Zaudējis spēku - Noteikumi par gaisa kvalitāti

Zaudējis spēku - Noteikumi par gaisa kvalitāti Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2002. gada 2. jūlija noteikumus Nr. 286 "Noteikumi par gaisa kvalitāti". Ministru kabineta noteikumi Nr.219 Rīgā 1999.gada 15.jūnijā (prot. Nr.31, 50.§) Noteikumi par gaisa kvalitāti Izdoti saskaņā ar likuma "Par vides aizsardzību" 18.pantu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumos ir lietoti šādi termini: 1.1. gaiss - ārtelpu gaiss troposfērā, neietverot darba vidi; 1.2. gaisa kvalitāte - gaisa īpašību kopums, kas nosaka fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru iedarbības pakāpi uz cilvēku, augiem un dzīvniekiem, kā arī uz vidi kopumā; 1.3. gaisa kvalitātes novērtējums - atbilstoši noteiktām metodikām veiktu mērījumu un aprēķinu rezultātā novērtēts vai prognozēts gaisa piesārņojuma līmenis; 1.4. iedzīvotāju informēšanas rādītājs - tāds gaisa piesārņojuma līmenis, kuru noteiktā laikposmā pārsniedzot saskaņā ar šiem noteikumiem ir nepieciešams informēt iedzīvotājus; 1.5. maksimāli pieļaujamā koncentrācija - piesārņojuma līmenis, kuru pārsniedzot var radīt kaitējumu cilvēka veselībai vai videi kopumā; 1.6. mērķlielums - lielums, kas noteikts, lai novērstu gaisa piesārņojuma ilgtermiņa kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi kopumā; noteiktā laikposmā jānovērš šī lieluma pārsniegums; 1.7. pielaides robeža - šo noteikumu prasībām atbilstošā robežlieluma pieļaujamais pārsniegums procentos; 1.8. piesārņojoša viela - jebkura viela, kura cilvēku darbības rezultātā tieši vai netieši ir ievadīta gaisā un kurai ir potenciāli kaitīga ietekme uz cilvēka veselību vai vidi; 1.9. piesārņojuma līmenis - gaisu piesārņojošas vielas koncentrācija gaisā vai tās dēļ radusies piesārņojošās vielas depozīcija uz virsmas noteiktā laikposmā; 1.10. robežlielums - zinātniski noteikts lielums, kas noteikts, lai izvairītos no kaitīgās ietekmes uz cilvēka veselību vai vidi kopumā, novērstu vai mazinātu to; noteiktā laikposmā jānovērš šī lieluma pārsniegums, pēc tam robežlieluma pārsniegšana nav pieļaujama; 1.11. trauksmes līmenis - piesārņojuma līmenis, kuru pārsniedzot jau pēc īslaicīgas ekspozīcijas rodas draudi cilvēka veselībai un kura novēršanai nepieciešami tūlītēji pasākumi. 2. Šo noteikumu mērķis ir noteikt nacionālos vides kvalitātes normatīvus attiecībā uz gaisa kvalitāti, kā arī gaisa piesārņojuma novērtēšanas kārtību un gaisa aizsardzības pasākumus, lai izvairītos no gaisa piesārņojuma kaitīgās ietekmes uz cilvēka veselību vai vidi, novērstu vai mazinātu to. II. Kontrolējamās gaisu piesārņojošās vielas 3. Lai nodrošinātu gaisa kvalitāti cilvēka veselības un ekosistēmas aizsardzībai, tiek noteikti gaisa kvalitātes normatīvi, kas paredz pieļaujamo piesārņojuma līmeni. Gaisa kvalitātes normatīvi tiek noteikti sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdam, slāpekļa dioksīdam, putekļiem (cietajām daļiņām, kurām pēc ķīmiskā sastāva nav noteikti citi normatīvi), svinam un ozonam: 3.1. sēra dioksīdam: 3.1.1. gaisa kvalitātes normatīvi sēra dioksīdam norādīti šo noteikumu 1.pielikumā; 3.1.2. sēra dioksīda piesārņojuma līmeņa mērījumiem par bāzes (references) metodi izmanto LVS ISO 6767 standarta metodi vai jebkuru citu analīzes metodi, kas nodrošina vismaz tikpat kvalitatīvus rezultātus kā bāzes (references) metode; 3.1.3. gaisa monitoringa stacijās, kurās tiek mērītas sēra dioksīda vienas stundas koncentrācijas, protokolē 10 minūšu vidējās koncentrācijas. Gada pārskatā iekļauj šo 10 minūšu koncentrāciju 98. un 99.procentili kopā ar stundas koncentrāciju vērtībām. Apdzīvotās vietās, kur veic šādus mērījumus un kur ir sēra dioksīda piesārņojuma avoti, gada pārskatos iekļauj informāciju par 10 minūšu koncentrācijām, kuras attiecīgā gada laikā pārsniedz 500 mg/m3; 3.2. slāpekļa oksīdam un slāpekļa dioksīdam (turpmāk - slāpekļa oksīdi): 3.2.1. gaisa kvalitātes normatīvi slāpekļa oksīdiem norādīti šo noteikumu 2.pielikumā; 3.2.2. slāpekļa oksīdu piesārņojuma līmeņa mērījumiem par bāzes (references) metodi izmanto hemiluminiscences metodi, kas noteikta LVS ISO standartā DIS 7996, vai jebkuru citu analīzes metodi, kas nodrošina vismaz tikpat kvalitatīvus rezultātus kā bāzes (references) metode; 3.3. putekļiem - PM10 putekļiem, kurus nosaka, laižot caur selektīvo sprauslu ar aerodinamisko diametru 10 (m, tādējādi aizturot vismaz 50 % putekļu, un PM2,5 putekļiem, kurus nosaka, laižot caur selektīvo sprauslu ar aerodinamisko diametru 2,5 mm, tādējādi aizturot vismaz 50 % putekļu: 3.3.1. gaisa kvalitātes normatīvi putekļiem norādīti šo noteikumu 3.pielikumā; 3.3.2. PM10 un PM2,5 putekļu paraugu ņemšanas vietas, ja iespējams, izvieto vienuviet; 3.3.3. putekļu PM10 piesārņojuma līmeņa mērījumiem izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 12341, vai jebkuru citu analīzes metodi, kas nodrošina vismaz tikpat kvalitatīvus rezultātus kā bāzes (references) metode; 3.4. svinam: 3.4.1. gaisa kvalitātes normatīvi svinam norādīti šo noteikumu 4.pielikumā; 3.4.2. gaisa monitoringa stacijas, kurās tiek ņemti paraugi, lai noteiktu gaisa piesārņojuma līmeni ar svinu, izvieto vietās, kur iespējamais piesārņojuma līmenis pārsniedz šo noteikumu 4.pielikumā noteikto robežlielumu; 3.4.3. svina piesārņojuma līmeņa mērījumiem izmanto šo noteikumu 5.pielikumā minēto paraugu ņemšanas un analīzes bāzes (references) metodi vai jebkuru citu analīzes metodi, kas nodrošina vismaz tikpat kvalitatīvus rezultātus kā bāzes (references) metode; 3.5. ozonam: 3.5.1. gaisa kvalitātes normatīvi ozonam norādīti šo noteikumu 6.pielikumā; 3.5.2. ozona piesārņojuma līmeņa monitoringa kritēriji, bāzes (references) metode ozona piesārņojuma mērījumiem un ikgadējo mērījumu rezultātu aprēķināšanas principi norādīti šo noteikumu 7.pielikumā. Ozona piesārņojuma līmeņa novērtēšanai izmanto bāzes (references) metodi vai jebkuru citu analīzes metodi, kas nodrošina bāzes (references) metodei ekvivalentus rezultātus; 3.5.3. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde gada pārskatos par ozona piesārņojuma līmeni iekļauj informāciju par maksimālo, vidējo un 98.procentili vienas stundas un astoņu stundu vidējiem lielumiem, kas gada laikā fiksēti katrā monitoringa stacijā. Procentiles aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumā norādīto metodi. Pārskatā norāda datumus, gadījumu skaitu un piesārņojuma līmeņa noturēšanās ilgumu, kad tiek pārsniegti šo noteikumu 6.pielikumā norādītie gaisa kvalitātes normatīvi. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde var iekļaut pārskatā papildu informāciju par 99,9.procentili. 4. Lai novērtētu piesārņojuma līmeni piesārņojošām vielām, kurām nav noteikti gaisa kvalitātes normatīvi, izmanto šo noteikumu 8.pielikumā norādīto vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas. 5. Ja indikatīvie mērījumi vai piesārņojuma izkliedes aprēķini, vai arī šo metožu kombinācija norāda, ka regulāri tiek pārsniegtas šo noteikumu 8.pielikumā norādīto vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, šīs vielas pēc attiecīgu pētījumu veikšanas var iekļaut to vielu sarakstā, kurām tiek noteikti gaisa kvalitātes normatīvi. 