstoši MK noteikumu Nr. 108 22. punktam un ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir svītrojams skaitlis un vārds "1. pants". Ja pants ir viens, to nenumurē. [4.4] Attiecībā uz Likumprojektā noteikto noteikumu par likuma spēkā stāšanos, Ministrija norādījusi, ka atbilstoši Satversmes 69. pantam likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš. Savukārt Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 4. panta trešā daļa paredz, ka Satversmē noteiktos likuma izsludināšanas termiņus un spēkā stāšanās termiņu sāk skaitīt ar nākamo dienu pēc notikuma, kurš nosaka termiņa sākumu. Līdz ar to likums nevar stāties spēkā likuma izsludināšanas dienā. [5] Attiecībā uz to, vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc satura, Ministrija izteikusi turpmāk minēto viedokli. [5.1] Tautas aktivitāte, īstenojot likumdošanas funkciju, ir pozitīvi vērtējama, tomēr, realizējot šīs tiesības, iniciatīvas grupas priekšlikumi nevar pārkāpt Satversmi, un virzītajiem likumprojektiem ir jāiekļaujas Latvijas tiesību sistēmā. Tā kā iniciatīvas grupas iesniegtā likumprojekta tekstu turpmākajā procesā vairs nevar grozīt, ir jānodrošina tas, lai tautas nobalsošanai netiktu virzīts tāds projekts, kas ir pretrunā ar demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtībām. Turklāt vēlētāju likumdošanas iniciatīvas īstenošanas mehānismam jānodrošina tas, lai minētajām vērtībām neatbilstoša likumprojekta virzība tiktu apturēta pēc iespējas savlaicīgi. Ja tautas nobalsošanai regulāri tiktu nodoti nekvalitatīvi vai nekonstitucionāli likumprojekti, tad tiktu nivelēta pati vēlētāju likumdošanas iniciatīvas ideja un ar laiku varētu samazināties vēlētāju pilsoniskā aktivitāte. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka, noskaidrojot, kādām prasībām jāatbilst likumprojektam vai Satversmes grozījumu projektam, lai tas būtu uzskatāms par pilnīgi izstrādātu no satura viedokļa, likumprojekta izstrādātājs var vadīties no Satversmes normām un šo normu interpretācijas, ko sniegusi Satversmes tiesa. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka likumprojektu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu no satura viedokļa, ja: 1) tas paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu nav regulējami; 2) pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām; 3) pieņemšanas gadījumā tas nonāktu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām.3 Neviena konstitucionālā institūcija, arī tauta, realizējot tai piešķirtās tiesības, nav tiesīga pārkāpt Satversmi.4 Satversmes tiesa ir arī atzinusi, ka tiesību normām ir jābūt savstarpēji saskaņotām un harmoniski jādarbojas visas sistēmas ietvaros. Tiesību normu piemērošanā jāievēro gan racionāla likumdevēja princips, gan tiesību sistēmas vienotības princips. Proti, likumdevējs pieņem savstarpēji saskaņotas tiesību normas, kas harmoniski darbojas visas tiesību sistēmas ietvaros, turklāt dažādos normatīvajos aktos ietvertas tiesību normas ir jāinterpretē kā vienotu tiesību sistēmu veidojošas.5 Tāpat Augstākā tiesa ir atzinusi, ka projekts nav pilnīgi izstrādāts, ja tas radītu pretrunu tiesību sistēmā, jo īpaši, ja tas neatbilstu Satversmes normām (ne vien Satversmes tekstam, bet arī nerakstītajiem vispārējiem tiesību principiem un pamatvērtībām, uz kurām Satversme balstās).6 Lai tiesību sistēma varētu funkcionēt, būtu efektīva un piemērojama, tā nedrīkst būt pretrunīga, tai jābūt iekšēji saskanīgai. Tas nozīmē, ka likumam, pielietojot atzīto tiesību piemērošanas, it sevišķi interpretācijas metodoloģiju, ir jābūt piemērojamam, neradot pretrunu ar juridiskā spēka hierarhijā augstākām vai prioritāri piemērojamām tiesību normām.7 Arī Eiropas Komisija par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisija) ir paudusi, ka tautas nobalsošanai nododamajam likumprojektam jāatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām, starptautiskajām tiesībām un Eiropas Padomes principiem (demokrātija, cilvēktiesības un tiesiska valsts). Likumprojekti, kas neatbilst šiem nosacījumiem, nebūtu nododami tautas nobalsošanai.8 Tāpat Satversmes tiesa ir arī secinājusi, ka Latvijas Satversmes sapulce nav pieļāvusi tādu iespēju, ka Latvijas valsts varētu nepildīt savas starptautiskās saistības. Satversmes sapulce ir vadījusies no prezumpcijas, ka starptautiskās saistības "nokārto" jautājumus, un tās ir jāpilda.9 Tātad likumprojekta iesniedzējs var paredzēt, ka par pilnīgi izstrādātu nav atzīstams likumprojekts, kas tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām.10 Satversmes preambulas trešā rindkopa nosaka "Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus".11 Vēršam uzmanību, ka konstitūciju ievados mēdz iekļaut elementus, ko konstitucionālie likumdevēji uzskata par pašiem nozīmīgākajiem, it sevišķi valsts pamatus, pamatvērtības, virsmērķus.12 Satversmes preambulas trešās rindkopas pirmajā teikumā vispirms tiek konstatēts, ka Latvijas tauta kā Latvijas valsts suverēnās varas nesēja neatzina okupācijas režīmus. Tas ir politiski un juridiski normatīvs uzstādījums. Otrajā teikumā tiek godināta brīvības cīnītāju piemiņa, kā arī izrādīta pietāte okupācijas režīmu upuriem. Būtībā brīvības cīnītāju godināšana nozīmē arī to, ka tauta okupācijas režīmus neatzina un pretojās tiem. Tātad pretošanās okupācijai Satversmē tiek likta goda vietā. Latvijas valsts pastāvēšana un turpināšanās balstās nevis uz tiem, kas īstenoja okupācijas režīmu varu vai ar to sadarbojās, bet gan uz tiem, kas šos režīmus neatzina un tiem pretojās. Rindkopa parāda to, no kā Latvijas valsts smeļas savu leģitimitāti, un tādēļ arī ir noteikta attieksme pret šo vēsturisko leģitimāciju, proti, Latvija godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus un nosoda nacistiskā un padomju okupācijas režīma noziegumus".13 Likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 1. pantā ir sniegts likuma mērķis: 1) nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu; 2) paust nosodošu nostāju gan pret PSRS, gan nacistiskās Vācijas prettiesisko okupācijas