📄 Likuma teksts
Grozījumi Valsts civilās aizsardzības plānā
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Ministru kabineta rīkojums Nr. 667
Rīgā 2021. gada 23. septembrī (prot. Nr. 62
10. §)
Grozījumi Valsts civilās
aizsardzības plānā
1. Atbalstīt grozījumus Valsts civilās aizsardzības plānā
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada
26. augusta rīkojumu Nr. 476 "Par Valsts civilās
aizsardzības plānu") (Latvijas Vēstnesis, 2020, 167.
nr.).
2. Iekšlietu ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizēto
Valsts civilās aizsardzības plānu Valsts kancelejā.
Ministru prezidents
A. K. Kariņš
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
(Ministru kabineta
2021. gada 23. septembra
rīkojums Nr. 667)
Grozījumi Valsts civilās
aizsardzības plānā
Izdarīt Valsts civilās aizsardzības plānā (apstiprināts ar
Ministru kabineta 2020.gada 26.augusta rīkojumu Nr.476 "Par
Valsts civilās aizsardzības plānu") (Latvijas Vēstnesis,
2020, 167. nr.) (turpmāk - plāns) šādus grozījumus:
1. Izteikt plāna saturā skaitli un vārdus "8.pielikums
Epidēmija" ar skaitli un vārdiem "8.pielikums
Epidēmija, pandēmija".
2. Aizstāt plāna sadaļā "Plānā lietotie saīsinājumi un
abreviatūras" tekstu "LJA ‒ VAS "Latvijas jūras
administrācija"" ar tekstu "JA -
VSIA "Latvijas Jūras administrācija"".
3. Aizstāt plāna sadaļā "12. Civilās aizsardzības
sistēmas darbība kara, militāra iebrukuma vai to draudu
gadījumā" tekstu "Civilās aizsardzības operacionālās
vadības centrs sastāv no grupām un tā sastāvā ietilpst" ar
tekstu "Civilās aizsardzības operacionālais vadības centrs
sastāv no deleģētiem nozaru ekspertiem, kas balstoties uz savām
kompetencēm, apvienojas darbam dažādās jomās atbilstoši
risināmiem jautājumiem";
4. Izteikt plāna sadaļā "12.Civilās aizsardzības sistēmas
darbība kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā"
tabulu "Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra
sastāvs" šādā redakcijā:
"Civilās
aizsardzības operacionālā vadības centra sastāvs
Darbības jomas
Atbildīgā institūcija
Veselība un medicīna
Veselības ministrija (NMPD)
Sadarbības teritoriju civilās
aizsardzības komisiju koordinēšana
Iekšlietu ministrija (VUGD)
Cilvēku pārvietošana
(evakuācija)
Iekšlietu ministrija (VUGD)
Sabiedriskā kārtība un
drošība
Iekšlietu ministrija (VP)
Transporta infrastruktūra
Satiksmes ministrija
Sakaru nodrošinājums
Satiksmes ministrija
Pārtikas un ūdens
nodrošinājums
Zemkopības ministrija un Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Pirmās nepieciešamības preču
nodrošinājums
Ekonomikas ministrija
Enerģētika
Ekonomikas ministrija
Kultūras mantojuma un arhīvu
saglabāšana
Kultūras ministrija
Civilā sektora krīzes
komunikācijas koordinācija
Valsts kanceleja
Var tikt
iesaistīti jebkuras jomas darbībā
Labklājības ministrija
Finanšu ministrija
Kultūras ministrija
Tieslietu ministrija
Aizsardzības ministrija
Ārlietu ministrija
Izglītības un zinātnes
ministrija
Krīzes vadības padomes
sekretariāts
Valsts drošības dienests
Satversmes aizsardzības
birojs
Militārās izlūkošanas un
drošības dienests
Aizsardzības ministrijas
pārraudzībā esošā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
"
5. Aizstāt plāna 1.pielikuma tabulas 13.punktā ailē
"Apdraudējumi" vārdus "Epidēmijas - gripas
pandēmija" ar vārdiem "Epidēmijas,
pandēmijas".
6. Svītrot plāna 4.pielikuma sadaļā "Ar nozari saistītie
attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi
dokumenti" tekstu:
" - Vides politikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam;
- Vides monitoringa pamatnostādnes 2014.-2020.gadam;"
7. Papildināt plāna 4.pielikuma sadaļu "Saskaņojuma
veidlapa par spridzināšanas darbu veikšanu" ar šādu
atzīmi:
"
";
8. Svītrot plāna 6.pielikuma tabulas "Preventīvie,
gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Preventīvie un gatavības pasākumi"
23.punktu";
9. Svītrot plāna 7.pielikuma sadaļā "Ar nozari saistītie
attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi
dokumenti" tekstu " - Ministru kabineta 2015.gada
5.oktobra rīkojums Nr.611 "Meža un saistīto nozaru
attīstības pamatnostādnes 2015.-2020.gadam;" un tekstu
" - Vides monitoringa programma 2015.-2020.
gadam;";
10. Aizstāt plāna 7.pielikuma tabulas "Preventīvie,
gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 10.punkta
ailēs "Lēmuma pieņēmējs", "Par izpildi atbildīgā
institūcija" un "Izpildītāji" vārdus "Valsts
meža dienests" ar abreviatūru "VMD";
11. Izteikt plāna 8.pielikumu jaunā redakcijā
(1.pielikums).
12. Izteikt plāna 9.pielikuma sadaļu "Riska
kopsavilkums" šādā redakcijā:
"Riska kopsavilkums
Epizootijas ir dzīvnieku infekcijas slimības, kurām raksturīga
dzīvnieku masveida saslimšana, un tās rada lielus ekonomiskos
zaudējumus, ierobežo tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku
izcelsmes produkciju. Tās ir, piemēram, Āfrikas cūku mēris,
klasiskais cūku mēris, mutes un nagu sērga, putnu gripa, u.c.
Konstatējot epizootijas uzliesmojumu, skartās novietnes
dzīvnieki pakļauti nogalināšanai, savukārt noteiktā teritorijā ap
skarto novietni tiek piemēroti dažādi ierobežojumi un papildus
kontroles pasākumi. Konstatējot epizootijas uzliesmojumu savvaļas
dzīvniekiem, tiek noteikti ierobežojumi un slimības kontroles
pasākumi gan slimības apkarošanai un uzraudzībai attiecīgajā
savvaļas dzīvnieku populācijā, gan lauksaimniecības dzīvnieku
novietnēm, atkarībā no konkrētās slimības un skartās dzīvnieku
sugas. Slimības uzraudzības un apkarošanas pasākumus veic valsts
kompetentās iestādes.
Epizootiju izplatību ietekmē inficētu savvaļas dzīvnieku
migrācija, inficētu lauksaimniecības dzīvnieku pārvietošana vai
dzīvnieku izcelsmes produktu, kas iegūti no inficētiem
dzīvniekiem, aprite. Risku rada arī dažādu dzīvnieku nelegāla
pārvietošana.";
13. Izteikt 9.pielikuma sadaļu "Ar nozari saistītie
attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi
dokumenti" šādā redakcijā:
"Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti,
tiesību akti un citi dokumenti
‒ Veterinārmedicīnas likums;
‒ Dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības plāns un
Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas
programmas;
‒ Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumi Nr.127
"Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas
kārtība";
‒ Ministru kabineta 2021.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.199
"Valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai
epizootijas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumu kompensācijas
noteikumi";
‒ Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumi Nr.421
"Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā
noteiktās apropriācijas izmaiņas";
‒ Noteiktu epizootiju apkarošanu reglamentējošie Ministru
kabineta noteikumi.";
14. Izteikt 9.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Preventīvie un gatavības pasākumi" 3.punktu šādā
redakcijā:
"3.