6. Latvijas vides datu centrs apstiprina gaisa piesārņojuma līmeņa noteikšanai un mērīšanai lietoto analīzes metodiku novērtējumu attiecībā pret bāzes (references) metodēm, organizē starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas (laboratorijām, kuras mēra gaisa piesārņojuma līmeni) un piedalās tajās, kā arī sadarbojas ar Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldi datu vākšanā un interpretācijā. III. Gaisa kvalitātes novērtējums 7. Lai klasificētu valsts teritoriju zonās, Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde reizi trijos gados organizē gaisa kvalitātes novērtēšanu attiecībā uz šo noteikumu 3.punktā minētajām piesārņojošajām vielām. Ja kādā teritorijas daļā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē šo noteikumu 3.punktā minēto piesārņojošo vielu piesārņojuma līmeņus klasificētajās zonās vai citā teritorijā, tiek organizēts ārpuskārtas gaisa kvalitātes novērtējums. 8. Pēc gaisa kvalitātes novērtējuma teritorija tiek klasificēta šādās zonās (teritorijas daļa, kuru nosaka, pamatojoties uz gaisa kvalitātes novērtējumu, un kurā nepieciešams veikt gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumus): 8.1. zonas, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 250000 (turpmāk - aglomerācijas); 8.2. zonas, kurās vienas vai vairāku gaisu piesārņojošo vielu piesārņojuma līmenis pārsniedz robežlielumu; 8.3. zonas, kurās vienas vai vairāku gaisu piesārņojošo vielu piesārņojuma līmenis ir starp robežlielumu un tādu piesārņojuma līmeni, kas noteiktos klimatiskajos un meteoroloģiskajos apstākļos var radīt robežlieluma pārsniegumu; 8.4. teritorijas, kurās piesārņojuma līmenis nerada draudus cilvēka veselībai un videi, bet ekosistēmu monitoringam nepieciešams veikt gaisu piesārņojošo vielu monitoringu; 8.5. teritorijas, kurās piesārņojuma līmenis nerada draudus cilvēka veselībai un ekosistēmām. 9. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde katru gadu organizē gaisa kvalitātes novērtēšanu šo noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3.apakšpunktā minētajās zonās. Nepārtrauktais gaisa monitorings minētajās zonās ir obligāts tām šo noteikumu 3.punktā minētajām piesārņojošajām vielām, kuru piesārņojuma līmenis pārsniedz vai var pārsniegt gaisa kvalitātes normatīvus. Šo uzdevumu Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde veic patstāvīgi vai sadarbībā ar vietējo pašvaldību, ja tās rīcībā ir atbilstošas tehnoloģijas un personāls. 10. Lai novērtētu gaisa kvalitāti (arī stacionāro gaisa piesārņojuma avotu apkārtnē), veic šādus pasākumus un izmanto šādus tehnoloģiju kritērijus, metodes un procedūras: 10.1. pasākumi, kas jāveic pirms mērījumu uzsākšanas: 10.1.1. nosaka minimālo paraugu ņemšanas vietu skaitu; 10.1.2. novērtē un iekārto paraugu ņemšanas vietas; 10.1.3. nosaka atbilstošo mērījumu un paraugu ņemšanas tehnoloģijas; 10.2. citu gaisa kvalitātes novērtēšanas tehnoloģiju izmantošana, ņemot par pamatu piesārņojošo vielu modelēšanu: 10.2.1. modelēšanas telpiskā izvērse un novērtēšanas metodes; 10.2.2. atbilstošās modelēšanas tehnoloģijas. 11. Ņemot vērā aglomerācijas vai zonas veidu un tās piesārņojuma līmeni, katrai gaisu piesārņojošai vielai Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde nosaka šo noteikumu 10.punktā minētos kritērijus un tehnoloģiskās prasības. 12. Aglomerācijās un zonās piesārņojuma līmeni novērtē pēc augšējiem un apakšējiem piesārņojuma novērtēšanas sliekšņiem. Piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem, putekļiem un svinam norādīti šo noteikumu 9.pielikumā. 13. Gaisa monitoringa staciju minimālo skaitu aglomerācijās un zonās nosaka, izmantojot šo noteikumu 10.pielikumā norādītos kritērijus. 14. Lai novērtētu šo noteikumu 3.punktā minēto piesārņojošo vielu piesārņojuma līmeni, gaisa monitoringa stacijas izvieto saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumā minētajiem norādījumiem. 15. Aglomerācijās un zonās, kur informācija no gaisa monitoringa staciju nepārtrauktajām mērījumu vietām tiek papildināta ar informāciju no citiem avotiem (piemēram, emisiju inventarizācija, indikatīvās mērīšanas metodes un gaisa kvalitātes modelēšana), gaisa kvalitātes novērtēšanai ierīkoto gaisa monitoringa staciju skaitam un citu tehnoloģiju telpiskajai izvērsei jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu šo noteikumu 12.pielikumā minēto precizitāti. 16. Vietās, kur piesārņojuma līmenis ir zemāks par robežlielumu un kurās nav pastāvīga riska pārsniegt šo lielumu, gaisa kvalitātes novērtēšanai var izmantot vienreizēju piesārņojuma līmeņa modelēšanu vai aprēķina tehnoloģiju. Šis punkts neattiecas uz aglomerācijām. 17. Mērījumu un modelēšanas tehnoloģiju kombināciju var izmantot, lai novērtētu gaisa kvalitāti vietās, kur piesārņojuma līmenis attiecīgajā laikposmā ir zemāks par robežlielumu. 18. Vietās, kur saskaņā ar šiem noteikumiem jāmēra piesārņojuma līmenis, mērījumus veic fiksētās vietās nepārtraukti vai izlases veidā. Mērījumu skaitam jābūt pietiekamam, lai noteiktu piesārņojuma līmeņus. IV. Gaisa kvalitātes uzlabošana 19. Lai uzlabotu gaisa kvalitāti vietās, kur piesārņojuma līmenis pārsniedz vai var pārsniegt robežlielumu, vai gaisa kvalitātes novērtēšanā konstatēta piesārņojuma līmeņa palielināšanās, vietējā pašvaldība nodrošina gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas izstrādi un īstenošanu. 20. Gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu izstrādāšanas vajadzībām Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde katru gadu sagatavo sarakstus un kartes par zonām un aglomerācijām, kurās: 20.1. vienas vai vairāku šo noteikumu 3.punktā minēto piesārņojošo vielu piesārņojuma līmenis pārsniedz attiecīgās piesārņojošās vielas robežlielumu vai mērķlielumu, kuram pieskaitīta pielaides robeža, ja tāda ir noteikta; 20.2. vienas vai vairāku šo noteikumu 3.punktā minēto piesārņojošo vielu piesārņojuma līmenis atrodas starp robežlielumu un pielaides robežu, ja tāda ir noteikta; 20.3. vienas vai vairāku šo noteikumu 3.punktā minēto piesārņojošo vielu piesārņojuma līmenis pārsniedz šo noteikumu 9.pielikumā norādīto apakšējo novērtējuma slieksni. 21. Vietējā pašvaldība ir atbildīga par gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas izstrādi un īstenošanu teritorijās, kurās atrodas aglomerācija vai zona, kas atbilst šo noteikumu 20.1., 20.2. vai 20.3.apakšpunktā minētajam piesārņojuma līmenim: 21.1. ja aglomerācijā vai zonā tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vienai šo noteikumu 3.punktā minētajai piesārņojošajai vielai, tiek izstrādāta gaisa kvalitātes uzlabošanas programma; 21.2. ja aglomerācijā vai zonā tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vairāk nekā vienai šo noteikumu 3.punktā minētajai piesārņojošajai vielai, tiek izstrādāta integrētā gaisa kvalitātes uzlabošanas programma, kurā piesārņojuma samazināšanai piemēro integrēto pieeju. Integrētajā gaisa kvalitātes uzlabošanas programmā tiek noteikta gaisa piesārņojuma samazināšana vielām, kuru koncentrācija pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus, ar nosacījumu, ka citu piesārņojošo vielu koncentrācija programmas īstenošanas rezultātā nepaaugstinās. 22. Gaisa kvalitātes uzlabošanas programmā, ņemot vērā piesārņojuma līmeni un laikposmu, kas nepieciešams gaisa kvalitātes uzlabošanai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc reģionālās pārvaldes priekšlikuma katrā konkrētā gadījumā robežlielumam var noteikt pielaides robežu. Šī pielaides robeža pakāpeniski tiek samazināta, līdz brīdim, kad ir sasniegts robežlielums (vēlākais - līdz laikam, līdz kuram tā ir pieļaujama saskaņā ar šo noteikumu 1., 2., 3., 4. un 6.pielikumu). 