varu, īstenoto politiku un veiktajiem noziegumiem; 3) veicināt sabiedrības izpratni par notikumiem Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā, tādējādi stiprinot sabiedrības vēsturisko atmiņu; 4) nodrošināt vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu - novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisko notikumu atspoguļojumu un godināt Latvijas tautas pretestību gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas okupācijas varai. Likuma mērķis ir balstīts un izriet no Satversmes preambulas trešās rindkopas. Likums neskar tikai pagātnes jautājumus, bet tiešā veidā atsaucas arī uz pastāvošo situāciju, kurā attiecīgie pieminekļi tiek izmantoti, lai slavinātu karu, kara noziegumus, kas rada smagas fiziskas vai psihiskas ciešanas, starptautisko humanitāro tiesību pārkāpšanu, tajā skaitā humanitāro tiesību aizsargātas personas slepkavošanu, spīdzināšanu vai necilvēcīgu izturēšanos pret šādu personu, ķīlnieku sagrābšanu, nelikumīgu deportāciju, pārvietošanu, brīvības ierobežošanu, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu vai citu aizliegtu darbību, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesībām, normatīvajiem aktiem vai Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem.14 Līdz ar to var secināt, ka primārais un galvenais likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" mērķis ir Satversmē paredzēto normu, principu un vērtību aizsargāšana, kā arī starptautisko saistību izpilde. Minētais ir pamatots arī likuma anotācijā. Ņemot vērā minēto, Ministrijas ieskatā likumprojekts, ņemot vērā tā mērķi, pēc sava satura neiekļaujas Latvijas tiesību sistēmā un tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā gan ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām, gan Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesībām, normatīvajiem aktiem vai Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem. [5.2] Attiecībā uz likuma atcelšanas pamatojumu Ministrija norādījusi, ka atcelt var tikai tādu likumu, kas vēl nav stājies spēkā. Likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" ir stājies spēkā 2022. gada 23. jūnijā un ir spēkā esošs. Arī no Satversmes 72. un 74. panta izriet, kad ir tiesības atcelt likumu tautas nobalsošanas rezultātā. Proti, Satversmes 72. un 74. pants paredz, ka Valsts Prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem. Saeimā pieņemtais un 72. panta kārtībā apturētais likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma atcelšanu. Šajā kontekstā gan jāņem vērā, ka Satversmes 75. pants paredz, ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, tad Valsts Prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad Prezidents pieņemto likumu saņēmis. Likumprojekts "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" (Nr. 1486/Lp13) bija atzīts par steidzamu.15 Ja likumprojekta mērķis ir atzīt likumu par spēku zaudējušu, tad kā jau iepriekš Tieslietu ministrija ir vērsusi uzmanību, spēkā stājies likums zaudē spēku, ja likumu atzīst par spēku zaudējušu, ja iestājies termiņš, faktiskie vai tiesiskie nosacījumi, ar ko ierobežots likuma spēks, kā arī ja stājies spēkā cits likums, kas regulē tos pašus jautājumus un kam ir tāds pats vai augstāks juridiskais spēks. Lai likumu atzītu par spēku zaudējušu, izstrādā atsevišķu likumu vai attiecīgo normu raksta pārejas noteikumos, kas ietverti jaunā likumā, kurš regulē attiecīgo jautājumu. Atsevišķu likumu izstrādā, ja atzīst par spēku zaudējušu tādu likumu, kurā ietvertais regulējums vairs nav vajadzīgs un par to netiek pieņemts jauns likums.16 Līdz ar to, ja tiek paredzēts atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", ir jābūt detalizētam, uz pierādījumiem balstītam pamatojumam, kāpēc šāds likums nav vajadzīgs un vai likumprojekts nenonāk pretrunā augtāka juridiskā spēka normatīvajā aktā - Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām. Pēc analoģijas ir ņemama vērā arī Satversmes tiesas atziņa, ka, lemjot par brīdi, ar kuru tiesību norma zaudē spēku, jāņem vērā tas, ka tiesas uzdevums ir pēc iespējas novērst personas pamattiesību aizskārumu. Vienlaikus tiesai jāgādā arī par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu jaunus Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm.17 [5.3] Papildus minētajam Ministrija ir analizējusi Likumprojekta anotācijā sniegto pamatojumu Likuma atcelšanai, tostarp norādi uz likuma "Par pašvaldībām" 8. pantu, kas paredz, ka ar likumu pašvaldībām var uzdot pildīt autonomās funkcijas, kas nav paredzētas šajā likumā, vienlaikus attiecīgajā likumā nosakot papildu finansēšanas avotus, ja funkciju izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos. Šajā pantā minēto funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Likumprojekta anotācijā ir sniegta informācija, ka no minētā izriet, ka, uzdodot pašvaldībai jaunas funkcijas, uzreiz ir jāparedz finansēšanas avots šo funkciju izpildei. Likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" paredz pienākumu pašvaldībām steidzami, vēl 2022. gada laikā, atrast un ieguldīt līdzekļus vairāku memoriālo būvju demontāžai, bet neparedz finansējuma avotus šo funkciju izpildei. Kaut arī ar likumu ir noteikts, ka puse no šiem izdevumiem tiks segta no valsts līdzekļiem, tomēr šo izdevumu atlīdzināšanas laiks nav noteikts, bet tiesības uz attiecīgās kompensācijas pieteikšanu ir terminētas, kas var radīt situāciju, ka pašvaldības kompensāciju nesaņems un visi šie ārkārtas izdevumi jāsedz būs tikai pašām pašvaldībām. Ministrija vērš uzmanību, ka atbilstoši likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 8. panta pirmajai un otrajai daļai šā likuma 4. pantā minēto objektu demontāžu finansē vienādā apmērā no valsts un tās pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgais objekts atrodas, budžeta līdzekļiem. Šā likuma 4. pantā minēto objektu demontāžu primāri finansē no šim mērķim fizisko un juridisko personu ziedotajiem finanšu līdzekļiem, ja tādi ir. Tātad minētais atbilst likuma "Par pašvaldībām" 8. pantā