Valsts agrīnās brīdināšanas
sistēmas pilnveidošana (bīstamības modelēšana, prognozēšana,
agrīnās brīdināšanas sistēmas, riska novērtēšana u.c.),
uzturēšana un pārbaude
2020.-2027.gads
ZM
PVD
ZM
PVD
PVD
Valsts civilās
aizsardzības plāna 37.pielikums"
15. Svītrot 9.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 1.punkta
ailē "Pasākuma nosaukums" vārdu
"masveida";
16. Izteikt 9.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 2.punkta
ailē "Pasākuma nosaukums" tekstu šādā redakcijā:
"Iedzīvotāju apziņošana un brīdināšana par dzīvnieku
iespējamo saslimšanu ar sevišķi bīstamu infekcijas slimību un par
profilakses pasākumiem";
17. Aizstāt 9.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 3.punkta
ailē "Pasākuma nosaukums" vārdus "uz dzīvnieku
masveida" ar vārdiem "par dzīvnieku";
18. Aizstāt 9.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 10.punkta
ailē "Pasākuma nosaukums" vārdus "masveida
iznīcināšanas" ar vārdu "nogalināšanas";
19. Izteikt 10.pielikuma sadaļu "Ar nozari saistītie
attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi
dokumenti" šādā redakcijā:
"Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti,
tiesību akti un citi dokumenti
‒ Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzības plāns;
‒ Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un
pielāgošanās pasākumu identificēšana lauksaimniecības un
mežsaimniecības jomā";
‒ 2012/535/ES Komisijas Īstenošanas lēmums (2012.gada
26.septembris) par ārkārtas pasākumiem, lai novērstu
Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al.
(priedes koksnes nematodes) izplatīšanos Savienībā;
‒ Eiropas Komisijas 2020.gada 14.augusta Īstenošanas Regula
(ES) 2020/1201 par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu
Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos
Savienībā;
‒ kaitīgā organisma Xylella fastidiosa konstatēšanas
gadījumā piemēro Ministru kabineta 2018.gada 16.oktobra
noteikumus Nr.640 "Fitosanitārie pasākumi un to piemērošanas
kārtība augu un augu produktu aizsardzībai pret Xylella
fastidiosa (Wells et al.)".";
20. Aizstāt 10.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Preventīvie un gatavības pasākumi" 3.punkta ailē
"Izpildītāji" abreviatūru "LAAD" ar
abreviatūru "VAAD";
21. Izteikt 10.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Preventīvie un gatavības pasākumi" 10.punkta ailē
" Izpildītāji" tekstu šādā redakcijā:
" ZM
VMD";
22. Svītrot 14.pielikuma sadaļā "Ar nozari saistītie
attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi
dokumenti" tekstu:
" - Ministru kabineta 26.03.2014. rīkojum Nr.130
"Vides politikas pamatnostādnes
2014.-2020.gadam";".
23. Papildināt 14.pielikuma tabulas "Preventīvie,
gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļu
"Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" ar
3.1 punktu šādā redakcijā:
"3.1
Pastiprinātas kontroles veikšana
robežšķērsošanas vietās
Pēc
nepieciešamības
IEM
VARAM
VVD RDC
VRS
PVD
VVD RDC
VRS,
VUGD,
PVD,
NMPD,
Valsts ieņēmumu dienesta
muitas iestādes,
LVĢMC,
Robežšķērsošanas vietu
infrastruktūras pārvaldītāji
"
24. Izteikt 16.pielikuma sadaļu "Riska kopsavilkums"
šādā redakcijā:
"Riska kopsavilkums
Ugunsgrēks ir nekontrolēta degšana (liesmas, gruzdēšana,
sarkankvēle) ārpus speciāli paredzētās vietas, kas apdraud
cilvēku dzīvību un veselību, rada materiālos zaudējumus un
kaitējumu videi.
Galvenie ugunsgrēku iespējamie cēloņi ir neuzmanīga apiešanās
ar uguni, bojātas elektroierīces vai nepareiza to ekspluatācija,
tīša dedzināšana, bojāta apkures sistēma vai tās nepareiza
ekspluatācija, bērnu rotaļas ar uguni un citi iespējamie
iemesli.
Ugunsgrēka izraisīto seku apjoms ir atkarīgs no vairākiem
faktoriem, kur būtiskākie seku mazināšanas nosacījumi ir
reaģēšanas laiks un atbilstoša rīcība. Ugunsgrēka izraisītās
sekas var palielināties, ņemot vērā pirmo reaģētāju tehnisko un
cilvēku resursu trūkumu.
2020.gadā valstī reģistrēto notikušo ugunsgrēku objektu grupās
apkopojums ir norādīts 16.1.attēlā. Ugunsgrēks ir vērtējams kā
vidējs risks.
16.1. attēls Ugunsgrēki
objektos.
Informācijas avots : Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
2020.gada operatīvā darba analīze "
25. Izteikt 16.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Preventīvie un gatavības pasākumi" 6.punktu šādā
redakcijā:
"6.
Konceptuālajā ziņojumā "Par valsts politiku
ugunsdrošības jomā" (Ministru kabineta 2019.gada
9.janvāra rīkojums Nr.7, Ministru kabineta 2020.gada
11.septembra rīkojums Nr.505) noteikto pasākumu īstenošana
(valsts ugunsdrošības uzraudzības darba veikšanas
pilnveidošana; VUGD amatpersonu, kas veic valsts
ugunsdrošības uzraudzību, kvalifikācijas paaugstināšana un
apmācība; ugunsdrošības stāvokļa analīze; ugunsdrošības risku
novērtēšanas instrumenta ieviešana u.c.)
2020.-2023.gads
IEM
VUGD
VUGD
IEM IC
VUGD
IEM IC
Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
"
26. Izteikt 16.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 5.punkta
ailē "Pasākuma nosaukums" tekstu šādā redakcijā:
"Ugunsgrēku dzēšana, glābšanas darbu un seku likvidēšanas
pasākumu veikšana";
27. Izteikt 16.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 13.punkta
ailē "Par izpildi atbildīgā institūcija" tekstu šādā
redakcijā:
" NMPD
Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes";
28. Aizstāt 17.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Preventīvie un gatavības pasākumi" 1.punkta ailē
"Lēmuma pieņēmējs", "Par izpildi atbildīgā
institūcija" un "Izpildītāji", 13.punkta ailē
"Par izpildi atbildīgā institūcija" un
"Izpildītāji", 15.punkta ailē "Lēmuma
pieņēmējs", "Par izpildi atbildīgā institūcija" un
"Izpildītāji" abreviatūru "LJA" ar
abreviatūru "JA".
29. Svītrot 20.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Preventīvie un gatavības pasākumi" 9.punktu;
30. Svītrot 21.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Preventīvie un gatavības pasākumi" 2.punktu;
31. Aizstāt 21.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Preventīvie un gatavības pasākumi" 7.punkta ailē
"Izpildītāji" un sadaļas "Reaģēšanas un seku
likvidēšanas pasākumi" 14.punkta ailē "Lēmuma
pieņēmējs" un "Par izpildi atbildīgā institūcija"
abreviatūru "LJA" ar abreviatūru "JA".
32. Aizstāt 21.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 14.punkta
ailē "Pasākuma nosaukums" tekstu "Vraka
aizvākšana" ar tekstu "Vraka bīstamības novērtēšana
un/vai vraka aizvākšana".
33. Papildināt 21.pielikuma tabulas "Preventīvie,
gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļu
"Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" ar 26. un
27.punktu šādā redakcijā:
"26.
Organizēt, veikt un kontrolēt
jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas darbības saskaņā
starptautisko un Latvijas normatīvo dokumentu prasībām
Pēc
negadījuma
TNGIIB
TNGIIB
TNGIIB
Valsts civilās
aizsardzības plāna 37.pielikums
27.
Informēšana par
izmeklēšanas procesu, tā mērķi un izmeklēšanas gaitu,
secinājumu publiskošana
Pēc
nepieciešamības
TNGIIB
TNGIIB
TNGIIB
Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
"
34. Izteikt 22.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 11.punktu
šādā redakcijā:
"11.