23. Izstrādāto gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu pašvaldība saskaņo ar reģionālo vides pārvaldi. 24. Ja aglomerācija vai zona aptver vairāku pašvaldību teritorijas, attiecīgās pašvaldības organizē komisiju, kuras uzdevums ir organizēt gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas izstrādi un īstenošanu šajās aglomerācijās vai zonās. 25. Gaisa kvalitātes uzlabošanas programmai jāatbilst šādiem kritērijiem: 25.1. kompleksi tiek veikta gaisa, ūdens un augsnes aizsardzība; 25.2. nav pretrunu ar darba drošības un strādājošo veselības noteikumiem; 25.3. netiek radīta negatīva ietekme uz vidi blakus teritorijās. 26. Gaisa kvalitātes uzlabošanas programmā iekļaujama šo noteikumu 13.pielikumā norādītā informācija. 27. Lai saglabātu esošajā līmenī un uzlabotu gaisa kvalitāti teritorijās, kurās piesārņojuma līmenis ir zemāks par robežlielumu: 27.1. reģionālās vides pārvaldes, kuru teritorijā atrodas šo noteikumu 20.3.apakšpunktā minētās zonas, nosaka mērķlielumus piesārņojošajām vielām, kurām ir noteikti robežlielumi, kas nodrošina tādu gaisa kvalitāti, ka robežlielumu pārsniegšana nav iespējama. Mērķlielumi nedrīkst pārsniegt apakšējā novērtēšanas sliekšņa vērtību piesārņojošajām vielām, kam tāds ir norādīts šo noteikumu 9.pielikumā, vai ilglaicīgi novērotos piesārņojuma līmeņus šo noteikumu 3.punktā minētajām piesārņojošajām vielām, kurām nav noteikta apakšējā novērtēšanas sliekšņa vērtība; 27.2. teritorijām, kas atbilst šo noteikumu 8.4.apakšpunktā minētajam raksturojumam, mērķlielumus, ja nepieciešams, nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Nepieciešamību noteikt mērķlielumus šo noteikumu 8.4.apakšpunktā minētajām teritorijām nosaka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un pasākumi īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās; 27.3. noteiktie mērķlielumi nodrošina teritorijas ilgtspējīgu attīstību un vienlaikus labāko iespējamo gaisa kvalitāti. Mērķlielumi atbilst attiecīgajiem robežlielumu parametriem (piemēram, novērošanas laiks, mērķlieluma vērtība un datums, kurā mērķlielums jāsasniedz). 28. Pašvaldība, kas īsteno gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu, reizi gadā (katru gadu 1.februārī) iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pārskatu par šīs programmas izpildi. Reģionālā vides pārvalde sagatavo novērtējumu par gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas izpildi un priekšlikumus par pasākumiem, kas veicinātu programmas izpildi. Novērtējumu par gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas izpildi reģionālā vides pārvalde sagatavo un nosūta attiecīgajai pašvaldībai divu mēnešu laikā pēc pārskata saņemšanas. 29. Ja gaisa kvalitātes uzlabošanas programma netiek izstrādāta vai īstenota atbilstoši noteiktajiem laika grafikiem, tā jāpārskata. Pārskatītā gaisa kvalitātes uzlabošanas programma atkārtoti jāsaskaņo ar reģionālo vides pārvaldi. V. Informācijas nodrošinājums 30. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde reizi trijos gados apkopo un sagatavo informāciju par gaisa kvalitātes novērtējumu teritorijās, kuras klasificētas saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu. 31. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde katru gadu apkopo un sagatavo: 31.1. informāciju par gaisa kvalitātes novērtējumu šo noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3.apakšpunktā minētajās zonās; 31.2. šo noteikumu 20.punktā minētos sarakstus un kartes; 31.3. informāciju par katru gadījumu, kad pārsniegts trauksmes līmenis, iedzīvotāju informēšanas rādītājs, robežlielums, mērķlielums vai robežlielums, kuram pieskaitīta pielaides robeža, norādot gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumu vietas, datumus, ilgumu un iespējamos iemeslus. 32. Šo noteikumu 30. un 31.punktā minētajā informācijā iekļauj attiecīgo teritoriju kartes un nepieciešamos aprakstus, un informāciju nodod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Labklājības ministrijai un attiecīgajām pašvaldībām. 33. Lai nodrošinātu iedzīvotājus ar informāciju par gaisa piesārņojuma līmeni valstī, iedzīvotāju informēšanas rādītāju pārsniegšanas gadījumā Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde informē presi un citus sabiedrības informācijas līdzekļus, kā arī vides aizsardzības, patērētāju interešu un veselības aizsardzības valsts institūcijas un organizācijas. Minēto informāciju Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde iesniedz institūcijām un organizācijām, kas minētas šim nolūkam sastādītajā sarakstā. Minēto sarakstu reizi trijos gados saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. 34. Iedzīvotāju informēšanas rādītāju saraksts un piesārņojuma līmeņi norādīti šo noteikumu 14.pielikumā. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde vai institūcija, kas realizē valsts vai pašvaldību gaisa monitoringu, nodrošina regulāru (ne retāk kā reizi mēnesī) iedzīvotāju informēšanu par iedzīvotāju informēšanas rādītāju pārsniegšanas gadījumiem. 35. Ja tiek pārsniegts mērķlielums, robežlielums vai trauksmes līmenis, Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde vai institūcija, kas attiecīgajā teritorijā veic valsts monitoringa funkcijas, par to nekavējoties informē vietējo pašvaldību, reģionālo vides pārvaldi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, sniedzot informāciju, kurā kā minimums ietilpst šo noteikumu 36.punktā minētā informācija. 36. Ja tiek pārsniegts trauksmes līmenis (ozona piesārņojuma gadījumā - iedzīvotāju informēšanas rādītājs), pašvaldības nodrošina tūlītēju iedzīvotāju informēšanu par: 36.1. datumu, laiku un vietu, kur noticis piesārņojums; 36.2. prognozi: 36.2.1. piesārņojuma koncentrācijas izmaiņām (situācijas uzlabošanos, stabilizāciju vai pasliktināšanos); 36.2.2. piesārņojuma izraisīšanās iemesliem un paredzamajām izmaiņām; 36.2.3. piesārņojuma ģeogrāfisko izplatību; 36.2.4. paredzamo piesārņojuma noturēšanās ilgumu; 36.3. iedzīvotāju kategorijām, kas ir potenciāli jutīgas pret trauksmes līmeņa pārsniegumu; 36.4. piesardzības pasākumiem, kas jāveic iedzīvotājiem. 37. Pašvaldības nodrošina iedzīvotājus ar informāciju par to izstrādātajām un īstenotajām gaisa kvalitātes uzlabošanas programmām. Šīs programmas ir brīvi pieejamas katrā pašvaldībā, kurā tās ir izstrādātas. VI. Noslēguma jautājumi 38. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde: 38.1. līdz 2000.gada 1.martam iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apstiprināšanai to institūciju un organizāciju sarakstu, kurām tiek sniegta informācija par piesārņojuma līmeņiem saskaņā ar šo noteikumu 33.punktu; 38.2. līdz 2001.gada 15.februārim saskaņā ar šo noteikumu III nodaļu veic gaisa kvalitātes novērtējumu visā valsts teritorijā. 39. Institūcijas un organizācijas, kuru darbam nepieciešama šo noteikumu 33.punktā minētā informācija, līdz 2000.gada 1.februārim iesniedz Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldē rakstisku pieprasījumu. 40. Pašvaldības, kuru teritorijā saskaņā ar šo noteikumu 21.punktu jāizstrādā un jāīsteno gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas, līdz 2003.gada 1.janvārim nodrošina šo programmu izstrādi. 