paredzētajam, jo likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" paredz papildu finansēšanas avotus (valsts budžeta un fizisko un juridisko personu ziedotāju finanšu līdzekļus). Savukārt likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 8. panta ceturtā daļa paredz, ka valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtību, kā arī fizisko un juridisko personu ziedojumu uzskaites un izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Uz attiecīgās deleģējošās normas pamata Ministru kabinets ir izdevis Ministru kabineta 2022. gada 16. augusta noteikumus Nr. 516 "Valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas, kā arī fizisko un juridisko personu ziedojumu uzskaites un izlietošanas kārtība Latvijas Republikas teritorijā esošo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāžai", kura 4., 5. un 10. punkts paredz šādu kārtību: 1) pēc objekta (izņemot šo noteikumu 5. punktā minēto objektu) demontāžas pašvaldība ne vēlāk kā līdz 2022. gada 22. novembrim iesniedz Kultūras ministrijā valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu atbilstoši faktiskajām izmaksām (saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu); 2) Rīgas valstspilsētas pašvaldība valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu par Rīgā, Uzvaras parkā esošā monumenta "Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" virszemes daļas demontāžu iesniedz Kultūras ministrijā līdz 2022. gada 22. novembrim, bet par pazemes daļas demontāžu - viena mēneša laikā pēc demontāžas, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 7. jūlijam; 3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz Kultūras ministrijas apstiprinātajiem valsts budžeta līdzekļu pieprasījumiem, kompensē pašvaldībām izdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pieprasot līdzekļu piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tāpat, izskatot likumprojektu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" (Nr. 1486/Lp13), Finanšu ministrija bija sniegusi informāciju, ka likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir pieejams nesadalīts finansējums.18 Līdz ar to var secināt, ka ir noteikti termiņi, kādā ir iesniedzami valsts budžeta līdzekļu pieprasījumi, kā arī noteikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz Kultūras ministrijas apstiprinātajiem valsts budžeta līdzekļu pieprasījumiem, kompensē pašvaldībām izdevumus. Tātad nav pamata uzskatīt, ka pašvaldības kompensāciju nesaņems un visi šie ārkārtas izdevumi būs jāsedz tikai pašām pašvaldībām. Ņemot vērā minēto, Ministrijas ieskatā minētais pamatojums un argumentācija likumprojekta anotācijā ir nepamatota, pretrunīga un sabiedrību maldinoša. Kā iepriekš tika minēts vēlētājiem gan parakstu vākšanas procesā, gan tautas nobalsošanā no likumprojekta ir jābūt nepārprotami skaidram, kāds ir likumprojekta teksts, būtība un mērķis. Tikai tad, ja tas ir skaidrs, vēlētāji var brīvi paust savu gribu par iecerētajiem grozījumiem. Ja likumprojekta teksts, būtība un mērķis ir nesaprotams, neskaidrs vai maldinošs, vēlētāji objektīvi nevar izdarīt izvēli. Savukārt, ja vēlētāji parakstās par šādu grozījumu virzīšanu un vēlāk nobalso par šādu grozījumu tekstu, tad tautas nobalsošanas rezultātu nevar uzskatīt par tiesiski derīgu. Ministrija uzskata, ka minētais ir attiecināms arī uz anotācijā atspoguļoto informāciju, kas pamato likumprojekta nepieciešamību (mērķi un būtību), ņemot vērā, ka ar to ir paredzēts atcelt (pareizi "atzīt par spēku zaudējušu") citu likumu. Vienlaikus Ministrija vērš uzmanību, ka atbilstoši Satversmes 73. pantam tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu. Budžeta tiesības ir vienīgi Saeimai19 un daļā, kas atteicas uz likumā "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" paredzēto par objektu demontāžas finansēšanu, tas nav nododams tautas nobalsošanai, jo finansējums (valsts daļa) tiek paredzēts no likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tāpat likumprojekta anotācijā kā viens no pamatojumiem likuma atcelšanai ir minēts ANO Ģenerālās asamblejas 2021. gada 16. decembra rezolūcijas Nr. 76/149 "Cīņa ar nacisma heroizāciju, neonacismu un citiem prakses veidiem, kas veicina mūsdienu rasisma formu eskalāciju, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un ar tiem saistīto neiecietību" 15., 17., 29. punkts. Tiek minēts, ka par šo rezolūciju nobalsoja 130 valstis, atturējās 49 valsts (tajā skaitā Latvija), bet pret nobalsoja ASV un Ukraina. No minētā izriet, ka absolūtais vairākums starptautiskas sabiedrības uzskata par nepieciešamu saglabāt esošus pieminekļus, kas saistīti ar cīņu pret nacismu, kā arī cienīt un izpildīt valstu starptautiskās saistības. Ministrijas ieskatā likumprojekta anotācijā nav sniegts uz pierādījumiem pamatots ietekmes izvērtējums,20 jo starptautiskā prakse varētu būt krasi mainījusies pēc Ukrainā notiekošā kara uzsākšanas (ar nepatiesu nacisma apkarošanas pamatojumu no Krievijas puses), bet attiecīgā rezolūcija ir pieņemta pirms kara uzsākšanas. Turklāt Latvija balsojumā atturējās. Papildus attiecīgs izvērtējums un skaidrojums par starptautisko praksi (tās izmaiņām) ir sniegts arī likuma "Grozījumi likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem"" anotācijā,21 kā arī likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" anotācijā. Ministrija vērš uzmanību, ka attiecīgā rezolūcija ANO dalībvalstīm nav juridiski saistoša. Saskaņā ar ANO Statūtiem22 dalībvalstīm adresētas Ģenerālās asamblejas rezolūcijas ir uzskatāmas par rekomendācijām, kuras nav juridiski saistošas (sk., piemēram, Statūtu 10.