Glābšanas darbu un seku
likvidēšanas pasākumu veikšana
Pastāvīgi
Glābšanas darbu
vadītājs
VUGD
VP
Operatīvie dienesti un
avārijas brigādes
VAS "Latvijas autoceļu
uzturētājs"
Pašvaldības
VVD
VUGD
VP
Operatīvie dienesti un
avārijas brigādes
VAS "Latvijas autoceļu
uzturētājs"
Pašvaldības
VVD
Valsts civilās
aizsardzības plāna 37.pielikums"
35. Svītrot 22.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi"
15.punktu;
36. Papildināt 23.pielikuma sadaļu "Ar nozari saistītie
attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi
dokumenti" ar tekstu šādā redakcijā:
"‒ Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas
13.Pielikums "Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu
izmeklēšana";
‒ ICAO Dok. Nr. 9973 AN/486 "Rokasgrāmata par palīdzības
sniegšanu aviācijas negadījumos cietušajiem un viņu
ģimenēm";
‒ ICAO Dok. Nr.9962 AN/482 "Rokasgrāmata par aviācijas
nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas politiku un
procedūrām".";
37. Svītrot 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Preventīvie un gatavības pasākumi" 4.punktu;
38. Aizstāt 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Preventīvie un gatavības pasākumi" 5.punkta ailē
"Izpildes termiņš" tekstu " 2020.gads" ar
tekstu " 2021.gads";
39. Aizstāt 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Preventīvie un gatavības pasākumi" 6.punkta ailē
"Izpildes termiņš" tekstu "2020.gads" ar
tekstu "2022.gads";
40. Izteikt 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Preventīvie un gatavības pasākumi" 7.punkta ailē
"Pasākuma nosaukums" tekstu šādā redakcijā:
"Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību
plānošana, organizēšana un to rīkošana, nodrošinot mācības visiem
iesaistītajiem dalībniekiem, ja noticis liela mēroga komerciālās
aviācijas nelaimes gadījums (tajā skatā bīstamo vielu
noplūde)";
41. Aizstāt 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Preventīvie un gatavības pasākumi" 7.punkta ailē
"Izpildes termiņš" tekstu "Pēc
nepieciešamības" ar tekstu "Reizi gadā";
42. Aizstāt 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 14.punkta
ailē "Lēmuma pieņēmējs" tekstu "Glābšanas darbu
vadītājs" ar tekstu "Glābšanas darbu vadītājs,
koordinējot darbības ar TNGIIB";
43. Papildināt 23.pielikuma tabulas "Preventīvie,
gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļu
"Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" ar 25.punktu
šādā redakcijā:
"25.
Informēšana par
izmeklēšanas procesu, tā mērķi un izmeklēšanas gaitu,
secinājumu publiskošana
Pēc
nepieciešamības
TNGIIB
TNGIIB
TNGIIB
Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
"
44. Papildināt 24.pielikuma tabulas "Preventīvie,
gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļu
"Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" ar 18.punktu
šādā redakcijā:
"18.
Informēšana par
izmeklēšanas procesu, tā mērķi un izmeklēšanas gaitu,
secinājumu publiskošana
Pēc
nepieciešamības
TNGIIB
TNGIIB
TNGIIB
Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
"
45. Izteikt 26.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas
"Preventīvie un gatavības pasākumi" 12.punktu šādā
redakcijā:
"12.
Civilās aizsardzības
operacionālā vadības centra darbības nodrošināšana un
apmācības organizēšana
Pēc
nepieciešamības
IEM
IEM
VP
VDD
VUGD
IEM IC
NVA
IEM
VP
VDD
VUGD
IEM IC
NVA
Ministrijas un padotības
iestādes
Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
"
46. Papildināt 28.pielikuma tabulas sadaļu "Starptautiskā
līmenī" ar 6.punktu šādā redakcijā:
"6.
Eiropas Kopienas vienotā sakaru
un informācijas sistēma (CECIS Marine Pollution) jūras
piesārņošanas gadījumā
Eiropas Komisijas Ārkārtas
reaģēšanas koordinācijas centrs
NBS JS KAD
Eiropas Savienības dalībvalstu
informācijas apmaiņas un palīdzības pieprasīšanas sistēma
jūras piesārņošanas gadījumā."
47. Izteikt 34.pielikumu jaunā redakcijā (2.pielikums);
48. Aizstāt 35.pielikuma sadaļas "IV. Plāna īstenošanai
noteiktie pasākumi" tabulas 2.punkta ailē "Izpildes
termiņi" skaitļus "01.06.2020." ar vārdu
"Pastāvīgi";
49. Izteikt 36.pielikumu jaunā redakcijā (3.pielikums);
50. papildināt Valsts civilās aizsardzības plānu ar
38.pielikumu (4.pielikums).
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
1. pielikums
Grozījumiem Valsts civilās aizsardzības plānā
8. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam
EPIDĒMIJA, PANDĒMIJA
Riska kopsavilkums
Epidēmija ir infekcijas slimības izplatīšanās tādos apmēros,
kas pārsniedz konkrētai teritorijai raksturīgu saslimstības
līmeni, vai arī slimības parādīšanās un intensīva izplatīšanās
teritorijā, kurā iepriekš tā nav reģistrēta (Epidemioloģiskās
drošības likuma 1.panta 6.punkts). Atkarībā no infekcijas
slimības īpatnībām un izplatīšanās apstākļiem epidēmijas var
atšķirties pēc intensitātes saslimušo skaita ziņā, ģeogrāfiskās
izplatības, skarto iedzīvotāju grupu loka un norises ilguma.
Savukārt pandēmija ir epidēmija, kas skar plašas ģeogrāfiskas
teritorijas vai kontinentus.
Infekciju slimības izplatības īpatnības ir atkarīgas no
daudziem faktoriem, tai skaitā, iedzīvotāju imunitātes,
vakcinācijas aptveres, dzīves apstākļiem un sanitārās kultūras
līmeņa, gadalaika (dažām infekcijas slimībām raksturīga
sezonalitāte), ģeogrāfiskām un klimatiskajām joslām, klimata
pārmaiņām, kā arī veikto pretepidēmijas pasākumu
efektivitātes.
Epidēmiju un pandēmiju iespējamība palielinās situācijās, ja,
piemēram, ir notikusi dabas katastrofa vai militārs iebrukums.
Palielinās cilvēku skaits, kam nepieciešama medicīniskās
palīdzība vai īpaša aprūpe, kā arī evakuācijas laikā, masveida
izmitināšanas vietās un citur, kur lielā daudzumā uzturas un
pulcējas cilvēki ir paaugstināts risks vides piesārņojumam, kas
veicina infekciju slimības ievešanu un izplatīšanos. Tāpat
epidēmijas un pandēmijas draudi var rasties infekcijas pārrobežu
pārnešanas gadījumā.
Šobrīd Latvijā par aktuālāko uzskatāma SARS-CoV-2 infekcija
(turpmāk - Covid-19 infekcija). Kopš pirmajiem reģistrētajiem
saslimšanas gadījumiem 2019.gada nogalē Uhaņas (Vuhaņas)
provincē, Ķīnā, saslimšanas gadījumi reģistrēti visos
kontinentos, izņemot Antarktīdu, kopā šobrīd vairāk kā 200
valstīs un teritorijās. Pasaules Veselības organizācija 2020.gada
30.janvārī paziņoja, ka Covid-19 infekcija ir sasniegusi
pandēmijas līmeni. Līdz 2020.gada beigām pasaulē inficēšanās ar
jauno koronavīrusu konstatēta vairāk nekā 84 miljoniem cilvēku,
no kuriem vairāk kā 1,8 miljoni ir miruši. Latvijā pirmais ar
Covid-19 inficētais gadījums konstatēts 2020.gada 3.martā, kopā
Latvijā līdz 2020. gada beigām saslimuši vairāk kā 40 tūkstoši
cilvēku, miruši vairāk kā 650 pacienti. Epidemioloģiskie dati
liecina, ka pilieni, kas izdalās no augšējiem elpošanas ceļiem,
arī sarunas, klepus vai šķaudīšanas laikā, var nonākt cita
cilvēka elpceļos, līdz ar to gaisa - pilienu ceļš ir
visizplatītākais apskatāmās infekcijas pārnešanas veids. Ilgstoša
inficētas personas klātbūtne līdz aptuveni 2 metru attālumam
vismaz 15 minūtes ir saistīta ar augstāku pārnešanas risku.
Vienlaikus epidēmijas risks saglabājas ar gripas strauju
izplatīšanos, vidēji gripas sezonas laikā 3 000 pacienti tiek
hospitalizēti saistībā ar gripu un gripas izraisītu pneimoniju,
bet ārstēšanu ambulatori saņem ap 50 000 pacientu. Lielākais
nāves gadījumus skaits tiek reģistrēts nedēļās, kad ir augstākā
gripas epidēmijas intensitāte. Pandēmiskā gripas vīrusa
izplatīšanās gadījumā saslimušo un mirušo skaits var ievērojami
pieaugt.