41. Pašvaldības, kurām saskaņā ar šiem noteikumiem jāizstrādā gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas, izmaksu aprēķinus gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu izstrādei līdz 2001.gada 1.maijam iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā saskaņošanai. Saskaņotos izmaksu aprēķinus pašvaldības iesniedz Finansu ministrijā, lai vienotos par gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu izstrādes finansēšanas avotiem un finansējuma apmēriem. 42. Pašvaldības, kurām saskaņā ar šiem noteikumiem ir izstrādātas gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas, izmaksu aprēķinus gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu īstenošanai līdz 2003.gada 1.martam iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā saskaņošanai. Saskaņotos izmaksu aprēķinus pašvaldības iesniedz Finansu ministrijā, lai vienotos par gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu īstenošanas finansēšanas avotiem un finansējuma apmēriem. 43. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri.  Ministru prezidents V.Krištopans Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 1.pielikums Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.219 Gaisa kvalitātes normatīvi sēra dioksīdam 1. Robežlielumi sēra dioksīdam Robežlielumus sēra dioksīdam izsaka μg/m3 pie standarta tilpuma 293 °K temperatūrā un 101,3 kPa spiediena Nr. p.k. Robežlieluma veids Novērošanas laiks Robežlielums Pielaides robeža Datums, ar kuru nav pieļaujama robežlieluma pārsniegšana 1. Stundas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rh) viena stunda 350 μg/m3 nedrīkst pārsniegt vairāk kā 24 reizes gadā 150 mg/m3 (43 % virs robežlieluma vērtības) šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, pielaides robežu sākot ar 2001.gada 1.janvāri katru mēnesi lineāri samazinot un 2005.gada 1.janvārī sasniedzot 0 % 2005.gada 1.janvāris 2. Dienas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rd) 24 stundas 125 μg/m3 nedrīkst pārsniegt vairāk kā trīs reizes gadā nav 2005.gada 1.janvāris 3. Robežlielums ekosistēmu aizsardzībai (REg) kalendāra gads; ziema 20 μg/m3 nav divus gadus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas 2. Gaisa piesārņojuma trauksmes līmenis sēra dioksīdam - 350 mg/m3 trīs stundu periodā, ja gaisa piesārņojums nosedz vairāk par 100 km2 vai pilnu zonu vai aglomerāciju (mazāko pēc platības). Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 2.pielikums Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.219 Gaisa kvalitātes normatīvi slāpekļa oksīdiem 1. Robežlielumi slāpekļa oksīdam un slāpekļa dioksīdam Robežlielumus izsaka μg/m3 pie standarta tilpuma 293 °K temperatūrā un 101,3 kPa spiediena Nr. p.k. Robežlieluma veids Novērošanas laiks Robežlielums Pielaides robeža Datums, ar kuru nav pieļaujama robežlieluma pārsniegšana 1. Stundas robežlielums slāpekļa dioksīdam NO2 cilvēka veselības aizsardzībai (Rh) viena stunda 200 μg/m3 nedrīkst pārsniegt vairāk kā 18 reizes gadā 50 % virs robežlieluma vērtības šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, pielaides robežu sākot ar 2001.gada 1.janvāri katru mēnesi lineāri samazinot un 2010.gada 1.janvārī sasniedzot 0 % 2010.gada 1.janvāris 2. Gada robežlielums slāpekļa dioksīdam NO2 cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) kalendāra gads 40 μg/m3  50 % virs robežlieluma vērtības šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, pielaides robežu sākot ar 2001.gada 1.janvāri katru mēnesi lineāri samazinot un 2010.gada 1.janvārī sasniedzot 0 % 2010.gada 1.janvāris 3. Robežlielums slāpekļa dioksīdam un slāpekļa oksīdam (NO2 + NO) ekosistēmu aizsardzībai (REg) kalendāra gads 30 μg/m3 NO + NO2 nav divus gadus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas 2. Gaisa piesārņojuma trauksmes līmenis slāpekļa dioksīdam - 400 mg/m3 trīs stundu periodā visā zonas vai aglomerācijas teritorijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 3.pielikums Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.219 Gaisa kvalitātes normatīvi putekļiem Nr. p.k. Robežlieluma veids Novērošanas laiks Robežlielums Pielaides robeža Datums, ar kuru nav pieļaujama robežlieluma pārsniegšana 1. Robežlielumi putekļiem PM10: 1.1. 1.posms: 1.1.1. diennakts robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rd) 24 stundas 50 μg/m3 nedrīkst pārsniegt vairāk kā 35 reizes gadā 50 % virs robežlieluma vērtības šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, pielaides robežu sākot ar 2001.gada 1.janvāri katru mēnesi lineāri samazinot un 2005.gada 1.janvārī sasniedzot 0 % 2005.gada 1.janvāris 1.1.2. gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) kalendāra gads 40 μg/m3 50 % virs robežlieluma vērtības šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, pielaides robežu sākot ar 2001.gada 1.janvāri katru mēnesi lineāri samazinot un 2005.gada 1.janvārī sasniedzot 0 % 2005.gada 1.janvāris 1.2. 2.posms: 1.2.1. diennakts robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rd) 24 stundas 50 μg/m3 nedrīkst pārsniegt vairāk kā septiņas reizes gadā nav 2010.gada 1.janvāris 1.2.2. gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) kalendāra gads 20 μg/m3 50 % virs robežlieluma vērtības šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, pielaides robežu sākot ar 2005.gada 1.janvāri katru mēnesi lineāri samazinot un 2010.gada 1.janvārī sasniedzot 0 % 2010.gada 1.janvāris 2. Robežlielumi putekļiem PM2,5: 2.1. diennakts robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rd) 24 stundas 40 μg/m3 nedrīkst pārsniegt vairāk kā 14 reizes gadā 50 % virs robežlieluma vērtības šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, pielaides robežu sākot ar 2001.gada 1.janvāri katru mēnesi lineāri samazinot un 2005.gada 1.janvārī sasniedzot 0 % 2005.gada 1.janvāris 2.2. gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) kalendāra gads 20 μg/m3 50 % virs robežlieluma vērtības šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, pielaides robežu sākot ar 2001.gada 1.janvāri katru mēnesi lineāri samazinot un 2005.gada 1.janvārī sasniedzot 0 % 2005.gada 1.janvāris Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 4.pielikums Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.219 Gaisa kvalitātes normatīvi svinam Robežlieluma veids Novērošanas laiks Robežlielums Pielaides robeža Datums, ar kuru nav pieļaujama robežlieluma pārsniegšana Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) kalendāra gads 0,5 μg/m3 100 % virs robežlieluma vērtības šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, pielaides robežu sākot ar 2001.gada 1.janvāri katru mēnesi lineāri samazinot un 2005.gada 1.janvārī sasniedzot 0 % 2005.gada 1.janvāris Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 5.pielikums Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.219 Paraugu ņemšana un analīzes bāzes (references) metode svina piesārņojuma līmeņa noteikšanai gaisā I. Paraugu ņemšana 1. Filtra savākšanas efektivitātei pie filtra virsmai perpendikulāras paraugu ņemšanas plūsmas ātruma daļiņām ar aerodinamisko diametru 0,3 mm jābūt ne mazākai par 99 %. 