-14. pantu, kā arī salīdzinājumam sk. pantus par Drošības padomes lēmumu juridiski saistošo dabu - 25., 48. pantu u.c.). Papildus Ministrija norāda, ka līdzīga satura rezolūciju Krievija ir virzījusi apstiprināšanai ANO Ģenerālajā asamblejā jau vairākus gadus23, un Eiropas Savienības dalībvalstis, arī Latvija, konsekventi ir atturējušās balsojumā par rezolūciju, savukārt Ukraina un ASV - balsojušas pret24. Jāatzīmē, ka kā pamatojums rezolūcijas neatbalstīšanai ir minēts, piemēram, rezolūcijas vienpusīgums un neatbilstība cilvēktiesību standartiem, Krievijas centieni uzspiest vienpusēju vēstures interpretāciju un attaisnot Molotova-Ribentropa noziedzīgo paktu, kā arī Krievijas īstenoto agresiju pret Ukrainu, aizbildinoties ar cīņu pret neonacismu.25 Attiecībā uz Anotācijā norādīto, ka: "Starptautiskajā praksē memoriālo būvju nojaukšana bieži tiek uzskatīta par vandālismu un nosodīta, bet attiecībā uz memoriāliem, kas saistīti ar cīņu pret nacismu, pastāv īpašie norādījumi par to nojaukšanas nepieļaujamību", Ministrija norāda, ka šī informācija (par īpašiem norādījumiem par minēto būvju nojaukšanas nepieļaujamību starptautiskajā praksē) būtu precīzi jāpamato, lai varētu izvērtēt tās atbilstību patiesībai. Likumprojekta anotācijā ir sniegta arī informācija, ka atsevišķs aspekts ir lielas daļas sabiedrības negatīvā attieksme pret memoriālu demontāžu. Likuma realizācija apdraud Latvijas iekšējo drošību un veicina neiecietību un savstarpējā naida kurināšanu. Kā iepriekš tika minēts vēlētājiem gan parakstu vākšanas procesā, gan tautas nobalsošanā no likumprojekta ir jābūt nepārprotami skaidram, kāds ir likumprojekta teksts, būtība un mērķis. Minētais būtu attiecināms arī uz anotācijā atspoguļoto informāciju, kas pamato likumprojekta nepieciešamību (mērķi un būtību). Ministrijas ieskatā likumprojekta anotācijā paustais ir pretstatā sniegtajiem argumentiem un veiktajam izvērtējumam, kas ir sniegts likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" un likuma "Grozījumi likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem"" anotācijā. Papildus likumprojekta anotācijā sniegtā informācija ir maldinoša, jo nav balstīta uz faktiem, kas apliecina lielas sabiedrības negatīvo attieksmi. Anotācija nesniedz arī informāciju, kā tieši likums ierobežo attiecīgo indivīdu (lielas sabiedrības daļas) pamattiesības un vai ar likumprojektu var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē, kā to paredz spēkā esošais likums. Tāpat nav vērtējuma, cik lielas sabiedrības daļas pamattiesības aizkars likumprojekts (proti, vai šāds aizskārums nebūs lielāks), ņemot vērā Satversmes preambulas trešajā rindkopā paredzēto un spēkā esošā likuma mērķi. Tāpat nav vērtējuma, vai likumprojekts nenodarīs būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm un ir attaisnojams demokrātiskā valstī un ir samērīgs. Jāvērš uzmanība arī uz Satversmes tiesas atziņām, proti, ka, pārbaudot to, vai izraudzītie līdzekļi ir nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, jāizvērtē, vai leģitīmo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu tikpat iedarbīgi.26 Tāpat Satversmes tiesa savā judikatūrā ir konsekventi atzinusi, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē.27 Ir nepieciešams pārbaudīt to, vai nepastāv alternatīvi līdzekļi, kas personu pamattiesības aizskartu mazāk.28 Kā arī, vai ir ievērots pietiekams līdzsvars starp sabiedrības interesēm un likuma ierosinātāju tiesībām.29 Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību leģitīmajam mērķim, jāpārliecinās arī par to, vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesību ierobežojumu.30 Proti, ir jānoskaidro lietā līdzsvarojamās likumiskās intereses un tas, kurai no šīm likumiskajām interesēm un tiesībām būtu piešķirama prioritāte.31 Vienlaikus maldinoša ir anotācijā sniegtā informācija, ka memoriālu nojaukšanai ir noteikti tik īsi termiņi, ka pašvaldības nespēj paveikt to mākslinieciskās vērtības noteikšanu, kas draud arī ar mākslinieciski vērtīgo elementu neatgriezenisko zudumu. Ar likumprojekta pieņemšanu tiks atcelts pienākums veikt memoriālo būvju demontāžu un iznīcināšanu, kas novērsīs budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, stabilizēs sabiedrisko drošību, pasargās objektus ar māksliniecisko vērtību no iznīcināšanas, kā arī nodrošinās Latvijas Republikas starptautisko saistību izpildi. Ministrijas ieskatā anotācijā nav sniegts uz pierādījumiem pamatots ietekmes izvērtējums, kas pamatotu, kādi ir šķēršļi mākslinieciskās vērtības noteikšanai, kā arī, cik daudzas pašvaldības to nevar izpildīt un kāpēc. Anotācijā sniegtā informācija balstās uz vispārējiem pieņēmumiem (situācijas apraksts, iespējams, neatbilst faktiskajai situācijai). Vēršama uzmanība, ka likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" stājās spēkā 2022. gada 23. jūnijā un objektu demontāžu pašvaldībām jāīsteno ne vēlāk kā līdz 2022. gada 15. novembrim. Savukārt atbilstoši minētā likuma 4. panta pirmajai daļai šobrīd jau ir demontēts Uzvaras parkā esošais monuments "Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem", Rīgā (izņemot pazemes demontāžas darbus). Tāpat arī citas pašvaldības ir uzsākušas vai jau pabeigušas objektu demontāžu.32 Līdz ar to nevar uzskatīt, ka likumā noteiktais termiņš ir nesamērīgi īss un likumā paredzētais nav izpildāms. Papildus ir maldinoša sniegtā informācija anotācijā, ka objekti ar māksliniecisko vērtību tiks iznīcināti. Ministrija vērš uzmanību, ka likums neattiecas uz visiem pieminekļiem, bet tikai uz tiem pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas plāksnēm, piemiņas vietām, arhitektoniskiem vai mākslinieciskiem veidojumiem un citiem objektiem, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940. gada un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 1) slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu; 2) slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju; 3) ietver padomju varas vai nacisma simbolus. Likums neattiecas uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas plāksnēm, piemiņas vietām, arhitektoniskiem vai mākslinieciskiem veidojumiem, kuri atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskā terora upuru piemiņas vietās. Savukārt likuma 9. panta pirmā daļa noteic, ka demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus, kam ir mākslinieciska vērtība, arhitektoniska kvalitāte vai kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme, iekļauj Latvijas Okupācijas