Epidēmija vai pandēmija ir vērtējama kā augsts risks un tās
iestāšanās gadījumā būtiski tiek noslogota veselības nozares
kapacitāte, kā arī liela strādājošo skaita saslimšana vai darba
nespēja, aprūpējot saslimušos bērnus, var ietekmēt citu
sabiedrībai svarīgo pakalpojumu nodrošināšanu, piemēram,
ūdensapgādi, elektroapgādi, reaģēšanu uz ugunsgrēkiem, glābšanas
darbiem un citiem ar drošību saistītiem pasākumiem.
Vienlaicīgi Covid-19 un gripas infekcijas izplatīšanās
novēršanai ir pieejami efektīvi līdzekļi - vakcinācija.
Ar nozari saistītie attīstības
plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti
‒ Epidemioloģiskās drošības likums;
‒ Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums;
‒ Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums;
‒ Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumi Nr.360
"Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas
izplatības ierobežošanai";
‒ Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumi Nr.948
"Noteikumi par gripas pretepidēmijas pasākumiem";
‒ Gatavības plānošanas un rīcības pasākumus ārkārtas
situācijām, t.sk. gripas pandēmijai nosaka 2011.gada 13.decembra
Ministru kabineta noteikumi Nr.948 "Katastrofu medicīnas
sistēmas organizēšanas noteikumi";
‒ Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un
pielāgošanās pasākumu identificēšana veselības un labklājības
jomā";
‒ Valsts katastrofu medicīnas plāns.
EPIDĒMIJA, PANDĒMIJA
Preventīvie,
gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
Nr.p.k.
Pasākuma nosaukums
Izpildes termiņš
Lēmuma pieņēmējs
Par
izpildi atbildīgā institūcija
Izpildītāji
Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu
reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.
Vakcinācijas pret infekcijas
slimībām nodrošināšana un kompensāciju mehānismu
pilnveidošana visām vecuma grupām
2020.-2027.gads
VM
NVD
SPKC
ZVA
NVD
SPKC
Ārstniecības iestādes
Valsts civilās
aizsardzības plāna 37.pielikums
2.
Prevencijas un iedzīvotāju un
profesionāļu informēšanas pasākumi par infekcijas slimībām,
vakcinācijas nozīmi, sagatavotību un sagaidāmo rīcību
epidēmijas un pandēmijas gadījumā, tai skaitā sadarbības
veidošana ar oficiālo izdevumu "Latvijas
Vēstnesis", oficiālo izdevēju un tā nodrošināto
oficiālās informācijas kanālu - portālu "Cilvēks.
Valsts. Likums." (www.lvportals.lv)
2020.-2027.gads
VM
SPKC
NMPD
SPKC
NMPD
Ārstniecības iestādes
Oficiālais izdevējs - VSIA
"Latvijas Vēstnesis"
Valsts civilās
aizsardzības plāna 37.pielikums
3.
Veselības aprūpes, sabiedrības
veselības un farmaceitiskās darbības jomu regulējošo
normatīvo aktu pilnveidošana
2020.-2027.gads
VM
VM
SPKC
NMPD
ZVA
VI
NVD
VM
SPKC
NMPD
ZVA
VI
NVD
Valsts civilās
aizsardzības plāna 37.pielikums
4.
Valsts materiālo rezervju
pilnveidošana, uzglabāšana, uzturēšana un atjaunošana
2020.-2027.gads
VM
VM
VM un padotības iestādes
Komersanti
Valsts civilās
aizsardzības plāna 37.pielikums
5.
Katastrofu zaudējumu un bojājumu
datu bāzes vai sistēmas izveidošana un uzturēšana, un to
lietotāju apmācība
2020.-2027.gads
IEM
VARAM
VUGD
IEM IC
Ministrijas un padotības
iestādes
Pašvaldības
Komersanti
VUGD
IEM IC
Ministrijas un padotības
iestādes
Pašvaldības
Komersanti
-
6.
Vienota kontaktu centra
platformas izveide operatīvo dienestu darba atbalstam un
publisko pakalpojumu piegādei, un to lietotāju apmācība
2020.-2023.gads
IEM
IEM IC
VUGD
VP
NMPD
IEM IC
VUGD
VP
NMPD
Valsts civilās
aizsardzības plāna 37.pielikums
7.
Pašvaldību sadarbības teritoriju
civilās aizsardzības komisiju apmācības plānošana un
organizēšana
Pēc
nepieciešamības
Pašvaldību
sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas
VUGD
Pašvaldību sadarbības
teritoriju civilās aizsardzības komisijas
VUGD
Pašvaldību sadarbības
teritoriju civilās aizsardzības komisijas
-
8.
Cilvēkdrošības mācību kursa
ieviešana vispārējās izglītības sistēmā, tajā iekļaujot
klimata pārmaiņu jautājumus un iespējamās darbības, lai
pielāgotos klimata pārmaiņu negatīvajām sekām
Pastāvīgi
IZM
IEM
VUGD
IZM
IEM
VUGD
vispārējās
izglītības iestādes
-
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.
Informācijas saņemšana par
infekcijas slimības uzliesmojumu un masveida izplatīšanos, un
operatīvo dienestu informēšana un apziņošana
Pēc
nepieciešamības
Ģimenes ārsti
Laboratorijas
Ģimenes ārsti
Laboratorijas
Ģimenes ārsti
Laboratorijas
SPKC
Valsts civilās
aizsardzības plāna 37.pielikums
2.
Medicīniskās palīdzības
organizēšana, ārstniecības iestāžu pārprofilēšana,
nepieciešamības gadījumā pakalpojumu sniegšanas ierobežošana
un attālinātu konsultāciju sniegšana, monitoringa
nodrošināšana, iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par
rīcību sniegšana u.c. pasākumu īstenošana
Pēc
nepieciešamības
SPKC
NMPD
Ārstniecības iestādes
SPKC
NMPD
Ārstniecības iestādes
SPKC
NMPD
Ārstniecības iestādes
Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un
elektronisko sakaru komersanti
Valsts civilās
aizsardzības plāna 37.pielikums
3.
Pasākumu īstenošana atbilstoši
Valsts katastrofu medicīnas plāna 2.pielikumā "Gatavība
un rīcība infekcijas slimības izraisīta apdraudējuma un
ārkārtas situācijas laikā" noteiktam
Pastāvīgi
SPKC
NMPD
Ārstniecības iestādes
SPKC
NMPD
Ārstniecības iestādes
VI
ZVA
RAKUS
Nacionālā mikrobioloģijas
references laboratorija
SPKC
NMPD
Ārstniecības iestādes
VI
ZVA
NVD
RAKUS
Nacionālā mikrobioloģijas
references laboratorija
-
4.
Neatliekamās medicīniskās
palīdzības sniegšana inficētajiem un nepieciešamības gadījumā
stacionēšana atbilstoši hospitalizācijas plānam, kā arī
pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas
plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem
Pēc
nepieciešamības
VM
NMPD
Slimnīcas un citas
ārstniecības iestādes
NMPD
Slimnīcas un citas
ārstniecības iestādes
NMPD
Slimnīcas un citas
ārstniecības iestādes
Valsts civilās
aizsardzības plāna 37.pielikums
5.
Sabiedrības veselības
aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu
medicīnas plānam
Pēc
nepieciešamības
VM
NMPD
Slimnīcas un citas
ārstniecības iestādes
VI
SPKC
PVD
NMPD
Slimnīcas un citas
ārstniecības iestādes
VI
SPKC
PVD
Valsts civilās
aizsardzības plāna 37.pielikums
6.
Pašvaldību sadarbības teritoriju
civilās aizsardzības komisiju apziņošana un sasaukšana
Pēc
nepieciešamības
Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības
komisiju
priekšsēdētāji
Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās
aizsardzības komisiju nolikumos noteiktās personas
Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās
aizsardzības komisiju nolikumos noteiktās personas
Valsts civilās
aizsardzības plāna 37.pielikums
7.