2. Paraugu ņemšanas ierīces efektivitāti nosaka uz filtra savākto cieto daļiņu koncentrācijas attiecība pret šo daļiņu koncentrāciju gaisā. Paraugu ņemšanas ierīces efektivitāte nedrīkst būt zemāka par tabulā norādītajiem lielumiem un nedrīkst būt atkarīga no vēja virziena. Tabula Paraugu ņemšanas ierīces mazākā pieļaujamā efektivitāte (%) Vēja ātrums (m/s) Cieto daļiņu izmērs (aerodinamiskais diametrs) 5 μm 10 μm 2 95 65 4 95 60 6 85 40 3. Paraugu ņemšanas aspirācijas plūsmas ātrums visā parauga ņemšanas laikā nedrīkst mainīties vairāk par 5 % no tā nominālās vērtības. 4. Paraugu ņemšanas vietas un ierīces jācenšas novietot pēc iespējas tā, lai iegūtu attiecīgajām zonām raksturīgus mērījumus. 5. Paraugu ņemšana ir nepārtraukts process, kurā pieļaujams dažu minūšu pārtraukums katru dienu vai nedēļu, lai nomainītu filtrus. Gada vidējā vērtība ir pieņemama, ja paraugi ir ņemti vismaz 15 darbdienu mēnesī un šīs dienas ir iespējami vienmērīgi sadalītas aplūkojamajā laikposmā. Gada vidējo vērtību nosaka, dalot ticamo diennakts vidējo vērtību summu ar to dienu skaitu, kurās šīs vērtības ir iegūtas. II. Analīzes bāzes (references) metode 6. Analīzes bāzes (references) metode svina noteikšanai ir atomu absorbcijas spektrofotometrija. Metodes analītiskā kļūda, nosakot svinu savāktajās cietajās daļiņās, kas izteikta kā atbilstošā svina koncentrācija gaisā, ir mazāka par 0,1 μg m-3 (5 % no robežlieluma). Šīs analītiskās kļūdas vērtība jāuztur noteiktā intervālā, pietiekami bieži veicot kalibrēšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 6.pielikums Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.219 Gaisa kvalitātes normatīvi ozonam 1. Robežlielumi ozonam1 Robežlielumus ozonam izsaka μg/m3 pie standarta tilpuma 293 °K temperatūrā un 101,3 kPa spiediena. Nr. p.k. Robežlieluma veids Novērošanas laiks Robežlielums 1. Robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai2 (R8h) astoņas stundas 110 μg/m3 2. Robežlielums veģetācijas aizsardzībai (Rh un Rd) viena stunda 24 stundas 200 μg/m3 65 μg/m3 1 Piesārņojuma līmenis tiek mērīts nepārtraukti. 2 Mērījumi tiek veikti laikposmos, kas astoņu stundu laikā savstarpēji nepārklājas. Šo lielumu aprēķina četras reizes dienā - starp plkst. 0:00 līdz 9:00, 8:00 līdz 17:00, 16:00 līdz 1:00, 12:00 līdz 21:00. Lai nodrošinātu Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumu Nr.219 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" 3.5.3.apakšpunktā minēto informāciju, astoņu stundu (h) vidējais lielums ir slīdošā vidējā vērtība, ko aprēķina katru stundu no astoņu stundu vērtības starp h un h - 9. 2. Gaisa piesārņojuma trauksmes līmenis ozonam - 360 μg/m3 vienas stundas periodā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 7.pielikums Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.219 I. Ozona piesārņojuma līmeņa monitorings 1. Ozona piesārņojuma līmeņa mērījumi gaisā paredzēti, lai novērtētu: 1.1. iedzīvotāju risku, pastāvot tādam ozona piesārņojuma līmenim, kas pārsniedz robežlielumus cilvēka veselības aizsardzībai; 1.2. piesārņojuma līmeņa ietekmi uz veģetāciju (piemēram, uz mežiem, ekosistēmām, labību, dārzkopību), kas pārsniedz robežlielumus veģetācijas aizsardzībai. 2. Monitoringa stacijas izvietojamas ģeogrāfiski un klimatiski raksturīgās vietās, kur: 2.1. iespējamais risks pārsniegt robežlielumus vai trauksmes līmeņus ir vislielākais; 2.2. nepieciešams veikt pasākumus, lai izpildītu Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumu Nr.219 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" 3.punktā minētās prasības. 3. Papildu monitoringa stacijas izvietojamas tā, lai varētu: 3.1. noteikt un analizēt ozona un to formējošo vielu veidošanos un plūsmu; 3.2. novērot ozona piesārņojuma līmeņa izmaiņas teritorijās, kuras ietekmē fona piesārņojums. 4. Ozona mērinstrumentu gala lasījumi veicami tā, lai vienas stundas un astoņu stundu vidējos lielumus varētu aprēķināt saskaņā ar šo pielikumu. II. Bāzes (references) metode ozona piesārņojuma mērījumiem 5. Saskaņā ar šo noteikumu prasībām ozona piesārņojuma līmeņa noteikšanai par bāzes (references) metodi izmanto UV fotometrijas metodi LVL ISO 13964. 6. Lietojot mērinstrumentus un metodikas lauku apstākļos, ņem vērā šādus apsvērumus: 6.1. mērinstrumenta darbības parametru atbilstība ražotāja norādītajiem parametriem, sevišķi tādiem parametriem kā fona troksnis, reaģēšanas laiks un linearitāte. Šos parametrus sākotnēji pārbauda laboratorijā un pēc tam - mērīšanas vietā; 6.2. mērinstrumentus regulāri kalibrē saskaņā ar Starptautiskās standartu organizācijas ieteikumiem, izmantojot atsauces UV fotometru; 6.3. mērījumu vietā mērinstrumentu regulāri kalibrē reizi 23 vai 25 stundās. Papildu kalibrēšanas ticamību nodrošina paralēli strādājošs mērinstruments, kas kalibrēts saskaņā ar šī pielikuma 6.2.apakšpunktu. 7. Ja pirms mērinstrumenta kalibrēšanas ir nomainīts ieplūdes filtrs, kalibrēšanu veic pēc pietiekoša filtra ekspozīcijas laikposma (no 30 minūtēm līdz dažām stundām), ja gaisā ir ozons. 8. Lai izvairītos no ekranēšanas efekta, parauga ņemšanas zondes atverei jāatrodas vismaz viena metra attālumā no vertikāli novietotiem aizsargiem. 9. Parauga ņemšanas zondes atvere jāaizsargā pret lietu un kukaiņiem. Priekšfiltru izmantot nav atļauts. 10. Paraugu ņemšanu nedrīkst ietekmēt tuvumā esošās iekārtas (gaisa kondicionētāji vai datu pārraides iekārtas). 11. Paraugu ņemšanas līnijai jābūt izgatavotai no inerta materiāla (piemēram, no stikla, nerūsējošā tērauda, teflona), ko neietekmē ozona klātbūtne. Paraugu ņemšanas līnija iepriekš jāpakļauj attiecīgas ozona koncentrācijas ietekmei. 12. Paraugu ņemšanas līnijai starp parauga ņemšanas zondi un mērinstrumentu jābūt iespējami īsai. Svarīgi, lai laiks starp gāzes parauga ņemšanu un gāzes izplūšanu caur paraugu ņemšanas līniju būtu iespējami mazāks (piemēram, lai tādu reaģentu kā NO klātbūtne būtu tikai dažas sekundes ilga). 13. Jānovērš kondensāta veidošanās paraugu ņemšanas līnijā. 14. Paraugu ņemšanas līnija regulāri jātīra, ņemot vērā vietējos apstākļus. 15. Paraugu ņemšanas līnija stingri jānostiprina. Tajā nav jābūt gāzu noplūdei vai pieplūdei, un gāzes plūsmas ātrums tajā regulāri jākontrolē. 16. Paraugu ņemšanu nedrīkst ietekmēt gāzes izplūde no mērinstrumenta vai kalibrēšanas iekārtas. 17. Jāveic visi iespējamie preventīvie pasākumi, lai novērstu temperatūras izmaiņas, kas var radīt mērījumu kļūdas. III. Ikgadējā mērījumu rezultātu aprēķināšana 18. Piesārņojuma līmeņi jāmēra nepārtraukti. 19. Ikgadējais pārskata periods sākas katra gada 1.janvārī un beidzas 31.decembrī. 20. Lai nodrošinātu procentiļu1 aprēķināšanas ticamību, jābūt pieejamiem vismaz 75 procentiem no iespējamajām vērtībām, kurām jābūt iespējami vienmērīgi sadalītām attiecīgajā laikposmā konkrētai mērījumu vietai. Ja tā nav, tas jānorāda. Pamatojoties uz gada mērījumu datiem, 50. (98.) procentili aprēķina šādi: 50. (98.) procentili aprēķina no faktiski mērītajām vērtībām. Vērtības noapaļo līdz tuvākai vērtībai mg/m3. Katrai mērījumu vietai vērtības sakārto augošā secībā: X1 ≤ X2 ≤  X3 ≤  ... ≤  Xk ... ≤  Xn-1 ≤  Xn. 50. (98.) procentile ir k vērtība, kuru aprēķina pēc formulas: k = 0,50 (0,98) x N , kur N - mērījumu skaits. Vērtību k noapaļo uz tuvāko veselo skaitli. 1 Mediānas vērtība tiek aprēķināta pie 50.procentiles. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 8.pielikums Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.219 Piesārņojošo vielu kodi un maksimāli pieļaujamās koncentrācijas Vielas kods Vielas nosaukums Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/m3)  vinereizējāzējā1 diennakts vidējā 1 2 3 4 1. Metāli un to savienojumi 0101 Alumīnija oksīds 0,010 0102 Nātrija alkilsulfāts 0,010 0107 Bārija hlorīds (pārrēķinot uz bāriju) 0,004 0110 Vanādija pentoksīds (pārrēķinot uz vanādiju) 0,001 0116 Titāna diborīds 0,020 0118 Titāna dioksīds 0,500 0121 Dzelzs sulfāts (pārrēķinot uz dzelzi) 0,007 0122 Dzelzs hlorīds (pārrēķinot uz dzelzi) 0,004 0123 Dzelzs oksīds (pārrēķinot uz dzelzi) 0,040 0125 Kālija karbonāts (potašs) 0,100 0,050 0126 Kālija hlorīds 0,100 0128 Kalcija oksīds (nedzēstie kaļķi) 0,300 0129 Kalcija karbīds 0,300 0130 Kadmijs un tā savienojumi (pārrēķinot uz kadmiju) 0,00032 0138 Magnija oksīds 0,400 0,050 0140 Vara sulfāts (pārrēķinot uz varu) 0,003 0,001 0142 Vara (I) hlorīds (pārrēķinot uz varu) 0,003 0,001 0143 Mangāns un tā savienojumi (pārrēķinot uz mangāna dioksīdu) 0,010 0,0013 0144 Vara (II) hlorīds (pārrēķinot uz varu) 0,002 0146 Vara oksīds (pārrēķinot uz varu) 0,002 0150 Nātrija hidroksīds (nātrija sārms, kaustiskā soda) 0,010 0152 Nātrija hlorīds (vārāmā sāls) 0150 0155 Nātrija karbonāts (kalcinētā soda) 0,040 0156 Nātrija nitrīts 0,005 0157 Nātrija perborāts (nātrija tetraborāts) 0,020 0158 Nātrija sulfāts 0,300 0,100 0161 Nātrija tripolifosfāts 0,500 0163 Niķelis, metāliskais 0,001 0164 Niķeļa oksīds (pārrēķinot uz niķeli) 0,001 0165 Niķeļa šķīstošie sāļi (pārrēķinot uz niķeli) 0,002 0,0002 0166 Niķeļa sulfāts (pārrēķinot uz niķeli) 0,002 0,0010 0168 Alvas oksīds (pārrēķinot uz alvu) 0,020 0169 Alvas dioksīds (pārrēķinot uz alvu) 0,020 0171 Alvas hlorīds (pārrēķinot uz alvu) 0,500 0,050 0174 Dzīvsudrabs un tā savienojumi (pārrēķinot uz dzīvsudrabu) 0,0003 0184 Svins un tā neorganiskie savienojumi (izņemot tetraetilsvinu) (pārrēķinot uz svinu) 0,0003 0192 Tetraetilsvins 3·10-6 0194 Termoelektrostaciju ogļu pelni (ar kalcija oksīda saturu 35-40 % un dispersitāti 3 µm un mazāk) 0,050 0,020 0195 Kālija ferocianīds (dzeltenā asinssāls) 0,040 0197 Mangāna-cinka ferīts (pārrēķinot uz mangānu) 0,002 0202 Kālija fericianīds (sarkanā asinssāls) 0,040 0203 Hroms, sešvērtīgais (pārrēķinot uz hroma trioksīdu) 0,0015 0,0015 0204 Cinka hlorīds (pārrēķinot uz cinku) 0,005 0205 Cinka sulfāts (pārrēķinot uz cinku) 0,008 0207 Cinka oksīds (pārrēķinot uz cinku) 0,050 0210 Kālija magnēzijs (Kalimag-40) 0,500 0214 Kalcija hidroksīds (dzēstie kaļķi) 0,200 0222 Nātrija oleāts 1,300 0228 Trīsvērtīgā hroma savienojumi (pārrēķinot uz Cr3+) 0,010 0229 Cinka acetāts (pārrēķinot uz cinku) 0,005 0230 Cinka stearāts (pārrēķinot uz cinku) 0,005 2. Nemetāli un to savienojumi 0301 Slāpekļa dioksīds 0,085 0,040 0302 Slāpekļskābe (HNO3) 0,400 0,150 0303 Amonjaks 0,200 0,040 0304 Slāpekļa oksīds 0,400 0,060 0305 Amonija nitrāts (amonija salpetris) 0,300 0307 Broms 0,040 0308 Borskābe 0,020 0312 Ūdeņraža peroksīds 0,020 0313 Bromūdeņradis 0,100 0,100 0314 Arsēna hidrīds (arsīns) 0,002 0315 Fosforūdeņradis (fosfīns) 0,010 0,001 0316 Hlorūdeņradis (sālsskābe HCl) 0,200 0,200 0317 Ciānūdeņradis (zilskābe) 0,200 0,010 0321 Jods 0,030 0322 Sērskābe (H2SO4) 0,300 0,100 0323 Silīcija dioksīds, amorfais 0,020 0324 Silīcija tetrahlorīds 0,200 0325 Arsēns, tā neorganiskie savienojumi (pārrēķinot uz arsēnu) 0,003 0326 Ozons 0,160 0,030 0328 Sodrēji 0,150 0,050 0329 Selēna dioksīds (pārrēķinot uz selēnu) 0,0001 5·10-5 0330 Sēra dioksīds 0,500 0331 Sērs (elementārais) 0,070 0332 Sēra hlorīds 0,010 0333 Sērūdeņradis 0,008 0334 Sērogleklis 0,030 0,005 0337 Oglekļa oksīds 5,000 3,000 0338 Fosfora pentoksīds (fosforskābes anhidrīds) 0,150 0,050 0339 Fosfors, baltais 5·10-4 0340 Fosfors, dzeltenais 5·10-4 0341 Fosfors, sarkanais 5·10-4 0342 Fluora gāzveida savienojumi (fluorūdeņradis, silīcija tetrafluorīds) (pārrēķinot uz fluoru) 0,020 0,005 0343 Fluora savienojumi - labi šķīstošie neorganiskie fluorīdi (nātrija fluorīds, nātrija heksafluorsilikāts) (pārrēķinot uz fluoru) 0,030 0,010 0344 Fluora savienojumi - grūti šķīstošie neorganiskie fluorīdi (alumīnija fluorīds, kalcija fluorīds, nātrija heksafluoralumināts) (pārrēķinot uz fluoru) 0,200 0,030 0347 Fosgēns 0,003 0348 Ortofosforskābe 0,020 0349 Hlors 0,100 0,030 3. Piesātinātie ogļūdeņraži 0401 Ogļūdeņraži 0402* Butāns4 200,0 0403* Heksāns 60,00 0405* Pentāns 100,0 25,00 0408* Cikloheksāns 1,400 1,400 0410 Metāns 50,00 0412* Izobutāns (2-metilpropāns) 1,500 0413* Propilēna tetramērs (izododecilēns) 1,500 4. Nepiesātinātie ogļūdeņraži 0502* Butilēns 3,000 3,000 0503* 1,3-butadiēns (divinils) 3,000 1,000 0516* 2-metilbutadiēns-1,3 (izoprēns) 0,500 0521* Propilēns 3,000 3,000 0526* Etilēns 3,000 3,000 0528* Acetilēns 1,500 5. Aromātiskie ogļūdeņraži 0601 Aromātiskie, visi 0602* Benzols 1,500 0,100 0612* Izopropilbenzols (kumols) 0,014 0,014 0616* Ksilols 0,200 0,200 0618* alfa-metilstirols 0,040 0,040 0620* Stirols 0,040 0,002 0621* Toluols 0,600 0,600 0627* Etilbenzols 0,020 0,020 6. Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži 0703 Benz(a)pirēns (3,4-benzpirēns) 15 0708* Naftalīns 0,003 0,003 0711 Antracēns 0,010 0722 Pirēns 0,001 7. Ogļūdeņražu halogenatvasinājumi 0802* Benzilhlorīds (hlormetilbenzols) 0,050 0810* Brombenzols 0,030 0827* Vinilhlorīds 0,005 0834 1,2,3,4,7,7-heksahlorbiciklo-(2,2,1)-heptēn-2,5,6,-bis(oksimetil)sulfīts (tiodāns) 0,017 0,0017 0856* 1,2-dihloretāns 3,000 0,700 0857* Dihlordifluormetāns (freons-12) 100,0 10,000 0858* Dihlorfluormetāns (freons-21) 100,0 10,000 0859* Difluorhlormetāns (freons-22) 100,0 10,000 0864 Jodoforms 0,040 0869* Metilēnhlorīds 8,800 0871* Metilhlorīds (hlormetāns) 0,060 0882* Tetrahloretilēns (perhloretilēns) 0,500 0,060 0894* 1,2,3-trifluor-1,1,2-trihloretāns (freons-113) 8,000 0898* Trihlormetāns (hloroforms) 0,100 0,030 0901* Trihlorfluormetāns (freons-11) 100,0 10,000 0902* Trihloretilēns 4,000 1,000 0903* 1,2,3-trihlorpropāns 0,050 0904 Trihlordifenils 0,001 0906* Tetrahlorogleklis 4,000 0,700 0913* Fluoretilēns (vinilfluorīds) 0,150 0930* Hlorpropēns 0,020 0,002 0931* Epihlorhidrīns 0,200 0,200 0933 Alkiltrimetilamonija hlorīds 0,030 0949 Trifluorhlormetāns (freons-13) 30,00 8. Spirti un fenoli 1001 p-aminofenols 0,260 1002* 1,4-butāndiols 0,100 1026* m-krezols 0,020 1034* Propāndiols-1,2 (propilēnglikols) 0,030 1039* Amilspirts 0,010 0,010 1040* gamma-acetopropilspirts 0,070 1041* Benzilspirts 0,160 1042* n-butilspirts 0,100 0,100 1043* Heksilspirts 0,800 0,200 1046 Diacetonspirts 0,300 1048* Izobutilspirts 0,100 0,100 1050* Izooktilspirts (2-etilheksanols) 0,150 0,150 1051* Izopropilspirts 0,600 0,600 1052* Metilspirts 1,000 0,500 1054* Propilspirts 0,300 0,300 1061* Etilspirts 5,000 5,000 1062 Tetraetoksisilāns (etilsilikāts) 0,500 1063 1,1,5-trihidrooktafluorpentanols (TC - n = 2) (trihidroperfluoramilspirts) 1,000 0,050 1068* Trimetilkarbinols (2-metil-2-propanols) 0,300 1071* Fenols 0,010 0,003 1073* Formalglikols (dioksolāns-1,3) 6,000 1077* Cikloheksanols 0,060 0,060 1078* Etilēnglikols (etāndiols, glikols) 1,000 1080* Difenilpropāns (bisfenols A, diāns) 0,040 1092* 2-difenil-acetil-1,3-indāndions (ratindāns) 0,0005 9. Ēteri 1101* Diizopropilēteris (izopropilēteris) 0,400 1102* Dimetiltereftalāts (tereftālskābes dimetilēteris) 