muzeja krājumā. Lēmumu par demontēto objektu oriģinālo detaļu vai fragmentu iekļaušanu muzeja krājumā pieņem muzeja direktors, pamatojoties uz muzeja krājuma komisijas atzinumu un konsultējoties ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Latvijas Okupācijas muzejam tiek nodoti arī demontēto objektu dokumentēšanas rezultāti. Turpmākās šī panta daļas paredz kārtību, kādā tiek saglabāti un uzturēti muzeja krājumā iekļautie objekti.33 [5.4] Ministrija viedoklī apskatījusi arī jautājumu par Likumprojekta izpildes nodrošināšanu. Likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 5. panta piektā daļa paredz, ka šā likuma 4. pantā minēto objektu demontāžu pašvaldības īsteno ne vēlāk kā līdz 2022. gada 15. novembrim. Atbilstoši likuma 4. panta pirmajai daļai šobrīd jau ir demontēts Uzvaras parkā esošais monuments "Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem", Rīgā (izņemot pazemes demontāžas darbus). Tāpat arī citas pašvaldības ir uzsākušas vai jau pabeigušas objektu demontāžu. Likumprojekta anotācijā ir sniegta informācija, ka ar likumprojekta pieņemšanu tiks atcelts pienākums veikt memoriālo būvju demontāžu. Pie informācijas, kā tiks nodrošināta likumprojekta izpilde, ir sniegta informācija, ka izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumos un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar esošo valsts un pašvaldību institūciju palīdzību, kuras jau šobrīd veic darbu atceļamā likuma izpildei. Ministrija vērš uzmanību, ka nav sniegts pamatojums, kā šis likumprojekts tiks piemērots un vai to būs iespējams izpildīt pilnībā, ievērojot tiesiskās noteiktības principu.34 Tāpat no anotācijā sniegtās informācijas nav saprotams, par kādu likumos un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību ir runa. Satversmes 78. pants interpretējams tā, ka tas izslēdz tikai tādus projektus, kuri pēc to iespējamās pieņemšanas nevarēs tikt piemēroti, tātad kuru mērķis nevar tikt sasniegts. No tā izriet kritēriji, pēc kuriem nosakāms, vai likumdošanas iniciatīva ir "pilnīgi izstrādāta".35 Ministrijas ieskatā likumprojekts nav izpildāms pilnā apmērā, ņemot vērā faktu, ka jau ir uzsākta objektu demontāža un ir arī tādi objekti, kas jau ir demontēti. Līdz ar to nav saprotams, kā likumprojekts sasniegs savu mērķi, kas ir minēts likumprojekta anotācijā (ņemot vērā, ka demontāžas darbi pašvaldībām jāīsteno ne vēlāk kā līdz 2022. gada 15. novembrim), kā arī, kādas tiesiskās sekas tiks radītas no jauna un vai tas neapdraud tiesisko stabilitāti un noteiktību. Pēc analoģijas var balstīties uz Satversmes tiesas atziņām, proti, ka, lemjot par tiesību normas atzīšanu par spēkā neesošu, Satversmes tiesa ir vairākkārt norādījusi, ka tai iespēju robežās ir jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku: 1) neradītu personām Satversmē garantēto pamattiesību aizskārumu36 vai; 2) neapdraudētu tiesisko stabilitāti un noteiktību.37 [5.5] Ņemot vērā minēto, Ministrijas ieskatā likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts no satura viedokļa, jo tajā paredzētais regulējums neiekļaujas Latvijas tiesību sistēmā un tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām, kā arī Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesībām vai starptautiskiem līgumiem. Tāpat likumprojekta anotācijā sniegtais satura pamatojums ir maldinošs un nav pamatots ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem, lai izdarītu secinājumu, ka likumprojekts ir lietderīgs, samērīgs, neradīs lielākus personu pamattiesību ierobežojumus, būs izpildāms (sasniegs savu mērķi), kā arī būs attaisnojams demokrātiskā valstī. Tādējādi likumprojekts nav uzskatāms par iesniegtu atbilstoši Satversmes 78. pantam, jo nav pilnīgi izstrādāts gan pēc formas, gan satura. [6] Saeimas Juridiskais birojs (turpmāk - Birojs) ir sniedzis viedokli, kurā norādīts turpmāk minētais. [6.1] Satversmes 78. panta mērķis ir pēc būtības nodrošināt pilsoņu kopumam iespēju īstenot savas likumdošanas tiesības, kas noteiktas Satversmes 64. pantā. Tādēļ Satversmes 78. pants interpretējams tā, ka tas izslēdz vienīgi tādus likumprojektus, kuri pēc to iespējamās pieņemšanas nevarēs tikt piemēroti kā likumi, proti, tādus likumprojektus, kuri savu mērķi nevar sasniegt. No šīs interpretācijas izriet kritēriji, pēc kuriem nosakāms, vai likumdošanas iniciatīva ir pilnīgi izstrādāta. Pirmais kritērijs ir šāds - likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc formas. Tomēr formālajām prasībām jābūt tikai tik augstām, lai izslēgtu tādus projektus, kuru piemērojamība formālu trūkumu dēļ nav iespējama (piemēram, projekts nav noformēts kā likumprojekts, projekta teksts saturiski ir nesaprotams, tekstā ir loģikas kļūdas u. tml.) (sk. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. SA- 1/2020 11. punktu). Otrais kritērijs ir šāds - likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc satura. Likumprojektu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc satura, ja: 1) tas paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu nav regulējami; 2) pieņemšanas gadījumā tas nonāktu pretrunā ar Satversmi; 3) pieņemšanas gadījumā tas nonāktu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Centrālā vēlēšanu komisija var nereģistrēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu tikai tad, ja tas acīmredzami nav pilnīgi izstrādāts pēc satura (sal. ar Satversmes tiesas 2013. gada 18. decembra sprieduma lietā Nr. 2013‑06‑01 13.2., 14.3. un 15.4. punktu, kā arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. SA-1/2014 8. punktu un 2014. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. SA‑2/2014 6. punktu). Birojs norādījis, ka vadoties pēc minētajiem apsvērumiem, izvērtēja likumprojektu un neatrada tajā tādus trūkumus, kas liegtu to atzīt par pilnībā izstrādātu likumprojektu Satversmes 78. panta izpratnē. [6.2] Birojs norādījis, ka Likumprojektā ir atrodami atsevišķi nebūtiski trūkumi (piemēram, likumprojekta nosaukums, likuma spēkā stāšanās noteikums nav noformēti atbilstoši normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumiem). Tomēr tie nav tādi trūkumi, kuru dēļ varētu atzīt, ka likumprojekts nav pilnībā izstrādāts Satversmes 78. panta izpratnē. Šos trūkumus, nemainot regulējuma saturu, ir iespējams novērst likumdošanas procesa ietvaros. [7] Centrālās vēlēšanu komisijas 2022. gada 23. septembra sēdē Iesniedzēja pārstāvji uzturēja lūgumu Likumprojektu reģistrēt, apliecināja, ka ir iepazinušies ar Ministrijas un Biroja viedokli un iesniedza papildu apsvērumus par Likumprojektu. [7.1] Iesniedzējs atbalsta Biroja viedokli, ka Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts Satversmes 78. panta izpratnē. [7.2] Attiecībā uz Ministrijas iebildumiem Iesniedzējs izteicis šādu viedokli: 1) Likumprojekts, saskaņa ar Ministrijas piedāvāto klasifikāciju ir "cits likums, kas regulē tos pašus jautājumus, [kurus regulē atceļamais likums] un kam ir tāds pats vai augstāks juridiskais spēks"38 , likumprojekts atceļ visus ar likumā "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" (turpmāk - Likums) pašvaldībām uzliktos pienākumus, kā arī ar Likumu piešķirtās tiesības attiecībā uz tiem objektiem, kas ietilpst Likuma darbības jomā. Visas Ministrijas uzskaitīto likumprojektu pazīmes, kas vērstas uz iepriekš pastāvošo likumu atzīšanu par spēkā neesošiem, ir tieši ņemtas vērā pašā Likumprojekta tekstā. Turklāt Likumprojekta teksts ir noformēts kā likumprojekts, projekta teksts saturiski ir saprotams, un tekstā nav loģisko kļūdu.39 Tādējādi Likumprojekts pēc formas ir pilnībā izstrādāts Satversmes 78. panta izpratnē; 2) Likumprojekts arī nav pretrunā ar Satversmes preambulu. Satversmes preambulas trešā rindkopa nosaka "Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus". Mūsu ieskatā Likums paredz pirmkārt to memoriālu iznicināšanu, kas saistīti ar cīņu pret nacismu, kurā piedalījās ne tikai komunistiskā PSRS, un attiecīgi nekādi nav saistīti ar kāda no Satversmes preambulā minētā totalitārā režīma slavināšanu. Protams, mūsu viedoklis nesakrīt ar Likuma izstrādātāju, tajā skaitā Ministrijas, viedokli. Bet kuram no mums ir taisnība, tas ir jālemj vēlētājiem. 3) Ministrija arī apgalvo, ka Likumprojekts ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, taču neapstiprina šo apgalvojumu, atsaucoties uz kādu starptautisku aktu. Bet iesniedzēji likumprojekta anotācijās atsaucās uz 2021. gada 16. decembrī ANO Ģenerālasamblejas rezolūcijas "Cīņa ar nacisma heroizāciju, neonacismu un citiem prakses veidiem, kas veicina mūsdienu rasisma formu eskalāciju, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un ar tiem saistīto neiecietību", kas nepārprotami nosoda to Likumā noteikto memoriālu iznicināšanu, kas saistīti ar cīņu pret nacismu. Vai ir jārespektē to 130 valstu viedoklis, kuras atbalstīja rezolūciju, vai arī jāvadās pēc to Latvijas pārstāvju viedokļa, kuri balsojumā atturējās, lemj vēlētāji. 4) Šajā sakarā Ministrija norāda, ka starptautiskā prakse varētu būt krasi mainījusies pēc Ukrainā notiekošā kara uzsākšanas (2022. gada 24. februāris). Šis apgalvojums ir tiešā pretrunā ar ANO Cilvēktiesību komitejas 2022. gada 26. augusta lēmumu saskaņā ar sūdzību (paziņojumu) Nr. 4203/2022 par Rīgas atbrīvotāju pieminekļa demontāžu Uzvaras parkā. Lēmumā starp citiem ir teikts, kā saskaņā ar Komitejas reglamenta 94. noteikumu dalībvalstij ir arī lūgts atturēties no pieminekļa demontāžas, kas ir strīda objekts, un nodrošināt to pieminekļa daļu saglabāšanu, kas jau ir demontētas, līdz sūdzības izskatīšanai komitejā. Arī retoriskais jautājums par to, cik šis lēmums ir saistošs valstij, kas ratificējusi attiecīgo Fakultatīvo protokolu, un jautājums par to, kā lēmums attiecas uz citiem pieminekļiem, uz kuriem attiecas likums, diemžēl ir jāatstāj vēlētāju ziņā. 5) Runājot par Ministrijas pārmetumu par Likumprojekta anotācijā izteikto atsauci uz likuma "Par pašvaldībām" 8. pantu, vispirms jānorāda, ka Likums neparedz ņemt vērā pašvaldību viedokli par pieminekļu nojaukšanu, un, otrkārt, tas pašvaldībām kompensē tikai pusi no pieminekļu demontāžas izmaksām. Jebkurā gadījumā Daugavpils pilsētas dome Likumu pārsūdzēja Satversmes tiesā, arī balstoties, piemēram, uz Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9.panta pirmo un otro daļu. Pieteikumā izteiktie argumenti izrādījās tik nopietni, ka jautājumu par atteikšanos ierosināt lietu akceptēja nevis kolēģija, bet gan tiesa pilnā sastāvā. Šajā sakarā jāatzīmē, ka Centrālā vēlēšanu komisija var nereģistrēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu tikai tad, ja tas acīmredzami nav pilnīgi izstrādāts pēc satura40. 6) Pretēji Ministrijas viedoklim, ir ticami socioloģisko aptauju dati, kas liecina par ievērojamas iedzīvotāju daļas neapmierinātību ar Likumu. 2022. gada maijā aptaujā 50% aptaujāto bija par pieminekļa nojaukšanu, bet 36% - pret41. Līdzīgie rezultāti fiksēti SKDS reprezentatīvā aptaujā 2022. gada jūnijā: ieceri nojaukt pieminekli Uzvaras parkā atbalsta vai drīzāk atbalsta 49% iedzīvotāju, bet neatbalsta 35%, tomēr krievvalodīgo rindās to atbalsta tikai 9%, noteikti neatbalsta 55% un drīzāk neatbalsta 21%. Attiecībā uz karu Ukrainā starp krievvalodīgiem respondentiem vērojams, ka 40% Krievijas rīcību Ukrainā nosoda, 12% to atbalsta, bet 28% bija neitrāla attieksme. Vēl 19% respondentu atturējās atbildēt uz šo jautājumu. Savukārt no respondentiem ar krievu sarunvalodu ģimenē, kuri nosodīja Krievijas rīcību Ukrainā, pret pieminekļa nojaukšanu bija 60%42. Aptaujas rezultāti skaidri norāda uz iedzīvotāju etnisko polarizāciju, kas ir īpaši bīstama, pieņemot vardarbīgus administratīvus lēmumus. 7) Visbeidzot, pat ja Likumprojekta pieņemšana tautas balsojumā nenovedīs pie visu pieminekļu glābšanas, tas pozitīvi ietekmēs varas iestāžu atturēšanu no līdzīgu barbarisku lēmumu pieņemšanas nākotnē. II. [8] Izvērtējusi Likumprojektu, iepazinusies ar saņemtajiem viedokļiem, Iesniedzēja papildus apsvērumiem un noklausījusies Iesniedzēja pārstāvju argumentus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē: Latvijas Republikas Satversmes 64. pants noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Savukārt 78. pants paredz, ka "ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai." Satversmes 73. pantā ir noteikts, kādus jautājumus nevar nodot tautas nobalsošanā - "tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm". Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" ceturtā nodaļa "Likumu ierosināšana" nosaka kārtību, kā tauta īsteno likumdošanas tiesības. Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi un tiesības ir noteikti likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". Minētā likuma 4. pants nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Veicot savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros. Minētā likuma 6. pantā ir noteikts, starp citiem pienākumiem un tiesībām, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu. [9] Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. pants uzliek tieši Centrālajai vēlēšanu komisijai pienākumu reģistrēt vai atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju. Pildot šo pienākumu, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārbauda: 1) vai likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta otrās daļas jēdzienam "iniciatīvas grupa"; 2) vai iesniegtais likumprojekts pēc formas vai satura ir pilnībā izstrādāts. [10] Iesniegumu ar lūgumu reģistrēt parakstu vākšanai Likumprojektu iesniegusi politiskā partija "Latvijas Krievu savienība". Atbilstoši likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta otrās daļas 1. punktam iniciatīvas grupa var būt politiskā partija. Tādējādi Likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma prasībām un ir tiesīgs iesniegt likumprojektu reģistrācijai ar mērķi uzsākt parakstu vākšanu. [11] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, ka iesniegtais Likumprojekts pēc formas vai satura ir pilnībā izstrādāts. Ja tas kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam "pilnībā izstrādāts", tad šo trūkumu novērst nav iespējams un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst Satversmes 78. panta prasībām. [12] Lai noteiktu, vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc satura, Centrālajai vēlēšanu komisijai cita starpā jāpārbauda, vai Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nenonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām (Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01, 18.3. punkts). Arī Eiropas Komisija par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisija) ir paudusi, ka tautas nobalsošanai nododamajam likumprojektam jāatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām, starptautiskajām tiesībām un Eiropas Padomes principiem (demokrātija, cilvēktiesības un tiesiska valsts). Likumprojekti, kas neatbilst šiem nosacījumiem, nebūtu nododami tautas nobalsošanai (sk.: Code of Good Practice on Referendums, CDL-AD (2007) 008rev, Venice, 16-17 March 2007, point III.3. (https://www.venice.coe.int/webforms/documents/default.aspx? pdffile=CDL-AD(2007)008rev-cor-e ) [13] Tiesību zinātnē norādīts, ka no Satversmes 78. panta izrietošais pienākums izvērtēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu nenozīmē, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai būtu tiesības vērtēt šo projektu pēc tā, vai tas atzīstams "par labu un vēlamu". Šajā ziņā likumprojekta iesniedzējiem "ir pilnīga brīvība". Vienlaikus arī norādīts, ka Centrālā vēlēšanu komisija "nav vis tīri tehniska darba birojs vai starpniecības iestāde, kura katru iesniegto projektu tīri mehāniski virzītu tālāk, bet gan tā ir augstākā vadošā iestāde, kurai stingri jālūkojas uz to, lai visi uz Saeimas vēlēšanām, likumu ierosināšanu no tautas un tautas nobalsošanu attiecošies likumi tiktu pareizi pielietoti un pildīti" (sk. Dišlers K. Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus. Jurists, 1928. gada oktobris, Nr. 5, 135.-136. lpp.; Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra lēmuma lietā Nr. 2012-03-01 19.3. punkts). [14] Likumprojekts paredz: "Atcelt 2022. gada 16. jūnija likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā"". Spēkā esošā 16.06.2022. Saeimā pieņemtā likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 1.pants noteic: "Šā likuma mērķis ir: 1) nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu; 2) paust nosodošu nostāju gan pret PSRS, gan nacistiskās Vācijas prettiesisko okupācijas varu, īstenoto politiku un veiktajiem noziegumiem; 3) veicināt sabiedrības izpratni par notikumiem Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā, tādējādi stiprinot sabiedrības vēsturisko atmiņu; 4) nodrošināt vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu - novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisko notikumu atspoguļojumu un godināt Latvijas tautas pretestību gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas okupācijas varai." Tas pats, izvērstāk skaidrojot likumprojekta mērķi un pieņemšanas nepieciešamību, papildu atsaucoties uz Latvijas Republikas Satversmes preambulas trešo daļu, norādīts arī Saeimā iesniegtajā likumprojekta anotācijā - sadaļā "Kādēļ likums ir vajadzīgs" (skat. https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/ E5E09B97CA3BF00BC225884D00380658?OpenDocument#B). Latvijas Republikas Satversmes preambulas trešajā daļā teikts: "Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus." Satversmes preambulas Trešās rindkopas pirmajā teikumā vispirms tiek konstatēts, ka Latvijas tauta kā Latvijas valsts suverēnās varas nesēja neatzina okupācijas režīmus. Tas ir politiski un juridiski normatīvs uzstādījums. Otrajā teikumā tiek godināta brīvības cīnītāju piemiņa, kā arī izrādīta pietāte okupācijas režīmu upuriem. Būtībā brīvības cīnītāju godināšana nozīmē arī to, ka tauta okupācijas režīmus neatzina un pretojās tiem. Tātad pretošanās okupācijai Satversmē tiek likta goda vietā. Latvijas valsts pastāvēšana un turpināšanās balstās nevis uz tiem, kas īstenoja okupācijas režīmu varu vai ar to sadarbojās, bet gan uz tiem, kas šos režīmus neatzina un tiem pretojās. Rindkopa parāda to, no kā Latvijas valsts smeļas savu leģitimitāti, un tādēļ arī ir noteikta attieksme pret šo vēsturisko leģitimāciju, proti, Latvija godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus un nosoda nacistiskā un padomju okupācijas režīma noziegumus (skat. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014, 127. lp.). Centrālā vēlēšanu komisija piekrīt Ministrijas apsvērumiem un no tā izrietošajam secinājumam (skat. šā lēmuma 5.1. p.), ka primārais un galvenais likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" mērķis ir Satversmē paredzēto normu, principu un vērtību aizsargāšana. Iesniedzēja iesniegtais Likumprojekts paredz atcelt likumu, kura mērķis ir Satversmē paredzēto normu, principu un vērtību aizsargāšana, nosodot komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus, nepieļaujot Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, godinot Latvijas tautas pretestību gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas okupācijas varai. Tādējādi secināms, ka Likumprojekts ir pretrunā Satversmes preambulas trešajai rindkopai. [15] Augstākā tiesa ir atzinusi, ka projekts nav pilnīgi izstrādāts, ja tas radītu pretrunu tiesību sistēmā, jo īpaši, ja tas neatbilstu Satversmes normām (ne vien Satversmes tekstam, bet arī nerakstītajiem vispārējiem tiesību principiem un pamatvērtībām, uz kurām Satversme balstās) (Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 28. marta spriedums lietā Nr. SA-3/2014., Latvijas Republikas Satversmes komentāri. V nodaļa. Likumdošana. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 287. lpp.). Sprieduma 10. p. norādīts: "Lai tiesību sistēma varētu funkcionēt, tā būtu efektīva un varētu tikt piemērota, tā nedrīkst būt pretrunīga. Tai jābūt iekšēji saskanīgai (Helge Sodan: Das Prinzip der Widerspruchsfreiheit der Rechtsordnung. In: Juristenzeitung 1999, S. 864 ff.; sk. arī Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas spriedumu lietā Nr. 2 BvR 1991, 2004/95, C.I.2.c.aa punkts, BVerfgE 98, 106 ff.). Tādēļ jebkuram likumam pēc sava satura ir jāiekļaujas tiesību sistēmā. Tas nozīmē, ka likumam, pielietojot atzīto tiesību piemērošanas, it sevišķi interpretācijas metodoloģiju, ir jābūt piemērojamam, neradot pretrunu ar juridiskā spēka hierarhijā augstākām vai prioritāri piemērojamām tiesību normām. Šā tiesību sistēmas saskaņas principa ievērošanas prasība attiecas arī uz pilsoņu kopuma Satversmes 78. panta kārtībā pieņemtajiem likuma vai Satversmes grozījumu projektiem." Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka Likumprojekts, ņemot vērā tā mērķi, pēc sava satura neiekļaujas Latvijas tiesību sistēmā un tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām. Likumprojekts pēc sava satura neiekļaujas Latvijas tiesību sistēmā. [16] Vērtējot, vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc formas, jāliek vērā, ka Satversmes tiesa ir secinājusi, ka vēlētāji, īstenojot likumdošanas iniciatīvas tiesības, piedalās likumdošanas procesā un ne vien bauda likumdevējam Satversmē noteiktās tiesības, bet arī uzņemas likumdevējam noteiktos pienākumus. Tātad, īstenojot likumdošanas iniciatīvas tiesības, ir jāievēro tās pašas rīcības brīvības robežas, kuras likumdevējam nosaka Satversmes normas un principi. Satversmes tiesa ir norādījusi: "[..] likumības princips noteic, ka likums un tiesības ir saistošas ikvienai valsts varas institūcijai, arī likumdevējam pašam" (Satversmes tiesas 1999. gada 1. oktobra spriedums lietā Nr. 03-05(99)). Lai noskaidrotu, kas uzskatāms par pilnīgi izstrādātu likumprojektu no formas viedokļa, likumprojektu iesniedzēji var sekot likumprojektu noformēšanai izvirzītajām prasībām. Piemēram, Saeimas kārtības ruļļa 79. panta pirmās daļas 5. punkta otrajā teikumā noteikts, ka vēlētāju iesniegtajiem likumprojektiem "jābūt noformētiem likumprojektu veidā". Tātad vēlētāju iesniegts Satversmes grozījuma vai likuma ierosinājums, kurš nav noformēts likumprojekta veidā, būtu atzīstams par tādu, kas nav pilnīgi izstrādāts no formas viedokļa (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01). Turklāt likumprojektam jābūt izstrādātam atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 95. pantam svarīgākās juridiskās tehnikas prasības, kas jāievēro, noformējot likumprojektu, ir ietvertas Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumos Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi". [17] Likumprojekta formas trūkumus, uz ko norādījuši gan Ministrija, gan Birojs (likumprojekta nosaukums, likuma spēkā stāšanās noteikums u.c.) būtu iespējams novērst likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta ceturtās daļas 2. punkta kārtībā, tomēr, ievērojot šajā lēmumā konstatēto būtisko Likumprojekta satura neatbilstību, minētā norma nav piemērojama. Ievērojot iepriekš minēto, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka Likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts pēc satura un formas un neatbilst Satversmes 78. pantam. III. Pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta ceturtās daļas 3. punktu un piektās daļas 2. punktu, Centrālā vēlēšanu komisija nolemj: atteikt likumprojekta "Par 2022. gada 16. jūnija likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā atcelšanu"" reģistrāciju. Šo lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511). Pielikumā: 1. likumprojekts "Par 2022. gada 16. jūnija likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā atcelšanu""; 2. likumprojekta anotācija. 1 Skat. https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/106 2 Skat. https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/106 3 Skat. Satversmes tiesas 2013. gada 18. decembra sprieduma lietā Nr. 2013-06-01 13.2. apakšpunktu. 4 Skat. Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra lēmumu "Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01. 5 Skat. Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 25.2. apakšpunktu. 6 Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 28. marta s …