Lēmuma pieņemšana un
epidemioloģisko pasākumu īstenošana pašvaldībā, saskaņā ar
veselības nozares institūciju rekomendācijām, ieteikumiem un
pašvaldību pretepidēmijas komisijas lēmumiem, pašvaldību
iesaistīšana problēmjautājumu risināšanā savā teritorijā
attiecībā uz sociālās aprūpes, ārstniecības un izglītības
iestāžu darbību un pakalpojumiem
Pēc
nepieciešamības
SPKC
NMPD
Pašvaldība
Pašvaldību iestādes
Pašvaldību
kapitālsabiedrības
Pašvaldība
Pašvaldību iestādes
Pašvaldību
kapitālsabiedrības
Komersanti
Pašvaldība
Pašvaldību iestādes
Pašvaldību
kapitālsabiedrības
Komersanti
-
8.
Valsts materiālo rezervju
izmantošana
Pēc
nepieciešamības
Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu
vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija
Lēmums par atļauju izmantot -
Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota
amatpersona
Valsts materiālo rezervju glabātājs
Reaģēšanas pasākumos iesaistītās
institūcijas
Valsts civilās
aizsardzības plāna 37.pielikums
9.
Informācijas par radītajiem
zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem
noteikšana
1 mēnesis
Ministrijas
Pašvaldības
Ministrijas
Pašvaldības
Ministrijas
Pašvaldības
-
Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir
attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
2. pielikums
Grozījumiem Valsts civilās aizsardzības plānā
34. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam
Plānoto civilās aizsardzības un
katastrofas pārvaldīšanas mācību apraksts un grafiks
Nr.
p.k.
Mācību veids
Īss
scenārija apraksts
Mācību organizators
Plānošanas gads
Norises gads
vietēja līmeņa mācības
1.
Praktiskās vai
kompleksās mācības
Objekta civilās
aizsardzības plāna un ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna
noteikto pasākumu pārbaude
SIA "PARS TERMINĀLS"
VUGD
2021
2021
2.
SIA "Pirmas"
VUGD
2021
2021
3.
SIA "Riga fertilizer terminal"
VUGD
2021
2021
4.
SIA "Latvijas propāna gāze", Kurzemes reģionālā
pārvalde
VUGD
2021
2021
5.
SIA "INTERGAZ"
VUGD
2021
2021
6.
SIA "Transit termināls"
VUGD
2021
2021
7.
SIA "Naftimpeks"
VUGD
2021
2021
8.
LSEZ SIA "GI Termināls"
VUGD
2021
2021
9.
AS "B.L.B. Baltijas Termināls"
VUGD
2021
2021
10.
SIA "Circle K Latvia"
VUGD
2021
2021
11.
SIA "Vars"
VUGD
2021
2021
12.
Teorētiskās un praktiskās
mācības
Kompetences uzturēšana un
paaugstināšana efektīvai operatīvā atbalsta sniegšanai
katastrofu gadījumā
LVĢMC
Ikgadēji
5-9 reizes
gadā
13.
Praktiskās mācības
Kompetences uzturēšana un
paaugstināšana efektīvai naftas produktu piesārņojuma
likvidēšanai un glābšanas darbu veikšanai jūrā
NBS Jūras
spēki
Reizi trijos
gados
Reizi trijos
gados
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
3. pielikums
Grozījumiem Valsts civilās aizsardzības plānā
36. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam
Resursi starptautiskās un humānās
palīdzības sniegšanai
1.tabula. Reaģēšanas spējas
(resursi un eksperti) starptautiskās palīdzības sniegšanai
Savienības civilās
aizsardzības mehānisms (UCPM)
Eksperti
VUGD
37
NMPD
9
NBS JS KAD
4
VVD
4
Valsts Apdegumu centrs
1
Citas institūcijas
3
Moduļi
Apvienotais
Igaunijas-Latvijas-Lietuvas augstas veiktspējas sūknēšanas
modulis (BaltFloodCombat)
Latvijas-Lietuvas tehniskā atbalsta vienība
(LL TAST)
Apvienoto Nāciju Organizācijas Katastrofu novērtēšanas un
koordinācijas sistēma
(UNDAC)
Eksperti
VUGD
1
Citas nozares eksperti
hidrobūvju eksperts
AS "Latvenergo"
2
Citas nozares eksperti
tehniskais eksperts jūras
piesārņojuma un kuģu negadījumu seku likvidācijas jomā
NBS JS KAD
3
2.tabula. Civil-militārās
sadarbības resursi starptautiskās un humānās palīdzības
sniegšanai
Nr. p.k.
Resursa veids
Resursu
piederība
Apraksts
Daudzums
1.
Vidējās klases helikopters Mil
Mi-17
Gaisa spēki, AE
SAR, MEDEVAC, CARGO
pielietojumam. Aprīkots ar MX-15 FLIR.
2 gaisa kuģi
2.
Vieglās klases
transportlidmašīna ANTONOV AN-2 Colt
Gaisa spēki, AE
Meklēšanas darbi, MEDEVAC,
CARGO, gaisa koordinācijas centrs, radio retranslēšana,
novērošana
1 gaisa kuģis
Saskaņā ar pieprasījumu kā arī, izvērtējot valsts materiālo
rezervju resursu pieejamību, starptautiskās un humānās palīdzības
sniegšanai var izmantot valsts materiālajās rezervēs esošos
resursus atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
4. pielikums
Grozījumiem Valsts civilās aizsardzības plānā
38. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam
Katastrofu pārvaldīšanas pasākumu
(preventīvo un gatavības pasākumu) novērtēšana, atbilstoši
ieguldījumu priekšnosacījumus
IEVADS
Darbības programma Latvijai 2021.-2027.gadam (Darbības
programma) ir noteikti vairāki politikas mērķi, kuri ir saskaņoti
ar Eiropas Savienības (ES) investīciju prioritātēm un to
galvenajiem mērķiem:
1) Viedāka Eiropa - inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas
- pētniecības un prasmju attīstīšana, atbalsts uzņēmējdarbībai un
digitalizācijai;
2) Zaļāka Eiropa - klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata
pārmaiņām un vides aizsardzība;
3) Savienotāka Eiropa - droša, ilgtspējīga un pieejama
transporta un digitālo savienojumu attīstība;
4) Sociālāka Eiropa - vienlīdzīgas iespējas un piekļuve
izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, taisnīgi darba
nosacījumi, sociālā aizsardzība un iekļaušana;
5) Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa - ilgtspējīga un līdzsvarota
reģionu attīstība.
Darbības programmā politiskajiem mērķiem ir pakārtoti vairāki
specifiskie atbalsta mērķi, kuru īstenošana tiks veicināta,
īstenojot valsts vai reģionu ieguldījumu prioritātes vai ES
prioritātes. Darbības programmā atsevišķu katastrofu
pārvaldīšanas pasākumu īstenošanu, kuri ir iekļauti arī Valsts
civilās aizsardzības plānā, paredzēts īstenot ar 2.politikas
mērķa "Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot
tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un
"zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos
klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību", kā arī
īstenojot specifiskā atbalsta mērķus (SAM) 2.1.3.specifisko
atbalsta mērķi "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām,
risku novēršanu un noturību pret katastrofām".
Valsts civilās aizsardzības plāns izstrādāts, ņemot vērā
2021.-2027.gada plānošanas perioda Kopējo fondu regulas
priekšlikuma III. pielikumā noteiktos ieguldījumu
priekšnosacījumus (enabling conditions). Lai Darbības
programmā minētā SAM ietvaros varētu īstenot noteiktās
ieguldījumu prioritātes, tā īstenošanai ir noteikts tematiskais
priekšnosacījums, kas ietver izpildes kritērijus.
1.tabula.Tematiskais
priekšnosacījums - Efektīvs katastrofu risku pārvaldības
ietvars
Nr.p.k.
Kritērijs
Pamatojums un pašnovērtējums
1.
Ir sagatavots valsts vai reģionālais katastrofu risku
pārvaldības plāns, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām
attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver:
1. Galveno risku aprakstu, kas
novērtēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma
Nr.1313/2013/ES (2013.gada 17.decembris) par Savienības
civilās aizsardzības mehānismu 6.panta "a"
apakšpunktu: "līdz 2015.gada 22.decembrim un turpmāk
ik pēc trim gadiem izstrādā riska novērtējumus valsts vai
attiecīgā vietējā līmenī un dara Komisijai pieejamu šo
novērtējumu attiecīgo elementu kopsavilkumu",
atspoguļojot pašreizējo un mainīgo riska profilu.