0,050 0,010 1103* Dinils (maisījums: 25 % difenila un 75 % difeniloksīda) 0,010 0,010 1105* Dietilēteris 1,000 0,600 1106 Metilizopropenilētēris 0,500 1108* 2-metoksietanols (metilcelosolvs) 0,300 1110* Etilēnglikola monoizobutilēteris (butilcelosolvs) 1,000 0,300 1112* Dietilēnglikola monoetilēteris (etilkarbitols) 1,500 1114* Dimetilēteris 0,200 1117* 1-metoksipropanols-2 (propilēnglikola alfa-metilēteris) 0,500 10. Esteri (izņemot fosforskābes esterus) 1201* Alilacetāts (etiķskābes alilesteris) 0,400 1204* Benzilacetāts (etiķskābes benzilesteris) 0,010 1205 (IR)-transkrizantēmskābes-5-benzil-furil-3-metilesteris (bioresmetrīns) 0,060 1208* Metakrilskābes butilesteris (butilmetakrilāts) 0,040 0,010 1209* Propionskābes butilesteris (butilpropionāts) 0,500 1210* Butilacetāts 0,100 0,100 1213* Vinilacetāts 0,150 0,150 1215* Dibutilftalāts 0,100 1217 Dioksilftalāts 0,020 1224* Metilacetāts 0,070 0,070 1225* Metilakrilāts (akrilskābes metilesteris) 0,010 0,010 1226* Baldriānskābes metilesteris 0,300 1227* Sviestskābes metilesteris (metilbutirāts) 0,050 1232* Metilmetakrilāts (metakrilskābes metilesteris) 0,100 0,010 1235* Baldriānskābes propilesteris 0,030 1238* Propilacetāts (etiķskābes propilesteris) 0,100 1240* Etilacetāts 0,100 0,100 1241* Etilakrilāts (akrilskābes etilesteris) 7·10-4 1242* Baldriānskābes etilesteris 0,030 1243* Sviestskābes etilesteris (etilbutirāts) 0,050 1244* 2-etilheksilakrilāts 0,010 1245* Propionskābes etilesteris (etilpropionāts) 0,100 1246* 2-etoksietanols (etilcelosolvs) 0,700 1248 3,5-di-terc-butil-4-oksifenilpropionskābes dietilēnglikola esteris (fenozāns-28) 0,100 1251* Acetetiķesteris 1,000 1254* Maleīnskābes dietilesteris 0,030 1293* Monohloretiķskābes etilesteris (etilhloracetāts) 0,010 11. Aldehīdi 1301* Akroleīns 0,030 0,030 1302* Benzaldehīds 0,040 1308 alfa-metilakroleīns 0,010 1310* Sviestskābes aldehīds 0,015 0,015 1312 Merkaptopropionskābes aldehīds 1·10-4 1313* Pelargonskābes aldehīds 0,020 1314* Propionskābes aldehīds (propanāls, metiletiķskābes aldehīds) 0,010 1317* Acetaldehīds 0,010 0,010 1325* Formaldehīds 0,035 0,003 12. Ketoni 1401* Acetons 0,350 0,350 1402* Acetofenons 0,003 0,003 1403* 2,3-butāndions (diacetils) 0,100 1405* Koksnes spirta šķīdinātājs, marka A (acetonesteris) (kontrole pēc acetona) 0,120 0,120 1408* Metilizobutilketons 0,100 1409* Metiletilketons 0,100 1410* 1,5,5-trimetilcikloheksanons (izoforons) 0,010 1411* Cikloheksanons 0,040 1412 Cikloheksanonoksīms 0,100 13. Organiskās skābes 1505* Maleīnskābes anhidrīds (tvaiki, aerosols) 0,200 0,050 1507* Etiķskābes anhidrīds 0,100 0,030 1512* Akrilskābe 0,100 0,040 1513 Askorbīnskābe (vitamīns C) 0,500 1514 m-brombenzoskābe 0,060 1519* Baldriānskābe 0,030 0,010 1523* Dimetilformamīds 0,030 0,030 1525 3,6-dihlor-2-metoksibenzoskābes dimetiamīna sāls (dianāts) 0,015 1528* Izosviestskābe 0,030 1529 Benzosulfoskābes imīds (saharīns) 0,020 1530* Kaprolaktāms (tvaiki, aerosols) 0,060 0,060 1532 Ogļskābes diamīds (karbamīds, urīnviela) 0,200 1533 Lizīns 0,700 1534* Sviestskābe 0,015 0,010 1537* Skudrskābe 0,200 0,050 1553 Treonīns 0,050 1555* Etiķskābe 0,200 0,060 1562* Dihloretānskābe (dihloretiķskābe) 0,400 1566 Skābeņskābe 0,015 1575 Vīnskābes 0,300 1580 Citronskābe 0,300 1583* Pienskābe 0,100 1584 6-metil-2-piridīnkarbonskābe 0,020 1585* Oleīnskābe 0,100 1586 Orotskābe (vitamīns B13) 0,020 14. Organiskie oksīdi un peroksīdi 1601* Izopropilbenzola peroksīds (kumola peroksīds) 0,007 0,007 1606* 4-metilpentēn-3-ons-2 (mezitiloksīds, izopropildenacetons) 0,030 1608* Propilēnoksīds (propēna oksīds) 0,080 1610* Etilēna dioksīds (dioksāns) 0,070 1611* Etilēna oksīds 0,300 0,030 15. Sēru saturošie savienojumi 1706* Dimetildisulfīds 0,700 1707* Dimetilsulfīds 0,080 1714* 2-merkaptoetanols (monotioetilēnglikols) 0,070 0,070 1715* Metilmerkaptāns 9·10-6 1716* Odorants (dabisko merkaptānu maisījums) 5·10-5 1717 Olefīnsulfoskābes (C15-C18) 0,300 1727 p-toluolsulfoskābe 0,600 1728* Etāntiols (etilmerkaptāns) 3·10-5 16. Amīni 1805* Anilīns 0,050 0,030 1813* Heksametilēndiamīns 0,001 0,001 1819* Dimetilamīns 0,005 0,005 1843* 2,3-ksilidīns 0,012 1844* 2,4-ksilidīns 0,012 1845* 2,5-ksilidīns 0,012 1846* 3,4-ksilidīns 0,010 1852* Monoetanolamīns 0,020 1863* Trietilamīns 0,140 0,140 1885* Furfurilamīns 0,010 1886* Etilēndiamīns 0,003 17. Nitrosavienojumi 1902 m-nitroanilīns 0,010 1906* m-nitrobrombenzols 0,120 0,010 18. Citi slāpekļa savienojumi 2001* Akrilnitrils 0,030 2005 Hidrazīnhidrāts 0,001 2011* Difenilmetāndiizocianāts 0,001 2031* Toluilēndiizocianāts 0,050 0,020 2034* Formamīds 0,030 19. Fosforskābju esteri un amīdi 2109 O,O-dimetil-S-(N-metil-N-formilkarbamoilmetil) ditiofosfāts (antiss) 0,010 0,010 2131 O-etil-O-fenilhlortiofosfāts 0,010 2141* Tri(hloretil)fosfāts 0,010 2147 Hlorfosforskābes dihloretilesteris 0,010 20. Ēteriskās eļļas, terpēni un to atvasinājumi 2201 Kampars 1,000 2205 Terpīnhidrāts 0,500 2210 Bromkampars 0,050 21. Heterocikliskie savienojumi 2417* Piperazīns 0,010 2418* Piridīns 0,080 0,080 2424* Furāns (furfurāns) 0,010 2425* Furfurols 0,050 0,050 22. Antibiotikas 2506 Penicilīns 0,050 0,0025 2507 Tetraciklīns 0,010 0,006 2510 Ampicilīns (nātrija sāls, trihidrāts u.c.) 0,005 2511 Streptomicīna sulfāts 0,050 2512 p-aminobenzosulfamīds (streptocīds) 0,010 2515 Sintomicīns 0,010 2527 Levomicetīns 0,010 23. Mikroorganismi 2602 Olbaltuma-vitamīnu koncentrāta olbaltumputekļi 0,001 2603 Ražošanas nozaru, kurās izmanto pienskābes baktērijas (miltu, kombinētās lopbarības (kombikorma), rauga, alus, aminoskābju, lopbarības raugu, fermentu, biopreparātu ražošanas) mikroorganismi un mikroorganismi - producenti 50006 2607 Vitamīns B12 (lopbarības) (kontrole pēc vitamīna B12) 2·10-5 2613 Tiamīna hlorīds, farmakopejas (vitamīns B1) 0,003 2614 Tokoferola acetāts (vitamīns E) 0,080 2615 Baktrīns (kontrole pēc olbaltumvielas) 0,003 24. Tehniskie maisījumi 2701 Amofoss (mono- un diamonija fosfāta maisījums ar amonija sulfāta piemaisījumu) 2,000 0,200 2702 alfa-olefīnu ar C8-C10 alkilfenoli 0,020 2704* Benzīns (naftas, ar zemu sēra saturu, pārrēķinot uz oglekli) 5,000 1,500 2705* Benzīns, degakmens (pārrēķinot uz oglekli) 0,050 0,050 2726 Tallija kolofonijs 0,500 2731 Pulverveida epoksīda krāsa 0,010 2732* Petroleja 1,200 2735 Naftas minerāleļļa (vārpstu, cilindru, mašīneļļa u.c.) 0,050 2748* Terpentīns 2,000 1,000 2750* Naftas solvents 0,200 2751 Termoizturīga emulsija vērpšanai (teprams) (kontrole pēc aldehīdu summas, etilēnoksīda) 0,002 2752* Vaitspirts 1,000 2753 Kolofonija kušņi (kontrole pēc kolofonija) 0,300 0,300 2754* Piesātinātie ogļūdeņraži ar C12-C19 (šķīdinātāji), pārrēķinot uz summāro organisko oglekli 1,000 2759 Apritē esošo ūdeņu hidroaerosols uz antibiotiku ražošanas attīrīto notekūdeņu bāzes 8,000 2760* Riepu ražošanas vulkanizācijas gāzes (kontrole pēc amīniem) 0,002 2763 Maisījums eļļošanai "Sintoks-20M" 0,050 2774 Smērviela "Heols-1" 0,050 2780 Sveķi (STU-3) 0,024 2781 Stearīns 0,200 2782 Aromatizētais siltumnesējs "AMT-300" 0,050 2785 Sulfanols 0,030 2831 Epoksīda sveķi uz bis-fenola E bāzes 0,200 2868 Emulsons (sastāvs: ūdens - 97,6 %, nātrija nitrīts - 0,2 %, kalcinētā soda - 0,2 %, minerāleļļa - 2 %) 0,050 25. Putekļi 2902 Izkliedētās cietās daļiņas7 0,500 2903 Degakmens pelni 0,300 0,100 2904 Elektrostaciju mazuta pelni (pārrēķinot uz vanādiju) 0,001 2905 Putekļi, kas veido aerosolveida sprādzienus slāpējošus sastāvus (kontrole pēc nātrija hlorīda) 0,100 2906 Melioranta putekļi (meliorants) 0,500 0,050 2907 Neorganiskie putekļi, kas satur vairāk par 70 % silīcija dioksīda 0,150 0,050 2908 Neorganiskie putekļi, kuri satur 20-70 % silīcija dioksīda (šamots, cements u.c.) 0,300 0,100 2909 Neorganiskie putekļi, kuri satur mazāk par 20 % silīcija dioksīda (dolomīts u.c.) 0,500 0,150 2911 Kombinētās lopbarības (kombikorma) putekļi (pārrēķinot uz olbaltumvielu) 0,010 2912 Kaulu miltu putekļi (pārrēķinot uz olbaltumvielu) 0,010 2914 Neorganiskie (fosforģipša un cementa javas) putekļi 0,500 2915 Stikla šķiedras putekļi 0,060 2916 Stikla šķiedras plākšņu (stiklaplasta) putekļi 0,060 2917 Kokvilnas putekļi 0,200 0,050 2918 Cementa rūpniecības putekļi, kuri satur vairāk par 60 % kalcija oksīda un vairāk par 20 % silīcija dioksīda 0,020 2919 Kaprona putekļi 0,050 2920 Vilnas, pūku un spalvu (kažokādu apstrādes) putekļi 0,030 2921 Polivinilhlorīda putekļi 0,100 2922 Polipropilēna putekļi 0,100 2930 Organiskie putekļi, koka 0,100 2932 Organiskie putekļi, miltu, graudu 0,200 0,030 29368 Neorganiskie putekļi, azbesta 0,060 2937 Organiskie putekļi, tabakas 0,030 2940 Organiskie putekļi, cietes 0,100 2962 Papīra putekļi 0,100 2964 Abrazīvie putekļi (baltais korunds, monokorunds) 0,040 2965 Getinaksu U-2> U-4 putekļi 0,030 2968 Ziepju pulvera putekļi 0,100 2973 Cukura, pūdercukura (saharozes) putekļi 0,100 2974 Saistvielas CAG-011K putekļi (mazmolekulārie fenol-aformaldehīda sveķi - 90-94 %, urotropīns - 6-10 %) 0,050 2975 Sintētisko mazgāšanas līdzekļu putekļi 0,010 2976 Vizlas putekļi 0,040 2977 Talka putekļi 0,500 2978 Sīki sasmalcināti gumijas putekļi no gumijas pazoļu vulkanizatora 0,100 2981 Ferokausējumu putekļi (dzelzs - 51 %, silīcijs - 47 %) (kontrole pēc dzelzs) 0,020 2987 Misiņa putekļi (pārrēķinot uz varu) 0,003 2998 Želatīna putekļi 0,150 26. Pārējie savienojumi 3007 Perlīts 0,050 3022 Celuloze 0,030 3023 Urodāns 0,500 3045 Ftalazols 0,010 3048 Asparkams 0,100 3119 Kalcija karbonāts 0,500 3121 Kalcija pantotenāts (vitamīns B3) 0,050 3123 Kalcija hlorīds 0,050 3129 Nātrija silikāts 0,300 3130 Nātrija tetraborāts (boraks, tinkals) (pārrēķinot uz boru) 0,020 3132 Nātrija ortofosfāts (trinātrija fosfāts) 0,100 3210 Ergokalciferols (vitamīns D2) 0,100 3337 Salicilskābe 0,010 3338 Trimelitskābe (1,2,4-trikarboksibenzols) 0,008 3519 Salicilskābes metilesteris (4-oksibenzoskābes metilesteris, nipagins)0,020 3612 Piperazīna adipināts 0,050 3613 Teofedrīns (kontrole pēc amidopirāna) 0,003 3620 Vinilplasta-90 putekļi 0,010 1 30 minūšu intervālā. 2 Gada vidējā koncentrācija: pilsētās - 1-5 ng/m3; laukos - 10-20 ng/m3. 3 Gada vidējā koncentrācija - 0,15mg/m3. 4 Ar * apzīmēti gaistošie organiskie savienojumi. 5 ng/m3. 6 Šūnu skaits m3. 7 Pēc sastāva nediferencēti putekļi (aerosoli), kas sastopami apdzīvotās vietās. Maksimāli pieļaujamās koncentrācijas neattiecas uz organisko un neorganisko savienojumu aerosoliem (metālu, sāļu, plastmasu, bioloģisko, ārstniecības preparātu u.c. aerosoliem), kuriem noteiktas atbilstošas maksimāli pieļaujamās koncentrācijas. 8 Šķiedras uz ml/gaisa. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 9.pielikums Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.219 Piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi sēra dioksīdam, slāpekļa dioksīdam, putekļiem un svinam I. Augšējie un apakšējie piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi 1. Izmantojami šādi augšējie un apakšējie piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi: 1.1. sēra dioksīdam Diennakts lielumi cilvēka veselības aizsardzībai Gada lielumi ekosistēmu aizsardzībai Augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis 60 % no diennakts robežlieluma vērtības (75 μg/m3; nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā trīs reizes kalendāra gada laikā) 60 % no gada robežlieluma vērtības (12 μg/m3) Apakšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis 40 % no diennakts robežlieluma vērības (50 μg/m3; nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā trīs reizes kalendāra gada laikā) 40 % no gada robežlieluma vērtības (8 μg/m3) 1.2. slāpekļa dioksīdam Stundas lielumi cilvēka veselības aizsardzībai Gada lielumi cilvēka veselības aizsardzībai Gada lielumi ekosistēmu aizsardzībai Augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis 60 % no stundas robežlieluma vērtības (120 μg/m3; nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā astoņas reizes kalendāra gada laikā) 70 % no gada robežlieluma vērtības (32 μg/m3)  70 % no gada robežlieluma vērtības (21 μg/m3)  Apakšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis 50 % no stundas robežlieluma vērības (120 μg/m3; nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā astoņas reizes kalendāra gada laikā) 65 % no gada robežlieluma vērtības (26 μg/m3)  65 % no gada robežlieluma vērtības (19,5 μg/m3) 1.3. putekļiem (augšējais un apakšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis PM10 putekļiem noteikts, pamatojoties uz robežlieluma vērtību, ko nedrīkst pārsniegt, sākot ar 2010.gada 1.janvāri) Diennakts lielumi cilvēka veselības aizsardzībai Gada lielumi cilvēka veselības aizsardzībai Augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis 60 % no stundas robežlieluma vērtības (30 μg/m3; nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā septiņas reizes kalendāra gada laikā) 70 % no gada robežlieluma vērtības (14 μg/m3) Apakšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis 40 % no stundas robežlieluma vērības (20 μg/m3; nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā septiņas reizes kalendāra gada laikā) 50 % no gada robežlieluma vērtības (10 μg/m3) 1.4. svinam Gada vidējā vērtība Augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis 70 % no gada robežlieluma vērtības (0,35 μg/m3) Apakšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis 50 % no gada robežlieluma vērtības (0,25 μg/m3) II. Augšējā un apakšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegšanas noteikšana 2. Augšējā un apakšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegšanu nosaka, pamatojoties uz datiem par iepriekšējo piecu gadu koncentrācijām (vietās, kur šādi dati ir pieejami). Piesārņojuma novērtējuma slieksnis ir pārsniegts, ja šo piecu gadu laikā kopējais pārsniegumu skaits vairāk kā trīs reizes pārsniedz gadā pieļaujamo pārsniegumu skaitu. 3. Lai noteiktu augšējā un apakšējā piesārņojuma novērtēšanas pārsniegšanu vietās, kur ir pieejami dati par mazāk nekā pieciem gadiem, var apvienot rezultātus, kas iegūti īslaicīgu mērījumu ciklos (kas tiek veikti viena gada laikā vietās, kur ir liela iespēja, ka pastāv augsts piesārņojuma līmenis), ar rezultātiem, ko iegūst piesārņojošo vielu emisiju inventarizācijā un modelēšanā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 10.pielikums  Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.219 Kritēriji gaisa monitoringa staciju izvietošanai nepārtraukto mērījumu veikšanai 1. Lai nodrošinātu robežlielumu cilvēku veselības aizsardzībai ievērošanu un trauksmes līmeņu mērījumus zonās un aglomerācijās, kur nepārtraukti mērījumi ir vienīgais informācijas avots, minimālais gaisa monitoringa staciju vietu skaits ne …