Novērtējumā, ņemot vērā ar klimatu saistītos riskus, tiek
izstrādātas klimata pārmaiņu prognozes un scenāriji.
Ir izstrādāts un Ministru
kabinetā apstirpināts Valsts civilās aizsardzības plāns.
Valsts civilās aizsardzības plāns satur vairāku apdraudējumu
riska novērtējuma rezultātus attiecībā uz iespējamiem
apdraudējumiem/ riskiem, tajā skaitā klimata apdraudējumiem,
kurus ir identificējušas un novērtējušas atbildīgās iestādes
attiecīgajā kompetences jomā (ministrijas), kā arī katram
apdraudējumam/riskam noteikti katastrofu riska pārvaldības
pasākumi (preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku
likvidēšanas pasākumi). Katastrofu pārvaldīšanas subjekti
(ministrijas), novērtējot esošos apdraudējumus/riskus, tos
uzskata par būtiskiem riskiem. Latvijā ir veikta priekšizpēte
par katastrofu postījumu un zaudējumu datubāzes/sistēmas
izstrādi1 (kas atbilst Valsts civilās aizsardzības
plānā un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika
posmam līdz 2030.gadam noteiktajam pasākumam), lai apzinātu
tā ieviešanas potenciālos risinājumus un to izmaksas. Šādas
sistēmas/risinājuma ieviešana nepieciešama, lai iestādes
varētu efektīvāk veikt katastrofu riska novērtēšanu, lai tā
būtu balstīta uz uzkrātajiem vēsturiskajiem datiem par
apdraudējumu/risku atkārtošanās varbūtību un to radītajām
sekām (ietekme cilvēkam, videi, īpašumam, ekonomikai, nozarei
u.c.), kā arī tas mazinātu riska novērtēšanas nenoteiktību.
Tas ļaus precīzāk identificēt un noteikt prioritāros riskus,
iedalīt īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa
apdraudējumos.
2.
Ir sagatavots valsts vai reģionālais katastrofu risku
pārvaldības plāns, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām
attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver:
2. Katastrofu novēršanas, sagatavotības un
reaģēšanas pasākumu aprakstu, lai novērstu galvenos
identificētos riskus. Pasākumus prioritāri nosaka
proporcionāli riskiem un to ekonomiskajai ietekmei,
jaudas/spēju trūkumiem vai nepietiekamībai, efektivitātei
un lietderībai, ņemot vērā iespējamās alternatīvas.
Ar klimatu saistītie riski tika analizēti vairākās projektu
iniciatīvās ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu mehānisma
un Norvēģijas finanšu mehānismu programmas atbalstu. Šie
pētījumi sniedz sākotnējos priekšlikumus turpmākai valsts
pielāgošanās stratēģijas izstrādei, tostarp zinātnisko datu
un pasākumu identificēšanai attiecībā uz pielāgošanos
klimata pārmaiņām, ietekmi un izmaksu novērtēšanu. Šajās
projektu iniciatīvās tika analizēti dažādi klimata pārmaiņu
scenāriji un raksturoti dažādie klimata rādītāji pagātnē
(pamatojoties uz meteoroloģisko novērojumu staciju datiem
par 50 gadiem), un nākotnes klimata pārmaiņu prognozes tika
izstrādātas līdz 2100.gadam. Turpmākajam laika posmam
klimata mainīgās izmaiņas tiek prognozētas saskaņā ar
diviem siltumnīcefekta gāzu emisijas scenārijiem, kas
pazīstami kā RCP4.5 un RCP8.5.
2021.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija ar sadarbības partneriem ir uzsākusi projekta
īstenošu "Klimata pārmaiņu politikas integrācija
nozaru un reģionālajā politikā" ar mērķi uzlabot
klimata pārmaiņu politikas plānošanas konsekvenci un
atbilstību valstiskā līmenī, kā arī palielināt tās
integrāciju nozaru un reģionālajā politikā, tajā skaitā
paredzot atjaunot un uzlabot Latvijas klimata pārmaiņu
scenārijus līdz 2100. gadam, ņemot vērā Klimata pārmaiņu
starpvaldību padomes sesto izvērtēšanas ziņojumu, lai
nodrošinātu politikas plānošanu atbilstoši jaunākajām
prognozēm.2
Lai nodrošinātu priekšnosacījumu skaidrāku ieviešanu,
izstrādāts Valsts civilās aizsardzības plāna pielikums
(projekts), kurā iekļauta metodika/pieeja, ar kuru tiks
novērtēti Valsts civilās aizsardzības novēršanas un
sagatavotības pasākumi (katram apdraudējumam), tos
identificējot prioritāros īstenošanas pasākumos, ņemot vērā
apdraudējumu ekonomisko ietekmi, jaudas/spēju trūkumus,
pasākuma efektivitāti un ieviešanas lietderību3.
Valsts civilās aizsardzības plānā īstenojamie katastrofas
pārvaldīšanas pasākumi tiks īstenoti sinerģijā un
saskaņotībā ar Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām
plānu laika posmam līdz 2030.gadam.
3.
Ir sagatavots valsts vai reģionālais katastrofu risku
pārvaldības plāns, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām
attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver:
3. Informācija par
finansēšanas resursiem un mehānismiem, lai segtu darbības
un uzturēšanas izmaksas, kas saistītas ar profilaksi,
gatavību un reaģēšanu.
Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir noteikts
finansējuma piešķiršanas process, kas tiks piemērots arī
Valsts civilās aizsardzības plāna pasākumu īstenošanai.
Atbilstoši kompetencei, atbildīgā ministrija, ja
nepieciešams, var iesniegt priekšlikumus prioritārajiem
pasākumiem, kuri tiek izskatīti Ministru kabinetā
likumprojekta par valsts budžetu un likumprojekta par
vidējā termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā
ar visu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu
prioritāro pasākumu pieteikumiem, tajā skaitā norādot,
kurus pasākumus plānots ieviest, izmantojot jau plānoto
valsts un pašvaldību budžeta finansējumu un ES politiku
instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības
līdzekļus, un kuru īstenošanai nepieciešams papildu
finansējums. Šāda pieeja arī tiks īstenota attiecībā uz
katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem, kas iekļauti Valsts
civilās aizsardzības plānā.
Ministrijām finanšu līdzekļi tiek piešķirti konkrētiem
darbības mērķiem, valsts budžeta programmās un
apakšprogrammās, kas ir sadalītas starp ministriju nozarēm,
un finanšu asignējumi ir paredzēti noteikto pamatuzdevumu
īstenošanai vai attīstībai, bet uzturēšanas izmaksas tiek
iekļautas gada budžetā kā pamata izdevumi vai bāzes
finansējums (attiecīgajā ministrijas budžetā).
METODIKA
Latvija ir veikusi konsultācijas ar Eiropas Komisiju, lai
saskaņotu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Kopējo fondu regulas
priekšlikuma III. pielikumā noteiktos ieguldījumu
priekšnosacījumu (enabling conditions) izpildes
kritērijus. Lai priekšnosacījumu kritēriju izpilde tiktu atzīta
par pietiekamu, kuru Latvijā regulāri saskaņos ar Eiropas
Komisiju, šajā Valsts civilās aizsardzības plāna pielikumā ir
izstrādāta metodika vai pieeja šo priekšnosacījumu ilgtermiņa
novērtēšanai.
Šī metodika tiek izmantota
kā instruments, lai nodrošinātu pārskatāmu priekšnosacījumu
kritēriju novērtējumu - definējot pasākumu ieviešanas vai
īstenošanas prioritātes, ņemot vērā apdraudējumu ekonomisko
ietekmi, nosakot pasākumu jaudas/spēju trūkumus vai
nepietiekamību, pasākuma efektivitāti un pasākumu ieviešanas
lietderību, tajā skaitā norādot īstenojamo pasākumu provizoriskos
finansēšanas resursus un mehānismus.
Šīs metodes rezultāts kalpos kā pašnovērtējuma rīks
priekšnosacījumu kritēriju izpildei. Izmantotā metodes pieeja
jāuzskata par "dzīvu dokumentu", kura laika gaitā tā
var tikt pārskatīta vai pilnveidota, jo Valsts civilās
aizsardzības plānā iekļautie pasākumi, izmantotā katastrofu riska
novērtēšanas metode, novērtēšanai izmantotie vēsturiskie dati un
aktuālā informācija ir mainīgi lielumi.
Priekšnosacījumos, kuros noteiktie kritēriju izpilde ir atzīta
par nepietiekamu, ir izstrādāti vērtēšanas faktori vai līmeņi, un
katram no šiem parametriem ir noteikts savs pieeja, pēc kuriem
tiek novērtēti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi:
1. Lai definētu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu
ieviešanas vai īstenošanas PRIORITĀTI, tika ņemta vērā
konkrētā apdraudējuma rezultāts riska kopsavilkumā (riska
matricā), ņemot vērā tā apdraudējuma notikuma varbūtību un tā
attiecību pret iespējamo ekonomisko ietekmi - atbilstoši
skaitliskajam lielumam, kas ņemts no katastrofu riska metodikas.
Pēc novērtēšanas, jo lielāka punktu vērtība (vai
kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtību, ja pasākums iekļauts vairākos
apdraudējumos), jo augstāka prioritāte pasākumam (skatīt
2.tabulā);
2.tabula. Prioritāro katastrofas
pārvaldīšanas pasākumu un to ekonomiskās ietekmes novērtēšanas
faktori
Apdraudējuma
iespējamība
Potenciālā ekonomiskā
ietekme
Punktu vērtība
Apdraudējums novērtēts kā ļoti augsts
risks
vairāk par 2
miljardiem euro
5
Apdraudējums novērtēts kā augsts
risks
200 milj.
euro līdz 2 miljardiem euro
4
Apdraudējums novērtēts kā vidējs
risks
20 milj.
euro līdz 200 milj. euro
3
Apdraudējums novērtēts kā nozīmīgs
risks
6 milj.
euro līdz 20 milj. euro
2
Apdraudējums novērtēts kā maznozīmīgs
risks
2 milj.
euro līdz 6 milj. euro
1
2. Lai noteiktu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu
JAUDAS/SPĒJU TRŪKUMUS VAI NEPIETIEKAMĪBU, tiek uzskatīts, ka
visi identificētie preventīvie un gatavības pasākumi (katram
apdraudējumam) tiek uzskatīti kā jaudas/spēju trūkumi, jo to
īstenošana potenciāli var mazināt apdraudējuma iespējamību un tā
radītās sekas. Pēc novērtēšanas, jo lielāka punktu vērtība (vai
kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtību, ja pasākums iekļauts vairākos
apdraudējumos), jo tā īstenošanai nepieciešami ilgtspējīgāki un
specifiskāki tehniskie/strukturālie risinājumi, tehnikas iegāde
vai atjaunināšana, daudznozaru ekspertīze, lielāki finanšu
ieguldījumi u.c. faktori (skatīt 3.tabulā);
3.tabula. Katastrofas pārvaldīšanas
pasākumu jaudas/spēju trūkumu vai nepietiekamības novērtēšanas
faktori
Pasākuma
raksturojums
Punktu vērtība
Īstenošanai nepieciešams daudzkārtējs finanšu
ieguldījums, lai īstenotu nepieciešamo strukturālu
(būvniecība u.c.) vai tehnisku un tehnoloģisku pasākuma
ieviešanu
5
Īstenošanai nepieciešams daudzkārtējs finanšu
ieguldījums, lai īstenotu nepieciešamo
organizatorisku pasākuma ieviešanu
4
Īstenošanai nepieciešams vienreizējais finanšu
ieguldījums, lai īstenotu strukturālu (būvniecība
u.c.) vai tehnisku un tehnoloģisku pasākuma
ieviešanu
3
Īstenošanai nepieciešams vienreizējs finanšu
ieguldījums, lai īstenotu nepieciešamo organizatorisku
(apmācība, tiesību aktu izstrāde u.c.) pasākuma
ieviešanu
2
Pasākuma ieviešanai vai īstenošanai nav nepieciešams
jauns finanšu ieguldījums
1
3. Lai noteiktu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu
EFEKTIVITĀTI, tiek izmantota izmaksu un ieguvumu attiecība
vai proporcija. No apdraudējuma vidējās ekonomiskās ietekmes,
saskaņā ar katastrofu riska novērtēšanas metodiku un riska
kopsavilkuma (riska matricā) rezultātu, tiek matemātiski atņemta
katastrofas pārvaldīšanas pasākuma īstenošanas izmaksu indikatīvā
vērtība (ja ieguldījumu summa ir zināma). Pēc novērtēšanas, jo
lielāka punktu vērtība (vai kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtība, ja
pasākums iekļauts vairākos apdraudējumos), jo lielāka pasākuma
ieviešanas efektivitāte (skatīt 4.tabulā);
4.tabula. Katastrofas pārvaldīšanas
pasākumu efektivitātes novērtēšanas faktori
Pasākuma
raksturojums
Novērtējuma
raksturojums
Punktu vērtība
Apdraudējuma vidējā ekonomiskā ietekme*
attiecībā pret pasākuma īstenošanas izmaksu indikatīvo
vērtību**
Pasākuma ieviešanas vai
īstenošanas indikatīvās izmaksas ir nezināmas
1
No vidējās ekonomiskās ietekmes vērtības jāatņem
pasākuma īstenošanas indikatīvā izmaksu vērtība =
rezultāts ir negatīvs
Piemērs: ja atbilstoši
katastrofu riska novērtēšanas metodikai vidējā ekonomiskā
ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro, bet pasākuma
indikatīvās izmaksas ir 15 milj. euro, tad novērtējuma
rezultāts: 110-150 = -40 milj. euro
2
No vidējās ekonomiskās ietekmes vērtības jāatņem
pasākuma īstenošanas indikatīvā izmaksu vērtība =
rezultāts ir nulle (neitrāls)
Piemērs: ja atbilstoši
katastrofu riska novērtēšanas metodikai vidējā ekonomiskā
ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro, bet pasākuma
indikatīvās izmaksas ir 110 milj. euro, tad novērtējuma
rezultāts: 110-110 = 0 euro
3
No vidējās ekonomiskās ietekmes vērtības jāatņem
pasākuma īstenošanas indikatīvā izmaksu vērtība =
rezultāts ir pozitīvs
Piemērs: ja atbilstoši
katastrofu riska novērtēšanas metodikai vidējā ekonomiskā
ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro, bet pasākuma
indikatīvās izmaksas ir 15 milj. euro, tad novērtējuma
rezultāts: 110-15 = 95 euro
4
* Apdraudējuma vidējā ekonomiskā ietekme - tā ir vērtība,
kas ņemta no riska kopsavilkuma (riska matricas) attiecībā pret
skaitlisko lielumu (euro), kas noteikta katastrofu riska
novērtēšanas metodikā. Piemēram, ja riska kopsavilkumā (riska
matricā) apdraudējums ir novērtēts kā risks ar "Vidējām
sekām", tad atbilstoši katastrofu riska metodikai, šis
apdraudējums var radīt ekonomiskos zaudējumus 20 milj.
euro līdz 200 milj. euro apmērā. Bet vidējā
ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro.
** Pasākuma īstenošanas izmaksu indikatīvā vērtība - tā ir
pasākuma ieviešanas apzināta vērtība, kura nepieciešama
pasākuma ieviešanai (pētījums, informatīvais ziņojums, citu
valstu pieredzes piemērs, cenu aptauja vai iepirkuma procedūru
u.c.).
4. Lai noteiktu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu
ieviešanas LIETDERĪBU, nepieciešamas identificēt pasākumus,
kuru īstenošana sasniedz vislielāko pievienoto vērtību un
ietekmi, vienas nozares vai pārnozaru jomā. Pēc novērtēšanas, jo
lielāka punktu vērtība (vai kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtību, ja
pasākums iekļauts vairākos apdraudējumos), jo jēgpilnāks un uz
rezultātu orientēts pasākums nacionālo un starptautisko mērķu
sasniegšanai (skatīt 5.tabulā);
5.tabula. Katastrofas pārvaldīšanas
pasākumu lietderības novērtēšanas faktori
Pasākuma
raksturojums
Punktu vērtība
Pasākuma ieviešanas nepieciešamība nav noteikta
nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības
plānošanas dokumentos, politikas plānošanas dokumentos un
informatīvajos ziņojumos
1
Pasākuma ieviešanas nepieciešamība ir noteikta
normatīvajos aktos (likumi, Ministru kabineta
noteikumi)
2
Pasākuma ieviešanas nepieciešamība ir noteikta
nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības
plānošanas dokumentos, politikas plānošanas dokumentos un
informatīvajos ziņojumos
3
Pasākuma ieviešanas nepieciešamība ir noteikta
ES tiesību aktos, starptautiskajās konvencijās un citu
starptautisko organizāciju nolīgumos, kurām pievienojusies
Latvija
4
5. Novērtējot katastrofu pārvaldīšanas pasākumus, tiem tiek
norādīti plānotie vai provizoriskie finansēšanas resursi un
mehānismi - valsts vai pašvaldību budžeta finansējums, ES un
citu avotu finanšu līdzekļi, u.c. Katastrofu pārvaldīšanas
pasākumu novērtējumā neiekļauj reaģēšanas un seku likvidēšanas
pasākumus, jo Valsts civilās aizsardzības plānā paredzētie
katastrofas pārvaldīšanas pasākumi attiecas uz valsts un
reģionāla mēroga katastrofām vai to draudiem. Apdraudējumu
novēršanā iesaistītās institūcijas reaģēšanas un seku
likvidēšanas pasākumus veic savu piešķirto valsts budžeta
līdzekļu ietvaros, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā,
nozares ministrija finanšu līdzekļus var pieprasīt no budžeta
programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurus
piešķir valsts pamatbudžeta apropriācijā neparedzētiem izdevumiem
katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai un to radīto
zaudējumu kompensēšanai un citiem neparedzētiem gadījumiem.
Metodoloģija paredz nosacījumus, ka, ja katastrofas
pārvaldīšanas pasākums
ir identificēts vairākos apdraudējumos, tad pasākumam
rēķina
kumulatīvo/uzkrāto punktu vērtību, un katastrofas
pārvaldīšanas pasākums
iegūst augstāku vērību, t.i. augstāku prioritāti vai
nozīmi.
Metodoloģija paredz nosacījumus, ja katastrofas pārvaldīšanas
pasākums ir identificēts
vairāk nekā pusei no Valsts civilās aizsardzības plānā
noteiktajiem apdraudējuma pielikumiem (Valsts civilās
aizsardzības plānā iekļauti 25 pielikumi, kuros apzināti
katastrofas pārvaldīšanas pasākumi), tad attiecīgais katastrofu
pārvaldīšanas pasākums
(pēc noklusējuma) tiek uzskatīts par augstāko prioritāro pasākumu
vai tam ir lielāka nozīme.
Plānoto
katastrofu pārvaldīšanas pasākumu novērtējums
Nr.p.k.
Pasākuma
nosaukums
Apdraudējums
Par ieviešanu
atbildīgā institūcija
Ieviešanas
periods
Novērtējums
Indikatīvais
finansējuma avots
Apdraudējuma prioritāte
(nozīmīgums)
Apdraudējuma pārvarēšanas
spēju/jaudas trūkums vai nepietiekamība
Efektivitāte
Lietderība
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.
Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas speciālo ugunsdzēsības un glābšanas
transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehnisko
līdzekļu (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana, reaģēšanas un
seku likvidēšanas pasākumu īstenošanai
Zemestrīce
Zemes nogruvums
Pali, plūdi un vējuzplūdi
Vētras, viesuļi
Meža un kūdras purvu ugunsgrēki
Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā
Avārija naftas produktu cauruļvada transporta
infrastruktūrā
Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā
Radiācijas avārijas
Ugunsgrēki
Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās
inženierbūvēs
Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas
hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve
Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi
Būvju sabrukums
Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ...
Autotransporta avārija
Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi
Dzelzceļa transporta katastrofa
Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri
Terora akti
Atbilstoši
apdraudējumam plānā norādītā institūcija
2020.-2027.gads
77
100
20
60
Esošā budžeta
ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
2.
Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienesta struktūrvienību tīklu (ugunsdzēsības depo)
būvniecība, renovācija un rekonstrukcija
Zemestrīce
Zemes nogruvums
Pali, plūdi un vējuzplūdi
Vētras, viesuļi
Meža un kūdras purvu ugunsgrēki
Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā
Avārija naftas produktu cauruļvada transporta
infrastruktūrā
Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā
Radiācijas avārijas
Ugunsgrēki
Būvju sabrukums
Autotransporta avārija
Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi
Dzelzceļa transporta katastrofa
Atbilstoši
apdraudējumam plānā norādītā institūcija
2020.-2027.gads
35
70
14
42
Esošā budžeta
ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
3.
Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienesta mācību poligona izveide un nodrošināšana,
personāla apmācība ar jaunāko tehnoloģisko sasniegumu
integrēšanu, taktisko iemaņu pilnveidošana, tehnikas un
aprīkojuma apgūšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu
īstenošanai
Zemestrīce
Zemes nogruvums
Pali, plūdi un vējuzplūdi
Vētras, viesuļi
Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā
Avārija naftas produktu cauruļvada transporta
infrastruktūrā
Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā
Radiācijas avārijas
Ugunsgrēki
Būvju sabrukums
Autotransporta avārija
Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi
Atbilstoši
apdraudējumam plānā norādītā institūcija
2020.-2027.gads
32
60
12
12
Esošā budžeta
ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
4.
Valsts civilās aizsardzības
kontaktpunkta izveide, tā tehniskā (informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas u.c.) un analītisko spēju
izveidošana
Zemestrīce
Zemes nogruvums
Pali, plūdi un vējuzplūdi
Vētras, viesuļi
Meža un kūdras purvu ugunsgrēki
Terora akti
Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā
Radiācijas avārijas
Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas
hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve
Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi
Atbilstoši
apdraudējumam plānā norādītā institūcija
2020.-2022.gads
25
33
11
22
Esošā budžeta
ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
5.
Valsts agrīnās brīdināšanas
sistēmas pilnveidošana (riska novērtēšana u.c.), uzturēšana
un pārbaude
Zemestrīce
Zemes nogruvums
Pali, plūdi un vējuzplūdi
Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un
krusa, sniegs un putenis, apledojums
Vētras, viesuļi
Meža un kūdras purvu ugunsgrēki
Epizootijas
Epifitotijas
Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā
Avārija naftas produktu cauruļvada transporta
infrastruktūrā
Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā
Radiācijas avārijas
Bioloģisko vielu negadījumi
Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās
inženierbūvēs
Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas
hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve
Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi
Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem
Autotransporta avārija
Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi
Dzelzceļa transporta katastrofa
Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri
Terora akti
Atbilstoši
apdraudējumam plānā norādītā institūcija
2020.-2027.gads
60
66
72
88
Esošā budžeta
ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
6.
Katastrofu zaudējumu un bojājumu
datu bāzes vai sistēmas izveidošana un uzturēšana, un to
lietotāju apmācība
Zemestrīce
Zemes nogruvums
Pali, plūdi un vējuzplūdi
Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un
krusa, sniegs un putenis, apledojums ...
Vētras, viesuļi
Meža un kūdras purvu ugunsgrēki
Epidēmija, pandēmija
Epizootijas
Epifitotijas
Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā
Avārija naftas produktu cauruļvada transporta
infrastruktūrā
Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā
Radiācijas avārijas
Bioloģisko vielu negadījumi
Ugunsgrēki
Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās
inženierbūvēs
Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas
hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve
Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi
Būvju sabrukums
Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ...
Autotransporta avārija
Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi
Dzelzceļa transporta katastrofa
Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri
Terora akti
Atbilstoši
apdraudējumam plānā norādītā institūcija
2020.-2027.gads
69
75
100
75
Esošā budžeta
ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu
7.
Vienota kontaktu centra
platformas izveide operatīvo dienestu darba atbalstam un
publisko pakalpojumu piegādei, un to lietotāju apmācība
Zemestrīce
Zemes nogruvums
Pali, plūdi un vējuzplūdi
Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un
krusa, sniegs un putenis, apledojums ...
Vētras, viesuļi
Meža un kūdras purvu ugunsgrēki
Epidēmija, pandēmija
Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā
Avārija naftas produktu cauruļvada …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.